Vācijas pilsētu uzskaitījums

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.18</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Vācijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5899</id>
    <revision>
      <id>4518316</id>
      <parentid>4515585</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:39:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gliwi</username>
        <id>65713</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:Wappen Hohenberg an der Eger.png]] → [[File:DEU Hohenberg an der Eger COA.svg]] PNG → SVG</comment>
      <origin>4518316</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="246579" sha1="3pmqtt1m2h008rzdsdgtuexrpn1fokg" xml:space="preserve">[[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]]
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''.

No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju.

== Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm ==
{| width=300px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}}
{{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-&lt;br /&gt;Virtemberga]]}}
{{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}}
{{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}}
{{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}}
{{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}}
{{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}}
{{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}}
{{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-&lt;br /&gt;Priekšpomerānija]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-&lt;br /&gt;Pfalca]]}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}}
{{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-&lt;br /&gt;Anhalte]]}}
{{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-&lt;br /&gt;Holšteina]]}}
{{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}}
{{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-&lt;br /&gt;Vestfālene]]}}
{{Image label end}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits
|-
| [[Bavārija]] || 317
|-
| [[Bādene-Virtemberga]] || 313
|-
| [[Berlīne]] || 1
|-
| [[Brandenburga]] || 113
|-
| [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2
|-
| [[Hamburga]] || 1
|-
| [[Hesene]] || 191
|-
| [[Lejassaksija]] || 158
|-
| [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84
|-
| [[Reinzeme-Pfalca]] || 129
|-
| [[Saksija]] || 170
|-
| [[Saksija-Anhalte]] || 104
|-
| [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63
|-
| [[Tīringene]] || 126
|-
| [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17
|-
| [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271
|}

== Uzskaitījums == 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums &lt;br /&gt; [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(2013)&lt;ref name=autonazwa1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; !! Federālā zeme
|-
| [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]]
|-
|  || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Frankenhausen COA.svg|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Braunlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]]  || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buhholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zehdenick COA.svg|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]]
|-
| || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebeleben COA.png|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilsbiburg COA.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vohburg a.d.Donau COA.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA (alt).svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gehren (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Großbreitenbach (Großbreitenbach) COA.svg|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hohenberg an der Eger COA.svg|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Clingen Wappen.png|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Langewiesen (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]]
|-
| || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberasbach COA.svg|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]]  || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]]
|-
| || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plaue COA.svg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene (Bādene)|Reinfeldene]]|| ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]]
|-
||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtilm COA.svg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ummerstadt COA.svg|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolframs-Eschenbach COA.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sondershausen.png|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]]
|}

== Karte ==
{{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013)
|places =
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-&lt;br /&gt;gladbaha]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}}
}}

== Galerija ==
{{Galerija
|title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā 
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]]
|Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]]
|Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]]
|Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]]
|Attēls:Skyline Frankfurt 2011-01.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]]
|Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]]
|Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]]
|Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]]
|Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]]
|Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>3pmqtt1m2h008rzdsdgtuexrpn1fokg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sanktpēterburga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>7056</id>
    <revision>
      <id>4518189</id>
      <parentid>4494400</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:00:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518189</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18215" sha1="a4l2nte2mukqfa3xyvsaqnmm2un7d7q" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu Krievijā|pilsētu ASV|Sentpītersbērga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Sanktpēterburga
 | official_name            = ''Санкт-Петербург''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{Photomontage
 | photo1a      = Winter Palace Panorama 3.jpg{{!}}The Winter Palace
 | photo2a      = Palace Bridge SPB (img2).jpg{{!}}Palace Bridge
 | photo2b      = Peter &amp; Paul fortress in SPB 03.jpg{{!}}Peter and Paul Cathedral
 | photo3a      = Saint Isaacs cathedral Southern facade.jpg{{!}}Saint Isaac's Cathedral
 | photo3b      = Western Military District buildings Saint Petersburg arch.jpg{{!}}The General Staff Building
 | photo4a      = Spb 06-2017 img01 Spit of Vasilievsky Island.jpg{{!}}Spit of Vasilievsky Island and the Neva
 | color        = white
 | color_border = white
 | position     = center
 | spacing      = 2
 | size         = 266
 | imagesize                = 
 | image_caption            = '''''No augšas uz leju, no kreisās uz labo:''''' [[Ziemas pils]]; Pils tilts; Pētera un Pāvila cietoksnis; [[Svētā Izaka katedrāle]]; Vispārējā personāla ēka; Vasiļjevska salas un [[Ņeva]]s iesma
 | image_flag               = Flag of Saint Petersburg.svg
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Saint Petersburg (2003).svg
 | pushpin_map              = Krievijas Eiropas daļa#Krievija
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 59 | latm  = 57 | lats  =  | latNS  = N
 | longd = 30 | longm = 19 | longs =  | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Krievija}}'''
 | subdivision_type1        = Federācijas subjekts
 | subdivision_name1        = Federālas nozīmes pilsēta
 | subdivision_type2        = Federālais apgabals
 | subdivision_name2        = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1703}}
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{ubl|Petrograda {{small|(''Петроград''; 1914—1924)}}|
Ļeņingrada {{small|(''Ленинград''; 1924—1991)}}|
''Peterburi'' (igauņu)|
''Pietari'' (somu)|
''Pēterpils'' (latviešu)}}
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_total_km2           = 1439
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 4848700
 | population_as_of         = {{dat|2010|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[MSD]]
 | utc_offset               = +4
 | iso_code                 = RU-SPE
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 190000—199406
 | area_code                = 812
 | website                  = {{URL|http://gov.spb.ru/}}
 | footnotes                = 
 | embedded    = {{Designation list
|    embed = yes
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un saistītie pieminekļi
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = i, ii, iv, vi
|        designation1_date = 1990. gads (14. sesija)
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/540 540]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{RUS}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa
|   designation1_free3name = 
|  designation1_free3value = 
}}
}}
'''Sanktpēterburga''' ({{val|ru|Санкт-Петербург}}), arī '''Pēterburga''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/1188523|title=Laikraksts &quot;Pēterburgas Avīzes&quot;|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/P%C4%93terburga|title=tezaurs.lv|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/74871|title=Pēterburga kā augstākās tehniskās izglītības metropole|work=Latvijas Vēstnesis|access-date=25.03.2016|date=15.05.2003}}&lt;/ref&gt; ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], tās [[Eiropa]]s daļas ziemeļrietumos pie [[Ņeva]]s ietekas [[Baltijas jūra]]s [[Somu līcis|Somu līcī]]. [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu federālā apgabala]] un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] centrs. Otra lielākā (aiz [[Maskava]]s) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs.

Dibināta 1638. gadā kā [[Zviedru Ingrija]]s pilsēta Nīena (''Nyen''), no 1712. gada Sanktpēterburga bija [[Krievijas cariste]]s, no 1721. gada līdz 1918. gadam [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsēta. Šajā laikā latviski biežāk tika saukta par '''Pēterpili'''.
No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija '''Petrograda''' (''Петрогра́д''), no 1924. līdz 1991. gadam — '''Ļeņingrada''' (''Ленингра́д'').
No 1721. gada līdz pat [[Oktobra revolūcija]]i bija Krievijas Impērijas politiskais un kultūras centrs un [[cars|cara]] galma rezidences vieta.
Sanktpēterburgas politiskā ietekme atkal palielinājās pēc [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] ievēlēšanas par [[Krievijas Federācija]]s prezidentu.

== Vēsture ==
[[Attēls:Nyenschantz model.jpg|thumb|left|200px|Nīenas pilsēta ar cietoksni 17. gadsimtā (modelis)]]
[[Krievijas cars]] [[Pēteris I]], kas [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] rezultātā ieguva Krievijai pieeju pie [[Baltijas jūra]]s, 1703. gadā pavēlēja pārdēvēt '''Nīenas''' pilsētu [[Zviedrija|zviedriem]] atņemtajās [[Ingrija]]s teritorijās [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] vārdā. Jau 1712. gadā Sanktpēterburga kļuva par [[Krievijas cariste]]s galvaspilsētu. Pēteris I ataicināja [[Eiropa]]s arhitektus un inženierus, kas piedalījās jaunās galvaspilsētas celtniecībā.

1825. gadā Senāta laukumā notika [[Dekabristu sacelšanās]].
1881. gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas imperators [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]].
[[1905. gada revolūcija]]s notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9. janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija ([[1905. gada revolūcija#Revolūcijas gaita|Asiņainā svētdiena]]).

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], lai izvairītos no vecā vāciskā nosaukuma, pilsētu pārdēvēja par Petrogradu.
Kad, sākoties 1917. gada [[Februāra revolūcija]]i, imperators [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] [[Pleskava|Pleskavā]] atsacījās no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļuva par [[Krievijas Pagaidu valdība]]s rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobrī gāza [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] lojālie spēki, kas bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākums.

1918. gada 5. martā, pamatojoties uz to, ka [[balto spēki]] ir tuvu Sanktpēterburgai, [[Padomju Krievija]]s galvaspilsētu pārcēla uz [[Maskava|Maskavu]].
1924. gada 24. janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvēja par Ļeņingradu.
1934. gada 1. decembrī Ļeņingradā notika [[boļševiki|boļševiku]] darbinieka [[Sergejs Kirovs|Kirova]] slepkavība, kas bija signāls [[Staļina terors|Staļina terora]] sākšanai.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsēta no 1941. gada 8. septembra līdz 1944. gada 18. janvārim bija [[Ļeņingradas blokāde|blokādē]]. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira 0,5 līdz 1,5 miljoniem pilsētas iedzīvotāju.

1991. gadā Ļeņingradas iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums.

== Ievērojamākās vietas ==
Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Sanktpēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

* Pils laukums ar [[Ziemas pils|Ziemas pili]] — bijusī [[Krievijas Impērija]]s valdnieku ziemas rezidence, tagad lielākais Krievijas mākslas muzejs — [[Ermitāža]]
* Pētera Pāvila cietoksnis — Krievijas imperatoru kapa vietas
* Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) — Sanktpēterburgas simbols
* [[Marijas teātris]]
* Ņevas prospekts — centrālā iela
* Īzaka katedrāle
* Paceļamie tilti pār Ņevu
* Pēterburgas pilis
* Pēterburgas metro

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;200px&quot;&gt;
Hermitage_night.jpg|[[Ziemas pils]] (tagad mākslas muzejs [[Ermitāža]])
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery&gt;
Petersburg-square.jpg|Pils laukums ar Aleksandra kolonu
Собор_Воскресения_Христова_1.jpg|Kristus Augšāmcelšanās baznīca
Naval Cathedral of St Nicholas in Kronstadt 01.jpg|Kronštates Sv. Nikolaja katedrāle
RUS-2016-Aerial-SPB-St_Michael's_Castle_02.jpg|Sv. Mihaila pils
Grand_Cascade_of_Peterhof_01.jpg|Pēterhofas pils
&lt;/gallery&gt;

== Sports ==
{{dubultattēls|right|Ice_Palace_(Saint_Petersburg)_(cropped).png|240|Spb_06-2017_img40_Krestovsky_Stadium.jpg|200|[[Sanktpēterburgas Ledus pils]] (pa kreisi) un [[Sanktpēterburgas stadions]]}}
Sanktpēterburgā norisinājās [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā]], kura vajadzībām tika uzbūvēta [[Sanktpēterburgas Ledus pils]]. Tagad tajā savas mājas spēles aizvada [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Sanktpēterburgas SKA]]. [[&quot;Юбилейный&quot; sporta pils]] noticis [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā]] spēles.

[[Sanktpēterburgas stadions]] noticis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] spēles. Stadionā savas mājas spēles aizvada [[Krievijas futbola Premjerlīga]]s [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]].

== Cilvēki ==

*[[Krievijas Impērija]]s ķeizari un augstmaņi — [[Pēteris II Romanovs|Pēteris II]] (''Пётр II'', 1715–1730), [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (''Иван VI'', 1740–1764), [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] (''Павел I'', 1754–1801), [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] (''Александр I'', 1777–1825), [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] (''Александр III'', 1845 - 1894),  [[Felikss Jusupovs]] (''Юсупов'', 1887–1967), [[Olga Aleksandrovna]] (''Ольга Александровна'', 1882–1960),  [[Pavle Karadžordževičs]] (''Карађорђевић'', 1893–1976),
*karavadoņi - [[Mihails Kutuzovs]] (''Кутузов'', 1745–1813), [[Mihails Skobeļevs]] (''Скобелев'', 1843–1882)
*mākslinieki - [[Džordžs Balančins]] (''George Balanchine'', 1904–1983), [[Aleksandrs Benuā]] (''Бенуа'', 1870-1960), [[Ivans Biļibins]] (''Билибин'', 1876–1942), [[Kārlis Brilovs]] (''Брюллов'', 1799-1852), [[Karls Faberžē]] (''Фаберже'', 1846–1920), [[Saša Gitrī]] (''Sacha Guitry'', 1885-1957), [[Anna Pavlova]] (''Павлова'', 1881–1931), [[Vasilijs Poļenovs]] (''Поленов'', 1844–1927), [[Nikolajs Rērihs]] (''Рёрих'', 1874–1947), [[Aleksandrs Rodčenko]] (''Родченко'', 1891–1956), [[Gaļina Ulanova]] (''Уланова'', 1910–1998)
*mūziķi — [[Aleksandrs Borodins]] (''Бородин'', 1833–1887), [[Aleksandrs Glazunovs]] (''Глазунов'', 1865-1936), [[Dmitrijs Kabaļevskis]] (''Кабалевский'', 1904—1987), [[Dmitrijs Šostakovičs]] (''Шостакович'', 1906-1975), [[Georgs Otss]] (''Ots'', 1920-1975), [[Viktors Cojs]] (''Цой'', 1962-1990)
*politiķi un sabiedriski darbinieki - [[Sergejs Ivanovs]] (''Иванов'', 1953—2026), [[Nikolajs Ježovs]] (''Ежов'', 1895-1940), [[Kirils (patriarhs)|Kirils I]] (''Кирилл'', 1946), [[Aleksandrs Kolčaks]] (''Колчак'', 1874-1920), [[Aleksandra Kollontaja]] (''Коллонтай'', 1872-1952), [[Aleksejs Kosigins]] (''Косыгин'', 1904-1980), [[Nadežda Krupska]] (''Крупская'', 1869-1939), [[Vladimirs Putins]] (''Путин'', 1952), 
*rakstnieki un dzejnieki — [[Aleksandrs Bloks]] (''Блок'', 1880–1921), [[Josifs Brodskis]] (''Бродский'', 1940—1996), [[Kornejs Čukovskis]] (''Чуковский'', 1882-1969), [[Dmitrijs Merežkovskis]] (''Мережковский'', 1866-1941), [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] (''Набоков'', 1899-1977), [[Lū Salome]] (''Lou Salomé'', 1861-1937), [[Viktors Šklovskis]] (''Шкловский'', 1893-1984), [[Konstantīns Simonovs]] (''Симонов'', 1915-1979), [[Edīte Sēdergrāna]] (''Södergran'', 1892-1923), [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] (''Толстой'', 1817-1875)
*zinātnieki un izgudrotāji — [[Georgs Kantors]] (''Cantor'', 1845-1918), [[Aleksandrs Frīdmans]] (''Фридман'', 1888-1925), [[Iļja Franks]] (1908-1990), [[Ļevs Gumiļovs]] (''Гумилёв'', 1912-1992), [[Leonīds Kantorovičs]] (''Канторович'', 1912-1986), [[Vladimirs Kepens]] (''Köppen'', 1846-1940), [[Jurijs Lotmans]] (''Lotman'', 1922-1993), [[Georgijs Ostrogorskis]] (''Острогорски'', 1902-1976), [[Grigorijs Pereļmans]] (''Перельман'', 1966), [[Vladimirs Props]] (''Пропп'', 1895-1970), [[Aina Renda]] (''Ayn Rand'', 1905-1982), [[Ļevs Termens]] (''Термен'', 1896-1993), [[Volodimirs Vernadskis]] (''Вернадский'', 1863-1945), [[Dmitrijs Ļihačovs]] (''Лихачёв'', 1906-1999).

Sanktpēterburgā dzīvojuši [[Anna Ahmatova]], [[Pēteris Čaikovskis]], [[Fjodors Dostojevskis]] un [[Aleksandrs Puškins]].

== Iedzīvotāji ==
{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| percentages = pagr
| align = none
| cols = 5
|1764|149700
|1765|150300
|1780|174800
|1789|217900
|1800|220200
|1811|335600
|1817|363900
|1825|424700
|1833|442900
|1837|468800
|1840|470200
|1850|487300
|1852|532200
|1863|539500
|1870|668000
|1882|928000
|1891|1033600
|1897|1264920
|1900|1418000
|1901|1439600
|1910|1905600
|1914|2118500
|1915|2314500
|1920|740000
|1925|1379000
|1930|2009500
|1935|2715700
|1940|2920000
|1945|927000
|1950|2258000
|1955|2797000
|1960|3432000
|1965|3777200
|1970|3949501
|1975|4418000
|1980|4635200
|1985|4844200
|1990|5002444
|1995|4845407
|2000|4741923
|2005|4600000
|2010|4879566
|2015|5191690
|2021|5384342
||
|2024|5597763
}}

== Sanktpēterburgas klimats ==
{{Laikapstākļu kaste
|location = Sanktpēterburgas
|metric first = Yes
|single line = yes
|Jan record high C = 8.7
|Feb record high C = 10.2
|Mar record high C = 14.9
|Apr record high C = 25.3
|May record high C = 32.0
|Jun record high C = 34.6
|Jul record high C = 35.3
|Aug record high C = 37.1
|Sep record high C = 30.4
|Oct record high C = 21.0
|Nov record high C = 12.3
|Dec record high C = 10.9
|year record high C = 37.1
|Jan high C = -3.0
|Feb high C = -3.0
|Mar high C = 2.0
|Apr high C = 9.1
|May high C = 16.0
|Jun high C = 20.0
|Jul high C = 23.0
|Aug high C = 20.8
|Sep high C = 15.0
|Oct high C = 8.6
|Nov high C = 2.0
|Dec high C = -1.5
|year high C = 9.1
|Jan mean C = -5.5
|Feb mean C = -5.8
|Mar mean C = -1.3
|Apr mean C = 5.1
|May mean C = 11.3
|Jun mean C = 15.7
|Jul mean C = 18.8
|Aug mean C = 16.9
|Sep mean C = 11.6
|Oct mean C = 6.2
|Nov mean C = 0.1
|Dec mean C = -3.7
|year mean C = 5.8
|Jan low C = -8.0
|Feb low C = -8.5
|Mar low C = -4.2
|Apr low C = 1.1
|May low C = 7.0
|Jun low C = 11.7
|Jul low C = 15.0
|Aug low C = 13.4
|Sep low C = 8.8
|Oct low C = 4.0
|Nov low C = -1.8
|Dec low C = -6.1
|year low C = 2.7
|Jan record low C = -35.9
|Feb record low C = -35.2
|Mar record low C = -29.9
|Apr record low C = -21.8
|May record low C = -6.6
|Jun record low C = 0.1
|Jul record low C = 4.9
|Aug record low C = 1.3
|Sep record low C = -3.1
|Oct record low C = -12.9
|Nov record low C = -22.2
|Dec record low C = -34.4
|year record low C = -35.9
|Jan precipitation mm = 44
|Feb precipitation mm = 33
|Mar precipitation mm = 37
|Apr precipitation mm = 31
|May precipitation mm = 46
|Jun precipitation mm = 71
|Jul precipitation mm = 79
|Aug precipitation mm = 83
|Sep precipitation mm = 64
|Oct precipitation mm = 68
|Nov precipitation mm = 55
|Dec precipitation mm = 51
|year precipitation mm = 661
|Jan rain days = 9
|Feb rain days = 7
|Mar rain days = 10
|Apr rain days = 13
|May rain days = 16
|Jun rain days = 18
|Jul rain days = 17
|Aug rain days = 17
|Sep rain days = 20
|Oct rain days = 20
|Nov rain days = 16
|Dec rain days = 10
|year rain days = 173
|Jan snow days = 25
|Feb snow days = 23
|Mar snow days = 16
|Apr snow days = 8
|May snow days = 1
|Jun snow days = 0.1
|Jul snow days = 0
|Aug snow days = 0
|Sep snow days = 0.1
|Oct snow days = 5
|Nov snow days = 16
|Dec snow days = 23
|year snow days = 117
|Jan humidity = 86
|Feb humidity = 84
|Mar humidity = 79
|Apr humidity = 66
|May humidity = 65
|Jun humidity = 69
|Jul humidity = 71
|Aug humidity = 76
|Sep humidity = 80
|Oct humidity = 83
|Nov humidity = 86
|Dec humidity = 87
|year humidity = 78
|Jan sun = 21.7
|Feb sun = 53.7
|Mar sun = 124.0
|Apr sun = 180.0
|May sun = 260.4
|Jun sun = 276.0
|Jul sun = 266.6
|Aug sun = 213.9
|Sep sun = 129.0
|Oct sun = 71.3
|Nov sun = 24.0
|Dec sun = 12.4
|year sun = 1633.0
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20061231222926/http://eng.gov.spb.ru/ Mājaslapa] {{ru ikona}}
{{Krievijas Impērijas struktūra}}
{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Ziemeļrietumu federālais apgabals}}
{{Krievijas centri}}
{{Krievija UNESCO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sanktpēterburga| ]]
[[Kategorija:Krievijas pilsētas]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas federālās nozīmes pilsētas]]</text>
      <sha1>a4l2nte2mukqfa3xyvsaqnmm2un7d7q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518190</id>
      <parentid>4518189</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:00:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[User talk:Votre Provocateur|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4518189</comment>
      <origin>4518190</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18218" sha1="6wn4y1jzd9ld1uel1u5asrez2zz5yk1" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu Krievijā|pilsētu ASV|Sentpītersbērga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Sanktpēterburga
 | official_name            = ''Санкт-Петербург''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{Photomontage
 | photo1a      = Winter Palace Panorama 3.jpg{{!}}The Winter Palace
 | photo2a      = Palace Bridge SPB (img2).jpg{{!}}Palace Bridge
 | photo2b      = Peter &amp; Paul fortress in SPB 03.jpg{{!}}Peter and Paul Cathedral
 | photo3a      = Saint Isaacs cathedral Southern facade.jpg{{!}}Saint Isaac's Cathedral
 | photo3b      = Western Military District buildings Saint Petersburg arch.jpg{{!}}The General Staff Building
 | photo4a      = Spb 06-2017 img01 Spit of Vasilievsky Island.jpg{{!}}Spit of Vasilievsky Island and the Neva
 | color        = white
 | color_border = white
 | position     = center
 | spacing      = 2
 | size         = 266
}}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = '''''No augšas uz leju, no kreisās uz labo:''''' [[Ziemas pils]]; Pils tilts; Pētera un Pāvila cietoksnis; [[Svētā Izaka katedrāle]]; Vispārējā personāla ēka; Vasiļjevska salas un [[Ņeva]]s iesma
 | image_flag               = Flag of Saint Petersburg.svg
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Saint Petersburg (2003).svg
 | pushpin_map              = Krievijas Eiropas daļa#Krievija
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 59 | latm  = 57 | lats  =  | latNS  = N
 | longd = 30 | longm = 19 | longs =  | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Krievija}}'''
 | subdivision_type1        = Federācijas subjekts
 | subdivision_name1        = Federālas nozīmes pilsēta
 | subdivision_type2        = Federālais apgabals
 | subdivision_name2        = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1703}}
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{ubl|Petrograda {{small|(''Петроград''; 1914—1924)}}|
Ļeņingrada {{small|(''Ленинград''; 1924—1991)}}|
''Peterburi'' (igauņu)|
''Pietari'' (somu)|
''Pēterpils'' (latviešu)}}
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_total_km2           = 1439
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 4848700
 | population_as_of         = {{dat|2010|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[MSD]]
 | utc_offset               = +4
 | iso_code                 = RU-SPE
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 190000—199406
 | area_code                = 812
 | website                  = {{URL|http://gov.spb.ru/}}
 | footnotes                = 
 | embedded    = {{Designation list
|    embed = yes
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un saistītie pieminekļi
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = i, ii, iv, vi
|        designation1_date = 1990. gads (14. sesija)
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/540 540]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{RUS}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa
|   designation1_free3name = 
|  designation1_free3value = 
}}
}}
'''Sanktpēterburga''' ({{val|ru|Санкт-Петербург}}), arī '''Pēterburga''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/1188523|title=Laikraksts &quot;Pēterburgas Avīzes&quot;|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/P%C4%93terburga|title=tezaurs.lv|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/74871|title=Pēterburga kā augstākās tehniskās izglītības metropole|work=Latvijas Vēstnesis|access-date=25.03.2016|date=15.05.2003}}&lt;/ref&gt; ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], tās [[Eiropa]]s daļas ziemeļrietumos pie [[Ņeva]]s ietekas [[Baltijas jūra]]s [[Somu līcis|Somu līcī]]. [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu federālā apgabala]] un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] centrs. Otra lielākā (aiz [[Maskava]]s) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs.

Dibināta 1638. gadā kā [[Zviedru Ingrija]]s pilsēta Nīena (''Nyen''), no 1712. gada Sanktpēterburga bija [[Krievijas cariste]]s, no 1721. gada līdz 1918. gadam [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsēta. Šajā laikā latviski biežāk tika saukta par '''Pēterpili'''.
No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija '''Petrograda''' (''Петрогра́д''), no 1924. līdz 1991. gadam — '''Ļeņingrada''' (''Ленингра́д'').
No 1721. gada līdz pat [[Oktobra revolūcija]]i bija Krievijas Impērijas politiskais un kultūras centrs un [[cars|cara]] galma rezidences vieta.
Sanktpēterburgas politiskā ietekme atkal palielinājās pēc [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] ievēlēšanas par [[Krievijas Federācija]]s prezidentu.

== Vēsture ==
[[Attēls:Nyenschantz model.jpg|thumb|left|200px|Nīenas pilsēta ar cietoksni 17. gadsimtā (modelis)]]
[[Krievijas cars]] [[Pēteris I]], kas [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] rezultātā ieguva Krievijai pieeju pie [[Baltijas jūra]]s, 1703. gadā pavēlēja pārdēvēt '''Nīenas''' pilsētu [[Zviedrija|zviedriem]] atņemtajās [[Ingrija]]s teritorijās [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] vārdā. Jau 1712. gadā Sanktpēterburga kļuva par [[Krievijas cariste]]s galvaspilsētu. Pēteris I ataicināja [[Eiropa]]s arhitektus un inženierus, kas piedalījās jaunās galvaspilsētas celtniecībā.

1825. gadā Senāta laukumā notika [[Dekabristu sacelšanās]].
1881. gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas imperators [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]].
[[1905. gada revolūcija]]s notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9. janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija ([[1905. gada revolūcija#Revolūcijas gaita|Asiņainā svētdiena]]).

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], lai izvairītos no vecā vāciskā nosaukuma, pilsētu pārdēvēja par Petrogradu.
Kad, sākoties 1917. gada [[Februāra revolūcija]]i, imperators [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] [[Pleskava|Pleskavā]] atsacījās no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļuva par [[Krievijas Pagaidu valdība]]s rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobrī gāza [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] lojālie spēki, kas bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākums.

1918. gada 5. martā, pamatojoties uz to, ka [[balto spēki]] ir tuvu Sanktpēterburgai, [[Padomju Krievija]]s galvaspilsētu pārcēla uz [[Maskava|Maskavu]].
1924. gada 24. janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvēja par Ļeņingradu.
1934. gada 1. decembrī Ļeņingradā notika [[boļševiki|boļševiku]] darbinieka [[Sergejs Kirovs|Kirova]] slepkavība, kas bija signāls [[Staļina terors|Staļina terora]] sākšanai.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsēta no 1941. gada 8. septembra līdz 1944. gada 18. janvārim bija [[Ļeņingradas blokāde|blokādē]]. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira 0,5 līdz 1,5 miljoniem pilsētas iedzīvotāju.

1991. gadā Ļeņingradas iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums.

== Ievērojamākās vietas ==
Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Sanktpēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

* Pils laukums ar [[Ziemas pils|Ziemas pili]] — bijusī [[Krievijas Impērija]]s valdnieku ziemas rezidence, tagad lielākais Krievijas mākslas muzejs — [[Ermitāža]]
* Pētera Pāvila cietoksnis — Krievijas imperatoru kapa vietas
* Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) — Sanktpēterburgas simbols
* [[Marijas teātris]]
* Ņevas prospekts — centrālā iela
* Īzaka katedrāle
* Paceļamie tilti pār Ņevu
* Pēterburgas pilis
* Pēterburgas metro

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;200px&quot;&gt;
Hermitage_night.jpg|[[Ziemas pils]] (tagad mākslas muzejs [[Ermitāža]])
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery&gt;
Petersburg-square.jpg|Pils laukums ar Aleksandra kolonu
Собор_Воскресения_Христова_1.jpg|Kristus Augšāmcelšanās baznīca
Naval Cathedral of St Nicholas in Kronstadt 01.jpg|Kronštates Sv. Nikolaja katedrāle
RUS-2016-Aerial-SPB-St_Michael's_Castle_02.jpg|Sv. Mihaila pils
Grand_Cascade_of_Peterhof_01.jpg|Pēterhofas pils
&lt;/gallery&gt;

== Sports ==
{{dubultattēls|right|Ice_Palace_(Saint_Petersburg)_(cropped).png|240|Spb_06-2017_img40_Krestovsky_Stadium.jpg|200|[[Sanktpēterburgas Ledus pils]] (pa kreisi) un [[Sanktpēterburgas stadions]]}}
Sanktpēterburgā norisinājās [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā]], kura vajadzībām tika uzbūvēta [[Sanktpēterburgas Ledus pils]]. Tagad tajā savas mājas spēles aizvada [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Sanktpēterburgas SKA]]. [[&quot;Юбилейный&quot; sporta pils]] noticis [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā]] spēles.

[[Sanktpēterburgas stadions]] noticis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] spēles. Stadionā savas mājas spēles aizvada [[Krievijas futbola Premjerlīga]]s [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]].

== Cilvēki ==

*[[Krievijas Impērija]]s ķeizari un augstmaņi — [[Pēteris II Romanovs|Pēteris II]] (''Пётр II'', 1715–1730), [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (''Иван VI'', 1740–1764), [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] (''Павел I'', 1754–1801), [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] (''Александр I'', 1777–1825), [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] (''Александр III'', 1845 - 1894),  [[Felikss Jusupovs]] (''Юсупов'', 1887–1967), [[Olga Aleksandrovna]] (''Ольга Александровна'', 1882–1960),  [[Pavle Karadžordževičs]] (''Карађорђевић'', 1893–1976),
*karavadoņi - [[Mihails Kutuzovs]] (''Кутузов'', 1745–1813), [[Mihails Skobeļevs]] (''Скобелев'', 1843–1882)
*mākslinieki - [[Džordžs Balančins]] (''George Balanchine'', 1904–1983), [[Aleksandrs Benuā]] (''Бенуа'', 1870-1960), [[Ivans Biļibins]] (''Билибин'', 1876–1942), [[Kārlis Brilovs]] (''Брюллов'', 1799-1852), [[Karls Faberžē]] (''Фаберже'', 1846–1920), [[Saša Gitrī]] (''Sacha Guitry'', 1885-1957), [[Anna Pavlova]] (''Павлова'', 1881–1931), [[Vasilijs Poļenovs]] (''Поленов'', 1844–1927), [[Nikolajs Rērihs]] (''Рёрих'', 1874–1947), [[Aleksandrs Rodčenko]] (''Родченко'', 1891–1956), [[Gaļina Ulanova]] (''Уланова'', 1910–1998)
*mūziķi — [[Aleksandrs Borodins]] (''Бородин'', 1833–1887), [[Aleksandrs Glazunovs]] (''Глазунов'', 1865-1936), [[Dmitrijs Kabaļevskis]] (''Кабалевский'', 1904—1987), [[Dmitrijs Šostakovičs]] (''Шостакович'', 1906-1975), [[Georgs Otss]] (''Ots'', 1920-1975), [[Viktors Cojs]] (''Цой'', 1962-1990)
*politiķi un sabiedriski darbinieki - [[Sergejs Ivanovs]] (''Иванов'', 1953—2026), [[Nikolajs Ježovs]] (''Ежов'', 1895-1940), [[Kirils (patriarhs)|Kirils I]] (''Кирилл'', 1946), [[Aleksandrs Kolčaks]] (''Колчак'', 1874-1920), [[Aleksandra Kollontaja]] (''Коллонтай'', 1872-1952), [[Aleksejs Kosigins]] (''Косыгин'', 1904-1980), [[Nadežda Krupska]] (''Крупская'', 1869-1939), [[Vladimirs Putins]] (''Путин'', 1952), 
*rakstnieki un dzejnieki — [[Aleksandrs Bloks]] (''Блок'', 1880–1921), [[Josifs Brodskis]] (''Бродский'', 1940—1996), [[Kornejs Čukovskis]] (''Чуковский'', 1882-1969), [[Dmitrijs Merežkovskis]] (''Мережковский'', 1866-1941), [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] (''Набоков'', 1899-1977), [[Lū Salome]] (''Lou Salomé'', 1861-1937), [[Viktors Šklovskis]] (''Шкловский'', 1893-1984), [[Konstantīns Simonovs]] (''Симонов'', 1915-1979), [[Edīte Sēdergrāna]] (''Södergran'', 1892-1923), [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] (''Толстой'', 1817-1875)
*zinātnieki un izgudrotāji — [[Georgs Kantors]] (''Cantor'', 1845-1918), [[Aleksandrs Frīdmans]] (''Фридман'', 1888-1925), [[Iļja Franks]] (1908-1990), [[Ļevs Gumiļovs]] (''Гумилёв'', 1912-1992), [[Leonīds Kantorovičs]] (''Канторович'', 1912-1986), [[Vladimirs Kepens]] (''Köppen'', 1846-1940), [[Jurijs Lotmans]] (''Lotman'', 1922-1993), [[Georgijs Ostrogorskis]] (''Острогорски'', 1902-1976), [[Grigorijs Pereļmans]] (''Перельман'', 1966), [[Vladimirs Props]] (''Пропп'', 1895-1970), [[Aina Renda]] (''Ayn Rand'', 1905-1982), [[Ļevs Termens]] (''Термен'', 1896-1993), [[Volodimirs Vernadskis]] (''Вернадский'', 1863-1945), [[Dmitrijs Ļihačovs]] (''Лихачёв'', 1906-1999).

Sanktpēterburgā dzīvojuši [[Anna Ahmatova]], [[Pēteris Čaikovskis]], [[Fjodors Dostojevskis]] un [[Aleksandrs Puškins]].

== Iedzīvotāji ==
{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| percentages = pagr
| align = none
| cols = 5
|1764|149700
|1765|150300
|1780|174800
|1789|217900
|1800|220200
|1811|335600
|1817|363900
|1825|424700
|1833|442900
|1837|468800
|1840|470200
|1850|487300
|1852|532200
|1863|539500
|1870|668000
|1882|928000
|1891|1033600
|1897|1264920
|1900|1418000
|1901|1439600
|1910|1905600
|1914|2118500
|1915|2314500
|1920|740000
|1925|1379000
|1930|2009500
|1935|2715700
|1940|2920000
|1945|927000
|1950|2258000
|1955|2797000
|1960|3432000
|1965|3777200
|1970|3949501
|1975|4418000
|1980|4635200
|1985|4844200
|1990|5002444
|1995|4845407
|2000|4741923
|2005|4600000
|2010|4879566
|2015|5191690
|2021|5384342
||
|2024|5597763
}}

== Sanktpēterburgas klimats ==
{{Laikapstākļu kaste
|location = Sanktpēterburgas
|metric first = Yes
|single line = yes
|Jan record high C = 8.7
|Feb record high C = 10.2
|Mar record high C = 14.9
|Apr record high C = 25.3
|May record high C = 32.0
|Jun record high C = 34.6
|Jul record high C = 35.3
|Aug record high C = 37.1
|Sep record high C = 30.4
|Oct record high C = 21.0
|Nov record high C = 12.3
|Dec record high C = 10.9
|year record high C = 37.1
|Jan high C = -3.0
|Feb high C = -3.0
|Mar high C = 2.0
|Apr high C = 9.1
|May high C = 16.0
|Jun high C = 20.0
|Jul high C = 23.0
|Aug high C = 20.8
|Sep high C = 15.0
|Oct high C = 8.6
|Nov high C = 2.0
|Dec high C = -1.5
|year high C = 9.1
|Jan mean C = -5.5
|Feb mean C = -5.8
|Mar mean C = -1.3
|Apr mean C = 5.1
|May mean C = 11.3
|Jun mean C = 15.7
|Jul mean C = 18.8
|Aug mean C = 16.9
|Sep mean C = 11.6
|Oct mean C = 6.2
|Nov mean C = 0.1
|Dec mean C = -3.7
|year mean C = 5.8
|Jan low C = -8.0
|Feb low C = -8.5
|Mar low C = -4.2
|Apr low C = 1.1
|May low C = 7.0
|Jun low C = 11.7
|Jul low C = 15.0
|Aug low C = 13.4
|Sep low C = 8.8
|Oct low C = 4.0
|Nov low C = -1.8
|Dec low C = -6.1
|year low C = 2.7
|Jan record low C = -35.9
|Feb record low C = -35.2
|Mar record low C = -29.9
|Apr record low C = -21.8
|May record low C = -6.6
|Jun record low C = 0.1
|Jul record low C = 4.9
|Aug record low C = 1.3
|Sep record low C = -3.1
|Oct record low C = -12.9
|Nov record low C = -22.2
|Dec record low C = -34.4
|year record low C = -35.9
|Jan precipitation mm = 44
|Feb precipitation mm = 33
|Mar precipitation mm = 37
|Apr precipitation mm = 31
|May precipitation mm = 46
|Jun precipitation mm = 71
|Jul precipitation mm = 79
|Aug precipitation mm = 83
|Sep precipitation mm = 64
|Oct precipitation mm = 68
|Nov precipitation mm = 55
|Dec precipitation mm = 51
|year precipitation mm = 661
|Jan rain days = 9
|Feb rain days = 7
|Mar rain days = 10
|Apr rain days = 13
|May rain days = 16
|Jun rain days = 18
|Jul rain days = 17
|Aug rain days = 17
|Sep rain days = 20
|Oct rain days = 20
|Nov rain days = 16
|Dec rain days = 10
|year rain days = 173
|Jan snow days = 25
|Feb snow days = 23
|Mar snow days = 16
|Apr snow days = 8
|May snow days = 1
|Jun snow days = 0.1
|Jul snow days = 0
|Aug snow days = 0
|Sep snow days = 0.1
|Oct snow days = 5
|Nov snow days = 16
|Dec snow days = 23
|year snow days = 117
|Jan humidity = 86
|Feb humidity = 84
|Mar humidity = 79
|Apr humidity = 66
|May humidity = 65
|Jun humidity = 69
|Jul humidity = 71
|Aug humidity = 76
|Sep humidity = 80
|Oct humidity = 83
|Nov humidity = 86
|Dec humidity = 87
|year humidity = 78
|Jan sun = 21.7
|Feb sun = 53.7
|Mar sun = 124.0
|Apr sun = 180.0
|May sun = 260.4
|Jun sun = 276.0
|Jul sun = 266.6
|Aug sun = 213.9
|Sep sun = 129.0
|Oct sun = 71.3
|Nov sun = 24.0
|Dec sun = 12.4
|year sun = 1633.0
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20061231222926/http://eng.gov.spb.ru/ Mājaslapa] {{ru ikona}}
{{Krievijas Impērijas struktūra}}
{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Ziemeļrietumu federālais apgabals}}
{{Krievijas centri}}
{{Krievija UNESCO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sanktpēterburga| ]]
[[Kategorija:Krievijas pilsētas]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas federālās nozīmes pilsētas]]</text>
      <sha1>6wn4y1jzd9ld1uel1u5asrez2zz5yk1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518192</id>
      <parentid>4518190</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:02:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518192</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19722" sha1="1ldai1hk5ew4embb1t6gffyfwl2tbyw" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu Krievijā|pilsētu ASV|Sentpītersbērga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Sanktpēterburga
 | official_name            = ''Санкт-Петербург''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{Photomontage
 | photo1a      = Winter Palace Panorama 3.jpg{{!}}The Winter Palace
 | photo2a      = Palace Bridge SPB (img2).jpg{{!}}Palace Bridge
 | photo2b      = Peter &amp; Paul fortress in SPB 03.jpg{{!}}Peter and Paul Cathedral
 | photo3a      = Saint Isaacs cathedral Southern facade.jpg{{!}}Saint Isaac's Cathedral
 | photo3b      = Western Military District buildings Saint Petersburg arch.jpg{{!}}The General Staff Building
 | photo4a      = Spb 06-2017 img01 Spit of Vasilievsky Island.jpg{{!}}Spit of Vasilievsky Island and the Neva
 | color        = white
 | color_border = white
 | position     = center
 | spacing      = 2
 | size         = 266
}}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = '''''No augšas uz leju, no kreisās uz labo:''''' [[Ziemas pils]]; Pils tilts; Pētera un Pāvila cietoksnis; [[Svētā Izaka katedrāle]]; Vispārējā personāla ēka; Vasiļjevska salas un [[Ņeva]]s iesma
 | image_flag               = Flag of Saint Petersburg.svg
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Saint Petersburg (2003).svg
 | pushpin_map              = Krievijas Eiropas daļa#Krievija
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 59 | latm  = 57 | lats  =  | latNS  = N
 | longd = 30 | longm = 19 | longs =  | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Krievija}}'''
 | subdivision_type1        = Federācijas subjekts
 | subdivision_name1        = Federālas nozīmes pilsēta
 | subdivision_type2        = Federālais apgabals
 | subdivision_name2        = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1703}}
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{ubl|Petrograda {{small|(''Петроград''; 1914—1924)}}|
Ļeņingrada {{small|(''Ленинград''; 1924—1991)}}|
''Peterburi'' (igauņu)|
''Pietari'' (somu)|
''Pēterpils'' (latviešu)}}
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_total_km2           = 1439
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 4848700
 | population_as_of         = {{dat|2010|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[MSD]]
 | utc_offset               = +4
 | iso_code                 = RU-SPE
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 190000—199406
 | area_code                = 812
 | website                  = {{URL|http://gov.spb.ru/}}
 | footnotes                = 
 | embedded    = {{Designation list
|    embed = yes
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un saistītie pieminekļi
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = i, ii, iv, vi
|        designation1_date = 1990. gads (14. sesija)
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/540 540]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{RUS}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa
|   designation1_free3name = 
|  designation1_free3value = 
}}
}}
'''Sanktpēterburga''' ({{val|ru|Санкт-Петербург}}), arī '''Pēterburga''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/1188523|title=Laikraksts &quot;Pēterburgas Avīzes&quot;|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/P%C4%93terburga|title=tezaurs.lv|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/74871|title=Pēterburga kā augstākās tehniskās izglītības metropole|work=Latvijas Vēstnesis|access-date=25.03.2016|date=15.05.2003}}&lt;/ref&gt; ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], tās [[Eiropa]]s daļas ziemeļrietumos pie [[Ņeva]]s ietekas [[Baltijas jūra]]s [[Somu līcis|Somu līcī]]. [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu federālā apgabala]] un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] centrs. Otra lielākā (aiz [[Maskava]]s) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs.

Dibināta 1638. gadā kā [[Zviedru Ingrija]]s pilsēta Nīena (''Nyen''), no 1712. gada Sanktpēterburga bija [[Krievijas cariste]]s, no 1721. gada līdz 1918. gadam [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsēta. Šajā laikā latviski biežāk tika saukta par '''Pēterpili'''.
No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija '''Petrograda''' (''Петрогра́д''), no 1924. līdz 1991. gadam — '''Ļeņingrada''' (''Ленингра́д'').
No 1721. gada līdz pat [[Oktobra revolūcija]]i bija Krievijas Impērijas politiskais un kultūras centrs un [[cars|cara]] galma rezidences vieta.
Sanktpēterburgas politiskā ietekme atkal palielinājās pēc [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] ievēlēšanas par [[Krievijas Federācija]]s prezidentu.

== Vēsture ==
[[Attēls:Nyenschantz model.jpg|thumb|left|200px|Nīenas pilsēta ar cietoksni 17. gadsimtā (modelis)]]
[[Krievijas cars]] [[Pēteris I]], kas [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] rezultātā ieguva Krievijai pieeju pie [[Baltijas jūra]]s, 1703. gadā pavēlēja pārdēvēt '''Nīenas''' pilsētu [[Zviedrija|zviedriem]] atņemtajās [[Ingrija]]s teritorijās [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] vārdā. Jau 1712. gadā Sanktpēterburga kļuva par [[Krievijas cariste]]s galvaspilsētu. Pēteris I ataicināja [[Eiropa]]s arhitektus un inženierus, kas piedalījās jaunās galvaspilsētas celtniecībā.

1825. gadā Senāta laukumā notika [[Dekabristu sacelšanās]].
1881. gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas imperators [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]].
[[1905. gada revolūcija]]s notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9. janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija ([[1905. gada revolūcija#Revolūcijas gaita|Asiņainā svētdiena]]).

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], lai izvairītos no vecā vāciskā nosaukuma, pilsētu pārdēvēja par Petrogradu.
Kad, sākoties 1917. gada [[Februāra revolūcija]]i, imperators [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] [[Pleskava|Pleskavā]] atsacījās no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļuva par [[Krievijas Pagaidu valdība]]s rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobrī gāza [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] lojālie spēki, kas bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākums.

1918. gada 5. martā, pamatojoties uz to, ka [[balto spēki]] ir tuvu Sanktpēterburgai, [[Padomju Krievija]]s galvaspilsētu pārcēla uz [[Maskava|Maskavu]].
1924. gada 24. janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvēja par Ļeņingradu.
1934. gada 1. decembrī Ļeņingradā notika [[boļševiki|boļševiku]] darbinieka [[Sergejs Kirovs|Kirova]] slepkavība, kas bija signāls [[Staļina terors|Staļina terora]] sākšanai.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsēta no 1941. gada 8. septembra līdz 1944. gada 18. janvārim bija [[Ļeņingradas blokāde|blokādē]]. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira 0,5 līdz 1,5 miljoniem pilsētas iedzīvotāju.

1991. gadā Ļeņingradas iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums.

Sākoties [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], Sanktpēterburga vairākkārt kļuva par [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu mērķi. 2024. gada 2. martā bezpilota lidaparāts ietriecās dzīvojamā ēkā pilsētā, nodarot bojājumus vairākām ēkām; Krievijas varasiestādes paziņoja arī par citu bezpilota lidaparātu pārtveršanu [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/two-buildings-damaged-people-evacuated-after-incident-russias-st-petersburg-2024-03-02/|title=Drone crashes into building in St Petersburg, Russia, national guard says no casualties|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2024-03-02}}&lt;/ref&gt; Turpmākajos kara gados uzbrukumi Sanktpēterburgai un tās apkārtnei turpinājās, galvenokārt vēršoties pret militāro, enerģētikas un transporta infrastruktūru. 2026. gada jūnijā Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka objektiem Sanktpēterburgas apkārtnē, tostarp naftas terminālim un militāram objektam [[Kronštate|Kronštatē]], kā arī izraisīja gaisa satiksmes traucējumus [[Pulkovo lidosta|Pulkovo lidostā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-drones-strike-oil-terminal-st-petersburg-putins-davos-gets-under-way-2026-06-03/|title=Ukraine strikes St Petersburg oil terminal, naval base as Putin's 'Davos' gets under way|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2026-06-03}}&lt;/ref&gt;

== Ievērojamākās vietas ==
Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Sanktpēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

* Pils laukums ar [[Ziemas pils|Ziemas pili]] — bijusī [[Krievijas Impērija]]s valdnieku ziemas rezidence, tagad lielākais Krievijas mākslas muzejs — [[Ermitāža]]
* Pētera Pāvila cietoksnis — Krievijas imperatoru kapa vietas
* Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) — Sanktpēterburgas simbols
* [[Marijas teātris]]
* Ņevas prospekts — centrālā iela
* Īzaka katedrāle
* Paceļamie tilti pār Ņevu
* Pēterburgas pilis
* Pēterburgas metro

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;200px&quot;&gt;
Hermitage_night.jpg|[[Ziemas pils]] (tagad mākslas muzejs [[Ermitāža]])
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery&gt;
Petersburg-square.jpg|Pils laukums ar Aleksandra kolonu
Собор_Воскресения_Христова_1.jpg|Kristus Augšāmcelšanās baznīca
Naval Cathedral of St Nicholas in Kronstadt 01.jpg|Kronštates Sv. Nikolaja katedrāle
RUS-2016-Aerial-SPB-St_Michael's_Castle_02.jpg|Sv. Mihaila pils
Grand_Cascade_of_Peterhof_01.jpg|Pēterhofas pils
&lt;/gallery&gt;

== Sports ==
{{dubultattēls|right|Ice_Palace_(Saint_Petersburg)_(cropped).png|240|Spb_06-2017_img40_Krestovsky_Stadium.jpg|200|[[Sanktpēterburgas Ledus pils]] (pa kreisi) un [[Sanktpēterburgas stadions]]}}
Sanktpēterburgā norisinājās [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā]], kura vajadzībām tika uzbūvēta [[Sanktpēterburgas Ledus pils]]. Tagad tajā savas mājas spēles aizvada [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Sanktpēterburgas SKA]]. [[&quot;Юбилейный&quot; sporta pils]] noticis [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā]] spēles.

[[Sanktpēterburgas stadions]] noticis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] spēles. Stadionā savas mājas spēles aizvada [[Krievijas futbola Premjerlīga]]s [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]].

== Cilvēki ==

*[[Krievijas Impērija]]s ķeizari un augstmaņi — [[Pēteris II Romanovs|Pēteris II]] (''Пётр II'', 1715–1730), [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (''Иван VI'', 1740–1764), [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] (''Павел I'', 1754–1801), [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] (''Александр I'', 1777–1825), [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] (''Александр III'', 1845 - 1894),  [[Felikss Jusupovs]] (''Юсупов'', 1887–1967), [[Olga Aleksandrovna]] (''Ольга Александровна'', 1882–1960),  [[Pavle Karadžordževičs]] (''Карађорђевић'', 1893–1976),
*karavadoņi - [[Mihails Kutuzovs]] (''Кутузов'', 1745–1813), [[Mihails Skobeļevs]] (''Скобелев'', 1843–1882)
*mākslinieki - [[Džordžs Balančins]] (''George Balanchine'', 1904–1983), [[Aleksandrs Benuā]] (''Бенуа'', 1870-1960), [[Ivans Biļibins]] (''Билибин'', 1876–1942), [[Kārlis Brilovs]] (''Брюллов'', 1799-1852), [[Karls Faberžē]] (''Фаберже'', 1846–1920), [[Saša Gitrī]] (''Sacha Guitry'', 1885-1957), [[Anna Pavlova]] (''Павлова'', 1881–1931), [[Vasilijs Poļenovs]] (''Поленов'', 1844–1927), [[Nikolajs Rērihs]] (''Рёрих'', 1874–1947), [[Aleksandrs Rodčenko]] (''Родченко'', 1891–1956), [[Gaļina Ulanova]] (''Уланова'', 1910–1998)
*mūziķi — [[Aleksandrs Borodins]] (''Бородин'', 1833–1887), [[Aleksandrs Glazunovs]] (''Глазунов'', 1865-1936), [[Dmitrijs Kabaļevskis]] (''Кабалевский'', 1904—1987), [[Dmitrijs Šostakovičs]] (''Шостакович'', 1906-1975), [[Georgs Otss]] (''Ots'', 1920-1975), [[Viktors Cojs]] (''Цой'', 1962-1990)
*politiķi un sabiedriski darbinieki - [[Sergejs Ivanovs]] (''Иванов'', 1953—2026), [[Nikolajs Ježovs]] (''Ежов'', 1895-1940), [[Kirils (patriarhs)|Kirils I]] (''Кирилл'', 1946), [[Aleksandrs Kolčaks]] (''Колчак'', 1874-1920), [[Aleksandra Kollontaja]] (''Коллонтай'', 1872-1952), [[Aleksejs Kosigins]] (''Косыгин'', 1904-1980), [[Nadežda Krupska]] (''Крупская'', 1869-1939), [[Vladimirs Putins]] (''Путин'', 1952), 
*rakstnieki un dzejnieki — [[Aleksandrs Bloks]] (''Блок'', 1880–1921), [[Josifs Brodskis]] (''Бродский'', 1940—1996), [[Kornejs Čukovskis]] (''Чуковский'', 1882-1969), [[Dmitrijs Merežkovskis]] (''Мережковский'', 1866-1941), [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] (''Набоков'', 1899-1977), [[Lū Salome]] (''Lou Salomé'', 1861-1937), [[Viktors Šklovskis]] (''Шкловский'', 1893-1984), [[Konstantīns Simonovs]] (''Симонов'', 1915-1979), [[Edīte Sēdergrāna]] (''Södergran'', 1892-1923), [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] (''Толстой'', 1817-1875)
*zinātnieki un izgudrotāji — [[Georgs Kantors]] (''Cantor'', 1845-1918), [[Aleksandrs Frīdmans]] (''Фридман'', 1888-1925), [[Iļja Franks]] (1908-1990), [[Ļevs Gumiļovs]] (''Гумилёв'', 1912-1992), [[Leonīds Kantorovičs]] (''Канторович'', 1912-1986), [[Vladimirs Kepens]] (''Köppen'', 1846-1940), [[Jurijs Lotmans]] (''Lotman'', 1922-1993), [[Georgijs Ostrogorskis]] (''Острогорски'', 1902-1976), [[Grigorijs Pereļmans]] (''Перельман'', 1966), [[Vladimirs Props]] (''Пропп'', 1895-1970), [[Aina Renda]] (''Ayn Rand'', 1905-1982), [[Ļevs Termens]] (''Термен'', 1896-1993), [[Volodimirs Vernadskis]] (''Вернадский'', 1863-1945), [[Dmitrijs Ļihačovs]] (''Лихачёв'', 1906-1999).

Sanktpēterburgā dzīvojuši [[Anna Ahmatova]], [[Pēteris Čaikovskis]], [[Fjodors Dostojevskis]] un [[Aleksandrs Puškins]].

== Iedzīvotāji ==
{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| percentages = pagr
| align = none
| cols = 5
|1764|149700
|1765|150300
|1780|174800
|1789|217900
|1800|220200
|1811|335600
|1817|363900
|1825|424700
|1833|442900
|1837|468800
|1840|470200
|1850|487300
|1852|532200
|1863|539500
|1870|668000
|1882|928000
|1891|1033600
|1897|1264920
|1900|1418000
|1901|1439600
|1910|1905600
|1914|2118500
|1915|2314500
|1920|740000
|1925|1379000
|1930|2009500
|1935|2715700
|1940|2920000
|1945|927000
|1950|2258000
|1955|2797000
|1960|3432000
|1965|3777200
|1970|3949501
|1975|4418000
|1980|4635200
|1985|4844200
|1990|5002444
|1995|4845407
|2000|4741923
|2005|4600000
|2010|4879566
|2015|5191690
|2021|5384342
||
|2024|5597763
}}

== Sanktpēterburgas klimats ==
{{Laikapstākļu kaste
|location = Sanktpēterburgas
|metric first = Yes
|single line = yes
|Jan record high C = 8.7
|Feb record high C = 10.2
|Mar record high C = 14.9
|Apr record high C = 25.3
|May record high C = 32.0
|Jun record high C = 34.6
|Jul record high C = 35.3
|Aug record high C = 37.1
|Sep record high C = 30.4
|Oct record high C = 21.0
|Nov record high C = 12.3
|Dec record high C = 10.9
|year record high C = 37.1
|Jan high C = -3.0
|Feb high C = -3.0
|Mar high C = 2.0
|Apr high C = 9.1
|May high C = 16.0
|Jun high C = 20.0
|Jul high C = 23.0
|Aug high C = 20.8
|Sep high C = 15.0
|Oct high C = 8.6
|Nov high C = 2.0
|Dec high C = -1.5
|year high C = 9.1
|Jan mean C = -5.5
|Feb mean C = -5.8
|Mar mean C = -1.3
|Apr mean C = 5.1
|May mean C = 11.3
|Jun mean C = 15.7
|Jul mean C = 18.8
|Aug mean C = 16.9
|Sep mean C = 11.6
|Oct mean C = 6.2
|Nov mean C = 0.1
|Dec mean C = -3.7
|year mean C = 5.8
|Jan low C = -8.0
|Feb low C = -8.5
|Mar low C = -4.2
|Apr low C = 1.1
|May low C = 7.0
|Jun low C = 11.7
|Jul low C = 15.0
|Aug low C = 13.4
|Sep low C = 8.8
|Oct low C = 4.0
|Nov low C = -1.8
|Dec low C = -6.1
|year low C = 2.7
|Jan record low C = -35.9
|Feb record low C = -35.2
|Mar record low C = -29.9
|Apr record low C = -21.8
|May record low C = -6.6
|Jun record low C = 0.1
|Jul record low C = 4.9
|Aug record low C = 1.3
|Sep record low C = -3.1
|Oct record low C = -12.9
|Nov record low C = -22.2
|Dec record low C = -34.4
|year record low C = -35.9
|Jan precipitation mm = 44
|Feb precipitation mm = 33
|Mar precipitation mm = 37
|Apr precipitation mm = 31
|May precipitation mm = 46
|Jun precipitation mm = 71
|Jul precipitation mm = 79
|Aug precipitation mm = 83
|Sep precipitation mm = 64
|Oct precipitation mm = 68
|Nov precipitation mm = 55
|Dec precipitation mm = 51
|year precipitation mm = 661
|Jan rain days = 9
|Feb rain days = 7
|Mar rain days = 10
|Apr rain days = 13
|May rain days = 16
|Jun rain days = 18
|Jul rain days = 17
|Aug rain days = 17
|Sep rain days = 20
|Oct rain days = 20
|Nov rain days = 16
|Dec rain days = 10
|year rain days = 173
|Jan snow days = 25
|Feb snow days = 23
|Mar snow days = 16
|Apr snow days = 8
|May snow days = 1
|Jun snow days = 0.1
|Jul snow days = 0
|Aug snow days = 0
|Sep snow days = 0.1
|Oct snow days = 5
|Nov snow days = 16
|Dec snow days = 23
|year snow days = 117
|Jan humidity = 86
|Feb humidity = 84
|Mar humidity = 79
|Apr humidity = 66
|May humidity = 65
|Jun humidity = 69
|Jul humidity = 71
|Aug humidity = 76
|Sep humidity = 80
|Oct humidity = 83
|Nov humidity = 86
|Dec humidity = 87
|year humidity = 78
|Jan sun = 21.7
|Feb sun = 53.7
|Mar sun = 124.0
|Apr sun = 180.0
|May sun = 260.4
|Jun sun = 276.0
|Jul sun = 266.6
|Aug sun = 213.9
|Sep sun = 129.0
|Oct sun = 71.3
|Nov sun = 24.0
|Dec sun = 12.4
|year sun = 1633.0
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20061231222926/http://eng.gov.spb.ru/ Mājaslapa] {{ru ikona}}
{{Krievijas Impērijas struktūra}}
{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Ziemeļrietumu federālais apgabals}}
{{Krievijas centri}}
{{Krievija UNESCO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sanktpēterburga| ]]
[[Kategorija:Krievijas pilsētas]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas federālās nozīmes pilsētas]]</text>
      <sha1>1ldai1hk5ew4embb1t6gffyfwl2tbyw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518193</id>
      <parentid>4518192</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:02:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518193</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19756" sha1="4njtjzllhtlp8v26hukcnh7erpdzydl" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu Krievijā|pilsētu ASV|Sentpītersbērga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Sanktpēterburga
 | official_name            = ''Санкт-Петербург''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{Photomontage
 | photo1a      = Winter Palace Panorama 3.jpg{{!}}The Winter Palace
 | photo2a      = Palace Bridge SPB (img2).jpg{{!}}Palace Bridge
 | photo2b      = Peter &amp; Paul fortress in SPB 03.jpg{{!}}Peter and Paul Cathedral
 | photo3a      = Saint Isaacs cathedral Southern facade.jpg{{!}}Saint Isaac's Cathedral
 | photo3b      = Western Military District buildings Saint Petersburg arch.jpg{{!}}The General Staff Building
 | photo4a      = Spb 06-2017 img01 Spit of Vasilievsky Island.jpg{{!}}Spit of Vasilievsky Island and the Neva
 | color        = white
 | color_border = white
 | position     = center
 | spacing      = 2
 | size         = 266
}}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = '''''No augšas uz leju, no kreisās uz labo:''''' [[Ziemas pils]]; Pils tilts; Pētera un Pāvila cietoksnis; [[Svētā Izaka katedrāle]]; Vispārējā personāla ēka; Vasiļjevska salas un [[Ņeva]]s iesma
 | image_flag               = Flag of Saint Petersburg.svg
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Saint Petersburg (2003).svg
 | pushpin_map              = Krievijas Eiropas daļa#Krievija
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 59 | latm  = 57 | lats  =  | latNS  = N
 | longd = 30 | longm = 19 | longs =  | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Krievija}}'''
 | subdivision_type1        = Federācijas subjekts
 | subdivision_name1        = Federālas nozīmes pilsēta
 | subdivision_type2        = Federālais apgabals
 | subdivision_name2        = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1703}}
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{ubl|Petrograda {{small|(''Петроград''; 1914—1924)}}|
Ļeņingrada {{small|(''Ленинград''; 1924—1991)}}|
''Peterburi'' (igauņu)|
''Pietari'' (somu)|
''Pēterpils'' (latviešu)}}
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_total_km2           = 1439
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 4848700
 | population_as_of         = {{dat|2010|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[MSD]]
 | utc_offset               = +4
 | iso_code                 = RU-SPE
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 190000—199406
 | area_code                = 812
 | website                  = {{URL|http://gov.spb.ru/}}
 | footnotes                = 
 | embedded    = {{Designation list
|    embed = yes
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un saistītie pieminekļi
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = i, ii, iv, vi
|        designation1_date = 1990. gads (14. sesija)
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/540 540]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{RUS}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa
|   designation1_free3name = 
|  designation1_free3value = 
}}
}}
'''Sanktpēterburga''' ({{val|ru|Санкт-Петербург}}), arī '''Pēterburga''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/1188523|title=Laikraksts &quot;Pēterburgas Avīzes&quot;|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/P%C4%93terburga|title=tezaurs.lv|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/74871|title=Pēterburga kā augstākās tehniskās izglītības metropole|work=Latvijas Vēstnesis|access-date=25.03.2016|date=15.05.2003}}&lt;/ref&gt; ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], tās [[Eiropa]]s daļas ziemeļrietumos pie [[Ņeva]]s ietekas [[Baltijas jūra]]s [[Somu līcis|Somu līcī]]. [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu federālā apgabala]] un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] centrs. Otra lielākā (aiz [[Maskava]]s) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs.

Dibināta 1638. gadā kā [[Zviedru Ingrija]]s pilsēta Nīena (''Nyen''), no 1712. gada Sanktpēterburga bija [[Krievijas cariste]]s, no 1721. gada līdz 1918. gadam [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsēta. Šajā laikā latviski biežāk tika saukta par '''Pēterpili'''.
No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija '''Petrograda''' (''Петрогра́д''), no 1924. līdz 1991. gadam — '''Ļeņingrada''' (''Ленингра́д'').
No 1721. gada līdz pat [[Oktobra revolūcija]]i bija Krievijas Impērijas politiskais un kultūras centrs un [[cars|cara]] galma rezidences vieta.
Sanktpēterburgas politiskā ietekme atkal palielinājās pēc [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] ievēlēšanas par [[Krievijas Federācija]]s prezidentu.

== Vēsture ==
[[Attēls:Nyenschantz model.jpg|thumb|left|200px|Nīenas pilsēta ar cietoksni 17. gadsimtā (modelis)]]
[[Krievijas cars]] [[Pēteris I]], kas [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] rezultātā ieguva Krievijai pieeju pie [[Baltijas jūra]]s, 1703. gadā pavēlēja pārdēvēt '''Nīenas''' pilsētu [[Zviedrija|zviedriem]] atņemtajās [[Ingrija]]s teritorijās [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] vārdā. Jau 1712. gadā Sanktpēterburga kļuva par [[Krievijas cariste]]s galvaspilsētu. Pēteris I ataicināja [[Eiropa]]s arhitektus un inženierus, kas piedalījās jaunās galvaspilsētas celtniecībā.

1825. gadā Senāta laukumā notika [[Dekabristu sacelšanās]].
1881. gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas imperators [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]].
[[1905. gada revolūcija]]s notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9. janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija ([[1905. gada revolūcija#Revolūcijas gaita|Asiņainā svētdiena]]).

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], lai izvairītos no vecā vāciskā nosaukuma, pilsētu pārdēvēja par Petrogradu. Kad, sākoties 1917. gada [[Februāra revolūcija]]i, imperators [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] [[Pleskava|Pleskavā]] atsacījās no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļuva par [[Krievijas Pagaidu valdība]]s rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobrī gāza [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] lojālie spēki, kas bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākums.

1918. gada 5. martā, pamatojoties uz to, ka [[balto spēki]] ir tuvu Sanktpēterburgai, [[Padomju Krievija]]s galvaspilsētu pārcēla uz [[Maskava|Maskavu]].
1924. gada 24. janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvēja par Ļeņingradu. 1934. gada 1. decembrī Ļeņingradā notika [[boļševiki|boļševiku]] darbinieka [[Sergejs Kirovs|Kirova]] slepkavība, kas bija signāls [[Staļina terors|Staļina terora]] sākšanai.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsēta no 1941. gada 8. septembra līdz 1944. gada 18. janvārim bija [[Ļeņingradas blokāde|blokādē]]. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira 0,5 līdz 1,5 miljoniem pilsētas iedzīvotāju.

1991. gadā Ļeņingradas iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums.

Sākoties [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], Sanktpēterburga vairākkārt kļuva par [[Ukrainas Bruņotie spēki|UBS]] [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu mērķi. 2024. gada 2. martā bezpilota lidaparāts ietriecās dzīvojamā ēkā pilsētā, nodarot bojājumus vairākām ēkām; Krievijas varasiestādes paziņoja arī par citu bezpilota lidaparātu pārtveršanu [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/two-buildings-damaged-people-evacuated-after-incident-russias-st-petersburg-2024-03-02/|title=Drone crashes into building in St Petersburg, Russia, national guard says no casualties|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2024-03-02}}&lt;/ref&gt; Turpmākajos kara gados uzbrukumi Sanktpēterburgai un tās apkārtnei turpinājās, galvenokārt vēršoties pret militāro, enerģētikas un transporta infrastruktūru. 2026. gada jūnijā Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka objektiem Sanktpēterburgas apkārtnē, tostarp naftas terminālim un militāram objektam [[Kronštate|Kronštatē]], kā arī izraisīja gaisa satiksmes traucējumus [[Pulkovo lidosta|Pulkovo lidostā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-drones-strike-oil-terminal-st-petersburg-putins-davos-gets-under-way-2026-06-03/|title=Ukraine strikes St Petersburg oil terminal, naval base as Putin's 'Davos' gets under way|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2026-06-03}}&lt;/ref&gt;

== Ievērojamākās vietas ==
Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Sanktpēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

* Pils laukums ar [[Ziemas pils|Ziemas pili]] — bijusī [[Krievijas Impērija]]s valdnieku ziemas rezidence, tagad lielākais Krievijas mākslas muzejs — [[Ermitāža]]
* Pētera Pāvila cietoksnis — Krievijas imperatoru kapa vietas
* Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) — Sanktpēterburgas simbols
* [[Marijas teātris]]
* Ņevas prospekts — centrālā iela
* Īzaka katedrāle
* Paceļamie tilti pār Ņevu
* Pēterburgas pilis
* Pēterburgas metro

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;200px&quot;&gt;
Hermitage_night.jpg|[[Ziemas pils]] (tagad mākslas muzejs [[Ermitāža]])
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery&gt;
Petersburg-square.jpg|Pils laukums ar Aleksandra kolonu
Собор_Воскресения_Христова_1.jpg|Kristus Augšāmcelšanās baznīca
Naval Cathedral of St Nicholas in Kronstadt 01.jpg|Kronštates Sv. Nikolaja katedrāle
RUS-2016-Aerial-SPB-St_Michael's_Castle_02.jpg|Sv. Mihaila pils
Grand_Cascade_of_Peterhof_01.jpg|Pēterhofas pils
&lt;/gallery&gt;

== Sports ==
{{dubultattēls|right|Ice_Palace_(Saint_Petersburg)_(cropped).png|240|Spb_06-2017_img40_Krestovsky_Stadium.jpg|200|[[Sanktpēterburgas Ledus pils]] (pa kreisi) un [[Sanktpēterburgas stadions]]}}
Sanktpēterburgā norisinājās [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā]], kura vajadzībām tika uzbūvēta [[Sanktpēterburgas Ledus pils]]. Tagad tajā savas mājas spēles aizvada [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Sanktpēterburgas SKA]]. [[&quot;Юбилейный&quot; sporta pils]] noticis [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā]] spēles.

[[Sanktpēterburgas stadions]] noticis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] spēles. Stadionā savas mājas spēles aizvada [[Krievijas futbola Premjerlīga]]s [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]].

== Cilvēki ==

*[[Krievijas Impērija]]s ķeizari un augstmaņi — [[Pēteris II Romanovs|Pēteris II]] (''Пётр II'', 1715–1730), [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (''Иван VI'', 1740–1764), [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] (''Павел I'', 1754–1801), [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] (''Александр I'', 1777–1825), [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] (''Александр III'', 1845 - 1894),  [[Felikss Jusupovs]] (''Юсупов'', 1887–1967), [[Olga Aleksandrovna]] (''Ольга Александровна'', 1882–1960),  [[Pavle Karadžordževičs]] (''Карађорђевић'', 1893–1976),
*karavadoņi - [[Mihails Kutuzovs]] (''Кутузов'', 1745–1813), [[Mihails Skobeļevs]] (''Скобелев'', 1843–1882)
*mākslinieki - [[Džordžs Balančins]] (''George Balanchine'', 1904–1983), [[Aleksandrs Benuā]] (''Бенуа'', 1870-1960), [[Ivans Biļibins]] (''Билибин'', 1876–1942), [[Kārlis Brilovs]] (''Брюллов'', 1799-1852), [[Karls Faberžē]] (''Фаберже'', 1846–1920), [[Saša Gitrī]] (''Sacha Guitry'', 1885-1957), [[Anna Pavlova]] (''Павлова'', 1881–1931), [[Vasilijs Poļenovs]] (''Поленов'', 1844–1927), [[Nikolajs Rērihs]] (''Рёрих'', 1874–1947), [[Aleksandrs Rodčenko]] (''Родченко'', 1891–1956), [[Gaļina Ulanova]] (''Уланова'', 1910–1998)
*mūziķi — [[Aleksandrs Borodins]] (''Бородин'', 1833–1887), [[Aleksandrs Glazunovs]] (''Глазунов'', 1865-1936), [[Dmitrijs Kabaļevskis]] (''Кабалевский'', 1904—1987), [[Dmitrijs Šostakovičs]] (''Шостакович'', 1906-1975), [[Georgs Otss]] (''Ots'', 1920-1975), [[Viktors Cojs]] (''Цой'', 1962-1990)
*politiķi un sabiedriski darbinieki - [[Sergejs Ivanovs]] (''Иванов'', 1953—2026), [[Nikolajs Ježovs]] (''Ежов'', 1895-1940), [[Kirils (patriarhs)|Kirils I]] (''Кирилл'', 1946), [[Aleksandrs Kolčaks]] (''Колчак'', 1874-1920), [[Aleksandra Kollontaja]] (''Коллонтай'', 1872-1952), [[Aleksejs Kosigins]] (''Косыгин'', 1904-1980), [[Nadežda Krupska]] (''Крупская'', 1869-1939), [[Vladimirs Putins]] (''Путин'', 1952), 
*rakstnieki un dzejnieki — [[Aleksandrs Bloks]] (''Блок'', 1880–1921), [[Josifs Brodskis]] (''Бродский'', 1940—1996), [[Kornejs Čukovskis]] (''Чуковский'', 1882-1969), [[Dmitrijs Merežkovskis]] (''Мережковский'', 1866-1941), [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] (''Набоков'', 1899-1977), [[Lū Salome]] (''Lou Salomé'', 1861-1937), [[Viktors Šklovskis]] (''Шкловский'', 1893-1984), [[Konstantīns Simonovs]] (''Симонов'', 1915-1979), [[Edīte Sēdergrāna]] (''Södergran'', 1892-1923), [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] (''Толстой'', 1817-1875)
*zinātnieki un izgudrotāji — [[Georgs Kantors]] (''Cantor'', 1845-1918), [[Aleksandrs Frīdmans]] (''Фридман'', 1888-1925), [[Iļja Franks]] (1908-1990), [[Ļevs Gumiļovs]] (''Гумилёв'', 1912-1992), [[Leonīds Kantorovičs]] (''Канторович'', 1912-1986), [[Vladimirs Kepens]] (''Köppen'', 1846-1940), [[Jurijs Lotmans]] (''Lotman'', 1922-1993), [[Georgijs Ostrogorskis]] (''Острогорски'', 1902-1976), [[Grigorijs Pereļmans]] (''Перельман'', 1966), [[Vladimirs Props]] (''Пропп'', 1895-1970), [[Aina Renda]] (''Ayn Rand'', 1905-1982), [[Ļevs Termens]] (''Термен'', 1896-1993), [[Volodimirs Vernadskis]] (''Вернадский'', 1863-1945), [[Dmitrijs Ļihačovs]] (''Лихачёв'', 1906-1999).

Sanktpēterburgā dzīvojuši [[Anna Ahmatova]], [[Pēteris Čaikovskis]], [[Fjodors Dostojevskis]] un [[Aleksandrs Puškins]].

== Iedzīvotāji ==
{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| percentages = pagr
| align = none
| cols = 5
|1764|149700
|1765|150300
|1780|174800
|1789|217900
|1800|220200
|1811|335600
|1817|363900
|1825|424700
|1833|442900
|1837|468800
|1840|470200
|1850|487300
|1852|532200
|1863|539500
|1870|668000
|1882|928000
|1891|1033600
|1897|1264920
|1900|1418000
|1901|1439600
|1910|1905600
|1914|2118500
|1915|2314500
|1920|740000
|1925|1379000
|1930|2009500
|1935|2715700
|1940|2920000
|1945|927000
|1950|2258000
|1955|2797000
|1960|3432000
|1965|3777200
|1970|3949501
|1975|4418000
|1980|4635200
|1985|4844200
|1990|5002444
|1995|4845407
|2000|4741923
|2005|4600000
|2010|4879566
|2015|5191690
|2021|5384342
||
|2024|5597763
}}

== Sanktpēterburgas klimats ==
{{Laikapstākļu kaste
|location = Sanktpēterburgas
|metric first = Yes
|single line = yes
|Jan record high C = 8.7
|Feb record high C = 10.2
|Mar record high C = 14.9
|Apr record high C = 25.3
|May record high C = 32.0
|Jun record high C = 34.6
|Jul record high C = 35.3
|Aug record high C = 37.1
|Sep record high C = 30.4
|Oct record high C = 21.0
|Nov record high C = 12.3
|Dec record high C = 10.9
|year record high C = 37.1
|Jan high C = -3.0
|Feb high C = -3.0
|Mar high C = 2.0
|Apr high C = 9.1
|May high C = 16.0
|Jun high C = 20.0
|Jul high C = 23.0
|Aug high C = 20.8
|Sep high C = 15.0
|Oct high C = 8.6
|Nov high C = 2.0
|Dec high C = -1.5
|year high C = 9.1
|Jan mean C = -5.5
|Feb mean C = -5.8
|Mar mean C = -1.3
|Apr mean C = 5.1
|May mean C = 11.3
|Jun mean C = 15.7
|Jul mean C = 18.8
|Aug mean C = 16.9
|Sep mean C = 11.6
|Oct mean C = 6.2
|Nov mean C = 0.1
|Dec mean C = -3.7
|year mean C = 5.8
|Jan low C = -8.0
|Feb low C = -8.5
|Mar low C = -4.2
|Apr low C = 1.1
|May low C = 7.0
|Jun low C = 11.7
|Jul low C = 15.0
|Aug low C = 13.4
|Sep low C = 8.8
|Oct low C = 4.0
|Nov low C = -1.8
|Dec low C = -6.1
|year low C = 2.7
|Jan record low C = -35.9
|Feb record low C = -35.2
|Mar record low C = -29.9
|Apr record low C = -21.8
|May record low C = -6.6
|Jun record low C = 0.1
|Jul record low C = 4.9
|Aug record low C = 1.3
|Sep record low C = -3.1
|Oct record low C = -12.9
|Nov record low C = -22.2
|Dec record low C = -34.4
|year record low C = -35.9
|Jan precipitation mm = 44
|Feb precipitation mm = 33
|Mar precipitation mm = 37
|Apr precipitation mm = 31
|May precipitation mm = 46
|Jun precipitation mm = 71
|Jul precipitation mm = 79
|Aug precipitation mm = 83
|Sep precipitation mm = 64
|Oct precipitation mm = 68
|Nov precipitation mm = 55
|Dec precipitation mm = 51
|year precipitation mm = 661
|Jan rain days = 9
|Feb rain days = 7
|Mar rain days = 10
|Apr rain days = 13
|May rain days = 16
|Jun rain days = 18
|Jul rain days = 17
|Aug rain days = 17
|Sep rain days = 20
|Oct rain days = 20
|Nov rain days = 16
|Dec rain days = 10
|year rain days = 173
|Jan snow days = 25
|Feb snow days = 23
|Mar snow days = 16
|Apr snow days = 8
|May snow days = 1
|Jun snow days = 0.1
|Jul snow days = 0
|Aug snow days = 0
|Sep snow days = 0.1
|Oct snow days = 5
|Nov snow days = 16
|Dec snow days = 23
|year snow days = 117
|Jan humidity = 86
|Feb humidity = 84
|Mar humidity = 79
|Apr humidity = 66
|May humidity = 65
|Jun humidity = 69
|Jul humidity = 71
|Aug humidity = 76
|Sep humidity = 80
|Oct humidity = 83
|Nov humidity = 86
|Dec humidity = 87
|year humidity = 78
|Jan sun = 21.7
|Feb sun = 53.7
|Mar sun = 124.0
|Apr sun = 180.0
|May sun = 260.4
|Jun sun = 276.0
|Jul sun = 266.6
|Aug sun = 213.9
|Sep sun = 129.0
|Oct sun = 71.3
|Nov sun = 24.0
|Dec sun = 12.4
|year sun = 1633.0
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20061231222926/http://eng.gov.spb.ru/ Mājaslapa] {{ru ikona}}
{{Krievijas Impērijas struktūra}}
{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Ziemeļrietumu federālais apgabals}}
{{Krievijas centri}}
{{Krievija UNESCO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sanktpēterburga| ]]
[[Kategorija:Krievijas pilsētas]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas federālās nozīmes pilsētas]]</text>
      <sha1>4njtjzllhtlp8v26hukcnh7erpdzydl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518194</id>
      <parentid>4518193</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:03:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sports */</comment>
      <origin>4518194</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19744" sha1="r0sftai9qaxf6ypngmfent7bdhy7utg" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu Krievijā|pilsētu ASV|Sentpītersbērga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Sanktpēterburga
 | official_name            = ''Санкт-Петербург''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{Photomontage
 | photo1a      = Winter Palace Panorama 3.jpg{{!}}The Winter Palace
 | photo2a      = Palace Bridge SPB (img2).jpg{{!}}Palace Bridge
 | photo2b      = Peter &amp; Paul fortress in SPB 03.jpg{{!}}Peter and Paul Cathedral
 | photo3a      = Saint Isaacs cathedral Southern facade.jpg{{!}}Saint Isaac's Cathedral
 | photo3b      = Western Military District buildings Saint Petersburg arch.jpg{{!}}The General Staff Building
 | photo4a      = Spb 06-2017 img01 Spit of Vasilievsky Island.jpg{{!}}Spit of Vasilievsky Island and the Neva
 | color        = white
 | color_border = white
 | position     = center
 | spacing      = 2
 | size         = 266
}}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = '''''No augšas uz leju, no kreisās uz labo:''''' [[Ziemas pils]]; Pils tilts; Pētera un Pāvila cietoksnis; [[Svētā Izaka katedrāle]]; Vispārējā personāla ēka; Vasiļjevska salas un [[Ņeva]]s iesma
 | image_flag               = Flag of Saint Petersburg.svg
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Saint Petersburg (2003).svg
 | pushpin_map              = Krievijas Eiropas daļa#Krievija
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 59 | latm  = 57 | lats  =  | latNS  = N
 | longd = 30 | longm = 19 | longs =  | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Krievija}}'''
 | subdivision_type1        = Federācijas subjekts
 | subdivision_name1        = Federālas nozīmes pilsēta
 | subdivision_type2        = Federālais apgabals
 | subdivision_name2        = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1703}}
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{ubl|Petrograda {{small|(''Петроград''; 1914—1924)}}|
Ļeņingrada {{small|(''Ленинград''; 1924—1991)}}|
''Peterburi'' (igauņu)|
''Pietari'' (somu)|
''Pēterpils'' (latviešu)}}
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_total_km2           = 1439
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 4848700
 | population_as_of         = {{dat|2010|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[MSD]]
 | utc_offset               = +4
 | iso_code                 = RU-SPE
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 190000—199406
 | area_code                = 812
 | website                  = {{URL|http://gov.spb.ru/}}
 | footnotes                = 
 | embedded    = {{Designation list
|    embed = yes
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un saistītie pieminekļi
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = i, ii, iv, vi
|        designation1_date = 1990. gads (14. sesija)
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/540 540]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{RUS}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa
|   designation1_free3name = 
|  designation1_free3value = 
}}
}}
'''Sanktpēterburga''' ({{val|ru|Санкт-Петербург}}), arī '''Pēterburga''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/1188523|title=Laikraksts &quot;Pēterburgas Avīzes&quot;|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/P%C4%93terburga|title=tezaurs.lv|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/74871|title=Pēterburga kā augstākās tehniskās izglītības metropole|work=Latvijas Vēstnesis|access-date=25.03.2016|date=15.05.2003}}&lt;/ref&gt; ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], tās [[Eiropa]]s daļas ziemeļrietumos pie [[Ņeva]]s ietekas [[Baltijas jūra]]s [[Somu līcis|Somu līcī]]. [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu federālā apgabala]] un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] centrs. Otra lielākā (aiz [[Maskava]]s) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs.

Dibināta 1638. gadā kā [[Zviedru Ingrija]]s pilsēta Nīena (''Nyen''), no 1712. gada Sanktpēterburga bija [[Krievijas cariste]]s, no 1721. gada līdz 1918. gadam [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsēta. Šajā laikā latviski biežāk tika saukta par '''Pēterpili'''.
No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija '''Petrograda''' (''Петрогра́д''), no 1924. līdz 1991. gadam — '''Ļeņingrada''' (''Ленингра́д'').
No 1721. gada līdz pat [[Oktobra revolūcija]]i bija Krievijas Impērijas politiskais un kultūras centrs un [[cars|cara]] galma rezidences vieta.
Sanktpēterburgas politiskā ietekme atkal palielinājās pēc [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] ievēlēšanas par [[Krievijas Federācija]]s prezidentu.

== Vēsture ==
[[Attēls:Nyenschantz model.jpg|thumb|left|200px|Nīenas pilsēta ar cietoksni 17. gadsimtā (modelis)]]
[[Krievijas cars]] [[Pēteris I]], kas [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] rezultātā ieguva Krievijai pieeju pie [[Baltijas jūra]]s, 1703. gadā pavēlēja pārdēvēt '''Nīenas''' pilsētu [[Zviedrija|zviedriem]] atņemtajās [[Ingrija]]s teritorijās [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] vārdā. Jau 1712. gadā Sanktpēterburga kļuva par [[Krievijas cariste]]s galvaspilsētu. Pēteris I ataicināja [[Eiropa]]s arhitektus un inženierus, kas piedalījās jaunās galvaspilsētas celtniecībā.

1825. gadā Senāta laukumā notika [[Dekabristu sacelšanās]].
1881. gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas imperators [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]].
[[1905. gada revolūcija]]s notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9. janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija ([[1905. gada revolūcija#Revolūcijas gaita|Asiņainā svētdiena]]).

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], lai izvairītos no vecā vāciskā nosaukuma, pilsētu pārdēvēja par Petrogradu. Kad, sākoties 1917. gada [[Februāra revolūcija]]i, imperators [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] [[Pleskava|Pleskavā]] atsacījās no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļuva par [[Krievijas Pagaidu valdība]]s rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobrī gāza [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] lojālie spēki, kas bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākums.

1918. gada 5. martā, pamatojoties uz to, ka [[balto spēki]] ir tuvu Sanktpēterburgai, [[Padomju Krievija]]s galvaspilsētu pārcēla uz [[Maskava|Maskavu]].
1924. gada 24. janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvēja par Ļeņingradu. 1934. gada 1. decembrī Ļeņingradā notika [[boļševiki|boļševiku]] darbinieka [[Sergejs Kirovs|Kirova]] slepkavība, kas bija signāls [[Staļina terors|Staļina terora]] sākšanai.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsēta no 1941. gada 8. septembra līdz 1944. gada 18. janvārim bija [[Ļeņingradas blokāde|blokādē]]. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira 0,5 līdz 1,5 miljoniem pilsētas iedzīvotāju.

1991. gadā Ļeņingradas iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums.

Sākoties [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], Sanktpēterburga vairākkārt kļuva par [[Ukrainas Bruņotie spēki|UBS]] [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu mērķi. 2024. gada 2. martā bezpilota lidaparāts ietriecās dzīvojamā ēkā pilsētā, nodarot bojājumus vairākām ēkām; Krievijas varasiestādes paziņoja arī par citu bezpilota lidaparātu pārtveršanu [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/two-buildings-damaged-people-evacuated-after-incident-russias-st-petersburg-2024-03-02/|title=Drone crashes into building in St Petersburg, Russia, national guard says no casualties|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2024-03-02}}&lt;/ref&gt; Turpmākajos kara gados uzbrukumi Sanktpēterburgai un tās apkārtnei turpinājās, galvenokārt vēršoties pret militāro, enerģētikas un transporta infrastruktūru. 2026. gada jūnijā Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka objektiem Sanktpēterburgas apkārtnē, tostarp naftas terminālim un militāram objektam [[Kronštate|Kronštatē]], kā arī izraisīja gaisa satiksmes traucējumus [[Pulkovo lidosta|Pulkovo lidostā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-drones-strike-oil-terminal-st-petersburg-putins-davos-gets-under-way-2026-06-03/|title=Ukraine strikes St Petersburg oil terminal, naval base as Putin's 'Davos' gets under way|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2026-06-03}}&lt;/ref&gt;

== Ievērojamākās vietas ==
Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Sanktpēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

* Pils laukums ar [[Ziemas pils|Ziemas pili]] — bijusī [[Krievijas Impērija]]s valdnieku ziemas rezidence, tagad lielākais Krievijas mākslas muzejs — [[Ermitāža]]
* Pētera Pāvila cietoksnis — Krievijas imperatoru kapa vietas
* Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) — Sanktpēterburgas simbols
* [[Marijas teātris]]
* Ņevas prospekts — centrālā iela
* Īzaka katedrāle
* Paceļamie tilti pār Ņevu
* Pēterburgas pilis
* Pēterburgas metro

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;200px&quot;&gt;
Hermitage_night.jpg|[[Ziemas pils]] (tagad mākslas muzejs [[Ermitāža]])
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery&gt;
Petersburg-square.jpg|Pils laukums ar Aleksandra kolonu
Собор_Воскресения_Христова_1.jpg|Kristus Augšāmcelšanās baznīca
Naval Cathedral of St Nicholas in Kronstadt 01.jpg|Kronštates Sv. Nikolaja katedrāle
RUS-2016-Aerial-SPB-St_Michael's_Castle_02.jpg|Sv. Mihaila pils
Grand_Cascade_of_Peterhof_01.jpg|Pēterhofas pils
&lt;/gallery&gt;

== Sports ==
{{dubultattēls|right|Ice_Palace_(Saint_Petersburg)_(cropped).png|240|Spb_06-2017_img40_Krestovsky_Stadium.jpg|200|[[Sanktpēterburgas Ledus pils]] (pa kreisi) un [[Sanktpēterburgas stadions]]}}
Sanktpēterburgā norisinājās [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā]], kura vajadzībām tika uzbūvēta [[Sanktpēterburgas Ledus pils]]. Tagad tajā savas mājas spēles aizvada [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Sanktpēterburgas SKA]]. &quot;Jubilejnij&quot; sporta pils noticis [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā]] spēles.

[[Sanktpēterburgas stadions]] noticis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] spēles. Stadionā savas mājas spēles aizvada [[Krievijas futbola Premjerlīga]]s [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]].

== Cilvēki ==

*[[Krievijas Impērija]]s ķeizari un augstmaņi — [[Pēteris II Romanovs|Pēteris II]] (''Пётр II'', 1715–1730), [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (''Иван VI'', 1740–1764), [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] (''Павел I'', 1754–1801), [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] (''Александр I'', 1777–1825), [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] (''Александр III'', 1845 - 1894),  [[Felikss Jusupovs]] (''Юсупов'', 1887–1967), [[Olga Aleksandrovna]] (''Ольга Александровна'', 1882–1960),  [[Pavle Karadžordževičs]] (''Карађорђевић'', 1893–1976),
*karavadoņi - [[Mihails Kutuzovs]] (''Кутузов'', 1745–1813), [[Mihails Skobeļevs]] (''Скобелев'', 1843–1882)
*mākslinieki - [[Džordžs Balančins]] (''George Balanchine'', 1904–1983), [[Aleksandrs Benuā]] (''Бенуа'', 1870-1960), [[Ivans Biļibins]] (''Билибин'', 1876–1942), [[Kārlis Brilovs]] (''Брюллов'', 1799-1852), [[Karls Faberžē]] (''Фаберже'', 1846–1920), [[Saša Gitrī]] (''Sacha Guitry'', 1885-1957), [[Anna Pavlova]] (''Павлова'', 1881–1931), [[Vasilijs Poļenovs]] (''Поленов'', 1844–1927), [[Nikolajs Rērihs]] (''Рёрих'', 1874–1947), [[Aleksandrs Rodčenko]] (''Родченко'', 1891–1956), [[Gaļina Ulanova]] (''Уланова'', 1910–1998)
*mūziķi — [[Aleksandrs Borodins]] (''Бородин'', 1833–1887), [[Aleksandrs Glazunovs]] (''Глазунов'', 1865-1936), [[Dmitrijs Kabaļevskis]] (''Кабалевский'', 1904—1987), [[Dmitrijs Šostakovičs]] (''Шостакович'', 1906-1975), [[Georgs Otss]] (''Ots'', 1920-1975), [[Viktors Cojs]] (''Цой'', 1962-1990)
*politiķi un sabiedriski darbinieki - [[Sergejs Ivanovs]] (''Иванов'', 1953—2026), [[Nikolajs Ježovs]] (''Ежов'', 1895-1940), [[Kirils (patriarhs)|Kirils I]] (''Кирилл'', 1946), [[Aleksandrs Kolčaks]] (''Колчак'', 1874-1920), [[Aleksandra Kollontaja]] (''Коллонтай'', 1872-1952), [[Aleksejs Kosigins]] (''Косыгин'', 1904-1980), [[Nadežda Krupska]] (''Крупская'', 1869-1939), [[Vladimirs Putins]] (''Путин'', 1952), 
*rakstnieki un dzejnieki — [[Aleksandrs Bloks]] (''Блок'', 1880–1921), [[Josifs Brodskis]] (''Бродский'', 1940—1996), [[Kornejs Čukovskis]] (''Чуковский'', 1882-1969), [[Dmitrijs Merežkovskis]] (''Мережковский'', 1866-1941), [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] (''Набоков'', 1899-1977), [[Lū Salome]] (''Lou Salomé'', 1861-1937), [[Viktors Šklovskis]] (''Шкловский'', 1893-1984), [[Konstantīns Simonovs]] (''Симонов'', 1915-1979), [[Edīte Sēdergrāna]] (''Södergran'', 1892-1923), [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] (''Толстой'', 1817-1875)
*zinātnieki un izgudrotāji — [[Georgs Kantors]] (''Cantor'', 1845-1918), [[Aleksandrs Frīdmans]] (''Фридман'', 1888-1925), [[Iļja Franks]] (1908-1990), [[Ļevs Gumiļovs]] (''Гумилёв'', 1912-1992), [[Leonīds Kantorovičs]] (''Канторович'', 1912-1986), [[Vladimirs Kepens]] (''Köppen'', 1846-1940), [[Jurijs Lotmans]] (''Lotman'', 1922-1993), [[Georgijs Ostrogorskis]] (''Острогорски'', 1902-1976), [[Grigorijs Pereļmans]] (''Перельман'', 1966), [[Vladimirs Props]] (''Пропп'', 1895-1970), [[Aina Renda]] (''Ayn Rand'', 1905-1982), [[Ļevs Termens]] (''Термен'', 1896-1993), [[Volodimirs Vernadskis]] (''Вернадский'', 1863-1945), [[Dmitrijs Ļihačovs]] (''Лихачёв'', 1906-1999).

Sanktpēterburgā dzīvojuši [[Anna Ahmatova]], [[Pēteris Čaikovskis]], [[Fjodors Dostojevskis]] un [[Aleksandrs Puškins]].

== Iedzīvotāji ==
{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| percentages = pagr
| align = none
| cols = 5
|1764|149700
|1765|150300
|1780|174800
|1789|217900
|1800|220200
|1811|335600
|1817|363900
|1825|424700
|1833|442900
|1837|468800
|1840|470200
|1850|487300
|1852|532200
|1863|539500
|1870|668000
|1882|928000
|1891|1033600
|1897|1264920
|1900|1418000
|1901|1439600
|1910|1905600
|1914|2118500
|1915|2314500
|1920|740000
|1925|1379000
|1930|2009500
|1935|2715700
|1940|2920000
|1945|927000
|1950|2258000
|1955|2797000
|1960|3432000
|1965|3777200
|1970|3949501
|1975|4418000
|1980|4635200
|1985|4844200
|1990|5002444
|1995|4845407
|2000|4741923
|2005|4600000
|2010|4879566
|2015|5191690
|2021|5384342
||
|2024|5597763
}}

== Sanktpēterburgas klimats ==
{{Laikapstākļu kaste
|location = Sanktpēterburgas
|metric first = Yes
|single line = yes
|Jan record high C = 8.7
|Feb record high C = 10.2
|Mar record high C = 14.9
|Apr record high C = 25.3
|May record high C = 32.0
|Jun record high C = 34.6
|Jul record high C = 35.3
|Aug record high C = 37.1
|Sep record high C = 30.4
|Oct record high C = 21.0
|Nov record high C = 12.3
|Dec record high C = 10.9
|year record high C = 37.1
|Jan high C = -3.0
|Feb high C = -3.0
|Mar high C = 2.0
|Apr high C = 9.1
|May high C = 16.0
|Jun high C = 20.0
|Jul high C = 23.0
|Aug high C = 20.8
|Sep high C = 15.0
|Oct high C = 8.6
|Nov high C = 2.0
|Dec high C = -1.5
|year high C = 9.1
|Jan mean C = -5.5
|Feb mean C = -5.8
|Mar mean C = -1.3
|Apr mean C = 5.1
|May mean C = 11.3
|Jun mean C = 15.7
|Jul mean C = 18.8
|Aug mean C = 16.9
|Sep mean C = 11.6
|Oct mean C = 6.2
|Nov mean C = 0.1
|Dec mean C = -3.7
|year mean C = 5.8
|Jan low C = -8.0
|Feb low C = -8.5
|Mar low C = -4.2
|Apr low C = 1.1
|May low C = 7.0
|Jun low C = 11.7
|Jul low C = 15.0
|Aug low C = 13.4
|Sep low C = 8.8
|Oct low C = 4.0
|Nov low C = -1.8
|Dec low C = -6.1
|year low C = 2.7
|Jan record low C = -35.9
|Feb record low C = -35.2
|Mar record low C = -29.9
|Apr record low C = -21.8
|May record low C = -6.6
|Jun record low C = 0.1
|Jul record low C = 4.9
|Aug record low C = 1.3
|Sep record low C = -3.1
|Oct record low C = -12.9
|Nov record low C = -22.2
|Dec record low C = -34.4
|year record low C = -35.9
|Jan precipitation mm = 44
|Feb precipitation mm = 33
|Mar precipitation mm = 37
|Apr precipitation mm = 31
|May precipitation mm = 46
|Jun precipitation mm = 71
|Jul precipitation mm = 79
|Aug precipitation mm = 83
|Sep precipitation mm = 64
|Oct precipitation mm = 68
|Nov precipitation mm = 55
|Dec precipitation mm = 51
|year precipitation mm = 661
|Jan rain days = 9
|Feb rain days = 7
|Mar rain days = 10
|Apr rain days = 13
|May rain days = 16
|Jun rain days = 18
|Jul rain days = 17
|Aug rain days = 17
|Sep rain days = 20
|Oct rain days = 20
|Nov rain days = 16
|Dec rain days = 10
|year rain days = 173
|Jan snow days = 25
|Feb snow days = 23
|Mar snow days = 16
|Apr snow days = 8
|May snow days = 1
|Jun snow days = 0.1
|Jul snow days = 0
|Aug snow days = 0
|Sep snow days = 0.1
|Oct snow days = 5
|Nov snow days = 16
|Dec snow days = 23
|year snow days = 117
|Jan humidity = 86
|Feb humidity = 84
|Mar humidity = 79
|Apr humidity = 66
|May humidity = 65
|Jun humidity = 69
|Jul humidity = 71
|Aug humidity = 76
|Sep humidity = 80
|Oct humidity = 83
|Nov humidity = 86
|Dec humidity = 87
|year humidity = 78
|Jan sun = 21.7
|Feb sun = 53.7
|Mar sun = 124.0
|Apr sun = 180.0
|May sun = 260.4
|Jun sun = 276.0
|Jul sun = 266.6
|Aug sun = 213.9
|Sep sun = 129.0
|Oct sun = 71.3
|Nov sun = 24.0
|Dec sun = 12.4
|year sun = 1633.0
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20061231222926/http://eng.gov.spb.ru/ Mājaslapa] {{ru ikona}}
{{Krievijas Impērijas struktūra}}
{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Ziemeļrietumu federālais apgabals}}
{{Krievijas centri}}
{{Krievija UNESCO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sanktpēterburga| ]]
[[Kategorija:Krievijas pilsētas]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas federālās nozīmes pilsētas]]</text>
      <sha1>r0sftai9qaxf6ypngmfent7bdhy7utg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518197</id>
      <parentid>4518194</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:05:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Cilvēki */</comment>
      <origin>4518197</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20151" sha1="tay0tq4lkerz3q05feitx51s0xxvanj" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu Krievijā|pilsētu ASV|Sentpītersbērga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Sanktpēterburga
 | official_name            = ''Санкт-Петербург''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{Photomontage
 | photo1a      = Winter Palace Panorama 3.jpg{{!}}The Winter Palace
 | photo2a      = Palace Bridge SPB (img2).jpg{{!}}Palace Bridge
 | photo2b      = Peter &amp; Paul fortress in SPB 03.jpg{{!}}Peter and Paul Cathedral
 | photo3a      = Saint Isaacs cathedral Southern facade.jpg{{!}}Saint Isaac's Cathedral
 | photo3b      = Western Military District buildings Saint Petersburg arch.jpg{{!}}The General Staff Building
 | photo4a      = Spb 06-2017 img01 Spit of Vasilievsky Island.jpg{{!}}Spit of Vasilievsky Island and the Neva
 | color        = white
 | color_border = white
 | position     = center
 | spacing      = 2
 | size         = 266
}}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = '''''No augšas uz leju, no kreisās uz labo:''''' [[Ziemas pils]]; Pils tilts; Pētera un Pāvila cietoksnis; [[Svētā Izaka katedrāle]]; Vispārējā personāla ēka; Vasiļjevska salas un [[Ņeva]]s iesma
 | image_flag               = Flag of Saint Petersburg.svg
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Saint Petersburg (2003).svg
 | pushpin_map              = Krievijas Eiropas daļa#Krievija
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 59 | latm  = 57 | lats  =  | latNS  = N
 | longd = 30 | longm = 19 | longs =  | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Krievija}}'''
 | subdivision_type1        = Federācijas subjekts
 | subdivision_name1        = Federālas nozīmes pilsēta
 | subdivision_type2        = Federālais apgabals
 | subdivision_name2        = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1703}}
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{ubl|Petrograda {{small|(''Петроград''; 1914—1924)}}|
Ļeņingrada {{small|(''Ленинград''; 1924—1991)}}|
''Peterburi'' (igauņu)|
''Pietari'' (somu)|
''Pēterpils'' (latviešu)}}
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_total_km2           = 1439
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 4848700
 | population_as_of         = {{dat|2010|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[MSD]]
 | utc_offset               = +4
 | iso_code                 = RU-SPE
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 190000—199406
 | area_code                = 812
 | website                  = {{URL|http://gov.spb.ru/}}
 | footnotes                = 
 | embedded    = {{Designation list
|    embed = yes
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un saistītie pieminekļi
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = i, ii, iv, vi
|        designation1_date = 1990. gads (14. sesija)
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/540 540]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{RUS}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa
|   designation1_free3name = 
|  designation1_free3value = 
}}
}}
'''Sanktpēterburga''' ({{val|ru|Санкт-Петербург}}), arī '''Pēterburga''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/1188523|title=Laikraksts &quot;Pēterburgas Avīzes&quot;|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/P%C4%93terburga|title=tezaurs.lv|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/74871|title=Pēterburga kā augstākās tehniskās izglītības metropole|work=Latvijas Vēstnesis|access-date=25.03.2016|date=15.05.2003}}&lt;/ref&gt; ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], tās [[Eiropa]]s daļas ziemeļrietumos pie [[Ņeva]]s ietekas [[Baltijas jūra]]s [[Somu līcis|Somu līcī]]. [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu federālā apgabala]] un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] centrs. Otra lielākā (aiz [[Maskava]]s) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs.

Dibināta 1638. gadā kā [[Zviedru Ingrija]]s pilsēta Nīena (''Nyen''), no 1712. gada Sanktpēterburga bija [[Krievijas cariste]]s, no 1721. gada līdz 1918. gadam [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsēta. Šajā laikā latviski biežāk tika saukta par '''Pēterpili'''.
No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija '''Petrograda''' (''Петрогра́д''), no 1924. līdz 1991. gadam — '''Ļeņingrada''' (''Ленингра́д'').
No 1721. gada līdz pat [[Oktobra revolūcija]]i bija Krievijas Impērijas politiskais un kultūras centrs un [[cars|cara]] galma rezidences vieta.
Sanktpēterburgas politiskā ietekme atkal palielinājās pēc [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] ievēlēšanas par [[Krievijas Federācija]]s prezidentu.

== Vēsture ==
[[Attēls:Nyenschantz model.jpg|thumb|left|200px|Nīenas pilsēta ar cietoksni 17. gadsimtā (modelis)]]
[[Krievijas cars]] [[Pēteris I]], kas [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] rezultātā ieguva Krievijai pieeju pie [[Baltijas jūra]]s, 1703. gadā pavēlēja pārdēvēt '''Nīenas''' pilsētu [[Zviedrija|zviedriem]] atņemtajās [[Ingrija]]s teritorijās [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] vārdā. Jau 1712. gadā Sanktpēterburga kļuva par [[Krievijas cariste]]s galvaspilsētu. Pēteris I ataicināja [[Eiropa]]s arhitektus un inženierus, kas piedalījās jaunās galvaspilsētas celtniecībā.

1825. gadā Senāta laukumā notika [[Dekabristu sacelšanās]].
1881. gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas imperators [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]].
[[1905. gada revolūcija]]s notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9. janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija ([[1905. gada revolūcija#Revolūcijas gaita|Asiņainā svētdiena]]).

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], lai izvairītos no vecā vāciskā nosaukuma, pilsētu pārdēvēja par Petrogradu. Kad, sākoties 1917. gada [[Februāra revolūcija]]i, imperators [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] [[Pleskava|Pleskavā]] atsacījās no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļuva par [[Krievijas Pagaidu valdība]]s rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobrī gāza [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] lojālie spēki, kas bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākums.

1918. gada 5. martā, pamatojoties uz to, ka [[balto spēki]] ir tuvu Sanktpēterburgai, [[Padomju Krievija]]s galvaspilsētu pārcēla uz [[Maskava|Maskavu]].
1924. gada 24. janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvēja par Ļeņingradu. 1934. gada 1. decembrī Ļeņingradā notika [[boļševiki|boļševiku]] darbinieka [[Sergejs Kirovs|Kirova]] slepkavība, kas bija signāls [[Staļina terors|Staļina terora]] sākšanai.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsēta no 1941. gada 8. septembra līdz 1944. gada 18. janvārim bija [[Ļeņingradas blokāde|blokādē]]. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira 0,5 līdz 1,5 miljoniem pilsētas iedzīvotāju.

1991. gadā Ļeņingradas iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums.

Sākoties [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], Sanktpēterburga vairākkārt kļuva par [[Ukrainas Bruņotie spēki|UBS]] [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu mērķi. 2024. gada 2. martā bezpilota lidaparāts ietriecās dzīvojamā ēkā pilsētā, nodarot bojājumus vairākām ēkām; Krievijas varasiestādes paziņoja arī par citu bezpilota lidaparātu pārtveršanu [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/two-buildings-damaged-people-evacuated-after-incident-russias-st-petersburg-2024-03-02/|title=Drone crashes into building in St Petersburg, Russia, national guard says no casualties|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2024-03-02}}&lt;/ref&gt; Turpmākajos kara gados uzbrukumi Sanktpēterburgai un tās apkārtnei turpinājās, galvenokārt vēršoties pret militāro, enerģētikas un transporta infrastruktūru. 2026. gada jūnijā Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka objektiem Sanktpēterburgas apkārtnē, tostarp naftas terminālim un militāram objektam [[Kronštate|Kronštatē]], kā arī izraisīja gaisa satiksmes traucējumus [[Pulkovo lidosta|Pulkovo lidostā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-drones-strike-oil-terminal-st-petersburg-putins-davos-gets-under-way-2026-06-03/|title=Ukraine strikes St Petersburg oil terminal, naval base as Putin's 'Davos' gets under way|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2026-06-03}}&lt;/ref&gt;

== Ievērojamākās vietas ==
Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Sanktpēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

* Pils laukums ar [[Ziemas pils|Ziemas pili]] — bijusī [[Krievijas Impērija]]s valdnieku ziemas rezidence, tagad lielākais Krievijas mākslas muzejs — [[Ermitāža]]
* Pētera Pāvila cietoksnis — Krievijas imperatoru kapa vietas
* Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) — Sanktpēterburgas simbols
* [[Marijas teātris]]
* Ņevas prospekts — centrālā iela
* Īzaka katedrāle
* Paceļamie tilti pār Ņevu
* Pēterburgas pilis
* Pēterburgas metro

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;200px&quot;&gt;
Hermitage_night.jpg|[[Ziemas pils]] (tagad mākslas muzejs [[Ermitāža]])
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery&gt;
Petersburg-square.jpg|Pils laukums ar Aleksandra kolonu
Собор_Воскресения_Христова_1.jpg|Kristus Augšāmcelšanās baznīca
Naval Cathedral of St Nicholas in Kronstadt 01.jpg|Kronštates Sv. Nikolaja katedrāle
RUS-2016-Aerial-SPB-St_Michael's_Castle_02.jpg|Sv. Mihaila pils
Grand_Cascade_of_Peterhof_01.jpg|Pēterhofas pils
&lt;/gallery&gt;

== Sports ==
{{dubultattēls|right|Ice_Palace_(Saint_Petersburg)_(cropped).png|240|Spb_06-2017_img40_Krestovsky_Stadium.jpg|200|[[Sanktpēterburgas Ledus pils]] (pa kreisi) un [[Sanktpēterburgas stadions]]}}
Sanktpēterburgā norisinājās [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā]], kura vajadzībām tika uzbūvēta [[Sanktpēterburgas Ledus pils]]. Tagad tajā savas mājas spēles aizvada [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Sanktpēterburgas SKA]]. &quot;Jubilejnij&quot; sporta pils noticis [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā]] spēles.

[[Sanktpēterburgas stadions]] noticis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] spēles. Stadionā savas mājas spēles aizvada [[Krievijas futbola Premjerlīga]]s [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]].

== Cilvēki ==

Sanktpēterburgā dzimuši, dzīvojuši vai ar pilsētu cieši saistīti daudzi ievērojami valstsvīri, militārie darbinieki, mākslinieki, mūziķi, rakstnieki un zinātnieki.

; [[Krievijas Impērija]]s ķeizari un augstmaņi
: [[Pēteris II Romanovs|Pēteris II]] (''Пётр II'', 1715–1730)
: [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (''Иван VI'', 1740–1764)
: [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] (''Павел I'', 1754–1801)
: [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] (''Александр I'', 1777–1825)
: [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] (''Александр III'', 1845–1894)
: [[Felikss Jusupovs]] (''Юсупов'', 1887–1967)
: [[Olga Aleksandrovna]] (''Ольга Александровна'', 1882–1960)
: [[Pavle Karadžordževičs]] (''Карађорђевић'', 1893–1976)

; Karavadoņi
: [[Mihails Kutuzovs]] (''Кутузов'', 1745–1813)
: [[Mihails Skobeļevs]] (''Скобелев'', 1843–1882)

; Mākslinieki
: [[Džordžs Balančins]] (''George Balanchine'', 1904–1983)
: [[Aleksandrs Benuā]] (''Бенуа'', 1870–1960)
: [[Ivans Biļibins]] (''Билибин'', 1876–1942)
: [[Kārlis Brilovs]] (''Брюллов'', 1799–1852)
: [[Karls Faberžē]] (''Фаберже'', 1846–1920)
: [[Saša Gitrī]] (''Sacha Guitry'', 1885–1957)
: [[Anna Pavlova]] (''Павлова'', 1881–1931)
: [[Vasilijs Poļenovs]] (''Поленов'', 1844–1927)
: [[Nikolajs Rērihs]] (''Рёрих'', 1874–1947)
: [[Aleksandrs Rodčenko]] (''Родченко'', 1891–1956)
: [[Gaļina Ulanova]] (''Уланова'', 1910–1998)

; Mūziķi
: [[Aleksandrs Borodins]] (''Бородин'', 1833–1887)
: [[Aleksandrs Glazunovs]] (''Глазунов'', 1865–1936)
: [[Dmitrijs Kabaļevskis]] (''Кабалевский'', 1904–1987)
: [[Dmitrijs Šostakovičs]] (''Шостакович'', 1906–1975)
: [[Georgs Otss]] (''Ots'', 1920–1975)
: [[Viktors Cojs]] (''Цой'', 1962–1990)

; Politiķi un sabiedriskie darbinieki
: [[Sergejs Ivanovs]] (''Иванов'', 1953–2026)
: [[Nikolajs Ježovs]] (''Ежов'', 1895–1940)
: [[Kirils (patriarhs)|Kirils I]] (''Кирилл'', dz. 1946)
: [[Aleksandrs Kolčaks]] (''Колчак'', 1874–1920)
: [[Aleksandra Kollontaja]] (''Коллонтай'', 1872–1952)
: [[Aleksejs Kosigins]] (''Косыгин'', 1904–1980)
: [[Nadežda Krupska]] (''Крупская'', 1869–1939)
: [[Vladimirs Putins]] (''Путин'', dz. 1952)

; Rakstnieki un dzejnieki
: [[Aleksandrs Bloks]] (''Блок'', 1880–1921)
: [[Josifs Brodskis]] (''Бродский'', 1940–1996)
: [[Kornejs Čukovskis]] (''Чуковский'', 1882–1969)
: [[Dmitrijs Merežkovskis]] (''Мережковский'', 1866–1941)
: [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] (''Набоков'', 1899–1977)
: [[Lū Salome]] (''Lou Salomé'', 1861–1937)
: [[Viktors Šklovskis]] (''Шкловский'', 1893–1984)
: [[Konstantīns Simonovs]] (''Симонов'', 1915–1979)
: [[Edīte Sēdergrāna]] (''Södergran'', 1892–1923)
: [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] (''Толстой'', 1817–1875)

; Zinātnieki un izgudrotāji
: [[Georgs Kantors]] (''Cantor'', 1845–1918)
: [[Aleksandrs Frīdmans]] (''Фридман'', 1888–1925)
: [[Iļja Franks]] (1908–1990)
: [[Ļevs Gumiļovs]] (''Гумилёв'', 1912–1992)
: [[Leonīds Kantorovičs]] (''Канторович'', 1912–1986)
: [[Vladimirs Kepens]] (''Köppen'', 1846–1940)
: [[Jurijs Lotmans]] (''Lotman'', 1922–1993)
: [[Georgijs Ostrogorskis]] (''Острогорски'', 1902–1976)
: [[Grigorijs Pereļmans]] (''Перельман'', dz. 1966)
: [[Vladimirs Props]] (''Пропп'', 1895–1970)
: [[Aina Renda]] (''Ayn Rand'', 1905–1982)
: [[Ļevs Termens]] (''Термен'', 1896–1993)
: [[Volodimirs Vernadskis]] (''Вернадский'', 1863–1945)
: [[Dmitrijs Ļihačovs]] (''Лихачёв'', 1906–1999)

Ar Sanktpēterburgu cieši saistīta arī vairāku ievērojamu kultūras darbinieku dzīve un daiļrade. Pilsētā dzīvojuši [[Anna Ahmatova]], [[Pēteris Čaikovskis]], [[Fjodors Dostojevskis]] un [[Aleksandrs Puškins]].

== Iedzīvotāji ==
{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| percentages = pagr
| align = none
| cols = 5
|1764|149700
|1765|150300
|1780|174800
|1789|217900
|1800|220200
|1811|335600
|1817|363900
|1825|424700
|1833|442900
|1837|468800
|1840|470200
|1850|487300
|1852|532200
|1863|539500
|1870|668000
|1882|928000
|1891|1033600
|1897|1264920
|1900|1418000
|1901|1439600
|1910|1905600
|1914|2118500
|1915|2314500
|1920|740000
|1925|1379000
|1930|2009500
|1935|2715700
|1940|2920000
|1945|927000
|1950|2258000
|1955|2797000
|1960|3432000
|1965|3777200
|1970|3949501
|1975|4418000
|1980|4635200
|1985|4844200
|1990|5002444
|1995|4845407
|2000|4741923
|2005|4600000
|2010|4879566
|2015|5191690
|2021|5384342
||
|2024|5597763
}}

== Sanktpēterburgas klimats ==
{{Laikapstākļu kaste
|location = Sanktpēterburgas
|metric first = Yes
|single line = yes
|Jan record high C = 8.7
|Feb record high C = 10.2
|Mar record high C = 14.9
|Apr record high C = 25.3
|May record high C = 32.0
|Jun record high C = 34.6
|Jul record high C = 35.3
|Aug record high C = 37.1
|Sep record high C = 30.4
|Oct record high C = 21.0
|Nov record high C = 12.3
|Dec record high C = 10.9
|year record high C = 37.1
|Jan high C = -3.0
|Feb high C = -3.0
|Mar high C = 2.0
|Apr high C = 9.1
|May high C = 16.0
|Jun high C = 20.0
|Jul high C = 23.0
|Aug high C = 20.8
|Sep high C = 15.0
|Oct high C = 8.6
|Nov high C = 2.0
|Dec high C = -1.5
|year high C = 9.1
|Jan mean C = -5.5
|Feb mean C = -5.8
|Mar mean C = -1.3
|Apr mean C = 5.1
|May mean C = 11.3
|Jun mean C = 15.7
|Jul mean C = 18.8
|Aug mean C = 16.9
|Sep mean C = 11.6
|Oct mean C = 6.2
|Nov mean C = 0.1
|Dec mean C = -3.7
|year mean C = 5.8
|Jan low C = -8.0
|Feb low C = -8.5
|Mar low C = -4.2
|Apr low C = 1.1
|May low C = 7.0
|Jun low C = 11.7
|Jul low C = 15.0
|Aug low C = 13.4
|Sep low C = 8.8
|Oct low C = 4.0
|Nov low C = -1.8
|Dec low C = -6.1
|year low C = 2.7
|Jan record low C = -35.9
|Feb record low C = -35.2
|Mar record low C = -29.9
|Apr record low C = -21.8
|May record low C = -6.6
|Jun record low C = 0.1
|Jul record low C = 4.9
|Aug record low C = 1.3
|Sep record low C = -3.1
|Oct record low C = -12.9
|Nov record low C = -22.2
|Dec record low C = -34.4
|year record low C = -35.9
|Jan precipitation mm = 44
|Feb precipitation mm = 33
|Mar precipitation mm = 37
|Apr precipitation mm = 31
|May precipitation mm = 46
|Jun precipitation mm = 71
|Jul precipitation mm = 79
|Aug precipitation mm = 83
|Sep precipitation mm = 64
|Oct precipitation mm = 68
|Nov precipitation mm = 55
|Dec precipitation mm = 51
|year precipitation mm = 661
|Jan rain days = 9
|Feb rain days = 7
|Mar rain days = 10
|Apr rain days = 13
|May rain days = 16
|Jun rain days = 18
|Jul rain days = 17
|Aug rain days = 17
|Sep rain days = 20
|Oct rain days = 20
|Nov rain days = 16
|Dec rain days = 10
|year rain days = 173
|Jan snow days = 25
|Feb snow days = 23
|Mar snow days = 16
|Apr snow days = 8
|May snow days = 1
|Jun snow days = 0.1
|Jul snow days = 0
|Aug snow days = 0
|Sep snow days = 0.1
|Oct snow days = 5
|Nov snow days = 16
|Dec snow days = 23
|year snow days = 117
|Jan humidity = 86
|Feb humidity = 84
|Mar humidity = 79
|Apr humidity = 66
|May humidity = 65
|Jun humidity = 69
|Jul humidity = 71
|Aug humidity = 76
|Sep humidity = 80
|Oct humidity = 83
|Nov humidity = 86
|Dec humidity = 87
|year humidity = 78
|Jan sun = 21.7
|Feb sun = 53.7
|Mar sun = 124.0
|Apr sun = 180.0
|May sun = 260.4
|Jun sun = 276.0
|Jul sun = 266.6
|Aug sun = 213.9
|Sep sun = 129.0
|Oct sun = 71.3
|Nov sun = 24.0
|Dec sun = 12.4
|year sun = 1633.0
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20061231222926/http://eng.gov.spb.ru/ Mājaslapa] {{ru ikona}}
{{Krievijas Impērijas struktūra}}
{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Ziemeļrietumu federālais apgabals}}
{{Krievijas centri}}
{{Krievija UNESCO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sanktpēterburga| ]]
[[Kategorija:Krievijas pilsētas]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas federālās nozīmes pilsētas]]</text>
      <sha1>tay0tq4lkerz3q05feitx51s0xxvanj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518198</id>
      <parentid>4518197</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:06:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Cilvēki */</comment>
      <origin>4518198</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20210" sha1="ph010zfs3krwot1ui737h3h8wv4p9ks" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu Krievijā|pilsētu ASV|Sentpītersbērga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Sanktpēterburga
 | official_name            = ''Санкт-Петербург''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{Photomontage
 | photo1a      = Winter Palace Panorama 3.jpg{{!}}The Winter Palace
 | photo2a      = Palace Bridge SPB (img2).jpg{{!}}Palace Bridge
 | photo2b      = Peter &amp; Paul fortress in SPB 03.jpg{{!}}Peter and Paul Cathedral
 | photo3a      = Saint Isaacs cathedral Southern facade.jpg{{!}}Saint Isaac's Cathedral
 | photo3b      = Western Military District buildings Saint Petersburg arch.jpg{{!}}The General Staff Building
 | photo4a      = Spb 06-2017 img01 Spit of Vasilievsky Island.jpg{{!}}Spit of Vasilievsky Island and the Neva
 | color        = white
 | color_border = white
 | position     = center
 | spacing      = 2
 | size         = 266
}}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = '''''No augšas uz leju, no kreisās uz labo:''''' [[Ziemas pils]]; Pils tilts; Pētera un Pāvila cietoksnis; [[Svētā Izaka katedrāle]]; Vispārējā personāla ēka; Vasiļjevska salas un [[Ņeva]]s iesma
 | image_flag               = Flag of Saint Petersburg.svg
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Saint Petersburg (2003).svg
 | pushpin_map              = Krievijas Eiropas daļa#Krievija
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 59 | latm  = 57 | lats  =  | latNS  = N
 | longd = 30 | longm = 19 | longs =  | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Krievija}}'''
 | subdivision_type1        = Federācijas subjekts
 | subdivision_name1        = Federālas nozīmes pilsēta
 | subdivision_type2        = Federālais apgabals
 | subdivision_name2        = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]]
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1703}}
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | founder                  = 
 | named_for                = 
 | seat_type                = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{ubl|Petrograda {{small|(''Петроград''; 1914—1924)}}|
Ļeņingrada {{small|(''Ленинград''; 1924—1991)}}|
''Peterburi'' (igauņu)|
''Pietari'' (somu)|
''Pēterpils'' (latviešu)}}
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_total_km2           = 1439
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 4848700
 | population_as_of         = {{dat|2010|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[MSD]]
 | utc_offset               = +4
 | iso_code                 = RU-SPE
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 190000—199406
 | area_code                = 812
 | website                  = {{URL|http://gov.spb.ru/}}
 | footnotes                = 
 | embedded    = {{Designation list
|    embed = yes
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un saistītie pieminekļi
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = i, ii, iv, vi
|        designation1_date = 1990. gads (14. sesija)
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/540 540]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{RUS}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa
|   designation1_free3name = 
|  designation1_free3value = 
}}
}}
'''Sanktpēterburga''' ({{val|ru|Санкт-Петербург}}), arī '''Pēterburga''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/1188523|title=Laikraksts &quot;Pēterburgas Avīzes&quot;|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/P%C4%93terburga|title=tezaurs.lv|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/74871|title=Pēterburga kā augstākās tehniskās izglītības metropole|work=Latvijas Vēstnesis|access-date=25.03.2016|date=15.05.2003}}&lt;/ref&gt; ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], tās [[Eiropa]]s daļas ziemeļrietumos pie [[Ņeva]]s ietekas [[Baltijas jūra]]s [[Somu līcis|Somu līcī]]. [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu federālā apgabala]] un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] centrs. Otra lielākā (aiz [[Maskava]]s) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs.

Dibināta 1638. gadā kā [[Zviedru Ingrija]]s pilsēta Nīena (''Nyen''), no 1712. gada Sanktpēterburga bija [[Krievijas cariste]]s, no 1721. gada līdz 1918. gadam [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsēta. Šajā laikā latviski biežāk tika saukta par '''Pēterpili'''.
No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija '''Petrograda''' (''Петрогра́д''), no 1924. līdz 1991. gadam — '''Ļeņingrada''' (''Ленингра́д'').
No 1721. gada līdz pat [[Oktobra revolūcija]]i bija Krievijas Impērijas politiskais un kultūras centrs un [[cars|cara]] galma rezidences vieta.
Sanktpēterburgas politiskā ietekme atkal palielinājās pēc [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] ievēlēšanas par [[Krievijas Federācija]]s prezidentu.

== Vēsture ==
[[Attēls:Nyenschantz model.jpg|thumb|left|200px|Nīenas pilsēta ar cietoksni 17. gadsimtā (modelis)]]
[[Krievijas cars]] [[Pēteris I]], kas [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] rezultātā ieguva Krievijai pieeju pie [[Baltijas jūra]]s, 1703. gadā pavēlēja pārdēvēt '''Nīenas''' pilsētu [[Zviedrija|zviedriem]] atņemtajās [[Ingrija]]s teritorijās [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] vārdā. Jau 1712. gadā Sanktpēterburga kļuva par [[Krievijas cariste]]s galvaspilsētu. Pēteris I ataicināja [[Eiropa]]s arhitektus un inženierus, kas piedalījās jaunās galvaspilsētas celtniecībā.

1825. gadā Senāta laukumā notika [[Dekabristu sacelšanās]].
1881. gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas imperators [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]].
[[1905. gada revolūcija]]s notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9. janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija ([[1905. gada revolūcija#Revolūcijas gaita|Asiņainā svētdiena]]).

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], lai izvairītos no vecā vāciskā nosaukuma, pilsētu pārdēvēja par Petrogradu. Kad, sākoties 1917. gada [[Februāra revolūcija]]i, imperators [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] [[Pleskava|Pleskavā]] atsacījās no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļuva par [[Krievijas Pagaidu valdība]]s rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobrī gāza [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] lojālie spēki, kas bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākums.

1918. gada 5. martā, pamatojoties uz to, ka [[balto spēki]] ir tuvu Sanktpēterburgai, [[Padomju Krievija]]s galvaspilsētu pārcēla uz [[Maskava|Maskavu]].
1924. gada 24. janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvēja par Ļeņingradu. 1934. gada 1. decembrī Ļeņingradā notika [[boļševiki|boļševiku]] darbinieka [[Sergejs Kirovs|Kirova]] slepkavība, kas bija signāls [[Staļina terors|Staļina terora]] sākšanai.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsēta no 1941. gada 8. septembra līdz 1944. gada 18. janvārim bija [[Ļeņingradas blokāde|blokādē]]. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira 0,5 līdz 1,5 miljoniem pilsētas iedzīvotāju.

1991. gadā Ļeņingradas iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums.

Sākoties [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], Sanktpēterburga vairākkārt kļuva par [[Ukrainas Bruņotie spēki|UBS]] [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu mērķi. 2024. gada 2. martā bezpilota lidaparāts ietriecās dzīvojamā ēkā pilsētā, nodarot bojājumus vairākām ēkām; Krievijas varasiestādes paziņoja arī par citu bezpilota lidaparātu pārtveršanu [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/two-buildings-damaged-people-evacuated-after-incident-russias-st-petersburg-2024-03-02/|title=Drone crashes into building in St Petersburg, Russia, national guard says no casualties|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2024-03-02}}&lt;/ref&gt; Turpmākajos kara gados uzbrukumi Sanktpēterburgai un tās apkārtnei turpinājās, galvenokārt vēršoties pret militāro, enerģētikas un transporta infrastruktūru. 2026. gada jūnijā Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka objektiem Sanktpēterburgas apkārtnē, tostarp naftas terminālim un militāram objektam [[Kronštate|Kronštatē]], kā arī izraisīja gaisa satiksmes traucējumus [[Pulkovo lidosta|Pulkovo lidostā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-drones-strike-oil-terminal-st-petersburg-putins-davos-gets-under-way-2026-06-03/|title=Ukraine strikes St Petersburg oil terminal, naval base as Putin's 'Davos' gets under way|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2026-06-03}}&lt;/ref&gt;

== Ievērojamākās vietas ==
Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Sanktpēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

* Pils laukums ar [[Ziemas pils|Ziemas pili]] — bijusī [[Krievijas Impērija]]s valdnieku ziemas rezidence, tagad lielākais Krievijas mākslas muzejs — [[Ermitāža]]
* Pētera Pāvila cietoksnis — Krievijas imperatoru kapa vietas
* Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) — Sanktpēterburgas simbols
* [[Marijas teātris]]
* Ņevas prospekts — centrālā iela
* Īzaka katedrāle
* Paceļamie tilti pār Ņevu
* Pēterburgas pilis
* Pēterburgas metro

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;200px&quot;&gt;
Hermitage_night.jpg|[[Ziemas pils]] (tagad mākslas muzejs [[Ermitāža]])
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery&gt;
Petersburg-square.jpg|Pils laukums ar Aleksandra kolonu
Собор_Воскресения_Христова_1.jpg|Kristus Augšāmcelšanās baznīca
Naval Cathedral of St Nicholas in Kronstadt 01.jpg|Kronštates Sv. Nikolaja katedrāle
RUS-2016-Aerial-SPB-St_Michael's_Castle_02.jpg|Sv. Mihaila pils
Grand_Cascade_of_Peterhof_01.jpg|Pēterhofas pils
&lt;/gallery&gt;

== Sports ==
{{dubultattēls|right|Ice_Palace_(Saint_Petersburg)_(cropped).png|240|Spb_06-2017_img40_Krestovsky_Stadium.jpg|200|[[Sanktpēterburgas Ledus pils]] (pa kreisi) un [[Sanktpēterburgas stadions]]}}
Sanktpēterburgā norisinājās [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā]], kura vajadzībām tika uzbūvēta [[Sanktpēterburgas Ledus pils]]. Tagad tajā savas mājas spēles aizvada [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Sanktpēterburgas SKA]]. &quot;Jubilejnij&quot; sporta pils noticis [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā]] spēles.

[[Sanktpēterburgas stadions]] noticis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] spēles. Stadionā savas mājas spēles aizvada [[Krievijas futbola Premjerlīga]]s [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]].

== Cilvēki ==

Sanktpēterburgā dzimuši, dzīvojuši vai ar pilsētu cieši saistīti daudzi ievērojami valstsvīri, militārie darbinieki, mākslinieki, mūziķi, rakstnieki un zinātnieki.

; [[Krievijas Impērija]]s ķeizari un augstmaņi
:* [[Pēteris II Romanovs|Pēteris II]] (''Пётр II'', 1715–1730)
:* [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (''Иван VI'', 1740–1764)
:* [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] (''Павел I'', 1754–1801)
:* [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] (''Александр I'', 1777–1825)
:* [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] (''Александр III'', 1845–1894)
:* [[Felikss Jusupovs]] (''Юсупов'', 1887–1967)
:* [[Olga Aleksandrovna]] (''Ольга Александровна'', 1882–1960)
:* [[Pavle Karadžordževičs]] (''Карађорђевић'', 1893–1976)

; Karavadoņi
:* [[Mihails Kutuzovs]] (''Кутузов'', 1745–1813)
:* [[Mihails Skobeļevs]] (''Скобелев'', 1843–1882)

; Mākslinieki
:* [[Džordžs Balančins]] (''George Balanchine'', 1904–1983)
:* [[Aleksandrs Benuā]] (''Бенуа'', 1870–1960)
:* [[Ivans Biļibins]] (''Билибин'', 1876–1942)
:* [[Kārlis Brilovs]] (''Брюллов'', 1799–1852)
:* [[Karls Faberžē]] (''Фаберже'', 1846–1920)
:* [[Saša Gitrī]] (''Sacha Guitry'', 1885–1957)
:* [[Anna Pavlova]] (''Павлова'', 1881–1931)
:* [[Vasilijs Poļenovs]] (''Поленов'', 1844–1927)
:* [[Nikolajs Rērihs]] (''Рёрих'', 1874–1947)
:* [[Aleksandrs Rodčenko]] (''Родченко'', 1891–1956)
:* [[Gaļina Ulanova]] (''Уланова'', 1910–1998)

; Mūziķi
:* [[Aleksandrs Borodins]] (''Бородин'', 1833–1887)
:* [[Aleksandrs Glazunovs]] (''Глазунов'', 1865–1936)
:* [[Dmitrijs Kabaļevskis]] (''Кабалевский'', 1904–1987)
:* [[Dmitrijs Šostakovičs]] (''Шостакович'', 1906–1975)
:* [[Georgs Otss]] (''Ots'', 1920–1975)
:* [[Viktors Cojs]] (''Цой'', 1962–1990)

; Politiķi un sabiedriskie darbinieki
:* [[Sergejs Ivanovs]] (''Иванов'', 1953–2026)
:* [[Nikolajs Ježovs]] (''Ежов'', 1895–1940)
:* [[Kirils (patriarhs)|Kirils I]] (''Кирилл'', dz. 1946)
:* [[Aleksandrs Kolčaks]] (''Колчак'', 1874–1920)
:* [[Aleksandra Kollontaja]] (''Коллонтай'', 1872–1952)
:* [[Aleksejs Kosigins]] (''Косыгин'', 1904–1980)
:* [[Nadežda Krupska]] (''Крупская'', 1869–1939)
:* [[Vladimirs Putins]] (''Путин'', dz. 1952)

; Rakstnieki un dzejnieki
:* [[Aleksandrs Bloks]] (''Блок'', 1880–1921)
:* [[Josifs Brodskis]] (''Бродский'', 1940–1996)
:* [[Kornejs Čukovskis]] (''Чуковский'', 1882–1969)
:* [[Dmitrijs Merežkovskis]] (''Мережковский'', 1866–1941)
:* [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] (''Набоков'', 1899–1977)
:* [[Lū Salome]] (''Lou Salomé'', 1861–1937)
:* [[Viktors Šklovskis]] (''Шкловский'', 1893–1984)
:* [[Konstantīns Simonovs]] (''Симонов'', 1915–1979)
:* [[Edīte Sēdergrāna]] (''Södergran'', 1892–1923)
:* [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] (''Толстой'', 1817–1875)

; Zinātnieki un izgudrotāji
:* [[Georgs Kantors]] (''Cantor'', 1845–1918)
:* [[Aleksandrs Frīdmans]] (''Фридман'', 1888–1925)
:* [[Iļja Franks]] (1908–1990)
:* [[Ļevs Gumiļovs]] (''Гумилёв'', 1912–1992)
:* [[Leonīds Kantorovičs]] (''Канторович'', 1912–1986)
:* [[Vladimirs Kepens]] (''Köppen'', 1846–1940)
:* [[Jurijs Lotmans]] (''Lotman'', 1922–1993)
:* [[Georgijs Ostrogorskis]] (''Острогорски'', 1902–1976)
:* [[Grigorijs Pereļmans]] (''Перельман'', dz. 1966)
:* [[Vladimirs Props]] (''Пропп'', 1895–1970)
:* [[Aina Renda]] (''Ayn Rand'', 1905–1982)
:* [[Ļevs Termens]] (''Термен'', 1896–1993)
:* [[Volodimirs Vernadskis]] (''Вернадский'', 1863–1945)
:* [[Dmitrijs Ļihačovs]] (''Лихачёв'', 1906–1999)

Ar Sanktpēterburgu cieši saistīta arī vairāku ievērojamu kultūras darbinieku dzīve un daiļrade. Pilsētā dzīvojuši [[Anna Ahmatova]], [[Pēteris Čaikovskis]], [[Fjodors Dostojevskis]] un [[Aleksandrs Puškins]].

== Iedzīvotāji ==
{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| percentages = pagr
| align = none
| cols = 5
|1764|149700
|1765|150300
|1780|174800
|1789|217900
|1800|220200
|1811|335600
|1817|363900
|1825|424700
|1833|442900
|1837|468800
|1840|470200
|1850|487300
|1852|532200
|1863|539500
|1870|668000
|1882|928000
|1891|1033600
|1897|1264920
|1900|1418000
|1901|1439600
|1910|1905600
|1914|2118500
|1915|2314500
|1920|740000
|1925|1379000
|1930|2009500
|1935|2715700
|1940|2920000
|1945|927000
|1950|2258000
|1955|2797000
|1960|3432000
|1965|3777200
|1970|3949501
|1975|4418000
|1980|4635200
|1985|4844200
|1990|5002444
|1995|4845407
|2000|4741923
|2005|4600000
|2010|4879566
|2015|5191690
|2021|5384342
||
|2024|5597763
}}

== Sanktpēterburgas klimats ==
{{Laikapstākļu kaste
|location = Sanktpēterburgas
|metric first = Yes
|single line = yes
|Jan record high C = 8.7
|Feb record high C = 10.2
|Mar record high C = 14.9
|Apr record high C = 25.3
|May record high C = 32.0
|Jun record high C = 34.6
|Jul record high C = 35.3
|Aug record high C = 37.1
|Sep record high C = 30.4
|Oct record high C = 21.0
|Nov record high C = 12.3
|Dec record high C = 10.9
|year record high C = 37.1
|Jan high C = -3.0
|Feb high C = -3.0
|Mar high C = 2.0
|Apr high C = 9.1
|May high C = 16.0
|Jun high C = 20.0
|Jul high C = 23.0
|Aug high C = 20.8
|Sep high C = 15.0
|Oct high C = 8.6
|Nov high C = 2.0
|Dec high C = -1.5
|year high C = 9.1
|Jan mean C = -5.5
|Feb mean C = -5.8
|Mar mean C = -1.3
|Apr mean C = 5.1
|May mean C = 11.3
|Jun mean C = 15.7
|Jul mean C = 18.8
|Aug mean C = 16.9
|Sep mean C = 11.6
|Oct mean C = 6.2
|Nov mean C = 0.1
|Dec mean C = -3.7
|year mean C = 5.8
|Jan low C = -8.0
|Feb low C = -8.5
|Mar low C = -4.2
|Apr low C = 1.1
|May low C = 7.0
|Jun low C = 11.7
|Jul low C = 15.0
|Aug low C = 13.4
|Sep low C = 8.8
|Oct low C = 4.0
|Nov low C = -1.8
|Dec low C = -6.1
|year low C = 2.7
|Jan record low C = -35.9
|Feb record low C = -35.2
|Mar record low C = -29.9
|Apr record low C = -21.8
|May record low C = -6.6
|Jun record low C = 0.1
|Jul record low C = 4.9
|Aug record low C = 1.3
|Sep record low C = -3.1
|Oct record low C = -12.9
|Nov record low C = -22.2
|Dec record low C = -34.4
|year record low C = -35.9
|Jan precipitation mm = 44
|Feb precipitation mm = 33
|Mar precipitation mm = 37
|Apr precipitation mm = 31
|May precipitation mm = 46
|Jun precipitation mm = 71
|Jul precipitation mm = 79
|Aug precipitation mm = 83
|Sep precipitation mm = 64
|Oct precipitation mm = 68
|Nov precipitation mm = 55
|Dec precipitation mm = 51
|year precipitation mm = 661
|Jan rain days = 9
|Feb rain days = 7
|Mar rain days = 10
|Apr rain days = 13
|May rain days = 16
|Jun rain days = 18
|Jul rain days = 17
|Aug rain days = 17
|Sep rain days = 20
|Oct rain days = 20
|Nov rain days = 16
|Dec rain days = 10
|year rain days = 173
|Jan snow days = 25
|Feb snow days = 23
|Mar snow days = 16
|Apr snow days = 8
|May snow days = 1
|Jun snow days = 0.1
|Jul snow days = 0
|Aug snow days = 0
|Sep snow days = 0.1
|Oct snow days = 5
|Nov snow days = 16
|Dec snow days = 23
|year snow days = 117
|Jan humidity = 86
|Feb humidity = 84
|Mar humidity = 79
|Apr humidity = 66
|May humidity = 65
|Jun humidity = 69
|Jul humidity = 71
|Aug humidity = 76
|Sep humidity = 80
|Oct humidity = 83
|Nov humidity = 86
|Dec humidity = 87
|year humidity = 78
|Jan sun = 21.7
|Feb sun = 53.7
|Mar sun = 124.0
|Apr sun = 180.0
|May sun = 260.4
|Jun sun = 276.0
|Jul sun = 266.6
|Aug sun = 213.9
|Sep sun = 129.0
|Oct sun = 71.3
|Nov sun = 24.0
|Dec sun = 12.4
|year sun = 1633.0
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20061231222926/http://eng.gov.spb.ru/ Mājaslapa] {{ru ikona}}
{{Krievijas Impērijas struktūra}}
{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Ziemeļrietumu federālais apgabals}}
{{Krievijas centri}}
{{Krievija UNESCO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sanktpēterburga| ]]
[[Kategorija:Krievijas pilsētas]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas federālās nozīmes pilsētas]]</text>
      <sha1>ph010zfs3krwot1ui737h3h8wv4p9ks</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518332</id>
      <parentid>4518198</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T05:59:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4518332</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19898" sha1="lp5ttp5opodq7eoq8sjf7ofgboe640k" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu Krievijā|pilsētu ASV|Sentpītersbērga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Sanktpēterburga
 | official_name            = ''Санкт-Петербург''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               =
 | nickname                 =
 | motto                    =
 | image_skyline            = {{Photomontage
   | photo1a      = Winter Palace Panorama 3.jpg{{!}}Ziemas pils
   | photo2a      = Palace Bridge SPB (img2).jpg{{!}}Pils tilts
   | photo2b      = Peter &amp; Paul fortress in SPB 03.jpg{{!}}Pētera un Pāvila cietoksnis
   | photo3a      = Saint Isaacs cathedral Southern facade.jpg{{!}}Svētā Izaka katedrāle
   | photo3b      = Western Military District buildings Saint Petersburg arch.jpg{{!}}Ģenerālštāba ēka
   | photo4a      = Spb 06-2017 img01 Spit of Vasilievsky Island.jpg{{!}}Vasiļjevska salas strēle un Ņeva
   | color        = white
   | color_border = white
   | position     = center
   | spacing      = 2
   | size         = 266}}
 | image_caption            = '''''No augšas uz leju, no kreisās uz labo:''''' [[Ziemas pils]]; Pils tilts; Pētera un Pāvila cietoksnis; [[Svētā Izaka katedrāle]]; Ģenerālštāba ēka; Vasiļjevska salas strēle un [[Ņeva]]
 | image_flag               = Flag of Saint Petersburg.svg
 | image_shield             = Coat of Arms of Saint Petersburg (2003).svg
 | pushpin_map              = Krievijas Eiropas daļa#Krievija
 | pushpin_label_position   =
 | latd = 59 | latm = 57 | latNS = N
 | longd = 30 | longm = 19 | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = {{RUS}}
 | subdivision_type1        = [[Krievijas federālie subjekti|Federācijas subjekts]]
 | subdivision_name1        = federālas nozīmes pilsēta
 | subdivision_type2        = Federālais apgabals
 | subdivision_name2        = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1703|5|27}}
 | founder                  = [[Pēteris I]]
 | named_for                = apustuli [[Svētais Pēteris|Svēto Pēteri]]
 | seat_type                = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{ubl|Petrograda {{small|(''Петроград''; 1914—1924)}}|Ļeņingrada {{small|(''Ленинград''; 1924—1991)}}|''Peterburi'' {{small|(igauņu)}}| ''Pietari'' {{small|(somu)}}|''Pēterpils'' {{small|(latviešu)}} }}
 | leader_title             = Gubernators
 | leader_name              = Aleksandrs Beglovs
 | area_total_km2           = 1439
 | population               = 5652922
 | population_as_of         = {{dat|2025|||SK|bez}}
 | population_density_km2   = 3928
 | timezone                 = [[Maskavas laiks|MSK]]
 | utc_offset               = +3
 | iso_code                 = RU-SPE
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 190000—199406
 | area_code                = 812
 | website                  = {{URL|https://www.gov.spb.ru/}}
 | embedded                 = {{Designation list
   | embed                    = yes
   | designation1             = WHS
   | designation1_offname     = Sanktpēterburgas vēsturiskais centrs un saistītie pieminekļi
   | designation1_type        = Kultūra
   | designation1_criteria    = i, ii, iv, vi
   | designation1_date        = 1990. gads (14. sesija)
   | designation1_partof      =
   | designation1_number      = [https://whc.unesco.org/en/list/540 540bis]
   | designation1_free1name   = Valsts
   | designation1_free1value  = {{RUS}}
   | designation1_free2name   = Reģions
   | designation1_free2value  = Eiropa }}
}}

'''Sanktpēterburga''' ({{val|ru|Санкт-Петербург}}), arī '''Pēterburga''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/organizacijas/1188523|title=Laikraksts &quot;Pēterburgas Avīzes&quot;|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/P%C4%93terburga|title=tezaurs.lv|access-date=25.03.2026|date=25.03.2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/74871|title=Pēterburga kā augstākās tehniskās izglītības metropole|work=Latvijas Vēstnesis|access-date=25.03.2016|date=15.05.2003}}&lt;/ref&gt; ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], tās [[Eiropa]]s daļas ziemeļrietumos pie [[Ņeva]]s ietekas [[Baltijas jūra]]s [[Somu līcis|Somu līcī]]. [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu federālā apgabala]] un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] centrs. Otra lielākā (aiz [[Maskava]]s) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs.

Dibināta 1638. gadā kā [[Zviedru Ingrija]]s pilsēta Nīena (''Nyen''), no 1712. gada Sanktpēterburga bija [[Krievijas cariste]]s, no 1721. gada līdz 1918. gadam [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsēta. Šajā laikā latviski biežāk tika saukta par '''Pēterpili'''.
No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija '''Petrograda''' (''Петрогра́д''), no 1924. līdz 1991. gadam — '''Ļeņingrada''' (''Ленингра́д'').
No 1721. gada līdz pat [[Oktobra revolūcija]]i bija Krievijas Impērijas politiskais un kultūras centrs un [[cars|cara]] galma rezidences vieta.
Sanktpēterburgas politiskā ietekme atkal palielinājās pēc [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] ievēlēšanas par [[Krievijas Federācija]]s prezidentu.

== Vēsture ==
[[Attēls:Nyenschantz model.jpg|thumb|left|200px|Nīenas pilsēta ar cietoksni 17. gadsimtā (modelis)]]
[[Krievijas cars]] [[Pēteris I]], kas [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] rezultātā ieguva Krievijai pieeju pie [[Baltijas jūra]]s, 1703. gadā pavēlēja pārdēvēt '''Nīenas''' pilsētu [[Zviedrija|zviedriem]] atņemtajās [[Ingrija]]s teritorijās [[Svētais Pēteris|Svētā Pētera]] vārdā. Jau 1712. gadā Sanktpēterburga kļuva par [[Krievijas cariste]]s galvaspilsētu. Pēteris I ataicināja [[Eiropa]]s arhitektus un inženierus, kas piedalījās jaunās galvaspilsētas celtniecībā.

1825. gadā Senāta laukumā notika [[Dekabristu sacelšanās]].
1881. gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas imperators [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]].
[[1905. gada revolūcija]]s notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9. janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija ([[1905. gada revolūcija#Revolūcijas gaita|Asiņainā svētdiena]]).

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], lai izvairītos no vecā vāciskā nosaukuma, pilsētu pārdēvēja par Petrogradu. Kad, sākoties 1917. gada [[Februāra revolūcija]]i, imperators [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] [[Pleskava|Pleskavā]] atsacījās no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļuva par [[Krievijas Pagaidu valdība]]s rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobrī gāza [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] lojālie spēki, kas bija [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākums.

1918. gada 5. martā, pamatojoties uz to, ka [[balto spēki]] ir tuvu Sanktpēterburgai, [[Padomju Krievija]]s galvaspilsētu pārcēla uz [[Maskava|Maskavu]].
1924. gada 24. janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvēja par Ļeņingradu. 1934. gada 1. decembrī Ļeņingradā notika [[boļševiki|boļševiku]] darbinieka [[Sergejs Kirovs|Kirova]] slepkavība, kas bija signāls [[Staļina terors|Staļina terora]] sākšanai.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsēta no 1941. gada 8. septembra līdz 1944. gada 18. janvārim bija [[Ļeņingradas blokāde|blokādē]]. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira 0,5 līdz 1,5 miljoniem pilsētas iedzīvotāju.

1991. gadā Ļeņingradas iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums.

Sākoties [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], Sanktpēterburga vairākkārt kļuva par [[Ukrainas Bruņotie spēki|UBS]] [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu mērķi. 2024. gada 2. martā bezpilota lidaparāts ietriecās dzīvojamā ēkā pilsētā, nodarot bojājumus vairākām ēkām; Krievijas varasiestādes paziņoja arī par citu bezpilota lidaparātu pārtveršanu [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/two-buildings-damaged-people-evacuated-after-incident-russias-st-petersburg-2024-03-02/|title=Drone crashes into building in St Petersburg, Russia, national guard says no casualties|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2024-03-02}}&lt;/ref&gt; Turpmākajos kara gados uzbrukumi Sanktpēterburgai un tās apkārtnei turpinājās, galvenokārt vēršoties pret militāro, enerģētikas un transporta infrastruktūru. 2026. gada jūnijā Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka objektiem Sanktpēterburgas apkārtnē, tostarp naftas terminālim un militāram objektam [[Kronštate|Kronštatē]], kā arī izraisīja gaisa satiksmes traucējumus [[Pulkovo lidosta|Pulkovo lidostā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-drones-strike-oil-terminal-st-petersburg-putins-davos-gets-under-way-2026-06-03/|title=Ukraine strikes St Petersburg oil terminal, naval base as Putin's 'Davos' gets under way|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2026-06-03}}&lt;/ref&gt;

== Ievērojamākās vietas ==
Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Sanktpēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

* Pils laukums ar [[Ziemas pils|Ziemas pili]] — bijusī [[Krievijas Impērija]]s valdnieku ziemas rezidence, tagad lielākais Krievijas mākslas muzejs — [[Ermitāža]]
* Pētera Pāvila cietoksnis — Krievijas imperatoru kapa vietas
* Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) — Sanktpēterburgas simbols
* [[Marijas teātris]]
* Ņevas prospekts — centrālā iela
* Īzaka katedrāle
* Paceļamie tilti pār Ņevu
* Pēterburgas pilis
* Pēterburgas metro

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;200px&quot;&gt;
Hermitage_night.jpg|[[Ziemas pils]] (tagad mākslas muzejs [[Ermitāža]])
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery&gt;
Petersburg-square.jpg|Pils laukums ar Aleksandra kolonu
Собор_Воскресения_Христова_1.jpg|Kristus Augšāmcelšanās baznīca
Naval Cathedral of St Nicholas in Kronstadt 01.jpg|Kronštates Sv. Nikolaja katedrāle
RUS-2016-Aerial-SPB-St_Michael's_Castle_02.jpg|Sv. Mihaila pils
Grand_Cascade_of_Peterhof_01.jpg|Pēterhofas pils
&lt;/gallery&gt;

== Sports ==
{{dubultattēls|right|Ice_Palace_(Saint_Petersburg)_(cropped).png|240|Spb_06-2017_img40_Krestovsky_Stadium.jpg|200|[[Sanktpēterburgas Ledus pils]] (pa kreisi) un [[Sanktpēterburgas stadions]]}}
Sanktpēterburgā norisinājās [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā]], kura vajadzībām tika uzbūvēta [[Sanktpēterburgas Ledus pils]]. Tagad tajā savas mājas spēles aizvada [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Sanktpēterburgas SKA]]. &quot;Jubilejnij&quot; sporta pils noticis [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā]] spēles.

[[Sanktpēterburgas stadions]] noticis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] spēles. Stadionā savas mājas spēles aizvada [[Krievijas futbola Premjerlīga]]s [[Sanktpēterburgas &quot;Zenit&quot;]].

== Cilvēki ==

Sanktpēterburgā dzimuši, dzīvojuši vai ar pilsētu cieši saistīti daudzi ievērojami valstsvīri, militārie darbinieki, mākslinieki, mūziķi, rakstnieki un zinātnieki.

; [[Krievijas Impērija]]s ķeizari un augstmaņi
:* [[Pēteris II Romanovs|Pēteris II]] (''Пётр II'', 1715–1730)
:* [[Ivans VI Romanovs|Ivans VI]] (''Иван VI'', 1740–1764)
:* [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] (''Павел I'', 1754–1801)
:* [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] (''Александр I'', 1777–1825)
:* [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]] (''Александр III'', 1845–1894)
:* [[Felikss Jusupovs]] (''Юсупов'', 1887–1967)
:* [[Olga Aleksandrovna]] (''Ольга Александровна'', 1882–1960)
:* [[Pavle Karadžordževičs]] (''Карађорђевић'', 1893–1976)

; Karavadoņi
:* [[Mihails Kutuzovs]] (''Кутузов'', 1745–1813)
:* [[Mihails Skobeļevs]] (''Скобелев'', 1843–1882)

; Mākslinieki
:* [[Džordžs Balančins]] (''George Balanchine'', 1904–1983)
:* [[Aleksandrs Benuā]] (''Бенуа'', 1870–1960)
:* [[Ivans Biļibins]] (''Билибин'', 1876–1942)
:* [[Kārlis Brilovs]] (''Брюллов'', 1799–1852)
:* [[Karls Faberžē]] (''Фаберже'', 1846–1920)
:* [[Saša Gitrī]] (''Sacha Guitry'', 1885–1957)
:* [[Anna Pavlova]] (''Павлова'', 1881–1931)
:* [[Vasilijs Poļenovs]] (''Поленов'', 1844–1927)
:* [[Nikolajs Rērihs]] (''Рёрих'', 1874–1947)
:* [[Aleksandrs Rodčenko]] (''Родченко'', 1891–1956)
:* [[Gaļina Ulanova]] (''Уланова'', 1910–1998)

; Mūziķi
:* [[Aleksandrs Borodins]] (''Бородин'', 1833–1887)
:* [[Aleksandrs Glazunovs]] (''Глазунов'', 1865–1936)
:* [[Dmitrijs Kabaļevskis]] (''Кабалевский'', 1904–1987)
:* [[Dmitrijs Šostakovičs]] (''Шостакович'', 1906–1975)
:* [[Georgs Otss]] (''Ots'', 1920–1975)
:* [[Viktors Cojs]] (''Цой'', 1962–1990)

; Politiķi un sabiedriskie darbinieki
:* [[Sergejs Ivanovs]] (''Иванов'', 1953–2026)
:* [[Nikolajs Ježovs]] (''Ежов'', 1895–1940)
:* [[Kirils (patriarhs)|Kirils I]] (''Кирилл'', dz. 1946)
:* [[Aleksandrs Kolčaks]] (''Колчак'', 1874–1920)
:* [[Aleksandra Kollontaja]] (''Коллонтай'', 1872–1952)
:* [[Aleksejs Kosigins]] (''Косыгин'', 1904–1980)
:* [[Nadežda Krupska]] (''Крупская'', 1869–1939)
:* [[Vladimirs Putins]] (''Путин'', dz. 1952)

; Rakstnieki un dzejnieki
:* [[Aleksandrs Bloks]] (''Блок'', 1880–1921)
:* [[Josifs Brodskis]] (''Бродский'', 1940–1996)
:* [[Kornejs Čukovskis]] (''Чуковский'', 1882–1969)
:* [[Dmitrijs Merežkovskis]] (''Мережковский'', 1866–1941)
:* [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] (''Набоков'', 1899–1977)
:* [[Lū Salome]] (''Lou Salomé'', 1861–1937)
:* [[Viktors Šklovskis]] (''Шкловский'', 1893–1984)
:* [[Konstantīns Simonovs]] (''Симонов'', 1915–1979)
:* [[Edīte Sēdergrāna]] (''Södergran'', 1892–1923)
:* [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] (''Толстой'', 1817–1875)

; Zinātnieki un izgudrotāji
:* [[Georgs Kantors]] (''Cantor'', 1845–1918)
:* [[Aleksandrs Frīdmans]] (''Фридман'', 1888–1925)
:* [[Iļja Franks]] (1908–1990)
:* [[Ļevs Gumiļovs]] (''Гумилёв'', 1912–1992)
:* [[Leonīds Kantorovičs]] (''Канторович'', 1912–1986)
:* [[Vladimirs Kepens]] (''Köppen'', 1846–1940)
:* [[Jurijs Lotmans]] (''Lotman'', 1922–1993)
:* [[Georgijs Ostrogorskis]] (''Острогорски'', 1902–1976)
:* [[Grigorijs Pereļmans]] (''Перельман'', dz. 1966)
:* [[Vladimirs Props]] (''Пропп'', 1895–1970)
:* [[Aina Renda]] (''Ayn Rand'', 1905–1982)
:* [[Ļevs Termens]] (''Термен'', 1896–1993)
:* [[Volodimirs Vernadskis]] (''Вернадский'', 1863–1945)
:* [[Dmitrijs Ļihačovs]] (''Лихачёв'', 1906–1999)

Ar Sanktpēterburgu cieši saistīta arī vairāku ievērojamu kultūras darbinieku dzīve un daiļrade. Pilsētā dzīvojuši [[Anna Ahmatova]], [[Pēteris Čaikovskis]], [[Fjodors Dostojevskis]] un [[Aleksandrs Puškins]].

== Iedzīvotāji ==
{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| percentages = pagr
| align = none
| cols = 5
|1764|149700
|1765|150300
|1780|174800
|1789|217900
|1800|220200
|1811|335600
|1817|363900
|1825|424700
|1833|442900
|1837|468800
|1840|470200
|1850|487300
|1852|532200
|1863|539500
|1870|668000
|1882|928000
|1891|1033600
|1897|1264920
|1900|1418000
|1901|1439600
|1910|1905600
|1914|2118500
|1915|2314500
|1920|740000
|1925|1379000
|1930|2009500
|1935|2715700
|1940|2920000
|1945|927000
|1950|2258000
|1955|2797000
|1960|3432000
|1965|3777200
|1970|3949501
|1975|4418000
|1980|4635200
|1985|4844200
|1990|5002444
|1995|4845407
|2000|4741923
|2005|4600000
|2010|4879566
|2015|5191690
|2021|5384342
||
|2024|5597763
}}

== Sanktpēterburgas klimats ==
{{Laikapstākļu kaste
|location = Sanktpēterburgas
|metric first = Yes
|single line = yes
|Jan record high C = 8.7
|Feb record high C = 10.2
|Mar record high C = 14.9
|Apr record high C = 25.3
|May record high C = 32.0
|Jun record high C = 34.6
|Jul record high C = 35.3
|Aug record high C = 37.1
|Sep record high C = 30.4
|Oct record high C = 21.0
|Nov record high C = 12.3
|Dec record high C = 10.9
|year record high C = 37.1
|Jan high C = -3.0
|Feb high C = -3.0
|Mar high C = 2.0
|Apr high C = 9.1
|May high C = 16.0
|Jun high C = 20.0
|Jul high C = 23.0
|Aug high C = 20.8
|Sep high C = 15.0
|Oct high C = 8.6
|Nov high C = 2.0
|Dec high C = -1.5
|year high C = 9.1
|Jan mean C = -5.5
|Feb mean C = -5.8
|Mar mean C = -1.3
|Apr mean C = 5.1
|May mean C = 11.3
|Jun mean C = 15.7
|Jul mean C = 18.8
|Aug mean C = 16.9
|Sep mean C = 11.6
|Oct mean C = 6.2
|Nov mean C = 0.1
|Dec mean C = -3.7
|year mean C = 5.8
|Jan low C = -8.0
|Feb low C = -8.5
|Mar low C = -4.2
|Apr low C = 1.1
|May low C = 7.0
|Jun low C = 11.7
|Jul low C = 15.0
|Aug low C = 13.4
|Sep low C = 8.8
|Oct low C = 4.0
|Nov low C = -1.8
|Dec low C = -6.1
|year low C = 2.7
|Jan record low C = -35.9
|Feb record low C = -35.2
|Mar record low C = -29.9
|Apr record low C = -21.8
|May record low C = -6.6
|Jun record low C = 0.1
|Jul record low C = 4.9
|Aug record low C = 1.3
|Sep record low C = -3.1
|Oct record low C = -12.9
|Nov record low C = -22.2
|Dec record low C = -34.4
|year record low C = -35.9
|Jan precipitation mm = 44
|Feb precipitation mm = 33
|Mar precipitation mm = 37
|Apr precipitation mm = 31
|May precipitation mm = 46
|Jun precipitation mm = 71
|Jul precipitation mm = 79
|Aug precipitation mm = 83
|Sep precipitation mm = 64
|Oct precipitation mm = 68
|Nov precipitation mm = 55
|Dec precipitation mm = 51
|year precipitation mm = 661
|Jan rain days = 9
|Feb rain days = 7
|Mar rain days = 10
|Apr rain days = 13
|May rain days = 16
|Jun rain days = 18
|Jul rain days = 17
|Aug rain days = 17
|Sep rain days = 20
|Oct rain days = 20
|Nov rain days = 16
|Dec rain days = 10
|year rain days = 173
|Jan snow days = 25
|Feb snow days = 23
|Mar snow days = 16
|Apr snow days = 8
|May snow days = 1
|Jun snow days = 0.1
|Jul snow days = 0
|Aug snow days = 0
|Sep snow days = 0.1
|Oct snow days = 5
|Nov snow days = 16
|Dec snow days = 23
|year snow days = 117
|Jan humidity = 86
|Feb humidity = 84
|Mar humidity = 79
|Apr humidity = 66
|May humidity = 65
|Jun humidity = 69
|Jul humidity = 71
|Aug humidity = 76
|Sep humidity = 80
|Oct humidity = 83
|Nov humidity = 86
|Dec humidity = 87
|year humidity = 78
|Jan sun = 21.7
|Feb sun = 53.7
|Mar sun = 124.0
|Apr sun = 180.0
|May sun = 260.4
|Jun sun = 276.0
|Jul sun = 266.6
|Aug sun = 213.9
|Sep sun = 129.0
|Oct sun = 71.3
|Nov sun = 24.0
|Dec sun = 12.4
|year sun = 1633.0
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20061231222926/http://eng.gov.spb.ru/ Mājaslapa] {{ru ikona}}
{{Krievijas Impērijas struktūra}}
{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Ziemeļrietumu federālais apgabals}}
{{Krievijas centri}}
{{Krievija UNESCO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sanktpēterburga| ]]
[[Kategorija:Krievijas pilsētas]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas federālās nozīmes pilsētas]]</text>
      <sha1>lp5ttp5opodq7eoq8sjf7ofgboe640k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Sanktpēterburga</title>
    <ns>1</ns>
    <id>7906</id>
    <revision>
      <id>4518191</id>
      <parentid>21078</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:01:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Infokaste */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4518191</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5078" sha1="qryos8ojplenw3dd03el4y4shwukfw2" xml:space="preserve">Īsti neizprotu, kādēļ latviešu Vikipēdijā bija jāizveido pāradresācijas lapas krieviski (''Петроград'', ''Питер'' u.tml.) un jāpāradresē uz šejieni. Vai tas bija nepieciešams un vai nozīmē, ka arī var, teiksim, izveidot lapu &quot;New York&quot; un pāradresēt uz &quot;Ņujorka&quot;? --Viescha 15:14, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:1) Par ''New York'' un ''Ņujorka''. Manuprāt nevis iespējams, bet noteikti vajag šādas pāradresācijas. Tā kā latviešu valodā vietvārdus &quot;latvisko&quot;, tad nav nekādas garantijas, ka vikipēdijā sastopamais variants ir &quot;pareizais&quot;. It sevišķi tas attiecias uz mazāk &quot;populārām&quot; valodām un ne tik lielām pilsētām. Piemēram, kā Tu latviskosi pilsētiņu Velsā - ''Blaenau Ffestiniog'' :). Ja ir nosaukums arī oriģinālā, tad cilvēks to var atrast pēc &quot;īstā&quot; nosaukuma.

:2)Kas attiecas konkrēti uz Krievijas pilsētām, darīju pakaļ Jūzerim, bet nezinu kā būtu pareizāk. Šeit visu sistēmu izjauc tā kirilica. Un kā darīt ar, piemēram, arābu vai ķīniešu pilsētām. Teorētiski, eksistē transkripcija, bet tai arī ir vairāki varianti.--[[User:Feens|Feens]] 16:47, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

::To par vietvārdu reizēm neviennozīmīgo latviskošanu es saprotu un tam piekrītu, bet kaut kā neticu, ka būs kāds (kaut gan dullie jau var atrasties vienmēr), kas latviešu Vikipēdijā meklēs pēc vārda &quot;Петроград&quot; krievu rakstībā. Es tā katrā ziņā nedarītu. Tāpēc jau tā ir latviešu Vikipēdija. --Viescha 17:26, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:::Es Tev piekrītu, tāpēc arī rakstīju, ka nezinu kā rīkoties. Domāju, ka, lai ''Chelyabinsk'' meklētu latviešu vikipēdijā jābūt vēl dullākam.:) No otras puses, lai taču stāv oriģinālā, vietas pietiek. Pagaidīšu, ko par to domā Jūzeris.--[[User:80.232.252.141|80.232.252.141]] 17:35, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:::Iepriekšrakstīto sacerēju es :) - --[[User:Feens|Feens]] 17:56, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

::::Kā vēl šodien lasīju angļu Vikipēdijā par pāradresācijas lapām - brīvi tulkojot, &quot;tās neko nemaksā&quot; un tāpēc par tām nav vērts satraukties. Vienīgi tad, ja tās ir pāradresācijas lapas uz nepareizām lapām vai ja tās nu nekādi nav saistītas ar pāradresācijas &quot;adresātu&quot;, tad ir vērts pieprasīt kādam adminam dzēst to pāradresāciju.

::::Mani apsvērumi: 
::::* Jo vairāk pāradresāciju, jo labāk - informācijai ir jābūt atrodamai un pieejamai, un, ja šāda pāradresācija var palīdzēt to atrast, tad ir vērts to izveidot; 
::::* Feena minētais ''Blaenau Ffestiniog'' ir lielisks piemērs. &quot;Vidējais latvietis&quot; nekādi nevarēs iedomāties, kā to atveido latviski, jo tam nebūs nekādas nojausmas, kā to varētu pareizi izrunāt (un līdz ar to pierakstīt/atveidot latviski); turklāt pat tad, ja ir skaidrs, kā to izrunāt, var būt n-tie atveidošanas veidi (piem., [[:ru:Славянск-на-Кубани]], [[:de:Niedersachsen]]);
::::* Ja konkrēti par Petrogradu - arī šeit minētais &quot;vidējais latvietis&quot; var apmulst (šajā gadījumā gan tas varētu būt jaunāka gadugājuma Vikipēdijas lietotājs), jo ne visi zina, ka Petrograda un Sanktpēterburga ir viena un tā pati pilsēta (atzīšos, arī es pirms šo redirektu izveidošanas &quot;uz sitiena&quot; to nezinātu); 
::::* Par to, kāpēc vajag pāradresācijas visās valodās - es pats vēl nesen daudz tulkoju un šādu vietvārdu atveidošana ir tulkotāja posts; viens no variantiem, kā atrast &quot;pareizo&quot; atveidošanas variantu, ir meklēt Latvijas lapās attiecīgo nosaukumu ([http://www.google.com/search?q=Петроград+site%3Alv piemērs ar to pašu Petrogradu]), cerībā, ka kāds būs pacenties to jau atveidot. Šajā gadījumā un šajā brīdī tas neko daudz nepalīdz, izņemot to, ka var atrast nosaukuma saistību ar Ļeņingradu, bet ceru, ka tad, kad Google būs šīs pāradresācijas noindeksējusi, tie pietiekami augstu parādīsies meklēšanas rezultātos, lai tie būtu noderīgi. Problēma vien rodas tajā apstāklī, ka vikipēdija nav .lv domēnā un tā vietā ir jāmeklē latviešu valodā esošajās lapās [http://www.google.com/search?&amp;q=Петроград&amp;lr=lang_lv]. Būtiskākais ir tas, ka ar šo pāradresāciju raksts būs augstāk rezultātos, nekā tad, ja šis nosaukums būs vienkārši pieminēts rakstā. (skat. [http://www.google.com/search?q=albert+einstein&amp;lr=lang_lv Google meklēšana latviešu valodā: Albert Einstein], pievērsiet uzmanību atrastā Vikipēdijas raksta adresei - lai gan atrastais raksts ir &quot;[[Alberts Einšteins]]&quot;, tomēr Googles rezultātu lapā ir adrese &lt;nowiki&gt;lv.wikipedia.org/wiki/&lt;/nowiki&gt;'''Albert_Einstein''', kas ir redirekts).
::::Tas tā īsumā. Ceru, ka pietiekami skaidri. :) --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 19:16, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

== Infokaste ==

@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] vai zini kā salabot? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 23.01 (EEST)</text>
      <sha1>qryos8ojplenw3dd03el4y4shwukfw2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518195</id>
      <parentid>4518191</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:03:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Infokaste */ Atbilde</comment>
      <origin>4518195</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5274" sha1="ezd0fjz2ue4deu5juec3q3ih0g3xtcv" xml:space="preserve">Īsti neizprotu, kādēļ latviešu Vikipēdijā bija jāizveido pāradresācijas lapas krieviski (''Петроград'', ''Питер'' u.tml.) un jāpāradresē uz šejieni. Vai tas bija nepieciešams un vai nozīmē, ka arī var, teiksim, izveidot lapu &quot;New York&quot; un pāradresēt uz &quot;Ņujorka&quot;? --Viescha 15:14, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:1) Par ''New York'' un ''Ņujorka''. Manuprāt nevis iespējams, bet noteikti vajag šādas pāradresācijas. Tā kā latviešu valodā vietvārdus &quot;latvisko&quot;, tad nav nekādas garantijas, ka vikipēdijā sastopamais variants ir &quot;pareizais&quot;. It sevišķi tas attiecias uz mazāk &quot;populārām&quot; valodām un ne tik lielām pilsētām. Piemēram, kā Tu latviskosi pilsētiņu Velsā - ''Blaenau Ffestiniog'' :). Ja ir nosaukums arī oriģinālā, tad cilvēks to var atrast pēc &quot;īstā&quot; nosaukuma.

:2)Kas attiecas konkrēti uz Krievijas pilsētām, darīju pakaļ Jūzerim, bet nezinu kā būtu pareizāk. Šeit visu sistēmu izjauc tā kirilica. Un kā darīt ar, piemēram, arābu vai ķīniešu pilsētām. Teorētiski, eksistē transkripcija, bet tai arī ir vairāki varianti.--[[User:Feens|Feens]] 16:47, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

::To par vietvārdu reizēm neviennozīmīgo latviskošanu es saprotu un tam piekrītu, bet kaut kā neticu, ka būs kāds (kaut gan dullie jau var atrasties vienmēr), kas latviešu Vikipēdijā meklēs pēc vārda &quot;Петроград&quot; krievu rakstībā. Es tā katrā ziņā nedarītu. Tāpēc jau tā ir latviešu Vikipēdija. --Viescha 17:26, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:::Es Tev piekrītu, tāpēc arī rakstīju, ka nezinu kā rīkoties. Domāju, ka, lai ''Chelyabinsk'' meklētu latviešu vikipēdijā jābūt vēl dullākam.:) No otras puses, lai taču stāv oriģinālā, vietas pietiek. Pagaidīšu, ko par to domā Jūzeris.--[[User:80.232.252.141|80.232.252.141]] 17:35, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:::Iepriekšrakstīto sacerēju es :) - --[[User:Feens|Feens]] 17:56, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

::::Kā vēl šodien lasīju angļu Vikipēdijā par pāradresācijas lapām - brīvi tulkojot, &quot;tās neko nemaksā&quot; un tāpēc par tām nav vērts satraukties. Vienīgi tad, ja tās ir pāradresācijas lapas uz nepareizām lapām vai ja tās nu nekādi nav saistītas ar pāradresācijas &quot;adresātu&quot;, tad ir vērts pieprasīt kādam adminam dzēst to pāradresāciju.

::::Mani apsvērumi: 
::::* Jo vairāk pāradresāciju, jo labāk - informācijai ir jābūt atrodamai un pieejamai, un, ja šāda pāradresācija var palīdzēt to atrast, tad ir vērts to izveidot; 
::::* Feena minētais ''Blaenau Ffestiniog'' ir lielisks piemērs. &quot;Vidējais latvietis&quot; nekādi nevarēs iedomāties, kā to atveido latviski, jo tam nebūs nekādas nojausmas, kā to varētu pareizi izrunāt (un līdz ar to pierakstīt/atveidot latviski); turklāt pat tad, ja ir skaidrs, kā to izrunāt, var būt n-tie atveidošanas veidi (piem., [[:ru:Славянск-на-Кубани]], [[:de:Niedersachsen]]);
::::* Ja konkrēti par Petrogradu - arī šeit minētais &quot;vidējais latvietis&quot; var apmulst (šajā gadījumā gan tas varētu būt jaunāka gadugājuma Vikipēdijas lietotājs), jo ne visi zina, ka Petrograda un Sanktpēterburga ir viena un tā pati pilsēta (atzīšos, arī es pirms šo redirektu izveidošanas &quot;uz sitiena&quot; to nezinātu); 
::::* Par to, kāpēc vajag pāradresācijas visās valodās - es pats vēl nesen daudz tulkoju un šādu vietvārdu atveidošana ir tulkotāja posts; viens no variantiem, kā atrast &quot;pareizo&quot; atveidošanas variantu, ir meklēt Latvijas lapās attiecīgo nosaukumu ([http://www.google.com/search?q=Петроград+site%3Alv piemērs ar to pašu Petrogradu]), cerībā, ka kāds būs pacenties to jau atveidot. Šajā gadījumā un šajā brīdī tas neko daudz nepalīdz, izņemot to, ka var atrast nosaukuma saistību ar Ļeņingradu, bet ceru, ka tad, kad Google būs šīs pāradresācijas noindeksējusi, tie pietiekami augstu parādīsies meklēšanas rezultātos, lai tie būtu noderīgi. Problēma vien rodas tajā apstāklī, ka vikipēdija nav .lv domēnā un tā vietā ir jāmeklē latviešu valodā esošajās lapās [http://www.google.com/search?&amp;q=Петроград&amp;lr=lang_lv]. Būtiskākais ir tas, ka ar šo pāradresāciju raksts būs augstāk rezultātos, nekā tad, ja šis nosaukums būs vienkārši pieminēts rakstā. (skat. [http://www.google.com/search?q=albert+einstein&amp;lr=lang_lv Google meklēšana latviešu valodā: Albert Einstein], pievērsiet uzmanību atrastā Vikipēdijas raksta adresei - lai gan atrastais raksts ir &quot;[[Alberts Einšteins]]&quot;, tomēr Googles rezultātu lapā ir adrese &lt;nowiki&gt;lv.wikipedia.org/wiki/&lt;/nowiki&gt;'''Albert_Einstein''', kas ir redirekts).
::::Tas tā īsumā. Ceru, ka pietiekami skaidri. :) --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 19:16, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

== Infokaste ==

@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] vai zini kā salabot? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 23.01 (EEST)

:Principā šeit visu vajadzētu salabot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 23.03 (EEST)</text>
      <sha1>ezd0fjz2ue4deu5juec3q3ih0g3xtcv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518293</id>
      <parentid>4518195</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T03:37:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Infokaste */ Atbilde</comment>
      <origin>4518293</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5602" sha1="kldtievtzdqkody1962yf4r5lssou3b" xml:space="preserve">Īsti neizprotu, kādēļ latviešu Vikipēdijā bija jāizveido pāradresācijas lapas krieviski (''Петроград'', ''Питер'' u.tml.) un jāpāradresē uz šejieni. Vai tas bija nepieciešams un vai nozīmē, ka arī var, teiksim, izveidot lapu &quot;New York&quot; un pāradresēt uz &quot;Ņujorka&quot;? --Viescha 15:14, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:1) Par ''New York'' un ''Ņujorka''. Manuprāt nevis iespējams, bet noteikti vajag šādas pāradresācijas. Tā kā latviešu valodā vietvārdus &quot;latvisko&quot;, tad nav nekādas garantijas, ka vikipēdijā sastopamais variants ir &quot;pareizais&quot;. It sevišķi tas attiecias uz mazāk &quot;populārām&quot; valodām un ne tik lielām pilsētām. Piemēram, kā Tu latviskosi pilsētiņu Velsā - ''Blaenau Ffestiniog'' :). Ja ir nosaukums arī oriģinālā, tad cilvēks to var atrast pēc &quot;īstā&quot; nosaukuma.

:2)Kas attiecas konkrēti uz Krievijas pilsētām, darīju pakaļ Jūzerim, bet nezinu kā būtu pareizāk. Šeit visu sistēmu izjauc tā kirilica. Un kā darīt ar, piemēram, arābu vai ķīniešu pilsētām. Teorētiski, eksistē transkripcija, bet tai arī ir vairāki varianti.--[[User:Feens|Feens]] 16:47, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

::To par vietvārdu reizēm neviennozīmīgo latviskošanu es saprotu un tam piekrītu, bet kaut kā neticu, ka būs kāds (kaut gan dullie jau var atrasties vienmēr), kas latviešu Vikipēdijā meklēs pēc vārda &quot;Петроград&quot; krievu rakstībā. Es tā katrā ziņā nedarītu. Tāpēc jau tā ir latviešu Vikipēdija. --Viescha 17:26, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:::Es Tev piekrītu, tāpēc arī rakstīju, ka nezinu kā rīkoties. Domāju, ka, lai ''Chelyabinsk'' meklētu latviešu vikipēdijā jābūt vēl dullākam.:) No otras puses, lai taču stāv oriģinālā, vietas pietiek. Pagaidīšu, ko par to domā Jūzeris.--[[User:80.232.252.141|80.232.252.141]] 17:35, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:::Iepriekšrakstīto sacerēju es :) - --[[User:Feens|Feens]] 17:56, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

::::Kā vēl šodien lasīju angļu Vikipēdijā par pāradresācijas lapām - brīvi tulkojot, &quot;tās neko nemaksā&quot; un tāpēc par tām nav vērts satraukties. Vienīgi tad, ja tās ir pāradresācijas lapas uz nepareizām lapām vai ja tās nu nekādi nav saistītas ar pāradresācijas &quot;adresātu&quot;, tad ir vērts pieprasīt kādam adminam dzēst to pāradresāciju.

::::Mani apsvērumi: 
::::* Jo vairāk pāradresāciju, jo labāk - informācijai ir jābūt atrodamai un pieejamai, un, ja šāda pāradresācija var palīdzēt to atrast, tad ir vērts to izveidot; 
::::* Feena minētais ''Blaenau Ffestiniog'' ir lielisks piemērs. &quot;Vidējais latvietis&quot; nekādi nevarēs iedomāties, kā to atveido latviski, jo tam nebūs nekādas nojausmas, kā to varētu pareizi izrunāt (un līdz ar to pierakstīt/atveidot latviski); turklāt pat tad, ja ir skaidrs, kā to izrunāt, var būt n-tie atveidošanas veidi (piem., [[:ru:Славянск-на-Кубани]], [[:de:Niedersachsen]]);
::::* Ja konkrēti par Petrogradu - arī šeit minētais &quot;vidējais latvietis&quot; var apmulst (šajā gadījumā gan tas varētu būt jaunāka gadugājuma Vikipēdijas lietotājs), jo ne visi zina, ka Petrograda un Sanktpēterburga ir viena un tā pati pilsēta (atzīšos, arī es pirms šo redirektu izveidošanas &quot;uz sitiena&quot; to nezinātu); 
::::* Par to, kāpēc vajag pāradresācijas visās valodās - es pats vēl nesen daudz tulkoju un šādu vietvārdu atveidošana ir tulkotāja posts; viens no variantiem, kā atrast &quot;pareizo&quot; atveidošanas variantu, ir meklēt Latvijas lapās attiecīgo nosaukumu ([http://www.google.com/search?q=Петроград+site%3Alv piemērs ar to pašu Petrogradu]), cerībā, ka kāds būs pacenties to jau atveidot. Šajā gadījumā un šajā brīdī tas neko daudz nepalīdz, izņemot to, ka var atrast nosaukuma saistību ar Ļeņingradu, bet ceru, ka tad, kad Google būs šīs pāradresācijas noindeksējusi, tie pietiekami augstu parādīsies meklēšanas rezultātos, lai tie būtu noderīgi. Problēma vien rodas tajā apstāklī, ka vikipēdija nav .lv domēnā un tā vietā ir jāmeklē latviešu valodā esošajās lapās [http://www.google.com/search?&amp;q=Петроград&amp;lr=lang_lv]. Būtiskākais ir tas, ka ar šo pāradresāciju raksts būs augstāk rezultātos, nekā tad, ja šis nosaukums būs vienkārši pieminēts rakstā. (skat. [http://www.google.com/search?q=albert+einstein&amp;lr=lang_lv Google meklēšana latviešu valodā: Albert Einstein], pievērsiet uzmanību atrastā Vikipēdijas raksta adresei - lai gan atrastais raksts ir &quot;[[Alberts Einšteins]]&quot;, tomēr Googles rezultātu lapā ir adrese &lt;nowiki&gt;lv.wikipedia.org/wiki/&lt;/nowiki&gt;'''Albert_Einstein''', kas ir redirekts).
::::Tas tā īsumā. Ceru, ka pietiekami skaidri. :) --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 19:16, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

== Infokaste ==

@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] vai zini kā salabot? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 23.01 (EEST)

:Principā šeit visu vajadzētu salabot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 23.03 (EEST)
::pačakarējos pus stundu, bet neizdevās saprast, kur rodas problēma. palūgsim {{ping|Edgars2007}} apskatīties, ja sanāk laiks, gan jau uzreiz ieraudzīs, kādēļ Lua modulis saka &quot;not enough memory&quot; [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 6. septembris, plkst. 06.37 (EEST)</text>
      <sha1>kldtievtzdqkody1962yf4r5lssou3b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518330</id>
      <parentid>4518293</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T05:50:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4518330</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5648" sha1="0fxyhlc8sx2971re894useu43kcbmm2" xml:space="preserve">== Pāradresācijas no nosaukuma kirilicā ==
Īsti neizprotu, kādēļ latviešu Vikipēdijā bija jāizveido pāradresācijas lapas krieviski (''Петроград'', ''Питер'' u.tml.) un jāpāradresē uz šejieni. Vai tas bija nepieciešams un vai nozīmē, ka arī var, teiksim, izveidot lapu &quot;New York&quot; un pāradresēt uz &quot;Ņujorka&quot;? --Viescha 15:14, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:1) Par ''New York'' un ''Ņujorka''. Manuprāt nevis iespējams, bet noteikti vajag šādas pāradresācijas. Tā kā latviešu valodā vietvārdus &quot;latvisko&quot;, tad nav nekādas garantijas, ka vikipēdijā sastopamais variants ir &quot;pareizais&quot;. It sevišķi tas attiecias uz mazāk &quot;populārām&quot; valodām un ne tik lielām pilsētām. Piemēram, kā Tu latviskosi pilsētiņu Velsā - ''Blaenau Ffestiniog'' :). Ja ir nosaukums arī oriģinālā, tad cilvēks to var atrast pēc &quot;īstā&quot; nosaukuma.

:2)Kas attiecas konkrēti uz Krievijas pilsētām, darīju pakaļ Jūzerim, bet nezinu kā būtu pareizāk. Šeit visu sistēmu izjauc tā kirilica. Un kā darīt ar, piemēram, arābu vai ķīniešu pilsētām. Teorētiski, eksistē transkripcija, bet tai arī ir vairāki varianti.--[[User:Feens|Feens]] 16:47, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

::To par vietvārdu reizēm neviennozīmīgo latviskošanu es saprotu un tam piekrītu, bet kaut kā neticu, ka būs kāds (kaut gan dullie jau var atrasties vienmēr), kas latviešu Vikipēdijā meklēs pēc vārda &quot;Петроград&quot; krievu rakstībā. Es tā katrā ziņā nedarītu. Tāpēc jau tā ir latviešu Vikipēdija. --Viescha 17:26, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:::Es Tev piekrītu, tāpēc arī rakstīju, ka nezinu kā rīkoties. Domāju, ka, lai ''Chelyabinsk'' meklētu latviešu vikipēdijā jābūt vēl dullākam.:) No otras puses, lai taču stāv oriģinālā, vietas pietiek. Pagaidīšu, ko par to domā Jūzeris.--[[User:80.232.252.141|80.232.252.141]] 17:35, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:::Iepriekšrakstīto sacerēju es :) - --[[User:Feens|Feens]] 17:56, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

::::Kā vēl šodien lasīju angļu Vikipēdijā par pāradresācijas lapām - brīvi tulkojot, &quot;tās neko nemaksā&quot; un tāpēc par tām nav vērts satraukties. Vienīgi tad, ja tās ir pāradresācijas lapas uz nepareizām lapām vai ja tās nu nekādi nav saistītas ar pāradresācijas &quot;adresātu&quot;, tad ir vērts pieprasīt kādam adminam dzēst to pāradresāciju.

::::Mani apsvērumi: 
::::* Jo vairāk pāradresāciju, jo labāk - informācijai ir jābūt atrodamai un pieejamai, un, ja šāda pāradresācija var palīdzēt to atrast, tad ir vērts to izveidot; 
::::* Feena minētais ''Blaenau Ffestiniog'' ir lielisks piemērs. &quot;Vidējais latvietis&quot; nekādi nevarēs iedomāties, kā to atveido latviski, jo tam nebūs nekādas nojausmas, kā to varētu pareizi izrunāt (un līdz ar to pierakstīt/atveidot latviski); turklāt pat tad, ja ir skaidrs, kā to izrunāt, var būt n-tie atveidošanas veidi (piem., [[:ru:Славянск-на-Кубани]], [[:de:Niedersachsen]]);
::::* Ja konkrēti par Petrogradu - arī šeit minētais &quot;vidējais latvietis&quot; var apmulst (šajā gadījumā gan tas varētu būt jaunāka gadugājuma Vikipēdijas lietotājs), jo ne visi zina, ka Petrograda un Sanktpēterburga ir viena un tā pati pilsēta (atzīšos, arī es pirms šo redirektu izveidošanas &quot;uz sitiena&quot; to nezinātu); 
::::* Par to, kāpēc vajag pāradresācijas visās valodās - es pats vēl nesen daudz tulkoju un šādu vietvārdu atveidošana ir tulkotāja posts; viens no variantiem, kā atrast &quot;pareizo&quot; atveidošanas variantu, ir meklēt Latvijas lapās attiecīgo nosaukumu ([http://www.google.com/search?q=Петроград+site%3Alv piemērs ar to pašu Petrogradu]), cerībā, ka kāds būs pacenties to jau atveidot. Šajā gadījumā un šajā brīdī tas neko daudz nepalīdz, izņemot to, ka var atrast nosaukuma saistību ar Ļeņingradu, bet ceru, ka tad, kad Google būs šīs pāradresācijas noindeksējusi, tie pietiekami augstu parādīsies meklēšanas rezultātos, lai tie būtu noderīgi. Problēma vien rodas tajā apstāklī, ka vikipēdija nav .lv domēnā un tā vietā ir jāmeklē latviešu valodā esošajās lapās [http://www.google.com/search?&amp;q=Петроград&amp;lr=lang_lv]. Būtiskākais ir tas, ka ar šo pāradresāciju raksts būs augstāk rezultātos, nekā tad, ja šis nosaukums būs vienkārši pieminēts rakstā. (skat. [http://www.google.com/search?q=albert+einstein&amp;lr=lang_lv Google meklēšana latviešu valodā: Albert Einstein], pievērsiet uzmanību atrastā Vikipēdijas raksta adresei - lai gan atrastais raksts ir &quot;[[Alberts Einšteins]]&quot;, tomēr Googles rezultātu lapā ir adrese &lt;nowiki&gt;lv.wikipedia.org/wiki/&lt;/nowiki&gt;'''Albert_Einstein''', kas ir redirekts).
::::Tas tā īsumā. Ceru, ka pietiekami skaidri. :) --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 19:16, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

== Infokaste ==

@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] vai zini kā salabot? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 23.01 (EEST)

:Principā šeit visu vajadzētu salabot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 23.03 (EEST)
::pačakarējos pus stundu, bet neizdevās saprast, kur rodas problēma. palūgsim {{ping|Edgars2007}} apskatīties, ja sanāk laiks, gan jau uzreiz ieraudzīs, kādēļ Lua modulis saka &quot;not enough memory&quot; [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 6. septembris, plkst. 06.37 (EEST)</text>
      <sha1>0fxyhlc8sx2971re894useu43kcbmm2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518333</id>
      <parentid>4518330</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:02:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>/* Infokaste */ Atbilde</comment>
      <origin>4518333</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6148" sha1="oox9f4z9zfaccmqj1x5g5998in6yb3b" xml:space="preserve">== Pāradresācijas no nosaukuma kirilicā ==
Īsti neizprotu, kādēļ latviešu Vikipēdijā bija jāizveido pāradresācijas lapas krieviski (''Петроград'', ''Питер'' u.tml.) un jāpāradresē uz šejieni. Vai tas bija nepieciešams un vai nozīmē, ka arī var, teiksim, izveidot lapu &quot;New York&quot; un pāradresēt uz &quot;Ņujorka&quot;? --Viescha 15:14, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:1) Par ''New York'' un ''Ņujorka''. Manuprāt nevis iespējams, bet noteikti vajag šādas pāradresācijas. Tā kā latviešu valodā vietvārdus &quot;latvisko&quot;, tad nav nekādas garantijas, ka vikipēdijā sastopamais variants ir &quot;pareizais&quot;. It sevišķi tas attiecias uz mazāk &quot;populārām&quot; valodām un ne tik lielām pilsētām. Piemēram, kā Tu latviskosi pilsētiņu Velsā - ''Blaenau Ffestiniog'' :). Ja ir nosaukums arī oriģinālā, tad cilvēks to var atrast pēc &quot;īstā&quot; nosaukuma.

:2)Kas attiecas konkrēti uz Krievijas pilsētām, darīju pakaļ Jūzerim, bet nezinu kā būtu pareizāk. Šeit visu sistēmu izjauc tā kirilica. Un kā darīt ar, piemēram, arābu vai ķīniešu pilsētām. Teorētiski, eksistē transkripcija, bet tai arī ir vairāki varianti.--[[User:Feens|Feens]] 16:47, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

::To par vietvārdu reizēm neviennozīmīgo latviskošanu es saprotu un tam piekrītu, bet kaut kā neticu, ka būs kāds (kaut gan dullie jau var atrasties vienmēr), kas latviešu Vikipēdijā meklēs pēc vārda &quot;Петроград&quot; krievu rakstībā. Es tā katrā ziņā nedarītu. Tāpēc jau tā ir latviešu Vikipēdija. --Viescha 17:26, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:::Es Tev piekrītu, tāpēc arī rakstīju, ka nezinu kā rīkoties. Domāju, ka, lai ''Chelyabinsk'' meklētu latviešu vikipēdijā jābūt vēl dullākam.:) No otras puses, lai taču stāv oriģinālā, vietas pietiek. Pagaidīšu, ko par to domā Jūzeris.--[[User:80.232.252.141|80.232.252.141]] 17:35, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:::Iepriekšrakstīto sacerēju es :) - --[[User:Feens|Feens]] 17:56, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

::::Kā vēl šodien lasīju angļu Vikipēdijā par pāradresācijas lapām - brīvi tulkojot, &quot;tās neko nemaksā&quot; un tāpēc par tām nav vērts satraukties. Vienīgi tad, ja tās ir pāradresācijas lapas uz nepareizām lapām vai ja tās nu nekādi nav saistītas ar pāradresācijas &quot;adresātu&quot;, tad ir vērts pieprasīt kādam adminam dzēst to pāradresāciju.

::::Mani apsvērumi: 
::::* Jo vairāk pāradresāciju, jo labāk - informācijai ir jābūt atrodamai un pieejamai, un, ja šāda pāradresācija var palīdzēt to atrast, tad ir vērts to izveidot; 
::::* Feena minētais ''Blaenau Ffestiniog'' ir lielisks piemērs. &quot;Vidējais latvietis&quot; nekādi nevarēs iedomāties, kā to atveido latviski, jo tam nebūs nekādas nojausmas, kā to varētu pareizi izrunāt (un līdz ar to pierakstīt/atveidot latviski); turklāt pat tad, ja ir skaidrs, kā to izrunāt, var būt n-tie atveidošanas veidi (piem., [[:ru:Славянск-на-Кубани]], [[:de:Niedersachsen]]);
::::* Ja konkrēti par Petrogradu - arī šeit minētais &quot;vidējais latvietis&quot; var apmulst (šajā gadījumā gan tas varētu būt jaunāka gadugājuma Vikipēdijas lietotājs), jo ne visi zina, ka Petrograda un Sanktpēterburga ir viena un tā pati pilsēta (atzīšos, arī es pirms šo redirektu izveidošanas &quot;uz sitiena&quot; to nezinātu); 
::::* Par to, kāpēc vajag pāradresācijas visās valodās - es pats vēl nesen daudz tulkoju un šādu vietvārdu atveidošana ir tulkotāja posts; viens no variantiem, kā atrast &quot;pareizo&quot; atveidošanas variantu, ir meklēt Latvijas lapās attiecīgo nosaukumu ([http://www.google.com/search?q=Петроград+site%3Alv piemērs ar to pašu Petrogradu]), cerībā, ka kāds būs pacenties to jau atveidot. Šajā gadījumā un šajā brīdī tas neko daudz nepalīdz, izņemot to, ka var atrast nosaukuma saistību ar Ļeņingradu, bet ceru, ka tad, kad Google būs šīs pāradresācijas noindeksējusi, tie pietiekami augstu parādīsies meklēšanas rezultātos, lai tie būtu noderīgi. Problēma vien rodas tajā apstāklī, ka vikipēdija nav .lv domēnā un tā vietā ir jāmeklē latviešu valodā esošajās lapās [http://www.google.com/search?&amp;q=Петроград&amp;lr=lang_lv]. Būtiskākais ir tas, ka ar šo pāradresāciju raksts būs augstāk rezultātos, nekā tad, ja šis nosaukums būs vienkārši pieminēts rakstā. (skat. [http://www.google.com/search?q=albert+einstein&amp;lr=lang_lv Google meklēšana latviešu valodā: Albert Einstein], pievērsiet uzmanību atrastā Vikipēdijas raksta adresei - lai gan atrastais raksts ir &quot;[[Alberts Einšteins]]&quot;, tomēr Googles rezultātu lapā ir adrese &lt;nowiki&gt;lv.wikipedia.org/wiki/&lt;/nowiki&gt;'''Albert_Einstein''', kas ir redirekts).
::::Tas tā īsumā. Ceru, ka pietiekami skaidri. :) --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 19:16, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

== Infokaste ==

@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] vai zini kā salabot? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 23.01 (EEST)

:Principā šeit visu vajadzētu salabot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 23.03 (EEST)
::pačakarējos pus stundu, bet neizdevās saprast, kur rodas problēma. palūgsim {{ping|Edgars2007}} apskatīties, ja sanāk laiks, gan jau uzreiz ieraudzīs, kādēļ Lua modulis saka &quot;not enough memory&quot; [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 6. septembris, plkst. 06.37 (EEST)
:::Šāds “not enough memory” nav par vienu nepareizu skaitli, bet par pārāk smagu vai rekursīvu veidņu kombināciju, tāpēc svarīgi atrast tieši konfliktējošo daļu. Šoreiz ''population_total'' kopā ar ''population_as_of'' negāja kopā. Sanktpēterburgas Vikidatu vienība ir tik apjomīga, ka šis izsaukums pārsniedza ''Scribunto/Lua'' atmiņas limitu. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. septembris, plkst. 09.02 (EEST)</text>
      <sha1>oox9f4z9zfaccmqj1x5g5998in6yb3b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518382</id>
      <parentid>4518333</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T07:00:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Infokaste */ Atbilde</comment>
      <origin>4518382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6298" sha1="ptgqj9lzx55vzkb0idqpnbg50t3cvnj" xml:space="preserve">== Pāradresācijas no nosaukuma kirilicā ==
Īsti neizprotu, kādēļ latviešu Vikipēdijā bija jāizveido pāradresācijas lapas krieviski (''Петроград'', ''Питер'' u.tml.) un jāpāradresē uz šejieni. Vai tas bija nepieciešams un vai nozīmē, ka arī var, teiksim, izveidot lapu &quot;New York&quot; un pāradresēt uz &quot;Ņujorka&quot;? --Viescha 15:14, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:1) Par ''New York'' un ''Ņujorka''. Manuprāt nevis iespējams, bet noteikti vajag šādas pāradresācijas. Tā kā latviešu valodā vietvārdus &quot;latvisko&quot;, tad nav nekādas garantijas, ka vikipēdijā sastopamais variants ir &quot;pareizais&quot;. It sevišķi tas attiecias uz mazāk &quot;populārām&quot; valodām un ne tik lielām pilsētām. Piemēram, kā Tu latviskosi pilsētiņu Velsā - ''Blaenau Ffestiniog'' :). Ja ir nosaukums arī oriģinālā, tad cilvēks to var atrast pēc &quot;īstā&quot; nosaukuma.

:2)Kas attiecas konkrēti uz Krievijas pilsētām, darīju pakaļ Jūzerim, bet nezinu kā būtu pareizāk. Šeit visu sistēmu izjauc tā kirilica. Un kā darīt ar, piemēram, arābu vai ķīniešu pilsētām. Teorētiski, eksistē transkripcija, bet tai arī ir vairāki varianti.--[[User:Feens|Feens]] 16:47, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

::To par vietvārdu reizēm neviennozīmīgo latviskošanu es saprotu un tam piekrītu, bet kaut kā neticu, ka būs kāds (kaut gan dullie jau var atrasties vienmēr), kas latviešu Vikipēdijā meklēs pēc vārda &quot;Петроград&quot; krievu rakstībā. Es tā katrā ziņā nedarītu. Tāpēc jau tā ir latviešu Vikipēdija. --Viescha 17:26, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:::Es Tev piekrītu, tāpēc arī rakstīju, ka nezinu kā rīkoties. Domāju, ka, lai ''Chelyabinsk'' meklētu latviešu vikipēdijā jābūt vēl dullākam.:) No otras puses, lai taču stāv oriģinālā, vietas pietiek. Pagaidīšu, ko par to domā Jūzeris.--[[User:80.232.252.141|80.232.252.141]] 17:35, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

:::Iepriekšrakstīto sacerēju es :) - --[[User:Feens|Feens]] 17:56, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

::::Kā vēl šodien lasīju angļu Vikipēdijā par pāradresācijas lapām - brīvi tulkojot, &quot;tās neko nemaksā&quot; un tāpēc par tām nav vērts satraukties. Vienīgi tad, ja tās ir pāradresācijas lapas uz nepareizām lapām vai ja tās nu nekādi nav saistītas ar pāradresācijas &quot;adresātu&quot;, tad ir vērts pieprasīt kādam adminam dzēst to pāradresāciju.

::::Mani apsvērumi: 
::::* Jo vairāk pāradresāciju, jo labāk - informācijai ir jābūt atrodamai un pieejamai, un, ja šāda pāradresācija var palīdzēt to atrast, tad ir vērts to izveidot; 
::::* Feena minētais ''Blaenau Ffestiniog'' ir lielisks piemērs. &quot;Vidējais latvietis&quot; nekādi nevarēs iedomāties, kā to atveido latviski, jo tam nebūs nekādas nojausmas, kā to varētu pareizi izrunāt (un līdz ar to pierakstīt/atveidot latviski); turklāt pat tad, ja ir skaidrs, kā to izrunāt, var būt n-tie atveidošanas veidi (piem., [[:ru:Славянск-на-Кубани]], [[:de:Niedersachsen]]);
::::* Ja konkrēti par Petrogradu - arī šeit minētais &quot;vidējais latvietis&quot; var apmulst (šajā gadījumā gan tas varētu būt jaunāka gadugājuma Vikipēdijas lietotājs), jo ne visi zina, ka Petrograda un Sanktpēterburga ir viena un tā pati pilsēta (atzīšos, arī es pirms šo redirektu izveidošanas &quot;uz sitiena&quot; to nezinātu); 
::::* Par to, kāpēc vajag pāradresācijas visās valodās - es pats vēl nesen daudz tulkoju un šādu vietvārdu atveidošana ir tulkotāja posts; viens no variantiem, kā atrast &quot;pareizo&quot; atveidošanas variantu, ir meklēt Latvijas lapās attiecīgo nosaukumu ([http://www.google.com/search?q=Петроград+site%3Alv piemērs ar to pašu Petrogradu]), cerībā, ka kāds būs pacenties to jau atveidot. Šajā gadījumā un šajā brīdī tas neko daudz nepalīdz, izņemot to, ka var atrast nosaukuma saistību ar Ļeņingradu, bet ceru, ka tad, kad Google būs šīs pāradresācijas noindeksējusi, tie pietiekami augstu parādīsies meklēšanas rezultātos, lai tie būtu noderīgi. Problēma vien rodas tajā apstāklī, ka vikipēdija nav .lv domēnā un tā vietā ir jāmeklē latviešu valodā esošajās lapās [http://www.google.com/search?&amp;q=Петроград&amp;lr=lang_lv]. Būtiskākais ir tas, ka ar šo pāradresāciju raksts būs augstāk rezultātos, nekā tad, ja šis nosaukums būs vienkārši pieminēts rakstā. (skat. [http://www.google.com/search?q=albert+einstein&amp;lr=lang_lv Google meklēšana latviešu valodā: Albert Einstein], pievērsiet uzmanību atrastā Vikipēdijas raksta adresei - lai gan atrastais raksts ir &quot;[[Alberts Einšteins]]&quot;, tomēr Googles rezultātu lapā ir adrese &lt;nowiki&gt;lv.wikipedia.org/wiki/&lt;/nowiki&gt;'''Albert_Einstein''', kas ir redirekts).
::::Tas tā īsumā. Ceru, ka pietiekami skaidri. :) --[[User:Juzeris|Jūzeris]] | [[User talk:Juzeris|m?]] 19:16, 16 oktobrī, 2005 (UTC)

== Infokaste ==

@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] vai zini kā salabot? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 23.01 (EEST)

:Principā šeit visu vajadzētu salabot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 23.03 (EEST)
::pačakarējos pus stundu, bet neizdevās saprast, kur rodas problēma. palūgsim {{ping|Edgars2007}} apskatīties, ja sanāk laiks, gan jau uzreiz ieraudzīs, kādēļ Lua modulis saka &quot;not enough memory&quot; [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 6. septembris, plkst. 06.37 (EEST)
:::Šāds “not enough memory” nav par vienu nepareizu skaitli, bet par pārāk smagu vai rekursīvu veidņu kombināciju, tāpēc svarīgi atrast tieši konfliktējošo daļu. Šoreiz ''population_total'' kopā ar ''population_as_of'' negāja kopā. Sanktpēterburgas Vikidatu vienība ir tik apjomīga, ka šis izsaukums pārsniedza ''Scribunto/Lua'' atmiņas limitu. [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. septembris, plkst. 09.02 (EEST)
::::paldies par palīdzību! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 6. septembris, plkst. 10.00 (EEST)</text>
      <sha1>ptgqj9lzx55vzkb0idqpnbg50t3cvnj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lēkts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>10542</id>
    <revision>
      <id>4518120</id>
      <parentid>2270921</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:38:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518120</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2246" sha1="7f3p1xz8t927hlp05fliesejl521cnr" xml:space="preserve">[[Attēls:New York sunrise.png|thumb|250px|Saullēkts [[Ņujorka|Ņujorkā]].]]
'''Lēkts''' [[astronomija|astronomijā]] ir brīdis, kad [[debess]] spīdeklis parādās uz [[matemātiskais horizonts|matemātiskā horizonta]]. [[Saule]]i un [[Mēness|Mēnesim]] lēkts ir diska augšējās malas parādīšanās uz matemātiskā horizonta.

== Mitoloģijā un reliģijā ==
[[Saule|Saules]], [[Mēness]] un citu debess ķermeņu lēkts daudzās kultūrās tika uztverts ne tikai kā astronomiska parādība, bet arī kā simbolisks notikums, kas saistīts ar dzimšanu, atjaunošanos, gaismas uzvaru pār tumsu un pasaules ciklisko kārtību.

Daudzu seno tautu mitoloģijā īpaša nozīme bija [[Saullēkts|Saules lēktam]]. Senās Ēģiptes reliģijā Saules dieva [[Ra]] ikrīta parādīšanās pie austrumu horizonta simbolizēja pasaules atjaunošanos un dievišķās kārtības atjaunošanu. Tika uzskatīts, ka naktī Ra šķērso pazemes pasauli, bet no rīta no jauna piedzimst austrumos.

[[Grieķu mitoloģija|Grieķu mitoloģijā]] rītausmu personificēja dieviete [[Ēosa]], kura katru rītu atvēra debess vārtus Saules dievam [[Hēlijs|Hēlijam]]. Hēlijs savos ratos devās pāri debesīm no austrumiem uz rietumiem, bet nākamajā rītā atkal parādījās pie austrumu horizonta.

Arī baltu mitoloģiskajās tradīcijās Saules kustībai bija nozīmīga vieta pasaules kārtības izpratnē. [[Latviešu mitoloģija|Latviešu mitoloģijā]] [[Saule (mitoloģija)|Saule]] ir viena no nozīmīgākajām debesu dievībām, un tās ikdienas kustība starp lēktu un rietu atspoguļota daudzās [[Latviešu tautasdziesmas|tautasdziesmās]]. Austrumu virziens tradicionāli tika saistīts ar Saules parādīšanos, gaismu un jauna dienas cikla sākumu.

Vairākās reliģiskajās un mitoloģiskajās sistēmās austrumi, kur novērojams Saules lēkts, ieguva sakrālu nozīmi. Tādēļ dažādās kultūrās tempļi, svētvietas un apbedījumi nereti tika orientēti attiecībā pret austrumu horizontu un Saules lēkta virzienu.{{Astronomija-aizmetnis}}
{{Laiks-aizmetnis}}
{{īss aizmetnis}}
{{Diennakts}}

[[Kategorija:Saule]]
[[Kategorija:Zeme]]
[[Kategorija:Planetoloģija]]
[[Kategorija:Simboli]]
[[Kategorija:Dienas daļas]]</text>
      <sha1>7f3p1xz8t927hlp05fliesejl521cnr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melnkalne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14292</id>
    <revision>
      <id>4518345</id>
      <parentid>4454884</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:19:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518345</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8770" sha1="sp3alsxrwb88samgokjttxub1ycffn0" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Црна Гора&lt;br /&gt;Crna Gora''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Melnkalne
|            valsts_nosaukums = Montenegro
|               karoga_attēls = Flag of Montenegro.svg
|            karoga_nosaukums = Melnkalnes karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Montenegro.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Melnkalnes ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 75px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Oj, svijetla majska zoro]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;&quot;Ak, spožā maija rītausma&quot;&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls =Europe-Montenegro.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Podgorica]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
| latd=42 |latm=47 |latNS=N |longd=19 |longm=28 |longEW=E 
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = ''[[melnkalniešu valoda]]''&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;br /&gt;[[serbu valoda]]&lt;br /&gt;[[bosniešu valoda]]&lt;br /&gt;[[albāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[horvātu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla sistēma|Pusprezidentāla]] [[republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Melnkalnes prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Jakovs Milatovičs]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Melnkalnes premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Milojko Spajičs]]
|        neatkarības_iegūšana = Dibināta
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = Dibināta [[Cetiņe]]
|          neatkarības_datums = [[1484]]. gadā
|       neatkarības_notikums2 = Anektēta [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]
|         neatkarības_datums2 = [[1499]]. gadā
|       neatkarības_notikums3 = [[Berlīnes kongress|Atzīta neatkarība]]
|         neatkarības_datums3 = [[1878]]. gadā
|       neatkarības_notikums4 = Apvienošanās ar [[Serbija|Serbiju]]
|         neatkarības_datums4 = [[1918]]. gadā
|       neatkarības_notikums5 = Neatkarība no [[Serbija un Melnkalne|valstu savienības]]
|         neatkarības_datums5 = [[2006. gads|2006]]. gadā
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 13812
|               platība_rangs = 160.
|              procenti_ūdens = 1,5
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2017
|          iedzīvotāju_skaits = 678 931
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 164.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 45
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 121.
|                     IKP_PPP = $3,443 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2005/2006
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $3800
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 0.829
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#FFCC00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 48.
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[eiro]]&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.me]] ([[.yu]])&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;
|              tālsarunu_kods = 381
|                    piezīme1 = Melnkalnes tradicionālā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]].
|                    piezīme2 = Tiek uzskatīta par [[serbu valoda]]s dialektu.
|                    piezīme3 = Pieņemts vienpusīgi, Melnkalne nav [[Eirozona]]s dalībniece.
|                    piezīme4 = Domēns [[.yu]] tiks izmantots līdz 2009. gada septembrim.
|                iso_kods_num = 499
|              iso_kods_alfa2 = ME
|              iso_kods_alfa3 = MNE
}}'''Melnkalne''' ([[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]]: ''Црна Гора'' jeb ''Crna Gora'') ir valsts [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], [[Eiropa|Eiropā]]. Tās krastus apskalo [[Adrijas jūra]]. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir [[Podgorica]], bet vēsturiskā — [[Cetiņe]].

Kopš 2010. gada Melnkalne ir [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā.&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2017. gada [[NATO]] dalībvalsts.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato Par spīti Krievijas iebildumiem, Melnkalne pievienojas NATO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170605151616/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato |date={{dat|2017|06|05||bez}} }} [[LETA]]—AP, 2017. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Melnkalnes vēsture}}
Melnkalnes nosaukums (''Crna Gora'') pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā 14. gadsimtā. 1481. gadā tā kļuva par [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] vasaļvalsti, kuru pārvaldīja bīskapi (''vladikas''). 1852. gadā bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par kņazu un izveidoja Melnkalnes kņazisti. 1878. gada starptautiskajā Berlīnes līgumā Melnkalni atzina par neatkarīgu valsti, 1910. gadā kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Nikolas vadītā armija [[Melnkalnes kampaņa]]s laikā cieta sakāvi un 1916. gadā Melnkalni okupēja [[Austroungārija]]s spēki.

1918. gada decembrī Melnkalne pievienojās [[Dienvidslāvijas Karaliste|Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalstij]]. 
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Melnkalnes Sociālistiskā Republika]] kļuva par vienu no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republika]]s republikām. 1992. gadā Melnkalnes Republika kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku]], kas 2003. gadā tika pārdēvēta par [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes valstu savienību]]. 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.

== Demogrāfija ==
2020. gadā Melnkalnē dzīvoja 621 000 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautskaites datiem 44,98 % iedzīvotāju bija [[melnkalnieši]], 28,73 % [[serbi]], 8,65 % [[bosnieši]], 4,91 % [[albāņi]], 1,01 % [[čigāni]], 0,97 % [[horvāti]]. 7,68 % iedzīvotāju nosauca citu etnisko piederību, bet 3,31 % sevi sauca par musulmaņu tautībai piederīgiem.
Serbi pārsvarā dzīvo ziemeļu daļā gar [[Serbija]]s robežu, bosnieši dzīvo ziemeļaustrumu daļā, albāņi gar [[Albānija]]s un [[Kosova]]s robežu.

Pēc 2011. gada tautskaites datiem 72,1% iedzīvotāju piederēja serbu ortodoksajai baznīcai, 19,1% islāmam, 3,4% [[Romas katoļu baznīca]]i.

&lt;gallery&gt;
Montenegro municipalities.png|Administratīvais sadalījums
Statistical regions of Montenegro.svg|Statistiskie reģioni
MontenegroEthnic2011.PNG|Etniskais sadalījums (2011)
MontenegroReligion2011.PNG|Galvenās reliģijas (2011)
Montenegro motorways.JPG|Galvenie ceļi
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]
* [[Tivatas lidosta]]
* [[Podgoricas lidosta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Harbour Budva.JPG|[[Budva]]s osta
Attēls:Cathedral Kotor.JPG|Svētā Tripuna katedrāle [[Kotora|Kotorā]]
Attēls:Church Perast.JPG|Baznīca [[Perasta|Perastā]]
Attēls:Islands Perast.JPG|[[Perasta]]s ainava
Attēls:Manastir_pv.JPG|Klosteris [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:mosquepv.jpg|Mošeja ar augstāko minaretu(42m) [[Balkānu pussala|Balkānos]], [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:Durmitor - near Minin bogaz.jpg|[[Durmitors|Durmitora]] kalns
Attēls:Orjen.jpg|[[Orjens|Orjena]] kalns
Attēls:Cetinje palace.jpg|Karaļa Nikolas Pils [[Cetiņe|Cetiņē]]
Attēls:Crno jezero (Durmitor).jpg|Biogradskas Goras Nacionālais parks
Attēls:Tara River Canyon.jpg|[[Tara (upe)|Tara]]s upes aiza
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Serbija un Melnkalne]]
* [[Dienvidslāvija]]
* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]

{{Melnkalne-aizmetnis}}
{{Eiropa}}
{{NATO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas valstis]]
[[Kategorija:Melnkalne| ]]</text>
      <sha1>sp3alsxrwb88samgokjttxub1ycffn0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518348</id>
      <parentid>4518345</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:23:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518348</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11818" sha1="kqzfblnt98hyc9169wzax32rbgjwwm2" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Црна Гора&lt;br /&gt;Crna Gora''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Melnkalne
|            valsts_nosaukums = Montenegro
|               karoga_attēls = Flag of Montenegro.svg
|            karoga_nosaukums = Melnkalnes karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Montenegro.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Melnkalnes ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 75px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Oj, svijetla majska zoro]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;&quot;Ak, spožā maija rītausma&quot;&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls =Europe-Montenegro.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Podgorica]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
| latd=42 |latm=47 |latNS=N |longd=19 |longm=28 |longEW=E 
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = ''[[melnkalniešu valoda]]''&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;br /&gt;[[serbu valoda]]&lt;br /&gt;[[bosniešu valoda]]&lt;br /&gt;[[albāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[horvātu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla sistēma|Pusprezidentāla]] [[republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Melnkalnes prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Jakovs Milatovičs]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Melnkalnes premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Milojko Spajičs]]
|        neatkarības_iegūšana = Dibināta
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = Dibināta [[Cetiņe]]
|          neatkarības_datums = [[1484]]. gadā
|       neatkarības_notikums2 = Anektēta [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]
|         neatkarības_datums2 = [[1499]]. gadā
|       neatkarības_notikums3 = [[Berlīnes kongress|Atzīta neatkarība]]
|         neatkarības_datums3 = [[1878]]. gadā
|       neatkarības_notikums4 = Apvienošanās ar [[Serbija|Serbiju]]
|         neatkarības_datums4 = [[1918]]. gadā
|       neatkarības_notikums5 = Neatkarība no [[Serbija un Melnkalne|valstu savienības]]
|         neatkarības_datums5 = [[2006. gads|2006]]. gadā
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 13812
|               platība_rangs = 160.
|              procenti_ūdens = 1,5
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2017
|          iedzīvotāju_skaits = 678 931
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 164.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 45
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 121.
|                     IKP_PPP = $3,443 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2005/2006
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $3800
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 0.829
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#FFCC00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 48.
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[eiro]]&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.me]] ([[.yu]])&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;
|              tālsarunu_kods = 381
|                    piezīme1 = Melnkalnes tradicionālā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]].
|                    piezīme2 = Tiek uzskatīta par [[serbu valoda]]s dialektu.
|                    piezīme3 = Pieņemts vienpusīgi, Melnkalne nav [[Eirozona]]s dalībniece.
|                    piezīme4 = Domēns [[.yu]] tiks izmantots līdz 2009. gada septembrim.
|                iso_kods_num = 499
|              iso_kods_alfa2 = ME
|              iso_kods_alfa3 = MNE
}}'''Melnkalne''' ([[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]]: ''Црна Гора'' jeb ''Crna Gora'') ir valsts [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], [[Eiropa|Eiropā]]. Tās krastus apskalo [[Adrijas jūra]]. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir [[Podgorica]], bet vēsturiskā — [[Cetiņe]].

Kopš 2010. gada Melnkalne ir [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā.&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2017. gada [[NATO]] dalībvalsts.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato Par spīti Krievijas iebildumiem, Melnkalne pievienojas NATO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170605151616/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato |date={{dat|2017|06|05||bez}} }} [[LETA]]—AP, 2017. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Melnkalnes vēsture}}
Melnkalnes nosaukums (''Crna Gora'') pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā 14. gadsimtā. 1481. gadā tā kļuva par [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] vasaļvalsti, kuru pārvaldīja bīskapi (''vladikas''). 1852. gadā bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par kņazu un izveidoja Melnkalnes kņazisti. 1878. gada starptautiskajā Berlīnes līgumā Melnkalni atzina par neatkarīgu valsti, 1910. gadā kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Nikolas vadītā armija [[Melnkalnes kampaņa]]s laikā cieta sakāvi un 1916. gadā Melnkalni okupēja [[Austroungārija]]s spēki.

1918. gada decembrī Melnkalne pievienojās [[Dienvidslāvijas Karaliste|Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalstij]]. 
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Melnkalnes Sociālistiskā Republika]] kļuva par vienu no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republika]]s republikām. 

1992. gadā Melnkalnes Republika kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku]], kas 2003. gadā tika pārdēvēta par [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes valstu savienību]]. 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.

== Tūrisms ==
Tūrisms ir viena no nozīmīgākajām Melnkalnes tautsaimniecības nozarēm. Valsts tūrisma piedāvājumu veido [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekraste, vēsturiskās pilsētas, kalnu reģioni, nacionālie parki un kultūras pieminekļi. Īpaši nozīmīga ir piekrastes josla ar [[Kotoras līcis|Kotoras līci]], [[Budva|Budvu]], [[Tivata|Tivatu]], [[Herceg Novi]], [[Bāra (Melnkalne)|Bāru]] un [[Ulciņa|Ulciņu]]. 2025. gadā 92,6% visu tūristu nakšņojumu valstī tika reģistrēti piejūras kūrortos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4312|title=Arrivals and overnight stays of tourists, total|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Nozīmīgs tūrisma centrs ir [[Kotoras līcis]], kura vēsturiskās pilsētas, piekrastes apdzīvotās vietas un jahtu ostas piesaista gan kultūras, gan kruīzu un jahtu tūristus. [[Kotora|Kotoras]] vēsturiskais centrs ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], savukārt Tivatā atrodas starptautiski pazīstamā jahtu osta ''Porto Montenegro''.

Valsts dienvidu daļā nozīmīgi kūrorti ir Budva un Ulciņa. Budvas Rivjēra ir pazīstama ar pludmalēm un izklaides infrastruktūru, savukārt pie Ulciņas atrodas aptuveni 13 km garā Velika plaža, kas ir garākā pludmale Melnkalnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/plan-your-stay-in-montenegro/useful-tips-and-facts/facts-about-montenegro|title=Facts about Montenegro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Tūrisms attīstīts arī valsts kalnu reģionos. Melnkalnē ir pieci nacionālie parki — [[Durmitora nacionālais parks|Durmitors]], [[Biogradska Gora]], [[Skadaras ezers]], [[Lovčens]] un [[Prokletije]]. Populāras aktivitātes ir pārgājieni, alpīnisms, slēpošana, raftings un velotūrisms. Īpaši pazīstams ir [[Taras kanjons]], kas ir viens no dziļākajiem kanjoniem Eiropā.

2025. gadā Melnkalnē tika reģistrēti 2 728 564 tūristu ierašanās gadījumi un 15 367 166 nakšņojumi. Ārvalstu tūristi veidoja 95,8% no visiem nakšņojumiem. Visvairāk nakšņojumu veica tūristi no [[Serbija|Serbijas]] (23,4%), [[Krievija|Krievijas]] (16,4%), [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] (8,1%), [[Vācija|Vācijas]] (4,6%), [[Turcija|Turcijas]] (4,3%), [[Ukraina|Ukrainas]] (4,3%) un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] (4,1%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4312|title=Arrivals and overnight stays of tourists, total|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Starptautisko tūristu plūsmu galvenokārt apkalpo [[Podgoricas lidosta|Podgoricas]] un [[Tivatas lidosta|Tivatas lidostas]], kā arī Adrijas jūras ostas. Kotoras osta ir nozīmīgs kruīza kuģu galamērķis, bet Tivata kļuvusi par vienu no galvenajiem luksusa jahtu tūrisma centriem Adrijas jūras austrumu piekrastē.

== Demogrāfija ==
2020. gadā Melnkalnē dzīvoja 621 000 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautskaites datiem 44,98 % iedzīvotāju bija [[melnkalnieši]], 28,73 % [[serbi]], 8,65 % [[bosnieši]], 4,91 % [[albāņi]], 1,01 % [[čigāni]], 0,97 % [[horvāti]]. 7,68 % iedzīvotāju nosauca citu etnisko piederību, bet 3,31 % sevi sauca par musulmaņu tautībai piederīgiem.
Serbi pārsvarā dzīvo ziemeļu daļā gar [[Serbija]]s robežu, bosnieši dzīvo ziemeļaustrumu daļā, albāņi gar [[Albānija]]s un [[Kosova]]s robežu.

Pēc 2011. gada tautskaites datiem 72,1% iedzīvotāju piederēja serbu ortodoksajai baznīcai, 19,1% islāmam, 3,4% [[Romas katoļu baznīca]]i.

&lt;gallery&gt;
Montenegro municipalities.png|Administratīvais sadalījums
Statistical regions of Montenegro.svg|Statistiskie reģioni
MontenegroEthnic2011.PNG|Etniskais sadalījums (2011)
MontenegroReligion2011.PNG|Galvenās reliģijas (2011)
Montenegro motorways.JPG|Galvenie ceļi
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]
* [[Tivatas lidosta]]
* [[Podgoricas lidosta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Harbour Budva.JPG|[[Budva]]s osta
Attēls:Cathedral Kotor.JPG|Svētā Tripuna katedrāle [[Kotora|Kotorā]]
Attēls:Church Perast.JPG|Baznīca [[Perasta|Perastā]]
Attēls:Islands Perast.JPG|[[Perasta]]s ainava
Attēls:Manastir_pv.JPG|Klosteris [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:mosquepv.jpg|Mošeja ar augstāko minaretu(42m) [[Balkānu pussala|Balkānos]], [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:Durmitor - near Minin bogaz.jpg|[[Durmitors|Durmitora]] kalns
Attēls:Orjen.jpg|[[Orjens|Orjena]] kalns
Attēls:Cetinje palace.jpg|Karaļa Nikolas Pils [[Cetiņe|Cetiņē]]
Attēls:Crno jezero (Durmitor).jpg|Biogradskas Goras Nacionālais parks
Attēls:Tara River Canyon.jpg|[[Tara (upe)|Tara]]s upes aiza
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Serbija un Melnkalne]]
* [[Dienvidslāvija]]
* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]

{{Melnkalne-aizmetnis}}
{{Eiropa}}
{{NATO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas valstis]]
[[Kategorija:Melnkalne| ]]</text>
      <sha1>kqzfblnt98hyc9169wzax32rbgjwwm2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518350</id>
      <parentid>4518348</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:25:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518350</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15765" sha1="l3pjh14bfgq155mb4ityidlynx3fnym" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Црна Гора&lt;br /&gt;Crna Gora''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Melnkalne
|            valsts_nosaukums = Montenegro
|               karoga_attēls = Flag of Montenegro.svg
|            karoga_nosaukums = Melnkalnes karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Montenegro.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Melnkalnes ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 75px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Oj, svijetla majska zoro]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;&quot;Ak, spožā maija rītausma&quot;&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls =Europe-Montenegro.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Podgorica]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
| latd=42 |latm=47 |latNS=N |longd=19 |longm=28 |longEW=E 
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = ''[[melnkalniešu valoda]]''&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;br /&gt;[[serbu valoda]]&lt;br /&gt;[[bosniešu valoda]]&lt;br /&gt;[[albāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[horvātu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla sistēma|Pusprezidentāla]] [[republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Melnkalnes prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Jakovs Milatovičs]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Melnkalnes premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Milojko Spajičs]]
|        neatkarības_iegūšana = Dibināta
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = Dibināta [[Cetiņe]]
|          neatkarības_datums = [[1484]]. gadā
|       neatkarības_notikums2 = Anektēta [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]
|         neatkarības_datums2 = [[1499]]. gadā
|       neatkarības_notikums3 = [[Berlīnes kongress|Atzīta neatkarība]]
|         neatkarības_datums3 = [[1878]]. gadā
|       neatkarības_notikums4 = Apvienošanās ar [[Serbija|Serbiju]]
|         neatkarības_datums4 = [[1918]]. gadā
|       neatkarības_notikums5 = Neatkarība no [[Serbija un Melnkalne|valstu savienības]]
|         neatkarības_datums5 = [[2006. gads|2006]]. gadā
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 13812
|               platība_rangs = 160.
|              procenti_ūdens = 1,5
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2017
|          iedzīvotāju_skaits = 678 931
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 164.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 45
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 121.
|                     IKP_PPP = $3,443 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2005/2006
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $3800
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 0.829
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#FFCC00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 48.
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[eiro]]&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.me]] ([[.yu]])&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;
|              tālsarunu_kods = 381
|                    piezīme1 = Melnkalnes tradicionālā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]].
|                    piezīme2 = Tiek uzskatīta par [[serbu valoda]]s dialektu.
|                    piezīme3 = Pieņemts vienpusīgi, Melnkalne nav [[Eirozona]]s dalībniece.
|                    piezīme4 = Domēns [[.yu]] tiks izmantots līdz 2009. gada septembrim.
|                iso_kods_num = 499
|              iso_kods_alfa2 = ME
|              iso_kods_alfa3 = MNE
}}'''Melnkalne''' ([[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]]: ''Црна Гора'' jeb ''Crna Gora'') ir valsts [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], [[Eiropa|Eiropā]]. Tās krastus apskalo [[Adrijas jūra]]. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir [[Podgorica]], bet vēsturiskā — [[Cetiņe]].

Kopš 2010. gada Melnkalne ir [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā.&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2017. gada [[NATO]] dalībvalsts.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato Par spīti Krievijas iebildumiem, Melnkalne pievienojas NATO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170605151616/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato |date={{dat|2017|06|05||bez}} }} [[LETA]]—AP, 2017. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Melnkalnes vēsture}}
Melnkalnes nosaukums (''Crna Gora'') pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā 14. gadsimtā. 1481. gadā tā kļuva par [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] vasaļvalsti, kuru pārvaldīja bīskapi (''vladikas''). 1852. gadā bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par kņazu un izveidoja Melnkalnes kņazisti. 1878. gada starptautiskajā Berlīnes līgumā Melnkalni atzina par neatkarīgu valsti, 1910. gadā kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Nikolas vadītā armija [[Melnkalnes kampaņa]]s laikā cieta sakāvi un 1916. gadā Melnkalni okupēja [[Austroungārija]]s spēki.

1918. gada decembrī Melnkalne pievienojās [[Dienvidslāvijas Karaliste|Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalstij]]. 
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Melnkalnes Sociālistiskā Republika]] kļuva par vienu no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republika]]s republikām. 

1992. gadā Melnkalnes Republika kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku]], kas 2003. gadā tika pārdēvēta par [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes valstu savienību]]. 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.

Pēc neatkarības atjaunošanas 2006. gadā Melnkalne par vienu no galvenajiem ārpolitikas mērķiem izvirzīja integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES). 2007. gada 15. oktobrī Luksemburgā Melnkalne un ES parakstīja Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas stājās spēkā 2010. gada 1. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/documents/treaties-agreements/agreement/?id=2007070|title=Stabilisation and Association Agreement between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Republic of Montenegro, of the other part|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; 2008. gada 15. decembrī Melnkalne oficiāli iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. 2010. gada 17. decembrī [[Eiropadome]] piešķīra valstij ES kandidātvalsts statusu, bet 2012. gada 29. jūnijā tika oficiāli sāktas iestāšanās sarunas. Sarunu process aptver 33 sarunu sadaļas, kas saistītas ar ES tiesību aktu kopuma jeb ''acquis communautaire'' pārņemšanu. Melnkalne pakāpeniski ir saskaņojusi savu likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām, tomēr īpaši sarežģīti jautājumi ir bijuši saistīti ar tiesu sistēmas neatkarību, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, mediju brīvību un valsts pārvaldes reformām. 

2021. gadā Melnkalnes pievienošanās sarunām tika piemērota pārskatītā ES paplašināšanās metodoloģija, kurā lielāka uzmanība pievērsta tiesiskuma, demokrātisko institūciju un ekonomikas reformu faktiskai īstenošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/montenegro/|title=Montenegro|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

2024.–2026. gadā Melnkalnes integrācijas process ievērojami paātrinājās. 2026. gada aprīlī Eiropas Savienības Padomē tika izveidota īpaša darba grupa Melnkalnes pievienošanās līguma sagatavošanai, kas norādīja uz pāreju uz vēl noslēdzošāku sarunu posmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/montenegro/|title=Montenegro|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Līdz 2026. gada jūlijam Melnkalne bija atvērusi visas 33 sarunu sadaļas, no kurām 18 bija provizoriski slēgtas. 2026. gada 14. jūlijā tika provizoriski slēgtas sadaļas par konkurences politiku un muitas savienību. Eiropas Savienības institūcijas šajā periodā Melnkalni raksturoja kā visvairāk progresējušo kandidātvalsti pašreizējā ES paplašināšanās procesā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2026/07/14/enlargement-eu-and-montenegro-close-accession-negotiations-on-competition-policy-and-customs-union/|title=Enlargement: EU and Montenegro close accession negotiations on competition policy and customs union|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|date=2026-07-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada jūlijā Melnkalnes valdība paziņoja par bezvīzu režīma atcelšanu [[Krievija|Krievijas]] pilsoņiem, šo lēmumu saistot ar valsts vīzu politikas saskaņošanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] prasībām. Saskaņā ar 2026. gada 23. jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Krievijas pilsoņiem no 2026. gada 1. novembra ieceļošanai Melnkalnē būs nepieciešama vīza; līdz 2026. gada 31. oktobrim viņi valstī var uzturēties bez vīzas līdz 30 dienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.me/en/article/montenegro-fully-aligns-its-visa-policy-with-the-european-union-citizens-of-numerous-countries-can-now-apply-for-a-montenegrin-visa|title=Montenegro fully aligns its visa policy with the European Union – citizens of numerous countries can now apply for a Montenegrin visa|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Tūrisms ==
Tūrisms ir viena no nozīmīgākajām Melnkalnes tautsaimniecības nozarēm. Valsts tūrisma piedāvājumu veido [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekraste, vēsturiskās pilsētas, kalnu reģioni, nacionālie parki un kultūras pieminekļi. Īpaši nozīmīga ir piekrastes josla ar [[Kotoras līcis|Kotoras līci]], [[Budva|Budvu]], [[Tivata|Tivatu]], [[Herceg Novi]], [[Bāra (Melnkalne)|Bāru]] un [[Ulciņa|Ulciņu]]. 2025. gadā 92,6% visu tūristu nakšņojumu valstī tika reģistrēti piejūras kūrortos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4312|title=Arrivals and overnight stays of tourists, total|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Nozīmīgs tūrisma centrs ir [[Kotoras līcis]], kura vēsturiskās pilsētas, piekrastes apdzīvotās vietas un jahtu ostas piesaista gan kultūras, gan kruīzu un jahtu tūristus. [[Kotora|Kotoras]] vēsturiskais centrs ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], savukārt Tivatā atrodas starptautiski pazīstamā jahtu osta ''Porto Montenegro''.

Valsts dienvidu daļā nozīmīgi kūrorti ir Budva un Ulciņa. Budvas Rivjēra ir pazīstama ar pludmalēm un izklaides infrastruktūru, savukārt pie Ulciņas atrodas aptuveni 13 km garā Velika plaža, kas ir garākā pludmale Melnkalnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/plan-your-stay-in-montenegro/useful-tips-and-facts/facts-about-montenegro|title=Facts about Montenegro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Tūrisms attīstīts arī valsts kalnu reģionos. Melnkalnē ir pieci nacionālie parki — [[Durmitora nacionālais parks|Durmitors]], [[Biogradska Gora]], [[Skadaras ezers]], [[Lovčens]] un [[Prokletije]]. Populāras aktivitātes ir pārgājieni, alpīnisms, slēpošana, raftings un velotūrisms. Īpaši pazīstams ir [[Taras kanjons]], kas ir viens no dziļākajiem kanjoniem Eiropā.

2025. gadā Melnkalnē tika reģistrēti 2 728 564 tūristu ierašanās gadījumi un 15 367 166 nakšņojumi. Ārvalstu tūristi veidoja 95,8% no visiem nakšņojumiem. Visvairāk nakšņojumu veica tūristi no [[Serbija|Serbijas]] (23,4%), [[Krievija|Krievijas]] (16,4%), [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] (8,1%), [[Vācija|Vācijas]] (4,6%), [[Turcija|Turcijas]] (4,3%), [[Ukraina|Ukrainas]] (4,3%) un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] (4,1%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4312|title=Arrivals and overnight stays of tourists, total|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Starptautisko tūristu plūsmu galvenokārt apkalpo [[Podgoricas lidosta|Podgoricas]] un [[Tivatas lidosta|Tivatas lidostas]], kā arī Adrijas jūras ostas. Kotoras osta ir nozīmīgs kruīza kuģu galamērķis, bet Tivata kļuvusi par vienu no galvenajiem luksusa jahtu tūrisma centriem Adrijas jūras austrumu piekrastē.

== Demogrāfija ==
2020. gadā Melnkalnē dzīvoja 621 000 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautskaites datiem 44,98 % iedzīvotāju bija [[melnkalnieši]], 28,73 % [[serbi]], 8,65 % [[bosnieši]], 4,91 % [[albāņi]], 1,01 % [[čigāni]], 0,97 % [[horvāti]]. 7,68 % iedzīvotāju nosauca citu etnisko piederību, bet 3,31 % sevi sauca par musulmaņu tautībai piederīgiem.
Serbi pārsvarā dzīvo ziemeļu daļā gar [[Serbija]]s robežu, bosnieši dzīvo ziemeļaustrumu daļā, albāņi gar [[Albānija]]s un [[Kosova]]s robežu.

Pēc 2011. gada tautskaites datiem 72,1% iedzīvotāju piederēja serbu ortodoksajai baznīcai, 19,1% islāmam, 3,4% [[Romas katoļu baznīca]]i.

&lt;gallery&gt;
Montenegro municipalities.png|Administratīvais sadalījums
Statistical regions of Montenegro.svg|Statistiskie reģioni
MontenegroEthnic2011.PNG|Etniskais sadalījums (2011)
MontenegroReligion2011.PNG|Galvenās reliģijas (2011)
Montenegro motorways.JPG|Galvenie ceļi
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]
* [[Tivatas lidosta]]
* [[Podgoricas lidosta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Harbour Budva.JPG|[[Budva]]s osta
Attēls:Cathedral Kotor.JPG|Svētā Tripuna katedrāle [[Kotora|Kotorā]]
Attēls:Church Perast.JPG|Baznīca [[Perasta|Perastā]]
Attēls:Islands Perast.JPG|[[Perasta]]s ainava
Attēls:Manastir_pv.JPG|Klosteris [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:mosquepv.jpg|Mošeja ar augstāko minaretu(42m) [[Balkānu pussala|Balkānos]], [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:Durmitor - near Minin bogaz.jpg|[[Durmitors|Durmitora]] kalns
Attēls:Orjen.jpg|[[Orjens|Orjena]] kalns
Attēls:Cetinje palace.jpg|Karaļa Nikolas Pils [[Cetiņe|Cetiņē]]
Attēls:Crno jezero (Durmitor).jpg|Biogradskas Goras Nacionālais parks
Attēls:Tara River Canyon.jpg|[[Tara (upe)|Tara]]s upes aiza
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Serbija un Melnkalne]]
* [[Dienvidslāvija]]
* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]

{{Melnkalne-aizmetnis}}
{{Eiropa}}
{{NATO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas valstis]]
[[Kategorija:Melnkalne| ]]</text>
      <sha1>l3pjh14bfgq155mb4ityidlynx3fnym</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518352</id>
      <parentid>4518350</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:28:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518352</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17294" sha1="3yahrub5annnupjaatw1gcyr7ufuult" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Црна Гора&lt;br /&gt;Crna Gora''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Melnkalne
|            valsts_nosaukums = Montenegro
|               karoga_attēls = Flag of Montenegro.svg
|            karoga_nosaukums = Melnkalnes karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Montenegro.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Melnkalnes ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 75px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Oj, svijetla majska zoro]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;&quot;Ak, spožā maija rītausma&quot;&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls =Europe-Montenegro.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Podgorica]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
| latd=42 |latm=47 |latNS=N |longd=19 |longm=28 |longEW=E 
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = ''[[melnkalniešu valoda]]''&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;br /&gt;[[serbu valoda]]&lt;br /&gt;[[bosniešu valoda]]&lt;br /&gt;[[albāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[horvātu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla sistēma|Pusprezidentāla]] [[republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Melnkalnes prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Jakovs Milatovičs]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Melnkalnes premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Milojko Spajičs]]
|        neatkarības_iegūšana = Dibināta
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = Dibināta [[Cetiņe]]
|          neatkarības_datums = [[1484]]. gadā
|       neatkarības_notikums2 = Anektēta [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]
|         neatkarības_datums2 = [[1499]]. gadā
|       neatkarības_notikums3 = [[Berlīnes kongress|Atzīta neatkarība]]
|         neatkarības_datums3 = [[1878]]. gadā
|       neatkarības_notikums4 = Apvienošanās ar [[Serbija|Serbiju]]
|         neatkarības_datums4 = [[1918]]. gadā
|       neatkarības_notikums5 = Neatkarība no [[Serbija un Melnkalne|valstu savienības]]
|         neatkarības_datums5 = [[2006. gads|2006]]. gadā
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 13812
|               platība_rangs = 160.
|              procenti_ūdens = 1,5
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2017
|          iedzīvotāju_skaits = 678 931
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 164.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 45
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 121.
|                     IKP_PPP = $3,443 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2005/2006
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $3800
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 0.829
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#FFCC00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 48.
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[eiro]]&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.me]] ([[.yu]])&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;
|              tālsarunu_kods = 381
|                    piezīme1 = Melnkalnes tradicionālā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]].
|                    piezīme2 = Tiek uzskatīta par [[serbu valoda]]s dialektu.
|                    piezīme3 = Pieņemts vienpusīgi, Melnkalne nav [[Eirozona]]s dalībniece.
|                    piezīme4 = Domēns [[.yu]] tiks izmantots līdz 2009. gada septembrim.
|                iso_kods_num = 499
|              iso_kods_alfa2 = ME
|              iso_kods_alfa3 = MNE
}}'''Melnkalne''' ([[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]]: ''Црна Гора'' jeb ''Crna Gora'') ir valsts [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], [[Eiropa|Eiropā]]. Tās krastus apskalo [[Adrijas jūra]]. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir [[Podgorica]], bet vēsturiskā — [[Cetiņe]].

Kopš 2010. gada Melnkalne ir [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā.&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2017. gada [[NATO]] dalībvalsts.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato Par spīti Krievijas iebildumiem, Melnkalne pievienojas NATO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170605151616/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato |date={{dat|2017|06|05||bez}} }} [[LETA]]—AP, 2017. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Etimoloģija ==
Valsts nosaukums Melnkalne ir tiešs latvisks tulkojums no melnkalniešu un serbu nosaukuma ''Crna Gora'' ({{lang|cnr|''Црна Гора''}}), kas burtiski nozīmē &quot;melnais kalns&quot;. Nosaukums saistīts ar tumšajiem, blīvi apmežotajiem kalniem valsts dienvidrietumu daļā, īpaši Lovčena apkārtnē, kuri no [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekrastes radīja tumša kalnu masīva iespaidu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/fr/preparez-votre-sejour-au-montenegro/informations-et-conseils-pratiques/dernieres-nouvelles-du-montenegro/voyage-montenegro-2022-06-08|title=Voyage Monténégro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2022-06-08|language=fr}}&lt;/ref&gt;

Rietumeiropas valodās izplatītais nosaukums ''Montenegro'' cēlies no venēciešu un itāļu formas ''Monte Negro'', kas arī burtiski nozīmē &quot;melnais kalns&quot;. Šo nosaukumu viduslaikos lietoja [[Venēcijas Republika|Venēcijas]] jūrasbraucēji, aprakstot no jūras redzamos tumši apaugušos kalnus. Vēlāk nosaukums ''Montenegro'' nostiprinājās daudzās Eiropas valodās, savukārt vietējā valodā saglabājās forma ''Crna Gora''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/fr/preparez-votre-sejour-au-montenegro/informations-et-conseils-pratiques/dernieres-nouvelles-du-montenegro/voyage-montenegro-2022-06-08|title=Voyage Monténégro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2022-06-08|language=fr}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Melnkalnes vēsture}}
Melnkalnes nosaukums (''Crna Gora'') pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā 14. gadsimtā. 1481. gadā tā kļuva par [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] vasaļvalsti, kuru pārvaldīja bīskapi (''vladikas''). 1852. gadā bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par kņazu un izveidoja Melnkalnes kņazisti. 1878. gada starptautiskajā Berlīnes līgumā Melnkalni atzina par neatkarīgu valsti, 1910. gadā kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Nikolas vadītā armija [[Melnkalnes kampaņa]]s laikā cieta sakāvi un 1916. gadā Melnkalni okupēja [[Austroungārija]]s spēki.

1918. gada decembrī Melnkalne pievienojās [[Dienvidslāvijas Karaliste|Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalstij]]. 
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Melnkalnes Sociālistiskā Republika]] kļuva par vienu no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republika]]s republikām. 

1992. gadā Melnkalnes Republika kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku]], kas 2003. gadā tika pārdēvēta par [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes valstu savienību]]. 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.

Pēc neatkarības atjaunošanas 2006. gadā Melnkalne par vienu no galvenajiem ārpolitikas mērķiem izvirzīja integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES). 2007. gada 15. oktobrī Luksemburgā Melnkalne un ES parakstīja Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas stājās spēkā 2010. gada 1. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/documents/treaties-agreements/agreement/?id=2007070|title=Stabilisation and Association Agreement between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Republic of Montenegro, of the other part|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; 2008. gada 15. decembrī Melnkalne oficiāli iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. 2010. gada 17. decembrī [[Eiropadome]] piešķīra valstij ES kandidātvalsts statusu, bet 2012. gada 29. jūnijā tika oficiāli sāktas iestāšanās sarunas. Sarunu process aptver 33 sarunu sadaļas, kas saistītas ar ES tiesību aktu kopuma jeb ''acquis communautaire'' pārņemšanu. Melnkalne pakāpeniski ir saskaņojusi savu likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām, tomēr īpaši sarežģīti jautājumi ir bijuši saistīti ar tiesu sistēmas neatkarību, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, mediju brīvību un valsts pārvaldes reformām. 

2021. gadā Melnkalnes pievienošanās sarunām tika piemērota pārskatītā ES paplašināšanās metodoloģija, kurā lielāka uzmanība pievērsta tiesiskuma, demokrātisko institūciju un ekonomikas reformu faktiskai īstenošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/montenegro/|title=Montenegro|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

2024.–2026. gadā Melnkalnes integrācijas process ievērojami paātrinājās. 2026. gada aprīlī Eiropas Savienības Padomē tika izveidota īpaša darba grupa Melnkalnes pievienošanās līguma sagatavošanai, kas norādīja uz pāreju uz vēl noslēdzošāku sarunu posmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/montenegro/|title=Montenegro|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Līdz 2026. gada jūlijam Melnkalne bija atvērusi visas 33 sarunu sadaļas, no kurām 18 bija provizoriski slēgtas. 2026. gada 14. jūlijā tika provizoriski slēgtas sadaļas par konkurences politiku un muitas savienību. Eiropas Savienības institūcijas šajā periodā Melnkalni raksturoja kā visvairāk progresējušo kandidātvalsti pašreizējā ES paplašināšanās procesā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2026/07/14/enlargement-eu-and-montenegro-close-accession-negotiations-on-competition-policy-and-customs-union/|title=Enlargement: EU and Montenegro close accession negotiations on competition policy and customs union|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|date=2026-07-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada jūlijā Melnkalnes valdība paziņoja par bezvīzu režīma atcelšanu [[Krievija|Krievijas]] pilsoņiem, šo lēmumu saistot ar valsts vīzu politikas saskaņošanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] prasībām. Saskaņā ar 2026. gada 23. jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Krievijas pilsoņiem no 2026. gada 1. novembra ieceļošanai Melnkalnē būs nepieciešama vīza; līdz 2026. gada 31. oktobrim viņi valstī var uzturēties bez vīzas līdz 30 dienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.me/en/article/montenegro-fully-aligns-its-visa-policy-with-the-european-union-citizens-of-numerous-countries-can-now-apply-for-a-montenegrin-visa|title=Montenegro fully aligns its visa policy with the European Union – citizens of numerous countries can now apply for a Montenegrin visa|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Tūrisms ==
Tūrisms ir viena no nozīmīgākajām Melnkalnes tautsaimniecības nozarēm. Valsts tūrisma piedāvājumu veido [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekraste, vēsturiskās pilsētas, kalnu reģioni, nacionālie parki un kultūras pieminekļi. Īpaši nozīmīga ir piekrastes josla ar [[Kotoras līcis|Kotoras līci]], [[Budva|Budvu]], [[Tivata|Tivatu]], [[Herceg Novi]], [[Bāra (Melnkalne)|Bāru]] un [[Ulciņa|Ulciņu]]. 2025. gadā 92,6% visu tūristu nakšņojumu valstī tika reģistrēti piejūras kūrortos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4312|title=Arrivals and overnight stays of tourists, total|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Nozīmīgs tūrisma centrs ir [[Kotoras līcis]], kura vēsturiskās pilsētas, piekrastes apdzīvotās vietas un jahtu ostas piesaista gan kultūras, gan kruīzu un jahtu tūristus. [[Kotora|Kotoras]] vēsturiskais centrs ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], savukārt Tivatā atrodas starptautiski pazīstamā jahtu osta ''Porto Montenegro''.

Valsts dienvidu daļā nozīmīgi kūrorti ir Budva un Ulciņa. Budvas Rivjēra ir pazīstama ar pludmalēm un izklaides infrastruktūru, savukārt pie Ulciņas atrodas aptuveni 13 km garā Velika plaža, kas ir garākā pludmale Melnkalnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/plan-your-stay-in-montenegro/useful-tips-and-facts/facts-about-montenegro|title=Facts about Montenegro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Tūrisms attīstīts arī valsts kalnu reģionos. Melnkalnē ir pieci nacionālie parki — [[Durmitora nacionālais parks|Durmitors]], [[Biogradska Gora]], [[Skadaras ezers]], [[Lovčens]] un [[Prokletije]]. Populāras aktivitātes ir pārgājieni, alpīnisms, slēpošana, raftings un velotūrisms. Īpaši pazīstams ir [[Taras kanjons]], kas ir viens no dziļākajiem kanjoniem Eiropā.

2025. gadā Melnkalnē tika reģistrēti 2 728 564 tūristu ierašanās gadījumi un 15 367 166 nakšņojumi. Ārvalstu tūristi veidoja 95,8% no visiem nakšņojumiem. Visvairāk nakšņojumu veica tūristi no [[Serbija|Serbijas]] (23,4%), [[Krievija|Krievijas]] (16,4%), [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] (8,1%), [[Vācija|Vācijas]] (4,6%), [[Turcija|Turcijas]] (4,3%), [[Ukraina|Ukrainas]] (4,3%) un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] (4,1%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4312|title=Arrivals and overnight stays of tourists, total|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Starptautisko tūristu plūsmu galvenokārt apkalpo [[Podgoricas lidosta|Podgoricas]] un [[Tivatas lidosta|Tivatas lidostas]], kā arī Adrijas jūras ostas. Kotoras osta ir nozīmīgs kruīza kuģu galamērķis, bet Tivata kļuvusi par vienu no galvenajiem luksusa jahtu tūrisma centriem Adrijas jūras austrumu piekrastē.

== Demogrāfija ==
2020. gadā Melnkalnē dzīvoja 621 000 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautskaites datiem 44,98 % iedzīvotāju bija [[melnkalnieši]], 28,73 % [[serbi]], 8,65 % [[bosnieši]], 4,91 % [[albāņi]], 1,01 % [[čigāni]], 0,97 % [[horvāti]]. 7,68 % iedzīvotāju nosauca citu etnisko piederību, bet 3,31 % sevi sauca par musulmaņu tautībai piederīgiem.
Serbi pārsvarā dzīvo ziemeļu daļā gar [[Serbija]]s robežu, bosnieši dzīvo ziemeļaustrumu daļā, albāņi gar [[Albānija]]s un [[Kosova]]s robežu.

Pēc 2011. gada tautskaites datiem 72,1% iedzīvotāju piederēja serbu ortodoksajai baznīcai, 19,1% islāmam, 3,4% [[Romas katoļu baznīca]]i.

&lt;gallery&gt;
Montenegro municipalities.png|Administratīvais sadalījums
Statistical regions of Montenegro.svg|Statistiskie reģioni
MontenegroEthnic2011.PNG|Etniskais sadalījums (2011)
MontenegroReligion2011.PNG|Galvenās reliģijas (2011)
Montenegro motorways.JPG|Galvenie ceļi
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]
* [[Tivatas lidosta]]
* [[Podgoricas lidosta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Harbour Budva.JPG|[[Budva]]s osta
Attēls:Cathedral Kotor.JPG|Svētā Tripuna katedrāle [[Kotora|Kotorā]]
Attēls:Church Perast.JPG|Baznīca [[Perasta|Perastā]]
Attēls:Islands Perast.JPG|[[Perasta]]s ainava
Attēls:Manastir_pv.JPG|Klosteris [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:mosquepv.jpg|Mošeja ar augstāko minaretu(42m) [[Balkānu pussala|Balkānos]], [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:Durmitor - near Minin bogaz.jpg|[[Durmitors|Durmitora]] kalns
Attēls:Orjen.jpg|[[Orjens|Orjena]] kalns
Attēls:Cetinje palace.jpg|Karaļa Nikolas Pils [[Cetiņe|Cetiņē]]
Attēls:Crno jezero (Durmitor).jpg|Biogradskas Goras Nacionālais parks
Attēls:Tara River Canyon.jpg|[[Tara (upe)|Tara]]s upes aiza
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Serbija un Melnkalne]]
* [[Dienvidslāvija]]
* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]

{{Melnkalne-aizmetnis}}
{{Eiropa}}
{{NATO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas valstis]]
[[Kategorija:Melnkalne| ]]</text>
      <sha1>3yahrub5annnupjaatw1gcyr7ufuult</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518354</id>
      <parentid>4518352</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:29:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518354</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21131" sha1="1yf3e80jade3gq7e250fvvax2nve16x" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Црна Гора&lt;br /&gt;Crna Gora''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Melnkalne
|            valsts_nosaukums = Montenegro
|               karoga_attēls = Flag of Montenegro.svg
|            karoga_nosaukums = Melnkalnes karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Montenegro.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Melnkalnes ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 75px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Oj, svijetla majska zoro]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;&quot;Ak, spožā maija rītausma&quot;&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls =Europe-Montenegro.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Podgorica]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
| latd=42 |latm=47 |latNS=N |longd=19 |longm=28 |longEW=E 
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = ''[[melnkalniešu valoda]]''&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;br /&gt;[[serbu valoda]]&lt;br /&gt;[[bosniešu valoda]]&lt;br /&gt;[[albāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[horvātu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla sistēma|Pusprezidentāla]] [[republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Melnkalnes prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Jakovs Milatovičs]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Melnkalnes premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Milojko Spajičs]]
|        neatkarības_iegūšana = Dibināta
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = Dibināta [[Cetiņe]]
|          neatkarības_datums = [[1484]]. gadā
|       neatkarības_notikums2 = Anektēta [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]
|         neatkarības_datums2 = [[1499]]. gadā
|       neatkarības_notikums3 = [[Berlīnes kongress|Atzīta neatkarība]]
|         neatkarības_datums3 = [[1878]]. gadā
|       neatkarības_notikums4 = Apvienošanās ar [[Serbija|Serbiju]]
|         neatkarības_datums4 = [[1918]]. gadā
|       neatkarības_notikums5 = Neatkarība no [[Serbija un Melnkalne|valstu savienības]]
|         neatkarības_datums5 = [[2006. gads|2006]]. gadā
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 13812
|               platība_rangs = 160.
|              procenti_ūdens = 1,5
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2017
|          iedzīvotāju_skaits = 678 931
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 164.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 45
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 121.
|                     IKP_PPP = $3,443 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2005/2006
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $3800
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 0.829
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#FFCC00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 48.
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[eiro]]&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.me]] ([[.yu]])&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;
|              tālsarunu_kods = 381
|                    piezīme1 = Melnkalnes tradicionālā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]].
|                    piezīme2 = Tiek uzskatīta par [[serbu valoda]]s dialektu.
|                    piezīme3 = Pieņemts vienpusīgi, Melnkalne nav [[Eirozona]]s dalībniece.
|                    piezīme4 = Domēns [[.yu]] tiks izmantots līdz 2009. gada septembrim.
|                iso_kods_num = 499
|              iso_kods_alfa2 = ME
|              iso_kods_alfa3 = MNE
}}'''Melnkalne''' ([[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]]: ''Црна Гора'' jeb ''Crna Gora'') ir valsts [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], [[Eiropa|Eiropā]]. Tās krastus apskalo [[Adrijas jūra]]. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir [[Podgorica]], bet vēsturiskā — [[Cetiņe]].

Kopš 2010. gada Melnkalne ir [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā.&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2017. gada [[NATO]] dalībvalsts.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato Par spīti Krievijas iebildumiem, Melnkalne pievienojas NATO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170605151616/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato |date={{dat|2017|06|05||bez}} }} [[LETA]]—AP, 2017. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Etimoloģija ==
Valsts nosaukums Melnkalne ir tiešs latvisks tulkojums no melnkalniešu un serbu nosaukuma ''Crna Gora'' ({{lang|cnr|''Црна Гора''}}), kas burtiski nozīmē &quot;melnais kalns&quot;. Nosaukums saistīts ar tumšajiem, blīvi apmežotajiem kalniem valsts dienvidrietumu daļā, īpaši Lovčena apkārtnē, kuri no [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekrastes radīja tumša kalnu masīva iespaidu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/fr/preparez-votre-sejour-au-montenegro/informations-et-conseils-pratiques/dernieres-nouvelles-du-montenegro/voyage-montenegro-2022-06-08|title=Voyage Monténégro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2022-06-08|language=fr}}&lt;/ref&gt;

Rietumeiropas valodās izplatītais nosaukums ''Montenegro'' cēlies no venēciešu un itāļu formas ''Monte Negro'', kas arī burtiski nozīmē &quot;melnais kalns&quot;. Šo nosaukumu viduslaikos lietoja [[Venēcijas Republika|Venēcijas]] jūrasbraucēji, aprakstot no jūras redzamos tumši apaugušos kalnus. Vēlāk nosaukums ''Montenegro'' nostiprinājās daudzās Eiropas valodās, savukārt vietējā valodā saglabājās forma ''Crna Gora''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/fr/preparez-votre-sejour-au-montenegro/informations-et-conseils-pratiques/dernieres-nouvelles-du-montenegro/voyage-montenegro-2022-06-08|title=Voyage Monténégro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2022-06-08|language=fr}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Melnkalnes vēsture}}
Melnkalnes nosaukums (''Crna Gora'') pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā 14. gadsimtā. 1481. gadā tā kļuva par [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] vasaļvalsti, kuru pārvaldīja bīskapi (''vladikas''). 1852. gadā bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par kņazu un izveidoja Melnkalnes kņazisti. 1878. gada starptautiskajā Berlīnes līgumā Melnkalni atzina par neatkarīgu valsti, 1910. gadā kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Nikolas vadītā armija [[Melnkalnes kampaņa]]s laikā cieta sakāvi un 1916. gadā Melnkalni okupēja [[Austroungārija]]s spēki.

1918. gada decembrī Melnkalne pievienojās [[Dienvidslāvijas Karaliste|Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalstij]]. 
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Melnkalnes Sociālistiskā Republika]] kļuva par vienu no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republika]]s republikām. 

1992. gadā Melnkalnes Republika kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku]], kas 2003. gadā tika pārdēvēta par [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes valstu savienību]]. 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.

Pēc neatkarības atjaunošanas 2006. gadā Melnkalne par vienu no galvenajiem ārpolitikas mērķiem izvirzīja integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES). 2007. gada 15. oktobrī Luksemburgā Melnkalne un ES parakstīja Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas stājās spēkā 2010. gada 1. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/documents/treaties-agreements/agreement/?id=2007070|title=Stabilisation and Association Agreement between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Republic of Montenegro, of the other part|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; 2008. gada 15. decembrī Melnkalne oficiāli iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. 2010. gada 17. decembrī [[Eiropadome]] piešķīra valstij ES kandidātvalsts statusu, bet 2012. gada 29. jūnijā tika oficiāli sāktas iestāšanās sarunas. Sarunu process aptver 33 sarunu sadaļas, kas saistītas ar ES tiesību aktu kopuma jeb ''acquis communautaire'' pārņemšanu. Melnkalne pakāpeniski ir saskaņojusi savu likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām, tomēr īpaši sarežģīti jautājumi ir bijuši saistīti ar tiesu sistēmas neatkarību, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, mediju brīvību un valsts pārvaldes reformām. 

2021. gadā Melnkalnes pievienošanās sarunām tika piemērota pārskatītā ES paplašināšanās metodoloģija, kurā lielāka uzmanība pievērsta tiesiskuma, demokrātisko institūciju un ekonomikas reformu faktiskai īstenošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/montenegro/|title=Montenegro|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

2024.–2026. gadā Melnkalnes integrācijas process ievērojami paātrinājās. 2026. gada aprīlī Eiropas Savienības Padomē tika izveidota īpaša darba grupa Melnkalnes pievienošanās līguma sagatavošanai, kas norādīja uz pāreju uz vēl noslēdzošāku sarunu posmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/montenegro/|title=Montenegro|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Līdz 2026. gada jūlijam Melnkalne bija atvērusi visas 33 sarunu sadaļas, no kurām 18 bija provizoriski slēgtas. 2026. gada 14. jūlijā tika provizoriski slēgtas sadaļas par konkurences politiku un muitas savienību. Eiropas Savienības institūcijas šajā periodā Melnkalni raksturoja kā visvairāk progresējušo kandidātvalsti pašreizējā ES paplašināšanās procesā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2026/07/14/enlargement-eu-and-montenegro-close-accession-negotiations-on-competition-policy-and-customs-union/|title=Enlargement: EU and Montenegro close accession negotiations on competition policy and customs union|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|date=2026-07-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada jūlijā Melnkalnes valdība paziņoja par bezvīzu režīma atcelšanu [[Krievija|Krievijas]] pilsoņiem, šo lēmumu saistot ar valsts vīzu politikas saskaņošanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] prasībām. Saskaņā ar 2026. gada 23. jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Krievijas pilsoņiem no 2026. gada 1. novembra ieceļošanai Melnkalnē būs nepieciešama vīza; līdz 2026. gada 31. oktobrim viņi valstī var uzturēties bez vīzas līdz 30 dienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.me/en/article/montenegro-fully-aligns-its-visa-policy-with-the-european-union-citizens-of-numerous-countries-can-now-apply-for-a-montenegrin-visa|title=Montenegro fully aligns its visa policy with the European Union – citizens of numerous countries can now apply for a Montenegrin visa|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Melnkalne atrodas [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]], [[Balkānu pussala|Balkānu pussalas]] rietumu daļā, pie [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]]. Tā robežojas ar [[Horvātija|Horvātiju]] rietumos, [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]] ziemeļrietumos, [[Serbija|Serbiju]] ziemeļaustrumos, [[Kosova|Kosovu]] austrumos un [[Albānija|Albāniju]] dienvidaustrumos. Valsts platība ir 13 812 km², bet Adrijas jūras piekrastes kopgarums sasniedz aptuveni 293 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/bfd84877-2473-45b3-8270-8eb202e1c200?version=1.0|title=Montenegro — Facts &amp; Figures|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnes reljefs ir izteikti kalnains. Valsts ziemeļu un centrālajā daļā dominē [[Dināru kalniene|Dināru kalnienes]] masīvi, kurus šķērso dziļas upju ielejas un kanjoni. Vairāk nekā 30 kalnu virsotņu pārsniedz 2000 metru augstumu. Pie augstākajām virsotnēm pieder Bobotov Kuk Durmitora masīvā, kura augstums ir 2522 metri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/a3316bbb-ca6b-47fb-a13f-6f1438512265?version=1.0|title=Montenegro: Trends and Prospects|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Nozīmīgākās Melnkalnes upes ir [[Tara (upe)|Tara]], [[Morača]], [[Piva]] un [[Lim]]. Tara ir pazīstama ar [[Taras kanjons|Taras kanjonu]], kas vietām sasniedz aptuveni 1300 metru dziļumu un ir viens no dziļākajiem kanjoniem Eiropā. Taras upe un Durmitora kalnu teritorija ietilpst [[Durmitora nacionālais parks|Durmitora nacionālajā parkā]], kas iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/a3316bbb-ca6b-47fb-a13f-6f1438512265?version=1.0|title=Montenegro: Trends and Prospects|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lielākais ezers valstī ir [[Skadaras ezers]], kas atrodas uz Melnkalnes un Albānijas robežas. Tā kopējā platība ir aptuveni 391 km², un lielākā ezera daļa atrodas Melnkalnes teritorijā. Ezers ir arī nozīmīga putnu dzīves un mitrāju aizsardzības teritorija.

Piekrastes reljefs ir ļoti daudzveidīgs. Ziemeļrietumos atrodas dziļi sauszemē iesniedzošais [[Kotoras līcis]], kuru ieskauj stāvi kalnu masīvi. Dienvidu virzienā piekraste kļūst atklātāka, un tajā atrodas tādas nozīmīgas pilsētas un kūrorti kā [[Budva]], [[Bāra (Melnkalne)|Bāra]] un [[Ulciņa]]. Kopējais pludmaļu garums valstī ir aptuveni 73 km, bet garākā no tām ir [[Velika plaža]] pie Ulciņas, kas stiepjas aptuveni 12 km garumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/35f4d58f-5a98-4e3b-944f-d2f93d0bcaf1?version=1.0|title=Montenegro|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnes klimatiskie apstākļi ievērojami atšķiras atkarībā no reljefa un attāluma no jūras. Adrijas jūras piekrastē dominē [[Vidusjūras klimats]] ar karstām un sausām vasarām un maigām, nokrišņiem bagātām ziemām. Valsts centrālajā daļā klimats ir kontinentālāks, savukārt augstākajos kalnu reģionos valda kalnu klimats ar vēsām vasarām un sniegotām ziemām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/bfd84877-2473-45b3-8270-8eb202e1c200?version=1.0|title=Montenegro — Facts &amp; Figures|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnē ir pieci nacionālie parki — [[Durmitora nacionālais parks|Durmitors]], [[Biogradska Gora]], [[Skadaras ezers]], [[Lovčens]] un [[Prokletije]]. Tie aptver nozīmīgu daļu valsts kalnu, mežu, ezeru un mitrāju ekosistēmu un ir nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

== Tūrisms ==
Tūrisms ir viena no nozīmīgākajām Melnkalnes tautsaimniecības nozarēm. Valsts tūrisma piedāvājumu veido [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekraste, vēsturiskās pilsētas, kalnu reģioni, nacionālie parki un kultūras pieminekļi. Īpaši nozīmīga ir piekrastes josla ar [[Kotoras līcis|Kotoras līci]], [[Budva|Budvu]], [[Tivata|Tivatu]], [[Herceg Novi]], [[Bāra (Melnkalne)|Bāru]] un [[Ulciņa|Ulciņu]]. 2025. gadā 92,6% visu tūristu nakšņojumu valstī tika reģistrēti piejūras kūrortos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4312|title=Arrivals and overnight stays of tourists, total|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Nozīmīgs tūrisma centrs ir [[Kotoras līcis]], kura vēsturiskās pilsētas, piekrastes apdzīvotās vietas un jahtu ostas piesaista gan kultūras, gan kruīzu un jahtu tūristus. [[Kotora|Kotoras]] vēsturiskais centrs ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], savukārt Tivatā atrodas starptautiski pazīstamā jahtu osta ''Porto Montenegro''.

Valsts dienvidu daļā nozīmīgi kūrorti ir Budva un Ulciņa. Budvas Rivjēra ir pazīstama ar pludmalēm un izklaides infrastruktūru, savukārt pie Ulciņas atrodas aptuveni 13 km garā Velika plaža, kas ir garākā pludmale Melnkalnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/plan-your-stay-in-montenegro/useful-tips-and-facts/facts-about-montenegro|title=Facts about Montenegro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Tūrisms attīstīts arī valsts kalnu reģionos. Melnkalnē ir pieci nacionālie parki — [[Durmitora nacionālais parks|Durmitors]], [[Biogradska Gora]], [[Skadaras ezers]], [[Lovčens]] un [[Prokletije]]. Populāras aktivitātes ir pārgājieni, alpīnisms, slēpošana, raftings un velotūrisms. Īpaši pazīstams ir [[Taras kanjons]], kas ir viens no dziļākajiem kanjoniem Eiropā.

2025. gadā Melnkalnē tika reģistrēti 2 728 564 tūristu ierašanās gadījumi un 15 367 166 nakšņojumi. Ārvalstu tūristi veidoja 95,8% no visiem nakšņojumiem. Visvairāk nakšņojumu veica tūristi no [[Serbija|Serbijas]] (23,4%), [[Krievija|Krievijas]] (16,4%), [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] (8,1%), [[Vācija|Vācijas]] (4,6%), [[Turcija|Turcijas]] (4,3%), [[Ukraina|Ukrainas]] (4,3%) un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] (4,1%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4312|title=Arrivals and overnight stays of tourists, total|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Starptautisko tūristu plūsmu galvenokārt apkalpo [[Podgoricas lidosta|Podgoricas]] un [[Tivatas lidosta|Tivatas lidostas]], kā arī Adrijas jūras ostas. Kotoras osta ir nozīmīgs kruīza kuģu galamērķis, bet Tivata kļuvusi par vienu no galvenajiem luksusa jahtu tūrisma centriem Adrijas jūras austrumu piekrastē.

== Demogrāfija ==
2020. gadā Melnkalnē dzīvoja 621 000 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautskaites datiem 44,98 % iedzīvotāju bija [[melnkalnieši]], 28,73 % [[serbi]], 8,65 % [[bosnieši]], 4,91 % [[albāņi]], 1,01 % [[čigāni]], 0,97 % [[horvāti]]. 7,68 % iedzīvotāju nosauca citu etnisko piederību, bet 3,31 % sevi sauca par musulmaņu tautībai piederīgiem.
Serbi pārsvarā dzīvo ziemeļu daļā gar [[Serbija]]s robežu, bosnieši dzīvo ziemeļaustrumu daļā, albāņi gar [[Albānija]]s un [[Kosova]]s robežu.

Pēc 2011. gada tautskaites datiem 72,1% iedzīvotāju piederēja serbu ortodoksajai baznīcai, 19,1% islāmam, 3,4% [[Romas katoļu baznīca]]i.

&lt;gallery&gt;
Montenegro municipalities.png|Administratīvais sadalījums
Statistical regions of Montenegro.svg|Statistiskie reģioni
MontenegroEthnic2011.PNG|Etniskais sadalījums (2011)
MontenegroReligion2011.PNG|Galvenās reliģijas (2011)
Montenegro motorways.JPG|Galvenie ceļi
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]
* [[Tivatas lidosta]]
* [[Podgoricas lidosta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Harbour Budva.JPG|[[Budva]]s osta
Attēls:Cathedral Kotor.JPG|Svētā Tripuna katedrāle [[Kotora|Kotorā]]
Attēls:Church Perast.JPG|Baznīca [[Perasta|Perastā]]
Attēls:Islands Perast.JPG|[[Perasta]]s ainava
Attēls:Manastir_pv.JPG|Klosteris [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:mosquepv.jpg|Mošeja ar augstāko minaretu(42m) [[Balkānu pussala|Balkānos]], [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:Durmitor - near Minin bogaz.jpg|[[Durmitors|Durmitora]] kalns
Attēls:Orjen.jpg|[[Orjens|Orjena]] kalns
Attēls:Cetinje palace.jpg|Karaļa Nikolas Pils [[Cetiņe|Cetiņē]]
Attēls:Crno jezero (Durmitor).jpg|Biogradskas Goras Nacionālais parks
Attēls:Tara River Canyon.jpg|[[Tara (upe)|Tara]]s upes aiza
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Serbija un Melnkalne]]
* [[Dienvidslāvija]]
* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]

{{Melnkalne-aizmetnis}}
{{Eiropa}}
{{NATO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas valstis]]
[[Kategorija:Melnkalne| ]]</text>
      <sha1>1yf3e80jade3gq7e250fvvax2nve16x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518358</id>
      <parentid>4518354</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:30:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518358</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25957" sha1="5vpdndtyz95l2b33fzv9u92q7ug2izz" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Црна Гора&lt;br /&gt;Crna Gora''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Melnkalne
|            valsts_nosaukums = Montenegro
|               karoga_attēls = Flag of Montenegro.svg
|            karoga_nosaukums = Melnkalnes karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Montenegro.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Melnkalnes ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 75px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Oj, svijetla majska zoro]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;&quot;Ak, spožā maija rītausma&quot;&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls =Europe-Montenegro.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Podgorica]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
| latd=42 |latm=47 |latNS=N |longd=19 |longm=28 |longEW=E 
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = ''[[melnkalniešu valoda]]''&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;br /&gt;[[serbu valoda]]&lt;br /&gt;[[bosniešu valoda]]&lt;br /&gt;[[albāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[horvātu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla sistēma|Pusprezidentāla]] [[republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Melnkalnes prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Jakovs Milatovičs]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Melnkalnes premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Milojko Spajičs]]
|        neatkarības_iegūšana = Dibināta
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = Dibināta [[Cetiņe]]
|          neatkarības_datums = [[1484]]. gadā
|       neatkarības_notikums2 = Anektēta [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]
|         neatkarības_datums2 = [[1499]]. gadā
|       neatkarības_notikums3 = [[Berlīnes kongress|Atzīta neatkarība]]
|         neatkarības_datums3 = [[1878]]. gadā
|       neatkarības_notikums4 = Apvienošanās ar [[Serbija|Serbiju]]
|         neatkarības_datums4 = [[1918]]. gadā
|       neatkarības_notikums5 = Neatkarība no [[Serbija un Melnkalne|valstu savienības]]
|         neatkarības_datums5 = [[2006. gads|2006]]. gadā
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 13812
|               platība_rangs = 160.
|              procenti_ūdens = 1,5
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2017
|          iedzīvotāju_skaits = 678 931
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 164.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 45
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 121.
|                     IKP_PPP = $3,443 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2005/2006
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $3800
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 0.829
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#FFCC00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 48.
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[eiro]]&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.me]] ([[.yu]])&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;
|              tālsarunu_kods = 381
|                    piezīme1 = Melnkalnes tradicionālā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]].
|                    piezīme2 = Tiek uzskatīta par [[serbu valoda]]s dialektu.
|                    piezīme3 = Pieņemts vienpusīgi, Melnkalne nav [[Eirozona]]s dalībniece.
|                    piezīme4 = Domēns [[.yu]] tiks izmantots līdz 2009. gada septembrim.
|                iso_kods_num = 499
|              iso_kods_alfa2 = ME
|              iso_kods_alfa3 = MNE
}}'''Melnkalne''' ([[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]]: ''Црна Гора'' jeb ''Crna Gora'') ir valsts [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], [[Eiropa|Eiropā]]. Tās krastus apskalo [[Adrijas jūra]]. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir [[Podgorica]], bet vēsturiskā — [[Cetiņe]].

Kopš 2010. gada Melnkalne ir [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā.&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2017. gada [[NATO]] dalībvalsts.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato Par spīti Krievijas iebildumiem, Melnkalne pievienojas NATO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170605151616/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato |date={{dat|2017|06|05||bez}} }} [[LETA]]—AP, 2017. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Etimoloģija ==
Valsts nosaukums Melnkalne ir tiešs latvisks tulkojums no melnkalniešu un serbu nosaukuma ''Crna Gora'' ({{lang|cnr|''Црна Гора''}}), kas burtiski nozīmē &quot;melnais kalns&quot;. Nosaukums saistīts ar tumšajiem, blīvi apmežotajiem kalniem valsts dienvidrietumu daļā, īpaši Lovčena apkārtnē, kuri no [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekrastes radīja tumša kalnu masīva iespaidu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/fr/preparez-votre-sejour-au-montenegro/informations-et-conseils-pratiques/dernieres-nouvelles-du-montenegro/voyage-montenegro-2022-06-08|title=Voyage Monténégro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2022-06-08|language=fr}}&lt;/ref&gt;

Rietumeiropas valodās izplatītais nosaukums ''Montenegro'' cēlies no venēciešu un itāļu formas ''Monte Negro'', kas arī burtiski nozīmē &quot;melnais kalns&quot;. Šo nosaukumu viduslaikos lietoja [[Venēcijas Republika|Venēcijas]] jūrasbraucēji, aprakstot no jūras redzamos tumši apaugušos kalnus. Vēlāk nosaukums ''Montenegro'' nostiprinājās daudzās Eiropas valodās, savukārt vietējā valodā saglabājās forma ''Crna Gora''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/fr/preparez-votre-sejour-au-montenegro/informations-et-conseils-pratiques/dernieres-nouvelles-du-montenegro/voyage-montenegro-2022-06-08|title=Voyage Monténégro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2022-06-08|language=fr}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Melnkalnes vēsture}}
Melnkalnes nosaukums (''Crna Gora'') pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā 14. gadsimtā. 1481. gadā tā kļuva par [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] vasaļvalsti, kuru pārvaldīja bīskapi (''vladikas''). 1852. gadā bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par kņazu un izveidoja Melnkalnes kņazisti. 1878. gada starptautiskajā Berlīnes līgumā Melnkalni atzina par neatkarīgu valsti, 1910. gadā kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Nikolas vadītā armija [[Melnkalnes kampaņa]]s laikā cieta sakāvi un 1916. gadā Melnkalni okupēja [[Austroungārija]]s spēki.

1918. gada decembrī Melnkalne pievienojās [[Dienvidslāvijas Karaliste|Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalstij]]. 
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Melnkalnes Sociālistiskā Republika]] kļuva par vienu no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republika]]s republikām. 

1992. gadā Melnkalnes Republika kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku]], kas 2003. gadā tika pārdēvēta par [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes valstu savienību]]. 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.

Pēc neatkarības atjaunošanas 2006. gadā Melnkalne par vienu no galvenajiem ārpolitikas mērķiem izvirzīja integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES). 2007. gada 15. oktobrī Luksemburgā Melnkalne un ES parakstīja Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas stājās spēkā 2010. gada 1. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/documents/treaties-agreements/agreement/?id=2007070|title=Stabilisation and Association Agreement between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Republic of Montenegro, of the other part|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; 2008. gada 15. decembrī Melnkalne oficiāli iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. 2010. gada 17. decembrī [[Eiropadome]] piešķīra valstij ES kandidātvalsts statusu, bet 2012. gada 29. jūnijā tika oficiāli sāktas iestāšanās sarunas. Sarunu process aptver 33 sarunu sadaļas, kas saistītas ar ES tiesību aktu kopuma jeb ''acquis communautaire'' pārņemšanu. Melnkalne pakāpeniski ir saskaņojusi savu likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām, tomēr īpaši sarežģīti jautājumi ir bijuši saistīti ar tiesu sistēmas neatkarību, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, mediju brīvību un valsts pārvaldes reformām. 

2021. gadā Melnkalnes pievienošanās sarunām tika piemērota pārskatītā ES paplašināšanās metodoloģija, kurā lielāka uzmanība pievērsta tiesiskuma, demokrātisko institūciju un ekonomikas reformu faktiskai īstenošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/montenegro/|title=Montenegro|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

2024.–2026. gadā Melnkalnes integrācijas process ievērojami paātrinājās. 2026. gada aprīlī Eiropas Savienības Padomē tika izveidota īpaša darba grupa Melnkalnes pievienošanās līguma sagatavošanai, kas norādīja uz pāreju uz vēl noslēdzošāku sarunu posmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/montenegro/|title=Montenegro|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Līdz 2026. gada jūlijam Melnkalne bija atvērusi visas 33 sarunu sadaļas, no kurām 18 bija provizoriski slēgtas. 2026. gada 14. jūlijā tika provizoriski slēgtas sadaļas par konkurences politiku un muitas savienību. Eiropas Savienības institūcijas šajā periodā Melnkalni raksturoja kā visvairāk progresējušo kandidātvalsti pašreizējā ES paplašināšanās procesā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2026/07/14/enlargement-eu-and-montenegro-close-accession-negotiations-on-competition-policy-and-customs-union/|title=Enlargement: EU and Montenegro close accession negotiations on competition policy and customs union|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|date=2026-07-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada jūlijā Melnkalnes valdība paziņoja par bezvīzu režīma atcelšanu [[Krievija|Krievijas]] pilsoņiem, šo lēmumu saistot ar valsts vīzu politikas saskaņošanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] prasībām. Saskaņā ar 2026. gada 23. jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Krievijas pilsoņiem no 2026. gada 1. novembra ieceļošanai Melnkalnē būs nepieciešama vīza; līdz 2026. gada 31. oktobrim viņi valstī var uzturēties bez vīzas līdz 30 dienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.me/en/article/montenegro-fully-aligns-its-visa-policy-with-the-european-union-citizens-of-numerous-countries-can-now-apply-for-a-montenegrin-visa|title=Montenegro fully aligns its visa policy with the European Union – citizens of numerous countries can now apply for a Montenegrin visa|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Melnkalne atrodas [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]], [[Balkānu pussala|Balkānu pussalas]] rietumu daļā, pie [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]]. Tā robežojas ar [[Horvātija|Horvātiju]] rietumos, [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]] ziemeļrietumos, [[Serbija|Serbiju]] ziemeļaustrumos, [[Kosova|Kosovu]] austrumos un [[Albānija|Albāniju]] dienvidaustrumos. Valsts platība ir 13 812 km², bet Adrijas jūras piekrastes kopgarums sasniedz aptuveni 293 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/bfd84877-2473-45b3-8270-8eb202e1c200?version=1.0|title=Montenegro — Facts &amp; Figures|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnes reljefs ir izteikti kalnains. Valsts ziemeļu un centrālajā daļā dominē [[Dināru kalniene|Dināru kalnienes]] masīvi, kurus šķērso dziļas upju ielejas un kanjoni. Vairāk nekā 30 kalnu virsotņu pārsniedz 2000 metru augstumu. Pie augstākajām virsotnēm pieder Bobotov Kuk Durmitora masīvā, kura augstums ir 2522 metri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/a3316bbb-ca6b-47fb-a13f-6f1438512265?version=1.0|title=Montenegro: Trends and Prospects|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Nozīmīgākās Melnkalnes upes ir [[Tara (upe)|Tara]], [[Morača]], [[Piva]] un [[Lim]]. Tara ir pazīstama ar [[Taras kanjons|Taras kanjonu]], kas vietām sasniedz aptuveni 1300 metru dziļumu un ir viens no dziļākajiem kanjoniem Eiropā. Taras upe un Durmitora kalnu teritorija ietilpst [[Durmitora nacionālais parks|Durmitora nacionālajā parkā]], kas iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/a3316bbb-ca6b-47fb-a13f-6f1438512265?version=1.0|title=Montenegro: Trends and Prospects|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lielākais ezers valstī ir [[Skadaras ezers]], kas atrodas uz Melnkalnes un Albānijas robežas. Tā kopējā platība ir aptuveni 391 km², un lielākā ezera daļa atrodas Melnkalnes teritorijā. Ezers ir arī nozīmīga putnu dzīves un mitrāju aizsardzības teritorija.

Piekrastes reljefs ir ļoti daudzveidīgs. Ziemeļrietumos atrodas dziļi sauszemē iesniedzošais [[Kotoras līcis]], kuru ieskauj stāvi kalnu masīvi. Dienvidu virzienā piekraste kļūst atklātāka, un tajā atrodas tādas nozīmīgas pilsētas un kūrorti kā [[Budva]], [[Bāra (Melnkalne)|Bāra]] un [[Ulciņa]]. Kopējais pludmaļu garums valstī ir aptuveni 73 km, bet garākā no tām ir [[Velika plaža]] pie Ulciņas, kas stiepjas aptuveni 12 km garumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/35f4d58f-5a98-4e3b-944f-d2f93d0bcaf1?version=1.0|title=Montenegro|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnes klimatiskie apstākļi ievērojami atšķiras atkarībā no reljefa un attāluma no jūras. Adrijas jūras piekrastē dominē [[Vidusjūras klimats]] ar karstām un sausām vasarām un maigām, nokrišņiem bagātām ziemām. Valsts centrālajā daļā klimats ir kontinentālāks, savukārt augstākajos kalnu reģionos valda kalnu klimats ar vēsām vasarām un sniegotām ziemām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/bfd84877-2473-45b3-8270-8eb202e1c200?version=1.0|title=Montenegro — Facts &amp; Figures|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnē ir pieci nacionālie parki — [[Durmitora nacionālais parks|Durmitors]], [[Biogradska Gora]], [[Skadaras ezers]], [[Lovčens]] un [[Prokletije]]. Tie aptver nozīmīgu daļu valsts kalnu, mežu, ezeru un mitrāju ekosistēmu un ir nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

== Tūrisms ==
Tūrisms ir viena no nozīmīgākajām Melnkalnes tautsaimniecības nozarēm. Valsts tūrisma piedāvājumu veido [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekraste, vēsturiskās pilsētas, kalnu reģioni, nacionālie parki un kultūras pieminekļi. Īpaši nozīmīga ir piekrastes josla ar [[Kotoras līcis|Kotoras līci]], [[Budva|Budvu]], [[Tivata|Tivatu]], [[Herceg Novi]], [[Bāra (Melnkalne)|Bāru]] un [[Ulciņa|Ulciņu]]. 2025. gadā 92,6% visu tūristu nakšņojumu valstī tika reģistrēti piejūras kūrortos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4312|title=Arrivals and overnight stays of tourists, total|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Nozīmīgs tūrisma centrs ir [[Kotoras līcis]], kura vēsturiskās pilsētas, piekrastes apdzīvotās vietas un jahtu ostas piesaista gan kultūras, gan kruīzu un jahtu tūristus. [[Kotora|Kotoras]] vēsturiskais centrs ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], savukārt Tivatā atrodas starptautiski pazīstamā jahtu osta ''Porto Montenegro''.

Valsts dienvidu daļā nozīmīgi kūrorti ir Budva un Ulciņa. Budvas Rivjēra ir pazīstama ar pludmalēm un izklaides infrastruktūru, savukārt pie Ulciņas atrodas aptuveni 13 km garā Velika plaža, kas ir garākā pludmale Melnkalnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/plan-your-stay-in-montenegro/useful-tips-and-facts/facts-about-montenegro|title=Facts about Montenegro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Tūrisms attīstīts arī valsts kalnu reģionos. Melnkalnē ir pieci nacionālie parki — [[Durmitora nacionālais parks|Durmitors]], [[Biogradska Gora]], [[Skadaras ezers]], [[Lovčens]] un [[Prokletije]]. Populāras aktivitātes ir pārgājieni, alpīnisms, slēpošana, raftings un velotūrisms. Īpaši pazīstams ir [[Taras kanjons]], kas ir viens no dziļākajiem kanjoniem Eiropā.

2025. gadā Melnkalnē tika reģistrēti 2 728 564 tūristu ierašanās gadījumi un 15 367 166 nakšņojumi. Ārvalstu tūristi veidoja 95,8% no visiem nakšņojumiem. Visvairāk nakšņojumu veica tūristi no [[Serbija|Serbijas]] (23,4%), [[Krievija|Krievijas]] (16,4%), [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] (8,1%), [[Vācija|Vācijas]] (4,6%), [[Turcija|Turcijas]] (4,3%), [[Ukraina|Ukrainas]] (4,3%) un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] (4,1%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4312|title=Arrivals and overnight stays of tourists, total|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Starptautisko tūristu plūsmu galvenokārt apkalpo [[Podgoricas lidosta|Podgoricas]] un [[Tivatas lidosta|Tivatas lidostas]], kā arī Adrijas jūras ostas. Kotoras osta ir nozīmīgs kruīza kuģu galamērķis, bet Tivata kļuvusi par vienu no galvenajiem luksusa jahtu tūrisma centriem Adrijas jūras austrumu piekrastē.

== Demogrāfija ==
2020. gadā Melnkalnē dzīvoja 621 000 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautskaites datiem 44,98 % iedzīvotāju bija [[melnkalnieši]], 28,73 % [[serbi]], 8,65 % [[bosnieši]], 4,91 % [[albāņi]], 1,01 % [[čigāni]], 0,97 % [[horvāti]]. 7,68 % iedzīvotāju nosauca citu etnisko piederību, bet 3,31 % sevi sauca par musulmaņu tautībai piederīgiem.
Serbi pārsvarā dzīvo ziemeļu daļā gar [[Serbija]]s robežu, bosnieši dzīvo ziemeļaustrumu daļā, albāņi gar [[Albānija]]s un [[Kosova]]s robežu.

Pēc 2011. gada tautskaites datiem 72,1% iedzīvotāju piederēja serbu ortodoksajai baznīcai, 19,1% islāmam, 3,4% [[Romas katoļu baznīca]]i.

&lt;gallery&gt;
Montenegro municipalities.png|Administratīvais sadalījums
Statistical regions of Montenegro.svg|Statistiskie reģioni
MontenegroEthnic2011.PNG|Etniskais sadalījums (2011)
MontenegroReligion2011.PNG|Galvenās reliģijas (2011)
Montenegro motorways.JPG|Galvenie ceļi
&lt;/gallery&gt;

== Kultūra ==
Melnkalnes kultūra izveidojusies Balkānu, Vidusjūras un Centrāleiropas kultūru mijiedarbībā. To ietekmējušas gan [[Bizantijas impērija|Bizantijas]], [[Venēcijas Republika|Venēcijas]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] tradīcijas, gan dienvidslāvu kultūrtelpa. Valsts kultūras mantojumā nozīmīga vieta ir pareizticīgo klosteriem un baznīcām, katoļu sakrālajai arhitektūrai Adrijas jūras piekrastē, islāma kultūras pieminekļiem valsts austrumu un dienvidu daļā, kā arī vēsturiskajām pilsētām un nocietinājumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/explore-montenegro/culture-and-tours|title=Culture &amp; Lifestyle|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Par vienu no nozīmīgākajiem Melnkalnes kultūras centriem tradicionāli uzskata [[Cetiņe|Cetiņi]], kas līdz 1918. gadam bija valsts galvaspilsēta. Pilsētā atrodas Melnkalnes Nacionālais muzejs, Cetiņas klosteris, bijušo valdnieku rezidences, bibliotēkas un arhīvi. Cetiņas vēsturiskais centrs ir iekļauts [[UNESCO]] Pasaules mantojuma kandidātu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/5561/|title=Cetinje Historic Core|publisher=UNESCO World Heritage Centre|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnes literatūras un nacionālās kultūras vēsturē īpaša nozīme ir 19. gadsimta valdniekam, dzejniekam un filozofam Petaram II Petrovičam-Njegošam. Viņa pazīstamākais darbs ''Kalnu vainags'' (''Gorski vijenac'') ir viens no nozīmīgākajiem dienvidslāvu literatūras darbiem un ieņem centrālu vietu Melnkalnes literārajā tradīcijā.

Tradicionālajā mūzikā nozīmīgs instruments ir ''gusle'' — vienas stīgas lociņinstruments, kura pavadījumā vēsturiski tika dziedātas episkas dziesmas par kariem, varoņiem un nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem. Šī mutvārdu tradīcija kalpoja arī kā vēsturiskās atmiņas nodošanas veids no paaudzes paaudzē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/explore-montenegro/culture-and-tours/intangible-cultural-treasures|title=Intangible cultural treasures|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viens no raksturīgākajiem tradicionālajiem deju veidiem ir Crnogorsko oro jeb Melnkalnes oro. Dejas laikā dalībnieki veido apli, bet atsevišķi dejotāji tā centrā ar kustībām simboliski atdarina ērgļa lidojumu. Atsevišķos dejas variantos dejotāji kāpj viens otram uz pleciem, veidojot divlīmeņu apli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/explore-montenegro/culture-and-tours/montenegro-s-history-and-traditions|title=Montenegro's history &amp; traditions|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Piekrastes reģionos kultūras tradīcijas ievērojami atšķiras no valsts kalnu rajoniem. [[Kotora|Kotorā]], [[Perasta|Perastā]], [[Budva|Budvā]] un citās Adrijas piekrastes pilsētās saglabājusies izteikta Venēcijas kultūras un arhitektūras ietekme. Kotorā un tās apkārtnē tiek rīkoti tradicionāli karnevāli un jūrniecības svētki, savukārt Perastā ik gadu notiek Fašinada — tradicionāls pasākums, kura laikā vietējie iedzīvotāji ar laivām dodas uz mākslīgo [[Gospa od Škrpjela]] salu un met jūrā akmeņus, turpinot vēsturisko salas paplašināšanas tradīciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/explore-montenegro/culture-and-tours/montenegro-s-history-and-traditions|title=Montenegro's history &amp; traditions|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnes virtuve ir ģeogrāfiski daudzveidīga. Adrijas piekrastē izplatīti zivju un jūras produktu ēdieni, olīveļļa un Vidusjūras virtuvei raksturīgas sastāvdaļas, savukārt valsts kalnu reģionos tradicionāli dominē gaļas, piena produktu un kukurūzas ēdieni. Pie pazīstamākajiem ēdieniem pieder ''kačamak'', ''cicvara'', kūpinātais šķiņķis ''Njeguški pršut'', dažādi sieri, jēra gaļa un ēdieni, kas gatavoti zem metāla vāka jeb ''sač''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/explore-montenegro/food-wine/flavors-of-montenegro|title=Flavors of Montenegro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnei raksturīga arī reliģiskā un etniskā daudzveidība. Valstī vēsturiski līdzās pastāv [[Austrumu pareizticīgā baznīca|pareizticība]], [[Romas Katoļu baznīca|katolicisms]] un [[islāms]], un šo reliģisko kopienu kultūras mantojums ir būtiska valsts arhitektūras, mākslas un tradicionālās kultūras daļa.

== Skatīt arī ==

* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]
* [[Tivatas lidosta]]
* [[Podgoricas lidosta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Harbour Budva.JPG|[[Budva]]s osta
Attēls:Cathedral Kotor.JPG|Svētā Tripuna katedrāle [[Kotora|Kotorā]]
Attēls:Church Perast.JPG|Baznīca [[Perasta|Perastā]]
Attēls:Islands Perast.JPG|[[Perasta]]s ainava
Attēls:Manastir_pv.JPG|Klosteris [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:mosquepv.jpg|Mošeja ar augstāko minaretu(42m) [[Balkānu pussala|Balkānos]], [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:Durmitor - near Minin bogaz.jpg|[[Durmitors|Durmitora]] kalns
Attēls:Orjen.jpg|[[Orjens|Orjena]] kalns
Attēls:Cetinje palace.jpg|Karaļa Nikolas Pils [[Cetiņe|Cetiņē]]
Attēls:Crno jezero (Durmitor).jpg|Biogradskas Goras Nacionālais parks
Attēls:Tara River Canyon.jpg|[[Tara (upe)|Tara]]s upes aiza
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Serbija un Melnkalne]]
* [[Dienvidslāvija]]
* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]

{{Melnkalne-aizmetnis}}
{{Eiropa}}
{{NATO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas valstis]]
[[Kategorija:Melnkalne| ]]</text>
      <sha1>5vpdndtyz95l2b33fzv9u92q7ug2izz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518359</id>
      <parentid>4518358</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:31:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Demogrāfija */</comment>
      <origin>4518359</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28896" sha1="lsnb3fkiwf40c1la3ylqgzgzbbp9rdv" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Црна Гора&lt;br /&gt;Crna Gora''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Melnkalne
|            valsts_nosaukums = Montenegro
|               karoga_attēls = Flag of Montenegro.svg
|            karoga_nosaukums = Melnkalnes karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Montenegro.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Melnkalnes ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 75px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Oj, svijetla majska zoro]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;&quot;Ak, spožā maija rītausma&quot;&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls =Europe-Montenegro.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Podgorica]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
| latd=42 |latm=47 |latNS=N |longd=19 |longm=28 |longEW=E 
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = ''[[melnkalniešu valoda]]''&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;br /&gt;[[serbu valoda]]&lt;br /&gt;[[bosniešu valoda]]&lt;br /&gt;[[albāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[horvātu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla sistēma|Pusprezidentāla]] [[republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Melnkalnes prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Jakovs Milatovičs]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Melnkalnes premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Milojko Spajičs]]
|        neatkarības_iegūšana = Dibināta
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = Dibināta [[Cetiņe]]
|          neatkarības_datums = [[1484]]. gadā
|       neatkarības_notikums2 = Anektēta [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]
|         neatkarības_datums2 = [[1499]]. gadā
|       neatkarības_notikums3 = [[Berlīnes kongress|Atzīta neatkarība]]
|         neatkarības_datums3 = [[1878]]. gadā
|       neatkarības_notikums4 = Apvienošanās ar [[Serbija|Serbiju]]
|         neatkarības_datums4 = [[1918]]. gadā
|       neatkarības_notikums5 = Neatkarība no [[Serbija un Melnkalne|valstu savienības]]
|         neatkarības_datums5 = [[2006. gads|2006]]. gadā
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 13812
|               platība_rangs = 160.
|              procenti_ūdens = 1,5
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2017
|          iedzīvotāju_skaits = 678 931
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 164.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 45
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 121.
|                     IKP_PPP = $3,443 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2005/2006
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $3800
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 0.829
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#FFCC00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 48.
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[eiro]]&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.me]] ([[.yu]])&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;
|              tālsarunu_kods = 381
|                    piezīme1 = Melnkalnes tradicionālā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]].
|                    piezīme2 = Tiek uzskatīta par [[serbu valoda]]s dialektu.
|                    piezīme3 = Pieņemts vienpusīgi, Melnkalne nav [[Eirozona]]s dalībniece.
|                    piezīme4 = Domēns [[.yu]] tiks izmantots līdz 2009. gada septembrim.
|                iso_kods_num = 499
|              iso_kods_alfa2 = ME
|              iso_kods_alfa3 = MNE
}}'''Melnkalne''' ([[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]]: ''Црна Гора'' jeb ''Crna Gora'') ir valsts [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], [[Eiropa|Eiropā]]. Tās krastus apskalo [[Adrijas jūra]]. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir [[Podgorica]], bet vēsturiskā — [[Cetiņe]].

Kopš 2010. gada Melnkalne ir [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā.&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2017. gada [[NATO]] dalībvalsts.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato Par spīti Krievijas iebildumiem, Melnkalne pievienojas NATO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170605151616/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato |date={{dat|2017|06|05||bez}} }} [[LETA]]—AP, 2017. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Etimoloģija ==
Valsts nosaukums Melnkalne ir tiešs latvisks tulkojums no melnkalniešu un serbu nosaukuma ''Crna Gora'' ({{lang|cnr|''Црна Гора''}}), kas burtiski nozīmē &quot;melnais kalns&quot;. Nosaukums saistīts ar tumšajiem, blīvi apmežotajiem kalniem valsts dienvidrietumu daļā, īpaši Lovčena apkārtnē, kuri no [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekrastes radīja tumša kalnu masīva iespaidu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/fr/preparez-votre-sejour-au-montenegro/informations-et-conseils-pratiques/dernieres-nouvelles-du-montenegro/voyage-montenegro-2022-06-08|title=Voyage Monténégro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2022-06-08|language=fr}}&lt;/ref&gt;

Rietumeiropas valodās izplatītais nosaukums ''Montenegro'' cēlies no venēciešu un itāļu formas ''Monte Negro'', kas arī burtiski nozīmē &quot;melnais kalns&quot;. Šo nosaukumu viduslaikos lietoja [[Venēcijas Republika|Venēcijas]] jūrasbraucēji, aprakstot no jūras redzamos tumši apaugušos kalnus. Vēlāk nosaukums ''Montenegro'' nostiprinājās daudzās Eiropas valodās, savukārt vietējā valodā saglabājās forma ''Crna Gora''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/fr/preparez-votre-sejour-au-montenegro/informations-et-conseils-pratiques/dernieres-nouvelles-du-montenegro/voyage-montenegro-2022-06-08|title=Voyage Monténégro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2022-06-08|language=fr}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Melnkalnes vēsture}}
Melnkalnes nosaukums (''Crna Gora'') pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā 14. gadsimtā. 1481. gadā tā kļuva par [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] vasaļvalsti, kuru pārvaldīja bīskapi (''vladikas''). 1852. gadā bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par kņazu un izveidoja Melnkalnes kņazisti. 1878. gada starptautiskajā Berlīnes līgumā Melnkalni atzina par neatkarīgu valsti, 1910. gadā kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Nikolas vadītā armija [[Melnkalnes kampaņa]]s laikā cieta sakāvi un 1916. gadā Melnkalni okupēja [[Austroungārija]]s spēki.

1918. gada decembrī Melnkalne pievienojās [[Dienvidslāvijas Karaliste|Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalstij]]. 
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Melnkalnes Sociālistiskā Republika]] kļuva par vienu no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republika]]s republikām. 

1992. gadā Melnkalnes Republika kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku]], kas 2003. gadā tika pārdēvēta par [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes valstu savienību]]. 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.

Pēc neatkarības atjaunošanas 2006. gadā Melnkalne par vienu no galvenajiem ārpolitikas mērķiem izvirzīja integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES). 2007. gada 15. oktobrī Luksemburgā Melnkalne un ES parakstīja Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas stājās spēkā 2010. gada 1. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/documents/treaties-agreements/agreement/?id=2007070|title=Stabilisation and Association Agreement between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Republic of Montenegro, of the other part|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; 2008. gada 15. decembrī Melnkalne oficiāli iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. 2010. gada 17. decembrī [[Eiropadome]] piešķīra valstij ES kandidātvalsts statusu, bet 2012. gada 29. jūnijā tika oficiāli sāktas iestāšanās sarunas. Sarunu process aptver 33 sarunu sadaļas, kas saistītas ar ES tiesību aktu kopuma jeb ''acquis communautaire'' pārņemšanu. Melnkalne pakāpeniski ir saskaņojusi savu likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām, tomēr īpaši sarežģīti jautājumi ir bijuši saistīti ar tiesu sistēmas neatkarību, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, mediju brīvību un valsts pārvaldes reformām. 

2021. gadā Melnkalnes pievienošanās sarunām tika piemērota pārskatītā ES paplašināšanās metodoloģija, kurā lielāka uzmanība pievērsta tiesiskuma, demokrātisko institūciju un ekonomikas reformu faktiskai īstenošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/montenegro/|title=Montenegro|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

2024.–2026. gadā Melnkalnes integrācijas process ievērojami paātrinājās. 2026. gada aprīlī Eiropas Savienības Padomē tika izveidota īpaša darba grupa Melnkalnes pievienošanās līguma sagatavošanai, kas norādīja uz pāreju uz vēl noslēdzošāku sarunu posmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/montenegro/|title=Montenegro|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Līdz 2026. gada jūlijam Melnkalne bija atvērusi visas 33 sarunu sadaļas, no kurām 18 bija provizoriski slēgtas. 2026. gada 14. jūlijā tika provizoriski slēgtas sadaļas par konkurences politiku un muitas savienību. Eiropas Savienības institūcijas šajā periodā Melnkalni raksturoja kā visvairāk progresējušo kandidātvalsti pašreizējā ES paplašināšanās procesā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2026/07/14/enlargement-eu-and-montenegro-close-accession-negotiations-on-competition-policy-and-customs-union/|title=Enlargement: EU and Montenegro close accession negotiations on competition policy and customs union|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|date=2026-07-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada jūlijā Melnkalnes valdība paziņoja par bezvīzu režīma atcelšanu [[Krievija|Krievijas]] pilsoņiem, šo lēmumu saistot ar valsts vīzu politikas saskaņošanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] prasībām. Saskaņā ar 2026. gada 23. jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Krievijas pilsoņiem no 2026. gada 1. novembra ieceļošanai Melnkalnē būs nepieciešama vīza; līdz 2026. gada 31. oktobrim viņi valstī var uzturēties bez vīzas līdz 30 dienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.me/en/article/montenegro-fully-aligns-its-visa-policy-with-the-european-union-citizens-of-numerous-countries-can-now-apply-for-a-montenegrin-visa|title=Montenegro fully aligns its visa policy with the European Union – citizens of numerous countries can now apply for a Montenegrin visa|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Melnkalne atrodas [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]], [[Balkānu pussala|Balkānu pussalas]] rietumu daļā, pie [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]]. Tā robežojas ar [[Horvātija|Horvātiju]] rietumos, [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]] ziemeļrietumos, [[Serbija|Serbiju]] ziemeļaustrumos, [[Kosova|Kosovu]] austrumos un [[Albānija|Albāniju]] dienvidaustrumos. Valsts platība ir 13 812 km², bet Adrijas jūras piekrastes kopgarums sasniedz aptuveni 293 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/bfd84877-2473-45b3-8270-8eb202e1c200?version=1.0|title=Montenegro — Facts &amp; Figures|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnes reljefs ir izteikti kalnains. Valsts ziemeļu un centrālajā daļā dominē [[Dināru kalniene|Dināru kalnienes]] masīvi, kurus šķērso dziļas upju ielejas un kanjoni. Vairāk nekā 30 kalnu virsotņu pārsniedz 2000 metru augstumu. Pie augstākajām virsotnēm pieder Bobotov Kuk Durmitora masīvā, kura augstums ir 2522 metri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/a3316bbb-ca6b-47fb-a13f-6f1438512265?version=1.0|title=Montenegro: Trends and Prospects|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Nozīmīgākās Melnkalnes upes ir [[Tara (upe)|Tara]], [[Morača]], [[Piva]] un [[Lim]]. Tara ir pazīstama ar [[Taras kanjons|Taras kanjonu]], kas vietām sasniedz aptuveni 1300 metru dziļumu un ir viens no dziļākajiem kanjoniem Eiropā. Taras upe un Durmitora kalnu teritorija ietilpst [[Durmitora nacionālais parks|Durmitora nacionālajā parkā]], kas iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/a3316bbb-ca6b-47fb-a13f-6f1438512265?version=1.0|title=Montenegro: Trends and Prospects|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lielākais ezers valstī ir [[Skadaras ezers]], kas atrodas uz Melnkalnes un Albānijas robežas. Tā kopējā platība ir aptuveni 391 km², un lielākā ezera daļa atrodas Melnkalnes teritorijā. Ezers ir arī nozīmīga putnu dzīves un mitrāju aizsardzības teritorija.

Piekrastes reljefs ir ļoti daudzveidīgs. Ziemeļrietumos atrodas dziļi sauszemē iesniedzošais [[Kotoras līcis]], kuru ieskauj stāvi kalnu masīvi. Dienvidu virzienā piekraste kļūst atklātāka, un tajā atrodas tādas nozīmīgas pilsētas un kūrorti kā [[Budva]], [[Bāra (Melnkalne)|Bāra]] un [[Ulciņa]]. Kopējais pludmaļu garums valstī ir aptuveni 73 km, bet garākā no tām ir [[Velika plaža]] pie Ulciņas, kas stiepjas aptuveni 12 km garumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/35f4d58f-5a98-4e3b-944f-d2f93d0bcaf1?version=1.0|title=Montenegro|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnes klimatiskie apstākļi ievērojami atšķiras atkarībā no reljefa un attāluma no jūras. Adrijas jūras piekrastē dominē [[Vidusjūras klimats]] ar karstām un sausām vasarām un maigām, nokrišņiem bagātām ziemām. Valsts centrālajā daļā klimats ir kontinentālāks, savukārt augstākajos kalnu reģionos valda kalnu klimats ar vēsām vasarām un sniegotām ziemām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/bfd84877-2473-45b3-8270-8eb202e1c200?version=1.0|title=Montenegro — Facts &amp; Figures|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnē ir pieci nacionālie parki — [[Durmitora nacionālais parks|Durmitors]], [[Biogradska Gora]], [[Skadaras ezers]], [[Lovčens]] un [[Prokletije]]. Tie aptver nozīmīgu daļu valsts kalnu, mežu, ezeru un mitrāju ekosistēmu un ir nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

== Tūrisms ==
Tūrisms ir viena no nozīmīgākajām Melnkalnes tautsaimniecības nozarēm. Valsts tūrisma piedāvājumu veido [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekraste, vēsturiskās pilsētas, kalnu reģioni, nacionālie parki un kultūras pieminekļi. Īpaši nozīmīga ir piekrastes josla ar [[Kotoras līcis|Kotoras līci]], [[Budva|Budvu]], [[Tivata|Tivatu]], [[Herceg Novi]], [[Bāra (Melnkalne)|Bāru]] un [[Ulciņa|Ulciņu]]. 2025. gadā 92,6% visu tūristu nakšņojumu valstī tika reģistrēti piejūras kūrortos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4312|title=Arrivals and overnight stays of tourists, total|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Nozīmīgs tūrisma centrs ir [[Kotoras līcis]], kura vēsturiskās pilsētas, piekrastes apdzīvotās vietas un jahtu ostas piesaista gan kultūras, gan kruīzu un jahtu tūristus. [[Kotora|Kotoras]] vēsturiskais centrs ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], savukārt Tivatā atrodas starptautiski pazīstamā jahtu osta ''Porto Montenegro''.

Valsts dienvidu daļā nozīmīgi kūrorti ir Budva un Ulciņa. Budvas Rivjēra ir pazīstama ar pludmalēm un izklaides infrastruktūru, savukārt pie Ulciņas atrodas aptuveni 13 km garā Velika plaža, kas ir garākā pludmale Melnkalnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/plan-your-stay-in-montenegro/useful-tips-and-facts/facts-about-montenegro|title=Facts about Montenegro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Tūrisms attīstīts arī valsts kalnu reģionos. Melnkalnē ir pieci nacionālie parki — [[Durmitora nacionālais parks|Durmitors]], [[Biogradska Gora]], [[Skadaras ezers]], [[Lovčens]] un [[Prokletije]]. Populāras aktivitātes ir pārgājieni, alpīnisms, slēpošana, raftings un velotūrisms. Īpaši pazīstams ir [[Taras kanjons]], kas ir viens no dziļākajiem kanjoniem Eiropā.

2025. gadā Melnkalnē tika reģistrēti 2 728 564 tūristu ierašanās gadījumi un 15 367 166 nakšņojumi. Ārvalstu tūristi veidoja 95,8% no visiem nakšņojumiem. Visvairāk nakšņojumu veica tūristi no [[Serbija|Serbijas]] (23,4%), [[Krievija|Krievijas]] (16,4%), [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] (8,1%), [[Vācija|Vācijas]] (4,6%), [[Turcija|Turcijas]] (4,3%), [[Ukraina|Ukrainas]] (4,3%) un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] (4,1%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4312|title=Arrivals and overnight stays of tourists, total|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Starptautisko tūristu plūsmu galvenokārt apkalpo [[Podgoricas lidosta|Podgoricas]] un [[Tivatas lidosta|Tivatas lidostas]], kā arī Adrijas jūras ostas. Kotoras osta ir nozīmīgs kruīza kuģu galamērķis, bet Tivata kļuvusi par vienu no galvenajiem luksusa jahtu tūrisma centriem Adrijas jūras austrumu piekrastē.

== Demogrāfija ==
2020. gadā Melnkalnē dzīvoja 621 000 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautskaites datiem 44,98 % iedzīvotāju bija [[melnkalnieši]], 28,73 % [[serbi]], 8,65 % [[bosnieši]], 4,91 % [[albāņi]], 1,01 % [[čigāni]], 0,97 % [[horvāti]]. 7,68 % iedzīvotāju nosauca citu etnisko piederību, bet 3,31 % sevi sauca par musulmaņu tautībai piederīgiem.
Serbi pārsvarā dzīvo ziemeļu daļā gar [[Serbija]]s robežu, bosnieši dzīvo ziemeļaustrumu daļā, albāņi gar [[Albānija]]s un [[Kosova]]s robežu.

Pēc 2011. gada tautskaites datiem 72,1% iedzīvotāju piederēja serbu ortodoksajai baznīcai, 19,1% islāmam, 3,4% [[Romas katoļu baznīca]]i.

&lt;gallery&gt;
Montenegro municipalities.png|Administratīvais sadalījums
Statistical regions of Montenegro.svg|Statistiskie reģioni
MontenegroEthnic2011.PNG|Etniskais sadalījums (2011)
MontenegroReligion2011.PNG|Galvenās reliģijas (2011)
Montenegro motorways.JPG|Galvenie ceļi
&lt;/gallery&gt;

== Valodas ==
Melnkalnes valsts valoda ir [[melnkalniešu valoda]]. Saskaņā ar valsts konstitucionālo kārtību oficiālajā lietojumā atrodas arī [[Serbu valoda|serbu]], [[Bosniešu valoda|bosniešu]], [[Albāņu valoda|albāņu]] un [[horvātu valoda]]. Melnkalniešu valodā tiek izmantots gan [[latīņu alfabēts]], gan [[kirilica]], un abiem rakstības veidiem ir vienlīdzīgs statuss. Valsts izglītības sistēmā mācību pamatvaloda ir melnkalniešu valoda, taču mācības var notikt arī citās oficiālajā lietojumā esošajās valodās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.me/en/article/language-of-instruction|title=Language of Instruction|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Valodas jautājums Melnkalnē ir cieši saistīts ar valsts nacionālās identitātes veidošanos pēc neatkarības atjaunošanas 2006. gadā. Melnkalniešu, serbu, bosniešu un horvātu valodas pieder pie [[Dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu valodu]] rietumu grupas un ir savstarpēji ļoti tuvas. Melnkalniešu literārās valodas standartizācija īpaši aktivizējās pēc neatkarības atjaunošanas; tās alfabētā papildus tradicionālajiem burtiem tika iekļauti burti ''Ś'' un ''Ź'' (kirilicā — ''С́'' un ''З́'').

Saskaņā ar 2023. gada tautas skaitīšanu visbiežāk par dzimto valodu tika norādīta [[serbu valoda]] — 269 307 cilvēki jeb 43,18% iedzīvotāju. Melnkalniešu valodu par dzimto valodu norādīja 215 299 cilvēki jeb 34,52%, bosniešu valodu — 43 470 jeb 6,97%, albāņu valodu — 32 725 jeb 5,25%, bet [[Krievu valoda|krievu valodu]] — 14 731 jeb 2,36% iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4012|title=Population of Montenegro by National, i.e. Ethnical Affiliation, Religion, Mother Tongue, and Language a Person Usually Speaks, Census 2023|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2024-10-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Līdzīga situācija vērojama arī ikdienā lietotās valodas datos. 2023. gada tautas skaitīšanā 43,52% iedzīvotāju norādīja, ka parasti runā serbu valodā, 36,23% — melnkalniešu valodā, 6,68% — bosniešu valodā un 4,49% — albāņu valodā. Krievu valodu ikdienā parasti lietoja 2,21% valsts iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4012|title=Population of Montenegro by National, i.e. Ethnical Affiliation, Religion, Mother Tongue, and Language a Person Usually Speaks, Census 2023|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2024-10-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Albāņu valoda ir īpaši izplatīta valsts dienvidaustrumos, galvenokārt Ulciņas un Tuzi apkārtnē, savukārt bosniešu valoda plašāk tiek lietota Melnkalnes ziemeļaustrumu pašvaldībās. Piekrastes pilsētās, īpaši [[Kotora|Kotorā]] un tās apkārtnē, vēsturiski pastāv arī nozīmīga horvātu valodas un kultūras klātbūtne.

== Kultūra ==
Melnkalnes kultūra izveidojusies Balkānu, Vidusjūras un Centrāleiropas kultūru mijiedarbībā. To ietekmējušas gan [[Bizantijas impērija|Bizantijas]], [[Venēcijas Republika|Venēcijas]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] tradīcijas, gan dienvidslāvu kultūrtelpa. Valsts kultūras mantojumā nozīmīga vieta ir pareizticīgo klosteriem un baznīcām, katoļu sakrālajai arhitektūrai Adrijas jūras piekrastē, islāma kultūras pieminekļiem valsts austrumu un dienvidu daļā, kā arī vēsturiskajām pilsētām un nocietinājumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/explore-montenegro/culture-and-tours|title=Culture &amp; Lifestyle|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Par vienu no nozīmīgākajiem Melnkalnes kultūras centriem tradicionāli uzskata [[Cetiņe|Cetiņi]], kas līdz 1918. gadam bija valsts galvaspilsēta. Pilsētā atrodas Melnkalnes Nacionālais muzejs, Cetiņas klosteris, bijušo valdnieku rezidences, bibliotēkas un arhīvi. Cetiņas vēsturiskais centrs ir iekļauts [[UNESCO]] Pasaules mantojuma kandidātu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/5561/|title=Cetinje Historic Core|publisher=UNESCO World Heritage Centre|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnes literatūras un nacionālās kultūras vēsturē īpaša nozīme ir 19. gadsimta valdniekam, dzejniekam un filozofam Petaram II Petrovičam-Njegošam. Viņa pazīstamākais darbs ''Kalnu vainags'' (''Gorski vijenac'') ir viens no nozīmīgākajiem dienvidslāvu literatūras darbiem un ieņem centrālu vietu Melnkalnes literārajā tradīcijā.

Tradicionālajā mūzikā nozīmīgs instruments ir ''gusle'' — vienas stīgas lociņinstruments, kura pavadījumā vēsturiski tika dziedātas episkas dziesmas par kariem, varoņiem un nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem. Šī mutvārdu tradīcija kalpoja arī kā vēsturiskās atmiņas nodošanas veids no paaudzes paaudzē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/explore-montenegro/culture-and-tours/intangible-cultural-treasures|title=Intangible cultural treasures|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viens no raksturīgākajiem tradicionālajiem deju veidiem ir Crnogorsko oro jeb Melnkalnes oro. Dejas laikā dalībnieki veido apli, bet atsevišķi dejotāji tā centrā ar kustībām simboliski atdarina ērgļa lidojumu. Atsevišķos dejas variantos dejotāji kāpj viens otram uz pleciem, veidojot divlīmeņu apli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/explore-montenegro/culture-and-tours/montenegro-s-history-and-traditions|title=Montenegro's history &amp; traditions|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Piekrastes reģionos kultūras tradīcijas ievērojami atšķiras no valsts kalnu rajoniem. [[Kotora|Kotorā]], [[Perasta|Perastā]], [[Budva|Budvā]] un citās Adrijas piekrastes pilsētās saglabājusies izteikta Venēcijas kultūras un arhitektūras ietekme. Kotorā un tās apkārtnē tiek rīkoti tradicionāli karnevāli un jūrniecības svētki, savukārt Perastā ik gadu notiek Fašinada — tradicionāls pasākums, kura laikā vietējie iedzīvotāji ar laivām dodas uz mākslīgo [[Gospa od Škrpjela]] salu un met jūrā akmeņus, turpinot vēsturisko salas paplašināšanas tradīciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/explore-montenegro/culture-and-tours/montenegro-s-history-and-traditions|title=Montenegro's history &amp; traditions|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnes virtuve ir ģeogrāfiski daudzveidīga. Adrijas piekrastē izplatīti zivju un jūras produktu ēdieni, olīveļļa un Vidusjūras virtuvei raksturīgas sastāvdaļas, savukārt valsts kalnu reģionos tradicionāli dominē gaļas, piena produktu un kukurūzas ēdieni. Pie pazīstamākajiem ēdieniem pieder ''kačamak'', ''cicvara'', kūpinātais šķiņķis ''Njeguški pršut'', dažādi sieri, jēra gaļa un ēdieni, kas gatavoti zem metāla vāka jeb ''sač''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/explore-montenegro/food-wine/flavors-of-montenegro|title=Flavors of Montenegro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnei raksturīga arī reliģiskā un etniskā daudzveidība. Valstī vēsturiski līdzās pastāv [[Austrumu pareizticīgā baznīca|pareizticība]], [[Romas Katoļu baznīca|katolicisms]] un [[islāms]], un šo reliģisko kopienu kultūras mantojums ir būtiska valsts arhitektūras, mākslas un tradicionālās kultūras daļa.

== Skatīt arī ==

* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]
* [[Tivatas lidosta]]
* [[Podgoricas lidosta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Harbour Budva.JPG|[[Budva]]s osta
Attēls:Cathedral Kotor.JPG|Svētā Tripuna katedrāle [[Kotora|Kotorā]]
Attēls:Church Perast.JPG|Baznīca [[Perasta|Perastā]]
Attēls:Islands Perast.JPG|[[Perasta]]s ainava
Attēls:Manastir_pv.JPG|Klosteris [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:mosquepv.jpg|Mošeja ar augstāko minaretu(42m) [[Balkānu pussala|Balkānos]], [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:Durmitor - near Minin bogaz.jpg|[[Durmitors|Durmitora]] kalns
Attēls:Orjen.jpg|[[Orjens|Orjena]] kalns
Attēls:Cetinje palace.jpg|Karaļa Nikolas Pils [[Cetiņe|Cetiņē]]
Attēls:Crno jezero (Durmitor).jpg|Biogradskas Goras Nacionālais parks
Attēls:Tara River Canyon.jpg|[[Tara (upe)|Tara]]s upes aiza
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Serbija un Melnkalne]]
* [[Dienvidslāvija]]
* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]

{{Melnkalne-aizmetnis}}
{{Eiropa}}
{{NATO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas valstis]]
[[Kategorija:Melnkalne| ]]</text>
      <sha1>lsnb3fkiwf40c1la3ylqgzgzbbp9rdv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518371</id>
      <parentid>4518359</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:44:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518371</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28863" sha1="bcyawtuw9428u6ejukmf1osztebrova" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Црна Гора&lt;br /&gt;Crna Gora''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Melnkalne
|            valsts_nosaukums = Montenegro
|               karoga_attēls = Flag of Montenegro.svg
|            karoga_nosaukums = Melnkalnes karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Montenegro.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Melnkalnes ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 75px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Oj, svijetla majska zoro]]''&lt;small&gt;&lt;br /&gt;&quot;Ak, spožā maija rītausma&quot;&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls =Europe-Montenegro.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Podgorica]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
| latd=42 |latm=47 |latNS=N |longd=19 |longm=28 |longEW=E 
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = ''[[melnkalniešu valoda]]''&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;br /&gt;[[serbu valoda]]&lt;br /&gt;[[bosniešu valoda]]&lt;br /&gt;[[albāņu valoda]]&lt;br /&gt;[[horvātu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Pusprezidentāla sistēma|Pusprezidentāla]] [[republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Melnkalnes prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Jakovs Milatovičs]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Melnkalnes premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Milojko Spajičs]]
|        neatkarības_iegūšana = Dibināta
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = Dibināta [[Cetiņe]]
|          neatkarības_datums = [[1484]]. gadā
|       neatkarības_notikums2 = Anektēta [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]
|         neatkarības_datums2 = [[1499]]. gadā
|       neatkarības_notikums3 = [[Berlīnes kongress|Atzīta neatkarība]]
|         neatkarības_datums3 = [[1878]]. gadā
|       neatkarības_notikums4 = Apvienošanās ar [[Serbija|Serbiju]]
|         neatkarības_datums4 = [[1918]]. gadā
|       neatkarības_notikums5 = Neatkarība no [[Serbija un Melnkalne|valstu savienības]]
|         neatkarības_datums5 = [[2006. gads|2006]]. gadā
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 13812
|               platība_rangs = 160.
|              procenti_ūdens = 1,5
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2017
|          iedzīvotāju_skaits = 678 931
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 164.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 45
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 121.
|                     IKP_PPP = $3,443 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2005/2006
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $3800
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 0.829
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#FFCC00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 48.
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[eiro]]&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|                  utc_offset = +1
|              laika_zona_DST = [[CEST]]
|              utc_offset_DST = +2
|                      domēns = [[.me]] ([[.yu]])&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;
|              tālsarunu_kods = 381
|                    piezīme1 = Melnkalnes tradicionālā galvaspilsēta ir [[Cetiņe]].
|                    piezīme2 = Tiek uzskatīta par [[serbu valoda]]s dialektu.
|                    piezīme3 = Pieņemts vienpusīgi, Melnkalne nav [[Eirozona]]s dalībniece.
|                    piezīme4 = Domēns [[.yu]] tiks izmantots līdz 2009. gada septembrim.
|                iso_kods_num = 499
|              iso_kods_alfa2 = ME
|              iso_kods_alfa3 = MNE
}}'''Melnkalne''' ([[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]]: ''Црна Гора'' jeb ''Crna Gora'') ir valsts [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], [[Eiropa|Eiropā]]. Tās krastus apskalo [[Adrijas jūra]]. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir [[Podgorica]], bet vēsturiskā — [[Cetiņe]].

Kopš 2010. gada Melnkalne ir [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā.&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2017. gada [[NATO]] dalībvalsts.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato Par spīti Krievijas iebildumiem, Melnkalne pievienojas NATO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170605151616/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/663529-par_spiti_krievijas_iebildumiem_melnkalne_pievienojas_nato |date={{dat|2017|06|05||bez}} }} [[LETA]]—AP, 2017. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Etimoloģija ==
Valsts nosaukums Melnkalne ir tiešs latvisks tulkojums no melnkalniešu un serbu nosaukuma ''Crna Gora'' ({{lang|cnr|''Црна Гора''}}), kas burtiski nozīmē &quot;melnais kalns&quot;. Nosaukums saistīts ar tumšajiem, blīvi apmežotajiem kalniem valsts dienvidrietumu daļā, īpaši Lovčena apkārtnē, kuri no [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekrastes radīja tumša kalnu masīva iespaidu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/fr/preparez-votre-sejour-au-montenegro/informations-et-conseils-pratiques/dernieres-nouvelles-du-montenegro/voyage-montenegro-2022-06-08|title=Voyage Monténégro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2022-06-08|language=fr}}&lt;/ref&gt;

Rietumeiropas valodās izplatītais nosaukums ''Montenegro'' cēlies no venēciešu un itāļu formas ''Monte Negro'', kas arī burtiski nozīmē &quot;melnais kalns&quot;. Šo nosaukumu viduslaikos lietoja [[Venēcijas Republika|Venēcijas]] jūrasbraucēji, aprakstot no jūras redzamos tumši apaugušos kalnus. Vēlāk nosaukums ''Montenegro'' nostiprinājās daudzās Eiropas valodās, savukārt vietējā valodā saglabājās forma ''Crna Gora''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/fr/preparez-votre-sejour-au-montenegro/informations-et-conseils-pratiques/dernieres-nouvelles-du-montenegro/voyage-montenegro-2022-06-08|title=Voyage Monténégro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2022-06-08|language=fr}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Melnkalnes vēsture}}
Melnkalnes nosaukums (''Crna Gora'') pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā 14. gadsimtā. 1481. gadā tā kļuva par [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] vasaļvalsti, kuru pārvaldīja bīskapi (''vladikas''). 1852. gadā bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par kņazu un izveidoja Melnkalnes kņazisti. 1878. gada starptautiskajā Berlīnes līgumā Melnkalni atzina par neatkarīgu valsti, 1910. gadā kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Nikolas vadītā armija [[Melnkalnes kampaņa]]s laikā cieta sakāvi un 1916. gadā Melnkalni okupēja [[Austroungārija]]s spēki.

1918. gada decembrī Melnkalne pievienojās [[Dienvidslāvijas Karaliste|Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalstij]]. 
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Melnkalnes Sociālistiskā Republika]] kļuva par vienu no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republika]]s republikām. 

1992. gadā Melnkalnes Republika kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku]], kas 2003. gadā tika pārdēvēta par [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes valstu savienību]]. 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.

Pēc neatkarības atjaunošanas 2006. gadā Melnkalne par vienu no galvenajiem ārpolitikas mērķiem izvirzīja integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES). 2007. gada 15. oktobrī Luksemburgā Melnkalne un ES parakstīja Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas stājās spēkā 2010. gada 1. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/documents/treaties-agreements/agreement/?id=2007070|title=Stabilisation and Association Agreement between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Republic of Montenegro, of the other part|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; 2008. gada 15. decembrī Melnkalne oficiāli iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. 2010. gada 17. decembrī [[Eiropadome]] piešķīra valstij ES kandidātvalsts statusu, bet 2012. gada 29. jūnijā tika oficiāli sāktas iestāšanās sarunas. Sarunu process aptver 33 sarunu sadaļas, kas saistītas ar ES tiesību aktu kopuma jeb ''acquis communautaire'' pārņemšanu. Melnkalne pakāpeniski ir saskaņojusi savu likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām, tomēr īpaši sarežģīti jautājumi ir bijuši saistīti ar tiesu sistēmas neatkarību, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, mediju brīvību un valsts pārvaldes reformām. 

2021. gadā Melnkalnes pievienošanās sarunām tika piemērota pārskatītā ES paplašināšanās metodoloģija, kurā lielāka uzmanība pievērsta tiesiskuma, demokrātisko institūciju un ekonomikas reformu faktiskai īstenošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/montenegro/|title=Montenegro|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

2024.–2026. gadā Melnkalnes integrācijas process ievērojami paātrinājās. 2026. gada aprīlī Eiropas Savienības Padomē tika izveidota īpaša darba grupa Melnkalnes pievienošanās līguma sagatavošanai, kas norādīja uz pāreju uz vēl noslēdzošāku sarunu posmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/policies/montenegro/|title=Montenegro|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Līdz 2026. gada jūlijam Melnkalne bija atvērusi visas 33 sarunu sadaļas, no kurām 18 bija provizoriski slēgtas. 2026. gada 14. jūlijā tika provizoriski slēgtas sadaļas par konkurences politiku un muitas savienību. Eiropas Savienības institūcijas šajā periodā Melnkalni raksturoja kā visvairāk progresējušo kandidātvalsti pašreizējā ES paplašināšanās procesā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2026/07/14/enlargement-eu-and-montenegro-close-accession-negotiations-on-competition-policy-and-customs-union/|title=Enlargement: EU and Montenegro close accession negotiations on competition policy and customs union|publisher=Eiropas Savienības Padome|access-date=2026-09-06|date=2026-07-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada jūlijā Melnkalnes valdība paziņoja par bezvīzu režīma atcelšanu [[Krievija|Krievijas]] pilsoņiem, šo lēmumu saistot ar valsts vīzu politikas saskaņošanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] prasībām. Saskaņā ar 2026. gada 23. jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Krievijas pilsoņiem no 2026. gada 1. novembra ieceļošanai Melnkalnē būs nepieciešama vīza; līdz 2026. gada 31. oktobrim viņi valstī var uzturēties bez vīzas līdz 30 dienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.me/en/article/montenegro-fully-aligns-its-visa-policy-with-the-european-union-citizens-of-numerous-countries-can-now-apply-for-a-montenegrin-visa|title=Montenegro fully aligns its visa policy with the European Union – citizens of numerous countries can now apply for a Montenegrin visa|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|date=2026-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Melnkalne atrodas [[Dienvidaustrumeiropa|Dienvidaustrumeiropā]], [[Balkānu pussala|Balkānu pussalas]] rietumu daļā, pie [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]]. Tā robežojas ar [[Horvātija|Horvātiju]] rietumos, [[Bosnija un Hercegovina|Bosniju un Hercegovinu]] ziemeļrietumos, [[Serbija|Serbiju]] ziemeļaustrumos, [[Kosova|Kosovu]] austrumos un [[Albānija|Albāniju]] dienvidaustrumos. Valsts platība ir 13 812 km², bet Adrijas jūras piekrastes kopgarums sasniedz aptuveni 293 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/bfd84877-2473-45b3-8270-8eb202e1c200?version=1.0|title=Montenegro — Facts &amp; Figures|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnes reljefs ir izteikti kalnains. Valsts ziemeļu un centrālajā daļā dominē [[Dināru kalniene|Dināru kalnienes]] masīvi, kurus šķērso dziļas upju ielejas un kanjoni. Vairāk nekā 30 kalnu virsotņu pārsniedz 2000 metru augstumu. Pie augstākajām virsotnēm pieder Bobotov Kuk Durmitora masīvā, kura augstums ir 2522 metri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/a3316bbb-ca6b-47fb-a13f-6f1438512265?version=1.0|title=Montenegro: Trends and Prospects|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Nozīmīgākās Melnkalnes upes ir [[Tara (upe)|Tara]], [[Morača]], [[Piva]] un [[Lim]]. Tara ir pazīstama ar [[Taras kanjons|Taras kanjonu]], kas vietām sasniedz aptuveni 1300 metru dziļumu un ir viens no dziļākajiem kanjoniem Eiropā. Taras upe un Durmitora kalnu teritorija ietilpst Durmitora nacionālajā parkā, kas iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/a3316bbb-ca6b-47fb-a13f-6f1438512265?version=1.0|title=Montenegro: Trends and Prospects|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Lielākais ezers valstī ir [[Skadaras ezers]], kas atrodas uz Melnkalnes un Albānijas robežas. Tā kopējā platība ir aptuveni 391 km², un lielākā ezera daļa atrodas Melnkalnes teritorijā. Ezers ir arī nozīmīga putnu dzīves un mitrāju aizsardzības teritorija.

Piekrastes reljefs ir ļoti daudzveidīgs. Ziemeļrietumos atrodas dziļi sauszemē iesniedzošais [[Kotoras līcis]], kuru ieskauj stāvi kalnu masīvi. Dienvidu virzienā piekraste kļūst atklātāka, un tajā atrodas tādas nozīmīgas pilsētas un kūrorti kā [[Budva]], [[Bāra (Melnkalne)|Bāra]] un [[Ulciņa]]. Kopējais pludmaļu garums valstī ir aptuveni 73 km, bet garākā no tām ir [[Velika plaža]] pie Ulciņas, kas stiepjas aptuveni 12 km garumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/35f4d58f-5a98-4e3b-944f-d2f93d0bcaf1?version=1.0|title=Montenegro|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnes klimatiskie apstākļi ievērojami atšķiras atkarībā no reljefa un attāluma no jūras. Adrijas jūras piekrastē dominē [[Vidusjūras klimats]] ar karstām un sausām vasarām un maigām, nokrišņiem bagātām ziemām. Valsts centrālajā daļā klimats ir kontinentālāks, savukārt augstākajos kalnu reģionos valda kalnu klimats ar vēsām vasarām un sniegotām ziemām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wapi.gov.me/download/bfd84877-2473-45b3-8270-8eb202e1c200?version=1.0|title=Montenegro — Facts &amp; Figures|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnē ir pieci nacionālie parki — [[Durmitora nacionālais parks|Durmitors]], [[Biogradska Gora]], [[Skadaras ezers]], [[Lovčens]] un [[Prokletije]]. Tie aptver nozīmīgu daļu valsts kalnu, mežu, ezeru un mitrāju ekosistēmu un ir nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

== Tūrisms ==
Tūrisms ir viena no nozīmīgākajām Melnkalnes tautsaimniecības nozarēm. Valsts tūrisma piedāvājumu veido [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekraste, vēsturiskās pilsētas, kalnu reģioni, nacionālie parki un kultūras pieminekļi. Īpaši nozīmīga ir piekrastes josla ar [[Kotoras līcis|Kotoras līci]], [[Budva|Budvu]], [[Tivata|Tivatu]], [[Herceg Novi]], [[Bāra (Melnkalne)|Bāru]] un [[Ulciņa|Ulciņu]]. 2025. gadā 92,6% visu tūristu nakšņojumu valstī tika reģistrēti piejūras kūrortos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4312|title=Arrivals and overnight stays of tourists, total|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Nozīmīgs tūrisma centrs ir [[Kotoras līcis]], kura vēsturiskās pilsētas, piekrastes apdzīvotās vietas un jahtu ostas piesaista gan kultūras, gan kruīzu un jahtu tūristus. [[Kotora|Kotoras]] vēsturiskais centrs ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], savukārt Tivatā atrodas starptautiski pazīstamā jahtu osta ''Porto Montenegro''.

Valsts dienvidu daļā nozīmīgi kūrorti ir Budva un Ulciņa. Budvas Rivjēra ir pazīstama ar pludmalēm un izklaides infrastruktūru, savukārt pie Ulciņas atrodas aptuveni 13 km garā Velika plaža, kas ir garākā pludmale Melnkalnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/plan-your-stay-in-montenegro/useful-tips-and-facts/facts-about-montenegro|title=Facts about Montenegro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Tūrisms attīstīts arī valsts kalnu reģionos. Melnkalnē ir pieci nacionālie parki — [[Durmitora nacionālais parks|Durmitors]], [[Biogradska Gora]], [[Skadaras ezers]], [[Lovčens]] un [[Prokletije]]. Populāras aktivitātes ir pārgājieni, alpīnisms, slēpošana, raftings un velotūrisms. Īpaši pazīstams ir [[Taras kanjons]], kas ir viens no dziļākajiem kanjoniem Eiropā.

2025. gadā Melnkalnē tika reģistrēti 2 728 564 tūristu ierašanās gadījumi un 15 367 166 nakšņojumi. Ārvalstu tūristi veidoja 95,8% no visiem nakšņojumiem. Visvairāk nakšņojumu veica tūristi no [[Serbija|Serbijas]] (23,4%), [[Krievija|Krievijas]] (16,4%), [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] (8,1%), [[Vācija|Vācijas]] (4,6%), [[Turcija|Turcijas]] (4,3%), [[Ukraina|Ukrainas]] (4,3%) un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] (4,1%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4312|title=Arrivals and overnight stays of tourists, total|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Starptautisko tūristu plūsmu galvenokārt apkalpo [[Podgoricas lidosta|Podgoricas]] un [[Tivatas lidosta|Tivatas lidostas]], kā arī Adrijas jūras ostas. Kotoras osta ir nozīmīgs kruīza kuģu galamērķis, bet Tivata kļuvusi par vienu no galvenajiem luksusa jahtu tūrisma centriem Adrijas jūras austrumu piekrastē.

== Demogrāfija ==
2020. gadā Melnkalnē dzīvoja 621 000 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautskaites datiem 44,98 % iedzīvotāju bija [[melnkalnieši]], 28,73 % [[serbi]], 8,65 % [[bosnieši]], 4,91 % [[albāņi]], 1,01 % [[čigāni]], 0,97 % [[horvāti]]. 7,68 % iedzīvotāju nosauca citu etnisko piederību, bet 3,31 % sevi sauca par musulmaņu tautībai piederīgiem.
Serbi pārsvarā dzīvo ziemeļu daļā gar [[Serbija]]s robežu, bosnieši dzīvo ziemeļaustrumu daļā, albāņi gar [[Albānija]]s un [[Kosova]]s robežu.

Pēc 2011. gada tautskaites datiem 72,1% iedzīvotāju piederēja serbu ortodoksajai baznīcai, 19,1% islāmam, 3,4% [[Romas katoļu baznīca]]i.

&lt;gallery&gt;
Montenegro municipalities.png|Administratīvais sadalījums
Statistical regions of Montenegro.svg|Statistiskie reģioni
MontenegroEthnic2011.PNG|Etniskais sadalījums (2011)
MontenegroReligion2011.PNG|Galvenās reliģijas (2011)
Montenegro motorways.JPG|Galvenie ceļi
&lt;/gallery&gt;

== Valodas ==
Melnkalnes valsts valoda ir [[melnkalniešu valoda]]. Saskaņā ar valsts konstitucionālo kārtību oficiālajā lietojumā atrodas arī [[Serbu valoda|serbu]], [[Bosniešu valoda|bosniešu]], [[Albāņu valoda|albāņu]] un [[horvātu valoda]]. Melnkalniešu valodā tiek izmantots gan [[latīņu alfabēts]], gan [[kirilica]], un abiem rakstības veidiem ir vienlīdzīgs statuss. Valsts izglītības sistēmā mācību pamatvaloda ir melnkalniešu valoda, taču mācības var notikt arī citās oficiālajā lietojumā esošajās valodās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.me/en/article/language-of-instruction|title=Language of Instruction|publisher=Government of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Valodas jautājums Melnkalnē ir cieši saistīts ar valsts nacionālās identitātes veidošanos pēc neatkarības atjaunošanas 2006. gadā. Melnkalniešu, serbu, bosniešu un horvātu valodas pieder pie [[Dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu valodu]] rietumu grupas un ir savstarpēji ļoti tuvas. Melnkalniešu literārās valodas standartizācija īpaši aktivizējās pēc neatkarības atjaunošanas; tās alfabētā papildus tradicionālajiem burtiem tika iekļauti burti ''Ś'' un ''Ź'' (kirilicā — ''С́'' un ''З́'').

Saskaņā ar 2023. gada tautas skaitīšanu visbiežāk par dzimto valodu tika norādīta [[serbu valoda]] — 269 307 cilvēki jeb 43,18% iedzīvotāju. Melnkalniešu valodu par dzimto valodu norādīja 215 299 cilvēki jeb 34,52%, bosniešu valodu — 43 470 jeb 6,97%, albāņu valodu — 32 725 jeb 5,25%, bet [[Krievu valoda|krievu valodu]] — 14 731 jeb 2,36% iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4012|title=Population of Montenegro by National, i.e. Ethnical Affiliation, Religion, Mother Tongue, and Language a Person Usually Speaks, Census 2023|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2024-10-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Līdzīga situācija vērojama arī ikdienā lietotās valodas datos. 2023. gada tautas skaitīšanā 43,52% iedzīvotāju norādīja, ka parasti runā serbu valodā, 36,23% — melnkalniešu valodā, 6,68% — bosniešu valodā un 4,49% — albāņu valodā. Krievu valodu ikdienā parasti lietoja 2,21% valsts iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.monstat.org/eng/novosti.php?id=4012|title=Population of Montenegro by National, i.e. Ethnical Affiliation, Religion, Mother Tongue, and Language a Person Usually Speaks, Census 2023|publisher=MONSTAT|access-date=2026-09-06|date=2024-10-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Albāņu valoda ir īpaši izplatīta valsts dienvidaustrumos, galvenokārt Ulciņas un Tuzi apkārtnē, savukārt bosniešu valoda plašāk tiek lietota Melnkalnes ziemeļaustrumu pašvaldībās. Piekrastes pilsētās, īpaši [[Kotora|Kotorā]] un tās apkārtnē, vēsturiski pastāv arī nozīmīga horvātu valodas un kultūras klātbūtne.

== Kultūra ==
Melnkalnes kultūra izveidojusies Balkānu, Vidusjūras un Centrāleiropas kultūru mijiedarbībā. To ietekmējušas gan [[Bizantijas impērija|Bizantijas]], [[Venēcijas Republika|Venēcijas]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] tradīcijas, gan dienvidslāvu kultūrtelpa. Valsts kultūras mantojumā nozīmīga vieta ir pareizticīgo klosteriem un baznīcām, katoļu sakrālajai arhitektūrai Adrijas jūras piekrastē, islāma kultūras pieminekļiem valsts austrumu un dienvidu daļā, kā arī vēsturiskajām pilsētām un nocietinājumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/explore-montenegro/culture-and-tours|title=Culture &amp; Lifestyle|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Par vienu no nozīmīgākajiem Melnkalnes kultūras centriem tradicionāli uzskata [[Cetiņe|Cetiņi]], kas līdz 1918. gadam bija valsts galvaspilsēta. Pilsētā atrodas Melnkalnes Nacionālais muzejs, Cetiņas klosteris, bijušo valdnieku rezidences, bibliotēkas un arhīvi. Cetiņas vēsturiskais centrs ir iekļauts [[UNESCO]] Pasaules mantojuma kandidātu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/tentativelists/5561/|title=Cetinje Historic Core|publisher=UNESCO World Heritage Centre|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnes literatūras un nacionālās kultūras vēsturē īpaša nozīme ir 19. gadsimta valdniekam, dzejniekam un filozofam Petaram II Petrovičam-Njegošam. Viņa pazīstamākais darbs ''Kalnu vainags'' (''Gorski vijenac'') ir viens no nozīmīgākajiem dienvidslāvu literatūras darbiem un ieņem centrālu vietu Melnkalnes literārajā tradīcijā.

Tradicionālajā mūzikā nozīmīgs instruments ir ''gusle'' — vienas stīgas lociņinstruments, kura pavadījumā vēsturiski tika dziedātas episkas dziesmas par kariem, varoņiem un nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem. Šī mutvārdu tradīcija kalpoja arī kā vēsturiskās atmiņas nodošanas veids no paaudzes paaudzē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/explore-montenegro/culture-and-tours/intangible-cultural-treasures|title=Intangible cultural treasures|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viens no raksturīgākajiem tradicionālajiem deju veidiem ir Crnogorsko oro jeb Melnkalnes oro. Dejas laikā dalībnieki veido apli, bet atsevišķi dejotāji tā centrā ar kustībām simboliski atdarina ērgļa lidojumu. Atsevišķos dejas variantos dejotāji kāpj viens otram uz pleciem, veidojot divlīmeņu apli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/explore-montenegro/culture-and-tours/montenegro-s-history-and-traditions|title=Montenegro's history &amp; traditions|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Piekrastes reģionos kultūras tradīcijas ievērojami atšķiras no valsts kalnu rajoniem. [[Kotora|Kotorā]], [[Perasta|Perastā]], [[Budva|Budvā]] un citās Adrijas piekrastes pilsētās saglabājusies izteikta Venēcijas kultūras un arhitektūras ietekme. Kotorā un tās apkārtnē tiek rīkoti tradicionāli karnevāli un jūrniecības svētki, savukārt Perastā ik gadu notiek Fašinada — tradicionāls pasākums, kura laikā vietējie iedzīvotāji ar laivām dodas uz mākslīgo [[Gospa od Škrpjela]] salu un met jūrā akmeņus, turpinot vēsturisko salas paplašināšanas tradīciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/explore-montenegro/culture-and-tours/montenegro-s-history-and-traditions|title=Montenegro's history &amp; traditions|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnes virtuve ir ģeogrāfiski daudzveidīga. Adrijas piekrastē izplatīti zivju un jūras produktu ēdieni, olīveļļa un Vidusjūras virtuvei raksturīgas sastāvdaļas, savukārt valsts kalnu reģionos tradicionāli dominē gaļas, piena produktu un kukurūzas ēdieni. Pie pazīstamākajiem ēdieniem pieder ''kačamak'', ''cicvara'', kūpinātais šķiņķis ''Njeguški pršut'', dažādi sieri, jēra gaļa un ēdieni, kas gatavoti zem metāla vāka jeb ''sač''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.montenegro.travel/en/explore-montenegro/food-wine/flavors-of-montenegro|title=Flavors of Montenegro|publisher=National Tourism Organisation of Montenegro|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Melnkalnei raksturīga arī reliģiskā un etniskā daudzveidība. Valstī vēsturiski līdzās pastāv [[Austrumu pareizticīgā baznīca|pareizticība]], [[Romas Katoļu baznīca|katolicisms]] un [[islāms]], un šo reliģisko kopienu kultūras mantojums ir būtiska valsts arhitektūras, mākslas un tradicionālās kultūras daļa.

== Skatīt arī ==

* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]
* [[Tivatas lidosta]]
* [[Podgoricas lidosta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Harbour Budva.JPG|[[Budva]]s osta
Attēls:Cathedral Kotor.JPG|Svētā Tripuna katedrāle [[Kotora|Kotorā]]
Attēls:Church Perast.JPG|Baznīca [[Perasta|Perastā]]
Attēls:Islands Perast.JPG|[[Perasta]]s ainava
Attēls:Manastir_pv.JPG|Klosteris [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:mosquepv.jpg|Mošeja ar augstāko minaretu(42m) [[Balkānu pussala|Balkānos]], [[Pļevļa|Pļevļā]]
Attēls:Durmitor - near Minin bogaz.jpg|[[Durmitors|Durmitora]] kalns
Attēls:Orjen.jpg|[[Orjens|Orjena]] kalns
Attēls:Cetinje palace.jpg|Karaļa Nikolas Pils [[Cetiņe|Cetiņē]]
Attēls:Crno jezero (Durmitor).jpg|Biogradskas Goras Nacionālais parks
Attēls:Tara River Canyon.jpg|[[Tara (upe)|Tara]]s upes aiza
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Serbija un Melnkalne]]
* [[Dienvidslāvija]]
* [[Melnkalnes pilsētu uzskaitījums]]

{{Melnkalne-aizmetnis}}
{{Eiropa}}
{{NATO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas valstis]]
[[Kategorija:Melnkalne| ]]</text>
      <sha1>bcyawtuw9428u6ejukmf1osztebrova</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Serbijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15286</id>
    <revision>
      <id>4517966</id>
      <parentid>4454302</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:16:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Boja02</username>
        <id>73337</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4517966</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13123" sha1="sdy417jv2sgkvnky2cjfzis0vdz7qar" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Serbija
| Badge              = Fudbalski savez Srbije.svg
| FIFA Trigramme     = SRB
| Nickname           = ''Орлови / Оrlovi'' (Ērgļi)
| Association        = [[Serbijas Futbola asociācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] (Eiropa)
| Coach              = {{flaga|Serbija}} [[Veļko Paunovičs]]
| Captain            = [[Aleksandrs Mitrovičs]]
| Most caps          = [[Dušans Tadičs]] (111)
| Top scorer         = [[Aleksandrs Mitrovičs]] (63)
| Home Stadium       = [[Rajko Mitiča stadions]],&lt;br&gt;[[Belgrada]]
| FIFA Rank = {{Nft rank|39.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}&lt;ref&gt;[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]&lt;/ref&gt;
| FIFA max = 6.
| FIFA max date = 1998. gada decembris
| FIFA min = 101.
| FIFA min date = 1994. gada decembris
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1 = _srb25h
| pattern_b1 = _srb25h
| pattern_ra1 = _srb25h
| pattern_sh1 = _srb25h
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 0000FF
| body1 = 0000FF
| rightarm1 = 0000FF
| shorts1 = 0000FF
| socks1 = 0000FF
| pattern_la2 = _blueborder
| pattern_b2 = _srb25a
| pattern_ra2 = _blueborder
| pattern_sh2 = _srb25a
| pattern_so2 = _bluetopl
| leftarm2    = FFFFFF
| body2       = FFFFFF
| rightarm2   = FFFFFF
| shorts2     = FFFFFF
| socks2      = FFFFFF
| First game         = '''Kā Dienvidslāvijas Karaliste:'''&lt;br&gt;{{fb|Čehoslovākija}} 7:0 {{fb-rt|YUG|karaliste}}&lt;br&gt;([[Antverpene]], [[Beļģija]]; {{dat|1920|8|28|N|bez}})&lt;br&gt;'''Kā Serbija:'''&lt;br&gt;{{fb|CZE}} 1:3 {{fb-rt|SRB|2004}} &lt;br&gt;([[Uherske Hradište]], [[Čehija]]; {{dat|2006|8|16|N|bez}}) 
| Largest win        = {{fb|AZE}} 1:6 {{fb-rt|SRB|2004}}&lt;br&gt;([[Baku]], [[Azerbaidžāna]]; {{dat|2007|10|17|N|bez}})&lt;br&gt;{{fb|SRB|2004}} 6:1 {{fb-rt|BUL}}&lt;br&gt;([[Belgrada]], [[Serbija]]; {{dat|2008|11|19|N|bez}})&lt;br&gt;{{fb|SRB|2004}} 5:0 {{fb-rt|ROU}}&lt;br&gt;([[Belgrada]], [[Serbija]]; {{dat|2009|10|16|N|bez}})&lt;br&gt;{{fb|SRB}} 6:1 {{fb-rt|WAL}}&lt;br&gt;([[Novi Sada]], [[Serbija]]; {{dat|2012|9|11|N|bez}})&lt;br&gt;
| Largest loss       = {{fb|SRB}} 0:3 {{fb-rt|BEL}}&lt;br&gt;([[Belgrada]], [[Serbija]]; {{dat|2012|10|12|N|bez}})&lt;br&gt;{{fb|CZE}} 4:1 {{fb-rt|SRB}}&lt;br&gt; ([[Ostrava]], [[Čehija]]; {{dat|2015|11|13|N|bez}})
| World cup apps     = 3
| World cup first    = 2010
| World cup best     = Grupu turnīrs: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]], [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
| Regional cup apps  = 2
| Regional cup first = [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā |2000]]
| Regional cup best  = 
| current            = 
}}

'''Serbijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Serbija|Serbijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Serbijas futbola izlasi pārvalda [[Serbijas Futbola asociācija]]. Izlase izveidojās 1994. gadā pēc apvienotās sociālistiskās [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanās ''(skatīt [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas futbola izlasi]])'', un tobrīd tā saglabāja nosaukumu '''Dienvidslāvijas futbola izlase'''. 2003. gadā, mainoties valsts nosaukumam, arī izlase kļuva par '''Serbijas un Melnkalnes futbola izlasi'''. 2006. gada jūnijā pēc [[Melnkalne]]s ''(skatīt [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalnes futbola izlasi]])'' atdalīšanās no [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]], izlasi pārsauca par '''Serbijas futbola izlasi'''. Savu pirmo spēli jaunā Serbijas izlase aizvadīja 2006. gada 16. augustā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlasi]]. Kā Serbija izlase divas reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]] ([[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadā]]). [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] ar Serbijas nosaukumu nav spēlējusi, bet [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gadā]] piedalījās kā Dienvidslāvijas FR.

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Skatīt [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas izlasi]]''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās starptautisko sankciju pret [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas karu]] dēļ''
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Astotdaļfināls (kā Dienvidslāvijas FR)''
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās (kā Dienvidslāvijas FR)''
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Grupu turnīrs (kā Serbija un Melnkalne)''
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Grupu turnīrs''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Grupu turnīrs
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Grupu turnīrs
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] - ''Skatīt [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvijas izlasi]]''
* [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Kvalificējās, bet nepiedalījās starptautisko sankciju pret [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas karu]] dēļ''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nepiedalījās sankciju dēļ (kā Dienvidslāvijas FR)''
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Ceturtdaļfināls (kā Dienvidslāvijas FR)''
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās (turnīru iesāka kā Dienvidslāvijas FR, pabeidza kā Serbija un Melnkalne)''
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās (turnīru iesāka kā Serbija un Melnkalne, pabeidza kā Serbijas izlase)''
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — ''Nekvalificējās''
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — ''[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Nekvalificējās]]''
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — ''[[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Nekvalificējās]]''
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/25062024-ari_daniem_un_serbiem_smagnejs_bezvartu_n|title=Arī dāņiem un serbiem smagnējs bezvārtu neizšķirts, Horvātija dodas mājās|website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|6|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] —
== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.

{{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Serbija}}
&lt;!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s izslēgšanas spēli pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]] (12.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlēm pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] (15.11.2020) un [[Krievijas futbola izlase|Krieviju]] (18.11.2020).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fss.rs/29239-2/|title=СЕЛЕКТОР ЉУБИША ТУМБАКОВИЋ САОПШТИО СПИСАК ИГРАЧА ЗА МЕЧЕВЕ ПРОТИВ ШКОТСКЕ, МАЂАРСКЕ И РУСИЈЕ {{!}} Фудбалски савез Србије|website=fss.rs|access-date=2020-11-11|language=sr-RS}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start|background=#CF1020|color=white}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Predrags Rajkovičs]]|age={{Birth date and age|1995|10|31|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Marko Dmitrovičs]]|age={{Birth date and age|1992|1|24|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[SD Eibar|Eibar]]|clubnat=SPA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Emīls Rokovs]]|age={{Birth date and age|1995|1|27|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|clubnat=HUN}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Dorde Nikoličs]]|age={{Birth date and age|1997|5|13|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs break|background=#CF1020}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Aleksandars Kolarovs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age|1985|11|10|df=y}}|caps=94|goals=11|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Milenkovičs]]|age={{Birth date and age|1997|10|12|df=y}}|caps=23|goals=1|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Stefans Mitrovičs]]|age={{Birth date and age|1990|5|22|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Filips Mladenovičs]]|age={{Birth date and age|1991|8|15|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Urošs Spajičs]]|age={{Birth date and age|1993|2|13|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Strahiņa Pavlovičs]]|age={{Birth date and age|2001|5|24|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[AS Monaco|Monaoc]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Nikola Marašs]]|age={{Birth date and age|1995|12|19|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[UD Almería|Almería]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs break|background=#d11418}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dušans Tadičs]]|age={{Birth date and age|1988|11|20|df=y}}|caps=71|goals=16|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Luka Milivojevičs]]|age={{Birth date and age|1991|4|7|df=y}}|caps=38|goals=1|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Filips Kostičs]]|age={{Birth date and age|1992|11|1|df=y}}|caps=34|goals=2|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nemaņa Gudeļs]]|age={{Birth date and age|1991|11|16|df=y}}|caps=30|goals=1|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nemaņa Maksimovičs]]|age={{Birth date and age|1995|1|26|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Getafe CF|Getafe]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mijats Gačinovičs]]|age={{Birth date and age|1995|2|8|df=y}}|caps=21|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Sergejs Milinkovičs-Savičs]]|age={{Birth date and age|1995|2|27|df=y}}|caps=18|goals=3|club=[[S.S. Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Nemaņa Radoņičs]]|age={{Birth date and age|1996|2|15|df=y}}|caps=18|goals=2|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Saša Lukičs]]|age={{Birth date and age|1996|8|13|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Darko Lazovičs]]|age={{Birth date and age|1990|9|15|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aleksandrs Katai]]|age={{Birth date and age|1991|2|6|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Marko Grujičs]]|age={{Birth date and age|1996|4|13|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Mihailo Rističs]]|age={{Birth date and age|1995|10|31|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Saša Zdjelars]]|age={{Birth date and age|1995|3|20|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FK Partizan|Partizan]]|clubnat=SRB}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lazars Randelovičs]]|age={{Birth date and age|1997|8|5|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|clubnat=GRE}}
{{nat fs break|background=#CF1020}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Aleksandrs Mitrovičs]]|age={{Birth date and age|1994|9|16|df=y}}|caps=59|goals=36|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Luka Jovičs]]|age={{Birth date and age|1997|12|23|df=y}}|caps=8|goals=2|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dušans Vlahovičs]]|age={{Birth date and age|2000|1|28|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dorde Despotovičs]]|age={{Birth date and age|1992|3|4|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Rubin Kazan]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs end}}--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Serbijas futbola izlase
| titlestyle = background:#C6363C; color:white;
| list       = 
{{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Serbijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}}
}}
[[Kategorija:Serbijas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]</text>
      <sha1>sdy417jv2sgkvnky2cjfzis0vdz7qar</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4518123</id>
      <parentid>4517681</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:41:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3</comment>
      <origin>4518123</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="604515" sha1="j46znw2uq6pa9r6umm0uqghabvfwcf7" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?

[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?

[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?

[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?

[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?

[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?

[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?

[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?

[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?

[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?

[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?

[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?

[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?

[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantija]]s vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir  piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>j46znw2uq6pa9r6umm0uqghabvfwcf7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518126</id>
      <parentid>4518123</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:44:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4518126</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="604536" sha1="hrl0jvj7imsabut09e5uqb7exos47bn" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?

[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?

[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?

[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?

[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?

[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?

[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?

[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?

[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?

[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?

[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?

[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?

[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?

[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir  piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>hrl0jvj7imsabut09e5uqb7exos47bn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518285</id>
      <parentid>4518126</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T02:10:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4518285</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="604519" sha1="5zu5o1lj7w8g7w4orcmi8z266wsncoq" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?

[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?

[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?

[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?

[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?

[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?

[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?

[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?

[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?

[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?

[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?

[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?

[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?

[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?

[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir  piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>5zu5o1lj7w8g7w4orcmi8z266wsncoq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518311</id>
      <parentid>4518285</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:25:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2</comment>
      <origin>4518311</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="604912" sha1="63yh76nkmxndehr4jf02v61sfc2ofxw" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?

[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?

[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?

[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?

[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?

[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?

[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?

[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?

[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?

[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?

[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?

[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?

[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?

[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?

[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir  piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>63yh76nkmxndehr4jf02v61sfc2ofxw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518313</id>
      <parentid>4518311</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:28:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4518313</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="604912" sha1="o3xnkpicxxg71hcx3q5f58ax9ckg3by" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?

[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|50px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?

[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|50px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?

[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?

[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|50px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?

[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?

[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?

[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?

[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?

[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?

[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?

[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?

[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?

[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?

[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?

[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?

[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?

[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?

[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?

[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?

[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?

[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?

[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?

[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?

[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?

[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?

[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?

[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?

[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?

[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?

[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?

[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?

[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?

[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?

[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?

[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?

[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?

[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?

[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?

[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?

[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?

[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?

[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?

[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?

[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?

[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?

[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''&quot;[[Gļēvais suns Drosminieks]]&quot;''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo?
* ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību?
* ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] &quot;par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem&quot;, kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā?
* ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... [[folklora]]s draugu kopa '''&quot;[[Skandinieki]]&quot;''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]?
* ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas?
* ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas &quot;Mammoth&quot;|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas &quot;Mammoth&quot; 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] hokeja komandas pamatiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]?
* ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu?
* ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''&quot;[[Nāves žokļos]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis &quot;albiceleste&quot; sastāvā?
* ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību?
* ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē?
* ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda?
* ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli?
* ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos?
* ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes?
* ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā?
* ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu?
* ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&amp;M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)?
* ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas &quot;Canucks&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[L&amp;M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā &quot;zinātniski modernu&quot; risinājumu [[smēķēšana]]i?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]?
* ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi?
* ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu &quot;Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem?
* ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu?
* ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]?
* ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ?
* ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta?
* ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām?
* ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni?
* ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās?
* ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]?
* ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai?
* ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti?
* ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma?
* ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120?
* ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]?
* ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda?
* ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē?
* ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju?
* ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]?
* ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]?
* ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts &quot;Daudzskanīgais debesjums&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta?
* ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par &quot;viltus ziņu&quot; izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em?
* ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi?
* ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em?
* ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos?
* ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras?
* ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Envers Paša]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]?
* ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]?
* ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS &quot;Liepājas autobusu parks&quot;]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA &quot;LAP1R&quot;, kas, pēc &quot;Firmas.lv&quot; ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm?
* ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Palmbīča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri?
* ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu &quot;centru&quot;, un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas?
* ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]?
* ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi?
* ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru?
* ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā?
* ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gadā partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]?
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju?
* ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību?
* ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu?
* ... par otro studijas albumu &quot;Lēnā palīdzība&quot; [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma &quot;[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]&quot; nominācijas kategorijās &quot;Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums&quot; un &quot;Labākais albuma dizains&quot;, otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē?
* ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā?
* ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-19]]''''' veica [[ASV]] un PSRS kopīgu [[Kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] projektā ''Apollo — Sojuz'', kas bija pirmais kopīgais abu lielvalstu lidojums kosmosā?
* ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi?
* ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]?
* ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]?
* ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''?
* ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''&quot;[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]&quot;''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA &quot;Orkla Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Saimons Heriss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu?
* ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā?
* ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku?
* ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]?
* ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]?
* ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili?
* ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī '''[[piraijas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums?
* ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem?
* ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]]
* ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem &quot;'''[[Vēl ir laiks]]'''&quot;, kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums &quot;Vēl ir laiks!&quot; tika spontāni aizstāts ar skandējumu &quot;Latvijā!&quot;?
* ... tradicionālās [[animācijas filma]]s &quot;[[Lilo un Stičs]]&quot; [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''&quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot;''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem?
* ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas?
* ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā?
* ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]?
* ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]]
* ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings?
* ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju?
* ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga?
* ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]]
* ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu?
* ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]]
* ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]?
* ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]]
* ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]]
* ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai &lt;small&gt;(attēlā Poseidona trijzaris)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar partiju &quot;Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse&quot; uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[skaujošā panātre]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ibrahims Traore]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' &lt;small&gt;(attēlā sēņu kailgliemezis)&lt;/small&gt; apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]]
* ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas &quot;[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]&quot; prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]]
* ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' &lt;small&gt;(attēlā Vincs Juška)&lt;/small&gt; tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]]
* ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]]
* ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]]
* ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija polots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s, arī braukusi autorallija sacensībās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]]
* ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par &quot;Franču karali&quot;, un [[Anrī V]] &lt;small&gt;(attēlā 1870. gadā)&lt;/small&gt; liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' &lt;small&gt;(attēlā pasaules kartē)&lt;/small&gt; ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]]
* ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma &lt;small&gt;(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam &quot;19. aprīļa kustība&quot; (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]]
* ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir  piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu pārbūves laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]] sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]]
* ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis kopš 1958. gada?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] &quot;[[Brīvības partija]]s&quot; līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret &quot;Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]&quot;, par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>o3xnkpicxxg71hcx3q5f58ax9ckg3by</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vitebska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15906</id>
    <revision>
      <id>4517995</id>
      <parentid>4398778</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:46:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517995</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9620" sha1="buz5bjkf37eoh38dxzgqi79kbhcg0xg" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Vitebska
| official_name            = ''Віцебск''&lt;br/&gt;''Витебск''
| settlement_type          = pilsēta
| image_skyline            = {{Photomontage|
 |color=#ffffff
 | photo1a = Витебск._Успенский_собор..JPG
 | photo2a = Віцебск. 30 (cropped).JPG
 | photo2b = Васкрасенская царква - orthodox church of the Resurrection - Воскресенская церковь.jpg
 | photo3a = BY Vitebsk Mark Chagall Home Museum1.jpg
 | photo3b = Витебск._Художественная_школа..JPG
 | position = center
 | spacing = 2
 | border = 0
 | size = 275
}}
| image_caption            = Vitebska
| image_flag               = Flag of Viciebsk, Belarus.svg
| image_shield             = Coat of Arms of Viciebsk, Belarus.svg
| shield_link              = Vitebskas ģerbonis
| flag_link                = Vitebskas karogs
| shield_size              = 
| pushpin_map              = Belarus#Vitebskas apgabals
| pushpin_label_position   = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption              = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Apgabals
| subdivision_type2        = Rajons
| subdivision_name         = {{BLR}}
| subdivision_name1        = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2        = apgabala pilsēta
| established_title        = Pirmoreiz minēta
| established_date         = 974. 
| established_title1       = [[Magdeburgas tiesības]]
| established_date1        = 1597. 
| established_title2       = Citi nosaukumi
| established_date2        = '''Witebsk''' — [[poļu valoda|poļu]]
| government_type          = 
| leader_title             = 
| leader_name              = 
| area_total_km2           = 124.54
| population_as_of         = 2013
| population_footnotes     = 
| population_total         = 370645
| population_density_km2   = auto
| timezone                 = 
| utc_offset               = +2
| timezone_DST             = 
| utc_offset_DST           = 
| latd = 55 | latm = 11 | lats = 40 | latNS = N
| longd = 30 | longm = 11 | longs = 43 | longEW = E
| elevation_footnotes      = 
| elevation_m              = 125
| website                  = {{url|http://www.vitebsk.gov.by/}}
| footnotes                = 
}}

'''Vitebska''' ({{val|ru|Витебск}}), arī '''Vicjebska''' un '''Vicebska''' ({{val|be|Віцебск}}), ir pilsēta [[Baltkrievija]]s ziemeļaustrumos pie [[Daugava]]s, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] centrs. [[Krievijas Impērija]]s laikā pilsēta bija [[Vitebskas guberņa]]s centrs.

Pilsēta nosaukta par godu tai cauri tekošai Daugavas pietekai — [[Vicba]]i.

Pēc valodnieka [[Vladimirs Toporovs|Vladimira Toporova]] uzskata, upes nosaukums ir [[Balti|baltu]] cilmes un sastāv no zilbēm ''Vid-up,'' kas lietuviešu un latviešu valodā nozīmē vienu un to pašu — vidus.&lt;ref&gt;В. Н. Топоров ''Балтийский элемент в гидронимии Поочья II'' // Балто-славянские исследования 1989. — С. 63-64.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Rakstos pirmoreiz pieminēta 1021. gadā, tomēr par pilsētas dzimšanas gadu tiek uzskatīts 974. gads (arī 914., 947.),&lt;ref&gt;Шишанов В. 974, 947 или 914? // Витебский проспект. 2005. № 45. 10 нояб. С.3.&lt;/ref&gt; kad [[Kijivas Krievzeme]]s [[kņaziene Olga]] dibinājusi pilsētu [[kriviči|kriviču]] apmetnes vietā.

Vitebska 12. gadsimtā ietilpa neatkarīgajā [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistē]] un bija tirdzniecības centrs ceļā starp [[Baltijas jūra|Baltijas]] un [[Melnā jūra|Melno jūru]]. 13. gadsimta vidū [[Vitebskas kņazi]] nokļuva [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas kņazu]] atkarībā. 1274. gadā [[Zelta Ordas hans]] Mengu-Timurs padarīja Smoļenskas kņazu Gļebu Rostislaviču par savu vasali un arī Vitebska bija spiesta maksāt meslus [[Zelta Orda]]s [[mongoļi|mongoļu]] valdniekiem.

1320. gadā to iekļāva [[Lietuvas Dižkunigaitija|Lietuvas Dižkunigaitijā]], bet 1569. gadā — [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas valstī]]. 1597. gadā Vitebskai piešķīra [[Magdeburgas tiesības]]. Pēc  [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas]] 1772. gadā Vitebsku anektēja [[Krievijas Impērija]].
[[Attēls:Viciebsk, Dźvina-Nižni Zamak. Віцебск, Дзьвіна-Ніжні Замак (1862-66).jpg|left|thumb|Vitebska (1860. gadi)]]
Krievijas impērijas sastāvā Vitebska kļuva par ievērojamu [[ebreji|ebreju]] centru, 20. gadsimtā sākumā to bija vairāk kā puse no pilsētas iedzīvotājiem. No 1892. līdz 1919. gadam Vitebskā darbojās [[Jehuda Pens|Jehudas Pena]] (dzīvojis arī [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Rīga|Rīgā]]) ebreju mākslas skola. Pena skolnieku vidū bija [[Els Ļisickis]], [[Marks Šagāls]] un [[Osips Zadkins]]. Kopš 1921. gada Vitebska bija [[Baltkrievijas PSR]] sastāvā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Vitebskas veco apbūvi nopostīja. Kopš 1991. gada Baltkrievijas Republikas sastāvā.

=== 1912. gada fotogrāfijas ===
Pirms [[1812. gada karš|1812. gada kara]] simtgades krievu fotogrāfs [[Sergejs Prokudins-Gorskis]] Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II uzdevumā 1912. gada vasarā fotografēja vietas (arī Vitebsku), kas bija saistītas ar Napoleona karagājienu Krievijā. Šim nolūkam viņam piešķīra ar fotolaboratoriju aprīkotu dzelzceļa vagonu.
&lt;gallery&gt;
Viciebsk, Dźvina, Bazylanski. Віцебск, Дзьвіна, Базылянскі (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebsk, Dźvina-Vićba. Віцебск, Дзьвіна-Віцьба (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebsk, Nižni Zamak. Віцебск, Ніжні Замак (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebsk, Padźvinskaja. Віцебск, Падзьвінская (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebsk, Vialikaja, Jezuicki. Віцебск, Вялікая, Езуіцкі (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebsk, Zamkavy. Віцебск, Замкавы (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebsk, Zaručaŭje. Віцебск, Заручаўе (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebsk, Zaručaŭskaja. Віцебск, Заручаўская (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebski zamak. Віцебскі замак (S. Prokudin-Gorsky, 1912) (cropped).jpg|
Viciebski zamak. Віцебскі замак (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg| 
&lt;/gallery&gt;

== Cilvēki ==

Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir [[baltkrievi]] (80,47 %), [[krievi]] (12,67%). Pēc reliģiskās piederības — apmēram 80% no ticīgajiem ir [[pareizticība|pareizticīgie]].

Vitebskas mākslas skolā mācījušies [[Els Ļisickis]], [[Marks Šagāls]] un [[Osips Zadkins]]. Vēlāk par mākslas pasniedzēju strādājis [[Kazimirs Maļevičs]].

Vitebskā dzimuši:
* [[Žoress Alfjorovs]] (''Жорес Иванович Алфёров'', 1930) — krievu fiziķis;
* [[Aleksandrs Beļavskis]] (1964) — Latvijas hokejists;
* [[Isers Harels]] (1912—2003) — Izraēlas drošības dienestu vadītājs;
* [[Sjarhejs Korniļenka]] (''Сяргей Карніленка'', 1983) — futbolists;
* [[Sjarhejs Ļahovičs]] (''Сяргей Ляховіч'', 1976) — bokseris;
* [[Dzmitrijs Markavs]] (''Дзмітрый Маркаў'', 1974) — kārtslēcējs;
* [[Vitaļs Radzivonavs]] (''Віталь Радзівонаў'', 1983) — futbolists;
* [[Braņislavs Samoilavs]] (''Браніслаў Самойлаў'', 1985) — riteņbraucējs;
* [[Iļja Smirins]] (''Илья Юльевич Смирин'', 1968) — Izraēlas šahists;
* [[Tamāra Tiškeviča]] (''Тамара Андреевна Тышкевич'', 1931—1997) — padomju lodes grūdēja;
* [[Immanuils Veļikovskis]] (''Иммануил Великовский/Immanuel Velikovsky'', 1895—1979) — amerikāņu psihoanalītiķis/vēsturnieks;
* [[Osips Zadkins]] (''Ossip Zadkine'', 1890—1967) — franču tēlnieks.
* [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986), padomju un latviešu teātra un kino aktieris.

== Sports ==
[[Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākā līga|Baltkrievijas augstākajā futbola līgā]] spēlē Vitebskas komanda ''[[FK Vicebsk]]''.

== Literatūra ==
* [http://issuu.com/linkedin63/docs/shishanov_vitebsk_museum_modern_art Shishanov V. A. Vitebsk Museum of Modern Art: history of creation and collection. 1918-1941. - Minsk: Medisont, 2007. - 144 p.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131103160055/http://issuu.com/linkedin63/docs/shishanov_vitebsk_museum_modern_art |date={{dat|2013|11|03||bez}} }} {{ru ikona}} 
* [https://issuu.com/linkedin63/docs/ljubeznyj_mne_gorod_vitebsk_2005 Любезный мне город Витебск…. Мемуары и документы. Конец XVIII — начало XIX в. / Вступ. ст., науч., коммент., сост., публ. В. А. Шишанова. Мн.: Асобны Дах, 2005. 40 с.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315152942/https://issuu.com/linkedin63/docs/ljubeznyj_mne_gorod_vitebsk_2005 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }} {{ru ikona}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.vitebsk.gov.by/ Vitebskas pašvaldības mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121015112437/http://www.vitebsk.gov.by/ |date={{dat|2012|10|15||bez}} }} {{ru ikona}}
* [https://globustut.by/vitebsk/ Tūrisma objekti Vitebskā] {{ru ikona}}

{{Baltkrievijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas pilsētas]]
[[Kategorija:Vitebskas apgabals]]</text>
      <sha1>buz5bjkf37eoh38dxzgqi79kbhcg0xg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518004</id>
      <parentid>4517995</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:49:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518004</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9670" sha1="f9zdm78cydxm9dhr6m4l4rusjldeqdk" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Vitebska
| official_name            = ''Віцебск''&lt;br/&gt;''Витебск''
| settlement_type          = pilsēta
| image_skyline            = {{Photomontage|
 |color=#ffffff
 | photo1a = Витебск._Успенский_собор..JPG
 | photo2a = Віцебск. 30 (cropped).JPG
 | photo2b = Васкрасенская царква - orthodox church of the Resurrection - Воскресенская церковь.jpg
 | photo3a = BY Vitebsk Mark Chagall Home Museum1.jpg
 | photo3b = Витебск._Художественная_школа..JPG
 | position = center
 | spacing = 2
 | border = 0
 | size = 275
}}
| image_caption            = Vitebska
| image_flag               = Flag of Viciebsk, Belarus.svg
| image_shield             = Coat of Arms of Viciebsk, Belarus.svg
| shield_link              = Vitebskas ģerbonis
| flag_link                = Vitebskas karogs
| shield_size              = 
| pushpin_map              = Belarus#Vitebskas apgabals
| pushpin_label_position   = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption              = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Apgabals
| subdivision_type2        = Rajons
| subdivision_name         = {{BLR}}
| subdivision_name1        = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2        = apgabala pilsēta
| established_title        = Pirmoreiz minēta
| established_date         = 974. 
| established_title1       = [[Magdeburgas tiesības]]
| established_date1        = 1597. 
| established_title2       = Citi nosaukumi
| established_date2        = '''Witebsk''' — [[poļu valoda|poļu]]
| government_type          = 
| leader_title             = 
| leader_name              = 
| area_total_km2           = 124.54
| population_as_of         = 2013
| population_footnotes     = 
| population_total         = 370645
| population_density_km2   = auto
| timezone                 = 
| utc_offset               = +2
| timezone_DST             = 
| utc_offset_DST           = 
| latd = 55 | latm = 11 | lats = 40 | latNS = N
| longd = 30 | longm = 11 | longs = 43 | longEW = E
| elevation_footnotes      = 
| elevation_m              = 125
| website                  = {{url|http://www.vitebsk.gov.by/}}
| footnotes                = 
}}

'''Vitebska''' ({{val|ru|Витебск}}), arī '''Vicjebska''' un '''Vicebska''' ({{val|be|Віцебск}}), ir pilsēta [[Baltkrievija]]s ziemeļaustrumos pie [[Daugava]]s, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] centrs. [[Krievijas Impērija]]s laikā pilsēta bija [[Vitebskas guberņa]]s centrs.

Pilsēta nosaukta par godu tai cauri tekošai Daugavas pietekai — [[Vicba]]i.

Pēc valodnieka [[Vladimirs Toporovs|Vladimira Toporova]] uzskata, upes nosaukums ir [[Balti|baltu]] cilmes un sastāv no zilbēm ''Vid-up,'' kas lietuviešu un latviešu valodā nozīmē vienu un to pašu — vidus.&lt;ref&gt;В. Н. Топоров ''Балтийский элемент в гидронимии Поочья II'' // Балто-славянские исследования 1989. — С. 63-64.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Rakstos pirmoreiz pieminēta 1021. gadā, tomēr par pilsētas dzimšanas gadu tiek uzskatīts 974. gads (arī 914., 947.),&lt;ref&gt;Шишанов В. 974, 947 или 914? // Витебский проспект. 2005. № 45. 10 нояб. С.3.&lt;/ref&gt; kad [[Kijivas Krievzeme]]s [[kņaziene Olga]] dibinājusi pilsētu [[kriviči|kriviču]] apmetnes vietā.

Vitebska 12. gadsimtā ietilpa neatkarīgajā [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistē]] un bija tirdzniecības centrs ceļā starp [[Baltijas jūra|Baltijas]] un [[Melnā jūra|Melno jūru]]. 13. gadsimta vidū [[Vitebskas kņazi]] nokļuva [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas kņazu]] atkarībā. 1274. gadā [[Zelta Ordas hans]] Mengu-Timurs padarīja Smoļenskas kņazu Gļebu Rostislaviču par savu vasali un arī Vitebska bija spiesta maksāt meslus [[Zelta Orda]]s [[mongoļi|mongoļu]] valdniekiem.

1320. gadā to iekļāva [[Lietuvas Dižkunigaitija|Lietuvas Dižkunigaitijā]], bet 1569. gadā — [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas valstī]]. 1597. gadā Vitebskai piešķīra [[Magdeburgas tiesības]]. Pēc  [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas]] 1772. gadā Vitebsku anektēja [[Krievijas Impērija]].
[[Attēls:Viciebsk, Dźvina-Nižni Zamak. Віцебск, Дзьвіна-Ніжні Замак (1862-66).jpg|left|thumb|Vitebska (1860. gadi)]]
Krievijas impērijas sastāvā Vitebska kļuva par ievērojamu [[ebreji|ebreju]] centru, 20. gadsimtā sākumā to bija vairāk kā puse no pilsētas iedzīvotājiem. No 1892. līdz 1919. gadam Vitebskā darbojās [[Jehuda Pens|Jehudas Pena]] (dzīvojis arī [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Rīga|Rīgā]]) ebreju mākslas skola. Pena skolnieku vidū bija [[Els Ļisickis]], [[Marks Šagāls]] un [[Osips Zadkins]]. Kopš 1921. gada Vitebska bija [[Baltkrievijas PSR]] sastāvā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Vitebskas veco apbūvi nopostīja. Kopš 1991. gada Baltkrievijas Republikas sastāvā.

=== 1912. gada fotogrāfijas ===
Pirms [[1812. gada karš|1812. gada kara]] simtgades krievu fotogrāfs [[Sergejs Prokudins-Gorskis]] Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II uzdevumā 1912. gada vasarā fotografēja vietas (arī Vitebsku), kas bija saistītas ar Napoleona karagājienu Krievijā. Šim nolūkam viņam piešķīra ar fotolaboratoriju aprīkotu dzelzceļa vagonu.
&lt;gallery&gt;
Viciebsk, Dźvina, Bazylanski. Віцебск, Дзьвіна, Базылянскі (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebsk, Dźvina-Vićba. Віцебск, Дзьвіна-Віцьба (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebsk, Nižni Zamak. Віцебск, Ніжні Замак (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebsk, Padźvinskaja. Віцебск, Падзьвінская (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebsk, Vialikaja, Jezuicki. Віцебск, Вялікая, Езуіцкі (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebsk, Zamkavy. Віцебск, Замкавы (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebsk, Zaručaŭje. Віцебск, Заручаўе (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebsk, Zaručaŭskaja. Віцебск, Заручаўская (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg|
Viciebski zamak. Віцебскі замак (S. Prokudin-Gorsky, 1912) (cropped).jpg|
Viciebski zamak. Віцебскі замак (S. Prokudin-Gorsky, 1912).jpg| 
&lt;/gallery&gt;

== Cilvēki ==

Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir [[baltkrievi]] (80,47 %), [[krievi]] (12,67%). Pēc reliģiskās piederības — apmēram 80% no ticīgajiem ir [[pareizticība|pareizticīgie]].

Vitebskas mākslas skolā mācījušies [[Els Ļisickis]], [[Marks Šagāls]] un [[Osips Zadkins]]. Vēlāk par mākslas pasniedzēju strādājis [[Kazimirs Maļevičs]].

Vitebskā dzimuši:
* [[Žoress Alfjorovs]] (''Жорес Иванович Алфёров'', 1930) — krievu fiziķis;
* [[Aleksandrs Beļavskis]] (1964) — Latvijas hokejists;
* [[Isers Harels]] (1912—2003) — Izraēlas drošības dienestu vadītājs;
* [[Sjarhejs Korniļenka]] (''Сяргей Карніленка'', 1983) — futbolists;
* [[Sjarhejs Ļahovičs]] (''Сяргей Ляховіч'', 1976) — bokseris;
* [[Dzmitrijs Markavs]] (''Дзмітрый Маркаў'', 1974) — kārtslēcējs;
* [[Vitaļs Radzivonavs]] (''Віталь Радзівонаў'', 1983) — futbolists;
* [[Braņislavs Samoilavs]] (''Браніслаў Самойлаў'', 1985) — riteņbraucējs;
* [[Iļja Smirins]] (''Илья Юльевич Смирин'', 1968) — Izraēlas šahists;
* [[Tamāra Tiškeviča]] (''Тамара Андреевна Тышкевич'', 1931—1997) — padomju lodes grūdēja;
* [[Immanuils Veļikovskis]] (''Иммануил Великовский/Immanuel Velikovsky'', 1895—1979) — amerikāņu psihoanalītiķis/vēsturnieks;
* [[Osips Zadkins]] (''Ossip Zadkine'', 1890—1967) — franču tēlnieks.
* [[Artūrs Dimiters]] (1915—1986), padomju un latviešu teātra un kino aktieris.

== Sports ==
[[Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākā līga|Baltkrievijas augstākajā futbola līgā]] spēlē Vitebskas komanda ''[[FK Vicebsk]]''.

== Skatīt arī ==

* [[Jātnieku pilsētnieki]]

== Literatūra ==
* [http://issuu.com/linkedin63/docs/shishanov_vitebsk_museum_modern_art Shishanov V. A. Vitebsk Museum of Modern Art: history of creation and collection. 1918-1941. - Minsk: Medisont, 2007. - 144 p.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131103160055/http://issuu.com/linkedin63/docs/shishanov_vitebsk_museum_modern_art |date={{dat|2013|11|03||bez}} }} {{ru ikona}} 
* [https://issuu.com/linkedin63/docs/ljubeznyj_mne_gorod_vitebsk_2005 Любезный мне город Витебск…. Мемуары и документы. Конец XVIII — начало XIX в. / Вступ. ст., науч., коммент., сост., публ. В. А. Шишанова. Мн.: Асобны Дах, 2005. 40 с.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315152942/https://issuu.com/linkedin63/docs/ljubeznyj_mne_gorod_vitebsk_2005 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }} {{ru ikona}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.vitebsk.gov.by/ Vitebskas pašvaldības mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121015112437/http://www.vitebsk.gov.by/ |date={{dat|2012|10|15||bez}} }} {{ru ikona}}
* [https://globustut.by/vitebsk/ Tūrisma objekti Vitebskā] {{ru ikona}}

{{Baltkrievijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas pilsētas]]
[[Kategorija:Vitebskas apgabals]]</text>
      <sha1>f9zdm78cydxm9dhr6m4l4rusjldeqdk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>AC Milan</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20784</id>
    <revision>
      <id>4518372</id>
      <parentid>4494918</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:47:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <origin>4518372</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8702" sha1="6egay7kfx4o3wqxaxdprhj0u77dr6iu" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color  = #000000
| bg_color    = #ff0000
| nos         = ''AC Milan''
| logo        = [[Attēls:Logo of AC Milan.svg|125px]]
| pilns       = ''Associazione Calcio Milan SpA''
| iesauka     = ''i Rossoneri (sarkanmelnie)&lt;br/&gt;il Diavolo (velns)''
| pilsēta     = {{vieta|Itālija|Milāna}}
| dib         = 1899
| dib_mēn     = 12
| dib_dat     = 16
| stad        = ''[[Stadio Giuseppe Meazza|San Siro]]''
| ietilp      = 80 018
| prez        = {{flaga|Itālija}} Paolo Skaroni
| tren        = {{flaga|Portugāle}} [[Rubens Amorims]]
| līga        = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]
| sez         = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]]
| poz         = 5. vieta
| pattern_la1 = _milan2526h
| pattern_b1 = _milan2526h
| pattern_ra1 = _milan2526h
| pattern_sh1 = _milan2526h
| pattern_so1 = _milan2526hl
| leftarm1 = 000000
| body1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = _acmilan2526a
| pattern_b2 = _acmilan2526a
| pattern_ra2 = _acmilan2526a
| pattern_sh2 =_acmilan2526a
| pattern_so2 = _blacktop
| body2 = 00000
| leftarm2 = 
| rightarm2 =
| shorts2 = 
| socks2 =
| pattern_la3 = _acmilan2526t
| pattern_b3 = _milan2526t
| pattern_ra3 = _acmilan2526t
| pattern_sh3 = _acmilan2526t
| pattern_so3 = _milan2526tl
| leftarm3 = fad76a
| body3 = fad76a
| rightarm3 = fad76a
| shorts3 = fad76a
| socks3 = fad76a
}}

'''''Associazione Calcio Milan''''' ir [[Milāna|Milānā]] ([[Itālija|Itālijā]]) bāzēts [[futbols|futbola]] klubs. Kluba iesauka ir ''Rossoneri'' (''Sarkanmelnie''), jo spēlē formās ar sarkanām un melnām strīpām. Klubs ir atpazīstams arī kā ''Milan'', savukārt šīs pašas pilsētas otrs slavenais futbola klubs saucas vienkārši [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]].

AC Milan 19 reizes ir bijis Itālijas čempions (vienīgi [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ir izcīnījuši čempiona nosaukumu tikpat reižu kā Milan), 5 reizes - Itālijas Kausa (''Coppa Italia'') ieguvējs, 7 reizes - [[UEFA Čempionu Līga]]s Kausa ieguvējs (vienīgi [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] ir ieguvuši to vairāk reižu), 4 reizes - Interkontinentālā Kausa ieguvējs. Kopā komandai pieder 14 Eiropas trofejas. Vienīgi Madrides &quot;Real&quot; ir tikpat daudz Eiropas kausos iegūtās trofejas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.acmilan.com/it/club/palmares|publisher=AC Milan|work=acmilan.com|title=Palmares|accessdate=2015-09-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150803015944/https://www.acmilan.com/it/club/palmares|archivedate=2015-08-03}}&lt;/ref&gt; AC Milan kopā ar [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]] un [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]] veido Itālijas klubu elites trijnieku.

[[1899]]. gadā klubu dibināja [[Anglija|anglis]] [[Alfrēds Edvardss]]. Sākumā klubs tika nosaukts pilsētas vārdā, tikai [[angļu valoda|angļu valodā]] nevis [[itāļu valoda|itāļu]]. [[Laiks|Laika]] gaitā nosaukumu gribēja pārveidot itāļu valodā, bet no šīs ieceres atteicās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.acmilan.com/en/club/history |title=History / 2016 |accessdate={{dat|2015|12|9||bez}}|publisher=AC Milan}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas čempionāts / A sērija]]'''
** '''Čempioni (19):''' 1901, 1906, 1907, 1950–51, 1954–55, 1956–57, 1958–59, 1961–62, 1967–68, 1978–79, 1987–88, 1991–92, 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1998–99, 2003–04, [[2010.—2011. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2010–11]], [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021–22]]
** '''Vicečempioni (16):''' 1902, 1947–48, 1949–50, 1951–52, 1955–56, 1960–61, 1964–65, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1989–90, 1990–91, 2004–05, 2011–12, [[2020.—2021. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2020–21]], [[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2023–24]]
** '''3. vieta (18):''' 1937–38, 1940–41, 1948–49, 1952–53, 1953–54, 1959–60, 1962–63, 1963–64, 1968–69, 1975–76, 1979–80, 1988–89, 1999–00, 2002–03, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2012–13
* '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]'''
** '''Čempioni (2):''' 1980–81, 1982–83 
* '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]'''
** '''Kausa ieguvēji (5):''' 1966–67, 1971–72, 1972–73, 1976–77, 2002–03 
** '''Finālisti (10):''' 1941–42, 1967–68, 1970–71, 1974–75, 1984–85, 1989–90, 1997–98, 2015–16, 2017–18, 2024–25
* '''[[Supercoppa Italiana|Itālijas Superkauss]]'''
** '''Kausa ieguvēji (8):''' 1988, 1992, 1993, 1994, 2004, 2011, 2016, 2024&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/06012025-lieliska_milan_derbija_atspelejas_no_0_2_|publisher=|website=sportacentrs.com|title=Lieliskā ''Milan'' derbijā atspēlējas no 0:2 un no Superkausa troņa Rijādā gāž ''Inter''|accessdate=2025-01-6|archiveurl=|archivedate=}}&lt;/ref&gt;
** '''Finālisti (3):''' 1996, 1999, 2003
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''
** '''Kausa ieguvēji (7):''' 1962–63, 1968–69, 1988–89, 1989–90, 1993–94, 2002–03, 2006–07
** '''Finālisti (4):''' 1957–58, 1992–93, 1994–95, 2004–05 
** '''Pusfinālisti (2):''' 1955–56, 2005–06
* '''[[UEFA Kauss]]''' 
** '''Pusfinālisti (2):''' 1971–72, 2001–02
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** '''Kausa ieguvēji (2):''' 1967–68, 1972–73
** '''Finālisti (1):''' 1973–74 
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** '''Kausa ieguvēji (5):''' 1989, 1990, 1994, 2003, 2007
** '''Finālisti (2):''' 1974, 1993 
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' 
** '''Kausa ieguvēji (3):''' 1969, 1989, 1990
** '''Finālisti (4):''' 1963, 1993, 1994, 2003
* '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]'''
** '''Kausa ieguvēji (1):''' 2007
* '''&quot;Mitropa&quot; Kauss''' 
** '''Kausa ieguvēji (1):''' 1982
* '''Latīņu Kauss''' 
** '''Kausa ieguvēji (2):''' 1951, 1956

== Komandas sastāvs ==
''{{dat|2026|9|6||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.acmilan.com/en/teams/men-first-team|title=Men First Team|accessdate={{dat|2026|9|6||bez}}|website=acmilan.com}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1 | nat=ITA | pos=GK | name=[[Pjetro Terračāno]]}}
{{Fs player | no= 2 | nat=ECU | pos=DF | name=[[Perviss Estupinjans]]}}
{{Fs player | no= 5 | nat=BEL | pos=DF | name=[[Koni de Vinters]]}}
{{Fs player | no= 8 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Rubens Loftuss-Čīks]]}}
{{Fs player | no= 9 | nat=POR | pos=FW | name=[[Gonsalu Ramušs]]}}
{{Fs player | no=11 | nat=USA | pos=MF | name=[[Kristians Pulišičs]]}}
{{Fs player | no=12 | nat=FRA | pos=MF | name=[[Adrjēns Rabjo]]}}
{{Fs player | no=13 | nat=FRA | pos=DF | name=[[Sankuns Diavara]]}}
{{Fs player | no=14 | nat=CRO | pos=MF | name=[[Luka Modričs]]}}
{{Fs player | no=16 | nat=FRA | pos=GK | name=[[Maiks Meņāns]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no=20 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Omari Hatčinsons]]|other=īrē no [[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]}}
{{Fs player | no=21 | nat=NGA | pos=MF | name=[[Samuels Čukvueze]]}}
{{Fs player | no=22 | nat=BEL | pos=MF | name=[[Diego Moreira]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=23 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Fikajo Tomori]]}}
{{Fs player | no=28 | nat=ITA | pos=MF | name=[[Kristians Komoto]]}}
{{Fs player | no=30 | nat=SUI | pos=MF | name=[[Ardons Jašari]]}}
{{Fs player | no=31 | nat=SRB | pos=DF | name=[[Strahiņa Pavlovičs]]}}
{{Fs player | no=33 | nat=ITA | pos=DF | name=[[Davide Bartezagi]]}}
{{Fs player | no=34 | nat=ESP | pos=DF | name=[[Mario Hila]]}}
{{Fs player | no=42 | nat=ITA | pos=DF | name=[[Filipo Terračāno]]}}
{{Fs player | no=46 | nat=ITA | pos=DF | name=[[Mateo Gabija]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{Fs player | no=56 | nat=BEL | pos=MF | name=[[Aleksiss Sālemākerss]]}}
{{Fs player | no=70 | nat=ITA | pos=MF | name=[[Alfadžo Sise]]}}
{{Fs player | no=73 | nat=ITA | pos=FW | name=[[Frančesko Kamarda]]}}
{{Fs player | no=80 | nat=USA | pos=MF | name=[[Junuss Musā]]}}
{{Fs player | no=96 | nat=ITA | pos=GK | name=[[Lorenco Torriāni]]}}
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.acmilan.com/ Oficiālā kluba vietne] {{it ikona}}, {{en ikona}}, {{es ikona}}, {{pt ikona}}, {{zh ikona}}, {{jp icon}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Itālijas Serie A}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:AC Milan| ]]
[[Kategorija:Itālijas futbola klubi|Milan]]</text>
      <sha1>6egay7kfx4o3wqxaxdprhj0u77dr6iu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Turīnas &quot;Juventus&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20889</id>
    <revision>
      <id>4518385</id>
      <parentid>4472971</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T07:05:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <origin>4518385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20048" sha1="gerla6ct104fdxr51r0icuw1tksbeap" xml:space="preserve">{{Enciklopēdisks stils}}
{{atveidošana}}
{{Futbola kluba infokaste
|text_color  = #FFFFFF
|bg_color    = #000000
|nos     = ''Juventus''
|logo    = [[Attēls:Juventus FC - logo black (Italy, 2020).svg|115px|Juventus logo]]
|pilns   = ''Juventus Football Club S.p.A.''
|iesauka = La Vecchia Signora (The Old Lady)
|pilsēta = {{vieta|Itālija|Turīna}}
|dib     = 1897
|dib_mēn = 11
|dib_dat = 1
|dib_com = &lt;br /&gt; (kā ''Sport Club Juventus'')&lt;ref name=&quot;JFC History&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.juventus.com/site/eng/CLUB_storia.asp|work=Juventus F.C. official website|title=Juventus Football Club: The History|accessdate=2008-08-09}}&lt;/ref&gt;
|stad    = ''[[Juventus stadions|Allianz Stadium]]''
|ietilp  = 41 507
|prez    = {{flaga|Itālija}} Džanluka Ferrero
|tren    = {{flaga|Itālija}} [[Lučāno Spalleti]]
|līga    = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]
|sez     = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]]
|poz     = 6. vieta
| pattern_la1 = _juventus2425h
| pattern_b1 = _juventus2425h
| pattern_ra1 = _juventus2425h
| pattern_sh1 = _juventus2425h
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = _juventus2425a
| pattern_b2 = _juventus2425a
| pattern_ra2 = _juventus2425a
| pattern_sh2 = _juventus2425a
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = fffd37
| body2 = fffd37
| rightarm2 = fffd37
| shorts2 = ffffff
| socks2 = ffffff
| pattern_la3 = _juventus2425t
| pattern_b3 = _juventus2425t
| pattern_ra3 = _juventus2425t
| pattern_sh3 = _juventus2425t
| pattern_so3 = _juventus2425tl
| leftarm3 = 000030
| body3 = 000030
| rightarm3 = 000030
| shorts3 = 000030
| socks3 = 000030
}}

'''Turīnas &quot;Juventus&quot;''' ({{val|it|Juventus Football Club S.p.A.}}) ir profesionāls [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Turīna]]s, [[Pjemonta]]s. Klubs tika dibināts 1897. gadā un kopš 1929. gada visu savu pastāvēšanas laiku, izņemot 2006./07. gada sezonu, spēlējis [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola čempionāta A sērijā]].

&quot;Juventus&quot; ir panākumiem bagātākā komanda [[Futbols Itālijā|Itālijas futbola]] vēsturē&lt;ref name=&quot;successful&quot;/&gt; un viens no sekmīgākajiem un atzītākajiem klubiem visā futbola vēsturē, visā pasaulē.&lt;ref name=&quot;successful&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/worldfootball/clubfootball/news/newsid=107733.html#juventus+building+bridges+serie+b|title=Juventus building bridges in Serie B|publisher=Fédération Internationale de Football Association|accessdate=20 November 2006|archive-date={{dat|2015|02|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150223013708/http://www.fifa.com/worldfootball/clubfootball/news/newsid=107733.html#juventus+building+bridges+serie+b}}&lt;/ref&gt; Kopumā klubs ir uzvarējis vairāk nekā 60 oficiālās sacensībās, vairāk nekā jebkura cita komanda šajā valstī — 36 reizes izcīnījis valsts čempionu titulu, 15 reizes uzvarējis [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] izcīņā, izcīnījis 9 Itālijas superkausus, kā arī uzvarējis 11 starptautiskās sacensībās.&lt;ref name=&quot;UEFA honours&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/footballEurope/Club=50139/domestic.html|title=Football Europe: Juventus F.C.|work=Union des Associations Européennes de Football|accessdate=26 December 2006|archive-date={{dat|2019|01|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190107085701/https://www.uefa.com/memberassociations/index.html}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Juventus F.C. Logo.jpg|thumb|''Juventus'' logo no 2004. līdz 2017. gadam|120px]]

=== Juventus — ceturtais ===
Turīnas futbola vēsture, kā tas nebūtu paradoksāli, iesākās tālu ne ar &quot;Juventus&quot; un pat ne ar &quot;[[Torino FC|Torino]]&quot;, bet gan pilnīgi ar citiem kolektīviem.

[[1887]]. gadā [[Turīna|Turīnā]] parādījās pirmā ''Saxon'' markas futbola bumba, kas tika atvesta no [[Anglija]]s ar tirgoni vārdā Eduardo Bozio. Kopā ar saviem paziņām, tai skaitā ar angļiem, kas strādāja firmā &quot;Adams&quot; Turīnas filiālē un jau bija pazīstami ar futbolu, komersants nodibināja pirmo Turīnas klubu — &quot;Internazionale&quot;. Tūlīt pēc viņa parādījās divi citi: &quot;Ginnastica Torino&quot; un &quot;Torinese&quot; uz kura bāzes pēc tam tika radīts &quot;Torino&quot;. Nākamais pēc skaita parādījās &quot;Juventus&quot;.

=== Sākums ===
Klubs tika nodibināts [[1897]]. gada [[1. novembris|1. novembrī]] ar studentu grupu 14 vecumā no līdz 17 gadiem no ''Massimo D’Atsel'o'' liceja Turīnā un nosaukts '''''Società Società Polisportiva Augusta Taurinorum'''''. Pusaudži mīlēja pavadīt brīvo laiku, sēžot uz divu pļavu soliem: Karaļa Umberto un Prinča Viktora Emmanuelja. Šī nodarbošanās gan vairāk atgādināja bezdarbību.

Drīz vien klubs pamainīja nosaukumu uz '''&quot;FC Juventus&quot;'''. Dokumenti, kas liecinātu par kluba dibināšanu, eksistē ārkārtīgi maz; vienīgais zināms tika uzrakstīts [[Enriko Kanfari]]&lt;ref&gt;[[Enriko Kanfari]] — viens no diviem brāļiem Kanfari, kas stāvēja pie &quot;Juventus&quot; kopš pašiem pirmsākumiem. Viņu tēvs, [[Eudžernio Kanfari]], tika izvēlēts kā pirmais kluba prezidents.&lt;/ref&gt; [[1914]]. gadā.

Pirmais kluba stadions bija uz D'Armi laukuma un maz ar ko līdzinājās mūsdienīgo skaistuli &quot;delle Alpi&quot;. &quot;Juventus&quot; formas sākumā bija rozā krāsā — tā nolēma jaunie kolektīva dibinātāji. Tomēr firmā, kura izpildīja piegādes pasūtījumu, notika kļūda, tādēļ pirmie &quot;Juventus&quot; tika spiesti spēlēt melnbaltos sporta kreklos. Laiks, lai labotu kļūdu vienkārši nepalika.

Tomēr [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas Čempionāta]] pirmā izloze norisinājās bez &quot;Juventus&quot; piedalīšanās. Turīnu pārstāvēja trīs iepriekšminētie kolektīvi, tomēr nevienam no tiem neizdevās izrādīt cienīgu sāncensību &quot;[[Genoa CFC|Genoa]]&quot; klubam, kura sastāvā bija tikai angļi.

=== Agrie gadi Līgā. Komandas tapšana ===
[[Attēls:Pionieri_Juve_1898.gif|thumb|left|&lt;center&gt;Kluba dibinātāji ([[1898]]. gads)]]
Kluba debija [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]] notika [[1900]]. gadā [[11. marts|11. martā]]. Sāncensis bija &quot;Torinese&quot;, kas uzvarēja ar rezultātu 1:0. [[1903]]. gadā «Juventusu» izdevās tikt līdz sacensību finālam, tomēr arī šoreiz &quot;Genoa&quot; bija galvas tiesu spēcīgāka nekā visi pārējie sāncenši. Situācija atkārtojās gadu vēlāk, bet tagad &quot;Juventus&quot; praktiski cīnījās vienādi ar pretinieku.

Iekarotais [[1905]]. gadā Serie A kļuva par kluba veikuma vairāk kā likumsakarīgu rezultātu.

Kolektīvs bija vienots, bet drīz vien pēc panākumiem prezidents [[Alfredo Diks]] dusmās pameta komandu, nodibinot jaunu klubu zem nosaukuma FK &quot;Torino&quot;. Daļa &quot;Juventus&quot; spēlētāju drīz vien papildināja kluba rindas. Bet, lai vai kā, pirmskara gadi noritēja zem pavisam citu klubu diktēšanas.

Atdzimšana notika [[Koradino Korradi]] prezidēšanas gados, kurš, turklāt vēl, uzrakstīja pirmo kluba himnu, kas pastāvēja līdz pat [[1960. gadi]]em; daži futbolisti no kluba tika izsaukti spēlēt [[Itālijas futbola izlase|izlasē]] (vārtsargs '''Džovanni Džakonē''', aizsargs '''Bruno''' un '''Novo'''). Tieši šajos gados sāka spīdēt diženā zvaigzne [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] [[Džamjero Kombi]]. [[1923]]. gadā [[Edoardo Aņjelli (1892)|Edoardo Aņjelli]] no Aņjelli ģimenes (kura tāpat pārvaldīja koncernu [[Fiat]]) ieguva kontroli pār klubu un uzbūvēja privātu stadionu Turinas tuvumā (Marsiljas ielā) ar lielisku infrastruktūru. Viss tas iedvesa jaunu vilni kluba dzīvē, un [[1925]]./[[1926|26]]. gada sezonā &quot;Juventus&quot; otro reizi savā vēsturē uzvarēja Serie A, burtiski izskrāpējot titulu no nepiekāpīgo &quot;[[Bologna FC|Bologna]]&quot; rokām.

Piedevām pie pārējiem spēlētājiem tika iegūti leģionāri no [[Austrumeiropa]]s: ungārs '''Hirzers''' un polis '''Voijaks''', kuri diktēja kluba spēli uzbrukumā. Brīnišķīgu papildinājumu viņiem bija apdāvinātais pussargs Mario Varlens. Viņa fenomenālais ātrums (100 metri p11,2 sekundēs) ne reizi vien glāba klubu pašās nevienkāršākajās spēlēs.

Tomēr ļoti drīz kolektīva politika asi ir izmainījusies. Par cēloni tam kļuva [[Benito Musolīni]] atnākšana pie varas Itālijā, kurš nolēma atteikties no ārzemniekiem no Eiropas to labā, kas dzīvoja [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un kam bija kaut kādas Itālijas saknes. Tā &quot;Juventus&quot; parādījās spēlētāji no [[Argentīna]]s [[Raimundo Orsis]] un [[Luiss Monti]]. Blakus tiem, komandā ienāca [[Luidži Bertolini]], [[Džovanni Ferrari]] — nākamās kluba leģendas.

No [[1931]]. gada zem [[Karlo Karkano]] vadības klubs piecas reizes uzvarēja [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]. [[1933]]. gadā &quot;Juventus&quot; sāka spēlēt mājas arēnā, ar sākotnējo nosaukumu &quot;Stadio Mussolini&quot;, bet vēlāk tas tika pārdēvēts par &quot;Stadio Comunale&quot;. Tad gan notika kluba debija starptautiskajā arēnā: četrreiz &quot;svītrainie&quot; nonāca līdz pusfinālam Eiropas kausā (nākotnē — [[UEFA Čempionu Līga]]) un četrreiz cieta sakāves.

[[1935]]. gads kluba vēsturē iegāja kā traģisks kluba prezedenta, [[Edoardo Aņjelli]], bojāejas gads. Par pēcteci kļuva viņa dēls [[Džhanni Aņjelli|Džhanni]], kurš nenobijās vēl aktīvāk izmantot leģionāru pakalpojumus, pieaicinot klubā dāņus [[Jons Hansens|Jonu Hansenu]] un [[Karls Ogs Prasts|Karlu Ogu Prastu]]. Bet tomēr galvenajās spēlēs spēle gāja caur &quot;savējiem&quot;, bet galvenokārt, caur bombardieriem [[Džampiero Boniperti]] un [[Feliči Boreljs|Feliči Borelju]], kuru rekords pēc gūto vārtu skaita sezonā (31) līdz šim ir nepārspēts. Boniperti gan līdz šim paliek pats &quot;veiksmīgākais&quot; no visiem, kas jebkad ir bijis kluba sastāvā: ar viņu &quot;Juventus&quot; iekaroja 14. [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]: 5, kad viņš spēlēja, un deviņi, kad ieņēma direktora posteni.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] klubs veiksmīgi spēlēja nacionālajoss turnīros, izcīnot desmito čempionu trofeju [[1958]]. gadā. Tas bija pirmais tamlīdzīgais gadījums, kas deva klubam tiesību iespēju nēsāt mazu zelta zvaigznīti pie emblēmu uz to formas.

=== 1973. gada čempionu tituls, pats gaidītākais vēsturē ===
Pirms pēdējās tūres &quot;Juventus&quot; (tāpat kā [[Romas &quot;Lazio&quot;]]) atpalika no līdera &quot;[[AC Milan|Milan]]&quot; tikai par vienu punktu: 43 un 44 attiecīgi. Pēdējā tūrē klubam nācās cīnīties izbraukumā ar &quot;[[AS Roma|Roma]]&quot;, diezgan spēcīgu un nepiekāpīgu sāncensi, &quot;Lazio&quot; aizbrauca uz Neapoli, uz spēli ar &quot;[[SSC Napoli|Napoli]]&quot;, tad kad &quot;Milan&quot; — Veronā cīnijās ar vārdabrāļa klubu.

[[Milāna]] nav varējuši panākt vēlamo — piedzīvojot sakāvi ar rezultātu 3:5. Divkaujā &quot;Lazio&quot; — &quot;Napoli&quot; pēc pārtraukuma rezultāts arvien palika neatvērts, tad kad &quot;Juventus&quot; piekāpās sāncensim par vieniem vārtiem. Tādējādi, ja vien spēles beigtos tieši tā, turnīru tabulas augša izskatītos šādi: 1. &quot;Lazio&quot;, &quot;Milan&quot; — 44, 2. &quot;Juventus&quot; — 43.

Viss čempionāta iznākums &quot;Juventus&quot; labā, kā izrādījās, lēma veterāni: 1:1 — [[Hose Altafini]], 2:2 — [[Antonello Kukuredu]]. Turklāt otrā vārti tika gūti trīs minūtēm līdz finālu svilpei. Tāpat izskaņās Milāna un Roma ielaida vārrtus pēc sāncenša pretuzbrukuma, tādēļ zudējot 3:5 un 0:1 attiecīgi, — &quot;Juventus&quot; dramatiski kļuva par līderi čempionātā.

=== Platini un Brejdi komanda ===
[[1980]]. gadā uz klubu no [[Arsenal FC|Londonas &quot;Arsenal&quot;]] pārgāja [[Īrija|īru]] pussargs [[Laims Brejdi]], kurš kļuva par pirmajām &quot;sekām&quot; atceltā likuma par ārvalsta futbolistu limitu. Brits sastāvā aizstāja [[Fabio Kapello]], un abos nākamajos gados ar viņu priekšgalā klubs uzvarēja [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]].

Pēc diezgan nepatīkama stāsta Brejdijs bika spiests atstāt komandu — viņa vietā tika labākais, pēc skatītāju vērtējuma, kluba leģionārs [[Mišels Platini]].

=== Eiropas panākumi ===
Par pirmo Eiropas panākumu kļuva [[UEFA kauss|UEFA kausa]] iegūšana 1977. gadā. [[1970. gadi|1970. gados]] &quot;Juventus&quot; piecas reizes kļuva par Itālijas čempionu, par spīti konkurencei no citu komandu puses un ambīcijām starptautiskajā arēnā. Bet galvenais Eiropas turnīrs palika neiekarots līdz pat [[1985]]. gadam, kad klubs uzvarēja [[UEFA Čempionu Līga|Čempionu Līgā]]. Tiesa, triumfu aptumšoja traģēdija, kas notika finālmačā un kuras laikā gāja bojā 39 skatītāji.

=== Marčello Lipi ēra ===
[[1994]]. gadā [[Marčello Lipi]] kļuva par &quot;Juventus&quot; treneri un jau pirmajā sezonā viņa vadībā klubs uzvarēja [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Serie A]]. Tieši ar šo laiku ir saistīts tādu futbolistu laikmets, kā [[Čiro Ferāra]], [[Roberto Badžo]], [[Džanluka Vialli|Vialli]] — [[Fabricio Ravanelli|Ravanelli]] un [[Alesandro Del Pjēro]].

Panākumus valsts čempionātā &quot;Juventus&quot; papildināja ar [[UEFA Čempionu Līga|Čempionu Līgas]] otro titulu (1996. gads). Finālspēles iznākums ar [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] izšķīrās [[soda sitiens (futbols)|11 metru soda sitienu]] sērijā. Veiksme bija &quot;Juventus&quot; kluba labā: izšķirīgo sitienu realizēja aizsargs [[Vladimirs Jugovičs]], kas kopā ar spožo vārtsargu [[Anželo Peruci]] kļuva par galveno spēles varoni. Nākamajos gados Lipi sāka jaunas komandas formējumu, kura kodols bija [[Zinedins Zidāns]], [[Filipo Indzagi]], [[Edgars Davidss]]. Pēc panākumiem [[1996]]. gadā klubs divreiz uzvarēja nacionālajā čempionātā un vēl vienu reizi [[UEFA superkauss|UEFA superkausā]]. Nākamajos gados klubs divas reizes bija soļa attālumā no trešā Čempionu Līgas kausa: [[1997]]. gadā trofeju ieguva [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]], 1998. gadā — [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]].

1998. gadā &quot;Roma&quot; treneris [[Zdeneks Zemans]] apsūdzēja &quot;Juventus&quot; kluba ārstus, kuri, viņaprāt, devuši futbolistiem dopingu periodā no [[1993]]. gada līdz 1998. gadam. Pēc dažu gadu oficiālām izmeklēšanām un divām tiesas prāvām pret &quot;Juventus&quot; kluba tika atceltas absolūti visas apsūdzības. Pēc tam Lipi atstāja klubu un turpināja darbu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]. Tomēr, pēc gada viņš atgriezās klubā, dodot startu futbolistu karjerām pēdējam, trešajam pēc skaita vilnim: [[Džanluidži Bufons]], [[Davids Trezegē]], [[Pavels Nedveds]], kā arī padarot [[Marselo Salasa|Marselo Salasu]] un [[Lilians Tirāms|Lilianu Tirāmu]] par ekstraklases spēlētājiem. Viņš atveda klubu pie jaunām uzvarām čempionātos [[2002|2001/2002]] un [[2003. gads|2002/2003]], pēc kā kļuva par nacionālas izlases treneri, iekarojot kopā ar viņu &quot;zeltu&quot; [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausā]].

== Komandas sastāvs ==
''{{dat|2026|9|6||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.juventus.com/it/squadre/prima-squadra/giocatori/ |title=La Prima Squadra |website=juventus.com|accessdate={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|pos=GK|nat=POL|name=[[Kamils Grabara]]|other=īrē no [[VfL Wolfsburg|VfL Wolfsburg]]}}
{{Fs player|no= 2|pos=DF|nat=TUR|name=[[Zeki Čeliks]]}}
{{Fs player|no= 3|pos=DF|nat=BRA|name=[[Gleisons Bremers]]}}
{{fs player|no= 4|pos=DF|nat=ITA|name=[[Federiko Gati]]}}
{{Fs player|no= 5|pos=MF|nat=ITA|name=[[Manuels Lokatelli]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no= 6|pos=DF|nat=ENG|name=[[Loids Kellijs]]}}
{{Fs player|no= 7|pos=FW|nat=POR|name=[[Fransišku Konseisau]]}}
{{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=NED|name=[[Tēns Kopmeinerss]]}}
{{Fs player|no= 9|pos=FW|nat=FRA|name=[[Randals Kolo Muani]]}}
{{Fs player|no=10|pos=FW|nat=TUR|name=[[Kenans Jildizs]]}}
{{Fs player|no=11|pos=FW|nat=KOS|name=[[Edons Žegrova]]}}
{{Fs player|no=12|pos=MF|nat=BRA|name=[[Duglass Luiss]]}}
{{Fs player|no=13|pos=MF|nat=CIV|name=[[Žeremī Boga]]}}
{{Fs player|no=14|pos=FW|nat=POL|name=[[Arkadjušs Miliks]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=15|pos=DF|nat=FRA|name=[[Pjērs Kalulu]]}}
{{Fs player|no=17|pos=MF|nat=BIH|name=[[Kerims Alajbegovičs]]}}
{{Fs player|no=18|pos=FW|nat=ITA|name=[[Džefs Ekators]]}}
{{Fs player|no=19|pos=MF|nat=FRA|name=[[Kefrens Tirāms]]}}
{{Fs player|no=20|pos=DF|nat=ITA|name=[[Andrea Kambjāzo]]}}
{{Fs player|no=22|pos=MF|nat=USA|name=[[Vestons Makenijs]]}}
{{Fs player|no=23|pos=GK|nat=ITA|name=[[Karlo Pinsoljo]]}}
{{Fs player|no=24|pos=DF|nat=ITA|name=[[Daniele Rugani]]}}
{{Fs player|no=25|pos=GK|nat=ITA|name=[[Guljelmo Vikārio]]|other=īrē no [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]}}
{{Fs player|no=26|pos=DF|nat=COL|name=[[Džons Lukumi]]}}
{{Fs player|no=27|pos=FW|nat=GER|name=[[Niks Voltemāde]]|other=īrē no [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]}}
{{Fs player|no=29|pos=MF|nat=SEN|name=[[Pape Matars Sārs]]|other=īrē no [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]}}
{{Fs player|no=31|pos=MF|nat=ARG|name=[[Nikolass Gonsaless]]}}
{{Fs player|no=32|pos=DF|nat=COL|name=[[Huans Kavals]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==

* '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas čempionāts / A sērija]]'''
** Čempioni (36): 1905, 1925—26, 1930—31, 1931—32, 1932—33, 1933—34, 1934—35, 1949—50, 1951—52, 1957—58, 1959—60, 1960—61, 1966—67, 1971—72, 1972—73, 1974—75, 1976—77, 1977—78, 1980—81, 1981—82, 1983—84, 1985—86, 1994—95, 1996—97, 1997—98, 2001—02, 2002—03, 2011—12, 2012—13, 2013—14, 2014—15, [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2019—20]]
** Vicečempioni (20): 1903, 1904, 1906, 1937—38, 1945—46, 1946—47, 1952—53, 1953—54, 1962—63, 1973—74, 1975—76, 1979—80, 1982—83, 1986—87, 1991—92, 1993—94, 1995—96, 1999—00, 2000—01, 2008—09
* '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (15): 1937—38, 1941—42, 1958—59, 1959—60, 1964—65, 1978—79, 1982—83, 1989—90, 1994—95, 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2020—21, 2023—24
** Finālisti (7): 1972—73, 1991—92, 2001—02, 2003—04, 2011—12, 2019—20, 2021—22
* '''[[Supercoppa Italiana|Itālijas superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (9): 1995, 1997, 2002, 2003, 2012, 2013, 2015, 2018, 2020
* '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]'''
** Čempioni (1): 2006—07
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1984—85, 1995—96
** Finālisti (7): 1972—73, 1982—83, 1996—97, 1997—98, 2002—03 , 2014—15, [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]]
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1983—84
* '''[[UEFA kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 1976—77, 1989—90, 1992—93
** Finālisti (1): 1994—95
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1984, 1996
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 1999
* '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''
** Finālisti (2): 1964—65, 1970—71
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1985, 1996

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20100102022931/http://juventus.com/site/eng/homepage.asp Juventus.com] {{it ikona}}, {{en ikona}}, {{es ikona}}, {{zh ikona}}, {{jp icon}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Itālijas Serie A}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Juventus, Turizna}}
[[Kategorija:Itālijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot;| ]]</text>
      <sha1>gerla6ct104fdxr51r0icuw1tksbeap</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Newcastle United FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20928</id>
    <revision>
      <id>4517957</id>
      <parentid>4503202</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:04:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <origin>4517957</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5768" sha1="8vl8o3bbql520xz2twmbt2n367tzl7w" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000000
| nos        = ''Newcastle United''
| logo       = [[Attēls:Newcastle_United_crest.png|175px]]
| pilns      = Ņūkāslas futbola klubs &quot;United&quot; (''Newcastle United Football Club'')
| iesauka    = žagatas (''The Magpies'')
| pilsēta    = {{Vieta|Anglija|Ņūkāsla pie Tainas}}
| dib        = 1892
| dib_mēn    = 12
| dib_dat    = 9
| stad       = ''[[St James' Park]]''
| ietilp     = 52 405
| prez       = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Yasir Al-Rumayyan]]
| tren       = {{flaga|Vācija}} [[Matiass Jaisle]]
| līga       = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez        = [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.—2026.]]
| poz        = 12. vieta 
| pattern_la1 = _newcastle2526h
| pattern_b1 = _newcastle2526h
| pattern_ra1 = _newcastle2526h
| pattern_sh1 = _newcastle2526h
| pattern_so1 = _newcastle2526hl
| leftarm1 = ffffff
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = ffffff
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = _newcastle2526a
| pattern_b2 = _newcastle2526a
| pattern_ra2 = _newcastle2526a
| pattern_sh2 = _newcastle2526a
| pattern_so2 = _newcastle2526al
| leftarm2 = 097c49
| body2 = 097c49
| rightarm2 = 097c49
| shorts2 = 
| socks2 = 097c49 
| pattern_la3 = _newcastle2526t
| pattern_b3 = _newcastle2526t
| pattern_ra3 = _newcastle2526t
| pattern_sh3 = _newcastle2526t
| pattern_so3 = _newcastle2526tl
| leftarm3 =00006c
| body3 =00006c
| rightarm3 =00006c
| shorts3 = 00006c
| socks3 = 00006c
}}

'''Ņūkāslas futbola klubs &quot;United&quot;''' ({{val|en|Newcastle United Football Club}}) ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzējas [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāslā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. Komanda ir četrkārtēja Anglijas čempione.

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunināts {{Dat|2026|9|5||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newcastleunited.com/en/teams/mens-team|title=Men's Team|website=newcastleunited.com|access-date={{Dat|2026|9|5||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=ENG|pos=GK|name=[[Niks Poups]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Tino Livramento]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=ENG|pos=DF|name=[[Lūiss Hols]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=NLD|pos=DF|name=[[Svens Botmans]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=SUI|pos=DF|name=[[Fabians Šērs]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=ESP|pos=MF|name=[[Niko Gonsaless]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=BRA|pos=MF|name=[[Žoelintons]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=FRA|pos=MF|name=[[Aladži Bamba]]}}
{{Fs player|no= 9|nat=COD|pos=FW|name=[[Joans Visa]]}}
{{Fs player|no=10|nat=DEN|pos=FW|name=[[Viljams Osula]]}}
{{Fs player|no=11|nat=ENG|pos=FW|name=[[Hārvijs Bārnss]]}}
{{Fs player|no=12|nat=GER|pos=DF|name=[[Maliks Tšau]]}}
{{Fs player|no=14|nat=NED|pos=MF|name=[[Šons Stērs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=17|nat=CIV|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]}}
{{Fs player|no=19|nat=SWE|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]}}
{{Fs player|no=20|nat=BEL|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]}}
{{Fs player|no=21|nat=CZE|pos=GK|name=[[Lukāšs Hornīčeks]]}}
{{Fs player|no=23|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeikobs Mērfijs]]}}
{{Fs player|no=24|nat=FRA|pos=GK|name=[[Jūens Žauēns]]}}
{{Fs player|no=28|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džo Viloks]]}}
{{Fs player|no=29|nat=ENG|pos=GK|name=[[Marks Gilespijs]]}}
{{Fs player|no=33|nat=ENG|pos=DF|name=[[Dens Bērns]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=37|nat=BIH|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]}}
{{Fs player|no=41|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeikobs Remzijs]]}}
{{Fs player|no=67|nat=ENG|pos=MF|name=[[Lūiss Mailijs]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (4): 1904–05, 1906–07, 1908–09, 1926–27
** Vicečempioni (2): 1995–96, 1996–97
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (4): 1964–65, 1992–93, 2009–10, 2016–17
** Vicečempioni (2): 1897–98, 1947–48 
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (6): 1909–10, 1923–24, 1931–32, 1950–51, 1951–52, 1954–55 
** Finālisti (7): 1904–05, 1905–06, 1907–08, 1910–11, 1973–74, 1997–98, 1998–99 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2024–25
** Finālisti (2): 1975–76, 2022–23&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/26022023-manchester_united_izcina_ligas_kausu_un_i&lt;/ref&gt;
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1909
* '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1968–69
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 2006

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.nufc.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C.]]</text>
      <sha1>8vl8o3bbql520xz2twmbt2n367tzl7w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stenlijs Kubriks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>23672</id>
    <revision>
      <id>4518266</id>
      <parentid>4493697</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T21:44:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Koavf</username>
        <id>552</id>
      </contributor>
      <comment>svg</comment>
      <origin>4518266</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15940" sha1="e1auo0iejq86ji2ha4sfkrm89d17h4f" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Stenlijs Kubriks
 |            vārds_orig = ''Stanley Kubrick''
 |                attēls = Stanley Kubrick (1949 portrait by Phillip Harrington - cropped).jpg
 |            att_izmērs = 
 |             komentārs = Stenlijs Kubriks 1949. gadā
 |              dz vārds = 
 |             dz datums = {{dat|1928|7|26}}
 |              dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Bronksa}}
 |           mirš datums = {{miršanas datums un vecums|1999|3|7|1928|7|26}}
 |            mirš vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Hārtfordšīra|Sentolbansa}}
 |            citi vārdi = 
 |          nodarbošanās = fotogrāfs, kinorežisors, kinoproducents, scenārists
 |         darbības gadi = 1951—1999
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 |          dzīvesbiedrs = * Toba Eta Meca (1948-1951)
* Rūta Sobotka (1954-1957)
* Kristiāna Kubrika (1958-1999)
 |                 bērni = [[Viviana Kubrika]]
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = Stanley Kubrick Signature.svg
 |          paraksts_izm = 
 |       akadēmijasbalva = 
 |              afibalva = 
 |           arielabalva = 
 |            BFTMAbalva = 
 |           cēzarabalva = 
 |              emibalva = 
 |         filmfarebalva = 
 |           geminibalva = 
 |       zeltapalmaszars = 
 |        zeltateļabalva = 
 |     zeltaglobusabalva = 
 |      zeltaavenesbalva = 
 |            gojasbalva = 
 |            gremībalva = 
 |              iftbalva = 
 |    lorensaolivjēbalva = 
 |            NAACPbalva = 
 | nacionālāsfilmasbalva = 
 |              SAGbalva = 
 |          tonijasbalva = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = V
}}
'''Stenlijs Kubriks''' ({{val|en|Stanley Kubrick}}; dzimis {{dat|1928|7|26}}, miris {{dat|1999|3|7}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] kinorežisors, producents un scenārists. Kubriks tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem kinorežisoriem kinomākslas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://books.google.com/books?id=r4WFjKG6vmUC&amp;pg=PA355|title=Encyclopedia of the Sixties: A Decade of Culture and Counterculture|publisher=ABC-CLIO}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ew.com/article/2013/04/06/room-237-stanley-kubrick-shining-influence|title=To 'Room 237' and Beyond: Exploring Stanley Kubrick's 'Shining' influence with Christopher Nolan, Edgar Wright, more|publisher=Entertainment Weekly}}&lt;/ref&gt; Viņa darbiem raksturīga īpaša tehniskā meistarība, perfekcionisms, dziļa simbolika. Daudzas no viņa filmām ir literāru darbu ekranizācijas.

Kubriks trīspadsmit reizes nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i dažādās kategorijās, bet ieguvis šo balvu vienu reizi — par [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākajiem vizuālajiem efektiem]] filmā &quot;[[2001: Kosmosa odiseja]]&quot; (1968). Viņam ir vairākas nominācijas par režiju (&quot;[[Doktors Streindžlavs]]&quot; (1964), &quot;2001: Kosmosa odiseja&quot;, &quot;[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]&quot; (1971), &quot;[[Berijs Lindons]]&quot; (1975)), par labāko no grāmatas pārveidoto scenāriju (&quot;Doktors Streindžlavs&quot;, &quot;Mehāniskais apelsīns&quot;, &quot;Berijs Lindons&quot;, &quot;[[Pilns bruņojums]]&quot; (1987)) un kopā ar [[Arturs Klārks|Arturu Klārku]] par labāko oriģinālo scenāriju filmai &quot;2001: Kosmosa odiseja&quot;. Ieguvis [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kā labākais režisors par filmu &quot;Berijs Lindons&quot;.

1997. gadā Kubriks saņēmis [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] Goda Zelta lauvas balvu (''Career Golden Lion'') un [[Amerikas režisoru ģildes balva|Amerikas režisoru ģildes balvu]] par mūža ieguldījumu, bet 1999. gadā — Lielbritānijas kinorežisoru ģildes balvu par mūža ieguldījumu. 2000. gadā, jau pēc nāves, Kubrikam piešķīra ''[[BAFTA Fellowship]]'' balvu.

== Biogrāfija ==

=== Dzīves sākumposms ===
Kubriks dzimis 1928. gadā [[Bronksa|Bronksā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[ebreji|ebreju]] ģimenē. Vecvecāku izcelsme saistīta ar [[Polija|Poliju]], [[Austrija|Austriju]] un [[Rumānija|Rumāniju]]. Tēvs Jakovs Leonards Kubriks (Džeks Kubriks) (1902—1985) piedzima [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Viņš studēja medicīnu un kļuva par ārstu. Ģimene bija diezgan pārtikusi, piedzima divi bērni — Stenlijs un Barbara Mērija (1934).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biography.com/people/stanley-kubrick-9369672#synopsis|title=Stanley Kubrick Biography. Director, Producer, Screenwriter (1928–1999)|publisher=biography.com}}&lt;/ref&gt;

Divpadsmit gadu vecumā tēvs iemācīja Stenlijam spēlēt [[šahs|šahu]], trīspadsmit gadu vecumā nopirka viņam ''Graflex'' fotoaparātu. Stenlijs aizrāvās gan ar šahu, gan fotografēšanu. Kopā ar draugu Mārvinu Tobu, kas dzīvoja kaimiņos, viņi fotografēja un attīstīja attēlus, kā arī pavadīja daudz laika, skatoties filmas. Vidusskolas laikā Stenlijs pievienojās skolas fotoklubam. Skolas beidzot 1945. gadā, atzīmes nebija pietiekoši labas, lai iestātos augstskolā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thebiographychannel.co.uk/biographies/stanley-kubrick.html|title=Stanley Kubrick Biography|publisher=thebiographychannel.co.uk|access-date={{dat|2015|04|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150325114149/http://www.thebiographychannel.co.uk/biographies/stanley-kubrick.html|archivedate={{dat|2015|03|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tēvs par to nebija priecīgs, bet atbalstīja dēlu, kad tas vēlējās nodarboties ar fotografēšanu profesionāli. Kubriks sāka darboties kā ārštata fotogrāfs. 1945. gadā viņa fotogrāfiju nopirka un publicēja žurnāls ''[[Look (žurnāls)|Look]]''. 1946. gadā viņš kļuva par mācekli šajā žurnālā, bet pēc tam — par štata darbinieku.

=== Kinorežisora karjera ===
Darbību kino Kubriks aizsāka 50. gados, sākumā veidojot dokumentālas īsfilmas. Pirmā viņa īsfilma bija ''[[Day of the Fight]]'' (1951), par bokseri Volteru Kārtjeru, ko Kubriks uzņēma par saviem līdzekļiem. Kubrika pirmā pilnmetrāžas mākslas bija filma &quot;[[Bailes un iekāre]]&quot; (1953), kuras pirmizrāde notika 1953. gada 31. martā. Lai arī kritiķi pozitīvi novērtēja Kubrika fotogrāfa talanta ietekmi uz filmas vizuālo noformējumu, tomēr filma bija komerciāli neveiksmīga. Kubriks bija ļoti paškritisks un sauca šo filmu par amatiera mēģinājumu un negribēja, lai tā tiktu rādīta plašai publikai.

Nākamā Kubrika filma ''[[Killer's Kiss]]'' (1955) bija par bokseri ''film noir'' stilā. Tāpat, kā iepriekšējā filma, tā tika uzņemta ar ģimenes un draugu finansiālu atbalstu, negūstot nekādu peļņu.

1955. gadā, spēlējot šahu, Kubriks iepazinās ar kinoproducentu [[Džeimss Heriss|Džeimsu Herisu]], un tas viņu uzaicināja kopā dibināt producēšanas kompāniju ''Harris—Kubrick Pictures Corporation''. 1956. gadā tika uzņemta filma &quot;[[Slepkavība (filma)|Slepkavība]]&quot; ar [[Stērlings Heidens|Stērlingu Heidenu]] galvenajā lomā. Šī bija pirmā Kubrika pilnmetrāžas filma ar profesionāliem [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] aktieriem un filmēšanas komandu. Kritiķi šo filmu pamanīja, atsauksmes bija pozitīvas.

1957. gadā iznāca nākamā filma &quot;[[Slavas ceļi]]&quot; ar [[Kērks Daglass|Kērku Daglasu]] galvenajā lomā. Šī bija pirmā Kubrika filma, kas guva komerciālus panākumus, kā arī filmu augsti novērtēja kritiķi.

1959. gadā Kērks Daglass uzaicināja Kubriku režisēt filmu &quot;[[Spartaks (filma)|Spartaks]]&quot; (1960), kurā viņš tēloja titullomu. Šajā laikā Kubriks bija tikai 31 gadu vecs, un viņš režisēja [[episka filma|episku filmu]] ar vairāk nekā 10 000 dalībnieku masu skatos un ar vislielāko budžetu, kāds bijis amerikāņu filmai tajā laikā. Filmai bija milzīgi panākumi, tā guva lielus ieņēmumus. Filma tika nominēta sešām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], bet saņēma četras, bez tam tā ieguva [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā filma.

Nākamā Kubrika filma bija &quot;[[Lolita (filma)|Lolita]]&quot; (1962), kas veidota pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna &quot;[[Lolita (romāns)|Lolita]]&quot; motīviem. Finansiālu un juridisku apsvērumu dēļ šī filma tika uzņemta [[Anglija|Anglijā]], kur Kubriks varēja strādāt brīvāk, realizējot savas idejas. Kubriks pēc tam palika Anglijā un turpināja veidot filmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/movies/person/98221/Stanley-Kubrick|title=Stanley Kubrick|publisher=The New York Times}}&lt;/ref&gt; Nākamā bija [[aukstais karš|aukstā kara]] laika melnā komēdija &quot;[[Doktors Streindžlavs]]&quot; (1964) ar [[Pīters Selerss|Pīteru Selersu]] galvenajā lomā. Šī filma tika nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, tomēr nevienu neieguva.

Nākamos piecus gadus Kubriks pavadīja veidojot filmu &quot;[[2001: Kosmosa odiseja]]&quot; (1968). Kubriku bija aizrāvis [[Arturs Klārks|Artura Klārka]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns ''Childhood's End''. Kad 1964. gadā viņi satikās Ņujorkā, Kubriks piedāvāja Klārkam kopā veidot filmas scenāriju, izmantojot Klārka īso stāstu ''The Sentinel''. Bez tam Klārks sāka rakstīt romānu &quot;[[2001: Kosmosa odiseja (romāns)|2001: Kosmosa odiseja]]&quot;, kura motīvi arī tika izmantoti, kopā ar Kubriku rakstot scenāriju tā paša nosaukuma filmai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latimes.com/local/obituaries/la-me-clarke19mar19-story.html#page=1|title=Arthur C. Clarke, 90; scientific visionary, acclaimed writer of '2001: A Space Odyssey'|publisher=Los Angeles Times}}&lt;/ref&gt; Veidojot filmu, Kubriks griezās ASV Kosmosa aģentūrā [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]], lai labāk izprastu kosmisko kuģu uzbūvi un varētu izveidot filmai kosmosa kuģa modeli, kurā norisinās daudzas filmas epizodes. Lai arī filmas temps ir lēns, teksta ir maz, un pirmizrādes laikā filma uzreiz neguva lielus panākumus, tomēr drīz vien tā kļuva slavena, kā arī guva milzīgus finansiālus panākumus. Filma tika nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, no kurām viena tika iegūta — Kubriks saņēma balvu par [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākajiem vizuālajiem efektiem]]. [[Amerikas Kinoinstitūts]] šo filmu nosaucis par visu laiku labāko zinātniskās fantastikas žanra filmu.&lt;ref name=&quot;Top 10&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | publisher = ''American Film Institute'' | title = AFI's 10 Top 10 | date = 2008-06-17 | url = http://www.afi.com/10top10/}}&lt;/ref&gt;

1971. gadā iznāca nākamā Kubrika filma &quot;[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]&quot;, kas izsauca pretrunīgus vērtējumus vardarbības atainojuma dēļ. Viedoklim, ka filma var izraisīt skatītājos vardarbīgas tieksmes, Kubriks nepiekrita. Viņš uzskatīja, ka māksla nevar būt atbildīga par vardarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visual-memory.co.uk/amk/doc/0070.html|title=Interview with Stanley Kubrick regarding A Clockwork Orange|publisher=Sight&amp;Sound (Spring 1972)}}&lt;/ref&gt; Filma tika nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām.

Nākamā filma bija &quot;[[Berijs Lindons]]&quot; (1975), [[Viljams Tekerijs|Viljama Tekerija]] romāna &quot;Berija Lindona memuāri&quot; (1844) adaptācija, kur darbība norisinās 18. gadsimtā. Filmas kadrus Kubriks veidojis neparasti gleznieciskus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/kubrika-gleznieciska-odiseja-12492491|title=Kubrika gleznieciskā odiseja|publisher=diena.lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc tam Kubriks veidoja filmu &quot;[[Mirdzums]]&quot; (1980) pavisam atšķirīgā žanrā — tā bija [[šausmu filma]] pēc [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]] tāda paša nosaukuma romāna motīviem ar [[Džeks Nikolsons|Džeku Nikolsonu]] galvenajā lomā. Šī filma ietekmējusi žanra attīstību, tiek bieži citēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/culture/film/3674926/Stanley-Kubrick-A-retrospective.html?image=15|title=Stanley Kubrick: A retrospective|publisher=The Telegraph}}&lt;/ref&gt;

1987. gadā iznāca filma &quot;[[Pilns bruņojums]]&quot;, kuras darbība notiek [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā. Filma uzņemta ļoti atšķirīgi no citām filmām par Vjetnamas karu. Filmai mūziku komponējusi Kubrika meita [[Viviana Kubrika]].

Pēdējais Kubrika darbs bija pie filmas &quot;[[Acis plaši aizvērtas]]&quot; (1999), kur galvenās lomas tēloja [[Toms Krūzs]] un [[Nikola Kidmena]]. Filmā attēlota bagāta precēta pāra attiecības, parādīta greizsirdība, seksuālā apsēstība. Filmēšana ilga 15 mēnešus, Kubriks strādāja ļoti intensīvi, lai gan viņš jau bija 70 gadus vecs. Viņš paspēja pabeigt filmas montāžu, bet pēc dažām dienām, 1999. gada 7. martā, pēkšņi nomira miegā no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]].

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=33 | Gads
! Nosaukums
! width=65 | Režisors
! width=65 | Producents
! width=65 | Scenārists
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 1951
| style=&quot;text-align:left&quot;| ''[[Day of the Fight]]'' (dokumentālā īsfilma)
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;| ''[[Flying Padre]]'' (dokumentālā īsfilma)
| {{jā}}
|
| {{jā}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 1953
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Bailes un iekāre]]&quot; (''Fear and Desire'')
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;| ''[[The Seafarers]]'' (dokumentālā īsfilma)
| {{jā}}
|
|
|-
| 1955
| style=&quot;text-align:left&quot;| ''[[Killer's Kiss]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|-
| 1956
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Slepkavība (filma)|Slepkavība]]&quot; (''The Killing'')
| {{jā}}
|
| {{jā}}
|-
| 1957
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Slavas ceļi]]&quot; (''Paths of Glory'')
| {{jā}}
|
| {{jā}}
|-
| 1960
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Spartaks (filma)|Spartaks]]&quot; (''Spartacus'')
| {{jā}}
|
|
|-
| 1962
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Lolita (filma)|Lolita]]&quot;
| {{jā}}
|
|
|-
| 1964
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Doktors Streindžlavs]]&quot; (''Dr. Strangelove'')
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|-
| 1968
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[2001: Kosmosa odiseja]]&quot; (''2001: A Space Odyssey'')
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|-
| 1971
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]&quot; (''A Clockwork Orange'')
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|-
| 1975
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Berijs Lindons]]&quot; (''Barry Lyndon'')
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|-
| 1980
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Mirdzums]]&quot; (''The Shining'')
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|-
| 1987
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Pilns bruņojums]]&quot; (''Full Metal Jacket'')
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|-
| 1999
| style=&quot;text-align:left&quot;| &quot;[[Acis plaši aizvērtas]]&quot; (''Eyes wide shut'')
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons|Stanley Kubrick|Stenlijs Kubriks}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20140710225658/http://www.empmuseum.org/at-the-museum/museum-features/science-fiction-and-fantasy-hall-of-fame/members/stanley-kubrick.aspx Stenlijs Kubriks] ''[[Science Fiction and Fantasy Hall of Fame]]'' {{en ikona}}
* [http://lccn.loc.gov/n50047956 Stenlijs Kubriks] [[Kongresa bibliotēka|Kongresa bibliotēkā]] {{en ikona}}

{{Stenlijs Kubriks}}
{{Labākais režisors (BAFTA kino balva)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kubriks, Stenlijs}}
[[Kategorija:1928. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:1999. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:ASV kinoproducenti]]
[[Kategorija:Specefektu mākslinieki]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji specefektu mākslinieki]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]
[[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:ASV ebreji]]</text>
      <sha1>e1auo0iejq86ji2ha4sfkrm89d17h4f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>25. augusts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28652</id>
    <revision>
      <id>4518009</id>
      <parentid>4514019</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:58:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4518009</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7818" sha1="2qwh7k120snqku4nw2cph5qk4x1abkl" xml:space="preserve">'''25. augusts''' ir gada 237. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (238. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 128 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Ludvigs (personvārds)|Ludvigs]], [[Ludis]], [[Ivonna]], [[Patrīcija]], [[Patriks (personvārds)|Patriks]]

== Notikumi ==
* [[1515. gads]] — dibināta [[Kuba]]s galvaspilsēta [[Havana]].
* [[1817. gads]] — [[Vidzeme|Vidzemē]] sāka atcelt [[dzimtbūšana|dzimtbūšanu]].
* [[1825. gads]] — [[Urugvaja]] deklarēja neatkarību no [[Brazīlija]]s.
* [[1839. gads]] — beidza pastāvēt [[Peru-Bolīvijas konfederācija]].
* [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: vācu karaspēks okupētajā [[Beļģija|Beļģijā]] sāka postīt, laupīt un metodiski dedzināt [[Lēvena]]s pilsētu. Tā bija viena no barbariskākajām iebiedēšanas akcijām Pirmā pasaules kara laikā.
* [[1916. gads]] — izveidots [[ASV Nacionālo parku dienests]].
* [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] atbrīvoja [[Parīze|Parīzi]].
* [[1955. gads]] — pēdējās [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēka daļas pameta [[Austrija|Austriju]].
* [[1981. gads]] — ''[[Voyager 2]]'' zonde pārlidoja [[Saturns (planēta)|Saturnu]].
* [[1989. gads]] — ''Voyager 2'' zonde palidoja garām [[Neptūns (planēta)|Neptūnam]] un tā pavadonim [[Tritons (pavadonis)|Tritonam]].
* [[1991. gads]] — [[Baltkrievija]] deklarēja neatkarību no PSRS.

== Dzimuši ==
* [[1414. gads]] — [[Siksts IV]] (''Sixtus IV''), Romas pāvests (miris 1484. gadā)
* [[1530. gads]] — [[Ivans IV|Ivans IV Bargais]] (''Иоaнн IV''), Krievijas cars (miris 1584. gadā)
* [[1744. gads]] — [[Johans Gotfrīds Herders]] (''Johann Gottfried (von) Herder''), vācu dzejnieks, teologs un filozofs (miris 1803. gadā)
* [[1784. gads]] — [[Ludvigs I]] (''Ludwig I.''), Bavārijas karalis (miris 1868. gadā)
* [[1845. gads]] — [[Ludvigs II]] (''Ludwig II.''), Bavārijas karalis (miris 1886. gadā)
* [[1862. gads]] — [[Luijs Bartū]] (''Louis Barthou''), Francijas politiķis (miris 1934. gadā)
* [[1868. gads]]:
** [[Nikolajs Levidis]] (''Νικόλαος Λεβίδης''), grieķu sporta šāvējs (miršanas gads ''nav zināms'')
** [[Luijs Ogists-Dormijs]] (''Louis Auguste-Dormeuil''), franču burātājs (miris 1951. gadā)
* [[1877. gads]] — [[Jānis Jaunsudrabiņš]], latviešu rakstnieks (miris 1962. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Hanss Ādolfs Krebss]] (''Hans Adolf Krebs''), vācu bioķīmiķis (miris 1981. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Marja Faustina Kovalska]] (''Maria Faustyna Kowalska''), katoļu svētā (mirusi 1938. gadā)
* [[1912. gads]] — [[Ērihs Honekers]] (''Erich Honecker''), VDR politiķis (miris 1994. gadā)
* [[1917. gads]] — [[Toivo Ilomeki]] (''Toivo Ilomäki''), somu karavīrs (miris 1965. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Leonards Bernstains]] (''Leonard Bernstein''), ASV komponists, pianists un diriģents (miris 1990. gadā)
* [[1923. gads]] — [[Džozefs Beirli]] (''Joseph Beyrle''), ASV karavīrs (miris 2004. gadā)
* [[1930. gads]]:
** [[Georgijs Danelija]] (გიორგი დანელია), gruzīnu kinorežisors (miris 2019. gadā)
** [[Šons Konerijs]] (''Sean Connery''), skotu aktieris (miris 2020. gadā)
* [[1931. gads]] — [[Ļevs Ļemke]] (''Лев Лемке''), PSRS, Krievijas aktieris (miris 1996. gadā)
* [[1933. gads]] — [[Toms Skerits]] (''Tom Skerritt''), amerikāņu aktieris
* [[1934. gads]] — [[Zilda Arnsa]] (''Zilda Arns''), brazīliešu pediatre un humānās palīdzības darbiniece (mirusi 2010. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Māršals Brikmans]] (''Marshall Brickman''), amerikāņu scenārists un režisors (miris 2024. gadā)
* [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — [[Marina Kosteņecka]], Latvijas rakstniece un sabiedriskā darbiniece
* [[1958. gads]] — [[Tims Bērtons]] (''Tim Burton''), amerikāņu kinorežisors
* [[1960. gads]] — [[Lī Aršambo]] (''Lee Archambault''), ASV kosmonauts
* [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Māris Bružiks]], latviešu vieglatlēts, trīssoļlēcējs
* [[1965. gads]] — [[Endrū Feistels]] (''Andrew J. Feustel''), ASV kosmonauts
* [[1970. gads]] — [[Klaudija Šifere]] (''Claudia Schiffer''), vācu modele, aktrise
* [[1972. gads]] — [[Džo Raits]] (''Joe Wright''), angļu kinorežisors
* [[1973. gads]] — [[Fatihs Akins]] (''Fatih Akin''), vāciešu kinorežisors
* [[1976. gads]] — [[Aleksandrs Skašgords]] (''Alexander Skarsgård''), zviedru aktieris
* [[1981. gads]] — [[Reičela Bilsone]] (''Rachel Bilson''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise
* [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Kaspars Bērziņš]], latviešu basketbolists
* [[1987. gads]] — [[Bleika Laivlija]] (''Blake Lively''), amerikāņu aktrise un modele

== Miruši ==
* [[1270. gads]] — [[Luijs IX]] (''Louis IX''), Francijas karalis (dzimis 1214. gadā)
* [[1776. gads]] — [[Deivids Hjūms]] (''David Hume''), skotu vēsturnieks un filozofs (dzimis 1711. gadā)
* [[1819. gads]] — [[Džeimss Vats]] (''James Watt''), skotu izgudrotājs (dzimis 1736. gadā)
* [[1822. gads]] — [[Viljams Heršels]] (''William Herschel''), britu astronoms un optiķis (dzimis 1738. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Maikls Faradejs]] (''Michael Faraday''), angļu fiziķis (dzimis 1791. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Frīdrihs Nīče]] (''Friedrich Nietzsche''), vācu filozofs (dzimis 1844. gadā)
* [[1908. gads]] — [[Anrī Bekerels]] (''Henri Becquerel''), franču fiziķis (dzimis 1852. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Nikolajs Gumiļovs]] (''Николай Гумилёв''), krievu dzejnieks (dzimis 1886. gadā)
* [[1925. gads]] — [[Francs Konrāds fon Hecendorfs]] (''Franz Conrad von Hötzendorf''), austriešu feldmaršals (dzimis 1852. gadā)
* [[1936. gads]]:
** [[Ļevs Kameņevs]] (''Лев Каменев''), PSRS politiķis (dzimis 1883. gadā)
** [[Grigorijs Zinovjevs]] (''Григорий Зиновьев''), PSRS politiķis (dzimis 1883. gadā)
* [[1938. gads]]:
** [[Johanness van Deiks]] (''Johannes van Dijk''), nīderlandiešu airētājs (dzimis 1868. gadā)
** [[Frīdrihs Kalniņš]], latviešu virsnieks (dzimis 1887. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Musa Džalils]] (''Муса Җәлил''), tatāru dzejnieks (dzimis 1906. gadā)
* [[1956. gads Latvijā|1956. gads]] — [[Roberts Plūme]], latviešu sportists, sporta administrators (dzimis 1897. gadā)
* [[1958. gads]] — [[Hugo Vitroks]] (''Hugo Wittrock''), vācbaltiešu politiķis (dzimis 1873. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Pols Muni]] (''Paul Muni''), amerikāņu aktieris (dzimis 1895. gadā)
* [[1968. gads]] — [[Georgijs Gaile]] (''Георгий Гайле''), PSRS valsts darbinieks, &quot;VEF&quot; direktors (dzimis 1905. gadā)
* [[1976. gads]] — [[Eivinds Junsons]] (''Eyvind Johnson''), zviedru rakstnieks (dzimis 1900. gadā)
* [[1985. gads]] — [[Samanta Smita]] (''Samantha Smith''), ASV skolniece, vēstules autore PSRS vadītājam (dzimusi 1972. gadā)
* [[2001. gads]] — [[Kens Tirels]] (''Kenneth Tyrrell''), angļu autosportists (dzimis 1924. gadā)
* [[2006. gads]] — [[Silva Kaputikjana]] (''Սիլվա Կապուտիկյան''), armēņu dzejniece un politiskā aktīviste (dzimusi 1919. gadā)
* [[2012. gads]] — [[Nīls Ārmstrongs]] (''Neil Armstrong''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
* [[2013. gads]] — [[Žilmars]] (''Gilmar''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1930. gadā)
* [[2026. gads]]:
** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā)
** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja (dzimusi 1946. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Urugvaja]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Augusts]]</text>
      <sha1>2qwh7k120snqku4nw2cph5qk4x1abkl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kolkas bāka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>29568</id>
    <revision>
      <id>4518237</id>
      <parentid>4494047</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:36:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-48169-96</username>
        <id>149930</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4518237</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8033" sha1="qmpv4tn8l11yrss4zy0jgvxcxlxcw4h" xml:space="preserve">{{Infobox lighthouse
| name            = Kolkas bāka
| image_name      = Kolkas bāka - Kolka lighthouse.jpg
| image_width     = 
| caption         = Kolkas bāka
| location        = 
| coordinates     = {{coord|57|48|08.6095|N|22|38|02.2528|E|display=title}}
| yearbuilt       = {{Start date|1875}}
| yearlit         = 
| automated       = 
| yeardeactivated = 
| foundation      = 
| construction    = 
| shape           = 
| marking         = 
| height          = 
| focalheight     = 
| lens            = 
| lightsource     = 
| intensity       = 
| range           = 
| characteristic  = 
| fogsignal       = 
| racon           = 
| admiralty       = 
| canada          = 
| NGA             = 
| ARLHS           = 
| USCG            = 
| country         = 
| countrynumber   = 
| countrylink     = 
| managingagent   = 
| heritage        = 
| module          =
}}
{{bākas signāls 1
|signāls sekundēs=1s + 1s + 1s + 7s
|attēls=[[Attēls:Kolka.gif|center]]
|krāsa=balta
|redzamība no=0
|redzamība līdz=360
|redzamība jj=9.3&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/|title=Kolkas bāka|last=Seakayak.lv|access-date=2023-03-05|language=lv-LV|archive-date=2023-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230305193653/https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Kolkas bāka''' ir [[Latvija]]s [[bāka]] ziemeļos no [[Kolkas rags|Kolkas raga]] uz Latvijas vienīgās mākslīgi veidotas [[sala]]s.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/|title=Kolkas bāka|last=Seakayak.lv|website=Seakayak.lv Laivu noma Kurzemē|access-date=2024-06-11|language=lv|archive-date=2024-05-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240520175243/https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/}}&lt;/ref&gt; Bāka iezīmē [[Irbes šaurums|Irbes šauruma]] austrumpusi.

== Vēsture ==
[[Attēls:Vecā Kolkasraga bāka pēc sagraušanas 1915.jpg|thumb|200px|left|Vecā Kolkasraga bāka pēc sagraušanas (1915).]]
Pirmais bākas koka tornis, kura virsotnē kurināts ugunskurs, minēts 1532. gadā. 16. gadsimta vidū te bijušas divas bākas, kas veidoja vaduguņu līniju pa sēkļa asi.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/15122/|title=Zudusī Latvija - Kolka. Bāka|website=zudusilatvija.lv|access-date=2024-06-11}}&lt;/ref&gt;

1818. gadā ugunskurus aizstāja ar [[Eļļas lampa|eļļas lampām]] - gaisma bija nepārtraukta. Tolaik Kolkas bāku ekspluatāciju par vairāk nekā 3 tūkstošiem [[Sudraba rubļi|sudraba rubļu]] gadā bija uzņēmies [[Dundagas pils|Dundagas muižas]] īpašnieks [[Ostenzakeni|Ostensakens]]. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā [[Britu impērija|britu]] jūrnieki izdemolējuši bākas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

1858. gadā torņus remontēja un nostiprināja krastu pie Ziemeļu bākas torņa. Divdesmit gadus vēlāk torni sagāza jūra un tas pilnīgi izzuda. Dienvidu tornī ierīkoja kuģu kustības un ledus novērošanas punktu. Mūsdienās no Vecās bākas ir saglabājušies tikai drupu fragmenti.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

No 1858. gada kuģniecībai bīstamo Kolkas sēkli iezīmēja arī ar [[Enkurs|noenkurotu]] ugunskuģi. Kuģi vairākkārt apdraudēja peldošais ledus, tāpēc to pārtrauca uzstādīt 1875. gadā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Mūsdienu bākas būvniecība bija sākusies 1872. gadā, bet gaismu pagaidu koka bākas tornī iededzināja jau 1875. gada jūnijā.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celotajs.lv/lv/e/kolkasbaka|title=Kolkas bāka|last=Celotajs|first=LLTA Lauku|website=www.celotajs.lv|access-date=2024-06-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Tolaik bākas tornī tika uzstādīta no [[Parīze]]s atvesta miglas taure.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pats pašreizējais bākas tornis tika pabeigts un atklāts 1884. gada 1. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visittalsi.com/ko-redzet/bakas/kolkas-baka/,%20https://visittalsi.com/ko-redzet/bakas/kolkas-baka/|title=Kolkas bāka - Visit Talsi|access-date=2024-06-11|date=2023-02-28|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30-interesentu-unikala-brauciena-peta-kolkas-bakas-salu.a324230/|title=30 interesentu unikālā braucienā pēta Kolkas bākas salu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Bāka ir veidota uz mākslīgi uzbērtas salas 6 km attālumā no Kolkasraga (celšanas laikā tā atradās 5 km no krasta), tā zemūdens smilšainā sēkļa galā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tā atrodas jūrā - 5,14 kilometrus no vecās bākas drupām. Salu veidoja no [[laukakmeņi]]em, ko veda laivās vai ragavās no [[Kurzeme]]s un [[Igaunija]]s [[Sāmsala]]s.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/kolkas-baka-vieniga-latvijas-sala-baltijas-jura-ka-tur-ir/|title=FOTO: Kolkas bāka - vienīgā Latvijas sala Baltijas jūrā. Kā tur ir?|website=tv3.lv|access-date=2024-06-11|date=2018-06-16|language=lv|archive-date=2023-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230709083032/https://zinas.tv3.lv/latvija/kolkas-baka-vieniga-latvijas-sala-baltijas-jura-ka-tur-ir/}}&lt;/ref&gt; Bākas tornis tika izgatavots [[Pēterburga|Pēterburgā]] un nogādāts uz salu pa daļām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1884. gadā miglas taure tika aizstāta ar tvaika sirēnu, bet 1915. gadā ar nekustīgo [[Lēca|lēcu]] – ar gaismu, bet 1934. gadā par kvēlgaismas avotu kļuva starmetēju lēcas, novietotas uz rotējoša galda. [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā bāka kļuva par augstākās slepenības militāro objektu.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://industrialheritage.travel/lv/objects/kolkas-baka/101|title=Kolkas bāka|website=Industrial Heritage for Tourism|access-date=2024-06-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sešdesmitajos gados bāku atkal modernizēja, savukārt, 1979.gadā bāka sāka darboties automātiski, bez apkalpes.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Salas akmeņu bērumu nepārtraukti izskaloja viļņi un straume, tāpēc [[Koksne|koka]] aizsargsienas aizstāja ar betona mūri, vēlāk visapkārt tika sakrauti dzelzsbetona tetrapodi, starp kuriem salika akmeņus un maisus ar cementu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1994.gadā tika uzstādītas [[saules baterija]]s, un 2006.gadā tika veikti bākas rekonstrukcijas darbi.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

2003. gada 17. oktobrī Latvijas pasts izdeva pastmarku un pirmās dienas aploksni ar Kolkas bākas attēlu.

2011. gada vasarā uz bākas izcēlās [[ugunsgrēks]] un daļēji nopostīja ēkas. Vēlāk ēkas tika atjaunotas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Raksturojums ==
Bākas augstums ir 21 m.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Bāku veido apaļš, akmens mūra tornis ar dubultu galeriju un laternu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tornis ir sarkans, laternas jumts melns. Bākas uguns augstums ir 19,6 m virs jūras līmeņa, bet gaisma redzama 9,3 [[Jūras jūdze|jūras jūdžu]] jeb 17.2 km attālumā. Bākas saliņa veidota kā regulārs [[astoņstūris]] ar 42 m attālumu starp pretējām malām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Uz salas atrodas bākas uzrauga ēka un vairākas saimniecības ēkas.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Gaisma balta (1 sekundi deg, 1 sekundi pārtraukums, 1 sekundi deg, 7 sekundes pārtraukums). Bāka darbojas visu gadu diennakts tumšajā laikā.

Sala ir iecienīta [[Putnu migrācija|migrējošo]] [[Jūras putns|jūras putnu]], īpaši [[kaijas|kaiju]] un [[jūraskraukļi|jūraskraukļu]] atpūtas vieta. 2017. gada jūlijā Kolkas bākas mākslīgajā saliņā pirmo reizi pierādīta [[lielais alks|lielā alka]] ligzdošana Latvijā.&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/alctor.htm Lielais alks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191204021654/http://www.putni.lv/alctor.htm |date={{dat|2019|12|04||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070925130303/http://www.lral.lv/yl0a.pdf Amatieri Kolkas bākā]


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}


{{Latvijas bākas}}

[[Kategorija:Bākas Latvijā]]
[[Kategorija:Kolkas pagasts]]
[[Kategorija:Latvijas jūras salas]]</text>
      <sha1>qmpv4tn8l11yrss4zy0jgvxcxlxcw4h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518296</id>
      <parentid>4518237</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T03:49:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518296</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8015" sha1="7iqedrdkdw89k1hbncd7yuwniw6pdvq" xml:space="preserve">{{Infobox lighthouse
| name            = Kolkas bāka
| image_name      = Kolkas bāka - Kolka lighthouse.jpg
| image_width     = 275px
| caption         = Kolkas bāka
| location        = 
| coordinates     = {{coord|57|48|08.6095|N|22|38|02.2528|E|display=title}}
| yearbuilt       = {{Start date|1875}}
| yearlit         = 
| automated       = 
| yeardeactivated = 
| foundation      = 
| construction    = 
| shape           = 
| marking         = 
| height          = 
| focalheight     = 
| lens            = 
| lightsource     = 
| intensity       = 
| range           = 
| characteristic  = 
| fogsignal       = 
| racon           = 
| admiralty       = 
| canada          = 
| NGA             = 
| ARLHS           = 
| USCG            = 
| country         = 
| countrynumber   = 
| countrylink     = 
| managingagent   = 
| heritage        = 
| module          =
}}
{{bākas signāls 1
|signāls sekundēs=1s + 1s + 1s + 7s
|attēls=[[Attēls:Kolka.gif|center]]
|krāsa=balta
|redzamība no=0
|redzamība līdz=360
|redzamība jj=9.3&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/|title=Kolkas bāka|last=Seakayak.lv|access-date=2023-03-05|language=lv-LV|archive-date=2023-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230305193653/https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Kolkas bāka''' ir [[Latvija]]s [[bāka]] ziemeļos no [[Kolkas rags|Kolkas raga]] uz Latvijas vienīgās mākslīgi veidotas [[sala]]s.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/|title=Kolkas bāka|last=Seakayak.lv|website=Seakayak.lv Laivu noma Kurzemē|access-date=2024-06-11|language=lv|archive-date=2024-05-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240520175243/https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/}}&lt;/ref&gt; Bāka iezīmē [[Irbes šaurums|Irbes šauruma]] austrumu pusi.

== Vēsture ==
[[Attēls:Vecā Kolkasraga bāka pēc sagraušanas 1915.jpg|thumb|200px|left|Vecā Kolkasraga bāka pēc sagraušanas (1915)]]
Pirmais bākas koka tornis, kura virsotnē kurināts ugunskurs, minēts 1532. gadā. 16. gadsimta vidū te bijušas divas bākas, kas veidoja vaduguņu līniju pa sēkļa asi.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/15122/|title=Zudusī Latvija - Kolka. Bāka|website=zudusilatvija.lv|access-date=2024-06-11}}&lt;/ref&gt;

1818. gadā ugunskurus aizstāja ar [[Eļļas lampa|eļļas lampām]] — gaisma bija nepārtraukta. Tolaik Kolkas bāku ekspluatāciju par vairāk nekā 3 tūkstošiem [[Sudraba rubļi|sudraba rubļu]] gadā bija uzņēmies [[Dundagas pils|Dundagas muižas]] īpašnieks [[Ostenzakeni|Ostensakens]]. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā [[Britu impērija|britu]] jūrnieki izdemolējuši bākas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

1858. gadā torņus remontēja un nostiprināja krastu pie Ziemeļu bākas torņa. Divdesmit gadus vēlāk torni sagāza jūra. Dienvidu tornī ierīkoja kuģu kustības un ledus novērošanas punktu. Mūsdienās no Vecās bākas ir saglabājušies tikai drupu fragmenti.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

No 1858. gada kuģniecībai bīstamo Kolkas sēkli iezīmēja arī ar [[Enkurs|noenkurotu]] ugunskuģi. Kuģi vairākkārt apdraudēja peldošais ledus, tāpēc to pārtrauca uzstādīt 1875. gadā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Mūsdienu bākas būvniecība bija sākusies 1872. gadā, bet gaismu pagaidu koka bākas tornī iededzināja jau 1875. gada jūnijā.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celotajs.lv/lv/e/kolkasbaka|title=Kolkas bāka|last=Celotajs|first=LLTA Lauku|website=www.celotajs.lv|access-date=2024-06-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Tolaik bākas tornī tika uzstādīta no [[Parīze]]s atvesta miglas taure.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pats pašreizējais bākas tornis tika pabeigts un atklāts 1884. gada 1. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visittalsi.com/ko-redzet/bakas/kolkas-baka/,%20https://visittalsi.com/ko-redzet/bakas/kolkas-baka/|title=Kolkas bāka - Visit Talsi|access-date=2024-06-11|date=2023-02-28|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30-interesentu-unikala-brauciena-peta-kolkas-bakas-salu.a324230/|title=30 interesentu unikālā braucienā pēta Kolkas bākas salu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Bāka ir veidota uz mākslīgi uzbērtas salas 6 km attālumā no Kolkasraga (celšanas laikā tā atradās 5 km no krasta), tā zemūdens smilšainā sēkļa galā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tā atrodas jūrā — 5,14 kilometrus no vecās bākas drupām. Salu veidoja no [[laukakmeņi]]em, ko veda laivās vai ragavās no [[Kurzeme]]s un [[Igaunija]]s [[Sāmsala]]s.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/kolkas-baka-vieniga-latvijas-sala-baltijas-jura-ka-tur-ir/|title=FOTO: Kolkas bāka - vienīgā Latvijas sala Baltijas jūrā. Kā tur ir?|website=tv3.lv|access-date=2024-06-11|date=2018-06-16|language=lv|archive-date=2023-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230709083032/https://zinas.tv3.lv/latvija/kolkas-baka-vieniga-latvijas-sala-baltijas-jura-ka-tur-ir/}}&lt;/ref&gt; Bākas tornis tika izgatavots [[Pēterburga|Pēterburgā]] un nogādāts uz salu pa daļām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1884. gadā miglas taure tika aizstāta ar tvaika sirēnu, bet 1915. gadā ar nekustīgo [[Lēca|lēcu]] — ar gaismu, bet 1934. gadā par kvēlgaismas avotu kļuva starmetēju lēcas, novietotas uz rotējoša galda. [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā bāka kļuva par augstākās slepenības militāro objektu.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://industrialheritage.travel/lv/objects/kolkas-baka/101|title=Kolkas bāka|website=Industrial Heritage for Tourism|access-date=2024-06-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sešdesmitajos gados bāku atkal modernizēja, savukārt, 1979. gadā bāka sāka darboties automātiski, bez apkalpes.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Salas akmeņu bērumu nepārtraukti izskaloja viļņi un straume, tāpēc [[Koksne|koka]] aizsargsienas aizstāja ar [[Betons|betona]] mūri, vēlāk visapkārt tika sakrauti [[Dzelzsbetons|dzelzsbetona]] tetrapodi, starp kuriem salika akmeņus un maisus ar cementu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1994.gadā tika uzstādītas [[saules baterija]]s, un 2006. gadā tika veikti bākas rekonstrukcijas darbi.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

2003. gada 17. oktobrī Latvijas pasts izdeva pastmarku un pirmās dienas aploksni ar Kolkas bākas attēlu.

2011. gada vasarā uz bākas izcēlās [[ugunsgrēks]] un daļēji nopostīja ēkas. Vēlāk ēkas tika atjaunotas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Raksturojums ==
Bākas augstums ir 21 m.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Bāku veido apaļš, akmens mūra tornis ar dubultu galeriju un laternu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tornis ir sarkans, laternas jumts melns. Bākas uguns augstums ir 19,6 m virs jūras līmeņa, bet gaisma redzama 9,3 [[Jūras jūdze|jūras jūdžu]] jeb 17,2 km attālumā. Bākas saliņa veidota kā regulārs [[astoņstūris]] ar 42 m attālumu starp pretējām malām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Uz salas atrodas bākas uzrauga ēka un vairākas saimniecības ēkas.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Gaisma balta (1 sekundi deg, 1 sekundi pārtraukums, 1 sekundi deg, 7 sekundes pārtraukums). Bāka darbojas visu gadu diennakts tumšajā laikā.

Sala ir iecienīta [[Putnu migrācija|migrējošo]] [[Jūras putns|jūras putnu]], īpaši [[kaijas|kaiju]] un [[jūraskraukļi|jūraskraukļu]] atpūtas vieta. 2017. gada jūlijā Kolkas bākas mākslīgajā saliņā pirmo reizi pierādīta [[lielais alks|lielā alka]] ligzdošana Latvijā.&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/alctor.htm Lielais alks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191204021654/http://www.putni.lv/alctor.htm |date={{dat|2019|12|04||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070925130303/http://www.lral.lv/yl0a.pdf Amatieri Kolkas bākā]


{{Latvijas bākas}}

[[Kategorija:Bākas Latvijā]]
[[Kategorija:Kolkas pagasts]]
[[Kategorija:Latvijas jūras salas]]</text>
      <sha1>7iqedrdkdw89k1hbncd7yuwniw6pdvq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518299</id>
      <parentid>4518296</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T03:54:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518299</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8015" sha1="b3xokj33o5yi84tbj2622apkxx5c33f" xml:space="preserve">{{Infobox lighthouse
| name            = Kolkas bāka
| image_name      = Kolkas bāka - Kolka lighthouse.jpg
| image_width     = 275px
| caption         = Kolkas bāka
| location        = 
| coordinates     = {{coord|57|48|08.6095|N|22|38|02.2528|E|display=title}}
| yearbuilt       = {{Start date|1875}}
| yearlit         = 
| automated       = 
| yeardeactivated = 
| foundation      = 
| construction    = 
| shape           = 
| marking         = 
| height          = 
| focalheight     = 
| lens            = 
| lightsource     = 
| intensity       = 
| range           = 
| characteristic  = 
| fogsignal       = 
| racon           = 
| admiralty       = 
| canada          = 
| NGA             = 
| ARLHS           = 
| USCG            = 
| country         = 
| countrynumber   = 
| countrylink     = 
| managingagent   = 
| heritage        = 
| module          =
}}
{{bākas signāls 1
|signāls sekundēs=1s + 1s + 1s + 7s
|attēls=[[Attēls:Kolka.gif|center]]
|krāsa=balta
|redzamība no=0
|redzamība līdz=360
|redzamība jj=9.3&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/|title=Kolkas bāka|last=Seakayak.lv|access-date=2023-03-05|language=lv-LV|archive-date=2023-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230305193653/https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Kolkas bāka''' ir [[Latvija]]s [[bāka]] ziemeļos no [[Kolkas rags|Kolkas raga]] uz Latvijas vienīgās mākslīgi veidotas [[sala]]s.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/|title=Kolkas bāka|last=Seakayak.lv|website=Seakayak.lv Laivu noma Kurzemē|access-date=2024-06-11|language=lv|archive-date=2024-05-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240520175243/https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/}}&lt;/ref&gt; Bāka iezīmē [[Irbes šaurums|Irbes šauruma]] austrumu pusi.

== Vēsture ==
[[Attēls:Vecā Kolkasraga bāka pēc sagraušanas 1915.jpg|thumb|200px|left|Vecā Kolkasraga bāka pēc sagraušanas (1915)]]
Pirmais bākas koka tornis, kura virsotnē kurināts ugunskurs, minēts 1532. gadā. 16. gadsimta vidū te bijušas divas bākas, kas veidoja vaduguņu līniju pa sēkļa asi.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/15122/|title=Zudusī Latvija - Kolka. Bāka|website=zudusilatvija.lv|access-date=2024-06-11}}&lt;/ref&gt;

1818. gadā ugunskurus aizstāja ar [[Eļļas lampa|eļļas lampām]] — gaisma bija nepārtraukta. Tolaik Kolkas bāku ekspluatāciju par vairāk nekā 3 tūkstošiem [[Sudraba rubļi|sudraba rubļu]] gadā bija uzņēmies [[Dundagas pils|Dundagas muižas]] īpašnieks [[Ostenzakeni|Ostensakens]]. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā [[Britu impērija|britu]] jūrnieki izdemolējuši bākas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

1858. gadā torņus remontēja un nostiprināja krastu pie Ziemeļu bākas torņa. Divdesmit gadus vēlāk torni sagāza jūra. Dienvidu tornī ierīkoja kuģu kustības un ledus novērošanas punktu. Mūsdienās no vecās bākas ir saglabājušies tikai drupu fragmenti.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

No 1858. gada kuģniecībai bīstamo Kolkas sēkli iezīmēja arī ar [[Enkurs|noenkurotu]] ugunskuģi. Kuģi vairākkārt apdraudēja peldošais ledus, tāpēc to pārtrauca uzstādīt 1875. gadā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Mūsdienu bākas būvniecība bija sākusies 1872. gadā, bet gaismu pagaidu koka bākas tornī iededzināja jau 1875. gada jūnijā.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celotajs.lv/lv/e/kolkasbaka|title=Kolkas bāka|last=Celotajs|first=LLTA Lauku|website=www.celotajs.lv|access-date=2024-06-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Tolaik bākas tornī tika uzstādīta no [[Parīze]]s atvesta miglas taure.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pats pašreizējais bākas tornis tika pabeigts un atklāts 1884. gada 1. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visittalsi.com/ko-redzet/bakas/kolkas-baka/,%20https://visittalsi.com/ko-redzet/bakas/kolkas-baka/|title=Kolkas bāka - Visit Talsi|access-date=2024-06-11|date=2023-02-28|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30-interesentu-unikala-brauciena-peta-kolkas-bakas-salu.a324230/|title=30 interesentu unikālā braucienā pēta Kolkas bākas salu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Bāka ir veidota uz mākslīgi uzbērtas salas 6 km attālumā no Kolkasraga (celšanas laikā tā atradās 5 km no krasta), tā zemūdens smilšainā sēkļa galā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tā atrodas jūrā — 5,14 kilometrus no vecās bākas drupām. Salu veidoja no [[laukakmeņi]]em, ko veda laivās vai ragavās no [[Kurzeme]]s un [[Igaunija]]s [[Sāmsala]]s.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/kolkas-baka-vieniga-latvijas-sala-baltijas-jura-ka-tur-ir/|title=FOTO: Kolkas bāka - vienīgā Latvijas sala Baltijas jūrā. Kā tur ir?|website=tv3.lv|access-date=2024-06-11|date=2018-06-16|language=lv|archive-date=2023-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230709083032/https://zinas.tv3.lv/latvija/kolkas-baka-vieniga-latvijas-sala-baltijas-jura-ka-tur-ir/}}&lt;/ref&gt; Bākas tornis tika izgatavots [[Pēterburga|Pēterburgā]] un nogādāts uz salu pa daļām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1884. gadā miglas taure tika aizstāta ar tvaika sirēnu, bet 1915. gadā ar nekustīgo [[Lēca|lēcu]] — ar gaismu, bet 1934. gadā par kvēlgaismas avotu kļuva starmetēju lēcas, novietotas uz rotējoša galda. [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā bāka kļuva par augstākās slepenības militāro objektu.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://industrialheritage.travel/lv/objects/kolkas-baka/101|title=Kolkas bāka|website=Industrial Heritage for Tourism|access-date=2024-06-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sešdesmitajos gados bāku atkal modernizēja, savukārt, 1979. gadā bāka sāka darboties automātiski, bez apkalpes.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Salas akmeņu bērumu nepārtraukti izskaloja viļņi un straume, tāpēc [[Koksne|koka]] aizsargsienas aizstāja ar [[Betons|betona]] mūri, vēlāk visapkārt tika sakrauti [[Dzelzsbetons|dzelzsbetona]] tetrapodi, starp kuriem salika akmeņus un maisus ar cementu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1994.gadā tika uzstādītas [[saules baterija]]s, un 2006. gadā tika veikti bākas rekonstrukcijas darbi.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

2003. gada 17. oktobrī Latvijas pasts izdeva pastmarku un pirmās dienas aploksni ar Kolkas bākas attēlu.

2011. gada vasarā uz bākas izcēlās [[ugunsgrēks]] un daļēji nopostīja ēkas. Vēlāk ēkas tika atjaunotas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Raksturojums ==
Bākas augstums ir 21 m.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Bāku veido apaļš, akmens mūra tornis ar dubultu galeriju un laternu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tornis ir sarkans, laternas jumts melns. Bākas uguns augstums ir 19,6 m virs jūras līmeņa, bet gaisma redzama 9,3 [[Jūras jūdze|jūras jūdžu]] jeb 17,2 km attālumā. Bākas saliņa veidota kā regulārs [[astoņstūris]] ar 42 m attālumu starp pretējām malām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Uz salas atrodas bākas uzrauga ēka un vairākas saimniecības ēkas.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Gaisma balta (1 sekundi deg, 1 sekundi pārtraukums, 1 sekundi deg, 7 sekundes pārtraukums). Bāka darbojas visu gadu diennakts tumšajā laikā.

Sala ir iecienīta [[Putnu migrācija|migrējošo]] [[Jūras putns|jūras putnu]], īpaši [[kaijas|kaiju]] un [[jūraskraukļi|jūraskraukļu]] atpūtas vieta. 2017. gada jūlijā Kolkas bākas mākslīgajā saliņā pirmo reizi pierādīta [[lielais alks|lielā alka]] ligzdošana Latvijā.&lt;ref&gt;[http://www.putni.lv/alctor.htm Lielais alks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191204021654/http://www.putni.lv/alctor.htm |date={{dat|2019|12|04||bez}} }} Putni.lv&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070925130303/http://www.lral.lv/yl0a.pdf Amatieri Kolkas bākā]


{{Latvijas bākas}}

[[Kategorija:Bākas Latvijā]]
[[Kategorija:Kolkas pagasts]]
[[Kategorija:Latvijas jūras salas]]</text>
      <sha1>b3xokj33o5yi84tbj2622apkxx5c33f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kolkasrags</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38622</id>
    <revision>
      <id>4518297</id>
      <parentid>4488535</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T03:53:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4518297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4996" sha1="nus4vz5g15pylst937wzyyhc11dyra2" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Kolkasrags
|vietējais nosaukums = 
|attēls              = Kolkas rags.jpg
|attēla paraksts     = 
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Latvija
|reljefa_karte       = jā
|mark                = Orange_pog.svg
|position            = 
|izvietojums         = 
|apskalo             = 
|atdala              = [[Rīgas līcis]]
|atdala1             = [[Irbes šaurums]]
|latd=57|latm=45|lats= 33|latNS=N 
|longd=22|longm=36|longs=15|longEW=E
|valsts              = 
|valsts adm vienības tips = Valsts
|valsts adm vienība       = {{LVA}}
|valsts adm vienības tips1 = Novads
|valsts adm vienība1       = [[Talsu novads]]
|valsts adm vienības tips2 = Pagasts
|valsts adm vienība2       = [[Kolkas pagasts]]
|piezīme =
}}
'''Kolkasrags''' ({{val|liv|Kūolka nanā}}) ir [[Kurzemes pussala]]s tālākais ziemeļu punkts [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]]. [[Zemesrags]] atdala [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Dienvidos no Kolkasraga atrodas ciems [[Kolka]].

Saskaroties jūras un līča ūdeņiem, veidojas virpuļi, kas ir bīstami peldētājiem. No Kolkasraga uz ziemeļaustrumiem stiepjas aptuveni 6—7 kilometrus gara un 2 metrus dziļa sēre, kuras pamatā ir [[dolomīts|dolomīta]] sēklis. Sēres galā atrodas [[Kolkas bāka]], kura uz mākslīgas salas tika uzcelta 1884. gadā, bet kopš 1985. gada šī bāka darbojas automātiski. No 16. gadsimta līdz 19. gadsimta beigām pašā Kolkas ragā ir bijusi bāka. Mūsdienās no vecās bākas ir saglabājušies tikai drupu fragmenti.

Kolkasrags ir pazīstams kā [[putnu vērošana]]s vieta, jo šeit ir intensīvākais [[putnu migrācija]]s ceļš [[Latvija]]s teritorijā. Dažās aprīļa dienās ik stundu to pārlido 30—50 tūkstoši putnu.{{nepieciešama atsauce}}

Pēdējā desmitgadē Kolkasraga smaile un piekraste ir ievērojami izskalotas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/aktuali/nav-vairs-kolkasraga-turisti-steidz-aplukot-zem-udens-nonakuso-kolkasragu.44192|title=&quot;Nav vairs Kolkasraga!&quot; Tūristi steidz aplūkot zem ūdens nonākušo Kolkasragu|website=lasi.lv|access-date=2026-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==
Nosaukums Kolka saistāms ar [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]] izplatītu vārdu: tas pielīdzināms [[Igauņu valoda|igauņu]] — ''kolgas, kolk,'' [[Somu valoda|somu]] ''kolkka'' — kakts, stūris, nostūris, igauņu valodā sastopama arī nozīme — [[jūras līcis]]. Tomēr [[Lībiešu valoda|lībiešu valodā]] šis vārds zināms tikai kā vietvārds, tādēļ pieļaujams, ka &quot;Kolka&quot; ir igauņu izcelsmes nosaukums. Lībiešu lietotais Kolkasraga apzīmējums ''Kūolka nanā'' burtiski tulkojams kā &quot;Kolkas deguns&quot;.&lt;ref name=&quot;:o&quot; &gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kolka.lv/?page_id=71|title=Par Kolku|access-date=2023-04-04|language=lv|archive-date=2022-12-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20221219101716/http://www.kolka.lv/?page_id=71}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Vecā Kolkasraga bāka pēc sagraušanas 1915.jpg|thumb|200px|left|Vecā Kolkasraga bāka pēc sagraušanas (1915)]]
Kolkasrags ir viena no rakstu avotos vissenāk pieminētajām vietām Latvijas teritorijā (vēsturiskais tā nosaukums bija ''Domesnes'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dundaga.lv/kolka/pagasts |title=Ziņas par Dundagas novada Kolkas pagastu |access-date={{dat|2011|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120419000555/http://www.dundaga.lv/kolka/pagasts |archivedate={{dat|2012|04|19||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Mervalas rūnu akmens]], kas tiek datēts ap 1040. gadu, piemin [[vikingi|vikingu]] Svenu, kas bieži braucis ap Kolkasragu (''Tumisnis'') uz [[Zemgale|Zemgali]] (''Simkala'').&lt;ref name=&quot;:o&quot; /&gt;

Kolkasraga sērē guļ neskaitāmu laivu un kuģu atliekas. Senatnē šo sēkli dēvēja par &quot;ļaunā milža Toma degunu&quot;.&lt;ref&gt;http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/old_docs/kolkas_pag3.doc{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Nostāsti vēstī, ka Kolkasragā, brīdinot jūrniekus, senatnē tika dedzināti ugunskuri. Laiku pa laikam jūras laupītāji pārvietojuši ugunskurus uz [[Šlīteres Zilie kalni|Zilajiem kalniem]], un kuģi uzskrējuši sēkļos. Vietējie iedzīvotāji sevi agrāk sauca par “rāndalist” — jūrmalniekiem.{{Nepieciešama atsauce}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20080510074608/http://web.telia.com/~u58110628/so198mervalla.html Mervalas rūnu akmens foto, uz kura minēts Kolkasraga vārds]
* [https://web.archive.org/web/20110319105234/http://www.kolkasrags.lv/lv Kolkasrags]
* [http://www.kolka.lv Informācija par Kolku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220204065934/http://www.kolka.lv/ |date={{dat|2022|02|04||bez}} }}

{{Latvijas zemesragi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas zemesragi]]
[[Kategorija:Kolkas pagasts]]</text>
      <sha1>nus4vz5g15pylst937wzyyhc11dyra2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Divritenis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38762</id>
    <revision>
      <id>4518374</id>
      <parentid>4489477</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:51:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518374</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4425" sha1="dtzzc3vvnhedk0qu7v3nokmqw2nrcob" xml:space="preserve">[[Attēls:Marin bike.jpg|thumb|235px|[[Kalnu divritenis|Kalnu divritenim]] ir platas riepas, amortizēta dakša un rokturi perpendikulāri velosipēda asīm]]
[[Attēls:Kusuma bike large.jpg|thumb|235px|[[Šosejas divritenis]] ir konstruēts no viegla [[alumīnijs|alumīnija]] vai [[oglekļa šķiedra]]s balstiem, caurulēm un divām dakšām. Tam ir pazemināta stūre un šauras riepas saķeres ar asfaltu uzlabošanai.]]
'''Divritenis''' ir [[velosipēds]] ar diviem riteņiem, parasti ar [[velosipēda pedālis|pedāļiem]] darbināms viegls [[transportlīdzeklis]]. Pārvietošanos ar divriteni sauc par [[riteņbraukšana|riteņbraukšanu]], bet personu, kas ar to pārvietojas, — [[riteņbraucējs|riteņbraucēju]].

Divriteņus plaši izmanto [[transports|transporta]], atpūtas un [[sports|sporta]] nolūkos. Mūsdienās to skaits ir apmēram 2 miljardi, kas ir divas reizes vairāk nekā [[automašīna]]s.&lt;ref name=&quot;DYK&quot;/&gt; No tiem aptuveni 400 miljoni atrodas [[Ķīna|Ķīnā]].&lt;ref name=&quot;DYK&quot;/&gt; Divriteņus plaši izmanto arī [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Japāna|Japānā]] un [[Dānija|Dānijā]].&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;/&gt; [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ir iekļauti trīs [[riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanas sporta]] veidi: [[šosejas riteņbraukšana]], [[treka riteņbraukšana]] un [[BMX]].

Divriteņus iedala piecās kategorijās: [[kalnu divritenis|kalnu]], [[šosejas divritenis|šosejas]], [[BMX divritenis|BMX]], [[tūrisma divritenis|tūrisma]] un [[hibrīda divritenis|hibrīda divriteņos]].

Lielākais ātrums, kāds ir sasniegts braucot ar divriteni, ir 268,831 km/h.&lt;ref name=&quot;DYK&quot;/&gt; To {{dat|1995|10|3||bez}} uzstādīja [[Nīderlande]]s riteņbraucējs [[Freds Rompelbergs]] (''Fred Rompelberg'').&lt;ref name=&quot;DYK&quot;/&gt;

== Divriteņa uzbūve ==
Divriteņa galvenās sastāvdaļas ir [[divriteņa rāmis|rāmis]], [[divriteņa dakša|dakša]], divas [[divriteņa riepa|riepas]], [[divriteņa sēdeklis|sēdeklis]], [[velosipēda pedālis|pedāļi]] un [[divriteņa ķēde|ķēde]]. Kā papildus sastāvdaļas var būt [[divriteņa zvans|zvans]], [[divriteņa apgaismojums|apgaismojums]], [[zobpārvads]], [[dubļu aizsargs]], [[divriteņa bagāžnieks|bagāžnieks]] un citas daļas.

=== Tehniskie uzlabojumi ===
Jau no divriteņu vēstures pirmsākumiem nemitīgi notiek to attīstība un uzlabošana. Vairums uzlabojumi rodas no jaunu materiāliem ieviešanas un divriteņa izmantošanas mērķa. Arī dažādas datorprogrammas ir atvieglojušas divriteņu izgatavošanas procesu. Tās paver plašas iespējas izgatavot konkrētam mērķim paredzētus divriteņa rāmjus un citas detaļas, kā arī attīstīt un pilnveidot divriteņu [[dizains|dizainu]].

== Divriteņu vēsture ==
[[Attēls:Bicycle evolution-en.svg|thumbnail|200px|Vienkāršota divriteņu evolūcija ar aptuvenu norādi uz laiku, kad konkrētais divriteņa veids tika izgudrots]]
Lai gan [[Leonardo da Vinči]] bija uzskicējis pirmās divriteņu skices, par pirmo divriteņa tipa transportlīdzekļa izgudrotāju uzskata francūzi [[Desivraks|Desivraku]] (''De Sivrac''), kas to izgatavoja 1690. gadā.&lt;ref name=&quot;DYK&quot;/&gt; Tam nebija [[velosipēda pedālis|pedāļu]].

Ap 1820. gadu tika izgudrots pietiekami ērts un izmantojams divriteņa priekštecis — [[drezīna]] ({{lang|fr|draisienne}}). Lai ar to pārvietotos, vajadzēja ar kājām atsperties pret zemi. 1840. gadā pirmo divriteni ar pedāļiem izgatavoja skotu kalējs [[Kirkpatriks Makmilans]] (''Kirkpatrick Macmillan'').&lt;ref name=&quot;DYK&quot;/&gt; Tādi divriteņi, kas pēc izskata izskatās pēc mūsdienu divriteņiem, parādījās tikai 1900. gadā.&lt;ref name=&quot;DYK&quot;/&gt;

Viena no slavenākajām divriteņu fabrikām [[Latvija|Latvijā]] bija [[Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika]]. Tur no 1927. līdz 1942. gadam ražoja divriteņus no to detaļas.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;DYK&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://didyouknow.org/bicycles/ | title= Bicycle facts | publisher= didyouknow.org | accessdate= 2011-08-11 | language= en }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Britannica&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/64721/bicycle | title= Bicycle | publisher= www.britannica.com | accessdate= 2011-08-12 | language=en}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{tehnoloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Velosipēdi]]</text>
      <sha1>dtzzc3vvnhedk0qu7v3nokmqw2nrcob</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eiropas medus bite</title>
    <ns>0</ns>
    <id>39371</id>
    <revision>
      <id>4518267</id>
      <parentid>4187642</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T22:12:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-48185-94</username>
        <id>149932</id>
      </contributor>
      <comment>/* Eiropā dzīvojošās pasugas */</comment>
      <origin>4518267</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22763" sha1="19lb4bie3270huosa4m2wb9v1br7upn" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|medus bitēm|bite (nozīmju atdalīšana)|bite}}
{{BioTakso infokaste
|           attēls = Honeybee landing on milkthistle02.jpg
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Arthropoda
|          tips_lv = Posmkāji
|            klase = Insecta
|         klase_lv = Kukaiņi
|            kārta = Hymenoptera
|         kārta_lv = Plēvspārņi
|           dzimta = Apidae
|        dzimta_lv = Bišu dzimta
|            cilts = Apini
|         cilts_lv = Medusbišu cilts
|            ģints = Apis
|         ģints_lv = Medus bites
|            suga = Apis mellifera
|         suga_lv = Eiropas medus bite
|         binomial = Apis mellifera &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
|        izplatība = 
|       iedalījums = 
|      kategorijas = nē
}}
'''Eiropas medus bites''' jeb '''rietumu medus bites''', jeb vienkārši '''medus bite''' (''Apis mellifera'') ir viena no [[medus bites|medus bišu ģints]] (''Apis'') sugām.

Vārds [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] sastāv no vārda &quot;''apis''&quot;, kas nozīmē bite, vārds &quot;''melli''&quot; nozīmē medus, un vārds &quot;''fera''&quot; nozīmē nest, tieši tulkojot latīņu vārdu iegūst &quot;medu nesošā bite&quot;. [[Linnejs]] [[1758]]. gadā, apzinoties, ka [[bites]] medu nenes, tās latīnisko vārdu izmainīja uz ''Apis mellifica'' (medu taisošā bite), bet tā kā ir pieņemts lietot vecāko nosaukumu, tad Linneja latīniskais nosaukums oficiāli netiek lietots, lai gan reizēm [[literatūra|literatūrā]] ir sastopams.

Eiropas medus bite ir sastopama gandrīz visur pasaulē. Tās dabiskais areāls aptver visu [[Eiropa|Eiropu]], [[Āfrika|Āfriku]], daļēji [[Anatolija|Mazāziju]] un [[Centrālāzija|Centrālāziju]]. Bet Eiropas medus bites dažādas pasugas ir ievestas un tiek audzētas gan [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], gan [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], gan [[Austrālija|Austrālijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saimnieks.lv/Biskopiba/Razosana/3046 |title=Biškopība ačgārnajā zemē Austrālijā - «Saimnieks.lv»&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|04|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310073321/http://www.saimnieks.lv/biskopiba/razosana/3046 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Latvija]]s vietējā pasuga ir [[Eiropas tumšā medus bite]] (''Apis mellifera mellifera'').&lt;ref&gt;[http://www.strops.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=53:biedrbas-statti&amp;catid=16:statti&amp;Itemid=48 Biedrības statūti&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Bišu saimes sastāvs ==
[[Attēls:Carnica bee on solidago.jpg|thumb|left|200px|[[Darba bite]] sūc nektāru]]
Bite nekad nedzīvo viena, tās dzīvo vienotā ģimenē - bišu saimē. 
Bišu saime sastāv no vairākiem tūkstošiem bišu (apmēram 20—60 tūkstoši), kas savstarpēji saistītas it kā vienots [[organisms]]. Šī īpatņu vienība bišu saimei ļauj savā ligzdā uzturēt optimālu [[temperatūra|temperatūru]], savākt pietiekamus [[medus]] un [[ziedputekšņi|ziedputekšņu]] krājumus, vairoties, atjaunoties un aizsargāties pret ienaidniekiem. Saime no saimes atšķiras ar dažādām individuālām īpašībām, kā, piemēram, spēju vākt [[nektārs|nektāru]] vai putekšņus, ražot [[bišu vasks|vasku]], miermīlīgumu, spietošanas tieksmi.

Bišu saime sastāv no triju veidu īpatņiem — [[bišu māte]]s, [[darba bite|darba bitēm]] un [[trans|traniem]]. Katra veida īpatņi veic noteiktas funkcijas, kas nodrošina saimes saglabāšanos un dzīves turpināšanos. Saime normāli var dzīvot un attīstīties tikai pilnā sastāvā, ja tai ir māte un pietiekams daudzums darba bišu, un tranu.

== Bišu vairošanās un attīstība ==
[[bites|Bitēm]] ir raksturīgi divi vairošanās veidi — atsevišķu saimes īpatņu vairošanās un bišu saimju skaita vairošanās jeb spietošana.
Bišu saimes īpatņi vairojas dzimumceļā. Īpatnība ir tā, ka var attīstīties ne tikai apaugļotas, bet arī neapaugļotas [[olšūna]]s. Šādu parādību sauc par [[partenoģenēze|partenoģenēzi]]. Partenoģenēzes rezultātā no neapaugļotām bišu olām attīstās [[trans|trani]]. No apaugļotām olām attīstās [[darba bite]]s un [[bišu māte]]s. Tranu attīstības periods ir garāks nekā darba bitēm, bet bišu mātes attīstība norisinās straujāk nekā darba bitēm.

=== Bites attīstība ===
[[Attēls:Bienenwabe mit Eiern und Brut 5.jpg|thumb|200px|[[bišu šūnas|Bišu šūnās]] pa kreisi var redzēt cirmeņus, pa labi oliņas]]
[[Bišu māte]] diennaktī var izdēt vairāk nekā 2000 oliņu, to inkubācijas periods ilgst 3 [[diennakts|diennaktis]]. Bišu ola ir ovāla, nedaudz izliekta, balta, 1,2—1,8 [[Milimetrs|mm]] gara, tās [[diametrs]] ir 0,31—0,33 mm, masa 0,13—0,30 [[miligrams|mg]]. 
No ārpuses ola ir pārklāta ar tīklveida apvalku. Dīgļa aizmetnis atrodas olas resnākajā galā. Ola ar tievo galu ir piestiprināta pie [[bišu šūnas|šūniņas]] pamata vidus. Pirmajā dienā pēc izdēšanas tā atrodas paralēli šūniņas sienām. Pakāpeniski tā sāk liekties uz leju. Tūlīt pēc izdēšanas olā notiek kodola intensīva dalīšanās un aizmetņa veidošanas. Trijās [[diennakts|diennaktīs]] olā izveidojas bites [[kāpurs]] — cirmenis. Olas apvalks šai laikā ir kļuvis caurspīdīgs. Cirmeņa organisms izdala šķidrumu, kas izšķīdina olas apvalku, un 72—76 [[stunda|stundu]] laikā pēc olas izdēšanas cirmenis ir izšķīlies. Ja ola pēc izdēšanas kādu laiku nav atradusies optimālā temperatūrā, tās inkubācija var aizkavēties.

Tikko izšķīlies cirmenis ir līdz 1,8 [[Milimetrs|mm]] garš, pēc dienas — 2,6 mm, pēc 2 dienām — 6 mm, bet trešās dienas beigās tas jau aizņem visu šūniņas dibenu. Cirmenim ir neliela [[galva]] un 13 ķermeņa posmi. Centrālo ķermeņa daļu aizņem barības kanāls. Tas sastāv no rīkles jeb priekšzarnas, [[kuņģis|kuņģa]] jeb viduszarnas un resnās jeb galazarnas. Cirmenim viduszarna nav savienota ar galazarnu. Šī savienošanās notiek tikai pirmskūniņas stadijā. Cirmenim ir sirds ar 12 nodalījumiem, 4 Malpīgija vadi ar noslēgtiem galiem, 10 pāri stigmu elpošanai, ka arī stipri attīstīts taukķermenis, kas sastāda 50—60% no cirmeņa masas. [[Nervu sistēma]] un [[dzimumorgāni]] cirmenim ir iedīgļa stāvoklī. Pirmajās trijās dienās cirmeņi barojas ar [[peru pieniņš|peru pieniņu]]. Pēc tam [[darba bite]]s cirmeņus baro ar [[medus|medu]] un [[bišu maize]]s maisījumu. Cirmenis barību uzņem sešas dienas. Pa šo laiku tas ir pieaudzis, un aizņem visu šūniņas garumu. Šūniņu bites noslēdz ar porainu vaska vāku, to aizvākojot.

Sākas pirmskūniņas stadija. Cirmenis atbrīvojas no ekskrementiem un auž kokonu. Šajā periodā cirmeņa organismā norisinās sarežģīti procesi — tas pārvēršas pirmskūniņā, kūniņā un pieaugušā bitē. [[Darba bite]]s cirmenis aizvākotā šūniņā attīstās 12 dienas.

=== Spietošana ===
[[Attēls:Queencell 0017.JPG|thumb|200px|[[Bišu māte|Bišu māšu]] kanniņas izskatās kā nelielas pupas]]
Spietošana ir dabisks bišu saimju vairošanās veids: no saimes atdalās spiets — daļa [[darba bite|darba bišu]] ar veco [[bišu māte|bišu māti]]. Gatavošanās spietošanai saimē sākas ilgi pirms spieta iznākšanas.

Apmēram mēneša laikā pēc [[ziema]]s pārziemojušās darba bites nomainās ar jaunām. Katra jaunā bite ir spējīga apkopt un paēdināt četras reizes vairāk cirmeņu nekā pagājušā gada bite. Tas nodrošina saimes straujāku augšanu. Ar laiku saimē sāk uzkrāties bites, kuras nav pietiekami nodarbinātas ar peru audzēšanu un šūnu vilkšanu. Ja šajā periodā dabā nav pietiekami daudz [[zieds|ziedu]], tad nenodarbinātās bites var kļūt par vienu no galvenajiem spietošanas faktoru. Spietošanas noskaņojuma izveidošanos var veicināt arī šaura ligzda, slikta ligzdas ventilācija, veca māte. Saimes ar jaunām mātēm spieto retāk, nekā saimes ar vecām mātēm.

Spietošanas noskaņojuma raksturīga pazīme ir kāru malās ievilktas bišu māšu kanniņas ar iedētām olām. Gatavojoties spietot, saime izvelk 10 un vairāk māšu kanniņas. Tiek pārtraukta [[bišu šūnas|šūnu]] vilkšana, un saimē ir daudz [[trans|tranu]] peru. Samazinās arī bišu lidošana pēc [[nektārs|nektāra]]. [[Bišu māte]] vairs netiek bagātīgi ēdināta, samazinās tās vēdera apjoms un dējība. Māte kļūst vieglāka un spējīga lidot. Tā kā peru audzēšana strauji samazinās, nenodarbināto bišu daudzums krasi pieaug. Tās pulcējas pie skrejlaipiņas un siltā laikā ķekarveida kamolā karājas zem skrejlaipiņas vai zem stropa. Bezdarbības periodā bites saglabājas fizioloģiski jaunas un uzkrāj enerģiju, ko pēc spietošanas izmanto straujai jaunās ligzdas izveidošanai.

Pirmais spiets parasti izlido astotajā, devītajā [[diena|dienā]] pēc pirmās [[ola]]s iedēšanas māšu kanniņā - nākamajā dienā pēc pirmās māšu kanniņas aizvākošanas. Spiets izlido tikai saulainā, bezvēja laikā, visbiežāk no pulksten 10.00 līdz 14.00. Parasti ar spietu izlido līdz 50% bišu, tikai atsevišķos gadījumos vairāk. Spietā vairākumā ir 4—10 dienas vecas bites, bet vairākums 11—20 dienas vecas bites paliek saimē. Reizē ar spietu no stropa izlido arī māte.
Ja spieta iznākšana no stropa ir aizkavējusies slikta laika vai kādu citu apstākļu dēļ, un ir piedzimusi jaunā māte, tad ar spietu var izlidot arī jaunā bišu māte.

Spiets vispirms apmetas dravas tuvumā kādā [[koks|kokā]] vai [[krūmi|krūmā]], pēc dažām [[stunda|stundām]] tas aizlido uz iepriekš izraudzīto jauno mājokli.

=== Pēcspiets ===
[[Attēls:A_swarm_of_Apis_mellifera_-_20051109.jpg|thumb|left|250px|Bišu spiets]]
Pēc pirmā spieta iziešanas spietošanas noskaņojums var turpināties, ja saimē ir palicis daudz aizvākotu peru. Tādā gadījumā bites apsargā māšu kanniņas, lai pirmā izkūņojusies māte tās neizgrauztu. Ja spietošanas noskaņojums ir beidzies, bites māšu kanniņas neapsargā, jaunā māte tās atrod un nodzeļ kanniņas esošās mātes.

Pēcspiets parasti iznāk devītajā dienā pēc pirmā spieta (ja laika apstākļi nav aizkavējuši tā normālo izlidošanu). Ar pēcspietu aizlido jaunā, tikko dzimusī māte. Vienu, divas dienas pirms otrā spieta izlidošanas saimē var saklausīt māšu «dziedāšanu» — savdabīgu sasaukšanos starp mātēm, kuras iznākušas no kanniņām, un tām, kas vēl atrodas kanniņās. Pēcspieti var izlidot arī nelabvēlīgākos laika apstākļos, pat stiprā vējā. Nākamajā vai arī aiznākamajā dienā pēc otrā spieta var izlidot trešais spiets, pēc tam — vēl ceturtais. Ar katru nākamo pēcspietu bišu daudzums stropā samazinās. Pēcspietā var būt vairākas mātes, kas vienlaikus iznākušas no kanniņām.

Spietošanas noskaņojumam beidzoties, bites izgrauž māšu kanniņas un iznīcina tajās esošās kūniņas. Jaunā māte apsēklojas, un saime sāk normāli strādāt. [[Latvija]]s apstākļos spietošanas periods var sākties [[maijs|maija]] beigās un turpināties līdz [[jūlijs|jūlija]] beigām. Atsevišķos gados, kad bišu saimju attīstība [[pavasaris|pavasarī]] ir bijusi traucēta, saimēm spietošanas noskaņojums var rasties arī vēlāk, piemēram, [[jūlijs|jūlijā]].

== Bišu barība ==
Bites vāc augu [[nektārs|nektāru]] un [[ziedputekšņi|ziedputekšņus]], ko pārstrādā [[medus|medū]] un [[bišu maize|bišu maizē]]. Medus un bišu maize satur visas bitēm nepieciešamās barības vielas — [[olbaltumvielas]], [[taukvielas]], [[ogļhidrāti|ogļhidrātus]], [[vitamīni|vitamīnus]], [[minerālvielas]].

=== Ūdens ===
Bites savā ligzdā nes arī ūdeni. [[Ūdens]] bitēm ir vajadzīgs medus šķidrināšanai un cirmeņu barības sagatavošanai, kā arī [[gaisa mitrums|gaisa mitruma]] un temperatūras režīma regulēšanai ligzdā. Ienesuma laikā, kad šūnās ir nektārs, bitēm nav nepieciešams ienest ūdeni ligzdā papildus. Pavasarī ūdens vajadzība ligzdā pieaug proporcionāli vaļējo peru daudzumam. Pavasarī diennaktī saime izlieto 100—200 [[g]] ūdens, karstā un sausā laikā — vairāk par 400 g ūdens.

=== Medus ===
[[Nektārs]] ir ogļhidrātu barība. Bišu ievāktā nektāra sastāvā ir 30—75% [[cukurs|cukuru]] ([[saharoze]], [[fruktoze]] un [[glikoze]]), nedaudz [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] un [[minerālvielas|minerālvielu]], 20—70% [[ūdens]]. Ūdens un cukuru saturs nektārā svārstās atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem, kā arī no [[augi|auga]] [[suga]]s.

Pārstrādājot nektāru [[medus|medū]], bites tam piejauc [[fermenti|fermentus]], kas nektāra cukurus pārvērš medū. Vēdinot ligzdu, iztvaiko arī liekais ūdens un nektārs pārvēršas medū. Medus satur 17—21% ūdens, ap 75% cukuru, organiskās skābes, slāpekļvielas, minerālvielas, vitamīnus, fermentus un citas vielas. Viena bišu saime dzīvības procesu uzturēšanai [[gads|gada]] laikā patērē ap 90 [[Kilograms|kg]] medus, [[ziema]]s periodā tiek izlietoti 10–12 kg.

=== Bišu maize ===
[[Attēls:Plumpollen0060.jpg|thumb|200px|Uz bites kājām savākti [[ziedputekšņi]]]]
Augu putekšņi ir bišu [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] un [[vitamīni|vitamīnu]] barības avots. [[Ziedputekšņi]] ir nepieciešami gan pašu bišu barībai, gan arī cirmeņu ēdināšanai. Bites savāc putekšņus no ziediem, pārnes ligzdā, ievieto šūnās, noblīvē un, samitrinot ar nektāru un siekalām, konservē.

Sablīvētajos putekšņos norisinās pienskābā rūgšana, izveidojoties [[bišu maize]]i. Baktēriju darbības rezultātā radusies [[pienskābe]] aizsargā bišu maizi no bojāšanās. Saime gadā patērē 20—35 [[Kilograms|kg]] bišu maizes. [[Vasara|Vasarā]] saimē ir vismaz 1,5 kg liels bišu maizes krājums. Vienā šūniņā ir līdz 0,2 g bišu maizes. Ja saimei trūkst bišu maizes, samazinās izaudzēto peru daudzums. Dažādu barības vielu daudzums putekšņos ir dažāds. Tas ir atkarīgs no [[augi|auga]] sugas. Bišu maize tiek veidota no dažādu augu putekšņiem. Tajā vidēji ir 20—25% olbaltumvielu.

Putekšņi satur visas desmit organismam neaizvietojamās [[aminoskābe]]s: [[arginīns|arginīnu]], [[histidīns|histidīnu]], [[lecitīns|lecitīnu]], [[izoleicīns|izoleicīnu]], [[lizīns|lizīnu]], metio-nīnu, [[fenilftaleīns|fenilalanīnu]], [[treonīns|treonīnu]], [[triptofāns|triptofānu]] un [[valīns|valīnu]]. Putekšņu sastāvā ir minerālvielas: [[nātrijs]] 5,8—18,6%', [[magnijs]] 3,3—7,9%, [[alumīnijs]] 0,19—3,8%, [[silīcijs]] 1,4—14,5%', [[fosfors]] 22,7—39,9%, sērs 1,0—8,6%, [[hlors]] 0,44—2,9%, [[kālijs]] 24,1—44,5%, [[kalcijs]] 3,4—8,6%, [[mangāns]]-0,2—1,5%, [[dzelzs]] 0,1—3,7%', [[varš]] 0,06—9,7%.
Putekšņos ir arī dažādi [[fermenti]]: [[invertāze]], [[diastāze]], [[katalāze]], [[lipāze]] un citi.

== Medus bites termoregulācija ==
Lai lidotu, medus bites ķermeņa temperatūrai ir jābūt 35&amp;nbsp;°C, šādai pašai temperatūrai ir jābūt bišu ligzdā, lai varētu attīstīties jaunās bites, un tā ir visoptimālākā temperatūra, lai radītu [[bišu vasks|vasku]].

Medus bites spēj regulēt temperatūru stropa iekšienē, lietojot lidošanas muskuļus. Pārāk lielu muskuļu vibrēšana biti sakarsē, karstums no bites izdalās caur tās galvu. Bite sevi dzesē, atvemjot pilienu karstā, iekšējā šķidruma, tādā veidā bites galvas [[temperatūra]] krītas par 10°C. Aukstā laikā bites sevi silda tricinot lidošanas muskuļus, bet karstā laikā tās ar spārniem stimulē gaisa apmaiņu stropā.

Ja [[gaiss|gaisa]] temperatūra ir zem 7—10°C, bites kļūst mazkustīgas, kā arī virs 38°C bites kļūst mazāk aktīvas. Medus bites var izturēt uz īsu brīdi temperatūru līdz 50°C.

== Medus bites komunikācijas spējas ==
[[zinātnieks|Zinātnieki]] ir atklājuši, ka medus bites savā starpā sazinās dejojot. Ar [[deja|deju]] bite var nodot informāciju citām bitēm par barības ievākšanas vietām. Izšķir divu veida dejas: apaļo deju un svārsta deju. Apaļā deja nozīmē, ka barības avots atrodas ne tālāk par 50 [[Metrs|m]], bet apaļā deja nenorāda barības atrašanās virzienu. Svārsta deja, kas var būt gan horizontāla, gan vertikāla, pauž detalizētāku informāciju par meklējamo barības avotu, norādot gan attālumu, gan meklēšanas virzienu.

Bites savā starpā komunicē arī vibrējot, ko mēdz saukt par vibrācijas deju. Ar vibrācijas deju bites regulē visu iekšējos procesus ligzdā. Darba bite satver otras bites priekšējās kājas un izpilda vibrācijas deju.

== Sistemātika ==
=== Eiropā dzīvojošās pasugas ===
* [[Itālijas medus bite]] ''Apis mellifera ligustica'' — visbiežāk audzinātā bite [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Eiropa]]s dienvidos, bet tās tiek audzētas visā pasaulē. Tās ir miermīlīgas bites, reti spieto un savāc daudz medus. Šai pasugai ir viens mīnuss - pārziemot paliek diezgan liela saime, līdz ar to stropā ir jāatstāj pietiekamas medus rezerves. Itālijas bite ir gaiša, reizēm tumšās strīpas vispār nav saskatāmas un tās izskatās zeltainas.
* [[Krainas medus bite]] ''Apis mellifera carnica'' — bitēm vārdu ir devis [[Slovēnija]]s [[Kraina]]s reģions. Tās ir populāras [[biškopis|biškopjiem]] [[Austrija]]s [[Alpi|Alpos]] un [[Balkānu pussala|Balkānu]] ziemeļos, jo šīs bites ir īpaši miermīlīgas. Krainas bites ir tumšas, ziemas periodā saime paliek ļoti maza, bet pavasarī ātri atjaunojas. Pēc izcelšanās tās ir kalnu bites, un ir piemērotas audzināšanai reģionos ar aukstāku [[klimats|klimatu]].
* [[Kaukāza medus bite]] ''Apis mellifera caucasica'' - liela auguma, vidēji tumšas bites, kas ir populāras [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģionā. Tām ir maigs raksturs, un tās ražot lielus daudzumus ar propolisu.
* ''Apis mellifera remipes'' — sastopamas [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Kaspijas jūra]]s piekrastē.
* [[Eiropas tumšā medus bite]] jeb vācu melnā bite ''Apis mellifera mellifera'' — [[Ziemeļeiropa]]s bites, tās ir tumšas, neliela auguma. Tiek audzētas arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Šīm bitēm ir nedaudz agresīvs raksturs, reizēm mēdz sadzelt cilvēkus vai dzīvniekus bez iemesla. [[Latvija]]s vietējā bite.
* ''Apis mellifera iberiensis'' — sastopamas [[Spānija|Spānijā]] un [[Portugāle|Portugālē]].
* ''Apis mellifera cecropia'' — sastopamas [[Grieķija|Grieķijā]]
* ''Apis mellifera cypria'' — sastopamas [[Kipra|Kiprā]]. Šīs pasugas bites ir ļoti agresīvas.
* [[Maltas medus bite]] ''Apis mellifera ruttneri'' — sastopamas [[Malta|Maltā]]
* ''Apis mellifera sicula'' — sastopamas [[Sicīlija|Sicīlijā]]
* [[Maķedonijas medus bite]] ''Apis mellifera macedonica'' — sastopama [[Maķedonijas Republika|Maķedonijā]], [[Grieķija|Grieķijā]]
* ''Apis mellifera adamii'' — sastopama [[Krēta|Krētā]]

=== Āfrikā dzīvojošās pasugas ===
* [[Āfrikas medus bite]] ''Apis mellifera scutellata'' — sastopama [[Āfrika]]s centrālajā un rietumu daļā, tiek audzētas arī [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
* [[Kāpas medus bite]] ''Apis mellifera capensis'' — sastopama [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]
* ''Apis mellifera monticola'' — šīs bites dzīvo augstu kalnos no 1500 līdz 3100 metrus virs jūras līmeņa. Sastopamas [[Kilimandžāro|Kilimandžaro kalnos]], [[Elgona kalni|Elgona kalnos]] un [[Kenija]]s kalnos.
* ''Apis mellifera sahariensis'' — sastopamas [[Maroka|Marokā]]. Šīs bites ir ļoti miermīlīgas, lai gan atverot stropus, tās kļūst ekstrēmi nervozas. Tās ir labas lidotājas, tā kā ziedoši augi aug reti, un tie ir jāmeklē plašās teritorijās.
* ''Apis mellifera intermissa'' — sastopamas [[Maroka|Marokā]], [[Lībija|Lībijā]] un [[Tunisija|Tunisijā]] Šīs bites ir pilnībā melnas, agresīvas, bet bez iemesla nevienam neuzbrūk. Tās spēj saražot ļoti daudz medus un propolisa, bet nav populāras audzēšanā dēļ vairākām negatīvām īpašībām.
* ''Apis mellifera major'' — sastopamas [[Maroka]]s kalnos.
* [[Nigērijas medus bite]] ''Apis mellifera adansonii'' — sastopamas [[Nigērija|Nigērijā]], [[Burkinafaso]]
* ''Apis mellifera unicolor'' — sastopamas [[Madagaskara|Madagaskarā]]
* Lamarkas medus bite ''Apis mellifera lamarckii'' — sastopama [[Nīla]]s ielejā [[Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Sudāna|Sudānā]], tiek audzētas arī [[Kalifornija|Kalifornijā]] &lt;ref&gt;[http://www.bioone.org/bioone/?request=get-abstract&amp;issn=0013-8746&amp;volume=093&amp;issue=01&amp;page=0001 An Error Occurred Setting Your User Cookie&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;
* ''Apis mellifera litorea'' — sastopamas [[Āfrika]]s austrumos
* ''Apis mellifera nubica'' — sastopamas [[Sudāna|Sudānā]]
* ''Apis mellifera jemenitica'' — sastopamas [[Somālija|Somālijā]], [[Uganda|Ugandā]], [[Sudāna|Sudānā]], [[Jemena|Jemenā]]

=== Tuvajos Austrumos un Āzijā dzīvojošās pasugas ===
* ''Apis mellifera meda'' — sastopama [[Irāka|Irākā]]
* ''Apis mellifera armeniaca'' — sastopama [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]]
* ''Apis mellifera anatolica'' — sastopama [[Turcija|Turcijā]], [[Irāka|Irākā]] un [[Armēnija|Armēnijā]]
* ''Apis mellifera syriaca'' — sastopama [[Sīrija|Sīrijā]], [[Izraēla|Izraēlā]], Tuvajos Austrumos
* ''Apis mellifera pomonella'' — sastopama [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/pleevspaarnhi/ Bišu latviskošana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090715095501/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/pleevspaarnhi/ |date={{dat|2009|07|15||bez}} }}
* [http://www.strops.lv Latvijas Biškopības biedrība]
* [http://www.medus.lv Bišu produkti]
* &quot;[https://www.dravasan.lv Drava San]&quot;
* [http://www.medusveikals.lv &quot;Medus veikals&quot;]
* [http://www.deiva.lv Firma, kas darbojas biškopības nozarē]
* [https://web.archive.org/web/20130123192704/http://medusbite.times.lv/ Par un ap biškopību un tās produkciju]
* [http://www.livescience.com/animals/060110_bee_fight.html Kā lido bite (angliski)]
* [https://web.archive.org/web/20090326055539/http://www.saimnieks.lv/Biskopiba/Razosana/286 Medus bites ienaidnieks - stropa vabole]

{{mājdzīvnieki}}

[[Kategorija:Medusbites]]</text>
      <sha1>19lb4bie3270huosa4m2wb9v1br7upn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518268</id>
      <parentid>4518267</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T22:14:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-48185-94</username>
        <id>149932</id>
      </contributor>
      <comment>/* Eiropā dzīvojošās pasugas */</comment>
      <origin>4518268</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22765" sha1="kholmsg105vprmknq4dph6h4kznhkap" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|medus bitēm|bite (nozīmju atdalīšana)|bite}}
{{BioTakso infokaste
|           attēls = Honeybee landing on milkthistle02.jpg
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Arthropoda
|          tips_lv = Posmkāji
|            klase = Insecta
|         klase_lv = Kukaiņi
|            kārta = Hymenoptera
|         kārta_lv = Plēvspārņi
|           dzimta = Apidae
|        dzimta_lv = Bišu dzimta
|            cilts = Apini
|         cilts_lv = Medusbišu cilts
|            ģints = Apis
|         ģints_lv = Medus bites
|            suga = Apis mellifera
|         suga_lv = Eiropas medus bite
|         binomial = Apis mellifera &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
|        izplatība = 
|       iedalījums = 
|      kategorijas = nē
}}
'''Eiropas medus bites''' jeb '''rietumu medus bites''', jeb vienkārši '''medus bite''' (''Apis mellifera'') ir viena no [[medus bites|medus bišu ģints]] (''Apis'') sugām.

Vārds [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] sastāv no vārda &quot;''apis''&quot;, kas nozīmē bite, vārds &quot;''melli''&quot; nozīmē medus, un vārds &quot;''fera''&quot; nozīmē nest, tieši tulkojot latīņu vārdu iegūst &quot;medu nesošā bite&quot;. [[Linnejs]] [[1758]]. gadā, apzinoties, ka [[bites]] medu nenes, tās latīnisko vārdu izmainīja uz ''Apis mellifica'' (medu taisošā bite), bet tā kā ir pieņemts lietot vecāko nosaukumu, tad Linneja latīniskais nosaukums oficiāli netiek lietots, lai gan reizēm [[literatūra|literatūrā]] ir sastopams.

Eiropas medus bite ir sastopama gandrīz visur pasaulē. Tās dabiskais areāls aptver visu [[Eiropa|Eiropu]], [[Āfrika|Āfriku]], daļēji [[Anatolija|Mazāziju]] un [[Centrālāzija|Centrālāziju]]. Bet Eiropas medus bites dažādas pasugas ir ievestas un tiek audzētas gan [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], gan [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], gan [[Austrālija|Austrālijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saimnieks.lv/Biskopiba/Razosana/3046 |title=Biškopība ačgārnajā zemē Austrālijā - «Saimnieks.lv»&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|04|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310073321/http://www.saimnieks.lv/biskopiba/razosana/3046 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Latvija]]s vietējā pasuga ir [[Eiropas tumšā medus bite]] (''Apis mellifera mellifera'').&lt;ref&gt;[http://www.strops.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=53:biedrbas-statti&amp;catid=16:statti&amp;Itemid=48 Biedrības statūti&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Bišu saimes sastāvs ==
[[Attēls:Carnica bee on solidago.jpg|thumb|left|200px|[[Darba bite]] sūc nektāru]]
Bite nekad nedzīvo viena, tās dzīvo vienotā ģimenē - bišu saimē. 
Bišu saime sastāv no vairākiem tūkstošiem bišu (apmēram 20—60 tūkstoši), kas savstarpēji saistītas it kā vienots [[organisms]]. Šī īpatņu vienība bišu saimei ļauj savā ligzdā uzturēt optimālu [[temperatūra|temperatūru]], savākt pietiekamus [[medus]] un [[ziedputekšņi|ziedputekšņu]] krājumus, vairoties, atjaunoties un aizsargāties pret ienaidniekiem. Saime no saimes atšķiras ar dažādām individuālām īpašībām, kā, piemēram, spēju vākt [[nektārs|nektāru]] vai putekšņus, ražot [[bišu vasks|vasku]], miermīlīgumu, spietošanas tieksmi.

Bišu saime sastāv no triju veidu īpatņiem — [[bišu māte]]s, [[darba bite|darba bitēm]] un [[trans|traniem]]. Katra veida īpatņi veic noteiktas funkcijas, kas nodrošina saimes saglabāšanos un dzīves turpināšanos. Saime normāli var dzīvot un attīstīties tikai pilnā sastāvā, ja tai ir māte un pietiekams daudzums darba bišu, un tranu.

== Bišu vairošanās un attīstība ==
[[bites|Bitēm]] ir raksturīgi divi vairošanās veidi — atsevišķu saimes īpatņu vairošanās un bišu saimju skaita vairošanās jeb spietošana.
Bišu saimes īpatņi vairojas dzimumceļā. Īpatnība ir tā, ka var attīstīties ne tikai apaugļotas, bet arī neapaugļotas [[olšūna]]s. Šādu parādību sauc par [[partenoģenēze|partenoģenēzi]]. Partenoģenēzes rezultātā no neapaugļotām bišu olām attīstās [[trans|trani]]. No apaugļotām olām attīstās [[darba bite]]s un [[bišu māte]]s. Tranu attīstības periods ir garāks nekā darba bitēm, bet bišu mātes attīstība norisinās straujāk nekā darba bitēm.

=== Bites attīstība ===
[[Attēls:Bienenwabe mit Eiern und Brut 5.jpg|thumb|200px|[[bišu šūnas|Bišu šūnās]] pa kreisi var redzēt cirmeņus, pa labi oliņas]]
[[Bišu māte]] diennaktī var izdēt vairāk nekā 2000 oliņu, to inkubācijas periods ilgst 3 [[diennakts|diennaktis]]. Bišu ola ir ovāla, nedaudz izliekta, balta, 1,2—1,8 [[Milimetrs|mm]] gara, tās [[diametrs]] ir 0,31—0,33 mm, masa 0,13—0,30 [[miligrams|mg]]. 
No ārpuses ola ir pārklāta ar tīklveida apvalku. Dīgļa aizmetnis atrodas olas resnākajā galā. Ola ar tievo galu ir piestiprināta pie [[bišu šūnas|šūniņas]] pamata vidus. Pirmajā dienā pēc izdēšanas tā atrodas paralēli šūniņas sienām. Pakāpeniski tā sāk liekties uz leju. Tūlīt pēc izdēšanas olā notiek kodola intensīva dalīšanās un aizmetņa veidošanas. Trijās [[diennakts|diennaktīs]] olā izveidojas bites [[kāpurs]] — cirmenis. Olas apvalks šai laikā ir kļuvis caurspīdīgs. Cirmeņa organisms izdala šķidrumu, kas izšķīdina olas apvalku, un 72—76 [[stunda|stundu]] laikā pēc olas izdēšanas cirmenis ir izšķīlies. Ja ola pēc izdēšanas kādu laiku nav atradusies optimālā temperatūrā, tās inkubācija var aizkavēties.

Tikko izšķīlies cirmenis ir līdz 1,8 [[Milimetrs|mm]] garš, pēc dienas — 2,6 mm, pēc 2 dienām — 6 mm, bet trešās dienas beigās tas jau aizņem visu šūniņas dibenu. Cirmenim ir neliela [[galva]] un 13 ķermeņa posmi. Centrālo ķermeņa daļu aizņem barības kanāls. Tas sastāv no rīkles jeb priekšzarnas, [[kuņģis|kuņģa]] jeb viduszarnas un resnās jeb galazarnas. Cirmenim viduszarna nav savienota ar galazarnu. Šī savienošanās notiek tikai pirmskūniņas stadijā. Cirmenim ir sirds ar 12 nodalījumiem, 4 Malpīgija vadi ar noslēgtiem galiem, 10 pāri stigmu elpošanai, ka arī stipri attīstīts taukķermenis, kas sastāda 50—60% no cirmeņa masas. [[Nervu sistēma]] un [[dzimumorgāni]] cirmenim ir iedīgļa stāvoklī. Pirmajās trijās dienās cirmeņi barojas ar [[peru pieniņš|peru pieniņu]]. Pēc tam [[darba bite]]s cirmeņus baro ar [[medus|medu]] un [[bišu maize]]s maisījumu. Cirmenis barību uzņem sešas dienas. Pa šo laiku tas ir pieaudzis, un aizņem visu šūniņas garumu. Šūniņu bites noslēdz ar porainu vaska vāku, to aizvākojot.

Sākas pirmskūniņas stadija. Cirmenis atbrīvojas no ekskrementiem un auž kokonu. Šajā periodā cirmeņa organismā norisinās sarežģīti procesi — tas pārvēršas pirmskūniņā, kūniņā un pieaugušā bitē. [[Darba bite]]s cirmenis aizvākotā šūniņā attīstās 12 dienas.

=== Spietošana ===
[[Attēls:Queencell 0017.JPG|thumb|200px|[[Bišu māte|Bišu māšu]] kanniņas izskatās kā nelielas pupas]]
Spietošana ir dabisks bišu saimju vairošanās veids: no saimes atdalās spiets — daļa [[darba bite|darba bišu]] ar veco [[bišu māte|bišu māti]]. Gatavošanās spietošanai saimē sākas ilgi pirms spieta iznākšanas.

Apmēram mēneša laikā pēc [[ziema]]s pārziemojušās darba bites nomainās ar jaunām. Katra jaunā bite ir spējīga apkopt un paēdināt četras reizes vairāk cirmeņu nekā pagājušā gada bite. Tas nodrošina saimes straujāku augšanu. Ar laiku saimē sāk uzkrāties bites, kuras nav pietiekami nodarbinātas ar peru audzēšanu un šūnu vilkšanu. Ja šajā periodā dabā nav pietiekami daudz [[zieds|ziedu]], tad nenodarbinātās bites var kļūt par vienu no galvenajiem spietošanas faktoru. Spietošanas noskaņojuma izveidošanos var veicināt arī šaura ligzda, slikta ligzdas ventilācija, veca māte. Saimes ar jaunām mātēm spieto retāk, nekā saimes ar vecām mātēm.

Spietošanas noskaņojuma raksturīga pazīme ir kāru malās ievilktas bišu māšu kanniņas ar iedētām olām. Gatavojoties spietot, saime izvelk 10 un vairāk māšu kanniņas. Tiek pārtraukta [[bišu šūnas|šūnu]] vilkšana, un saimē ir daudz [[trans|tranu]] peru. Samazinās arī bišu lidošana pēc [[nektārs|nektāra]]. [[Bišu māte]] vairs netiek bagātīgi ēdināta, samazinās tās vēdera apjoms un dējība. Māte kļūst vieglāka un spējīga lidot. Tā kā peru audzēšana strauji samazinās, nenodarbināto bišu daudzums krasi pieaug. Tās pulcējas pie skrejlaipiņas un siltā laikā ķekarveida kamolā karājas zem skrejlaipiņas vai zem stropa. Bezdarbības periodā bites saglabājas fizioloģiski jaunas un uzkrāj enerģiju, ko pēc spietošanas izmanto straujai jaunās ligzdas izveidošanai.

Pirmais spiets parasti izlido astotajā, devītajā [[diena|dienā]] pēc pirmās [[ola]]s iedēšanas māšu kanniņā - nākamajā dienā pēc pirmās māšu kanniņas aizvākošanas. Spiets izlido tikai saulainā, bezvēja laikā, visbiežāk no pulksten 10.00 līdz 14.00. Parasti ar spietu izlido līdz 50% bišu, tikai atsevišķos gadījumos vairāk. Spietā vairākumā ir 4—10 dienas vecas bites, bet vairākums 11—20 dienas vecas bites paliek saimē. Reizē ar spietu no stropa izlido arī māte.
Ja spieta iznākšana no stropa ir aizkavējusies slikta laika vai kādu citu apstākļu dēļ, un ir piedzimusi jaunā māte, tad ar spietu var izlidot arī jaunā bišu māte.

Spiets vispirms apmetas dravas tuvumā kādā [[koks|kokā]] vai [[krūmi|krūmā]], pēc dažām [[stunda|stundām]] tas aizlido uz iepriekš izraudzīto jauno mājokli.

=== Pēcspiets ===
[[Attēls:A_swarm_of_Apis_mellifera_-_20051109.jpg|thumb|left|250px|Bišu spiets]]
Pēc pirmā spieta iziešanas spietošanas noskaņojums var turpināties, ja saimē ir palicis daudz aizvākotu peru. Tādā gadījumā bites apsargā māšu kanniņas, lai pirmā izkūņojusies māte tās neizgrauztu. Ja spietošanas noskaņojums ir beidzies, bites māšu kanniņas neapsargā, jaunā māte tās atrod un nodzeļ kanniņas esošās mātes.

Pēcspiets parasti iznāk devītajā dienā pēc pirmā spieta (ja laika apstākļi nav aizkavējuši tā normālo izlidošanu). Ar pēcspietu aizlido jaunā, tikko dzimusī māte. Vienu, divas dienas pirms otrā spieta izlidošanas saimē var saklausīt māšu «dziedāšanu» — savdabīgu sasaukšanos starp mātēm, kuras iznākušas no kanniņām, un tām, kas vēl atrodas kanniņās. Pēcspieti var izlidot arī nelabvēlīgākos laika apstākļos, pat stiprā vējā. Nākamajā vai arī aiznākamajā dienā pēc otrā spieta var izlidot trešais spiets, pēc tam — vēl ceturtais. Ar katru nākamo pēcspietu bišu daudzums stropā samazinās. Pēcspietā var būt vairākas mātes, kas vienlaikus iznākušas no kanniņām.

Spietošanas noskaņojumam beidzoties, bites izgrauž māšu kanniņas un iznīcina tajās esošās kūniņas. Jaunā māte apsēklojas, un saime sāk normāli strādāt. [[Latvija]]s apstākļos spietošanas periods var sākties [[maijs|maija]] beigās un turpināties līdz [[jūlijs|jūlija]] beigām. Atsevišķos gados, kad bišu saimju attīstība [[pavasaris|pavasarī]] ir bijusi traucēta, saimēm spietošanas noskaņojums var rasties arī vēlāk, piemēram, [[jūlijs|jūlijā]].

== Bišu barība ==
Bites vāc augu [[nektārs|nektāru]] un [[ziedputekšņi|ziedputekšņus]], ko pārstrādā [[medus|medū]] un [[bišu maize|bišu maizē]]. Medus un bišu maize satur visas bitēm nepieciešamās barības vielas — [[olbaltumvielas]], [[taukvielas]], [[ogļhidrāti|ogļhidrātus]], [[vitamīni|vitamīnus]], [[minerālvielas]].

=== Ūdens ===
Bites savā ligzdā nes arī ūdeni. [[Ūdens]] bitēm ir vajadzīgs medus šķidrināšanai un cirmeņu barības sagatavošanai, kā arī [[gaisa mitrums|gaisa mitruma]] un temperatūras režīma regulēšanai ligzdā. Ienesuma laikā, kad šūnās ir nektārs, bitēm nav nepieciešams ienest ūdeni ligzdā papildus. Pavasarī ūdens vajadzība ligzdā pieaug proporcionāli vaļējo peru daudzumam. Pavasarī diennaktī saime izlieto 100—200 [[g]] ūdens, karstā un sausā laikā — vairāk par 400 g ūdens.

=== Medus ===
[[Nektārs]] ir ogļhidrātu barība. Bišu ievāktā nektāra sastāvā ir 30—75% [[cukurs|cukuru]] ([[saharoze]], [[fruktoze]] un [[glikoze]]), nedaudz [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] un [[minerālvielas|minerālvielu]], 20—70% [[ūdens]]. Ūdens un cukuru saturs nektārā svārstās atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem, kā arī no [[augi|auga]] [[suga]]s.

Pārstrādājot nektāru [[medus|medū]], bites tam piejauc [[fermenti|fermentus]], kas nektāra cukurus pārvērš medū. Vēdinot ligzdu, iztvaiko arī liekais ūdens un nektārs pārvēršas medū. Medus satur 17—21% ūdens, ap 75% cukuru, organiskās skābes, slāpekļvielas, minerālvielas, vitamīnus, fermentus un citas vielas. Viena bišu saime dzīvības procesu uzturēšanai [[gads|gada]] laikā patērē ap 90 [[Kilograms|kg]] medus, [[ziema]]s periodā tiek izlietoti 10–12 kg.

=== Bišu maize ===
[[Attēls:Plumpollen0060.jpg|thumb|200px|Uz bites kājām savākti [[ziedputekšņi]]]]
Augu putekšņi ir bišu [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] un [[vitamīni|vitamīnu]] barības avots. [[Ziedputekšņi]] ir nepieciešami gan pašu bišu barībai, gan arī cirmeņu ēdināšanai. Bites savāc putekšņus no ziediem, pārnes ligzdā, ievieto šūnās, noblīvē un, samitrinot ar nektāru un siekalām, konservē.

Sablīvētajos putekšņos norisinās pienskābā rūgšana, izveidojoties [[bišu maize]]i. Baktēriju darbības rezultātā radusies [[pienskābe]] aizsargā bišu maizi no bojāšanās. Saime gadā patērē 20—35 [[Kilograms|kg]] bišu maizes. [[Vasara|Vasarā]] saimē ir vismaz 1,5 kg liels bišu maizes krājums. Vienā šūniņā ir līdz 0,2 g bišu maizes. Ja saimei trūkst bišu maizes, samazinās izaudzēto peru daudzums. Dažādu barības vielu daudzums putekšņos ir dažāds. Tas ir atkarīgs no [[augi|auga]] sugas. Bišu maize tiek veidota no dažādu augu putekšņiem. Tajā vidēji ir 20—25% olbaltumvielu.

Putekšņi satur visas desmit organismam neaizvietojamās [[aminoskābe]]s: [[arginīns|arginīnu]], [[histidīns|histidīnu]], [[lecitīns|lecitīnu]], [[izoleicīns|izoleicīnu]], [[lizīns|lizīnu]], metio-nīnu, [[fenilftaleīns|fenilalanīnu]], [[treonīns|treonīnu]], [[triptofāns|triptofānu]] un [[valīns|valīnu]]. Putekšņu sastāvā ir minerālvielas: [[nātrijs]] 5,8—18,6%', [[magnijs]] 3,3—7,9%, [[alumīnijs]] 0,19—3,8%, [[silīcijs]] 1,4—14,5%', [[fosfors]] 22,7—39,9%, sērs 1,0—8,6%, [[hlors]] 0,44—2,9%, [[kālijs]] 24,1—44,5%, [[kalcijs]] 3,4—8,6%, [[mangāns]]-0,2—1,5%, [[dzelzs]] 0,1—3,7%', [[varš]] 0,06—9,7%.
Putekšņos ir arī dažādi [[fermenti]]: [[invertāze]], [[diastāze]], [[katalāze]], [[lipāze]] un citi.

== Medus bites termoregulācija ==
Lai lidotu, medus bites ķermeņa temperatūrai ir jābūt 35&amp;nbsp;°C, šādai pašai temperatūrai ir jābūt bišu ligzdā, lai varētu attīstīties jaunās bites, un tā ir visoptimālākā temperatūra, lai radītu [[bišu vasks|vasku]].

Medus bites spēj regulēt temperatūru stropa iekšienē, lietojot lidošanas muskuļus. Pārāk lielu muskuļu vibrēšana biti sakarsē, karstums no bites izdalās caur tās galvu. Bite sevi dzesē, atvemjot pilienu karstā, iekšējā šķidruma, tādā veidā bites galvas [[temperatūra]] krītas par 10°C. Aukstā laikā bites sevi silda tricinot lidošanas muskuļus, bet karstā laikā tās ar spārniem stimulē gaisa apmaiņu stropā.

Ja [[gaiss|gaisa]] temperatūra ir zem 7—10°C, bites kļūst mazkustīgas, kā arī virs 38°C bites kļūst mazāk aktīvas. Medus bites var izturēt uz īsu brīdi temperatūru līdz 50°C.

== Medus bites komunikācijas spējas ==
[[zinātnieks|Zinātnieki]] ir atklājuši, ka medus bites savā starpā sazinās dejojot. Ar [[deja|deju]] bite var nodot informāciju citām bitēm par barības ievākšanas vietām. Izšķir divu veida dejas: apaļo deju un svārsta deju. Apaļā deja nozīmē, ka barības avots atrodas ne tālāk par 50 [[Metrs|m]], bet apaļā deja nenorāda barības atrašanās virzienu. Svārsta deja, kas var būt gan horizontāla, gan vertikāla, pauž detalizētāku informāciju par meklējamo barības avotu, norādot gan attālumu, gan meklēšanas virzienu.

Bites savā starpā komunicē arī vibrējot, ko mēdz saukt par vibrācijas deju. Ar vibrācijas deju bites regulē visu iekšējos procesus ligzdā. Darba bite satver otras bites priekšējās kājas un izpilda vibrācijas deju.

== Sistemātika ==
=== Eiropā dzīvojošās pasugas ===
* [[Itālijas medus bite]] ''Apis mellifera ligustica'' — visbiežāk audzinātā bite [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Eiropa]]s dienvidos, bet tās tiek audzētas visā pasaulē. Tās ir miermīlīgas bites, reti spieto un savāc daudz medus. Šai pasugai ir viens mīnuss — pārziemot paliek diezgan liela saime, līdz ar to stropā ir jāatstāj pietiekamas medus rezerves. Itālijas bite ir gaiša, reizēm tumšās strīpas vispār nav saskatāmas un tās izskatās zeltainas.
* [[Krainas medus bite]] ''Apis mellifera carnica'' — bitēm vārdu ir devis [[Slovēnija]]s [[Kraina]]s reģions. Tās ir populāras [[biškopis|biškopjiem]] [[Austrija]]s [[Alpi|Alpos]] un [[Balkānu pussala|Balkānu]] ziemeļos, jo šīs bites ir īpaši miermīlīgas. Krainas bites ir tumšas, ziemas periodā saime paliek ļoti maza, bet pavasarī ātri atjaunojas. Pēc izcelšanās tās ir kalnu bites, un ir piemērotas audzināšanai reģionos ar aukstāku [[klimats|klimatu]].
* [[Kaukāza medus bite]] ''Apis mellifera caucasica'' - liela auguma, vidēji tumšas bites, kas ir populāras [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģionā. Tām ir maigs raksturs, un tās ražot lielus daudzumus ar propolisu.
* ''Apis mellifera remipes'' — sastopamas [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Kaspijas jūra]]s piekrastē.
* [[Eiropas tumšā medus bite]] jeb vācu melnā bite ''Apis mellifera mellifera'' — [[Ziemeļeiropa]]s bites, tās ir tumšas, neliela auguma. Tiek audzētas arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Šīm bitēm ir nedaudz agresīvs raksturs, reizēm mēdz sadzelt cilvēkus vai dzīvniekus bez iemesla. [[Latvija]]s vietējā bite.
* ''Apis mellifera iberiensis'' — sastopamas [[Spānija|Spānijā]] un [[Portugāle|Portugālē]].
* ''Apis mellifera cecropia'' — sastopamas [[Grieķija|Grieķijā]]
* ''Apis mellifera cypria'' — sastopamas [[Kipra|Kiprā]]. Šīs pasugas bites ir ļoti agresīvas.
* [[Maltas medus bite]] ''Apis mellifera ruttneri'' — sastopamas [[Malta|Maltā]]
* ''Apis mellifera sicula'' — sastopamas [[Sicīlija|Sicīlijā]]
* [[Maķedonijas medus bite]] ''Apis mellifera macedonica'' — sastopama [[Maķedonijas Republika|Maķedonijā]], [[Grieķija|Grieķijā]]
* ''Apis mellifera adamii'' — sastopama [[Krēta|Krētā]]

=== Āfrikā dzīvojošās pasugas ===
* [[Āfrikas medus bite]] ''Apis mellifera scutellata'' — sastopama [[Āfrika]]s centrālajā un rietumu daļā, tiek audzētas arī [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
* [[Kāpas medus bite]] ''Apis mellifera capensis'' — sastopama [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]
* ''Apis mellifera monticola'' — šīs bites dzīvo augstu kalnos no 1500 līdz 3100 metrus virs jūras līmeņa. Sastopamas [[Kilimandžāro|Kilimandžaro kalnos]], [[Elgona kalni|Elgona kalnos]] un [[Kenija]]s kalnos.
* ''Apis mellifera sahariensis'' — sastopamas [[Maroka|Marokā]]. Šīs bites ir ļoti miermīlīgas, lai gan atverot stropus, tās kļūst ekstrēmi nervozas. Tās ir labas lidotājas, tā kā ziedoši augi aug reti, un tie ir jāmeklē plašās teritorijās.
* ''Apis mellifera intermissa'' — sastopamas [[Maroka|Marokā]], [[Lībija|Lībijā]] un [[Tunisija|Tunisijā]] Šīs bites ir pilnībā melnas, agresīvas, bet bez iemesla nevienam neuzbrūk. Tās spēj saražot ļoti daudz medus un propolisa, bet nav populāras audzēšanā dēļ vairākām negatīvām īpašībām.
* ''Apis mellifera major'' — sastopamas [[Maroka]]s kalnos.
* [[Nigērijas medus bite]] ''Apis mellifera adansonii'' — sastopamas [[Nigērija|Nigērijā]], [[Burkinafaso]]
* ''Apis mellifera unicolor'' — sastopamas [[Madagaskara|Madagaskarā]]
* Lamarkas medus bite ''Apis mellifera lamarckii'' — sastopama [[Nīla]]s ielejā [[Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Sudāna|Sudānā]], tiek audzētas arī [[Kalifornija|Kalifornijā]] &lt;ref&gt;[http://www.bioone.org/bioone/?request=get-abstract&amp;issn=0013-8746&amp;volume=093&amp;issue=01&amp;page=0001 An Error Occurred Setting Your User Cookie&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;
* ''Apis mellifera litorea'' — sastopamas [[Āfrika]]s austrumos
* ''Apis mellifera nubica'' — sastopamas [[Sudāna|Sudānā]]
* ''Apis mellifera jemenitica'' — sastopamas [[Somālija|Somālijā]], [[Uganda|Ugandā]], [[Sudāna|Sudānā]], [[Jemena|Jemenā]]

=== Tuvajos Austrumos un Āzijā dzīvojošās pasugas ===
* ''Apis mellifera meda'' — sastopama [[Irāka|Irākā]]
* ''Apis mellifera armeniaca'' — sastopama [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Kaukāzs|Kaukāzā]]
* ''Apis mellifera anatolica'' — sastopama [[Turcija|Turcijā]], [[Irāka|Irākā]] un [[Armēnija|Armēnijā]]
* ''Apis mellifera syriaca'' — sastopama [[Sīrija|Sīrijā]], [[Izraēla|Izraēlā]], Tuvajos Austrumos
* ''Apis mellifera pomonella'' — sastopama [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/pleevspaarnhi/ Bišu latviskošana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090715095501/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/pleevspaarnhi/ |date={{dat|2009|07|15||bez}} }}
* [http://www.strops.lv Latvijas Biškopības biedrība]
* [http://www.medus.lv Bišu produkti]
* &quot;[https://www.dravasan.lv Drava San]&quot;
* [http://www.medusveikals.lv &quot;Medus veikals&quot;]
* [http://www.deiva.lv Firma, kas darbojas biškopības nozarē]
* [https://web.archive.org/web/20130123192704/http://medusbite.times.lv/ Par un ap biškopību un tās produkciju]
* [http://www.livescience.com/animals/060110_bee_fight.html Kā lido bite (angliski)]
* [https://web.archive.org/web/20090326055539/http://www.saimnieks.lv/Biskopiba/Razosana/286 Medus bites ienaidnieks - stropa vabole]

{{mājdzīvnieki}}

[[Kategorija:Medusbites]]</text>
      <sha1>kholmsg105vprmknq4dph6h4kznhkap</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Adrianopoles līgums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41689</id>
    <revision>
      <id>4518444</id>
      <parentid>4190654</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:47:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4518444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2304" sha1="0em0zlxsblaq47iiu8g3worr9ai4zky" xml:space="preserve">[[Attēls:Moscow Triumphal Gates.jpg|thumb|275px|Maskavas triumfa vārti Sanktpēterburgā (1836-1838) par godu Krievijas Impērijas uzvarai pār Osmaņu impēriju Krievu-turku karā (1828-1829).]]
[[Attēls:Treaty of of Turkmenchay (1828) and Andrinople (1829).png|thumb|275px|Krievijas Impērijas teritoriālie ieguvumi pēc Turkmenčajas miera līguma (dzeltneni svītroti) un Adrianopoles miera līguma (zaļi svītroti).]] 
'''Adrianopoles miera līgums''' (arī '''Edirnes līgums''') tika noslēgts [[Krievu-turku karš (1828—1829)|Krievu-turku kara]] ([[1828]]-[[1829]]) beigās [[Edirne|Adrianopolē]] (tag. Edirne, [[Turcija]]) [[1829]]. gada [[4. septembris|4. septembrī]] starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Līgumu parakstīja no Krievijas puses grāfs [[Orlovi|Aleksejs Orlovs]] un no osmaņu puses [[Abduls Kadirs]] bejs. Ar līgumu Osmaņu impērija Krievijas Impērijai atdeva pieeju [[Donava]]s iztekai un [[Ahalcihe]]s un [[Ahalkalaka]]s cietokšņus (tag. [[Gruzija|Gruzijā]]). [[Osmaņu dinastija|Sultāns]] ar līgumu atzina Krievijas tiesības uz Gruzijas teritoriju (ieskaitot [[Imeretija|Imeretiju]], [[Mingrēlija|Mingrēliju]] un [[Gurija|Guriju]]), [[Erevānas haniste|Erevānas hanisti]] un [[Nahičevānas haniste|Nahičevānas hanisti]], kuras pirms gada Krievijai [[Persija]] bija cedējusi [[Turkmenčajas līgums|Turkmenčajas līgumā]]. Ar līgumu visiem Krievijas tirdzniecības kuģiem tika atvērts [[Dardaneļu jūras šaurums]], bet pilnīgai jūras šauruma atvēršanai tika noslēgts [[Unkjar-Iskelesi līgums]], ar kuru tika atrisināti visi neskaidrie jautājumi. Ar līgumu sultāns rakstiski nostiprināja [[Serbijas kņaziste]]i iepriekš apsolīto autonomiju, apņēmās piešķirt autonomiju [[Grieķijas Karaliste]]i un atļāva okupēt [[Moldāvija|Moldāviju]] un [[Valahija|Valahiju]], kamēr Osmaņu impērija nesamaksā noteiktās kontribūcijas.

== Saites ==
* [[Grieķu neatkarības karš]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]]
[[Kategorija:Krievu-osmaņu kari]]
[[Kategorija:Moldovas vēsture]]
[[Kategorija:Rumānijas vēsture]]
[[Kategorija:1829. gads]]</text>
      <sha1>0em0zlxsblaq47iiu8g3worr9ai4zky</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jehuda Leibs Ašlags</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42830</id>
    <revision>
      <id>4518411</id>
      <parentid>3895587</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T09:50:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518411</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4068" sha1="elai40moq8njctrt330v7e1h4a4k3ds" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Jehuda Leibs Ašlags
|     vārds_orig = רַבּי יְהוּדָה לֵיבּ הַלֵּוִי אַשְׁלַג
|         attēls = Baal Sulam yehuda ashlag.jpg
|     att_izmērs = 250px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1885
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = [[Lodza]], [[Polijas Karaliste (1815—1915)]]&lt;br /&gt;({{POL}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1954
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = [[Jeruzaleme]], {{ISR}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[ebrejs]]
|   nodarbošanās = [[rabīns]], kabalists
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Jehuda Leibs Halevi Ašlags''' ({{val-he|רַבּי יְהוּדָה לֵיבּ הַלֵּוִי אַשְׁלַג}}) jeb '''Baals Hasulams''' ({{Unicode|בַּעַל הַסּוּלָם}};{{Dat|1884|10|4|N}}—{{Dat|1954|10|6|N}}) bija viens no ievērojamākajiem 20. gs. kabalas skolotājiem. Viņš ieradās [[Izraēla]] zemē 1921. gadā un drīz vien nodibināja draudzīgas attiecības ar aškenazu ebreju virsrabīnu [[Ābrams Īzaks Kūks|Ābramu Īzaku Kūku]], kas Ašlagu atzina par vienu no dižākajiem [[Īzaks Luria|Īzaka Lurias]] sekotājiem. Viņš ir sarakstījis apjomīgus komentārus par kabalas pamattekstiem ''Zohar'' (1943) un [[Īzaks Luria|Īzaka Luria]] uzskatu apkopojumu ''Ec haim'' (&quot;Dzīvības koks&quot;). Abi šie darbi nodrošināja viņam pagodinošu pievārdu ''Baal Hasulam'' („Vadītāju meistars&quot;). Viens no šobrīd pazīstamākajiem Jehudas Ašlaga sekotājiem ir [[Kabala|kabalists]], [[PhD]], MSc biokibernētikā, [[Ontoloģija|ontoloģijas]] un izziņas teorijas profesors Mihaels Laitmans (Dr. Michael Laitman).

== Mācība ==
Rabīns Ašlags radikāli atšķīrās no agrākajiem kabalistiem ar to, ka viņš kabalu nemācīja vis slepeni un individuāli, bet gan publiski un visiem interesentiem. 
Viņš uzskatīja, ka pieaugošais cilvēku [[egoisms]] ved pie jaunām ciešanām un iekšēja tukšuma, ko nav iespējams pārvarēt bez garīguma palīdzības. Tādēļ ir jārada sistēma, kas katram cilvēkam ļautu saprast viņa dzīves jēgu, dzīvot saskaņā ar to un sasniegt pilnību. Viņš pareģoja, ka 1995. gadā notiks masveida pievēršanās Kabalai.

== Galvenie darbi ==

* ''Bībeles dāvana'' (ivritā), Kabalas studiju centrs (1984), {{ISBN|0-943688-30-2}}
* ''Ten Luminous Emanations'' (angliski), Kabalas studiju centrs (1991), {{ISBN|0-943688-90-6}}
* ''Entrance to the Zohar'' (angliski), Kabalas studiju centrs (1974), {{ISBN|0-943688-04-3}}
* ''An Entrance to the Tree of Life of Rabbi Isaac Luria'' (angliski), Kabalas studiju centrs (1977), {{ISBN|0-943688-35-3}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071201180600/http://www.kabbalah.info/germankab/fortgeschrittene/art_abschluss_buch_sohar.php Grāmatas par ''Zohar'' nobeigums] (vāciski)
* [https://web.archive.org/web/20071226021459/http://www.solutix.de/content/view/176/111/ Pārskats par Kabalu] (vāciski)
* [https://web.archive.org/web/20070311122133/http://www.kabbalah.info/germankab/morgenlektion/Einfuehrung_TES.htm Jehudas Ašlaga ievads ''Talmud Eser Sefirot''] (vāciski)
* [https://web.archive.org/web/20071226161937/http://www.kabbalah.info/germankab/essays-shamati-rabash_gr/shamati-index-german.htm ''Šamati'' - viņa dēla un skolnieka Baruha Ašlaga darbs] (vāciski)
* [http://www.kabbalah.info/rus/content/view/clean/33576 Starptautiskā kabalas akadēmija par Jehudu Ašlagu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120423182856/http://www.kabbalah.info/rus/content/view/clean/33576 |date={{dat|2012|04|23||bez}} }} (krieviski)

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Aszlags, Jehuda Leibs}}
[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1954. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kabalisti]]
[[Kategorija:Rabīni]]</text>
      <sha1>elai40moq8njctrt330v7e1h4a4k3ds</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pērlhārboras bombardēšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>43026</id>
    <revision>
      <id>4518139</id>
      <parentid>4357876</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:56:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518139</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6527" sha1="p1ei2mo7fbqklonxf73171j03uf4ogi" xml:space="preserve">{{Kauja
|kauja=Pērlhārboras bombardēšana
|attēls=[[Attēls:Attack on Pearl Harbor Japanese planes view.jpg|300px]]
|paraksts=Fotogrāfija uzbrukuma sākumā no japāņu lidmašīnas
|konfl= [[Otrais pasaules karš]]
|laiks=[[1941]]. gada [[7. decembris]]
|vieta=[[Pērlhārbora]], [[Havaju salas]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|iznāk=[[Japānas Impērija]] piesaka karu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Britu impērija]]i; [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piesaka karu [[Japāna]]i; [[Vācija]] un [[Itālija]] piesaka karu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|puse1={{flagicon|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|puse2={{flagicon|Japan|1870}} [[Japānas Impērija]]
|karavad1=kara flotes: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Hazbands Kimmels]] &lt;br /&gt; armijas: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Volters Šorts]] &lt;br /&gt; gaisa spēku: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Roberts Teobalds]]
|karavad2=[[Japānas Impērijas flote|kara flotes]]: &lt;br /&gt; {{flagicon|Japan|naval}} [[Čuiči Nagumo]] &lt;br /&gt; {{flagicon|Japan|naval}} [[Isoroku Jamamoto]] &lt;br /&gt;                   {{flagicon|Japan|naval}} [[Micuo Fučida]]
|spēki1=8 līnijkuģi&lt;br /&gt;8 kreiseri&lt;br /&gt;29 mīnu kuģi&lt;br /&gt;9 zemūdenes&lt;br /&gt;~50 citi kuģi&lt;br /&gt;~390 lidmašīnas
|spēki2=6 lidmašīnu bāzes kuģi&lt;br /&gt;9 mīnu kuģi&lt;br /&gt;2 līnijkuģi&lt;br /&gt;2 smagās artilērijas kreiseri&lt;br /&gt;1 artilērijas kuģis&lt;br /&gt;8 tankkuģi&lt;br /&gt;23 flotes zemūdenes&lt;br /&gt;5 mazās zemūdenes&lt;br /&gt;414 lidmašīnas
|zaud1='''nogrima:'''&lt;br /&gt;2 līnijkuģi&lt;br /&gt;2 mīnu kuģi&lt;br /&gt;1 cits kuģis&lt;br /&gt;'''iznīcinātas:'''&lt;br /&gt;188 lidmašīnas&lt;ref&gt;https://www.britannica.com/event/Pearl-Harbor-attack&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;'''tika bojāti:'''&lt;br /&gt;1 mīnu kuģis&lt;br /&gt;3 citi kuģi&lt;br /&gt;6 līnijkuģi&lt;br /&gt;3 kreiseri&lt;br /&gt;155 lidmašīnas&lt;br /&gt;'''upuri:'''&lt;br /&gt;2345 militārās personas&lt;br /&gt;57 civilpersonas
|zaud2='''nogrima:'''&lt;br /&gt;4 zemūdenes&lt;br /&gt;'''iznīcinātas:'''&lt;br /&gt;29 lidmašīnas&lt;br /&gt;'''upuri'''&lt;br /&gt;55 lidotāji&lt;br /&gt;9 jūrnieki
|zaud3=''civilpersonu upuri''&lt;br /&gt;68 nogalināti
}}

'''Pērlhārboras bombardēšana''' bija [[Japānas Impērija]]s uzbrukums {{dat|1941|12|7||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] militārajai bāzei [[Pērlhārbora|Pērlhārborā]], [[Havaju salas|Havaju salās]], [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Šis uzbrukums kļuva par argumentu, lai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iesaistītos [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]].

== Uzbrukuma norise ==
1941. gada 26. novembrī seši japāņu [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģi]] pameta ostu [[Kuriļu salas|Kuriļu salās]], sev līdzi vedot četrsimt astoņas lidmašīnas.

Pirmais uzbrukuma vilnis tika veikts ar 183 lidmašīnām, galvenokārt [[Bumbvedējs|bumbvedējiem]] un nelielu skaitu [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]]. Kad lidmašīnas tuvojās, tās uztvēra ASV armijas radars, bet sakarā ar gaidāmo B-17 bumbvedēju ierašanos no [[Kalifornija]]s tas neizraisīja nekādu reakciju. Ceļā uz Pērlhārboru japāņu aviācijai bija vairākas gaisa kaujas ar ASV lidmašīnām, tās brīdināja bāzi. Pulksten 7:48 pēc [[Havaju salas|Havaju]] laika sākās pārsteiguma uzbrukums. Pārsteiguma uzbrukumu uzsāka lidmašīnas ar torpēdām, kas uzbruka neaizsargātajiem [[Karakuģis|karakuģiem]], kas atradās ostā. Pārējās lidmašīnas uzbruka gaisa bāzēm.

Vēlāk sekoja otrais uzbrukuma vilnis, ko izpildīja 171 lidmašīna. [[Japānas Impērijas armija|Japānas armijas]] komandieri vēlējās veikt arī trešo uzbrukuma vilni, bet saprata, ka tas būtu pārāk riskanti.

== Reakcija ==
Pērlhārboras bombardēšana izraisīja tūlītēju un plašu politisko reakciju gan [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], gan citās pasaules valstīs. Uzbrukums būtiski mainīja ASV sabiedrības attieksmi pret iesaistīšanos [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], izbeidzot līdz tam ievērojamo izolacionisma ietekmi.

1941. gada 8. decembrī ASV prezidents [[Franklins Delano Rūzvelts]] uzstājās [[ASV Kongress|Kongresā]] ar runu, kurā 1941. gada 7. decembri raksturoja kā dienu, kas palikšot vēsturē kā kauna diena. Tajā pašā dienā Kongress ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja kara pieteikšanu [[Japānas Impērija|Japānas Impērijai]]. Pret kara pieteikšanu balsoja tikai viena Kongresa locekle — [[Dženeta Rankina]].

Neilgi pēc tam arī citas Sabiedroto valstis, tostarp [[Apvienotā Karaliste]], [[Kanāda]], [[Austrālija]] un [[Jaunzēlande]], pieteica karu Japānai. Savukārt 1941. gada 11. decembrī [[Nacistiskā Vācija]] un [[Itālijas Karaliste]] pieteica karu Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV atbildēja ar kara pieteikšanu abām valstīm, tādējādi pilnībā iesaistoties pasaules karā gan Klusā okeāna, gan Eiropas kara darbības teātros.

Amerikas sabiedrībā uzbrukums izraisīja spēcīgu patriotisma vilni un strauji palielināja atbalstu karam. Tūkstošiem cilvēku brīvprātīgi pieteicās militārajam dienestam, bet valsts ekonomika arvien lielākā mērā tika pārkārtota kara vajadzībām. Vienlaikus pieauga aizdomīgums pret japāņu izcelsmes iedzīvotājiem. 1942. gadā ASV valdība sāka plašu [[japāņu amerikāņu internēšanu]], kuras laikā vairāk nekā 100 000 cilvēku tika piespiedu kārtā pārvietoti uz internēšanas nometnēm.

Japānā uzbrukums sākotnēji tika uztverts kā nozīmīga militāra uzvara. Japānas vadība cerēja, ka ASV Klusā okeāna flotes vājināšana dos laiku nostiprināt Japānas kontroli pār Dienvidaustrumāziju un Klusā okeāna rietumu daļu. Tomēr uzbrukumā netika iznīcināti ASV aviācijas bāzes kuģi, kas tajā laikā neatradās Pērlhārborā, kā arī netika nopietni bojāta daļa nozīmīgās ostas infrastruktūras.

Starptautiskā mērogā Pērlhārboras bombardēšana kļuva par vienu no būtiskākajiem Otrā pasaules kara pagrieziena punktiem. ASV iesaistīšanās konfliktā ievērojami palielināja [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] militāro, rūpniecisko un ekonomisko potenciālu un ilgtermiņā būtiski ietekmēja kara iznākumu.

== Atsauces ==

{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1941. gads]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara kaujas]]
[[Kategorija:Kaujas ar Japānas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]
[[Kategorija:Gaisa kaujas un operācijas]]</text>
      <sha1>p1ei2mo7fbqklonxf73171j03uf4ogi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518140</id>
      <parentid>4518139</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:58:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518140</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9622" sha1="0uye27gi080514oou6lca9tep0ry351" xml:space="preserve">{{Kauja
|kauja=Pērlhārboras bombardēšana
|attēls=[[Attēls:Attack on Pearl Harbor Japanese planes view.jpg|300px]]
|paraksts=Fotogrāfija uzbrukuma sākumā no japāņu lidmašīnas
|konfl= [[Otrais pasaules karš]]
|laiks=[[1941]]. gada [[7. decembris]]
|vieta=[[Pērlhārbora]], [[Havaju salas]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|iznāk=[[Japānas Impērija]] piesaka karu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Britu impērija]]i; [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piesaka karu [[Japāna]]i; [[Vācija]] un [[Itālija]] piesaka karu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|puse1={{flagicon|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|puse2={{flagicon|Japan|1870}} [[Japānas Impērija]]
|karavad1=kara flotes: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Hazbands Kimmels]] &lt;br /&gt; armijas: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Volters Šorts]] &lt;br /&gt; gaisa spēku: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Roberts Teobalds]]
|karavad2=[[Japānas Impērijas flote|kara flotes]]: &lt;br /&gt; {{flagicon|Japan|naval}} [[Čuiči Nagumo]] &lt;br /&gt; {{flagicon|Japan|naval}} [[Isoroku Jamamoto]] &lt;br /&gt;                   {{flagicon|Japan|naval}} [[Micuo Fučida]]
|spēki1=8 līnijkuģi&lt;br /&gt;8 kreiseri&lt;br /&gt;29 mīnu kuģi&lt;br /&gt;9 zemūdenes&lt;br /&gt;~50 citi kuģi&lt;br /&gt;~390 lidmašīnas
|spēki2=6 lidmašīnu bāzes kuģi&lt;br /&gt;9 mīnu kuģi&lt;br /&gt;2 līnijkuģi&lt;br /&gt;2 smagās artilērijas kreiseri&lt;br /&gt;1 artilērijas kuģis&lt;br /&gt;8 tankkuģi&lt;br /&gt;23 flotes zemūdenes&lt;br /&gt;5 mazās zemūdenes&lt;br /&gt;414 lidmašīnas
|zaud1='''nogrima:'''&lt;br /&gt;2 līnijkuģi&lt;br /&gt;2 mīnu kuģi&lt;br /&gt;1 cits kuģis&lt;br /&gt;'''iznīcinātas:'''&lt;br /&gt;188 lidmašīnas&lt;ref&gt;https://www.britannica.com/event/Pearl-Harbor-attack&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;'''tika bojāti:'''&lt;br /&gt;1 mīnu kuģis&lt;br /&gt;3 citi kuģi&lt;br /&gt;6 līnijkuģi&lt;br /&gt;3 kreiseri&lt;br /&gt;155 lidmašīnas&lt;br /&gt;'''upuri:'''&lt;br /&gt;2345 militārās personas&lt;br /&gt;57 civilpersonas
|zaud2='''nogrima:'''&lt;br /&gt;4 zemūdenes&lt;br /&gt;'''iznīcinātas:'''&lt;br /&gt;29 lidmašīnas&lt;br /&gt;'''upuri'''&lt;br /&gt;55 lidotāji&lt;br /&gt;9 jūrnieki
|zaud3=''civilpersonu upuri''&lt;br /&gt;68 nogalināti
}}

'''Pērlhārboras bombardēšana''' bija [[Japānas Impērija]]s uzbrukums {{dat|1941|12|7||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] militārajai bāzei [[Pērlhārbora|Pērlhārborā]], [[Havaju salas|Havaju salās]], [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Šis uzbrukums kļuva par argumentu, lai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iesaistītos [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]].

== Priekšvēsture ==
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā [[Japānas Impērija]] strauji paplašināja savu politisko un militāro ietekmi Austrumāzijā. Pēc uzvarām [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmajā Ķīnas–Japānas karā]] un [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas–Japānas karā]] Japāna nostiprināja savas pozīcijas Korejā, Mandžūrijā un citos reģionos. 1931. gadā Japānas armija ieņēma [[Mandžūrija|Mandžūriju]], bet 1937. gadā sākās plaša mēroga [[Otrais Ķīnas—Japānas karš|Otrais Ķīnas–Japānas karš]].

Japānas ekspansija Ķīnā un Dienvidaustrumāzijā arvien vairāk pasliktināja tās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Nīderlande|Nīderlandi]]. ASV nosodīja Japānas militāro politiku un pakāpeniski ieviesa ekonomiskus ierobežojumus. Īpaši nozīmīgs bija naftas un citu stratēģisko resursu eksporta ierobežojums, jo Japānas ekonomika un bruņotie spēki bija lielā mērā atkarīgi no importētās naftas.

1940. gada septembrī Japāna kopā ar [[Nacistiskā Vācija|Vāciju]] un [[Itālijas Karaliste|Itāliju]] parakstīja [[Trīspusējais pakts|Trīspusējo paktu]], tādējādi nostiprinot savu sadarbību ar [[Ass valstis|Ass valstīm]]. Tajā pašā laikā Japānas vadība centās paplašināt kontroli pār Dienvidaustrumāziju, kur atradās tai nepieciešamās naftas, kaučuka un citu izejvielu rezerves.

1941. gada jūlijā Japānas karaspēks ieņēma [[Franču Indoķīna|Franču Indoķīnas]] dienvidu daļu. Atbildot uz to, ASV iesaldēja Japānas aktīvus un faktiski pārtrauca naftas eksportu uz Japānu. Līdzīgus pasākumus īstenoja arī Apvienotā Karaliste un Nīderlande. Japānas vadība nonāca izvēles priekšā — atteikties no turpmākas ekspansijas vai militāri iegūt piekļuvi Dienvidaustrumāzijas resursiem.

1941. gada otrajā pusē starp ASV un Japānu turpinājās diplomātiskās sarunas. Vašingtona pieprasīja Japānas karaspēka izvešanu no Ķīnas un Indoķīnas, savukārt Japānas valdība centās panākt ekonomisko sankciju atcelšanu, nezaudējot jau iegūtās pozīcijas. Sarunas nedeva rezultātu.

Japānas militārā vadība secināja, ka iespējamās operācijas Dienvidaustrumāzijā izraisītu konfliktu ar ASV un ka būtiskākais šķērslis Japānas ekspansijai būtu ASV Klusā okeāna flote, kuras galvenā bāze atradās [[Pērlhārbora|Pērlhārborā]], [[Havaju salas|Havaju salās]]. [[Isoroku Jamamoto]] vadībā tika izstrādāts plāns veikt negaidītu aviācijas uzbrukumu bāzei, lai kara sākumā vājinātu ASV jūras spēkus un dotu Japānai laiku nostiprināt savas pozīcijas Klusā okeāna rietumu daļā un Dienvidaustrumāzijā.

1941. gada 26. novembrī Japānas aviācijas bāzes kuģu trieciengrupa slepeni devās no Kuriļu salām Havaju salu virzienā. Diplomātiskās sarunas ar ASV formāli turpinājās līdz pat uzbrukuma priekšvakaram. 1941. gada 7. decembra rītā Japānas aviācija sāka uzbrukumu Pērlhārborai.

== Uzbrukuma norise ==
1941. gada 26. novembrī seši japāņu [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģi]] pameta ostu [[Kuriļu salas|Kuriļu salās]], sev līdzi vedot četrsimt astoņas lidmašīnas.

Pirmais uzbrukuma vilnis tika veikts ar 183 lidmašīnām, galvenokārt [[Bumbvedējs|bumbvedējiem]] un nelielu skaitu [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]]. Kad lidmašīnas tuvojās, tās uztvēra ASV armijas radars, bet sakarā ar gaidāmo B-17 bumbvedēju ierašanos no [[Kalifornija]]s tas neizraisīja nekādu reakciju. Ceļā uz Pērlhārboru japāņu aviācijai bija vairākas gaisa kaujas ar ASV lidmašīnām, tās brīdināja bāzi. Pulksten 7:48 pēc [[Havaju salas|Havaju]] laika sākās pārsteiguma uzbrukums. Pārsteiguma uzbrukumu uzsāka lidmašīnas ar torpēdām, kas uzbruka neaizsargātajiem [[Karakuģis|karakuģiem]], kas atradās ostā. Pārējās lidmašīnas uzbruka gaisa bāzēm.

Vēlāk sekoja otrais uzbrukuma vilnis, ko izpildīja 171 lidmašīna. [[Japānas Impērijas armija|Japānas armijas]] komandieri vēlējās veikt arī trešo uzbrukuma vilni, bet saprata, ka tas būtu pārāk riskanti.

== Reakcija ==
Pērlhārboras bombardēšana izraisīja tūlītēju un plašu politisko reakciju gan [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], gan citās pasaules valstīs. Uzbrukums būtiski mainīja ASV sabiedrības attieksmi pret iesaistīšanos [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], izbeidzot līdz tam ievērojamo izolacionisma ietekmi.

1941. gada 8. decembrī ASV prezidents [[Franklins Delano Rūzvelts]] uzstājās [[ASV Kongress|Kongresā]] ar runu, kurā 1941. gada 7. decembri raksturoja kā dienu, kas palikšot vēsturē kā kauna diena. Tajā pašā dienā Kongress ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja kara pieteikšanu [[Japānas Impērija|Japānas Impērijai]]. Pret kara pieteikšanu balsoja tikai viena Kongresa locekle — [[Dženeta Rankina]].

Neilgi pēc tam arī citas Sabiedroto valstis, tostarp [[Apvienotā Karaliste]], [[Kanāda]], [[Austrālija]] un [[Jaunzēlande]], pieteica karu Japānai. Savukārt 1941. gada 11. decembrī [[Nacistiskā Vācija]] un [[Itālijas Karaliste]] pieteica karu Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV atbildēja ar kara pieteikšanu abām valstīm, tādējādi pilnībā iesaistoties pasaules karā gan Klusā okeāna, gan Eiropas kara darbības teātros.

Amerikas sabiedrībā uzbrukums izraisīja spēcīgu patriotisma vilni un strauji palielināja atbalstu karam. Tūkstošiem cilvēku brīvprātīgi pieteicās militārajam dienestam, bet valsts ekonomika arvien lielākā mērā tika pārkārtota kara vajadzībām. Vienlaikus pieauga aizdomīgums pret japāņu izcelsmes iedzīvotājiem. 1942. gadā ASV valdība sāka plašu [[japāņu amerikāņu internēšanu]], kuras laikā vairāk nekā 100 000 cilvēku tika piespiedu kārtā pārvietoti uz internēšanas nometnēm.

Japānā uzbrukums sākotnēji tika uztverts kā nozīmīga militāra uzvara. Japānas vadība cerēja, ka ASV Klusā okeāna flotes vājināšana dos laiku nostiprināt Japānas kontroli pār Dienvidaustrumāziju un Klusā okeāna rietumu daļu. Tomēr uzbrukumā netika iznīcināti ASV aviācijas bāzes kuģi, kas tajā laikā neatradās Pērlhārborā, kā arī netika nopietni bojāta daļa nozīmīgās ostas infrastruktūras.

Starptautiskā mērogā Pērlhārboras bombardēšana kļuva par vienu no būtiskākajiem Otrā pasaules kara pagrieziena punktiem. ASV iesaistīšanās konfliktā ievērojami palielināja [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] militāro, rūpniecisko un ekonomisko potenciālu un ilgtermiņā būtiski ietekmēja kara iznākumu.

== Atsauces ==

{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1941. gads]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara kaujas]]
[[Kategorija:Kaujas ar Japānas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]
[[Kategorija:Gaisa kaujas un operācijas]]</text>
      <sha1>0uye27gi080514oou6lca9tep0ry351</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518141</id>
      <parentid>4518140</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:58:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518141</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9717" sha1="d84h6azc06mpj3vu57z70t5w7v7taq4" xml:space="preserve">{{Kauja
|kauja=Pērlhārboras bombardēšana
|attēls=[[Attēls:Attack on Pearl Harbor Japanese planes view.jpg|300px]]
|paraksts=Fotogrāfija uzbrukuma sākumā no japāņu lidmašīnas
|konfl= [[Otrais pasaules karš]]
|laiks=[[1941]]. gada [[7. decembris]]
|vieta=[[Pērlhārbora]], [[Havaju salas]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|iznāk=[[Japānas Impērija]] piesaka karu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Britu impērija]]i; [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piesaka karu [[Japāna]]i; [[Vācija]] un [[Itālija]] piesaka karu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|puse1={{flagicon|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|puse2={{flagicon|Japan|1870}} [[Japānas Impērija]]
|karavad1=kara flotes: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Hazbands Kimmels]] &lt;br /&gt; armijas: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Volters Šorts]] &lt;br /&gt; gaisa spēku: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Roberts Teobalds]]
|karavad2=[[Japānas Impērijas flote|kara flotes]]: &lt;br /&gt; {{flagicon|Japan|naval}} [[Čuiči Nagumo]] &lt;br /&gt; {{flagicon|Japan|naval}} [[Isoroku Jamamoto]] &lt;br /&gt;                   {{flagicon|Japan|naval}} [[Micuo Fučida]]
|spēki1=8 līnijkuģi&lt;br /&gt;8 kreiseri&lt;br /&gt;29 mīnu kuģi&lt;br /&gt;9 zemūdenes&lt;br /&gt;~50 citi kuģi&lt;br /&gt;~390 lidmašīnas
|spēki2=6 lidmašīnu bāzes kuģi&lt;br /&gt;9 mīnu kuģi&lt;br /&gt;2 līnijkuģi&lt;br /&gt;2 smagās artilērijas kreiseri&lt;br /&gt;1 artilērijas kuģis&lt;br /&gt;8 tankkuģi&lt;br /&gt;23 flotes zemūdenes&lt;br /&gt;5 mazās zemūdenes&lt;br /&gt;414 lidmašīnas
|zaud1='''nogrima:'''&lt;br /&gt;2 līnijkuģi&lt;br /&gt;2 mīnu kuģi&lt;br /&gt;1 cits kuģis&lt;br /&gt;'''iznīcinātas:'''&lt;br /&gt;188 lidmašīnas&lt;ref&gt;https://www.britannica.com/event/Pearl-Harbor-attack&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;'''tika bojāti:'''&lt;br /&gt;1 mīnu kuģis&lt;br /&gt;3 citi kuģi&lt;br /&gt;6 līnijkuģi&lt;br /&gt;3 kreiseri&lt;br /&gt;155 lidmašīnas&lt;br /&gt;'''upuri:'''&lt;br /&gt;2345 militārās personas&lt;br /&gt;57 civilpersonas
|zaud2='''nogrima:'''&lt;br /&gt;4 zemūdenes&lt;br /&gt;'''iznīcinātas:'''&lt;br /&gt;29 lidmašīnas&lt;br /&gt;'''upuri'''&lt;br /&gt;55 lidotāji&lt;br /&gt;9 jūrnieki
|zaud3=''civilpersonu upuri''&lt;br /&gt;68 nogalināti
}}

'''Pērlhārboras bombardēšana''' bija [[Japānas Impērija]]s uzbrukums {{dat|1941|12|7||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] militārajai bāzei [[Pērlhārbora|Pērlhārborā]], [[Havaju salas|Havaju salās]], [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Šis uzbrukums kļuva par argumentu, lai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iesaistītos [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]].

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Pacific Area - The Imperial Powers 1939 - Map.svg|thumb|Reģiona karte 1939. gadā]]
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā [[Japānas Impērija]] strauji paplašināja savu politisko un militāro ietekmi Austrumāzijā. Pēc uzvarām [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmajā Ķīnas–Japānas karā]] un [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas–Japānas karā]] Japāna nostiprināja savas pozīcijas Korejā, Mandžūrijā un citos reģionos. 1931. gadā Japānas armija ieņēma [[Mandžūrija|Mandžūriju]], bet 1937. gadā sākās plaša mēroga [[Otrais Ķīnas—Japānas karš|Otrais Ķīnas–Japānas karš]].

Japānas ekspansija Ķīnā un Dienvidaustrumāzijā arvien vairāk pasliktināja tās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Nīderlande|Nīderlandi]]. ASV nosodīja Japānas militāro politiku un pakāpeniski ieviesa ekonomiskus ierobežojumus. Īpaši nozīmīgs bija naftas un citu stratēģisko resursu eksporta ierobežojums, jo Japānas ekonomika un bruņotie spēki bija lielā mērā atkarīgi no importētās naftas.

1940. gada septembrī Japāna kopā ar [[Nacistiskā Vācija|Vāciju]] un [[Itālijas Karaliste|Itāliju]] parakstīja [[Trīspusējais pakts|Trīspusējo paktu]], tādējādi nostiprinot savu sadarbību ar [[Ass valstis|Ass valstīm]]. Tajā pašā laikā Japānas vadība centās paplašināt kontroli pār Dienvidaustrumāziju, kur atradās tai nepieciešamās naftas, kaučuka un citu izejvielu rezerves.

1941. gada jūlijā Japānas karaspēks ieņēma [[Franču Indoķīna|Franču Indoķīnas]] dienvidu daļu. Atbildot uz to, ASV iesaldēja Japānas aktīvus un faktiski pārtrauca naftas eksportu uz Japānu. Līdzīgus pasākumus īstenoja arī Apvienotā Karaliste un Nīderlande. Japānas vadība nonāca izvēles priekšā — atteikties no turpmākas ekspansijas vai militāri iegūt piekļuvi Dienvidaustrumāzijas resursiem.

1941. gada otrajā pusē starp ASV un Japānu turpinājās diplomātiskās sarunas. Vašingtona pieprasīja Japānas karaspēka izvešanu no Ķīnas un Indoķīnas, savukārt Japānas valdība centās panākt ekonomisko sankciju atcelšanu, nezaudējot jau iegūtās pozīcijas. Sarunas nedeva rezultātu.

Japānas militārā vadība secināja, ka iespējamās operācijas Dienvidaustrumāzijā izraisītu konfliktu ar ASV un ka būtiskākais šķērslis Japānas ekspansijai būtu ASV Klusā okeāna flote, kuras galvenā bāze atradās [[Pērlhārbora|Pērlhārborā]], [[Havaju salas|Havaju salās]]. [[Isoroku Jamamoto]] vadībā tika izstrādāts plāns veikt negaidītu aviācijas uzbrukumu bāzei, lai kara sākumā vājinātu ASV jūras spēkus un dotu Japānai laiku nostiprināt savas pozīcijas Klusā okeāna rietumu daļā un Dienvidaustrumāzijā.

1941. gada 26. novembrī Japānas aviācijas bāzes kuģu trieciengrupa slepeni devās no Kuriļu salām Havaju salu virzienā. Diplomātiskās sarunas ar ASV formāli turpinājās līdz pat uzbrukuma priekšvakaram. 1941. gada 7. decembra rītā Japānas aviācija sāka uzbrukumu Pērlhārborai.

== Uzbrukuma norise ==
1941. gada 26. novembrī seši japāņu [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģi]] pameta ostu [[Kuriļu salas|Kuriļu salās]], sev līdzi vedot četrsimt astoņas lidmašīnas.

Pirmais uzbrukuma vilnis tika veikts ar 183 lidmašīnām, galvenokārt [[Bumbvedējs|bumbvedējiem]] un nelielu skaitu [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]]. Kad lidmašīnas tuvojās, tās uztvēra ASV armijas radars, bet sakarā ar gaidāmo B-17 bumbvedēju ierašanos no [[Kalifornija]]s tas neizraisīja nekādu reakciju. Ceļā uz Pērlhārboru japāņu aviācijai bija vairākas gaisa kaujas ar ASV lidmašīnām, tās brīdināja bāzi. Pulksten 7:48 pēc [[Havaju salas|Havaju]] laika sākās pārsteiguma uzbrukums. Pārsteiguma uzbrukumu uzsāka lidmašīnas ar torpēdām, kas uzbruka neaizsargātajiem [[Karakuģis|karakuģiem]], kas atradās ostā. Pārējās lidmašīnas uzbruka gaisa bāzēm.

Vēlāk sekoja otrais uzbrukuma vilnis, ko izpildīja 171 lidmašīna. [[Japānas Impērijas armija|Japānas armijas]] komandieri vēlējās veikt arī trešo uzbrukuma vilni, bet saprata, ka tas būtu pārāk riskanti.

== Reakcija ==
Pērlhārboras bombardēšana izraisīja tūlītēju un plašu politisko reakciju gan [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], gan citās pasaules valstīs. Uzbrukums būtiski mainīja ASV sabiedrības attieksmi pret iesaistīšanos [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], izbeidzot līdz tam ievērojamo izolacionisma ietekmi.

1941. gada 8. decembrī ASV prezidents [[Franklins Delano Rūzvelts]] uzstājās [[ASV Kongress|Kongresā]] ar runu, kurā 1941. gada 7. decembri raksturoja kā dienu, kas palikšot vēsturē kā kauna diena. Tajā pašā dienā Kongress ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja kara pieteikšanu [[Japānas Impērija|Japānas Impērijai]]. Pret kara pieteikšanu balsoja tikai viena Kongresa locekle — [[Dženeta Rankina]].

Neilgi pēc tam arī citas Sabiedroto valstis, tostarp [[Apvienotā Karaliste]], [[Kanāda]], [[Austrālija]] un [[Jaunzēlande]], pieteica karu Japānai. Savukārt 1941. gada 11. decembrī [[Nacistiskā Vācija]] un [[Itālijas Karaliste]] pieteica karu Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV atbildēja ar kara pieteikšanu abām valstīm, tādējādi pilnībā iesaistoties pasaules karā gan Klusā okeāna, gan Eiropas kara darbības teātros.

Amerikas sabiedrībā uzbrukums izraisīja spēcīgu patriotisma vilni un strauji palielināja atbalstu karam. Tūkstošiem cilvēku brīvprātīgi pieteicās militārajam dienestam, bet valsts ekonomika arvien lielākā mērā tika pārkārtota kara vajadzībām. Vienlaikus pieauga aizdomīgums pret japāņu izcelsmes iedzīvotājiem. 1942. gadā ASV valdība sāka plašu [[japāņu amerikāņu internēšanu]], kuras laikā vairāk nekā 100 000 cilvēku tika piespiedu kārtā pārvietoti uz internēšanas nometnēm.

Japānā uzbrukums sākotnēji tika uztverts kā nozīmīga militāra uzvara. Japānas vadība cerēja, ka ASV Klusā okeāna flotes vājināšana dos laiku nostiprināt Japānas kontroli pār Dienvidaustrumāziju un Klusā okeāna rietumu daļu. Tomēr uzbrukumā netika iznīcināti ASV aviācijas bāzes kuģi, kas tajā laikā neatradās Pērlhārborā, kā arī netika nopietni bojāta daļa nozīmīgās ostas infrastruktūras.

Starptautiskā mērogā Pērlhārboras bombardēšana kļuva par vienu no būtiskākajiem Otrā pasaules kara pagrieziena punktiem. ASV iesaistīšanās konfliktā ievērojami palielināja [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] militāro, rūpniecisko un ekonomisko potenciālu un ilgtermiņā būtiski ietekmēja kara iznākumu.

== Atsauces ==

{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1941. gads]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara kaujas]]
[[Kategorija:Kaujas ar Japānas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]
[[Kategorija:Gaisa kaujas un operācijas]]</text>
      <sha1>d84h6azc06mpj3vu57z70t5w7v7taq4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518142</id>
      <parentid>4518141</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:59:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518142</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9719" sha1="6emat5hpb80n7ljj2h63php2ryhiur2" xml:space="preserve">{{Kauja
|kauja=Pērlhārboras bombardēšana
|attēls=[[Attēls:Attack on Pearl Harbor Japanese planes view.jpg|300px]]
|paraksts=Fotogrāfija uzbrukuma sākumā no japāņu lidmašīnas
|konfl= [[Otrais pasaules karš]]
|laiks=[[1941]]. gada [[7. decembris]]
|vieta=[[Pērlhārbora]], [[Havaju salas]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|iznāk=[[Japānas Impērija]] piesaka karu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Britu impērija]]i; [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piesaka karu [[Japāna]]i; [[Vācija]] un [[Itālija]] piesaka karu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|puse1={{flagicon|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|puse2={{flagicon|Japan|1870}} [[Japānas Impērija]]
|karavad1=kara flotes: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Hazbands Kimmels]] &lt;br /&gt; armijas: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Volters Šorts]] &lt;br /&gt; gaisa spēku: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Roberts Teobalds]]
|karavad2=[[Japānas Impērijas flote|kara flotes]]: &lt;br /&gt; {{flagicon|Japan|naval}} [[Čuiči Nagumo]] &lt;br /&gt; {{flagicon|Japan|naval}} [[Isoroku Jamamoto]] &lt;br /&gt;                   {{flagicon|Japan|naval}} [[Micuo Fučida]]
|spēki1=8 līnijkuģi&lt;br /&gt;8 kreiseri&lt;br /&gt;29 mīnu kuģi&lt;br /&gt;9 zemūdenes&lt;br /&gt;~50 citi kuģi&lt;br /&gt;~390 lidmašīnas
|spēki2=6 lidmašīnu bāzes kuģi&lt;br /&gt;9 mīnu kuģi&lt;br /&gt;2 līnijkuģi&lt;br /&gt;2 smagās artilērijas kreiseri&lt;br /&gt;1 artilērijas kuģis&lt;br /&gt;8 tankkuģi&lt;br /&gt;23 flotes zemūdenes&lt;br /&gt;5 mazās zemūdenes&lt;br /&gt;414 lidmašīnas
|zaud1='''nogrima:'''&lt;br /&gt;2 līnijkuģi&lt;br /&gt;2 mīnu kuģi&lt;br /&gt;1 cits kuģis&lt;br /&gt;'''iznīcinātas:'''&lt;br /&gt;188 lidmašīnas&lt;ref&gt;https://www.britannica.com/event/Pearl-Harbor-attack&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;'''tika bojāti:'''&lt;br /&gt;1 mīnu kuģis&lt;br /&gt;3 citi kuģi&lt;br /&gt;6 līnijkuģi&lt;br /&gt;3 kreiseri&lt;br /&gt;155 lidmašīnas&lt;br /&gt;'''upuri:'''&lt;br /&gt;2345 militārās personas&lt;br /&gt;57 civilpersonas
|zaud2='''nogrima:'''&lt;br /&gt;4 zemūdenes&lt;br /&gt;'''iznīcinātas:'''&lt;br /&gt;29 lidmašīnas&lt;br /&gt;'''upuri'''&lt;br /&gt;55 lidotāji&lt;br /&gt;9 jūrnieki
|zaud3=''civilpersonu upuri''&lt;br /&gt;68 nogalināti
}}

'''Pērlhārboras bombardēšana''' bija [[Japānas Impērija]]s uzbrukums {{dat|1941|12|7||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] militārajai bāzei [[Pērlhārbora|Pērlhārborā]], [[Havaju salas|Havaju salās]], [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Šis uzbrukums kļuva par argumentu, lai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iesaistītos [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]].

== Priekšvēsture ==
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā [[Japānas Impērija]] strauji paplašināja savu politisko un militāro ietekmi Austrumāzijā. Pēc uzvarām [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmajā Ķīnas–Japānas karā]] un [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas–Japānas karā]] Japāna nostiprināja savas pozīcijas Korejā, Mandžūrijā un citos reģionos. 1931. gadā Japānas armija ieņēma [[Mandžūrija|Mandžūriju]], bet 1937. gadā sākās plaša mēroga [[Otrais Ķīnas—Japānas karš|Otrais Ķīnas–Japānas karš]].[[Attēls:Pacific Area - The Imperial Powers 1939 - Map.svg|thumb|Reģiona karte 1939. gadā|left]]Japānas ekspansija Ķīnā un Dienvidaustrumāzijā arvien vairāk pasliktināja tās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Nīderlande|Nīderlandi]]. ASV nosodīja Japānas militāro politiku un pakāpeniski ieviesa ekonomiskus ierobežojumus. Īpaši nozīmīgs bija naftas un citu stratēģisko resursu eksporta ierobežojums, jo Japānas ekonomika un bruņotie spēki bija lielā mērā atkarīgi no importētās naftas.

1940. gada septembrī Japāna kopā ar [[Nacistiskā Vācija|Vāciju]] un [[Itālijas Karaliste|Itāliju]] parakstīja [[Trīspusējais pakts|Trīspusējo paktu]], tādējādi nostiprinot savu sadarbību ar [[Ass valstis|Ass valstīm]]. Tajā pašā laikā Japānas vadība centās paplašināt kontroli pār Dienvidaustrumāziju, kur atradās tai nepieciešamās naftas, kaučuka un citu izejvielu rezerves.

1941. gada jūlijā Japānas karaspēks ieņēma [[Franču Indoķīna|Franču Indoķīnas]] dienvidu daļu. Atbildot uz to, ASV iesaldēja Japānas aktīvus un faktiski pārtrauca naftas eksportu uz Japānu. Līdzīgus pasākumus īstenoja arī Apvienotā Karaliste un Nīderlande. Japānas vadība nonāca izvēles priekšā — atteikties no turpmākas ekspansijas vai militāri iegūt piekļuvi Dienvidaustrumāzijas resursiem.

1941. gada otrajā pusē starp ASV un Japānu turpinājās diplomātiskās sarunas. Vašingtona pieprasīja Japānas karaspēka izvešanu no Ķīnas un Indoķīnas, savukārt Japānas valdība centās panākt ekonomisko sankciju atcelšanu, nezaudējot jau iegūtās pozīcijas. Sarunas nedeva rezultātu.

Japānas militārā vadība secināja, ka iespējamās operācijas Dienvidaustrumāzijā izraisītu konfliktu ar ASV un ka būtiskākais šķērslis Japānas ekspansijai būtu ASV Klusā okeāna flote, kuras galvenā bāze atradās [[Pērlhārbora|Pērlhārborā]], [[Havaju salas|Havaju salās]]. [[Isoroku Jamamoto]] vadībā tika izstrādāts plāns veikt negaidītu aviācijas uzbrukumu bāzei, lai kara sākumā vājinātu ASV jūras spēkus un dotu Japānai laiku nostiprināt savas pozīcijas Klusā okeāna rietumu daļā un Dienvidaustrumāzijā.

1941. gada 26. novembrī Japānas aviācijas bāzes kuģu trieciengrupa slepeni devās no Kuriļu salām Havaju salu virzienā. Diplomātiskās sarunas ar ASV formāli turpinājās līdz pat uzbrukuma priekšvakaram. 1941. gada 7. decembra rītā Japānas aviācija sāka uzbrukumu Pērlhārborai.

== Uzbrukuma norise ==
1941. gada 26. novembrī seši japāņu [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģi]] pameta ostu [[Kuriļu salas|Kuriļu salās]], sev līdzi vedot četrsimt astoņas lidmašīnas.

Pirmais uzbrukuma vilnis tika veikts ar 183 lidmašīnām, galvenokārt [[Bumbvedējs|bumbvedējiem]] un nelielu skaitu [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]]. Kad lidmašīnas tuvojās, tās uztvēra ASV armijas radars, bet sakarā ar gaidāmo B-17 bumbvedēju ierašanos no [[Kalifornija]]s tas neizraisīja nekādu reakciju. Ceļā uz Pērlhārboru japāņu aviācijai bija vairākas gaisa kaujas ar ASV lidmašīnām, tās brīdināja bāzi. Pulksten 7:48 pēc [[Havaju salas|Havaju]] laika sākās pārsteiguma uzbrukums. Pārsteiguma uzbrukumu uzsāka lidmašīnas ar torpēdām, kas uzbruka neaizsargātajiem [[Karakuģis|karakuģiem]], kas atradās ostā. Pārējās lidmašīnas uzbruka gaisa bāzēm.

Vēlāk sekoja otrais uzbrukuma vilnis, ko izpildīja 171 lidmašīna. [[Japānas Impērijas armija|Japānas armijas]] komandieri vēlējās veikt arī trešo uzbrukuma vilni, bet saprata, ka tas būtu pārāk riskanti.

== Reakcija ==
Pērlhārboras bombardēšana izraisīja tūlītēju un plašu politisko reakciju gan [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], gan citās pasaules valstīs. Uzbrukums būtiski mainīja ASV sabiedrības attieksmi pret iesaistīšanos [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], izbeidzot līdz tam ievērojamo izolacionisma ietekmi.

1941. gada 8. decembrī ASV prezidents [[Franklins Delano Rūzvelts]] uzstājās [[ASV Kongress|Kongresā]] ar runu, kurā 1941. gada 7. decembri raksturoja kā dienu, kas palikšot vēsturē kā kauna diena. Tajā pašā dienā Kongress ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja kara pieteikšanu [[Japānas Impērija|Japānas Impērijai]]. Pret kara pieteikšanu balsoja tikai viena Kongresa locekle — [[Dženeta Rankina]].

Neilgi pēc tam arī citas Sabiedroto valstis, tostarp [[Apvienotā Karaliste]], [[Kanāda]], [[Austrālija]] un [[Jaunzēlande]], pieteica karu Japānai. Savukārt 1941. gada 11. decembrī [[Nacistiskā Vācija]] un [[Itālijas Karaliste]] pieteica karu Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV atbildēja ar kara pieteikšanu abām valstīm, tādējādi pilnībā iesaistoties pasaules karā gan Klusā okeāna, gan Eiropas kara darbības teātros.

Amerikas sabiedrībā uzbrukums izraisīja spēcīgu patriotisma vilni un strauji palielināja atbalstu karam. Tūkstošiem cilvēku brīvprātīgi pieteicās militārajam dienestam, bet valsts ekonomika arvien lielākā mērā tika pārkārtota kara vajadzībām. Vienlaikus pieauga aizdomīgums pret japāņu izcelsmes iedzīvotājiem. 1942. gadā ASV valdība sāka plašu [[japāņu amerikāņu internēšanu]], kuras laikā vairāk nekā 100 000 cilvēku tika piespiedu kārtā pārvietoti uz internēšanas nometnēm.

Japānā uzbrukums sākotnēji tika uztverts kā nozīmīga militāra uzvara. Japānas vadība cerēja, ka ASV Klusā okeāna flotes vājināšana dos laiku nostiprināt Japānas kontroli pār Dienvidaustrumāziju un Klusā okeāna rietumu daļu. Tomēr uzbrukumā netika iznīcināti ASV aviācijas bāzes kuģi, kas tajā laikā neatradās Pērlhārborā, kā arī netika nopietni bojāta daļa nozīmīgās ostas infrastruktūras.

Starptautiskā mērogā Pērlhārboras bombardēšana kļuva par vienu no būtiskākajiem Otrā pasaules kara pagrieziena punktiem. ASV iesaistīšanās konfliktā ievērojami palielināja [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] militāro, rūpniecisko un ekonomisko potenciālu un ilgtermiņā būtiski ietekmēja kara iznākumu.

== Atsauces ==

{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1941. gads]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara kaujas]]
[[Kategorija:Kaujas ar Japānas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]
[[Kategorija:Gaisa kaujas un operācijas]]</text>
      <sha1>6emat5hpb80n7ljj2h63php2ryhiur2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518146</id>
      <parentid>4518142</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:01:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518146</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13457" sha1="4inaa3j2pgorid7evuqdc1m6i7yjlon" xml:space="preserve">{{Kauja
|kauja=Pērlhārboras bombardēšana
|attēls=[[Attēls:Attack on Pearl Harbor Japanese planes view.jpg|300px]]
|paraksts=Fotogrāfija uzbrukuma sākumā no japāņu lidmašīnas
|konfl= [[Otrais pasaules karš]]
|laiks=[[1941]]. gada [[7. decembris]]
|vieta=[[Pērlhārbora]], [[Havaju salas]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|iznāk=[[Japānas Impērija]] piesaka karu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Britu impērija]]i; [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piesaka karu [[Japāna]]i; [[Vācija]] un [[Itālija]] piesaka karu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|puse1={{flagicon|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|puse2={{flagicon|Japan|1870}} [[Japānas Impērija]]
|karavad1=kara flotes: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Hazbands Kimmels]] &lt;br /&gt; armijas: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Volters Šorts]] &lt;br /&gt; gaisa spēku: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Roberts Teobalds]]
|karavad2=[[Japānas Impērijas flote|kara flotes]]: &lt;br /&gt; {{flagicon|Japan|naval}} [[Čuiči Nagumo]] &lt;br /&gt; {{flagicon|Japan|naval}} [[Isoroku Jamamoto]] &lt;br /&gt;                   {{flagicon|Japan|naval}} [[Micuo Fučida]]
|spēki1=8 līnijkuģi&lt;br /&gt;8 kreiseri&lt;br /&gt;29 mīnu kuģi&lt;br /&gt;9 zemūdenes&lt;br /&gt;~50 citi kuģi&lt;br /&gt;~390 lidmašīnas
|spēki2=6 lidmašīnu bāzes kuģi&lt;br /&gt;9 mīnu kuģi&lt;br /&gt;2 līnijkuģi&lt;br /&gt;2 smagās artilērijas kreiseri&lt;br /&gt;1 artilērijas kuģis&lt;br /&gt;8 tankkuģi&lt;br /&gt;23 flotes zemūdenes&lt;br /&gt;5 mazās zemūdenes&lt;br /&gt;414 lidmašīnas
|zaud1='''nogrima:'''&lt;br /&gt;2 līnijkuģi&lt;br /&gt;2 mīnu kuģi&lt;br /&gt;1 cits kuģis&lt;br /&gt;'''iznīcinātas:'''&lt;br /&gt;188 lidmašīnas&lt;ref&gt;https://www.britannica.com/event/Pearl-Harbor-attack&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;'''tika bojāti:'''&lt;br /&gt;1 mīnu kuģis&lt;br /&gt;3 citi kuģi&lt;br /&gt;6 līnijkuģi&lt;br /&gt;3 kreiseri&lt;br /&gt;155 lidmašīnas&lt;br /&gt;'''upuri:'''&lt;br /&gt;2345 militārās personas&lt;br /&gt;57 civilpersonas
|zaud2='''nogrima:'''&lt;br /&gt;4 zemūdenes&lt;br /&gt;'''iznīcinātas:'''&lt;br /&gt;29 lidmašīnas&lt;br /&gt;'''upuri'''&lt;br /&gt;55 lidotāji&lt;br /&gt;9 jūrnieki
|zaud3=''civilpersonu upuri''&lt;br /&gt;68 nogalināti
}}

'''Pērlhārboras bombardēšana''' bija [[Japānas Impērija]]s uzbrukums {{dat|1941|12|7||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] militārajai bāzei [[Pērlhārbora|Pērlhārborā]], [[Havaju salas|Havaju salās]], [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Šis uzbrukums kļuva par argumentu, lai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iesaistītos [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]].

== Priekšvēsture ==
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā [[Japānas Impērija]] strauji paplašināja savu politisko un militāro ietekmi Austrumāzijā. Pēc uzvarām [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmajā Ķīnas–Japānas karā]] un [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas–Japānas karā]] Japāna nostiprināja savas pozīcijas Korejā, Mandžūrijā un citos reģionos. 1931. gadā Japānas armija ieņēma [[Mandžūrija|Mandžūriju]], bet 1937. gadā sākās plaša mēroga [[Otrais Ķīnas—Japānas karš|Otrais Ķīnas–Japānas karš]].[[Attēls:Pacific Area - The Imperial Powers 1939 - Map.svg|thumb|Reģiona karte 1939. gadā|left]]Japānas ekspansija Ķīnā un Dienvidaustrumāzijā arvien vairāk pasliktināja tās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Nīderlande|Nīderlandi]]. ASV nosodīja Japānas militāro politiku un pakāpeniski ieviesa ekonomiskus ierobežojumus. Īpaši nozīmīgs bija naftas un citu stratēģisko resursu eksporta ierobežojums, jo Japānas ekonomika un bruņotie spēki bija lielā mērā atkarīgi no importētās naftas.

1940. gada septembrī Japāna kopā ar [[Nacistiskā Vācija|Vāciju]] un [[Itālijas Karaliste|Itāliju]] parakstīja [[Trīspusējais pakts|Trīspusējo paktu]], tādējādi nostiprinot savu sadarbību ar [[Ass valstis|Ass valstīm]]. Tajā pašā laikā Japānas vadība centās paplašināt kontroli pār Dienvidaustrumāziju, kur atradās tai nepieciešamās naftas, kaučuka un citu izejvielu rezerves.

1941. gada jūlijā Japānas karaspēks ieņēma [[Franču Indoķīna|Franču Indoķīnas]] dienvidu daļu. Atbildot uz to, ASV iesaldēja Japānas aktīvus un faktiski pārtrauca naftas eksportu uz Japānu. Līdzīgus pasākumus īstenoja arī Apvienotā Karaliste un Nīderlande. Japānas vadība nonāca izvēles priekšā — atteikties no turpmākas ekspansijas vai militāri iegūt piekļuvi Dienvidaustrumāzijas resursiem.

1941. gada otrajā pusē starp ASV un Japānu turpinājās diplomātiskās sarunas. Vašingtona pieprasīja Japānas karaspēka izvešanu no Ķīnas un Indoķīnas, savukārt Japānas valdība centās panākt ekonomisko sankciju atcelšanu, nezaudējot jau iegūtās pozīcijas. Sarunas nedeva rezultātu.

Japānas militārā vadība secināja, ka iespējamās operācijas Dienvidaustrumāzijā izraisītu konfliktu ar ASV un ka būtiskākais šķērslis Japānas ekspansijai būtu ASV Klusā okeāna flote, kuras galvenā bāze atradās [[Pērlhārbora|Pērlhārborā]], [[Havaju salas|Havaju salās]]. [[Isoroku Jamamoto]] vadībā tika izstrādāts plāns veikt negaidītu aviācijas uzbrukumu bāzei, lai kara sākumā vājinātu ASV jūras spēkus un dotu Japānai laiku nostiprināt savas pozīcijas Klusā okeāna rietumu daļā un Dienvidaustrumāzijā.

1941. gada 26. novembrī Japānas aviācijas bāzes kuģu trieciengrupa slepeni devās no Kuriļu salām Havaju salu virzienā. Diplomātiskās sarunas ar ASV formāli turpinājās līdz pat uzbrukuma priekšvakaram. 1941. gada 7. decembra rītā Japānas aviācija sāka uzbrukumu Pērlhārborai.

== Uzbrukuma norise ==
1941. gada 26. novembrī seši japāņu [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģi]] pameta ostu [[Kuriļu salas|Kuriļu salās]], sev līdzi vedot četrsimt astoņas lidmašīnas.

Pirmais uzbrukuma vilnis tika veikts ar 183 lidmašīnām, galvenokārt [[Bumbvedējs|bumbvedējiem]] un nelielu skaitu [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]]. Kad lidmašīnas tuvojās, tās uztvēra ASV armijas radars, bet sakarā ar gaidāmo B-17 bumbvedēju ierašanos no [[Kalifornija]]s tas neizraisīja nekādu reakciju. Ceļā uz Pērlhārboru japāņu aviācijai bija vairākas gaisa kaujas ar ASV lidmašīnām, tās brīdināja bāzi. Pulksten 7:48 pēc [[Havaju salas|Havaju]] laika sākās pārsteiguma uzbrukums. Pārsteiguma uzbrukumu uzsāka lidmašīnas ar torpēdām, kas uzbruka neaizsargātajiem [[Karakuģis|karakuģiem]], kas atradās ostā. Pārējās lidmašīnas uzbruka gaisa bāzēm.

Vēlāk sekoja otrais uzbrukuma vilnis, ko izpildīja 171 lidmašīna. [[Japānas Impērijas armija|Japānas armijas]] komandieri vēlējās veikt arī trešo uzbrukuma vilni, bet saprata, ka tas būtu pārāk riskanti.

== Reakcija ==
Pērlhārboras bombardēšana izraisīja tūlītēju un plašu politisko reakciju gan [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], gan citās pasaules valstīs. Uzbrukums būtiski mainīja ASV sabiedrības attieksmi pret iesaistīšanos [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], izbeidzot līdz tam ievērojamo izolacionisma ietekmi.

1941. gada 8. decembrī ASV prezidents [[Franklins Delano Rūzvelts]] uzstājās [[ASV Kongress|Kongresā]] ar runu, kurā 1941. gada 7. decembri raksturoja kā dienu, kas palikšot vēsturē kā kauna diena. Tajā pašā dienā Kongress ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja kara pieteikšanu [[Japānas Impērija|Japānas Impērijai]]. Pret kara pieteikšanu balsoja tikai viena Kongresa locekle — [[Dženeta Rankina]].

Neilgi pēc tam arī citas Sabiedroto valstis, tostarp [[Apvienotā Karaliste]], [[Kanāda]], [[Austrālija]] un [[Jaunzēlande]], pieteica karu Japānai. Savukārt 1941. gada 11. decembrī [[Nacistiskā Vācija]] un [[Itālijas Karaliste]] pieteica karu Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV atbildēja ar kara pieteikšanu abām valstīm, tādējādi pilnībā iesaistoties pasaules karā gan Klusā okeāna, gan Eiropas kara darbības teātros.

Amerikas sabiedrībā uzbrukums izraisīja spēcīgu patriotisma vilni un strauji palielināja atbalstu karam. Tūkstošiem cilvēku brīvprātīgi pieteicās militārajam dienestam, bet valsts ekonomika arvien lielākā mērā tika pārkārtota kara vajadzībām. Vienlaikus pieauga aizdomīgums pret japāņu izcelsmes iedzīvotājiem. 1942. gadā ASV valdība sāka plašu [[japāņu amerikāņu internēšanu]], kuras laikā vairāk nekā 100 000 cilvēku tika piespiedu kārtā pārvietoti uz internēšanas nometnēm.

Japānā uzbrukums sākotnēji tika uztverts kā nozīmīga militāra uzvara. Japānas vadība cerēja, ka ASV Klusā okeāna flotes vājināšana dos laiku nostiprināt Japānas kontroli pār Dienvidaustrumāziju un Klusā okeāna rietumu daļu. Tomēr uzbrukumā netika iznīcināti ASV aviācijas bāzes kuģi, kas tajā laikā neatradās Pērlhārborā, kā arī netika nopietni bojāta daļa nozīmīgās ostas infrastruktūras.

Starptautiskā mērogā Pērlhārboras bombardēšana kļuva par vienu no būtiskākajiem Otrā pasaules kara pagrieziena punktiem. ASV iesaistīšanās konfliktā ievērojami palielināja [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] militāro, rūpniecisko un ekonomisko potenciālu un ilgtermiņā būtiski ietekmēja kara iznākumu.

== Atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos ==
Ziņas par Pērlhārboras bombardēšanu Amerikas Savienotajās Valstīs izplatījās ļoti strauji, un pirmie plašie ziņojumi sabiedrību sasniedza galvenokārt ar [[radio]] starpniecību. 1941. gada 7. decembra pēcpusdienā pēc [[Baltais nams|Baltā nama]] apstiprinājuma lielākie ASV radio tīkli pārtrauca ierasto programmu un sāka pārraidīt ārkārtas ziņas par Japānas uzbrukumu Havaju salām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ap.org/media-center/press-releases/2012/71st-anniversary-of-the-attack-on-pearl-harbor-dec-7-1941-the-ap-was-rolling/|title=71st anniversary of the attack on Pearl Harbor, Dec. 7, 1941 ‘The AP was rolling’|publisher=Associated Press|access-date=2026-09-05|date=2012-12-07}}&lt;/ref&gt;

[[Associated Press]] Vašingtonas birojs vienu no pirmajiem steidzamajiem paziņojumiem par uzbrukumu saņēma no prezidenta [[Franklins Delano Rūzvelts|Franklina Delano Rūzvelta]] preses sekretāra Stīvena Ērlija. Ziņa nekavējoties tika nosūtīta pa telegrāfa tīklu visā valstī. Dažu stundu laikā AP Vašingtonas birojā darbā ieradās gandrīz viss personāls, un turpmākajās dienās aģentūra nepārtraukti ziņoja par kara pieteikšanu Japānai un konflikta paplašināšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ap.org/media-center/press-releases/2012/71st-anniversary-of-the-attack-on-pearl-harbor-dec-7-1941-the-ap-was-rolling/|title=71st anniversary of the attack on Pearl Harbor, Dec. 7, 1941 ‘The AP was rolling’|publisher=Associated Press|access-date=2026-09-05|date=2012-12-07}}&lt;/ref&gt;

Īpaši intensīva bija vietējo Havaju salu laikrakstu darbība. ''Honolulu Star-Bulletin'' jau 7. decembrī izdeva vairākus ārkārtas numurus, kuros tika publicēta informācija par Japānas aviācijas uzbrukuma viļņiem, bojāgājušajiem un ievainotajiem, kā arī par militāro un civilo iestāžu pāriešanu kara gatavībā. Sākotnējās ziņās bojāgājušo un ievainoto skaits vēl bija nepilnīgs un regulāri tika precizēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://digital.lib.ecu.edu/pearlharbor/strikingback/extr/|title=Reproduction of 2nd Extra Edition, Honolulu Star-Bulletin, 7 December 1941|publisher=East Carolina University Digital Collections|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Nākamajā dienā Pērlhārboras uzbrukums dominēja ASV laikrakstu pirmajās lappusēs. Plaši tika atspoguļota arī prezidenta Rūzvelta 8. decembra uzruna [[ASV Kongress|Kongresam]], kurā viņš 1941. gada 7. decembri raksturoja kā dienu, kas palikšot vēsturē kā kauna diena. Runas formulējums vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajām Pērlhārboras uzbrukuma vēsturiskajām atsaucēm un tika regulāri izmantots presē, radio un vēlāk arī televīzijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalww2museum.org/learn/education/for-students/ww2-history/america-goes-to-war.html|title=Take A Closer Look: America Goes to War|publisher=The National WWII Museum|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Uzbrukuma atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos būtiski ietekmēja tā uztveri ASV sabiedrībā. Pērlhārbora kļuva par simbolu negaidītam uzbrukumam un Amerikas Savienoto Valstu iesaistīšanās sākumam [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Turpmākajos gadu desmitos notikums regulāri tika atspoguļots dokumentālajās filmās, televīzijas raidījumos, preses retrospekcijās un piemiņas pasākumu reportāžās, nostiprinot 7. decembri ASV kolektīvajā vēsturiskajā atmiņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalww2museum.org/war/topics/pearl-harbor-december-7-1941|title=Pearl Harbor Attack, December 7, 1941|publisher=The National WWII Museum|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1941. gads]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara kaujas]]
[[Kategorija:Kaujas ar Japānas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]
[[Kategorija:Gaisa kaujas un operācijas]]</text>
      <sha1>4inaa3j2pgorid7evuqdc1m6i7yjlon</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518148</id>
      <parentid>4518146</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:04:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518148</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16849" sha1="0xp1lpqzypeq706bqry1v4akyc4n5xi" xml:space="preserve">{{Kauja
|kauja=Pērlhārboras bombardēšana
|attēls=[[Attēls:Attack on Pearl Harbor Japanese planes view.jpg|300px]]
|paraksts=Fotogrāfija uzbrukuma sākumā no japāņu lidmašīnas
|konfl= [[Otrais pasaules karš]]
|laiks=[[1941]]. gada [[7. decembris]]
|vieta=[[Pērlhārbora]], [[Havaju salas]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|iznāk=[[Japānas Impērija]] piesaka karu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Britu impērija]]i; [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piesaka karu [[Japāna]]i; [[Vācija]] un [[Itālija]] piesaka karu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|puse1={{flagicon|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|puse2={{flagicon|Japan|1870}} [[Japānas Impērija]]
|karavad1=kara flotes: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Hazbands Kimmels]] &lt;br /&gt; armijas: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Volters Šorts]] &lt;br /&gt; gaisa spēku: &lt;br /&gt; {{flagicon|USA}} [[Roberts Teobalds]]
|karavad2=[[Japānas Impērijas flote|kara flotes]]: &lt;br /&gt; {{flagicon|Japan|naval}} [[Čuiči Nagumo]] &lt;br /&gt; {{flagicon|Japan|naval}} [[Isoroku Jamamoto]] &lt;br /&gt;                   {{flagicon|Japan|naval}} [[Micuo Fučida]]
|spēki1=8 līnijkuģi&lt;br /&gt;8 kreiseri&lt;br /&gt;29 mīnu kuģi&lt;br /&gt;9 zemūdenes&lt;br /&gt;~50 citi kuģi&lt;br /&gt;~390 lidmašīnas
|spēki2=6 lidmašīnu bāzes kuģi&lt;br /&gt;9 mīnu kuģi&lt;br /&gt;2 līnijkuģi&lt;br /&gt;2 smagās artilērijas kreiseri&lt;br /&gt;1 artilērijas kuģis&lt;br /&gt;8 tankkuģi&lt;br /&gt;23 flotes zemūdenes&lt;br /&gt;5 mazās zemūdenes&lt;br /&gt;414 lidmašīnas
|zaud1='''nogrima:'''&lt;br /&gt;2 līnijkuģi&lt;br /&gt;2 mīnu kuģi&lt;br /&gt;1 cits kuģis&lt;br /&gt;'''iznīcinātas:'''&lt;br /&gt;188 lidmašīnas&lt;ref&gt;https://www.britannica.com/event/Pearl-Harbor-attack&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;'''tika bojāti:'''&lt;br /&gt;1 mīnu kuģis&lt;br /&gt;3 citi kuģi&lt;br /&gt;6 līnijkuģi&lt;br /&gt;3 kreiseri&lt;br /&gt;155 lidmašīnas&lt;br /&gt;'''upuri:'''&lt;br /&gt;2345 militārās personas&lt;br /&gt;57 civilpersonas
|zaud2='''nogrima:'''&lt;br /&gt;4 zemūdenes&lt;br /&gt;'''iznīcinātas:'''&lt;br /&gt;29 lidmašīnas&lt;br /&gt;'''upuri'''&lt;br /&gt;55 lidotāji&lt;br /&gt;9 jūrnieki
|zaud3=''civilpersonu upuri''&lt;br /&gt;68 nogalināti
}}

'''Pērlhārboras bombardēšana''' bija [[Japānas Impērija]]s uzbrukums {{dat|1941|12|7||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] militārajai bāzei [[Pērlhārbora|Pērlhārborā]], [[Havaju salas|Havaju salās]], [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. Šis uzbrukums kļuva par argumentu, lai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iesaistītos [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]].

== Priekšvēsture ==
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā [[Japānas Impērija]] strauji paplašināja savu politisko un militāro ietekmi Austrumāzijā. Pēc uzvarām [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmajā Ķīnas–Japānas karā]] un [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas–Japānas karā]] Japāna nostiprināja savas pozīcijas Korejā, Mandžūrijā un citos reģionos. 1931. gadā Japānas armija ieņēma [[Mandžūrija|Mandžūriju]], bet 1937. gadā sākās plaša mēroga [[Otrais Ķīnas—Japānas karš|Otrais Ķīnas–Japānas karš]].[[Attēls:Pacific Area - The Imperial Powers 1939 - Map.svg|thumb|Reģiona karte 1939. gadā|left]]Japānas ekspansija Ķīnā un Dienvidaustrumāzijā arvien vairāk pasliktināja tās attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Nīderlande|Nīderlandi]]. ASV nosodīja Japānas militāro politiku un pakāpeniski ieviesa ekonomiskus ierobežojumus. Īpaši nozīmīgs bija naftas un citu stratēģisko resursu eksporta ierobežojums, jo Japānas ekonomika un bruņotie spēki bija lielā mērā atkarīgi no importētās naftas.

1940. gada septembrī Japāna kopā ar [[Nacistiskā Vācija|Vāciju]] un [[Itālijas Karaliste|Itāliju]] parakstīja [[Trīspusējais pakts|Trīspusējo paktu]], tādējādi nostiprinot savu sadarbību ar [[Ass valstis|Ass valstīm]]. Tajā pašā laikā Japānas vadība centās paplašināt kontroli pār Dienvidaustrumāziju, kur atradās tai nepieciešamās naftas, kaučuka un citu izejvielu rezerves.

1941. gada jūlijā Japānas karaspēks ieņēma [[Franču Indoķīna|Franču Indoķīnas]] dienvidu daļu. Atbildot uz to, ASV iesaldēja Japānas aktīvus un faktiski pārtrauca naftas eksportu uz Japānu. Līdzīgus pasākumus īstenoja arī Apvienotā Karaliste un Nīderlande. Japānas vadība nonāca izvēles priekšā — atteikties no turpmākas ekspansijas vai militāri iegūt piekļuvi Dienvidaustrumāzijas resursiem.

1941. gada otrajā pusē starp ASV un Japānu turpinājās diplomātiskās sarunas. Vašingtona pieprasīja Japānas karaspēka izvešanu no Ķīnas un Indoķīnas, savukārt Japānas valdība centās panākt ekonomisko sankciju atcelšanu, nezaudējot jau iegūtās pozīcijas. Sarunas nedeva rezultātu.

Japānas militārā vadība secināja, ka iespējamās operācijas Dienvidaustrumāzijā izraisītu konfliktu ar ASV un ka būtiskākais šķērslis Japānas ekspansijai būtu ASV Klusā okeāna flote, kuras galvenā bāze atradās [[Pērlhārbora|Pērlhārborā]], [[Havaju salas|Havaju salās]]. [[Isoroku Jamamoto]] vadībā tika izstrādāts plāns veikt negaidītu aviācijas uzbrukumu bāzei, lai kara sākumā vājinātu ASV jūras spēkus un dotu Japānai laiku nostiprināt savas pozīcijas Klusā okeāna rietumu daļā un Dienvidaustrumāzijā.

1941. gada 26. novembrī Japānas aviācijas bāzes kuģu trieciengrupa slepeni devās no Kuriļu salām Havaju salu virzienā. Diplomātiskās sarunas ar ASV formāli turpinājās līdz pat uzbrukuma priekšvakaram. 1941. gada 7. decembra rītā Japānas aviācija sāka uzbrukumu Pērlhārborai.

== Uzbrukuma norise ==
1941. gada 26. novembrī seši japāņu [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģi]] pameta ostu [[Kuriļu salas|Kuriļu salās]], sev līdzi vedot četrsimt astoņas lidmašīnas.

Pirmais uzbrukuma vilnis tika veikts ar 183 lidmašīnām, galvenokārt [[Bumbvedējs|bumbvedējiem]] un nelielu skaitu [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]]. Kad lidmašīnas tuvojās, tās uztvēra ASV armijas radars, bet sakarā ar gaidāmo B-17 bumbvedēju ierašanos no [[Kalifornija]]s tas neizraisīja nekādu reakciju. Ceļā uz Pērlhārboru japāņu aviācijai bija vairākas gaisa kaujas ar ASV lidmašīnām, tās brīdināja bāzi. Pulksten 7:48 pēc [[Havaju salas|Havaju]] laika sākās pārsteiguma uzbrukums. Pārsteiguma uzbrukumu uzsāka lidmašīnas ar torpēdām, kas uzbruka neaizsargātajiem [[Karakuģis|karakuģiem]], kas atradās ostā. Pārējās lidmašīnas uzbruka gaisa bāzēm.

Vēlāk sekoja otrais uzbrukuma vilnis, ko izpildīja 171 lidmašīna. [[Japānas Impērijas armija|Japānas armijas]] komandieri vēlējās veikt arī trešo uzbrukuma vilni, bet saprata, ka tas būtu pārāk riskanti.

== Reakcija ==
Pērlhārboras bombardēšana izraisīja tūlītēju un plašu politisko reakciju gan [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], gan citās pasaules valstīs. Uzbrukums būtiski mainīja ASV sabiedrības attieksmi pret iesaistīšanos [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], izbeidzot līdz tam ievērojamo izolacionisma ietekmi.

1941. gada 8. decembrī ASV prezidents [[Franklins Delano Rūzvelts]] uzstājās [[ASV Kongress|Kongresā]] ar runu, kurā 1941. gada 7. decembri raksturoja kā dienu, kas palikšot vēsturē kā kauna diena. Tajā pašā dienā Kongress ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja kara pieteikšanu [[Japānas Impērija|Japānas Impērijai]]. Pret kara pieteikšanu balsoja tikai viena Kongresa locekle — [[Dženeta Rankina]].

Neilgi pēc tam arī citas Sabiedroto valstis, tostarp [[Apvienotā Karaliste]], [[Kanāda]], [[Austrālija]] un [[Jaunzēlande]], pieteica karu Japānai. Savukārt 1941. gada 11. decembrī [[Nacistiskā Vācija]] un [[Itālijas Karaliste]] pieteica karu Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV atbildēja ar kara pieteikšanu abām valstīm, tādējādi pilnībā iesaistoties pasaules karā gan Klusā okeāna, gan Eiropas kara darbības teātros.

Amerikas sabiedrībā uzbrukums izraisīja spēcīgu patriotisma vilni un strauji palielināja atbalstu karam. Tūkstošiem cilvēku brīvprātīgi pieteicās militārajam dienestam, bet valsts ekonomika arvien lielākā mērā tika pārkārtota kara vajadzībām. Vienlaikus pieauga aizdomīgums pret japāņu izcelsmes iedzīvotājiem. 1942. gadā ASV valdība sāka plašu [[japāņu amerikāņu internēšanu]], kuras laikā vairāk nekā 100 000 cilvēku tika piespiedu kārtā pārvietoti uz internēšanas nometnēm.

Japānā uzbrukums sākotnēji tika uztverts kā nozīmīga militāra uzvara. Japānas vadība cerēja, ka ASV Klusā okeāna flotes vājināšana dos laiku nostiprināt Japānas kontroli pār Dienvidaustrumāziju un Klusā okeāna rietumu daļu. Tomēr uzbrukumā netika iznīcināti ASV aviācijas bāzes kuģi, kas tajā laikā neatradās Pērlhārborā, kā arī netika nopietni bojāta daļa nozīmīgās ostas infrastruktūras.

Starptautiskā mērogā Pērlhārboras bombardēšana kļuva par vienu no būtiskākajiem Otrā pasaules kara pagrieziena punktiem. ASV iesaistīšanās konfliktā ievērojami palielināja [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] militāro, rūpniecisko un ekonomisko potenciālu un ilgtermiņā būtiski ietekmēja kara iznākumu.

== Atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos ==
Ziņas par Pērlhārboras bombardēšanu Amerikas Savienotajās Valstīs izplatījās ļoti strauji, un pirmie plašie ziņojumi sabiedrību sasniedza galvenokārt ar [[radio]] starpniecību. 1941. gada 7. decembra pēcpusdienā pēc [[Baltais nams|Baltā nama]] apstiprinājuma lielākie ASV radio tīkli pārtrauca ierasto programmu un sāka pārraidīt ārkārtas ziņas par Japānas uzbrukumu Havaju salām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ap.org/media-center/press-releases/2012/71st-anniversary-of-the-attack-on-pearl-harbor-dec-7-1941-the-ap-was-rolling/|title=71st anniversary of the attack on Pearl Harbor, Dec. 7, 1941 ‘The AP was rolling’|publisher=Associated Press|access-date=2026-09-05|date=2012-12-07}}&lt;/ref&gt;

[[Associated Press]] Vašingtonas birojs vienu no pirmajiem steidzamajiem paziņojumiem par uzbrukumu saņēma no prezidenta [[Franklins Delano Rūzvelts|Franklina Delano Rūzvelta]] preses sekretāra Stīvena Ērlija. Ziņa nekavējoties tika nosūtīta pa telegrāfa tīklu visā valstī. Dažu stundu laikā AP Vašingtonas birojā darbā ieradās gandrīz viss personāls, un turpmākajās dienās aģentūra nepārtraukti ziņoja par kara pieteikšanu Japānai un konflikta paplašināšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ap.org/media-center/press-releases/2012/71st-anniversary-of-the-attack-on-pearl-harbor-dec-7-1941-the-ap-was-rolling/|title=71st anniversary of the attack on Pearl Harbor, Dec. 7, 1941 ‘The AP was rolling’|publisher=Associated Press|access-date=2026-09-05|date=2012-12-07}}&lt;/ref&gt;

Īpaši intensīva bija vietējo Havaju salu laikrakstu darbība. ''Honolulu Star-Bulletin'' jau 7. decembrī izdeva vairākus ārkārtas numurus, kuros tika publicēta informācija par Japānas aviācijas uzbrukuma viļņiem, bojāgājušajiem un ievainotajiem, kā arī par militāro un civilo iestāžu pāriešanu kara gatavībā. Sākotnējās ziņās bojāgājušo un ievainoto skaits vēl bija nepilnīgs un regulāri tika precizēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://digital.lib.ecu.edu/pearlharbor/strikingback/extr/|title=Reproduction of 2nd Extra Edition, Honolulu Star-Bulletin, 7 December 1941|publisher=East Carolina University Digital Collections|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Nākamajā dienā Pērlhārboras uzbrukums dominēja ASV laikrakstu pirmajās lappusēs. Plaši tika atspoguļota arī prezidenta Rūzvelta 8. decembra uzruna [[ASV Kongress|Kongresam]], kurā viņš 1941. gada 7. decembri raksturoja kā dienu, kas palikšot vēsturē kā kauna diena. Runas formulējums vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajām Pērlhārboras uzbrukuma vēsturiskajām atsaucēm un tika regulāri izmantots presē, radio un vēlāk arī televīzijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalww2museum.org/learn/education/for-students/ww2-history/america-goes-to-war.html|title=Take A Closer Look: America Goes to War|publisher=The National WWII Museum|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Uzbrukuma atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos būtiski ietekmēja tā uztveri ASV sabiedrībā. Pērlhārbora kļuva par simbolu negaidītam uzbrukumam un Amerikas Savienoto Valstu iesaistīšanās sākumam [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Turpmākajos gadu desmitos notikums regulāri tika atspoguļots dokumentālajās filmās, televīzijas raidījumos, preses retrospekcijās un piemiņas pasākumu reportāžās, nostiprinot 7. decembri ASV kolektīvajā vēsturiskajā atmiņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalww2museum.org/war/topics/pearl-harbor-december-7-1941|title=Pearl Harbor Attack, December 7, 1941|publisher=The National WWII Museum|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Sekas ==
Pērlhārboras bombardēšana radikāli mainīja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gaitu un Amerikas Savienoto Valstu ārpolitisko pozīciju. Jau 1941. gada 8. decembrī, dienu pēc uzbrukuma, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pieteica karu [[Japānas Impērija|Japānas Impērijai]]. 11. decembrī [[Nacistiskā Vācija]] un [[Itālijas Karaliste]] savukārt pieteica karu ASV, pēc kā Amerikas Savienotās Valstis oficiāli iesaistījās karadarbībā gan Klusā okeāna, gan Eiropas kara darbības teātros.

Militārā ziņā uzbrukumā tika smagi bojāta ASV [[Klusā okeāna flote]], īpaši tās līnijkuģi. Vairāki kuģi tika nogremdēti vai nopietni bojāti, taču lielākā daļa vēlāk tika salabota un atgriezās dienestā. Nozīmīgi bija tas, ka uzbrukuma laikā Pērlhārborā neatradās ASV aviācijas bāzes kuģi. Tāpat Japānas spēki neiznīcināja būtisku daļu ostas remonta infrastruktūras un degvielas krājumu, kas ļāva Pērlhārborai saglabāt nozīmīgas jūras spēku bāzes funkcijas.

Uzbrukums īstermiņā deva Japānai iespēju īstenot strauju militāro ekspansiju Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna reģionā. Turpmākajos mēnešos Japānas spēki ieņēma [[Filipīnas]], [[Malaja|Malaju]], [[Singapūra|Singapūru]], [[Nīderlandes Austrumindija|Nīderlandes Austrumindiju]] un vairākas Klusā okeāna salas. Tomēr Pērlhārboras uzbrukums neiznīcināja ASV spēju turpināt karu, un Amerikas Savienoto Valstu ievērojamais rūpnieciskais un ekonomiskais potenciāls ļāva strauji palielināt militāro ražošanu.

1942. gada gaitā militārā iniciatīva Klusajā okeānā pakāpeniski sāka mainīties. [[Koraļļu jūras kauja]] apturēja Japānas virzību uz dienvidiem, bet [[Midvejas kauja]] 1942. gada jūnijā kļuva par būtisku pagrieziena punktu, kurā Japāna zaudēja četrus aviācijas bāzes kuģus. Turpmāk ASV un tās sabiedrotie arvien biežāk pārgāja uzbrukumā, tostarp sākot [[Gvadalkanālas kampaņu]].

Pērlhārboras bombardēšanai bija arī ievērojamas iekšpolitiskas un sociālas sekas Amerikas Savienotajās Valstīs. Sabiedrībā strauji pieauga atbalsts karam un samazinājās pirms tam pastāvējušais izolacionisms. Vienlaikus pieauga aizdomīgums un diskriminācija pret japāņu izcelsmes iedzīvotājiem. 1942. gada februārī prezidents [[Franklins Delano Rūzvelts]] parakstīja izpildrīkojumu Nr. 9066, kas kļuva par pamatu vairāk nekā 100 000 japāņu izcelsmes cilvēku piespiedu pārvietošanai un internēšanai.

Ekonomiski ASV pēc iesaistīšanās karā strauji pārkārtoja rūpniecību militārajai ražošanai. Tika ievērojami palielināta kuģu, lidmašīnu, tanku un cita bruņojuma ražošana, mobilizēti miljoniem karavīru un paplašināta valsts kontrole pār stratēģisko resursu sadali. Šīs pārmaiņas nostiprināja ASV kā vienu no galvenajiem [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] militārās un ekonomiskās varas centriem.

Ilgtermiņā Pērlhārboras uzbrukums kļuva par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem ASV 20. gadsimta vēsturiskajā atmiņā. Tas tika uztverts kā simbols negaidītam ārējam uzbrukumam un valsts mobilizācijai kara apstākļos. [[7. decembris]] Amerikas Savienotajās Valstīs vēlāk tika noteikts par Nacionālo Pērlhārboras piemiņas dienu, kurā godina uzbrukumā bojāgājušos.

== Atsauces ==

{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1941. gads]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara kaujas]]
[[Kategorija:Kaujas ar Japānas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]
[[Kategorija:Gaisa kaujas un operācijas]]</text>
      <sha1>0xp1lpqzypeq706bqry1v4akyc4n5xi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Monitors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44043</id>
    <revision>
      <id>4518427</id>
      <parentid>4387451</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:21:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518427</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4330" sha1="ry1ob2r7y0lu7fhexmejo4xyng6mi1n" xml:space="preserve">[[Attēls:monitor.arp.jpg|250px|thumb|CRT monitors]]
[[Attēls:LG_L194WT-SF_LCD_monitor.jpg|250px|thumb|LCD monitors]]
'''Monitors''' (no {{val|la|monitor}}&amp;nbsp;— 'brīdinātājs') jeb '''ekrāns''' (no {{val|fr|écran}}) ir elektroniska ierīce, kas vizuāli attēlo [[dators|datorā]] apstrādāto [[informācija|informāciju]]. Monitors ir viena no svarīgākajām informācijas attēlošanas iekārtām. Tā ir ierīce, kas nodrošina datora dialogu ar lietotāju.

== Iedalījums ==
Ir izplatītie trīs monitoru veidi:
* [[Kineskops|CRT]] monitori, kuri ir līdzīgi televizoriem (pēdējā laikā jau zaudē popularitāti);
* plakanie [[šķidro kristālu displejs|šķidro kristālu displeji]] (LCD));
* [[gaismas diode|gaismas diožu]] monitori.

== Veiktspējas parametri ==
Monitoru veiktspējas parametri ir:
* Spilgtums ({{val|en|luminance}} vai ''brightness''), tiek mērīts kandelās uz kvadrātmetru (cd/m²).
* Izmērs, tiek mērīts pa diagonāli. CRT monitoriem redzamā daļa ir par 1 collu (25 mm) mazāka nekā kineskopa izmērs.
* Punktiestatne (''dot pitch''). Attālums starp vienas krāsas punktiem monitora ekrānā. Punktiestatne ir būtisks monitora raksturojums, kas nosaka tā maksimālo izšķirtspēju. Parasti šis parametrs ir 0,41 mm, 0,31 mm vai 0,28 mm. Jo mazāks tā lielums, jo lielāka ir monitora izšķirtspēja. Augstas izšķirtspējas monitoriem punktiestatne nepārsniedz 0,31 mm.
* Reakcijas laiks (''response time''). Laika sprīdis, kurā LCD monitora pikselis mainās no aktīvā (melnā) līdz neaktīvam (baltam) un atkal atpakaļ uz aktīvo (melno). Tas tiek mērīts milisekundēs (ms). Jo zemāks lielums, jo kvalitatīvāk tiek attēlots attēls uz ekrāna.
* Kontrasta koeficients (''contrast ratio''). Kontrasta koeficients ir definēts kā gaišākās krāsas (baltā) un tumšākās krāsas (melnās), ko ekrāns spēj attēlot, attiecība. Jo augstāks kontrasts, jo labāks monitors.
* Atsvaidzināšanas biežums (''refresh rate''). Attēla atkārtotas zīmēšanas reižu skaits sekundē.
* Jaudas patēriņš (''power consumption''), tiek mērīta vatos (W).
* Datoru monitoru standarts: attēla samērs (''computer display standard: aspect ratio''), kas ir ekrāna horizontālā izmēra attiecība pret vertikālo izmēru. Standarta izmērs ir 4:3, kas nozīmē, ka ekrāna ar platumu 1024 pikseļi augstums būs 768 pikseļi. Platekrāna ekrāniem šī attiecība var būt 16:9, kas nozīmē, ka ekrānam ar platumu 1024 pikseļi augstums būs 576 pikseļi.
* [[Ekrāna izšķirtspēja|Izšķirtspēja]] (''resolution''). Noteikto pikseļu skaits horizontāli un vertikāli, kas var tikt attēloti.

Monitoru pie datora [[videokarte]]s parasti pieslēdz ar VGA vai DVI interfeisu. VGA interfeiss vēl joprojām ir visizplatītākais.

== Salīdzinājums ==

=== CRT monitori ===
* Liels kontrasts
* Neliels reakcijas laiks
* Pilna diapazona gaismas izejas līmeņa kontrole
* Lieli izmēri
* Liels svars
* Bieži sastopami attēla ģeometrijas izkropļojumi
* Lielāks jaudas patēriņš nekā LCD monitoriem
* Attēla dabisks attēlojums pie jebkuras ekrāna izšķirtspējas
* Nepanes neatbilstošu mitruma režīmu
* Pastāv neliels eksplozijas risks, ja ekrāna kineskops tiek bojāts

=== Pasīvie LCD monitori ===
* Ļoti zems kontrasts (apmēram 20:1)
* Redzami trokšņi, ja lieto vairāk kā 8 krāsu režīmu (3 bitu krāsu dziļums).
* Ļoti lēns reakcijas laiks
* Iespējama māņattēla parādīšanās
* Ļoti mazs izmērs
* Ļoti neliels svars
* Ļoti mazs enerģijas patēriņš
* Zemākas izmaksas kā TFT LCDs.
* Nav novērojami attēla ģeometrijas izkropļojumi

=== TFT LCD ===
Lielākā tiesa šodienas moderno LCD monitoru mūsdienās ir TFT tipa.
* Vidējs kontrasts
* Reakcijas laiks ir ļoti atšķirīgs atkarībā no monitora (sasniegts reakcijas laiks līdz 2 ms)
* Ļoti mazs izmērs
* Ļoti neliels svars
* Ļoti mazs enerģijas patēriņš
* Augstākas izmaksas kā pasīviem LCD vai CRT monitoriem
* Nav novērojami attēla ģeometrijas izkropļojumi
* LCD monitoriem ir tikai viena optimālā jeb maksimālā izšķirtspēja. Izmantojot zemākas izšķirtspējas, parasti pazeminās attēla kvalitāte.


{{IT-aizmetnis}}
{{Datora pamatkomponentes}}

[[Kategorija:Datoru aparatūra]]
[[Kategorija:Datoru izvades ierīces]]</text>
      <sha1>ry1ob2r7y0lu7fhexmejo4xyng6mi1n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ārons Nimcovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>45627</id>
    <revision>
      <id>4518243</id>
      <parentid>3427018</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:49:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518243</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7858" sha1="fxd35rz0omiqiik0jf49bng4ba7de10" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Ārons Nimcovičs
|          vārds_orig = ''Aaron Nimzowitsch''
|              attēls = Aron Nimzowitsch.jpg
|          att_izmērs = 170
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1886
|          dz_mēnesis = 11
|            dz_diena = 7
|            dz_vieta = [[Rīga|Rīgā]], {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]
|           m_dat_alt = 
|              m_gads = 1935
|           m_mēnesis = 3
|             m_diena = 16
|             m_vieta = [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], {{DEN}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība =
|        nodarbošanās = [[šahs|šahists]]  
|             tautība = [[Latvijas ebrejs]]
|             dzimums = 
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
}}
'''Ārons Nimcovičs''' ({{val-de|Aaron Nimzowitsch}}; dzimis {{dat|1886|11|7}}, miris {{dat|1935|3|16}} [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[Šahs|šaha]] lielmeistars, šaha spēles teorētiķis. Viņa vārdā ir nosaukta viena no pusslēgtajām atklātnēm - [[Nimcoviča aizsardzība]].

== Biogrāfija ==
Ārons Nimcovičs dzimis 1886. gada 7. novembrī [[Rīga|Rīgā]], toreizējās [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņas]] teritorijā, ebreju ģimenē. Šahu viņš sāka apgūt bērnībā, un jau jaunībā izcēlās ar ievērojamām spējām. Saglabājušās ziņas par viņa partijām Rīgā jau 1890. gadu vidū.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/register.html|title=Partieliste|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

20. gadsimta sākumā Nimcovičs pārcēlās uz [[Berlīne|Berlīni]], kur sākotnēji studēja filozofiju, tomēr arvien vairāk pievērsās profesionālai šaha spēlei. Viņš regulāri spēlēja Berlīnes šaha kafejnīcās un drīz sāka piedalīties starptautiskos turnīros. 1904. gadā viņš piedalījās turnīrā Koburgā, bet turpmākajos gados spēlēja Vīnē, Barmenē, Minhenē, Ostendē un Karlsbādē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/biografie.html|title=Biografie — Aaron Nimzowitsch|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

1910. gados Nimcovičs jau bija viens no spēcīgākajiem Eiropas šahistiem. Viņš piedalījās nozīmīgos turnīros [[Sansebastjana|Sansebastjanā]], Karlsbādē un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. 1914. gada Sanktpēterburgas turnīrs, kurā piedalījās vairāki tā laika pasaules vadošie šahisti, nostiprināja viņa reputāciju starptautiskajā šaha vidē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/biografie.html|title=Biografie — Aaron Nimzowitsch|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Nimcovičs turpināja piedalīties starptautiskās sacensībās. 1920. gadu sākumā viņš pārcēlās uz [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], bet 1922. gadā ieguva Dānijas pilsonību. Turpmāko dzīves daļu viņš galvenokārt pavadīja Dānijā, vienlaikus regulāri piedaloties Eiropas lielākajos šaha turnīros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Aron_Nimzowitsch|title=Aron Nimzowitsch|publisher=Wikipedia|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

1920. gadu otrajā pusē Nimcovičs sasniedza savas šahista karjeras virsotni un tika uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem spēlētājiem pasaulē. Viņš guva augstus rezultātus vairākos lielos starptautiskos turnīros un 1929. gadā uzvarēja spēcīgajā [[Karlovi Vari|Karlsbādes]] turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liquipedia.net/chess/Aron_Nimzowitsch|title=Aron Nimzowitsch|publisher=Liquipedia|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Nimcovičs bija viens no galvenajiem [[Hipermodernisms (šahs)|hipermodernisma]] virziena pārstāvjiem šahā. Pretstatā klasiskajai pieejai, kas uzsvēra centra tūlītēju ieņemšanu ar bandiniekiem, viņš attīstīja ideju par centra kontroli ar figūrām un spiedienu no distances. Viņš īpašu nozīmi piešķīra profilaksei, blokādei, pārmērīgai aizsardzībai un stratēģiski nozīmīgu lauciņu kontrolei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/startseite.html|title=A tribute to Aaron Nimzowitsch|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Viņa nozīmīgākais teorētiskais darbs bija ''Mana sistēma'' ({{val|de|Mein System}}), kas pirmoreiz tika publicēts 1920. gadu vidū. Tajā Nimcovičs sistematizēja savus priekšstatus par pozicionālo spēli, blokādi, atklātajām līnijām, bandinieku struktūru un profilaksi. Vēlāk viņš publicēja arī darbu ''Die Praxis meines Systems'', kurā savas teorētiskās idejas ilustrēja ar praktiskām partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/startseite.html|title=A tribute to Aaron Nimzowitsch|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Nimcoviča idejas būtiski ietekmēja turpmāko šaha teorijas attīstību. Viņa darbus studēja daudzi vēlākie pasaules vadošie šahisti. Īpaši nozīmīga viņa teorētisko darbu ietekme bija uz nākamā pasaules čempiona [[Tigrans Petrosjans|Tigrana Petrosjana]] pozicionālo spēles stilu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Aron_Nimzowitsch|title=Aron Nimzowitsch|publisher=Wikipedia|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Ar Nimcoviča vārdu saistītas vairākas šaha atklātnes un to varianti. Vispazīstamākā ir Nimcoviča indiešu aizsardzība, kas sākas ar gājieniem 1.d4 Zf6 2.c4 e6 3.Zc3 Lb4, kā arī [[Nimcoviča aizsardzība]] pēc 1.e4 Zc6.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/startseite.html|title=A tribute to Aaron Nimzowitsch|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Ārons Nimcovičs nomira 1935. gada 16. martā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] 48 gadu vecumā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta sākuma šaha teorētiķiem un vienu no nozīmīgākajiem hipermodernās šaha skolas pārstāvjiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Aron_Nimzowitsch|title=Aron Nimzowitsch|publisher=Wikipedia|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētie šaha turnīri ==
* 1914. Pēterburga,
* 1923. un 1924. Kopenhāgena, 
* 1925. Marienbāde (''Mariánské Lázně''),
* 1926. Drēzdene, 
* 1926. Hanovera, 
* 1927. Nīndorfa (''Niendorf'') un Londona,
* 1928. Berlīne, 
* 1929. Karlsbāde,
* 1930. Frankfurte pie Mainas

== Grāmatas ==
* 1925 ''Mein System'' 
* 1925 ''Die Blockade''
* 1929 ''Die Praxis meines Systems''.

== Literatūra ==
* Peter Anderberg: ''Aaron Nimzowitsch und die Baltische Zeitung''. In: ''Kaissiber. Ausgewählte Beiträge zum Schach''. 29, 2007, S. 54-65. [[ISSN 0948-3217]] (vāciski)
* Raymond Keene: ''Aron Nimzowitsch, master of planning''. Batsford, London 1999. {{ISBN|0-7134-8438-1}} (angliski)
* Gero H. Marten: ''Aaron Nimzowitsch. Ein Leben für das Schach''. Verlag Das Schacharchiv, Hamburg 1995 (vāciski)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Šaha ārējās saites| fide = | chessgames = | 365chess = | chesstempo= | chess-db= | iccf= | olimp = | olimp2 = | olimp3 = | olimp4 = | olimp5 = | olimpw = | olimp2w = | olimp3w = }}
* [http://www.chessbase.de/nachrichten.asp?newsid=6122 Nimcoviča pirmā uzvara Minhenes turnīrā (1906)]
* [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Nimzowitsch'%20and%20FIRSTNAME='Aaron' Ā. Nimcoviča šaha kompozīcijas vietnē PDB-Server]

{{Krievijas sportists-aizmetnis}}
{{Šahs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Nimcovičs, Ārons}}
[[Kategorija:Krievijas šahisti]]
[[Kategorija:Dānijas šahisti]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Šaha problēmisti]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>fxd35rz0omiqiik0jf49bng4ba7de10</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518244</id>
      <parentid>4518243</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:49:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518244</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7887" sha1="ivt5hbt75sy0z6pe7mbzp2ekwga7c9z" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Ārons Nimcovičs
|          vārds_orig = ''Aaron Nimzowitsch''
|              attēls = Aron Nimzowitsch.jpg
|          att_izmērs = 170
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1886
|          dz_mēnesis = 11
|            dz_diena = 7
|            dz_vieta = [[Rīga|Rīgā]], {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]
|           m_dat_alt = 
|              m_gads = 1935
|           m_mēnesis = 3
|             m_diena = 16
|             m_vieta = [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], {{DEN}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība =
|        nodarbošanās = [[šahs|šahists]]  
|             tautība = [[Latvijas ebrejs]]
|             dzimums = 
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
}}
'''Ārons Nimcovičs''' ({{val-de|Aaron Nimzowitsch}}; dzimis {{dat|1886|11|7}}, miris {{dat|1935|3|16}} [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[Šahs|šaha]] lielmeistars, šaha spēles teorētiķis. Viņa vārdā ir nosaukta viena no pusslēgtajām atklātnēm - [[Nimcoviča aizsardzība]].

== Biogrāfija ==
Ārons Nimcovičs dzimis 1886. gada 7. novembrī [[Rīga|Rīgā]], toreizējās [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņas]] teritorijā, ebreju ģimenē. Šahu viņš sāka apgūt bērnībā, un jau jaunībā izcēlās ar ievērojamām spējām. Saglabājušās ziņas par viņa partijām Rīgā jau 1890. gadu vidū.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/register.html|title=Partieliste|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

20. gadsimta sākumā Nimcovičs pārcēlās uz [[Berlīne|Berlīni]], kur sākotnēji studēja filozofiju, tomēr arvien vairāk pievērsās profesionālai šaha spēlei. Viņš regulāri spēlēja Berlīnes šaha kafejnīcās un drīz sāka piedalīties starptautiskos turnīros. 1904. gadā viņš piedalījās turnīrā Koburgā, bet turpmākajos gados spēlēja Vīnē, Barmenē, Minhenē, Ostendē un Karlsbādē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/biografie.html|title=Biografie — Aaron Nimzowitsch|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

1910. gados Nimcovičs jau bija viens no spēcīgākajiem Eiropas šahistiem. Viņš piedalījās nozīmīgos turnīros [[Sansebastjana|Sansebastjanā]], Karlsbādē un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. 1914. gada Sanktpēterburgas turnīrs, kurā piedalījās vairāki tā laika pasaules vadošie šahisti, nostiprināja viņa reputāciju starptautiskajā šaha vidē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/biografie.html|title=Biografie — Aaron Nimzowitsch|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Nimcovičs turpināja piedalīties starptautiskās sacensībās. 1920. gadu sākumā viņš pārcēlās uz [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], bet 1922. gadā ieguva Dānijas pilsonību. Turpmāko dzīves daļu viņš galvenokārt pavadīja Dānijā, vienlaikus regulāri piedaloties Eiropas lielākajos šaha turnīros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Aron_Nimzowitsch|title=Aron Nimzowitsch|publisher=Wikipedia|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

1920. gadu otrajā pusē Nimcovičs sasniedza savas šahista karjeras virsotni un tika uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem spēlētājiem pasaulē. Viņš guva augstus rezultātus vairākos lielos starptautiskos turnīros un 1929. gadā uzvarēja spēcīgajā [[Karlovi Vari|Karlsbādes]] turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liquipedia.net/chess/Aron_Nimzowitsch|title=Aron Nimzowitsch|publisher=Liquipedia|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Nimcovičs bija viens no galvenajiem [[Hipermodernisms (šahs)|hipermodernisma]] virziena pārstāvjiem šahā. Pretstatā klasiskajai pieejai, kas uzsvēra centra tūlītēju ieņemšanu ar bandiniekiem, viņš attīstīja ideju par centra kontroli ar figūrām un spiedienu no distances. Viņš īpašu nozīmi piešķīra profilaksei, blokādei, pārmērīgai aizsardzībai un stratēģiski nozīmīgu lauciņu kontrolei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/startseite.html|title=A tribute to Aaron Nimzowitsch|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Viņa nozīmīgākais teorētiskais darbs bija ''Mana sistēma'' ({{val|de|Mein System}}), kas pirmoreiz tika publicēts 1920. gadu vidū. Tajā Nimcovičs sistematizēja savus priekšstatus par pozicionālo spēli, blokādi, atklātajām līnijām, bandinieku struktūru un profilaksi. Vēlāk viņš publicēja arī darbu ''Die Praxis meines Systems'', kurā savas teorētiskās idejas ilustrēja ar praktiskām partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/startseite.html|title=A tribute to Aaron Nimzowitsch|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Nimcoviča idejas būtiski ietekmēja turpmāko šaha teorijas attīstību. Viņa darbus studēja daudzi vēlākie pasaules vadošie šahisti. Īpaši nozīmīga viņa teorētisko darbu ietekme bija uz nākamā pasaules čempiona [[Tigrans Petrosjans|Tigrana Petrosjana]] pozicionālo spēles stilu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Aron_Nimzowitsch|title=Aron Nimzowitsch|publisher=Wikipedia|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Ar Nimcoviča vārdu saistītas vairākas šaha atklātnes un to varianti. Vispazīstamākā ir Nimcoviča indiešu aizsardzība, kas sākas ar gājieniem 1.d4 Zf6 2.c4 e6 3.Zc3 Lb4, kā arī [[Nimcoviča aizsardzība]] pēc 1.e4 Zc6.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/startseite.html|title=A tribute to Aaron Nimzowitsch|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Ārons Nimcovičs nomira 1935. gada 16. martā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] 48 gadu vecumā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta sākuma šaha teorētiķiem un vienu no nozīmīgākajiem hipermodernās šaha skolas pārstāvjiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Aron_Nimzowitsch|title=Aron Nimzowitsch|publisher=Wikipedia|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētie šaha turnīri ==
* 1914. Pēterburga,
* 1923. un 1924. Kopenhāgena, 
* 1925. Marienbāde (''Mariánské Lázně''),
* 1926. Drēzdene, 
* 1926. Hanovera, 
* 1927. Nīndorfa (''Niendorf'') un Londona,
* 1928. Berlīne, 
* 1929. Karlsbāde,
* 1930. Frankfurte pie Mainas

== Grāmatas ==
* 1925 ''Mein System'' 
* 1925 ''Die Blockade''
* 1929 ''Die Praxis meines Systems''.

== Literatūra ==
* Peter Anderberg: ''Aaron Nimzowitsch und die Baltische Zeitung''. In: ''Kaissiber. Ausgewählte Beiträge zum Schach''. 29, 2007, S. 54-65. [[ISSN 0948-3217]] (vāciski)
* Raymond Keene: ''Aron Nimzowitsch, master of planning''. Batsford, London 1999. {{ISBN|0-7134-8438-1}} (angliski)
* Gero H. Marten: ''Aaron Nimzowitsch. Ein Leben für das Schach''. Verlag Das Schacharchiv, Hamburg 1995 (vāciski)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Šaha ārējās saites| fide = | chessgames = | 365chess = | chesstempo= | chess-db= | iccf= | olimp = | olimp2 = | olimp3 = | olimp4 = | olimp5 = | olimpw = | olimp2w = | olimp3w = }}
* [http://www.chessbase.de/nachrichten.asp?newsid=6122 Nimcoviča pirmā uzvara Minhenes turnīrā (1906)]
* [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Nimzowitsch'%20and%20FIRSTNAME='Aaron' Ā. Nimcoviča šaha kompozīcijas vietnē PDB-Server]

{{Krievijas sportists-aizmetnis}}
{{Šahs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Nimcovičs, Ārons}}
[[Kategorija:Krievijas šahisti]]
[[Kategorija:Dānijas šahisti]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Šaha problēmisti]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>ivt5hbt75sy0z6pe7mbzp2ekwga7c9z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518245</id>
      <parentid>4518244</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:50:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518245</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7889" sha1="f6tsu83kq35ub4tp11aikp5rmwho14s" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Ārons Nimcovičs
|          vārds_orig = ''Aaron Nimzowitsch''
|              attēls = Aron Nimzowitsch.jpg
|          att_izmērs = 170
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1886
|          dz_mēnesis = 11
|            dz_diena = 7
|            dz_vieta = [[Rīga|Rīgā]], {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Impērija]]
|           m_dat_alt = 
|              m_gads = 1935
|           m_mēnesis = 3
|             m_diena = 16
|             m_vieta = [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], {{DEN}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība =
|        nodarbošanās = [[šahs|šahists]]  
|             tautība = [[Latvijas ebrejs]]
|             dzimums = 
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
}}
'''Ārons Nimcovičs''' ({{val-de|Aaron Nimzowitsch}}; dzimis {{dat|1886|11|7}}, miris {{dat|1935|3|16}} [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[Šahs|šaha]] lielmeistars, šaha spēles teorētiķis. Viņa vārdā ir nosaukta viena no pusslēgtajām atklātnēm — [[Nimcoviča aizsardzība]].

== Biogrāfija ==
Ārons Nimcovičs dzimis 1886. gada 7. novembrī [[Rīga|Rīgā]], toreizējās [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņas]] teritorijā, ebreju ģimenē. Šahu viņš sāka apgūt bērnībā, un jau jaunībā izcēlās ar ievērojamām spējām. Saglabājušās ziņas par viņa partijām Rīgā jau 1890. gadu vidū.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/register.html|title=Partieliste|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

20. gadsimta sākumā Nimcovičs pārcēlās uz [[Berlīne|Berlīni]], kur sākotnēji studēja filozofiju, tomēr arvien vairāk pievērsās profesionālai šaha spēlei. Viņš regulāri spēlēja Berlīnes šaha kafejnīcās un drīz sāka piedalīties starptautiskos turnīros. 1904. gadā viņš piedalījās turnīrā Koburgā, bet turpmākajos gados spēlēja Vīnē, Barmenē, Minhenē, Ostendē un Karlsbādē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/biografie.html|title=Biografie — Aaron Nimzowitsch|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

1910. gados Nimcovičs jau bija viens no spēcīgākajiem Eiropas šahistiem. Viņš piedalījās nozīmīgos turnīros [[Sansebastjana|Sansebastjanā]], Karlsbādē un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. 1914. gada Sanktpēterburgas turnīrs, kurā piedalījās vairāki tā laika pasaules vadošie šahisti, nostiprināja viņa reputāciju starptautiskajā šaha vidē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/biografie.html|title=Biografie — Aaron Nimzowitsch|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Nimcovičs turpināja piedalīties starptautiskās sacensībās. 1920. gadu sākumā viņš pārcēlās uz [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], bet 1922. gadā ieguva Dānijas pilsonību. Turpmāko dzīves daļu viņš galvenokārt pavadīja Dānijā, vienlaikus regulāri piedaloties Eiropas lielākajos šaha turnīros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Aron_Nimzowitsch|title=Aron Nimzowitsch|publisher=Wikipedia|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

1920. gadu otrajā pusē Nimcovičs sasniedza savas šahista karjeras virsotni un tika uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem spēlētājiem pasaulē. Viņš guva augstus rezultātus vairākos lielos starptautiskos turnīros un 1929. gadā uzvarēja spēcīgajā [[Karlovi Vari|Karlsbādes]] turnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liquipedia.net/chess/Aron_Nimzowitsch|title=Aron Nimzowitsch|publisher=Liquipedia|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Nimcovičs bija viens no galvenajiem [[Hipermodernisms (šahs)|hipermodernisma]] virziena pārstāvjiem šahā. Pretstatā klasiskajai pieejai, kas uzsvēra centra tūlītēju ieņemšanu ar bandiniekiem, viņš attīstīja ideju par centra kontroli ar figūrām un spiedienu no distances. Viņš īpašu nozīmi piešķīra profilaksei, blokādei, pārmērīgai aizsardzībai un stratēģiski nozīmīgu lauciņu kontrolei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/startseite.html|title=A tribute to Aaron Nimzowitsch|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Viņa nozīmīgākais teorētiskais darbs bija ''Mana sistēma'' ({{val|de|Mein System}}), kas pirmoreiz tika publicēts 1920. gadu vidū. Tajā Nimcovičs sistematizēja savus priekšstatus par pozicionālo spēli, blokādi, atklātajām līnijām, bandinieku struktūru un profilaksi. Vēlāk viņš publicēja arī darbu ''Die Praxis meines Systems'', kurā savas teorētiskās idejas ilustrēja ar praktiskām partijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/startseite.html|title=A tribute to Aaron Nimzowitsch|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Nimcoviča idejas būtiski ietekmēja turpmāko šaha teorijas attīstību. Viņa darbus studēja daudzi vēlākie pasaules vadošie šahisti. Īpaši nozīmīga viņa teorētisko darbu ietekme bija uz nākamā pasaules čempiona [[Tigrans Petrosjans|Tigrana Petrosjana]] pozicionālo spēles stilu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Aron_Nimzowitsch|title=Aron Nimzowitsch|publisher=Wikipedia|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Ar Nimcoviča vārdu saistītas vairākas šaha atklātnes un to varianti. Vispazīstamākā ir Nimcoviča indiešu aizsardzība, kas sākas ar gājieniem 1.d4 Zf6 2.c4 e6 3.Zc3 Lb4, kā arī [[Nimcoviča aizsardzība]] pēc 1.e4 Zc6.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nimzowitsch.net/startseite.html|title=A tribute to Aaron Nimzowitsch|publisher=nimzowitsch.net|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Ārons Nimcovičs nomira 1935. gada 16. martā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] 48 gadu vecumā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta sākuma šaha teorētiķiem un vienu no nozīmīgākajiem hipermodernās šaha skolas pārstāvjiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Aron_Nimzowitsch|title=Aron Nimzowitsch|publisher=Wikipedia|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Uzvarētie šaha turnīri ==
* 1914. Pēterburga,
* 1923. un 1924. Kopenhāgena, 
* 1925. Marienbāde (''Mariánské Lázně''),
* 1926. Drēzdene, 
* 1926. Hanovera, 
* 1927. Nīndorfa (''Niendorf'') un Londona,
* 1928. Berlīne, 
* 1929. Karlsbāde,
* 1930. Frankfurte pie Mainas

== Grāmatas ==
* 1925 ''Mein System'' 
* 1925 ''Die Blockade''
* 1929 ''Die Praxis meines Systems''.

== Literatūra ==
* Peter Anderberg: ''Aaron Nimzowitsch und die Baltische Zeitung''. In: ''Kaissiber. Ausgewählte Beiträge zum Schach''. 29, 2007, S. 54-65. [[ISSN 0948-3217]] (vāciski)
* Raymond Keene: ''Aron Nimzowitsch, master of planning''. Batsford, London 1999. {{ISBN|0-7134-8438-1}} (angliski)
* Gero H. Marten: ''Aaron Nimzowitsch. Ein Leben für das Schach''. Verlag Das Schacharchiv, Hamburg 1995 (vāciski)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Šaha ārējās saites| fide = | chessgames = | 365chess = | chesstempo= | chess-db= | iccf= | olimp = | olimp2 = | olimp3 = | olimp4 = | olimp5 = | olimpw = | olimp2w = | olimp3w = }}
* [http://www.chessbase.de/nachrichten.asp?newsid=6122 Nimcoviča pirmā uzvara Minhenes turnīrā (1906)]
* [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Nimzowitsch'%20and%20FIRSTNAME='Aaron' Ā. Nimcoviča šaha kompozīcijas vietnē PDB-Server]

{{Krievijas sportists-aizmetnis}}
{{Šahs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Nimcovičs, Ārons}}
[[Kategorija:Krievijas šahisti]]
[[Kategorija:Dānijas šahisti]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Šaha problēmisti]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>f6tsu83kq35ub4tp11aikp5rmwho14s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brauna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>47162</id>
    <revision>
      <id>4518322</id>
      <parentid>4472285</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:58:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Emīlija Brauna</comment>
      <origin>4518322</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="782" sha1="de4qgm9ra1jb2q5a14bnj6syra6lt2i" xml:space="preserve">'''Brauna''' ({{val|en|Brown(e)}}, {{val|de|Braun}}; vīriešu dzimtē '''[[Brauns]]''') ir izplatīts [[angļu valoda|angļu]]/[[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Aiva Brauna]] — latviešu dziedātāja;
* [[Dženifera Brauna]] (''Jennifer Braun'', dzimusi 1991) — Vācijas mūziķe;
* [[Emīlija Brauna]] (dzimusi 2009. gada 24. februārī) — Latvijas vieglatlēte;
* [[Eva Brauna]] (''Eva Braun'', 1912—1945) — Ādolfa Hitlera sieva;
* [[Millija Bobija Brauna]] (''Millie Bobby Brown'',dzimusi  2004) — angļu aktrise;
* [[Sabīne Brauna]] (''Sabine Braun'', dzimusi 1965) — Vācijas vieglatlēte.

== Skatīt arī ==
* [[Brauna (polārstacija)]]

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]
[[Kategorija:Vācu uzvārdi]]</text>
      <sha1>de4qgm9ra1jb2q5a14bnj6syra6lt2i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Livonijas bruņniecība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>47898</id>
    <revision>
      <id>4518020</id>
      <parentid>4517800</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:09:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4518020</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23273" sha1="eb8ohwux79mv6s650rx8n08jpgm5bft" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122) ģenerālfeldmaršals
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīvers, Kārlis fon Zīvers, nr. 177. un 178. (1752)	
* Vladimirs Dolgorukijs, nr. 179  (1759)
* Vilhelms fon Fermors, nr. 180 (1759)
* Mihails Voroncovs, nr. 180 (1759)	
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>eb8ohwux79mv6s650rx8n08jpgm5bft</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518027</id>
      <parentid>4518020</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:18:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas */</comment>
      <origin>4518027</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23313" sha1="6b6bagrlndd7qn65a2nrcjyn8ojua9l" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122) ģenerālfeldmaršals
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* Vladimirs Dolgorukijs, nr. 179  (1759)
* Vilhelms fon Fermors, nr. 180 (1759)
* Mihails Voroncovs, nr. 180 (1759)	
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>6b6bagrlndd7qn65a2nrcjyn8ojua9l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518028</id>
      <parentid>4518027</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:19:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas */</comment>
      <origin>4518028</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23325" sha1="ooxxu76h8hxd3epvai4p6gnj9uk6fk7" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122) ģenerālfeldmaršals
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* [[Vladimirs Dolgorukijs]], nr. 179  (1759)
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759)	
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>ooxxu76h8hxd3epvai4p6gnj9uk6fk7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518036</id>
      <parentid>4518028</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:35:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas */</comment>
      <origin>4518036</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23325" sha1="b5mn6v0wadoop245x5iml3ennaq2gtc" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122) ģenerālfeldmaršals
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179  (1759)
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759)	
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>b5mn6v0wadoop245x5iml3ennaq2gtc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518138</id>
      <parentid>4518036</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:54:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1764. gadā papildus imatrikulētās personas */ pap</comment>
      <origin>4518138</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26041" sha1="7vawpab924irnirz9btw2bjfi8jbn1e" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122) ģenerālfeldmaršals
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179  (1759)
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759)	
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783–1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs Orlovi, nr. 198 (1765)
* Pjotrs un Zahars Černišovi, nr. 199 (1765)
* Aleksandrs Buturļins, nr. 200 (1765)
* Romāns Voroncovs, nr. 201 (1765)
* Johans Mihaels fon Benkendorfs, nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings, nr. 203	(1765)
* Ņikita un Pjotrs Paņini, nr. 204 (1769)
* Aleksandrs Vjazemskis, nr. 205 (1769)
* Iļja	Bibikovs, nr. 206 (1769)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts	Anhorns fon Hārtviss, nr. 207 (1769)
* Johans Kārlis	Behāgele fon Adlerskons 208	 (1769)
* Aleksandrs Goņicins, nr. 209 (1772)
* Otto Ādolfs Veismans fon Veisenšteins, nr. 210 (1772)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]], nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon Šlipenbahs, nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solms-Vildenfelds-Zaksenfelds, nr. 213 (1774)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774)
* Ernests Reinholds fon	Mengdens, nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhielms, nr. 217 (1780)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780)
* Bolto fon Hohenbahs (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon Klebeki, nr. 220 (1780)
* Johans fon Mikelsonens , nr. 221 (1783)
* Aleksis Gotfrīds fon Betihers, nr. 222 (1783)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens	(Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224	(1783)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens , nr. 226 (1783)
* [[Mellīns]], nr. 227 (1783)
* Gotards Johans [[Manteifels]], nr. 228 (1783)
* Valeriāns, Nikolajs, Dmitrijs un Platons Zubovi, nr. 229	(1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon	[[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]], nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]], nr. 234 (1797)
* Fišbahi, nr. 235 (1797)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236	 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]], nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon Rautenfelds, nr. 241 (1797)
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>7vawpab924irnirz9btw2bjfi8jbn1e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518157</id>
      <parentid>4518138</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:29:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas */</comment>
      <origin>4518157</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26388" sha1="6rit2l954p7q7d3kvnxf2jji0kl6ob1" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122) ģenerālfeldmaršals
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179  (1759)
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759)	
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783–1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs Orlovi, nr. 198 (1765)
* Pjotrs un Zahars Černišovi, nr. 199 (1765)
* Aleksandrs Buturļins, nr. 200 (1765)
* Romāns Voroncovs, nr. 201 (1765)
* Johans Mihaels fon Benkendorfs (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203	(1765)
* Ņikita un Pjotrs Paņini, nr. 204 (1769)
* Aleksandrs Vjazemskis, nr. 205 (1769)
* Iļja Bibikovs, nr. 206 (1769)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts	Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769)
* Johans Kārlis	Behāgels fon Adlerskons (Behaghel von Adlerskon), nr. 208	 (1769)
* Aleksandrs Goļicins, nr. 209 (1772)
* Otto Ādolfs [[Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774)
* Ernests Reinholds fon	[[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780)
* Bolto fon Hohenbahs (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klebeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens	(Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224	(1783)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783)
* [[Mellīns]] (Mellin), nr. 227 (1783)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783)
* Valeriāns, Nikolajs, Dmitrijs un Platons Zubovi, nr. 229	(1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon	[[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236	 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>6rit2l954p7q7d3kvnxf2jji0kl6ob1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518159</id>
      <parentid>4518157</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:32:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas */</comment>
      <origin>4518159</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26387" sha1="ef5x0z1ijm9krwcdy3o2t7r99nzvljm" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122) ģenerālfeldmaršals
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179  (1759)
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759)	
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783–1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs Orlovi, nr. 198 (1765)
* Pjotrs un Zahars Černišovi, nr. 199 (1765)
* Aleksandrs Buturļins, nr. 200 (1765)
* Romāns Voroncovs, nr. 201 (1765)
* Johans Mihaels fon Benkendorfs (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203	(1765)
* Ņikita un Pjotrs Paņini, nr. 204 (1769)
* Aleksandrs Vjazemskis, nr. 205 (1769)
* Iļja Bibikovs, nr. 206 (1769)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts	Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769)
* Johans Kārlis	Behāgels fon Adlerskons (Behaghel von Adlerskon), nr. 208	 (1769)
* Aleksandrs Goļicins, nr. 209 (1772)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774)
* Ernests Reinholds fon	[[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780)
* Bolto fon Hohenbahs (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klebeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens	(Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224	(1783)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783)
* [[Mellīns]] (Mellin), nr. 227 (1783)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783)
* Valeriāns, Nikolajs, Dmitrijs un Platons Zubovi, nr. 229	(1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon	[[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236	 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>ef5x0z1ijm9krwcdy3o2t7r99nzvljm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518163</id>
      <parentid>4518159</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:37:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas */</comment>
      <origin>4518163</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26388" sha1="8ud0op3pb1try44oxhmviaipjtxcjeq" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122) ģenerālfeldmaršals
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179  (1759)
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759)	
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783–1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs Orlovi, nr. 198 (1765)
* Pjotrs un Zahars Černišovi, nr. 199 (1765)
* Aleksandrs Buturļins, nr. 200 (1765)
* Romāns Voroncovs, nr. 201 (1765)
* Johans Mihaels fon Benkendorfs (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203	(1765)
* Ņikita un Pjotrs Paņini, nr. 204 (1769)
* Aleksandrs Vjazemskis, nr. 205 (1769)
* Iļja Bibikovs, nr. 206 (1769)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts	Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769)
* Johans Kārlis	Behāgels fon Adlerskons (Behaghel von Adlerskon), nr. 208	 (1769)
* Aleksandrs Goļicins, nr. 209 (1772)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774)
* Ernests Reinholds fon	[[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780)
* Bolto fon Hohenbahs (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens	(Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224	(1783)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783)
* [[Mellīns]] (Mellin), nr. 227 (1783)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783)
* Valeriāns, Nikolajs, Dmitrijs un Platons Zubovi, nr. 229	(1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon	[[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236	 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>8ud0op3pb1try44oxhmviaipjtxcjeq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518317</id>
      <parentid>4518163</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:47:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas */</comment>
      <origin>4518317</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26408" sha1="11bhotkjitvwhyiji9k6j7unl956r6z" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122) ģenerālfeldmaršals
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179  (1759), Rīgas gubernators
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759)	
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783–1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs Orlovi, nr. 198 (1765)
* Pjotrs un Zahars Černišovi, nr. 199 (1765)
* Aleksandrs Buturļins, nr. 200 (1765)
* Romāns Voroncovs, nr. 201 (1765)
* Johans Mihaels fon Benkendorfs (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203	(1765)
* Ņikita un Pjotrs Paņini, nr. 204 (1769)
* Aleksandrs Vjazemskis, nr. 205 (1769)
* Iļja Bibikovs, nr. 206 (1769)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts	Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769)
* Johans Kārlis	Behāgels fon Adlerskons (Behaghel von Adlerskon), nr. 208	 (1769)
* Aleksandrs Goļicins, nr. 209 (1772)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774)
* Ernests Reinholds fon	[[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780)
* Bolto fon Hohenbahs (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens	(Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224	(1783)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783)
* [[Mellīns]] (Mellin), nr. 227 (1783)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783)
* Valeriāns, Nikolajs, Dmitrijs un Platons Zubovi, nr. 229	(1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon	[[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236	 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>11bhotkjitvwhyiji9k6j7unl956r6z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518318</id>
      <parentid>4518317</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:48:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) */</comment>
      <origin>4518318</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26406" sha1="l3zyhm3ytirgtgjb6mjipml371m3lqn" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179  (1759), Rīgas gubernators
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759)	
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783–1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs Orlovi, nr. 198 (1765)
* Pjotrs un Zahars Černišovi, nr. 199 (1765)
* Aleksandrs Buturļins, nr. 200 (1765)
* Romāns Voroncovs, nr. 201 (1765)
* Johans Mihaels fon Benkendorfs (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203	(1765)
* Ņikita un Pjotrs Paņini, nr. 204 (1769)
* Aleksandrs Vjazemskis, nr. 205 (1769)
* Iļja Bibikovs, nr. 206 (1769)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts	Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769)
* Johans Kārlis	Behāgels fon Adlerskons (Behaghel von Adlerskon), nr. 208	 (1769)
* Aleksandrs Goļicins, nr. 209 (1772)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774)
* Ernests Reinholds fon	[[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780)
* Bolto fon Hohenbahs (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens	(Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224	(1783)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783)
* [[Mellīns]] (Mellin), nr. 227 (1783)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783)
* Valeriāns, Nikolajs, Dmitrijs un Platons Zubovi, nr. 229	(1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon	[[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236	 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>l3zyhm3ytirgtgjb6mjipml371m3lqn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518321</id>
      <parentid>4518318</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:58:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas */</comment>
      <origin>4518321</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26436" sha1="3adalzx9cxgsm15tdbcjk4ct2ytvdz7" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179  (1759), Rīgas gubernators
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783–1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs Orlovi, nr. 198 (1765)
* Pjotrs un Zahars Černišovi, nr. 199 (1765)
* Aleksandrs Buturļins, nr. 200 (1765)
* Romāns Voroncovs, nr. 201 (1765)
* Johans Mihaels fon Benkendorfs (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203	(1765)
* Ņikita un Pjotrs Paņini, nr. 204 (1769)
* Aleksandrs Vjazemskis, nr. 205 (1769)
* Iļja Bibikovs, nr. 206 (1769)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts	Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769)
* Johans Kārlis	Behāgels fon Adlerskons (Behaghel von Adlerskon), nr. 208	 (1769)
* Aleksandrs Goļicins, nr. 209 (1772)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774)
* Ernests Reinholds fon	[[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780)
* Bolto fon Hohenbahs (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens	(Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224	(1783)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783)
* [[Mellīns]] (Mellin), nr. 227 (1783)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783)
* Valeriāns, Nikolajs, Dmitrijs un Platons Zubovi, nr. 229	(1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon	[[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236	 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>3adalzx9cxgsm15tdbcjk4ct2ytvdz7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518324</id>
      <parentid>4518321</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T05:07:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas */</comment>
      <origin>4518324</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26497" sha1="hclu1bzohvz46qmwcc9wa2tnsi2kneq" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179  (1759), Rīgas gubernators
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783–1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs Orlovi, nr. 198 (1765)
* Pjotrs un Zahars Černišovi, nr. 199 (1765)
* [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765)
* [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765)
* Johans Mihaels fon Benkendorfs (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203	(1765)
* Ņikita un Pjotrs Paņini, nr. 204 (1769)
* [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769)
* [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts	Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769)
* Johans Kārlis	Behāgels fon Adlerskons (Behaghel von Adlerskon), nr. 208	 (1769)
* [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774)
* Ernests Reinholds fon	[[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780)
* Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens	(Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224	(1783)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783)
* [[Mellīns]] (Mellin), nr. 227 (1783)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783)
* [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229	(1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon	[[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236	 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>hclu1bzohvz46qmwcc9wa2tnsi2kneq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518325</id>
      <parentid>4518324</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T05:08:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas */</comment>
      <origin>4518325</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26497" sha1="jv7eewcghlggpqdmwqhqkd3iup4wqcc" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179  (1759), Rīgas gubernators
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783–1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs Orlovi, nr. 198 (1765)
* Pjotrs un Zahars Černišovi, nr. 199 (1765)
* [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765)
* [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765)
* Johans Mihaels fon Benkendorfs (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203	(1765)
* Ņikita un Pjotrs Paņini, nr. 204 (1769)
* [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769)
* [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts	Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769)
* Johans Kārlis	Behāgels fon Adlerskons (Behaghel von Adlerskon), nr. 208	 (1769)
* [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774)
* Ernests Reinholds fon	[[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780)
* Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens	(Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224	(1783)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783)
* [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783)
* [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229	(1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon	[[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236	 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>jv7eewcghlggpqdmwqhqkd3iup4wqcc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518353</id>
      <parentid>4518325</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:29:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas */</comment>
      <origin>4518353</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26521" sha1="fdeq5rsef5008mnmdxqdoh23njeqk3o" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179  (1759), Rīgas gubernators
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783–1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs Orlovi, nr. 198 (1765)
* Pjotrs un Zahars Černišovi, nr. 199 (1765)
* [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals 
* [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765)
* Johans Mihaels fon Benkendorfs (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203	(1765)
* Ņikita un Pjotrs Paņini, nr. 204 (1769)
* [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769)
* [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts	Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769)
* Johans Kārlis	Behāgels fon Adlerskons (Behaghel von Adlerskon), nr. 208	 (1769)
* [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774)
* Ernests Reinholds fon	[[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780)
* Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens	(Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224	(1783)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783)
* [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783)
* [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229	(1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon	[[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236	 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>fdeq5rsef5008mnmdxqdoh23njeqk3o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518396</id>
      <parentid>4518353</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T07:47:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas */</comment>
      <origin>4518396</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26545" sha1="d859gpmuyllu8abpol8zi3tii37fst9" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179  (1759), Rīgas gubernators
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783–1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs Orlovi, nr. 198 (1765)
* [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]]  un Zahars Černišovi, nr. 199 (1765)
* [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals 
* [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765)
* Johans Mihaels fon Benkendorfs (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203	(1765)
* Ņikita un Pjotrs Paņini, nr. 204 (1769)
* [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769)
* [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts	Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769)
* Johans Kārlis	Behāgels fon Adlerskons (Behaghel von Adlerskon), nr. 208	 (1769)
* [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774)
* Ernests Reinholds fon	[[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780)
* Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens	(Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224	(1783)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783)
* [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783)
* [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229	(1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon	[[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236	 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>d859gpmuyllu8abpol8zi3tii37fst9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518409</id>
      <parentid>4518396</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T09:42:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas */</comment>
      <origin>4518409</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26606" sha1="052z2q7vgsgnx9mdormncpr480q99y1" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179  (1759), Rīgas gubernators
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783–1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs Orlovi, nr. 198 (1765)
* [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]]  un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals 
* [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals 
* [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765)
* Johans Mihaels fon Benkendorfs (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203	(1765)
* Ņikita un Pjotrs Paņini, nr. 204 (1769)
* [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769)
* [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts	Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769)
* Johans Kārlis	Behāgels fon Adlerskons (Behaghel von Adlerskon), nr. 208	 (1769)
* [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774)
* Ernests Reinholds fon	[[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780)
* Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens	(Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224	(1783)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783)
* [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783)
* [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229	(1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon	[[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236	 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>052z2q7vgsgnx9mdormncpr480q99y1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518412</id>
      <parentid>4518409</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T09:52:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas */</comment>
      <origin>4518412</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26610" sha1="272oud93pvrgfqsuysod0bt2e3wgi1j" xml:space="preserve">[[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] 

'''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās.

Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.

== Izcelsme ==
Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu.
1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]].

== Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas ==
Senās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1)
* [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) 
* [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3)
* [[Melleri]] (Moeller, nr. 4)
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6)
* [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7)
* [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8)
* [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9)
* [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10)
* [[Zasi]] (Saß, nr. 11) 
* [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12)
* [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13)
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14)
* [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15)
* [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16)
* [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17)
* [[Taubes]] (Taube, nr. 18)
* [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19)
* [[Eseni]] (Essen, nr. 20)
* [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) 
* [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22)
* [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23)
* [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25)
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27)
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28)
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) 
* [[Tolli]] (Toll, nr. 30)
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31)
* [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32)
* [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33)
* [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34)
* [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35)
* [[Lēvenvoldes]], (Löwenwolde, nr. 36 un 37)
* [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38)
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39)
* [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42)
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43)
* [[Hoveni]] (Howen, nr. 44)
* [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45)
* [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46)
* [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47)
* [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) 
* [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49)
* [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) 
* [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51)
* [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) 
|}
== Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas ==
[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, &quot;kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā&quot;, garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:

{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53)
* [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54)
* [[Meki]] (Meck, nr. 55)
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56)
* Helfreihi (Helffreich, nr. 57)
* Lauvi (Lauw, nr. 58)
* Boji (Boye, nr. 59)
* Rihteri (Richter, nr. 60)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* Hilheni (Hilchen, nr. 61)
* Kaveri (Kawer, nr. 62)
* [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63)
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64)
* Barri (de la Barre, nr. 65)
* [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66)
* Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67)
* Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) 
|}

== Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. &lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}&lt;/ref&gt;
 
No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu.

1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka &quot;visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām&quot;. Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69)
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70)
*[[Taubes]] (Taube, nr. 71)	
* [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645)
*Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631)
*Funkeni (Funcken, nr.75; dižciltība no 1646)
* [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646)
*Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649)
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650)
*Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651)

* Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651)
*Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652)
*Štāli (Staal, nr.83)
*Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653)
* Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645)
* [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643)
*Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652)

* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645)
* Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682)
*Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663)
*Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675)
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666)
* [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662)
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95)
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96)
*[[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654)
* Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568)
*Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678)

* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100)
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662)
*Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682)
*Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684)

*Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631)
*Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686)
* [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688)
*Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691)
*Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691)
*Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691)
*[[Rennes]] (Rönne, nr.110)
*Rotkirhi (Rothkirch, nr.111)	
*Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687)
*Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640)
|}

== Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710–1747) ==

[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em).
No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers 
* [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers
* [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118)
* [[Brēverni]] (Breven, nr. 119) matrikulā 1721.
* [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors
* Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120)
* [[Heinrihs Johans Ostermans]] (nr. 121), vicekanclers
* [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators
* [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis
* [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada
* [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125)
* [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors
* [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals
* [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730.
* Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130)
* Posses (Posse, nr. 131)
* Bergholci (Bergholtz, nr. 132)
* Tīlavi (Thielau, nr. 133)
* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134)
* Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135)
* Bekerni (Beckern, nr. 136)
* Numersi (Numers, nr. 137)	
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138)
* Grasi	(Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139)
* Skogi, Šmiteni, Šternfeldi (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140)
* Reiheri (Reiher, nr. 141)
* Šreiterfeldi, Štrokirhi (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143)
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Šeremetjevi]] (nr. 144)
* [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147)
* Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148)
* Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149)	
* Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150)
* Reiterni (Reutern, nr. 151)
* Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152)
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153)
* Palmenbahi, nr. 154)
* Fuhsi (Fuchs, nr. 155)
* Gaveli (Gavel, nr. 156)
* Manekeni (Maneken, nr. 157)
* Klīveri (Klüver, nr. 158)
* Reici (Reutz, nr. 159)
* Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160)
* Bussi	(Bussen, nr. 161) 
* Fiki (Fick, nr. 162)
* Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163)
* Šrāderi (Schrader, nr. 164)
* Bruiningi	(Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165)
* Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166)	
* [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167)
* Delvigi (Delwig, nr. 168) 
* Vilkeni  (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169)
* [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170)
* [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171)
|}
&lt;gallery&gt;
Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]]
Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]]
Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]]
Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]]
Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]]
Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]]
Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]]
&lt;/gallery&gt;

== Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides ==
[[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā]]
Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 
 
=== Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas ===

* [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750)
* Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750)
* Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750)
* Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 	(1750)
* Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752)	
* [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179  (1759), Rīgas gubernators
* [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759)
* [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers
* Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761)

=== 1764. gadā papildus imatrikulētās personas ===
1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183
* Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184	
* Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 
* Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186	
* Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187
* Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188
* Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195.
* Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190	
* Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191
* Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193
* Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. 	
* Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197

=== Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas ===
[[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783–1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː

* Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765)
* [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]]  un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals 
* [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals 
* [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765)
* Johans Mihaels fon Benkendorfs (Benckendorff), nr. 202 (1765)
* Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203	(1765)
* Ņikita un Pjotrs Paņini, nr. 204 (1769)
* [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769)
* [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769)
* Sebastians un Heinrihs Ernsts	Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769)
* Johans Kārlis	Behāgels fon Adlerskons (Behaghel von Adlerskon), nr. 208	 (1769)
* [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772)
* [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772)
* Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772)
* Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772)
* Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774)
* Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774)
* Ernests Reinholds fon	[[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774)
* Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780)
* Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780)
* [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780)
* Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780)
* Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780)
* Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783)
* Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783)
* Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783)
* Kristiāns Gotfrīds fon Kālens	(Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224	(1783)
* Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783)
* Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783)
* [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783)
* Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783)
* [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229	(1795)
* Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795)
* Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon	[[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795)
* [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797)
* [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797)
* [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797)
* Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797)
* Ekespares (Ekesparre), nr 236	 (1797)
* Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797)
* Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797)
* Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797)
* Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797)
* Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797)
	
1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā &quot;Baltijas provinču likumā&quot; (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji.

Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser'').

== Sabiedriska organizācija ==
Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju &quot;Vidzemes vispārējā labuma apvienību&quot; (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] &quot;Vidzemes dižciltīgo apvienību&quot; (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu&quot; (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot &quot;Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību&quot; (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo &quot;Baltijas bruņniecību apvienību&quot; (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.&lt;ref&gt;[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]&lt;/ref&gt;

Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija ierakstītas šādas dzimtas:
{| table width=99% 
| width=25% valign=&quot;top&quot; |
* [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) 
* [[Akermani]] (Åkerman) 
* [[Anrepi]] (Anrep) 
* [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) 
* [[Bērendi]] (Berends) 
* [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) 
* [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) 
* [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) 
* [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) 
* [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) 
* [[Brakeli]] (Brackel) 
* [[Braši]] (Brasch) 
* [[Brimeri]] (Bruemmer) 
* [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) 
* [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) 
* [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) 
* [[Dēni]] (Dehn) 
* [[Derfeldeni]] (Derfelden) 
* [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) 
* [[Disterloes]] (Düsterlohe) 
* [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) 
* [[Ferzeni]] (Fersen) 
* [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) 
* [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) 
* [[Gaveli]] (Gavel) 
* [[Gersdorfi]] (Gersdorff) 
* [[Glāzenapi]] (Glasenapp) 
* [[Grotes]] (Grote)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Grothusi]] (Grotthuß) 
* [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) 
* [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) 
* [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) 
* [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) 
* [[Hanseni]] (Hansen)
* [[Hēni]] (Hehn) 
* [[Helmerseni]] (Helmersen) 
* [[Hiršheidi]] (Hirschheydt)
* [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) 
* [[Igelstrēmi]] (Igelström) 
* [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) 
* [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) 
* [[Kaveri]] (Kawer) 
* [[Kīteri]] (Kieter) 
* [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) 
* [[Koskuli]] (Koskull)
* [[Krauzes]] (Krause)
* [[Kroiši]] (Kreusch) 
* [[Krēgeri]] (Kroeger) 
* [[Krēdeneri]] (Kruedener) 
* [[Latrobes]] (La Trobe) 
* [[Līveni]] (Lieven) 
* [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) 
* [[Lipharti]] (Liphart) 
* [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) 
* [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) 
* [[Laudoni]] (Loudon)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Maideli]] (Maydell) 
* [[Mellīni]] (Mellin) 
* [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) 
* [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff)  
* [[Meijendorfi]] (Meyendorff) 
* [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) 
* [[Midendorfi]] (Middendorff) 
* [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) 
* [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) 
* [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) 
* [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) 
* [[Nasakini]] (Nasackin)
* [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) 
* [[Etingeni]] (Oettingen) 
* [[Pāleni]] (Pahlen) 
* [[Panderi]] (Pander) 
* [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) 
* [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors)
* [[Rammi]] (Ramm)
* [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) 
* [[Roici]] (Reutz) 
* [[Rihteri]] (Richter) 
* [[Rolandi]] (Rohland) 
* [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) 
* [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) 
* [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth)
* [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) 
* [[Rikeri]] (Rücker)

| width=25% valign=&quot;top&quot; |

* [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) 
* [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) 
* [[Šrēderi]] (Schroeder) 
* [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) 
* [[Štakelbergi]] (Stackelberg) 
* [[Štadeni]] (Staden)
* [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein)
* [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) 
* [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) 
* [[Štrandmani]] (Strandmann) 
* [[Štriki]] (Stryk) 
* [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) 
* [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) 
* [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck)
* [[Ikskili]] (Uexküll)
* [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) 
* [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) 
* [[Fēgezaki]] (Vegesack)
* [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) 
* [[Vilbuā]] (Villebois) 
* [[Vāli]] (Wahl) 
* [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) 
* [[Volfi]] (Wolff) 
* [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) 
* [[Cedelmani]] (Zeddelmann)
* [[Zasi]] (Saß) 
* [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) 
* [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll)
* [[Tanenbergi]] (Tannenberg)
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija]
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&amp;fip=193.174.98.30&amp;no=&amp;seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929'']

== Literatūra ==
* Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973
* Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999

== Skatīt arī ==
* [[Igaunijas bruņniecība]]
* [[Kurzemes bruņniecība]]
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Šļahta]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Vidzemes guberņa]]</text>
      <sha1>272oud93pvrgfqsuysod0bt2e3wgi1j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:BKS trases</title>
    <ns>10</ns>
    <id>48237</id>
    <revision>
      <id>4518064</id>
      <parentid>2491228</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T14:20:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <origin>4518064</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1349" sha1="p9pknrt1igfs77cy00pufak0fcwig8m" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = BKS trases
|title = [[Bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu uzskaitījums|Trašu saraksts]], kuras lieto [[bobslejs|bobslejā]], [[Kamaniņu braukšana|kamaniņu sportā]] un [[skeletons|skeletonā]]
|bodyclass = hlist
|list1 = 
* [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenberga]]
* [[Īglsas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Īglsa]]
* [[Jaņcjinas bobsleja un kamaniņu trase|Jaņcjina]]
* [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]]
* [[Cortina Sliding Centre|Kortīna d'Ampeco]]
* [[Laplaņas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Laplaņa]]
* [[Leikplesidas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Leikplesida]]
* [[Lilehammeres bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Lilehammere]]
* [[Oberhofas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Oberhofa]]
* [[Pārksitijas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Pārksitija]]
* [[Alphensijas kamaniņu un bobsleja trase|Phjončhana]]
* [[Sanktmoricas bobsleja un skeletona trase|Sanktmorica]]
* [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Sigulda]]
* [[Kamaniņu sporta centrs «Sanki»|Soči]]
* [[Vinterbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vinterberga]]
* [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistlera]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Bobsleja, kamaniņu un skeletona trases|Veidne]]
[[Kategorija:Sporta veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>p9pknrt1igfs77cy00pufak0fcwig8m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>48240</id>
    <revision>
      <id>4517963</id>
      <parentid>4517792</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:08:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-48180-19|~2026-48180-19]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis</comment>
      <origin>4003143</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3353" sha1="15wda8rx91qks7pej1j4sbsidm74q0q" xml:space="preserve">Pasaulē ir 16 '''bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu''', kuras lieto [[bobslejs|bobsleja]], [[kamaniņu sports|kamaniņu sporta]] un [[skeletons|skeletona]] vajadzībām. Visas šīs trases (izņemot Sanktmoricu, kura tiek būvēta no sniega un ledus, kā arī ir dabīgi saldēta), tiek būvētas no [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] un tiek atvēsinātas ar [[amonjaks|amonjaku]].

== Trašu saraksts ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! width=&quot;80px&quot;| Valsts
! Trase
! Garums (m)
! Vertikālais&lt;br /&gt;kritums (m)
! Maksimālais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Bobsleja/skeletona līkumi
! Vīriešu kamaniņu līkumi
! Sieviešu/divnieku kamaniņu līkumi
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | {{USA}}
| [[Leikplesida bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Leikplesida]]
| 1 455
| 107
| 9.8 (vidēji)
| 20
| 20
| 17
|-
| [[Pārksitijas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Pārksitija]]
| 1 340
| 103.9
| 8.1 (vidēji)
| 15
| 17
| 12
|-
| {{AUT}}
| [[Īglsas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Īglsa]]
| 1 220
| 98.10
| 14
| 14
| 10
| 10
|-
| {{FRA}}
| [[Laplaņas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Laplaņa]]
| 1 507.5
| 119
| 8.29 (vidēji)
| 19
| 15
| 14
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | {{ITA}}
| [[Čezānas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Čezāna]]
| 1 435
| 117
| 9.2 (vidēji)
| 19
| 19
| 17
|-
| [[Eudženio Monti trase|Kortīna d'Ampeco]] (tikai bobslejs un skeletons)
| 1 350
| 120.45
| 15.9
| 13
|
|
|-
| {{JPN}}
| [[Nagano bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Nagano]]
| 1 360
| 113
| 8.64 (vidēji)
| 14
| 14
| 13
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| {{CAN}}
| [[Kalgari bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kalgari]]
| 1 475
| 121.48
| 15
| 14
| 14
| 10
|-
| [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistlera]]
| 1450
| 175
| 8.82 (vidēji)
| 16
|
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| {{RUS}}
| [[Maskavas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Maskava]]
| 1 600
| 105
| 15
| 19
|
|
|-
| [[Soču bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Soči]]
| 1 500
| 132
|
| 17
| 17
| 16
|-
| {{LAT}}
| [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Sigulda]]
| 1 200
|
|
| 16
| 16
| 13
|-
| {{NOR}}
| [[Lilehammeres bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Lilehammere]]
| 1 365
| 114.3
| 15
| 16
|
|
|-
| {{CHE}}
| [[Sanktmoricas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Sanktmorica]] (tikai bobslejs un skeletons, lai gan agrāk brauca arī kamaniņu sportisti)
| 1 722
| 130
| 15 (vidēji 8.14)
| 16
|
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | {{DEU}}
| [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenberga]]
| 1 413
| 122.22
| 15
| 18
| 18
| 16 (sievietes)/ 12 (vīriešu divnieki)
|-
| [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]]
| 1 306
| 117
| 10.35
| 13 (bobslejs)/ 12 (skeletons)
| 16
| 12
|-
| [[Oberhofas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Oberhofa]] (tikai kamaniņu sports, lai gan agrāk brauca arī bobslejisti un skeletonisti)
| 1069.70
| 96.37
| 9.2 (vidēji)
| 15
| 15
| 12
|-
| [[Vinterbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vinterberga]]
| 1 325
| 110
| 14.5
| 14
|
|
|-
|}

== Atsauces ==
* [https://web.archive.org/web/20111002161230/http://www.fibt.com/index.php?id=61 FIBT.com mākslīgo bobsleja un skeletona trašu uzskaitījums]
* [http://www.fil-luge.org/tracks/artificial-tracks.html FIL-Luge.org mākslīgo kamaniņu trašu uzskaitījums]

{{Ziemas sports-aizmetnis}}
{{BKS trases}}

[[Kategorija:Bobsleja, kamaniņu un skeletona trases|*]]
[[Kategorija:Bobslejs]]</text>
      <sha1>15wda8rx91qks7pej1j4sbsidm74q0q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517972</id>
      <parentid>4517963</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:27:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <comment>piekārtošu, jo saraksts tiešām būtiski jāatjauno. Izņēmu neeksistējošās trases un pievienoju jaunas</comment>
      <origin>4517972</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3087" sha1="nho5jh8ypcoiz1asf1d3b3pw0uktylo" xml:space="preserve">{{inuse}}
Pasaulē ir 16 '''bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu''', kuras lieto [[bobslejs|bobsleja]], [[kamaniņu sports|kamaniņu sporta]] un [[skeletons|skeletona]] vajadzībām. Visas šīs trases (izņemot Sanktmoricu, kura tiek būvēta no sniega un ledus, kā arī ir dabīgi saldēta), tiek būvētas no [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] un tiek atvēsinātas ar [[amonjaks|amonjaku]].

== Trašu saraksts ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! width=&quot;80px&quot;| Valsts
! Trase
! Garums (m)
! Vertikālais&lt;br /&gt;kritums (m)
! Maksimālais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Bobsleja/skeletona līkumi
! Vīriešu kamaniņu līkumi
! Sieviešu/divnieku kamaniņu līkumi
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | {{USA}}
| [[Leikplesida bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Leikplesida]]
| 1 455
| 107
| 9.8 (vidēji)
| 20
| 20
| 17
|-
| [[Pārksitijas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Pārksitija]]
| 1 340
| 103.9
| 8.1 (vidēji)
| 15
| 17
| 12
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |  {{AUT}}
| Bludenca
| 750
| 43
| 10,5
| 6
| 6
| 5
|-
| [[Īglsas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Īglsa]]
| 1 220
| 98.10
| 14
| 14
| 10
| 10
|-
| {{FRA}}
| [[Laplaņas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Laplaņa]]
| 1 507.5
| 119
| 8.29 (vidēji)
| 19
| 15
| 14
|-
| {{ITA}}
| [[Cortina Sliding Centre|Kortīna d'Ampeco]] 
| 1 445
| 107,2
| 8,4 (vidēji)
| 16
| 
|
|-
| {{CAN}}
| [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistlera]]
| 1450
| 175
| 8.82 (vidēji)
| 16
|
|
|-
| {{KOR}}
| [[Alphensijas kamaniņu un bobsleja trase|Phjončhana]]
| 1 376
| 25
| 117
| 16
| 16
| 14
|-
| {{RUS}}
| [[Soču bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Soči]]
| 1 500
| 132
|
| 17
| 17
| 16
|-
| {{PRC}}
| [[Jaņcjinas bobsleja un kamaniņu trase|Jaņcjina]]
| 1 615
| 18
| 121
| 16
| 16
| 16
|-
| {{LAT}}
| [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Sigulda]]
| 1 200
|
|
| 16
| 16
| 13
|-
| {{NOR}}
| [[Lilehammeres bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Lilehammere]]
| 1 365
| 114.3
| 15
| 16
|
|
|-
| {{CHE}}
| [[Sanktmoricas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Sanktmorica]] (tikai bobslejs un skeletons, lai gan agrāk brauca arī kamaniņu sportisti)
| 1 722
| 130
| 15 (vidēji 8.14)
| 16
|
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | {{DEU}}
| [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenberga]]
| 1 413
| 122.22
| 15
| 18
| 18
| 16 (sievietes)/ 12 (vīriešu divnieki)
|-
| [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]]
| 1 306
| 117
| 10.35
| 13 (bobslejs)/ 12 (skeletons)
| 16
| 12
|-
| [[Oberhofas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Oberhofa]] (tikai kamaniņu sports, lai gan agrāk brauca arī bobslejisti un skeletonisti)
| 1069.70
| 96.37
| 9.2 (vidēji)
| 15
| 15
| 12
|-
| [[Vinterbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vinterberga]]
| 1 325
| 110
| 14.5
| 14
|
|
|-
|}


== Atsauces ==
* [https://www.ibsf.org/en/tracks IBSF bobsleja un skeletona trašu uzskaitījums]
* [https://www.fil-luge.org/en/tracks/artificial-ice-track FIL-Luge.org mākslīgo kamaniņu trašu uzskaitījums]

{{Ziemas sports-aizmetnis}}
{{BKS trases}}

[[Kategorija:Bobsleja, kamaniņu un skeletona trases|*]]
[[Kategorija:Bobslejs]]</text>
      <sha1>nho5jh8ypcoiz1asf1d3b3pw0uktylo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517973</id>
      <parentid>4517972</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:27:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Trašu saraksts */</comment>
      <origin>4517973</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3086" sha1="e5b7d3d4jlsqrbp160a646yjq4cqkjk" xml:space="preserve">{{inuse}}
Pasaulē ir 16 '''bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu''', kuras lieto [[bobslejs|bobsleja]], [[kamaniņu sports|kamaniņu sporta]] un [[skeletons|skeletona]] vajadzībām. Visas šīs trases (izņemot Sanktmoricu, kura tiek būvēta no sniega un ledus, kā arī ir dabīgi saldēta), tiek būvētas no [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] un tiek atvēsinātas ar [[amonjaks|amonjaku]].

== Trašu saraksts ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! width=&quot;80px&quot;| Valsts
! Trase
! Garums (m)
! Vertikālais&lt;br /&gt;kritums (m)
! Maksimālais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Bobsleja/skeletona līkumi
! Vīriešu kamaniņu līkumi
! Sieviešu/divnieku kamaniņu līkumi
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | {{USA}}
| [[Leikplesidas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Leikplesida]]
| 1 455
| 107
| 9.8 (vidēji)
| 20
| 20
| 17
|-
| [[Pārksitijas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Pārksitija]]
| 1 340
| 103.9
| 8.1 (vidēji)
| 15
| 17
| 12
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |  {{AUT}}
| Bludenca
| 750
| 43
| 10,5
| 6
| 6
| 5
|-
| [[Īglsas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Īglsa]]
| 1 220
| 98.10
| 14
| 14
| 10
| 10
|-
| {{FRA}}
| [[Laplaņas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Laplaņa]]
| 1 507.5
| 119
| 8.29 (vidēji)
| 19
| 15
| 14
|-
| {{ITA}}
| [[Cortina Sliding Centre|Kortīna d'Ampeco]] 
| 1 445
| 107,2
| 8,4 (vidēji)
| 16
| 
|
|-
| {{CAN}}
| [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistlera]]
| 1450
| 175
| 8.82 (vidēji)
| 16
|
|
|-
| {{KOR}}
| [[Alphensijas kamaniņu un bobsleja trase|Phjončhana]]
| 1 376
| 25
| 117
| 16
| 16
| 14
|-
| {{RUS}}
| [[Soču bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Soči]]
| 1 500
| 132
|
| 17
| 17
| 16
|-
| {{PRC}}
| [[Jaņcjinas bobsleja un kamaniņu trase|Jaņcjina]]
| 1 615
| 18
| 121
| 16
| 16
| 16
|-
| {{LAT}}
| [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Sigulda]]
| 1 200
|
|
| 16
| 16
| 13
|-
| {{NOR}}
| [[Lilehammeres bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Lilehammere]]
| 1 365
| 114.3
| 15
| 16
|
|
|-
| {{CHE}}
| [[Sanktmoricas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Sanktmorica]] (tikai bobslejs un skeletons, lai gan agrāk brauca arī kamaniņu sportisti)
| 1 722
| 130
| 15 (vidēji 8.14)
| 16
|
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | {{DEU}}
| [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenberga]]
| 1 413
| 122.22
| 15
| 18
| 18
| 16 (sievietes)/ 12 (vīriešu divnieki)
|-
| [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]]
| 1 306
| 117
| 10.35
| 13 (bobslejs)/ 12 (skeletons)
| 16
| 12
|-
| [[Oberhofas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Oberhofa]] (tikai kamaniņu sports, lai gan agrāk brauca arī bobslejisti un skeletonisti)
| 1069.70
| 96.37
| 9.2 (vidēji)
| 15
| 15
| 12
|-
| [[Vinterbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vinterberga]]
| 1 325
| 110
| 14.5
| 14
|
|
|-
|}

== Atsauces ==
* [https://www.ibsf.org/en/tracks IBSF bobsleja un skeletona trašu uzskaitījums]
* [https://www.fil-luge.org/en/tracks/artificial-ice-track FIL-Luge.org mākslīgo kamaniņu trašu uzskaitījums]

{{Ziemas sports-aizmetnis}}
{{BKS trases}}

[[Kategorija:Bobsleja, kamaniņu un skeletona trases|*]]
[[Kategorija:Bobslejs]]</text>
      <sha1>e5b7d3d4jlsqrbp160a646yjq4cqkjk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518022</id>
      <parentid>4517973</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:11:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <origin>4518022</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4065" sha1="8o6tikllcy2iwtrus0encef8103v79d" xml:space="preserve">Pasaulē ir 17 '''bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu''', kuras lieto [[bobslejs|bobsleja]], [[kamaniņu sports|kamaniņu sporta]] un [[skeletons|skeletona]] vajadzībām. Visas šīs trases (izņemot Sanktmoricu, kura tiek būvēta no sniega un ledus, kā arī ir dabīgi saldēta), tiek būvētas no [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] un tiek atvēsinātas ar [[amonjaks|amonjaku]].

== Trašu saraksts ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! width=&quot;80px&quot;| Valsts
! Trase
! Garums (m)
! Vertikālais&lt;br /&gt;kritums (m)
! Vidējais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Maksimālais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Bobsleja/skeletona līkumi
! Vīriešu kamaniņu līkumi
! Sieviešu/divnieku kamaniņu līkumi
! Olimpiskās spēles
! Trase atklāta

|-
| rowspan=&quot;2&quot; | {{USA}}
| [[Leikplesidas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Leikplesida]]
| 1455
| 128
| 9,8
| 20
| 20
| 19
| 16
| [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932]], [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980]]
| 1930
|-
| [[Pārksitijas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Pārksitija]]
| 1335
| 104
| 8
| 15
| 15
| 17
| 12
| [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002]], ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles|2034]]''
| 1997
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |  {{AUT}}
| Bludenca
| 700
| 43
| 
| 10,5
| 6
| 6
| 5
| 
| 2021
|-
| [[Īglsas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Īglsa]]
| 1250
| 96
| 8,4
| 14
| 15
| 14
| 10
| [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964]], [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976]]
| 1963
|-
| {{FRA}}
| [[Laplaņas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Laplaņa]]
| 1507,5
| 124,5
| 8,29
| 14
| 19
| 15
| 14
| [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992]], ''[[2030. gada ziemas olimpiskās spēles|2030]]''
|-
| {{ITA}}
| [[Cortina Sliding Centre|Kortīna d'Ampeco]] 
| 1445
| 107,2
| 8,4
| 
| 16
| 
|
| [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026]]
| 2025
|-
| {{CAN}}
| [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistlera]]
| 1450,4
| 148
| 9
| 20
| 16
| 16
| 14
| [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]]
| 2007
|-
| {{KOR}}
| [[Alphensijas kamaniņu un bobsleja trase|Phjončhana]]
| 1376
| 117
| 9,48
| 25
| 16
| 16
| 14
| [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018]]
| 2016
|-
| {{RUS}}
| [[Soču bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Soči]]
| 1500
| 124
| 20
| 22
| 17
| 17
| 16
| [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014]]
| 2013
|-
| {{PRC}}
| [[Jaņcjinas bobsleja un kamaniņu trase|Jaņcjina]]
| 1615
| 121
| 6
| 18
| 16
| 16
| 16
| [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022]]
| 2020
|-
| {{LAT}}
| [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Sigulda]]
| 1200
| 99
| 8
| 9
| 16
| 16
| 13
|
| 1986
|-
| {{NOR}}
| [[Lilehammeres bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Lilehammere]]
| 1365
| 114,3
| 8,37
| 15
| 16
| 16
| 13
| [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994]]
| 1992
|-
| {{CHE}}
| [[Sanktmoricas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Sanktmorica]] (tikai bobslejs un skeletons, lai gan agrāk brauca arī kamaniņu sportisti)
| 1722
| 130
| 8
| 15
| 19
| 19
| 13
| [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928]], [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948]]
| 1903
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | {{DEU}}
| [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenberga]]
| 1413
| 122,22
| 8,66
| 15
| 17
| 17
| 15 (sievietes)/ 11 (divnieki)
|
| 1983
|-
| [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]]
| 1251,2
| 120
| 9
| 
| 16
| 16
| 12
|
| 1968
|-
| [[Oberhofas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Oberhofa]] (tikai kamaniņu sports, lai gan agrāk brauca arī bobslejisti un skeletonisti)
| 1069,7
| 95
| 9,2
| 36,4
| 15
| 15
| 12
|
| 1971
|-
| [[Vinterbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vinterberga]]
| 1325
| 110
| 9,8
| 15,5
| 15
| 15
| 15 (sievietes)/ 11 (divnieki)
|
| 1977
|-
|}

== Atsauces ==
* [https://www.ibsf.org/en/tracks IBSF bobsleja un skeletona trašu uzskaitījums]
* [https://www.fil-luge.org/en/tracks/artificial-ice-track FIL-Luge.org mākslīgo kamaniņu trašu uzskaitījums]

{{Ziemas sports-aizmetnis}}
{{BKS trases}}

[[Kategorija:Bobsleja, kamaniņu un skeletona trases|*]]
[[Kategorija:Bobslejs]]</text>
      <sha1>8o6tikllcy2iwtrus0encef8103v79d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518023</id>
      <parentid>4518022</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:12:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Trašu saraksts */</comment>
      <origin>4518023</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4074" sha1="0v4rikkxhaak4amuq5oh93zr8a0zu1a" xml:space="preserve">Pasaulē ir 17 '''bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu''', kuras lieto [[bobslejs|bobsleja]], [[kamaniņu sports|kamaniņu sporta]] un [[skeletons|skeletona]] vajadzībām. Visas šīs trases (izņemot Sanktmoricu, kura tiek būvēta no sniega un ledus, kā arī ir dabīgi saldēta), tiek būvētas no [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] un tiek atvēsinātas ar [[amonjaks|amonjaku]].

== Trašu saraksts ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! width=&quot;80px&quot;| Valsts
! Trase
! Garums (m)
! Vertikālais&lt;br /&gt;kritums (m)
! Vidējais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Maksimālais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Bobsleja/skeletona līkumi
! Vīriešu kamaniņu līkumi
! Sieviešu/divnieku kamaniņu līkumi
! Olimpiskās spēles
! Trase atklāta

|-
| rowspan=&quot;2&quot; | {{USA}}
| [[Leikplesidas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Leikplesida]]
| 1455
| 128
| 9,8
| 20
| 20
| 19
| 16
| [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932]], [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980]]
| 1930
|-
| [[Pārksitijas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Pārksitija]]
| 1335
| 104
| 8
| 15
| 15
| 17
| 12
| [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002]], ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles|2034]]''
| 1997
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |  {{AUT}}
| Bludenca
| 700
| 43
| 
| 10,5
| 6
| 6
| 5
| 
| 2021
|-
| [[Īglsas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Īglsa]]
| 1250
| 96
| 8,4
| 14
| 15
| 14
| 10
| [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964]], [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976]]
| 1963
|-
| {{FRA}}
| [[Laplaņas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Laplaņa]]
| 1507,5
| 124,5
| 8,29
| 14
| 19
| 15
| 14
| [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992]], ''[[2030. gada ziemas olimpiskās spēles|2030]]''
|-
| {{ITA}}
| [[Cortina Sliding Centre|Kortīna d'Ampeco]] 
| 1445
| 107,2
| 8,4
| 
| 16
| 
|
| [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026]]
| 2025
|-
| {{CAN}}
| [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistlera]]
| 1450,4
| 148
| 9
| 20
| 16
| 16
| 14
| [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]]
| 2007
|-
| {{KOR}}
| [[Alphensijas kamaniņu un bobsleja trase|Phjončhana]]
| 1376
| 117
| 9,48
| 25
| 16
| 16
| 14
| [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018]]
| 2016
|-
| {{RUS}}
| [[Soču bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Soči]]
| 1500
| 124
| 20
| 22
| 17
| 17
| 16
| [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014]]
| 2013
|-
| {{PRC}}
| [[Jaņcjinas bobsleja un kamaniņu trase|Jaņcjina]]
| 1615
| 121
| 6
| 18
| 16
| 16
| 16
| [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022]]
| 2020
|-
| {{LAT}}
| [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Sigulda]]
| 1200
| 99
| 8
| 9
| 16
| 16
| 13
|
| 1986
|-
| {{NOR}}
| [[Lilehammeres bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Lilehammere]]
| 1365
| 114,3
| 8,37
| 15
| 16
| 16
| 13
| [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994]]
| 1992
|-
| {{CHE}}
| [[Sanktmoricas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Sanktmorica]] (tikai bobslejs un skeletons, lai gan agrāk brauca arī kamaniņu sportisti)
| 1722
| 130
| 8
| 15
| 19
| 19
| 13
| [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928]], [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948]]
| 1903
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | {{DEU}}
| [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenberga]]
| 1413
| 122,22
| 8,66
| 15
| 17
| 17
| 15 (sievietes)/ 11 (divnieki)
|
| 1983
|-
| [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]]
| 1251,2
| 120
| 9
| 
| 16
| 16
| 12
|
| 1968
|-
| [[Oberhofas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Oberhofa]] (tikai kamaniņu sports, lai gan agrāk brauca arī bobslejisti un skeletonisti)
| 1069,7
| 95
| 9,2
| 36,4
| 15
| 15
| 12
|
| 1971
|-
| [[Vinterbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vinterberga]]
| 1325
| 110
| 9,8
| 15,5
| 15
| 15
| 15 (sievietes)/ 11 (divnieki)
|
| 1977
|-
|}

== Atsauces ==
* [https://www.ibsf.org/en/tracks IBSF bobsleja un skeletona trašu uzskaitījums]
* [https://www.fil-luge.org/en/tracks/artificial-ice-track FIL-Luge.org mākslīgo kamaniņu trašu uzskaitījums]

{{Ziemas sports-aizmetnis}}
{{BKS trases}}

[[Kategorija:Bobsleja, kamaniņu un skeletona trases|*]]
[[Kategorija:Bobslejs]]</text>
      <sha1>0v4rikkxhaak4amuq5oh93zr8a0zu1a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518060</id>
      <parentid>4518023</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T14:18:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienoju svarīgākās bijušās trases, vēl gan jāpapildina (un jāsaliek kārtīgas atsauces)</comment>
      <origin>4518060</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6646" sha1="6iwojnbkjdprmle2m3t8wjd22019u8h" xml:space="preserve">Pasaulē ir 17 '''bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu''', kuras lieto [[bobslejs|bobsleja]], [[kamaniņu sports|kamaniņu sporta]] un [[skeletons|skeletona]] vajadzībām. Visas šīs trases (izņemot Sanktmoricu, kura tiek būvēta no sniega un ledus, kā arī ir dabīgi saldēta), tiek būvētas no [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] un tiek atvēsinātas ar [[amonjaks|amonjaku]].

== Trašu saraksts ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! width=&quot;80px&quot;| Valsts
! Trase
! Garums (m)
! Vertikālais&lt;br /&gt;kritums (m)
! Vidējais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Maksimālais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Bobsleja/skeletona līkumi
! Vīriešu kamaniņu līkumi
! Sieviešu/divnieku kamaniņu līkumi
! Olimpiskās spēles
! Trase atklāta
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | {{USA}}
| [[Leikplesidas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Leikplesida]]
| 1455
| 128
| 9,8
| 20
| 20
| 19
| 16
| [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932]], [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980]]
| 1930
|-
| [[Pārksitijas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Pārksitija]]
| 1335
| 104
| 8
| 15
| 15
| 17
| 12
| [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002]], ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles|2034]]''
| 1997
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |  {{AUT}}
| Bludenca
| 700
| 43
| 
| 10,5
| 6
| 6
| 5
| 
| 2021
|-
| [[Īglsas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Īglsa]]
| 1250
| 96
| 8,4
| 14
| 15
| 14
| 10
| [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964]], [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976]]
| 1963
|-
| {{FRA}}
| [[Laplaņas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Laplaņa]]
| 1507,5
| 124,5
| 8,29
| 14
| 19
| 15
| 14
| [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992]], ''[[2030. gada ziemas olimpiskās spēles|2030]]''
|-
| {{ITA}}
| [[Cortina Sliding Centre|Kortīna d'Ampeco]] 
| 1445
| 107,2
| 8,4
| 
| 16
| 
|
| [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026]]
| 2025
|-
| {{CAN}}
| [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistlera]]
| 1450,4
| 148
| 9
| 20
| 16
| 16
| 14
| [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]]
| 2007
|-
| {{KOR}}
| [[Alphensijas kamaniņu un bobsleja trase|Phjončhana]]
| 1376
| 117
| 9,48
| 25
| 16
| 16
| 14
| [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018]]
| 2016
|-
| {{RUS}}
| [[Soču bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Soči]]
| 1500
| 124
| 20
| 22
| 17
| 17
| 16
| [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014]]
| 2013
|-
| {{PRC}}
| [[Jaņcjinas bobsleja un kamaniņu trase|Jaņcjina]]
| 1615
| 121
| 6
| 18
| 16
| 16
| 16
| [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022]]
| 2020
|-
| {{LAT}}
| [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Sigulda]]
| 1200
| 99
| 8
| 9
| 16
| 16
| 13
|
| 1986
|-
| {{NOR}}
| [[Lilehammeres bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Lilehammere]]
| 1365
| 114,3
| 8,37
| 15
| 16
| 16
| 13
| [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994]]
| 1992
|-
| {{CHE}}
| [[Sanktmoricas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Sanktmorica]] (tikai bobslejs un skeletons, lai gan agrāk brauca arī kamaniņu sportisti)
| 1722
| 130
| 8
| 15
| 19
| 19
| 13
| [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928]], [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948]]
| 1903
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | {{DEU}}
| [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenberga]]
| 1413
| 122,22
| 8,66
| 15
| 17
| 17
| 15 (sievietes) / 11 (divnieki)
|
| 1983
|-
| [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]]
| 1251,2
| 120
| 9
| 
| 16
| 16
| 12
|
| 1968
|-
| [[Oberhofas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Oberhofa]] (tikai kamaniņu sports, lai gan agrāk brauca arī bobslejisti un skeletonisti)
| 1069,7
| 95
| 9,2
| 36,4
| 15
| 15
| 12
|
| 1971
|-
| [[Vinterbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vinterberga]]
| 1325
| 110
| 9,8
| 15,5
| 15
| 15
| 15 (sievietes) / 11 (divnieki)
|
| 1977
|-
|}

== Bijušās trases ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! width=&quot;80px&quot;| Valsts
! Trase
! Garums (m)
! Vertikālais&lt;br /&gt;kritums (m)
! Vidējais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Bobsleja/skeletona līkumi
! Vīriešu kamaniņu līkumi
! Sieviešu/divnieku kamaniņu līkumi
! Olimpiskās spēles
! Trase atklāta
! Trase slēgta
|-
| {{BIH}}
| [[Sarajevas bobsleja un kamaniņu trase|Sarajeva]]
| 1300
| 125,9
| 10,2
| 13
| 13
| 11
| [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles|1984]]
| 1982
| 1991
|-
| {{CAN}}
| [[Kalgari bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kalgari]]
| 1475
| 121,48
| 8
| 14
| 14
| 10
| [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988]]
| 1986
| 2019
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | {{FRA}}
| Alpdēza
| 1500
| 140
| 9,33
| 13
|
|
| [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968]] (bobslejs)
| 1967
| 1972
|-
| Šarmonī
| 1370
| 156
| 11,4
| 19
|
|
| [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|1924]]
| 1923
| 1959
|-
| Vijāra de Lāna
| 1000
| 110
| 11
| 
| 11
| 
| [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968]] (kamaniņas)
| 1966
| 1980. gadi
|-
| {{DEU}}
| Garmiša-Partenkirhene
| 1525
| 129
| 8,47
| 17
|
|
| [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936]]
| 1910
| 1966
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | {{ITA}}
| Červīnija&lt;ref name=cerviniaicons&gt;{{cite web|access-date=29 January 2019|archive-date=29 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190129185841/http://www.cerviniaicons.com/it/mountain/2016/06/bobsled-breuil-cervinia/|author=Antonio Morelli|title=C'era una volta il Bob… a Breuil – Cervinia|url=http://www.cerviniaicons.com/it/mountain/2016/06/bobsled-breuil-cervinia/}}&lt;/ref&gt; 
| 1520
| 139
| 9,34
| 18
|
|
| 
| 1963
| 1991
|-
| [[Čezānas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Čezāna]]
| 1435
| 117
| 9,2
| 19
| 19
| 17
| [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]]
| 2005
| 2012
|-
| [[Eudženio Monti trase|Kortīna d'Ampeco]] (tikai bobslejs un skeletons)
| 1350
| 120,45
| 15,9
| 13
|
|
| [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956]]
| 1923
| 2008
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | {{JAP}}
| Saporo 
| 1536
| 132
| 8,4
| 14
|
|
| [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972]] (bobslejs)
| 1971
| 1991
|-
| Saporo
| 1023
| 101
| 9,9
|
| 14
| 11
| [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972]] (kamaniņas)
| 1971
| 1985
|-
| [[Nagano bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Nagano]]
| 1360
| 113
| 8,64 
| 14
| 14
| 13
| [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998]]
| 1997
| 2018
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| {{RUS}}
| [[Paramonovas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Paramonova]]
| 1600
| 105
| 15
| 19
|
|
| 
| 2010
| 2016
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.ibsf.org/en/tracks IBSF bobsleja un skeletona trašu uzskaitījums]
* [https://www.fil-luge.org/en/tracks/artificial-ice-track FIL-Luge.org mākslīgo kamaniņu trašu uzskaitījums]

{{Ziemas sports-aizmetnis}}
{{BKS trases}}

[[Kategorija:Bobsleja, kamaniņu un skeletona trases|*]]
[[Kategorija:Bobslejs]]</text>
      <sha1>6iwojnbkjdprmle2m3t8wjd22019u8h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518181</id>
      <parentid>4518060</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T19:25:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Bijušās trases */</comment>
      <origin>4518181</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6645" sha1="j1wj9gsyt2nya8rxgrenwf9h12zpi3w" xml:space="preserve">Pasaulē ir 17 '''bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu''', kuras lieto [[bobslejs|bobsleja]], [[kamaniņu sports|kamaniņu sporta]] un [[skeletons|skeletona]] vajadzībām. Visas šīs trases (izņemot Sanktmoricu, kura tiek būvēta no sniega un ledus, kā arī ir dabīgi saldēta), tiek būvētas no [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] un tiek atvēsinātas ar [[amonjaks|amonjaku]].

== Trašu saraksts ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! width=&quot;80px&quot;| Valsts
! Trase
! Garums (m)
! Vertikālais&lt;br /&gt;kritums (m)
! Vidējais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Maksimālais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Bobsleja/skeletona līkumi
! Vīriešu kamaniņu līkumi
! Sieviešu/divnieku kamaniņu līkumi
! Olimpiskās spēles
! Trase atklāta
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | {{USA}}
| [[Leikplesidas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Leikplesida]]
| 1455
| 128
| 9,8
| 20
| 20
| 19
| 16
| [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932]], [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980]]
| 1930
|-
| [[Pārksitijas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Pārksitija]]
| 1335
| 104
| 8
| 15
| 15
| 17
| 12
| [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002]], ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles|2034]]''
| 1997
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |  {{AUT}}
| Bludenca
| 700
| 43
| 
| 10,5
| 6
| 6
| 5
| 
| 2021
|-
| [[Īglsas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Īglsa]]
| 1250
| 96
| 8,4
| 14
| 15
| 14
| 10
| [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964]], [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976]]
| 1963
|-
| {{FRA}}
| [[Laplaņas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Laplaņa]]
| 1507,5
| 124,5
| 8,29
| 14
| 19
| 15
| 14
| [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992]], ''[[2030. gada ziemas olimpiskās spēles|2030]]''
|-
| {{ITA}}
| [[Cortina Sliding Centre|Kortīna d'Ampeco]] 
| 1445
| 107,2
| 8,4
| 
| 16
| 
|
| [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026]]
| 2025
|-
| {{CAN}}
| [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistlera]]
| 1450,4
| 148
| 9
| 20
| 16
| 16
| 14
| [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]]
| 2007
|-
| {{KOR}}
| [[Alphensijas kamaniņu un bobsleja trase|Phjončhana]]
| 1376
| 117
| 9,48
| 25
| 16
| 16
| 14
| [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018]]
| 2016
|-
| {{RUS}}
| [[Soču bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Soči]]
| 1500
| 124
| 20
| 22
| 17
| 17
| 16
| [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014]]
| 2013
|-
| {{PRC}}
| [[Jaņcjinas bobsleja un kamaniņu trase|Jaņcjina]]
| 1615
| 121
| 6
| 18
| 16
| 16
| 16
| [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022]]
| 2020
|-
| {{LAT}}
| [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Sigulda]]
| 1200
| 99
| 8
| 9
| 16
| 16
| 13
|
| 1986
|-
| {{NOR}}
| [[Lilehammeres bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Lilehammere]]
| 1365
| 114,3
| 8,37
| 15
| 16
| 16
| 13
| [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994]]
| 1992
|-
| {{CHE}}
| [[Sanktmoricas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Sanktmorica]] (tikai bobslejs un skeletons, lai gan agrāk brauca arī kamaniņu sportisti)
| 1722
| 130
| 8
| 15
| 19
| 19
| 13
| [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928]], [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948]]
| 1903
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | {{DEU}}
| [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenberga]]
| 1413
| 122,22
| 8,66
| 15
| 17
| 17
| 15 (sievietes) / 11 (divnieki)
|
| 1983
|-
| [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]]
| 1251,2
| 120
| 9
| 
| 16
| 16
| 12
|
| 1968
|-
| [[Oberhofas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Oberhofa]] (tikai kamaniņu sports, lai gan agrāk brauca arī bobslejisti un skeletonisti)
| 1069,7
| 95
| 9,2
| 36,4
| 15
| 15
| 12
|
| 1971
|-
| [[Vinterbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vinterberga]]
| 1325
| 110
| 9,8
| 15,5
| 15
| 15
| 15 (sievietes) / 11 (divnieki)
|
| 1977
|-
|}

== Bijušās trases ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! width=&quot;80px&quot;| Valsts
! Trase
! Garums (m)
! Vertikālais&lt;br /&gt;kritums (m)
! Vidējais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Bobsleja/skeletona līkumi
! Vīriešu kamaniņu līkumi
! Sieviešu/divnieku kamaniņu līkumi
! Olimpiskās spēles
! Trase atklāta
! Trase slēgta
|-
| {{BIH}}
| [[Sarajevas bobsleja un kamaniņu trase|Sarajeva]]
| 1300
| 125,9
| 10,2
| 13
| 13
| 11
| [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles|1984]]
| 1982
| 1991
|-
| {{CAN}}
| [[Kalgari bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kalgari]]
| 1475
| 121,48
| 8
| 14
| 14
| 10
| [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988]]
| 1986
| 2019
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | {{FRA}}
| Alpdēza
| 1500
| 140
| 9,33
| 13
|
|
| [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968]] (bobslejs)
| 1967
| 1972
|-
| Šarmonī
| 1370
| 156
| 11,4
| 19
|
|
| [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|1924]]
| 1923
| 1959
|-
| Vijāra de Lāna
| 1000
| 110
| 11
| 
| 11
| 
| [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968]] (kamaniņas)
| 1966
| 1980. gadi
|-
| {{DEU}}
| Garmiša-Partenkirhene
| 1525
| 129
| 8,47
| 17
|
|
| [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936]]
| 1910
| 1966
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | {{ITA}}
| Červiņja&lt;ref name=cerviniaicons&gt;{{cite web|access-date=29 January 2019|archive-date=29 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190129185841/http://www.cerviniaicons.com/it/mountain/2016/06/bobsled-breuil-cervinia/|author=Antonio Morelli|title=C'era una volta il Bob… a Breuil – Cervinia|url=http://www.cerviniaicons.com/it/mountain/2016/06/bobsled-breuil-cervinia/}}&lt;/ref&gt; 
| 1520
| 139
| 9,34
| 18
|
|
| 
| 1963
| 1991
|-
| [[Čezānas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Čezāna]]
| 1435
| 117
| 9,2
| 19
| 19
| 17
| [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]]
| 2005
| 2012
|-
| [[Eudženio Monti trase|Kortīna d'Ampeco]] (tikai bobslejs un skeletons)
| 1350
| 120,45
| 15,9
| 13
|
|
| [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956]]
| 1923
| 2008
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | {{JAP}}
| Saporo 
| 1536
| 132
| 8,4
| 14
|
|
| [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972]] (bobslejs)
| 1971
| 1991
|-
| Saporo
| 1023
| 101
| 9,9
|
| 14
| 11
| [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972]] (kamaniņas)
| 1971
| 1985
|-
| [[Nagano bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Nagano]]
| 1360
| 113
| 8,64 
| 14
| 14
| 13
| [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998]]
| 1997
| 2018
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| {{RUS}}
| [[Paramonovas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Paramonova]]
| 1600
| 105
| 15
| 19
|
|
| 
| 2010
| 2016
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.ibsf.org/en/tracks IBSF bobsleja un skeletona trašu uzskaitījums]
* [https://www.fil-luge.org/en/tracks/artificial-ice-track FIL-Luge.org mākslīgo kamaniņu trašu uzskaitījums]

{{Ziemas sports-aizmetnis}}
{{BKS trases}}

[[Kategorija:Bobsleja, kamaniņu un skeletona trases|*]]
[[Kategorija:Bobslejs]]</text>
      <sha1>j1wj9gsyt2nya8rxgrenwf9h12zpi3w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518415</id>
      <parentid>4518181</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T10:37:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-48180-19</username>
        <id>149907</id>
      </contributor>
      <comment>/* Trašu saraksts */</comment>
      <origin>4518415</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6669" sha1="9e9awvs8kmumgjng1wlu1se2tgwkzop" xml:space="preserve">Pasaulē ir 17 '''bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu''', kuras lieto [[bobslejs|bobsleja]], [[kamaniņu sports|kamaniņu sporta]] un [[skeletons|skeletona]] vajadzībām. Visas šīs trases (izņemot Sanktmoricu, kura tiek būvēta no sniega un ledus, kā arī ir dabīgi saldēta), tiek būvētas no [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] un tiek atvēsinātas ar [[amonjaks|amonjaku]].

== Trašu saraksts ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! width=&quot;80px&quot;| Valsts
! Trase
! Garums (m)
! Vertikālais&lt;br /&gt;kritums (m)
! Vidējais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Maksimālais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Bobsleja/skeletona līkumi
! Vīriešu kamaniņu līkumi
! Sieviešu/divnieku kamaniņu līkumi
! Olimpiskās spēles
! Trase atklāta
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | {{USA}}
| [[Leikplesidas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Leikplesida]]
| 1455
| 128
| 9,8
| 20
| 20
| 19
| 16
| [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932]], [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980]]
| 1930
|-
| [[Pārksitijas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Pārksitija]]
| 1335
| 104
| 8
| 15
| 15
| 17
| 12
| [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002]], ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles|2034]]''
| 1997
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |  {{AUT}}
| Bludenca
| 700
| 43
| 
| 10,5
| 6
| 6
| 5
| 
| 2021
|-
| [[Īglsas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Īglsa]]
| 1250
| 96
| 8,4
| 14
| 15
| 14
| 10
| [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964]], [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976]]
| 1963
|-
| {{FRA}}
| [[Laplaņas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Laplaņa]]
| 1507,5
| 124,5
| 8,29
| 14
| 19
| 15
| 14
| [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992]], ''[[2030. gada ziemas olimpiskās spēles|2030]]''
|-
| {{ITA}}
| [[Cortina Sliding Centre|Kortīna d'Ampeco]] 
| 1445
| 107,2
| 8,4
| 
| 16
| 
|
| [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026]]
| 2025
|-
| {{CAN}}
| [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistlera]]
| 1450,4
| 148
| 9
| 20
| 16
| 16
| 14
| [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]]
| 2007
|-
| {{KOR}}
| [[Alphensijas kamaniņu un bobsleja trase|Phjončhana]]
| 1376
| 117
| 9,48
| 25
| 16
| 16
| 14
| [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018]]
| 2016
|-
| {{RUS}}
| [[Soču bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Soči]]
| 1500
| 124
| 20
| 22
| 17
| 17
| 16
| [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014]]
| 2013
|-
| {{PRC}}
| [[Jaņcjinas bobsleja un kamaniņu trase|Jaņcjina]]
| 1615
| 121
| 6
| 18
| 16
| 16
| 16
| [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022]]
| 2020
|-
| {{LAT}}
| [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Sigulda]]
| 1200
| 99
| 8
| 9
| 16
| 16
| 13
|
| 1986
|-
| {{NOR}}
| [[Lilehammeres bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Lilehammere]]
| 1365
| 114,3
| 8,37
| 15
| 16
| 16
| 13
| [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994]]
| 1992
|-
| {{CHE}}
| [[Sanktmoricas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Sanktmorica]] (tikai bobslejs un skeletons, lai gan agrāk brauca arī kamaniņu sportisti)
| 1722
| 130
| 8
| 15
| 19
| 19
| 13
| [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928]], [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948]]
| 1903
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | {{DEU}}
| [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenberga]]
| 1413
| 122,22
| 8,66
| 15
| 17
| 17
| 15 (sievietes) / 11 (divnieki)
|
| 1983
|-
| [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]]
| 1251,2
| 120
| 9
| 
| 16
| 16
| 12
|
| 1968
|-
| [[Oberhofas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Oberhofa]] (tikai kamaniņu sports, lai gan agrāk brauca arī bobslejisti un skeletonisti)
| 1069,7
| 95
| 9,2
| 36,4
| 15
| 15
| 12
|
| 1971
|-
| [[Vinterbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vinterberga]]
| 1325
| 110
| 9,8
| 15,5
| 15
| 15
| 15 (sievietes) / 11 (divnieki)
|
| 1977
|-
|🇪🇪igaunija sutohija

== Bijušās trases ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! width=&quot;80px&quot;| Valsts
! Trase
! Garums (m)
! Vertikālais&lt;br /&gt;kritums (m)
! Vidējais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Bobsleja/skeletona līkumi
! Vīriešu kamaniņu līkumi
! Sieviešu/divnieku kamaniņu līkumi
! Olimpiskās spēles
! Trase atklāta
! Trase slēgta
|-
| {{BIH}}
| [[Sarajevas bobsleja un kamaniņu trase|Sarajeva]]
| 1300
| 125,9
| 10,2
| 13
| 13
| 11
| [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles|1984]]
| 1982
| 1991
|-
| {{CAN}}
| [[Kalgari bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kalgari]]
| 1475
| 121,48
| 8
| 14
| 14
| 10
| [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988]]
| 1986
| 2019
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | {{FRA}}
| Alpdēza
| 1500
| 140
| 9,33
| 13
|
|
| [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968]] (bobslejs)
| 1967
| 1972
|-
| Šarmonī
| 1370
| 156
| 11,4
| 19
|
|
| [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|1924]]
| 1923
| 1959
|-
| Vijāra de Lāna
| 1000
| 110
| 11
| 
| 11
| 
| [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968]] (kamaniņas)
| 1966
| 1980. gadi
|-
| {{DEU}}
| Garmiša-Partenkirhene
| 1525
| 129
| 8,47
| 17
|
|
| [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936]]
| 1910
| 1966
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | {{ITA}}
| Červiņja&lt;ref name=cerviniaicons&gt;{{cite web|access-date=29 January 2019|archive-date=29 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190129185841/http://www.cerviniaicons.com/it/mountain/2016/06/bobsled-breuil-cervinia/|author=Antonio Morelli|title=C'era una volta il Bob… a Breuil – Cervinia|url=http://www.cerviniaicons.com/it/mountain/2016/06/bobsled-breuil-cervinia/}}&lt;/ref&gt; 
| 1520
| 139
| 9,34
| 18
|
|
| 
| 1963
| 1991
|-
| [[Čezānas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Čezāna]]
| 1435
| 117
| 9,2
| 19
| 19
| 17
| [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]]
| 2005
| 2012
|-
| [[Eudženio Monti trase|Kortīna d'Ampeco]] (tikai bobslejs un skeletons)
| 1350
| 120,45
| 15,9
| 13
|
|
| [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956]]
| 1923
| 2008
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | {{JAP}}
| Saporo 
| 1536
| 132
| 8,4
| 14
|
|
| [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972]] (bobslejs)
| 1971
| 1991
|-
| Saporo
| 1023
| 101
| 9,9
|
| 14
| 11
| [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972]] (kamaniņas)
| 1971
| 1985
|-
| [[Nagano bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Nagano]]
| 1360
| 113
| 8,64 
| 14
| 14
| 13
| [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998]]
| 1997
| 2018
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| {{RUS}}
| [[Paramonovas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Paramonova]]
| 1600
| 105
| 15
| 19
|
|
| 
| 2010
| 2016
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.ibsf.org/en/tracks IBSF bobsleja un skeletona trašu uzskaitījums]
* [https://www.fil-luge.org/en/tracks/artificial-ice-track FIL-Luge.org mākslīgo kamaniņu trašu uzskaitījums]

{{Ziemas sports-aizmetnis}}
{{BKS trases}}

[[Kategorija:Bobsleja, kamaniņu un skeletona trases|*]]
[[Kategorija:Bobslejs]]</text>
      <sha1>9e9awvs8kmumgjng1wlu1se2tgwkzop</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518421</id>
      <parentid>4518415</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:04:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-48180-19|~2026-48180-19]], atjaunoju versiju, ko saglabāja DJ EV</comment>
      <origin>4518181</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6645" sha1="j1wj9gsyt2nya8rxgrenwf9h12zpi3w" xml:space="preserve">Pasaulē ir 17 '''bobsleja, kamaniņu un skeletona trašu''', kuras lieto [[bobslejs|bobsleja]], [[kamaniņu sports|kamaniņu sporta]] un [[skeletons|skeletona]] vajadzībām. Visas šīs trases (izņemot Sanktmoricu, kura tiek būvēta no sniega un ledus, kā arī ir dabīgi saldēta), tiek būvētas no [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] un tiek atvēsinātas ar [[amonjaks|amonjaku]].

== Trašu saraksts ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! width=&quot;80px&quot;| Valsts
! Trase
! Garums (m)
! Vertikālais&lt;br /&gt;kritums (m)
! Vidējais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Maksimālais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Bobsleja/skeletona līkumi
! Vīriešu kamaniņu līkumi
! Sieviešu/divnieku kamaniņu līkumi
! Olimpiskās spēles
! Trase atklāta
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | {{USA}}
| [[Leikplesidas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Leikplesida]]
| 1455
| 128
| 9,8
| 20
| 20
| 19
| 16
| [[1932. gada ziemas olimpiskās spēles|1932]], [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles|1980]]
| 1930
|-
| [[Pārksitijas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Pārksitija]]
| 1335
| 104
| 8
| 15
| 15
| 17
| 12
| [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002]], ''[[2034. gada ziemas olimpiskās spēles|2034]]''
| 1997
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |  {{AUT}}
| Bludenca
| 700
| 43
| 
| 10,5
| 6
| 6
| 5
| 
| 2021
|-
| [[Īglsas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Īglsa]]
| 1250
| 96
| 8,4
| 14
| 15
| 14
| 10
| [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964]], [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976]]
| 1963
|-
| {{FRA}}
| [[Laplaņas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Laplaņa]]
| 1507,5
| 124,5
| 8,29
| 14
| 19
| 15
| 14
| [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992]], ''[[2030. gada ziemas olimpiskās spēles|2030]]''
|-
| {{ITA}}
| [[Cortina Sliding Centre|Kortīna d'Ampeco]] 
| 1445
| 107,2
| 8,4
| 
| 16
| 
|
| [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026]]
| 2025
|-
| {{CAN}}
| [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistlera]]
| 1450,4
| 148
| 9
| 20
| 16
| 16
| 14
| [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]]
| 2007
|-
| {{KOR}}
| [[Alphensijas kamaniņu un bobsleja trase|Phjončhana]]
| 1376
| 117
| 9,48
| 25
| 16
| 16
| 14
| [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018]]
| 2016
|-
| {{RUS}}
| [[Soču bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Soči]]
| 1500
| 124
| 20
| 22
| 17
| 17
| 16
| [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014]]
| 2013
|-
| {{PRC}}
| [[Jaņcjinas bobsleja un kamaniņu trase|Jaņcjina]]
| 1615
| 121
| 6
| 18
| 16
| 16
| 16
| [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022]]
| 2020
|-
| {{LAT}}
| [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Sigulda]]
| 1200
| 99
| 8
| 9
| 16
| 16
| 13
|
| 1986
|-
| {{NOR}}
| [[Lilehammeres bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Lilehammere]]
| 1365
| 114,3
| 8,37
| 15
| 16
| 16
| 13
| [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994]]
| 1992
|-
| {{CHE}}
| [[Sanktmoricas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Sanktmorica]] (tikai bobslejs un skeletons, lai gan agrāk brauca arī kamaniņu sportisti)
| 1722
| 130
| 8
| 15
| 19
| 19
| 13
| [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|1928]], [[1948. gada ziemas olimpiskās spēles|1948]]
| 1903
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | {{DEU}}
| [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenberga]]
| 1413
| 122,22
| 8,66
| 15
| 17
| 17
| 15 (sievietes) / 11 (divnieki)
|
| 1983
|-
| [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē]]
| 1251,2
| 120
| 9
| 
| 16
| 16
| 12
|
| 1968
|-
| [[Oberhofas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Oberhofa]] (tikai kamaniņu sports, lai gan agrāk brauca arī bobslejisti un skeletonisti)
| 1069,7
| 95
| 9,2
| 36,4
| 15
| 15
| 12
|
| 1971
|-
| [[Vinterbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vinterberga]]
| 1325
| 110
| 9,8
| 15,5
| 15
| 15
| 15 (sievietes) / 11 (divnieki)
|
| 1977
|-
|}

== Bijušās trases ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! width=&quot;80px&quot;| Valsts
! Trase
! Garums (m)
! Vertikālais&lt;br /&gt;kritums (m)
! Vidējais&lt;br /&gt;slīpums (%)
! Bobsleja/skeletona līkumi
! Vīriešu kamaniņu līkumi
! Sieviešu/divnieku kamaniņu līkumi
! Olimpiskās spēles
! Trase atklāta
! Trase slēgta
|-
| {{BIH}}
| [[Sarajevas bobsleja un kamaniņu trase|Sarajeva]]
| 1300
| 125,9
| 10,2
| 13
| 13
| 11
| [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles|1984]]
| 1982
| 1991
|-
| {{CAN}}
| [[Kalgari bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kalgari]]
| 1475
| 121,48
| 8
| 14
| 14
| 10
| [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988]]
| 1986
| 2019
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | {{FRA}}
| Alpdēza
| 1500
| 140
| 9,33
| 13
|
|
| [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968]] (bobslejs)
| 1967
| 1972
|-
| Šarmonī
| 1370
| 156
| 11,4
| 19
|
|
| [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|1924]]
| 1923
| 1959
|-
| Vijāra de Lāna
| 1000
| 110
| 11
| 
| 11
| 
| [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968]] (kamaniņas)
| 1966
| 1980. gadi
|-
| {{DEU}}
| Garmiša-Partenkirhene
| 1525
| 129
| 8,47
| 17
|
|
| [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936]]
| 1910
| 1966
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | {{ITA}}
| Červiņja&lt;ref name=cerviniaicons&gt;{{cite web|access-date=29 January 2019|archive-date=29 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190129185841/http://www.cerviniaicons.com/it/mountain/2016/06/bobsled-breuil-cervinia/|author=Antonio Morelli|title=C'era una volta il Bob… a Breuil – Cervinia|url=http://www.cerviniaicons.com/it/mountain/2016/06/bobsled-breuil-cervinia/}}&lt;/ref&gt; 
| 1520
| 139
| 9,34
| 18
|
|
| 
| 1963
| 1991
|-
| [[Čezānas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Čezāna]]
| 1435
| 117
| 9,2
| 19
| 19
| 17
| [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]]
| 2005
| 2012
|-
| [[Eudženio Monti trase|Kortīna d'Ampeco]] (tikai bobslejs un skeletons)
| 1350
| 120,45
| 15,9
| 13
|
|
| [[1956. gada ziemas olimpiskās spēles|1956]]
| 1923
| 2008
|-
| rowspan=&quot;3&quot; | {{JAP}}
| Saporo 
| 1536
| 132
| 8,4
| 14
|
|
| [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972]] (bobslejs)
| 1971
| 1991
|-
| Saporo
| 1023
| 101
| 9,9
|
| 14
| 11
| [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles|1972]] (kamaniņas)
| 1971
| 1985
|-
| [[Nagano bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Nagano]]
| 1360
| 113
| 8,64 
| 14
| 14
| 13
| [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998]]
| 1997
| 2018
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| {{RUS}}
| [[Paramonovas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Paramonova]]
| 1600
| 105
| 15
| 19
|
|
| 
| 2010
| 2016
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.ibsf.org/en/tracks IBSF bobsleja un skeletona trašu uzskaitījums]
* [https://www.fil-luge.org/en/tracks/artificial-ice-track FIL-Luge.org mākslīgo kamaniņu trašu uzskaitījums]

{{Ziemas sports-aizmetnis}}
{{BKS trases}}

[[Kategorija:Bobsleja, kamaniņu un skeletona trases|*]]
[[Kategorija:Bobslejs]]</text>
      <sha1>j1wj9gsyt2nya8rxgrenwf9h12zpi3w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Horvātu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>48984</id>
    <revision>
      <id>4518363</id>
      <parentid>4465398</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:34:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518363</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9317" sha1="4w36m8g1dcf72c0hp638859qa42fkn9" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|         name= Horvātu valoda
|   nativename= ''hrvatski''
|pronunciation= ['xr̩ʋaːtskiː]
|  familycolor= Indoeiropiešu
|       states= [[Horvātija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Vojevodina]] ([[Serbija]]), [[Melnkalne]], [[Austrija]]
|       region= [[Dienvideiropa]] ([[Balkānu pussala|Balkāni]])
|     speakers= 5,7 miljoni (2006. gadā)&lt;ref name=&quot;ethnologue&quot;/&gt;
|         fam2= [[Slāvu valodas|Slāvu]]
|         fam3= [[Dienvidslāvu valodas|Dienvidslāvu]]
|         fam4= [[Centrālās dienvidslāvu valodas|Centrālās dienvidslāvu]]
|         fam5= [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]]
|       nation= {{HRV}}&lt;br /&gt;{{BIH}}&lt;br /&gt;{{EU}}
----
Reģionālā valoda:&lt;br /&gt;{{MNE}}&lt;br /&gt;{{AT-1}} ([[Austrija]])&lt;br /&gt;[[Attēls:Actual Caraș-Severin county CoA.png|15px]] [[Karašova]] ([[Rumānija]])&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_Vojvodina.svg|23px]] [[Vojevodina]] ([[Serbija]])
----
Minoritātes valoda:&lt;br /&gt; [[Molize]] ([[Itālija]])
|       script= [[latīņu alfabēts]] (horvātu ortogrāfija)
|       agency= Horvātu valodas un valodniecības institūts
| iso1= hr
| iso2= hrv
| iso3= hrv
}}

'''Horvātu valoda''' (''hrvatski'') ir standartizēts [[serbhorvātu valoda]]s paveids,&lt;ref name=&quot;Blažek&quot;/&gt; ko pārsvarā lieto [[Horvātija|Horvātijā]], [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] un to kaimiņvalstīs dzīvojošie [[horvāti]]. Tā ir Horvātijas [[valsts valoda]], kā arī viena no [[Eiropas Savienības valodas|Eiropas Savienības oficiālajām valodām]]. Horvātu valoda pieder [[slāvu valodas|slāvu valodu]] saimes [[dienvidslāvu valodas|dienvidslāvu]] atzaram. Horvātu valoda ir viena no centrālās dienvidslāvu valodu [[diasistēma]]s (citas ir [[serbu valoda|serbu]], [[bosniešu valoda|bosniešu]] un [[melnkalniešu valoda|melnkalniešu]] valodas).

== Vēsture ==
Horvātu valodas vēsture ir cieši saistīta ar dienvidslāvu valodu attīstību un horvātu politiskās un kultūras identitātes veidošanos. Horvātu valodas senākās rakstiskās liecības datējamas ar viduslaikiem, kad horvātu zemēs paralēli tika izmantota [[latīņu valoda]], baznīcslāvu valoda un vietējie dienvidslāvu dialekti. Rakstībā tika lietota gan [[glagolica]], gan vēlāk arī kirilica un latīņu alfabēts.

Par vienu no nozīmīgākajiem agrīnajiem horvātu valodas pieminekļiem uzskata Baškas plāksni ({{lang|hr|Bašćanska ploča}}), kas datējama ar aptuveni 1100. gadu. Tā ir glagolicā rakstīts akmens uzraksts senā horvātu baznīcslāvu valodas formā un ir nozīmīgs gan horvātu valodas, gan Horvātijas valstiskuma vēstures avots.

Viduslaikos horvātu valodas telpā izveidojās trīs galvenās dialektu grupas — [[Štokaviešu dialekts|štokaviešu]], [[Čakaviešu dialekts|čakaviešu]] un [[Kajkaviešu dialekts|kajkaviešu]], kuru nosaukumi radušies no atšķirīgām jautājamā vietniekvārda “kas” formām — ''što'', ''ča'' un ''kaj''. Šīs dialektu grupas saglabājušās arī mūsdienās, lai gan standartizētās horvātu valodas pamatā galvenokārt ir štokaviešu dialekta ijekaviskais paveids.

16. un 17. gadsimtā ievērojami attīstījās literatūra horvātu valodas dialektos. Īpaši nozīmīgs kultūras centrs bija [[Dubrovnika]], kur čakaviešu un štokaviešu valodas tradīcijā darbojās tādi rakstnieki kā [[Marins Držičs]] un [[Ivans Gunduličs]]. Šajā periodā tika publicētas arī pirmās horvātu valodas gramatikas un vārdnīcas. 1604. gadā jezuīts Bartols Kašičs publicēja darbu ''Institutionum linguae illyricae libri duo'', ko parasti uzskata par pirmo horvātu valodas gramatiku.

Mūsdienu horvātu literārās valodas standartizācija būtiski paātrinājās 19. gadsimtā [[Horvātu nacionālā atmoda|horvātu nacionālās atmodas]] laikā. Tās ietvaros radās [[Ilīriešu kustība]], kuras pārstāvji centās veidot kopīgu dienvidslāvu literāro valodu un stiprināt horvātu nacionālo identitāti [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhijā]]. Viens no nozīmīgākajiem kustības pārstāvjiem bija [[Ljudevits Gajs]], kurš 1830. gados reformēja horvātu latīņu alfabētu, ieviešot vairākas diakritiskās zīmes un izveidojot rakstības sistēmu, kas ar nelielām izmaiņām tiek lietota arī mūsdienās.

1850. gadā Vīnē vairāki horvātu un serbu filologi parakstīja tā saukto Vīnes literāro vienošanos, kas paredzēja kopīgas literārās valodas veidošanu uz dienvidu štokaviešu dialektu pamata. Šī vienošanās vēlāk kļuva par vienu no pamatiem serbhorvātu literārās valodas koncepcijai.

Pēc [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistes]] izveidošanas 1918. gadā valodas politika kļuva par nozīmīgu politisku jautājumu. Valsts institūcijās tika veicināta serbu, horvātu un slovēņu valodu tuvināšana, tomēr Horvātijā saglabājās atsevišķa literārā un terminoloģiskā tradīcija.

[[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Sociālistiskajā Dienvidslāvijā]] horvātu un serbu valodas parasti tika uzskatītas par vienas serbhorvātu jeb horvātserbu valodas standartvariantiem. 1954. gada Novisadas vienošanās deklarēja serbu, horvātu un melnkalniešu lietotās valodas vienotību, vienlaikus atzīstot latīņu un kirilicas rakstības vienlīdzību.

Tomēr 1960. gados daļa horvātu valodnieku un kultūras darbinieku arvien aktīvāk iebilda pret valodas standartizācijas centralizāciju. 1967. gadā tika publicēta Deklarācija par horvātu literārās valodas nosaukumu un statusu ({{lang|hr|Deklaracija o nazivu i položaju hrvatskog književnog jezika}}), kurā tika pieprasīta horvātu valodas atzīšana par patstāvīgu valodu un tās vienlīdzīgs statuss Dienvidslāvijas federācijā. Deklarācija kļuva par nozīmīgu notikumu horvātu nacionālās kustības attīstībā.

Pēc [[Horvātijas neatkarības karš|Horvātijas neatkarības procesa]] un Dienvidslāvijas sabrukuma 1990. gadu sākumā horvātu valoda tika nostiprināta kā neatkarīgās [[Horvātija|Horvātijas]] valsts valoda. Šajā periodā pastiprinājās centieni standartizēt terminoloģiju, atjaunot agrāk lietotus horvātu vārdus un mazināt serbu valodas ietekmi oficiālajā un publiskajā valodā.

Kopš Horvātijas pievienošanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]] 2013. gada 1. jūlijā horvātu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Mūsdienās tā tiek standartizēta un lietota kā atsevišķa nacionālā valoda, lai gan lingvistiski tā ir ļoti tuva serbu, bosniešu un melnkalniešu valodai un kopā ar tām veido centrālās dienvidslāvu valodu diasistēmu.

== Horvātu valodas alfabēts ==
{| style=&quot;font-family:Microsoft Sans Serif; font-size:1.4em; border-color:#000000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background-color:#F8F8EF; text-align:center&quot;
| style=&quot;width:3em&quot;| A a
| style=&quot;width:3em&quot;| B b
| style=&quot;width:3em&quot;| C c
| style=&quot;width:3em&quot;| Č č
| style=&quot;width:3em&quot;| Ć ć
| style=&quot;width:3em&quot;| D d
| style=&quot;width:3em&quot;| Đ đ
|-
| Dž dž
| E e
| F f
| G g
| H h
| I i
| J j
|-
| K k
| L l
| Lj lj
| M m
| N n
| Nj nj
| O o
|-
| P p
| R r
| S s
| Š š
| T t
| U u
| V v
|-
| Z z
| Ž ž
|(i+e=ie)
|(r+r=ŕ)
|
|
|
|}

Horvātu literārā valoda ir veidojusies uz [[štokaviešu dialekts|štokaviešu dialekta]] pamata (izmantojot arī pārējo lielo dialektu — [[čakaviešu dialekts|čakaviešu]] un [[kajkaviešu dialekts|kajkaviešu]] — elementus).
[[Attēls:Croatian dialects in Cro and BiH 1.PNG|400px|center]]

== Skatīt arī ==
* [[Serbhorvātu valoda]]

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;ethnologue&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ethnologue.com/language/hrv | title= Croatian | publisher= Ethnologue | language= angļu valoda | accessdate= 2014. gada 22. decembrī}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Blažek&quot;&gt;Václav Blažek, &quot;On the Internal Classification of Indo-European Languages: Survey&quot; [http://www.phil.muni.cz/linguistica/art/blazek/bla-003.pdf retrieved 20 Oct 2010], pp. 15–16.&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{InterWiki|code=hr}}
* [http://www.hr/darko/etf/et03.html Horvātu glagolica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070314051303/http://www.hr/darko/etf/et03.html |date={{dat|2007|03|14||bez}} }}
* [http://www.hr/darko/etf/et04.html Horvātu kirilica] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061001205504/http://www.hr/darko/etf/et04.html |date={{dat|2006|10|01||bez}} }}
* [http://www.hic.hr/hrvatski/izdavalastvo/FOLIA.pdf ''FOLIA CROATICA-CANADIANA'': horvātu valoda un visu tās aspektu pētījums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201022182655/http://www.hic.hr/hrvatski/izdavalastvo/FOLIA.pdf |date={{dat|2020|10|22||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20040606041856/http://www.cam.ac.uk/societies/cro/crolang.htm Horvātu valoda šodien]
* [https://web.archive.org/web/20051125092931/http://www.hercegbosna.org/engleski/croatian_language.html Horvātu valodas hronoloģija]
* [https://web.archive.org/web/20180501191113/http://rjecnik.com/ Horvātu-angļu-horvātu vārdnīca]


{{valoda-aizmetnis}}

{{Slāvu valodas}}
{{ES oficiālās valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Horvātu valoda| ]]</text>
      <sha1>4w36m8g1dcf72c0hp638859qa42fkn9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kontrreformācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49132</id>
    <revision>
      <id>4518233</id>
      <parentid>4154580</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:32:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518233</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4193" sha1="m6e2ieukkvbkve6sjpmkb2xlshvqpsu" xml:space="preserve">[[Attēls:Council of Trent.JPG|thumb|right|upright=1.2|[[Tridentes koncils]]]]
'''Kontrreformācija''' bija [[katoļi|katoļu]] baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret [[reformācija]]s kustību un [[protestantisms|protestantismu]] [[Eiropa|Eiropā]].

Pasākumi pret protestantu kustības dalībniekiem un viņu atbalstītājiem ietvēra nolādēšanu, [[ekskomunikācija|izslēgšanu no baznīcas]], protestantu rakstu aizliegšanu. Protestantus pasludināja par [[ķeceris|ķeceriem]], vajāja ar [[inkvizīcija]]s palīdzību un sodīja ar nāvi.

Pēc [[Jezuīti|Jezuītu ordeņa]] nodibināšanas sākās aktīva katoļu ticības sludināšana, Romas pāvesta politikas atbalstīšana un skolu dibināšana.
Pēc 1545.–1563. gada [[Tridentes koncils|Tridentes koncila]] katoļu baznīca aizliedza indulgenču pārdošanu, baznīcas amatu pirkšanu un pārdošanu un centās atjaunot stingru kārtību klosteros. Notika garīdznieku izglītības uzlabošana un misionāru darba organizēšana kolonijās.

== Vēsture ==
Kontrreformācija izveidojās 16. gadsimtā kā [[Katoļu baznīca|Katoļu baznīcas]] reakcija uz [[Reformācija|reformācijas]] izplatīšanos Eiropā. Tās pirmsākumi saistāmi ar nepieciešamību vienlaikus ierobežot [[Protestantisms|protestantisma]] ietekmi un novērst pašas katoļu baznīcas iekšējās problēmas. Reformācijas idejas īpaši strauji izplatījās [[Vācija|Vācijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Skandināvija|Skandināvijā]] un citos Eiropas reģionos.

Svarīgs kontrreformācijas posms bija [[Jezuītu ordenis|Jezuītu ordeņa]] izveidošana 1534. gadā [[Ignācijs no Lojolas|Ignācija no Lojolas]] vadībā. 1540. gadā ordeni oficiāli apstiprināja pāvests [[Pāvils III]]. Jezuīti kļuva par vienu no galvenajiem katoļticības nostiprināšanas spēkiem, dibinot skolas un universitātes, veicot misionāru darbību un aktīvi iesaistoties valdnieku galmos.

Nozīmīgākais katoļu baznīcas reformu pasākums bija [[Tridentes koncils]], kas ar pārtraukumiem notika no 1545. līdz 1563. gadam. Koncilā tika precizēta katoļu baznīcas mācība, nostiprināta pāvesta un garīdzniecības autoritāte un noteikti pasākumi baznīcas disciplīnas uzlabošanai. Tika pastiprināta garīdznieku izglītība, ierobežota baznīcas amatu ļaunprātīga izmantošana un noteikta stingrāka kontrole pār klosteru dzīvi.

Kontrreformācijas laikā tika paplašināta arī [[Inkvizīcija|inkvizīcijas]] darbība. 1542. gadā Romā tika izveidota Romas inkvizīcija, kuras uzdevums bija cīnīties pret ķecerību un uzraudzīt katoļu mācības ievērošanu. 1559. gadā tika publicēts pirmais oficiālais [[Aizliegto grāmatu saraksts]], kurā tika iekļauti darbi, ko katoļu baznīca uzskatīja par kaitīgiem ticībai.

Kontrreformācija bija cieši saistīta arī ar Eiropas politiskajiem konfliktiem. 16. un 17. gadsimtā reliģiskās pretrunas starp katoļiem un protestantiem veicināja vairākus karus, tostarp [[Francijas reliģiskie kari|Francijas reliģiskos karus]], [[Astoņdesmit gadu karš|Astoņdesmit gadu karu]] un [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karu]]. Katoļu valdnieki, īpaši [[Hābsburgu dinastija|Hābsburgi]], centās nostiprināt katolicismu savās zemēs.

Kontrreformācijas rezultātā katolicisms nostiprinājās [[Spānija|Spānijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Polija|Polijā]], [[Bohēmija|Bohēmijā]], Austrijā un vairākās citās Centrāleiropas zemēs. Savukārt daudzviet Ziemeļeiropā protestantisms saglabāja dominējošo stāvokli.

17. gadsimtā kontrreformācijas aktīvākais posms pakāpeniski noslēdzās, tomēr tās rezultātā katoļu baznīca bija ievērojami pārveidojusi savu pārvaldi, garīdznieku sagatavošanu un reliģisko dzīvi. Kontrreformācijai bija arī būtiska ietekme uz Eiropas kultūru, jo katoļu baznīca aktīvi atbalstīja [[Baroks|baroka]] mākslu un arhitektūru kā līdzekli reliģiskās pārliecības nostiprināšanai.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{reliģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kontrreformācija| ]]</text>
      <sha1>m6e2ieukkvbkve6sjpmkb2xlshvqpsu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna Stjuarte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49955</id>
    <revision>
      <id>4518327</id>
      <parentid>4353526</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T05:37:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4518327</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39990" sha1="ls6tpo5uxd8mzoorfp6oup3p3wf5e0z" xml:space="preserve">{{Karaliskas personas infokaste
| vārds               = Anna Stjuarte
| vārds_orģ           = ''Anne Stuart''
| attēls              = Queen Anne.jpg
| att_izm             = 220px
| apraksts            = Karaliene Anna 1707. gada gravīrā
| dzimums             = S

| succession          = [[Anglijas Karaliste|Anglijas]], [[Skotijas Karaliste|Skotijas]] un [[Īrijas Karaliste|Īrijas]] karaliene
| reign               = {{dat|1702|3|8}} — {{dat|1707|5|1}}
| coronation          = {{dat|1702|4|23}}
| predecessor         = [[Viljams III]]

| succession1         = [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Īrijas Karaliste|Īrijas]] karaliene
| reign1              = {{dat|1707|5|1}} — {{dat|1714|8|1}}
| predecessor1        = ''amats izveidots''
| successor1          = [[Džordžs I]]

| dzim_dati           = {{dat|1665|2|6}}
| dzim_vieta          = {{flagicon image|Flag of England.svg}} [[Sentdžeimsa pils]], [[Londona]], [[Anglijas Karaliste]]
| mir_dati            = {{mdv|1714|8|1|1665|2|6}}
| mir_vieta           = {{flagicon image|Flag of Great Britain (1707–1800).svg}} [[Kensingtonas pils]], [[Londona]], [[Lielbritānijas Karaliste]]
| burial_date         = {{dat|1714|8|24}}
| burial_place        = [[Vestminsteras abatija]], [[Londona]]

| dinastija           = [[Stjuartu dinastija]]
| tēvs                = [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]]
| māte                = [[Anna Haida]]
| dzīvesb             = [[Georgs, Kamberlendas hercogs|Dānijas princis Georgs]]
| bērni               = [[Princis Viljams, Glosteras hercogs|Viljams, Glosteras hercogs]]
| reliģija            = [[anglikānisms]]

| paraksts            = Firma Reina Ana.svg
}}

'''Anna Stjuarte''' ({{val|en|Anne Stuart}}; dzimusi {{dat|1665|2|6}}, mirusi {{dat|1714|8|1}}) bija [[Stjuartu dinastija]]s valdniece, [[Džeimss II Stjuarts|Džeimsa II]] un [[Anna Haida|Annas Haidas]] meita un karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] jaunākā māsa.&lt;ref name=&quot;westminster&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westminster-abbey.org/abbey-commemorations/royals/queen-anne|title=Queen Anne|website=Westminster Abbey|publisher=Dean and Chapter of Westminster|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/anne-queen|title=Anne (queen)|work=Europe, 1450 to 1789: Encyclopedia of the Early Modern World|author=Black, Jeremy|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan viņas tēvs kļuva par [[katoļticība|katoli]], Anna pēc sava tēvoča [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] rīkojuma kopā ar māsu Mariju tika audzināta [[Anglijas Baznīca]]s ticībā un palika tai uzticīga visu mūžu.&lt;ref name=&quot;britannica1911&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/1911_Encyclop%C3%A6dia_Britannica/Anne%2C_Queen_of_Great_Britain_and_Ireland|title=Anne, Queen of Great Britain and Ireland|website=Encyclopædia Britannica, 11th edition|publisher=Cambridge University Press|date=1911|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt; 1683. gada 28. jūlijā viņa apprecējās ar [[Georgs, Kamberlendas hercogs|Dānijas princi Georgu]].&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Pēc [[Viljams III|Viljama III]] nāves 1702. gada 8. martā Anna kļuva par [[Anglijas Karaliste|Anglijas]], [[Skotijas Karaliste|Skotijas]] un [[Īrijas Karaliste|Īrijas]] karalieni un 1702. gada 23. aprīlī tika kronēta [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]].&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; No 1702. līdz 1707. gadam Anna valdīja pār atsevišķajām Anglijas un Skotijas karaļvalstīm, kurām kopš 1603. gada bija viens monarhs, bet saglabājās atsevišķi parlamenti un valsts institūcijas.&lt;ref name=&quot;parliament-crowns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/legislativescrutiny/act-of-union-1707/overview/union-of-the-crowns/|title=Union of the Crowns|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Akts par ūniju|1707. gada ūnijas aktam]] stājoties spēkā 1. maijā, Anglija un Skotija tika apvienotas vienā [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas Karalistē]] ar kopīgu [[Apvienotās Karalistes parlaments|parlamentu]], un Anna kļuva par pirmo jaunās valsts valdnieci.&lt;ref name=&quot;union&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/legislativescrutiny/act-of-union-1707/|title=Act of Union 1707|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;union-articles&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/legislativescrutiny/act-of-union-1707/overview/the-articles-constitution-and-trade/|title=The Articles, constitution and trade|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Īrija palika atsevišķa karaļvalsts, un Anna visu savu valdīšanas laiku bija arī Īrijas karaliene.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;

Annas valdīšanas ārpolitikā dominēja [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas mantojuma karš]], kurā Lielbritānijai bija viena no vadošajām lomām.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt; Nozīmīga loma karā bija [[Džons Čērčils|Džonam Čērčilam]], Marlboro hercogam, kurš komandēja sabiedroto spēkus un guva vairākas ievērojamas uzvaras, tostarp [[Blenheimas kauja|Blenheimas]], [[Ramijī kauja|Ramijī]], [[Audenardes kauja|Audenardes]] un [[Malplakē kauja|Malplakē kaujās]].&lt;ref name=&quot;marlborough-encyclopedia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/1st-duke-marlborough|title=1st Duke of Marlborough|website=Encyclopedia.com|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Viens no nozīmīgākajiem Annas valdīšanas iekšpolitiskajiem notikumiem bija 1707. gada Anglijas un Skotijas ūnija, kas izveidoja vienotu valsti un parlamentu un vienlaikus nostiprināja [[Hannoveres dinastija|Hannoveres dinastijas]] protestantu pēctecības kārtību.&lt;ref name=&quot;union-articles&quot;/&gt; Valdīšanas pēdējos gados arvien lielāku ietekmi ieguva [[toriji]], un pēc 1710. gada valdības maiņas [[Roberts Hārlijs]] un [[Henrijs Sentdžons, 1. vikonts Bolingbruks|Henrijs Sentdžons]] sāka virzīt miera sarunas ar Franciju.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/women/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/anne-1665-1714|title=Anne (1665–1714)|work=Women in World History: A Biographical Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Utrehtas miers|Utrehtas miera līgums]], kas tika noslēgti 1713. gadā, izbeidza Lielbritānijas karadarbību Spānijas mantojuma karā ar Franciju un Spāniju un deva tai vairākus teritoriālus un tirdzniecības ieguvumus, tostarp [[Gibraltārs|Gibraltāru]], [[Menorka|Menorku]] un plašākas tirdzniecības iespējas Spānijas kolonijās.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;

Annas laulībā bija daudzas grūtniecības, taču neviens no viņas bērniem viņu nepārdzīvoja. Vienīgais bērns, kurš pārdzīvoja agrīno bērnību, [[Viljams, Glosteras hercogs]], nomira 1700. gadā vienpadsmit gadu vecumā.&lt;ref name=&quot;royal&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royal.uk/anne-r1702-1714|title=Anne (r. 1702–1714)|website=The Royal Family|publisher=Royal Household|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Anna nomira 1714. gada 1. augustā un bija pēdējā [[Stjuartu dinastija]]s valdniece Lielbritānijas tronī.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt; Saskaņā ar [[1701. gada Mantojuma akts|1701. gada Mantojuma aktu]] un 1707. gada ūnijas noteikumiem tronim bija jāpaliek protestantu Hannoveres līnijā.&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/parliamentaryauthority/revolution/collections1/parliamentary-collections/act-of-settlement/|title=1701 Act of Settlement|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā kā [[Sofija Hannovere]] nomira dažas nedēļas pirms Annas, troni mantoja Sofijas dēls, Hannoveres kūrfirsts Georgs Ludvigs, kurš kļuva par [[Džordžs I|Džordžu I]].&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;/&gt;

== Izcelsme un bērnība ==
[[Attēls:Sir Peter Lely (1618-80) - James II, when Duke of York with Anne Hyde, Princess Mary, later Mary II, and Princess Anne - RCIN 405879 - Royal Collection.jpg|thumbnail|upright=0.9|left|Jorkas hercogs Džeimss, vēlākais [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]], ar sievu [[Anna Haida|Annu Haidu]] un meitām [[Marija II Stjuarte|Mariju]] un Annu. [[Pīters Lelijs|Pītera Lelija]] glezna]]
Anna piedzima 1665. gada 6. februārī [[Sentdžeimsa pils|Sentdžeimsa pilī]] [[Londona|Londonā]] [[Stjuartu dinastija|Stjuartu karaļnama]] ģimenē.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Viņas tēvs bija [[Jorkas hercogs]] Džeimss, karaļa [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] jaunākais brālis un vēlākais Anglijas karalis [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]] un Skotijas karalis Džeimss VII, bet māte — [[Anna Haida]].&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;james-nce&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/religion/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/james-ii-king-england|title=James II, King of England|work=New Catholic Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Annas vecākā māsa bija nākamā karaliene [[Marija II Stjuarte|Marija II]]. No Džeimsa un Annas Haidas bērniem tikai Marija un Anna sasniedza pieauguša cilvēka vecumu.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mary-www&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/women/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/mary-ii-1662-1694|title=Mary II (1662–1694)|work=Women in World History: A Biographical Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Annas māte nomira 1671. gada 31. martā, kad Annai bija seši gadi.&lt;ref name=&quot;hyde&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/women/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/hyde-anne-1638-1671|title=Hyde, Anne (1638–1671)|work=Women in World History: A Biographical Encyclopedia|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; 1673. gadā viņas tēvs apprecējās ar katoļticīgo [[Modenas Marija|Modenas Mariju]].&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Džeimss pats bija pārgājis [[katoļticība|katoļticībā]] ap 1668.–1669. gadu, un viņa reliģiskā piederība drīz kļuva par vienu no nozīmīgākajiem politiskajiem jautājumiem Anglijā.&lt;ref name=&quot;james-nce&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;hyde&quot;/&gt; Neraugoties uz vecāku katolicismu, pēc Čārlza II uzstājības Marija un Anna tika audzinātas [[protestantisms|protestantu]] ticībā un [[Anglijas Baznīca]]s tradīcijās.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mary-www&quot;/&gt; Pēc mātes nāves abu princešu aprūpe un izglītošana tika uzticēta Edvardam un Frānsisai Viljersiem, bet nozīmīga loma viņu reliģiskajā audzināšanā bija [[Henrijs Komptons|Henrijam Komptonam]], vēlākajam Londonas bīskapam.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;

Anglijas Baznīcas mācībā saņemtā audzināšana būtiski ietekmēja Annas turpmāko dzīvi. Viņa saglabāja stingru uzticību Anglijas Baznīcai arī pieaugušā vecumā, un reliģiskā piederība kļuva par nozīmīgu viņas politisko uzskatu un valdnieces identitātes daļu.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Šī uzticība bija īpaši nozīmīga laikā, kad viņas katoļticīgā tēva politika izraisīja arvien lielākas domstarpības ar protestantisko politisko un reliģisko eliti.&lt;ref name=&quot;james-nce&quot;/&gt; Anna saņēma sava stāvokļa meitenei paredzētu, taču pēc vēlāko valdnieka pienākumu mērauklas samērā ierobežotu izglītību. Viņa apguva [[franču valoda|franču valodu]], izrunu un reliģiju, kā arī mūziku, dejošanu un ģitārspēli, taču viņas izglītībā maz uzmanības tika pievērsts vēsturei un valsts pārvaldei.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Bērnībā Anna kādu laiku uzturējās arī [[Francija Karaliste|Francijā]], kur tika ārstēta viņas redze. Pēc atgriešanās Anglijā viņa dzīvoja Sentdžeimsa pils telpās un vēlāk Viljersu ģimenes aprūpē.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;

Viljersu ģimenes mājsaimniecībā Anna iepazinās ar [[Sāra Čērčila|Sāru Dženingsu]], kura bija dažus gadus vecāka par viņu un vēlāk apprecējās ar [[Džons Čērčils|Džonu Čērčilu]].&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sarah-columbia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/marlborough-sarah-churchill-duchess|title=Marlborough, Sarah Churchill, duchess of|work=The Columbia Encyclopedia, 6th ed.|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Abu draudzība kļuva ļoti cieša, un pēc Annas laulībām Sāra tika iecelta par vienu no viņas galma dāmām un kļuva par tuvu uzticības personu.&lt;ref name=&quot;sarah-columbia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sarah-bio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/women/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/churchill-sarah-jennings-1660-1744|title=Churchill, Sarah Jennings (1660–1744)|work=Women in World History: A Biographical Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk, Annai kļūstot par karalieni, Sārai bija ievērojama personiska un politiska ietekme galmā, taču domstarpības par politiku un Sāras centieni ietekmēt karalienes lēmumus pakāpeniski sabojāja abu attiecības. 1711. gadā Sāra zaudēja savus galma amatus.&lt;ref name=&quot;sarah-columbia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;

== Laulība un bērni ==
[[Attēls:Queen Anne and William, Duke of Gloucester by studio of Sir Godfrey Kneller.jpg|thumbnail|upright=0.8|Anna ar savu dēlu Viljamu, Glosteras hercogu, ap 1694. gadu. [[Godfrijs Knellers|Godfrija Knellera]] darbnīcas glezna]]
1683. gada 28. jūlijā Anna apprecējās ar [[Georgs, Kamberlendas hercogs|Dānijas princi Georgu]], Dānijas karaļa [[Frederiks III|Frederika III]] jaunāko dēlu.&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Laulībai bija arī dinastiju apvienošanās un diplomātiska nozīme, un tā nostiprināja [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] un [[Dānijas Karaliste|Dānijas]] diplomātisko tuvināšanos.&lt;ref name=&quot;george-oxford&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/george-denmark-prince|title=George of Denmark, Prince|work=The Oxford Companion to British History|author=Hanham, Andrew|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Georgs pēc laulībām dzīvoja galvenokārt Anglijā, bet pēc Annas kāpšanas tronī 1702. gadā kļuva par [[Lielbritānijas lords augstais admirālis|lordu augsto admirāli]] un ieņēma arī citus militārus un galma amatus.&lt;ref name=&quot;george-oxford&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;greenwich&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rmg.co.uk/collections/objects/rmgc-object-14188|title=George, 1653–1708, Prince of Denmark, Duke of Cumberland and Lord High Admiral|website=Royal Museums Greenwich|publisher=National Maritime Museum|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Georga faktiskā politiskā ietekme tomēr bija ierobežota. Viņš nepildīja patstāvīga politiskā līdera lomu, un pat lorda augstā admirāļa amatā viņa darbības iespējas bija samērā šauras.&lt;ref name=&quot;greenwich&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;george-oxford&quot;/&gt; Toties Annas un Georga laulība avotos raksturota kā cieša un savstarpēji uzticīga. Georgs bija karalienes uzticams dzīvesbiedrs viņas daudzo personisko un politisko pārbaudījumu laikā.&lt;ref name=&quot;george-oxford&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;anne-encyclopedia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/anne|title=Anne|author=Hanham, Andrew|work=The Oxford Companion to British History|publisher=Oxford University Press|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Georgs nomira 1708. gada 28. oktobrī [[Kensingtonas pils|Kensingtonas pilī]], un viņa nāve Annu smagi skāra.&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;

Annas laulību pavadīja daudzas grūtniecības, no kurām daudzas beidzās ar [[spontānais aborts|spontāniem abortiem]], [[nedzīvi dzimis bērns|nedzīvi dzimušiem bērniem]] vai bērnu nāvi zīdaiņa un agrā bērnībā.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Avotos grūtniecību un bērnu skaits tiek uzskaitīts nedaudz atšķirīgi. ''Royal Household'' un vairākas enciklopēdijas min 18 grūtniecības, savukārt citos biogrāfiskajos avotos bērnu skaits uzskaitīts citādi.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Neviens Annas bērns nesasniedza pieauguša cilvēka vecumu un nepārdzīvoja māti.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Visilgāk nodzīvoja [[Viljams, Glosteras hercogs]], kurš piedzima 1689. gadā un bija vienīgais Annas bērns, kas pārdzīvoja agru bērnību.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Tā kā [[Viljams III|Viljamam III]] un [[Marija II Stjuarte|Marijai II]] nebija bērnu un Anna bija nākamā protestantiskās troņa pēctecības līnijā, Glosteras hercoga piedzimšana šķietami nodrošināja Stjuartu protestantiskās līnijas turpinājumu.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/parliamentaryauthority/revolution/overview/actofsettlement/|title=The Act of Settlement|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr Viljams nomira 1700. gada jūlijā vienpadsmit gadu vecumā, un Anna palika bez dzīva pēcnācēja, kas varētu mantot troni.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;

Glosteras hercoga nāve būtiski saasināja jautājumu par protestantisku troņa pēctecību. Atbildot uz radušos pēctecības krīzi, Anglijas parlaments 1701. gadā pieņēma [[1701. gada Mantojuma akts|Mantojuma aktu]], ar kuru gadījumā, ja Viljamam III un Annai vairs nebūtu pēcnācēju, Anglijas kronis tika paredzēts protestantiskajai [[Sofija Hannovere|Sofijai Hannoverei]] un viņas protestantiskajiem pēcnācējiem.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;/&gt; Pēc [[Akts par ūniju|1707. gada ūnijas]] šī protestantiskā pēctecības kārtība tika attiecināta arī uz jaunizveidoto [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas Karalisti]], un pēc Annas nāves 1714. gadā troni mantoja Sofijas dēls [[Džordžs I|Georgs Ludvigs]], Hannoveres kūrfirsts.&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;/&gt;

== Slavenā revolūcija un princeses gadi ==
{{pamatraksts|Slavenā revolūcija}}
[[Attēls:Willem Wissing and Jan van der Vaardt - Queen Anne, when Princess of Denmark, 1665 – 1714 - Google Art Project.jpg|thumbnail|upright=0.8|Princese Anna 1685. gadā. [[Vilems Visings|Vilema Visinga]] un [[Jans van der Vārts|Jana van der Vārta]] glezna]]
Pēc [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] nāves 1685. gadā Annas tēvs [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]] kļuva par Anglijas un Īrijas karali un kā Džeimss VII — par Skotijas karali.&lt;ref name=&quot;james&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/james-ii-england|title=James II|work=World Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa [[katoļticība|katolicisms]] un politika, ar kuru viņš centās paplašināt katoļu iespējas ieņemt valsts amatus un mazināt pret katoļiem vērsto likumu ietekmi, izraisīja pieaugošu pretestību [[protestantisms|protestantiskajā]] politiskajā un reliģiskajā elitē.&lt;ref name=&quot;glorious&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/modern-europe/british-and-irish-history/glorious-revolution|title=Glorious Revolution (Britain)|work=Europe, 1450 to 1789: Encyclopedia of the Early Modern World|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;james-nce&quot;/&gt; Kamēr Džeimsam nebija dēla, viņa vecākā protestantiskā meita [[Marija II Stjuarte|Marija]] bija troņa mantiniece, bet pēc viņas pēctecības līnijā atradās Anna.&lt;ref name=&quot;james-francis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/james-francis-edward-stuart|title=Stuart, James Francis Edward|author=Lenman, Bruce Philip|work=The Oxford Companion to British History|publisher=Oxford University Press|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Situācija būtiski mainījās 1688. gada 10. jūnijā, kad Džeimsa otrajai sievai [[Modenas Marija|Modenas Marijai]] piedzima dēls [[Džeimss Frānsiss Edvards Stjuarts]].&lt;ref name=&quot;maryii&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/mary-ii|title=Mary II|author=Aldridge, David Denis|work=The Oxford Companion to British History|publisher=Oxford University Press|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Karaļa dēls mantošanas secībā nostājās priekšā Marijai un Annai, un iespēja, ka Džeimsam sekos katoļticīgs mantinieks un izveidosies katoļu Stjuartu pēctecības līnija, būtiski pastiprināja politisko krīzi.&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;james-francis&quot;/&gt; 1688. gada vasarā vairāki ietekmīgi Anglijas politiķi uzaicināja Marijas vīru [[Viljams III|Viljamu Orānieti]] iejaukties pret Džeimsa politiku, un 5. novembrī Viljams ar karaspēku izcēlās [[Torbeja|Torbejā]] Anglijas dienvidrietumos.&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt; Vairāki ievērojami aristokrāti, politiķi un armijas virsnieki, tostarp [[Džons Čērčils]], pārgāja Viljama pusē, būtiski vājinot Džeimsa stāvokli.&lt;ref name=&quot;marlborough-oxford&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/john-churchill-1st-duke-marlborough|title=Marlborough, John Churchill, 1st duke of|work=The Oxford Companion to British History|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Arī Anna pameta tēva galmu. Ar savas tuvas uzticības personas [[Sāra Čērčila|Sāras Čērčilas]] palīdzību viņa slepus aizbēga no Londonas un pievienojās Džeimsa pretinieku nometnei.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sarah-bio&quot;/&gt; Annas aiziešana bija vēl viens trieciens Džeimsam laikā, kad viņš jau zaudēja ievērojamas daļas militārās un politiskās elites atbalstu.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;

[[Attēls:Sarah Churchill Duchess.jpg|thumbnail|left|upright=0.8|[[Sāra Čērčila]], Marlboro hercogiene, Annas tuvākā draudzene un uzticības persona. Portrets piedēvēts Godfrijam Knelleram]]
Džeimss neveiksmīgi mēģināja aizbēgt 11. decembrī, bet 23. decembrī pameta Angliju un devās uz Franciju.&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt; 1689. gada februārī Anglijas Konventa parlaments paziņoja, ka ar savu aizbraukšanu Džeimss ir atteicies no troņa, un piedāvāja kroni kopīgi Viljamam un Marijai. Skotijā atsevišķā konstitucionālā procesā par valdniekiem tika atzīti tie paši monarhi.&lt;ref name=&quot;billrights&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/parliamentaryauthority/revolution/overview/billofrights/|title=The Convention and Bill of Rights|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt; Šie 1688.–1689. gada notikumi kļuva pazīstami kā [[Slavenā revolūcija]].&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt; 1689. gadā [[Viljams III|Viljams III]] un [[Marija II Stjuarte|Marija II]] kļuva par kopīgiem Anglijas, Skotijas un Īrijas valdniekiem.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Anglijā [[1689. gada Tiesību akts]] (''Bill of Rights'') ne vien ierobežoja kroņa pilnvaras un izslēdza katoļus no troņa mantošanas, bet arī noteica protestantisko pēctecības kārtību. Pēc Viljama un Marijas tronis vispirms bija paredzēts Marijas pēcnācējiem, pēc tam Annai un viņas pēcnācējiem, bet pēc tiem — iespējamiem Viljama pēcnācējiem no citas laulības.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Tā kā Viljama un Marijas laulība palika bez bērniem, Annas vieta protestantiskajā troņa pēctecībā kļuva īpaši nozīmīga.&lt;ref name=&quot;maryii&quot;/&gt;

Tomēr Annas attiecības ar vecāko māsu Mariju drīz pasliktinājās. Viens no galvenajiem nesaskaņu iemesliem bija Annas ciešā draudzība ar Sāru Čērčilu un saikne ar viņas vīru Džonu Čērčilu.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sarah-columbia&quot;/&gt; Džons Čērčils, kurš bija palīdzējis Viljamam Slavenās revolūcijas laikā, vēlāk nonāca karaļa aizdomās un 1692. gadā tika atcelts no saviem amatiem. Tajā pašā gadā viņš uz neilgu laiku tika ieslodzīts [[Tauers|Londonas Tauerā]].&lt;ref name=&quot;marlborough-oxford&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;marlborough2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/churchill-john-duke-marlborough-1650-1722|title=Churchill, John, Duke of Marlborough (1650–1722)|website=Encyclopedia.com|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Marija centās panākt, lai Anna pārtrauktu ciešās attiecības ar Sāru, taču Anna atteicās to darīt.&lt;ref name=&quot;sarah-bio&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mary-www&quot;/&gt; Tā rezultātā abas māsas atsvešinājās, un Anna zaudēja savas telpas karaļa galmā un kopā ar vīru [[Georgs, Kamberlendas hercogs|Dānijas princi Georgu]] kādu laiku dzīvoja ārpus tā.&lt;ref name=&quot;sarah-bio&quot;/&gt; Marija II 1694. gada 28. decembrī nomira no [[bakas|bakām]], neatstājot bērnus, un Viljams III turpināja valdīt viens.&lt;ref name=&quot;maryii&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mary-www&quot;/&gt; Pēc Marijas nāves ilgstošais naids starp Annu un Viljamu mazinājās, un abi panāca zināmu izlīgumu. Vēlāk arī Džons Čērčils pakāpeniski atguva karaļa uzticību un 1698. gadā tika atjaunots vairākos amatos.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;marlborough2&quot;/&gt; Tā kā Viljamam nebija pēcnācēju, Annas nozīme troņa pēctecībā arvien pieauga.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;

Situācija atkal būtiski mainījās 1700. gada jūlijā, kad vienpadsmit gadu vecumā nomira Annas vienīgais bērns, kurš bija pārdzīvojis agru bērnību, [[Viljams, Glosteras hercogs]].&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Pēc viņa nāves vairs nebija protestantiska Stjuartu pēcnācēja, kas varētu mantot troni pēc Annas, un Anglijas parlaments 1701. gadā pieņēma [[1701. gada Mantojuma akts|Mantojuma aktu]], nosakot, ka pēc Annas un viņas iespējamiem pēcnācējiem kronis pāries [[Sofija Hannovere|Sofijai Hannoverei]] un viņas protestantiskajiem pēcnācējiem.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Tomēr pati Anna saglabāja vietu troņa mantošanas kārtībā tieši aiz Viljama III un pēc viņa nāves 1702. gada martā kļuva par karalieni.&lt;ref name=&quot;parliament-union&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/legislativescrutiny/act-of-union-1707/overview/union-between-scotland-and-england/|title=Union between Scotland and England?|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Annas nostāšanās pret tēvu 1688. gada krīzes laikā bija nozīmīga Džeimsa II politiskās izolācijas sastāvdaļa, lai gan viņa gāšanu noteica daudz plašāks militāru, reliģisku un politisku spēku kopums.&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;marlborough-oxford&quot;/&gt; Slavenās revolūcijas rezultātā izveidotā politiskā kārtība vienlaikus nostiprināja Annas vietu protestantiskajā pēctecības līnijā un radīja konstitucionālos priekšnoteikumus viņas kāpšanai tronī 1702. gadā.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;

== Troņa pēctecība un nākšana pie varas ==
[[Attēls:Act of Settlement 3323.jpg|thumbnail|upright=0.9|[[1701. gada Mantojuma akts|1701. gada Mantojuma akta]] eksemplārs. Ar aktu Anglijas troņa pēctecība tika paredzēta Sofijai Hannoverei un viņas protestantiskajiem pēcnācējiem, ja Viljamam III vai Annai nebūtu mantinieku]]
Annas vienīgā bērna, kurš bija pārdzīvojis agru bērnību, [[Viljams, Glosteras hercogs|Viljama, Glosteras hercoga]], nāve 1700. gadā vienpadsmit gadu vecumā izraisīja nopietnu [[protestantisms|protestantiskās]] troņa pēctecības problēmu.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;royal-settlement&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royal.uk/act-settlement-0|title=The Act of Settlement|website=The Royal Family|publisher=Royal Household|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Viljams III|Viljamam III]] un [[Marija II Stjuarte|Marijai II]] nebija bērnu, savukārt Annai pēc dēla nāves vairs nebija dzīva pēcnācēja, kas varētu mantot troni.&lt;ref name=&quot;royal-settlement&quot;/&gt; Tādēļ radās jautājums par troņa pēctecību pēc Viljama un Annas nāves. Starp dinastijas tuvākajiem [[Stjuartu dinastija|Stjuartu]] pēctečiem bija daudzi [[katoļticība|katoļi]], taču pēc [[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]] izveidotā politiskā kārtība paredzēja, ka Anglijas kronis jānodod protestantiskam valdniekam.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Lai nodrošinātu protestantisku pēctecību, [[Anglijas parlaments]] 1701. gadā pieņēma [[1701. gada Mantojuma akts|Mantojuma aktu]] ({{val|en|Act of Settlement}}).&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Tas noteica, ka gadījumā, ja ne Viljamam III, ne Annai nebūs pēcnācēju, Anglijas kronis pēc Annas nāves pāries [[Sofija Hannovere|Sofijai Hannoverei]] un viņas protestantiskajiem pēcnācējiem.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;royal-settlement&quot;/&gt; Sofija bija karaļa [[Džeimss I Stjuarts|Džeimsa I]] mazmeita — viņa meitas [[Elizabete Stjuarte, Bohēmijas karaliene|Elizabetes Stjuartes]] meita — un tādējādi piederēja Stjuartu pēcteču lokam.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Likums vienlaikus atkārtoti nostiprināja katoļu izslēgšanu no Anglijas troņa mantošanas, paredzot, ka kroni nevar mantot katoļticīgais vai persona, kas precējusies ar katoli.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;

[[Attēls:Closterman, John - Queen Anne - NPG 215.jpg|thumbnail|left|upright=0.8|Karaliene Anna kronēšanas tērpā ap 1702. gadu. [[Džons Klostermans|Džona Klostermana]] darbnīcas portrets]]
Šī pēctecības kārtība izslēdza no Anglijas troņa Annas katoļticīgo pusbrāli [[Džeimss Frānsiss Edvards Stjuarts|Džeimsu Frānsisu Edvardu Stjuartu]], [[Džeimss II Stjuarts|Džeimsa II]] un [[Modenas Marija|Modenas Marijas]] dēlu.&lt;ref name=&quot;james-francis&quot;/&gt; No striktas iedzimtas pēctecības viedokļa viņš bija viens no tuvākajiem Stjuartu troņa pretendentiem, taču katoļticības un pēc 1688.–1689. gada izveidotās protestantiskās pēctecības kārtības dēļ viņa tiesības Anglijā netika atzītas.&lt;ref name=&quot;james-francis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Pēc Džeimsa II nāves 1701. gadā viņa atbalstītāji atzina Džeimsu Frānsisu Edvardu par likumīgo karali, un viņš kļuva par galveno [[jakobīti|jakobītu]] pretendentu uz Anglijas, Skotijas un Īrijas troņiem.&lt;ref name=&quot;jacobites&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/religion/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/jacobites-english|title=Jacobites (English)|work=New Catholic Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;james-francis&quot;/&gt; Viljams III nomira 1702. gada 8. martā, un Anna viņu nomainīja tronī, kļūstot par Anglijas, Skotijas un Īrijas karalieni.&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;anne-encyclopedia&quot;/&gt; Tomēr 1701. gada Mantojuma akts šajā laikā attiecās tikai uz Anglijas kroni. Skotijai joprojām bija sava troņa pēctecības kārtība, un Hannoveres protestantiskā pēctecība abās karaļvalstīs tika saskaņota līdz ar [[Akts par ūniju|1707. gada ūniju]].&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;parliament-union&quot;/&gt;

Annas nākšana tronī tika uzņemta labvēlīgi, un savas valdīšanas sākumā viņa centās īpaši uzsvērt savu saikni ar Angliju un [[Anglijas Baznīca|Anglijas Baznīcu]].&lt;ref name=&quot;anne-encyclopedia&quot;/&gt; Savā pirmajā runā Anglijas parlamentam 1702. gada 11. martā viņa paziņoja, ka viņas sirds esot “pilnībā angliska” ({{val|en|entirely English}}), tādējādi uzsverot savu anglisko identitāti laikā pēc Nīderlandē dzimušā Viljama III valdīšanas.&lt;ref name=&quot;speech&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://stuarts-online.com/resources/texts/queen-anne-her-majestys-most-gracious-speech-to-both-houses-of-parliament-on-eleventh-of-march-1702-1702/|title=Queen Anne, Her Majesty’s Most Gracious Speech to Both Houses of Parliament, on Eleventh of March 1702|date=1702|website=Stuarts Online|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņas uzticība Anglijas Baznīcai bija būtiska gan Annas personiskās reliģiskās pārliecības, gan politiskās identitātes sastāvdaļa.&lt;ref name=&quot;anne-encyclopedia&quot;/&gt; Anna tika kronēta [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]] 1702. gada 23. aprīlī, [[Svētā Jura diena|Svētā Jura dienā]].&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;coronation&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationaltrustcollections.org.uk/object/773294|title=Coronation medal of Queen Anne|website=National Trust Collections|publisher=National Trust|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Tobrīd viņas veselību jau bija iedragājušas ilgstošas veselības problēmas, un kronēšanas dienā viņa cieta no [[podagra|podagras]]. Tā kā Anna nespēja pati noiet visu ceļu līdz abatijai, topošās karalienes sardze viņu baznīcā ienesa atvērtā krēslā.&lt;ref name=&quot;coronation-westminster&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westminster-abbey.org/history/coronations-at-the-abbey/coronation-stories|title=Coronation stories|website=Westminster Abbey|publisher=Dean and Chapter of Westminster|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Kronēšana formāli nostiprināja viņas valdīšanas sākumu, un tradicionālajā kronēšanas zvērestā tika apliecināta arī valdnieces saistība ar protestantisko Anglijas Baznīcu.&lt;ref name=&quot;coronation-oath&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westminster-abbey.org/history/coronations-at-the-abbey/spotlight-on-coronations/order-of-service|title=Order of Service|website=Westminster Abbey|publisher=Dean and Chapter of Westminster|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Troņa pēctecības jautājums ar Annas nākšanu pie varas tomēr nebija galīgi atrisināts. Tā kā viņai vairs nebija dzīvu bērnu, spēkā palika 1701. gada Mantojuma aktā noteiktā Hannoveres protestantiskā pēctecības līnija.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; [[Sofija Hannovere]] nomira 1714. gada jūnijā, tikai dažas nedēļas pirms Annas, tādēļ pēc karalienes nāves 1714. gada 1. augustā troni mantoja Sofijas vecākais dēls, Hannoveres kūrfirsts Georgs Ludvigs, kurš kļuva par [[Džordžs I|Džordžu I]].&lt;ref name=&quot;royal-settlement&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sophia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/parliamentaryauthority/revolution/collections1/parliamentary-collections/princess-sophia-act/|title=Princess Sophia's Naturalization Act, 1705|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Valdīšanas gadi ==
{{nepilnīga sadaļa}}

== Dzimtas koks ==
{{familytree/start|style=margin: 1em auto 1em auto;}}
{{familytree | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |Džeimss| |Džeimss='''[[Džeimss I Stjuarts|Džeimss VI]]'''&lt;br /&gt;1566–1625}}
{{familytree | | | | | | | | | | | | | | | | | | |,|-|-|-|^|-|-|-|.| | |}}
{{familytree | | | |Edvards| | | | | | | | | | | |Čārlzs| | | | | |Elizabete|Edvards=[[Edvards Haids]]&lt;br /&gt;1609–1674|Čārlzs='''[[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]]'''&lt;br /&gt;1600–1649|Elizabete=[[Elizabete Stjuarte]]&lt;br /&gt;1596–1662}}
{{familytree | | |,|-|^|-|.| | | |,|-|-|-|-|-|-|-|+|-|-|-|.| | | |!|}}
{{familytree | |Laurencs| |Anna|v|Džeimss|v|Marija| |Princese Marija| |Čārlzs| |Sofija|Laurencs=[[Laurencs Haids]]&lt;br /&gt;1641–1711|Anna=[[Anna Haida]]&lt;br /&gt;1637–1671|Džeimss='''[[Džeimss II Stjuarts]]'''&lt;br /&gt;1633–1701| |Marija=[[Modenas Marija]] &lt;br /&gt;1658–1718|Princese Marija=[[Karaliskā princese Marija|Princese Marija]]&lt;br /&gt;1631–1660|Čārlzs='''[[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzs II]]'''&lt;br /&gt;1630–1685|Sofija=[[Hannoveres Sofija]]&lt;br /&gt;1630–1714}}
{{familytree | | | | | | | | |!| | | |!| | | | | |!| | | | | | | |!||}}
{{familytree | | | | | | |,|-|^|-|.|Džeimss| | | | |!| | | | | | | |!| |Džeimss=[[Džeims Francis Edvards]]&lt;br /&gt;1688–1766}}
{{familytree | | | | | | |!| | | |!| | | | | | | |!| | | | | | | |!|}}
{{familytree | | | | | |Anna| |Marija|-|-|-|-|-|Viljams| | | | | |Džordžs| | |Anna='''Anna'''&lt;br /&gt;1665–1714|Marija='''[[Marija II Stjuarte]]'''&lt;br /&gt;1662–1694|Viljams='''[[Viljams III]]'''&lt;br /&gt;1650–1702|Džordžs='''[[Džordžs I]]'''&lt;br /&gt;1660–1727}}
{{familytree/end}}

== Papildliteratūra ==
{{refbegin}}
* {{Grāmatas atsauce | last = Benians | first = Ernest Alfred | title = The Cambridge Modern History | publisher = MacMillan &amp; Co. | year = 1909 | url = http://books.google.com/books?vid=OCLC00487943&amp;id=UkiuhTjyAuAC&amp;pg=RA1-PA91&amp;lpg=RA1-PA91&amp;dq=act+of+union#PRA1-PA91,M1|display-authors=etal}}
* {{Grāmatas atsauce | last = Gregg | first = Edward | title = Queen Anne | publisher = Yale University Press | year = 2001 | url = http://books.google.com/books?visbn=0300090242&amp;id=rpUnT_1eWCQC&amp;pg=PP1&amp;lpg=PP1&amp;ots=fFR_mjkU6M&amp;dq=queen+anne&amp;sig=6MTBSTd4ox3ObpZMac6VxvVHPfM#PPA94,M1
}}
* {{Grāmatas atsauce | last = Innes | first = Arthur Donald | title = A History of England and the British Empire | publisher = The MacMillan Company | year = 1913 | url = http://books.google.com/books?vid=OCLC01319080&amp;id=m4ICAAAAMAAJ&amp;pg=RA1-PA89&amp;lpg=RA1-PA89&amp;dq=act+of+succession#PRA1-PA440,M1}}
* {{Grāmatas atsauce |last = Lednum | first = John|title = A History of the Rise of Methodism in America|url = https://archive.org/details/historyofriseofm0000ledn | publisher = John Lednum| location = Philadelphia| year= 1859}}
* {{Grāmatas atsauce | last = Lodge | first = Edmund | title = The Genealogy of the Existing British Peerage | publisher = Saunders and Otley | year = 1832 | url = http://books.google.com/books?vid=OCLC03444095&amp;id=QK-4tHp4dzgC&amp;pg=RA1-PA2-IA10&amp;lpg=RA1-PA2-IA10&amp;dq=peerage#PRA4-PA8,M1}}
* Waller, Maureen (2006). ''Sovereign Ladies: Sex, Sacrifice, and Power. The Six Reigning Queens of England''. New York: St. Martin's Press. {{ISBN|0-312-33801-5}}.
* {{Grāmatas atsauce| last = Ward| first = Adolphus W. (ed.)| title = The Cambridge Modern History| publisher = Cambridge University Press| location = Cambridge, England| url = http://www.uni-mannheim.de/mateo/camenaref/cmh/cmh.html| access-date = {{dat|2009|03|22||bez}}| archive-date = {{dat|2014|02|10||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20140210213151/http://www.uni-mannheim.de/mateo/camenaref/cmh/cmh.html}}
{{refend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās siates ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{Amatu secība | pirms = [[Viljams III]] | virsraksts = Anglijas, Skotijas un Īrijas karaliene | periods = 1702.-1707. | pēc = ''tituls pārsaukts par&lt;br /&gt;Lielbritānijas un Īrijas karalieni''}}
{{Amatu secība | pirms = ''tituls izveidots'' | virsraksts = [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Īrijas Karaliste|Īrijas]] karaliene | periods = 1707.-1714. | pēc = [[Džordžs I]]}}
{{kastes beigas}}
{{Lielbritānijas monarhi}}
{{Anglijas karaļi}}
{{Skotijas valdnieki}}
{{Īrijas karaļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stjuarte, Anna}}
[[Kategorija:1665. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1714. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes monarhi]]
[[Kategorija:Stjuartu dinastija]]
[[Kategorija:Anglijas monarhi]]</text>
      <sha1>ls6tpo5uxd8mzoorfp6oup3p3wf5e0z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518328</id>
      <parentid>4518327</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T05:41:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4518328</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42056" sha1="s5ik1ngmu3h4a5bhjcakyvjmldcilia" xml:space="preserve">{{Karaliskas personas infokaste
| vārds               = Anna Stjuarte
| vārds_orģ           = ''Anne Stuart''
| attēls              = Queen Anne.jpg
| att_izm             = 220px
| apraksts            = Karaliene Anna 1707. gada gravīrā
| dzimums             = S

| succession          = [[Anglijas Karaliste|Anglijas]], [[Skotijas Karaliste|Skotijas]] un [[Īrijas Karaliste|Īrijas]] karaliene
| reign               = {{dat|1702|3|8}} — {{dat|1707|5|1}}
| coronation          = {{dat|1702|4|23}}
| predecessor         = [[Viljams III]]

| succession1         = [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Īrijas Karaliste|Īrijas]] karaliene
| reign1              = {{dat|1707|5|1}} — {{dat|1714|8|1}}
| predecessor1        = ''amats izveidots''
| successor1          = [[Džordžs I]]

| dzim_dati           = {{dat|1665|2|6}}
| dzim_vieta          = {{flagicon image|Flag of England.svg}} [[Sentdžeimsa pils]], [[Londona]], [[Anglijas Karaliste]]
| mir_dati            = {{mdv|1714|8|1|1665|2|6}}
| mir_vieta           = {{flagicon image|Flag of Great Britain (1707–1800).svg}} [[Kensingtonas pils]], [[Londona]], [[Lielbritānijas Karaliste]]
| burial_date         = {{dat|1714|8|24}}
| burial_place        = [[Vestminsteras abatija]], [[Londona]]

| dinastija           = [[Stjuartu dinastija]]
| tēvs                = [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]]
| māte                = [[Anna Haida]]
| dzīvesb             = [[Georgs, Kamberlendas hercogs|Dānijas princis Georgs]]
| bērni               = [[Princis Viljams, Glosteras hercogs|Viljams, Glosteras hercogs]]
| reliģija            = [[anglikānisms]]

| paraksts            = Firma Reina Ana.svg
}}

'''Anna Stjuarte''' ({{val|en|Anne Stuart}}; dzimusi {{dat|1665|2|6}}, mirusi {{dat|1714|8|1}}) bija [[Stjuartu dinastija]]s valdniece, [[Džeimss II Stjuarts|Džeimsa II]] un [[Anna Haida|Annas Haidas]] meita un karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] jaunākā māsa.&lt;ref name=&quot;westminster&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westminster-abbey.org/abbey-commemorations/royals/queen-anne|title=Queen Anne|website=Westminster Abbey|publisher=Dean and Chapter of Westminster|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/anne-queen|title=Anne (queen)|work=Europe, 1450 to 1789: Encyclopedia of the Early Modern World|author=Black, Jeremy|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan viņas tēvs kļuva par [[katoļticība|katoli]], Anna pēc sava tēvoča [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] rīkojuma kopā ar māsu Mariju tika audzināta [[Anglijas Baznīca]]s ticībā un palika tai uzticīga visu mūžu.&lt;ref name=&quot;britannica1911&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/1911_Encyclop%C3%A6dia_Britannica/Anne%2C_Queen_of_Great_Britain_and_Ireland|title=Anne, Queen of Great Britain and Ireland|website=Encyclopædia Britannica, 11th edition|publisher=Cambridge University Press|date=1911|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt; 1683. gada 28. jūlijā viņa apprecējās ar [[Georgs, Kamberlendas hercogs|Dānijas princi Georgu]].&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Pēc [[Viljams III|Viljama III]] nāves 1702. gada 8. martā Anna kļuva par [[Anglijas Karaliste|Anglijas]], [[Skotijas Karaliste|Skotijas]] un [[Īrijas Karaliste|Īrijas]] karalieni un 1702. gada 23. aprīlī tika kronēta [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]].&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; No 1702. līdz 1707. gadam Anna valdīja pār atsevišķajām Anglijas un Skotijas karaļvalstīm, kurām kopš 1603. gada bija viens monarhs, bet saglabājās atsevišķi parlamenti un valsts institūcijas.&lt;ref name=&quot;parliament-crowns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/legislativescrutiny/act-of-union-1707/overview/union-of-the-crowns/|title=Union of the Crowns|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Akts par ūniju|1707. gada ūnijas aktam]] stājoties spēkā 1. maijā, Anglija un Skotija tika apvienotas vienā [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas Karalistē]] ar kopīgu [[Apvienotās Karalistes parlaments|parlamentu]], un Anna kļuva par pirmo jaunās valsts valdnieci.&lt;ref name=&quot;union&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/legislativescrutiny/act-of-union-1707/|title=Act of Union 1707|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;union-articles&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/legislativescrutiny/act-of-union-1707/overview/the-articles-constitution-and-trade/|title=The Articles, constitution and trade|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Īrija palika atsevišķa karaļvalsts, un Anna visu savu valdīšanas laiku bija arī Īrijas karaliene.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;

Annas valdīšanas ārpolitikā dominēja [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas mantojuma karš]], kurā Lielbritānijai bija viena no vadošajām lomām.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt; Nozīmīga loma karā bija [[Džons Čērčils|Džonam Čērčilam]], Marlboro hercogam, kurš komandēja sabiedroto spēkus un guva vairākas ievērojamas uzvaras, tostarp [[Blenheimas kauja|Blenheimas]], [[Ramijī kauja|Ramijī]], [[Audenardes kauja|Audenardes]] un [[Malplakē kauja|Malplakē kaujās]].&lt;ref name=&quot;marlborough-encyclopedia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/1st-duke-marlborough|title=1st Duke of Marlborough|website=Encyclopedia.com|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Viens no nozīmīgākajiem Annas valdīšanas iekšpolitiskajiem notikumiem bija 1707. gada Anglijas un Skotijas ūnija, kas izveidoja vienotu valsti un parlamentu un vienlaikus nostiprināja [[Hannoveres dinastija|Hannoveres dinastijas]] protestantu pēctecības kārtību.&lt;ref name=&quot;union-articles&quot;/&gt; Valdīšanas pēdējos gados arvien lielāku ietekmi ieguva [[toriji]], un pēc 1710. gada valdības maiņas [[Roberts Hārlijs]] un [[Henrijs Sentdžons, 1. vikonts Bolingbruks|Henrijs Sentdžons]] sāka virzīt miera sarunas ar Franciju.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/women/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/anne-1665-1714|title=Anne (1665–1714)|work=Women in World History: A Biographical Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Utrehtas miers|Utrehtas miera līgums]], kas tika noslēgti 1713. gadā, izbeidza Lielbritānijas karadarbību Spānijas mantojuma karā ar Franciju un Spāniju un deva tai vairākus teritoriālus un tirdzniecības ieguvumus, tostarp [[Gibraltārs|Gibraltāru]], [[Menorka|Menorku]] un plašākas tirdzniecības iespējas Spānijas kolonijās.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;

Annas laulībā bija daudzas grūtniecības, taču neviens no viņas bērniem viņu nepārdzīvoja. Vienīgais bērns, kurš pārdzīvoja agrīno bērnību, [[Viljams, Glosteras hercogs]], nomira 1700. gadā vienpadsmit gadu vecumā.&lt;ref name=&quot;royal&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royal.uk/anne-r1702-1714|title=Anne (r. 1702–1714)|website=The Royal Family|publisher=Royal Household|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Anna nomira 1714. gada 1. augustā un bija pēdējā [[Stjuartu dinastija]]s valdniece Lielbritānijas tronī.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt; Saskaņā ar [[1701. gada Mantojuma akts|1701. gada Mantojuma aktu]] un 1707. gada ūnijas noteikumiem tronim bija jāpaliek protestantu Hannoveres līnijā.&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/parliamentaryauthority/revolution/collections1/parliamentary-collections/act-of-settlement/|title=1701 Act of Settlement|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā kā [[Sofija Hannovere]] nomira dažas nedēļas pirms Annas, troni mantoja Sofijas dēls, Hannoveres kūrfirsts Georgs Ludvigs, kurš kļuva par [[Džordžs I|Džordžu I]].&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;/&gt;

== Izcelsme un bērnība ==
[[Attēls:Sir Peter Lely (1618-80) - James II, when Duke of York with Anne Hyde, Princess Mary, later Mary II, and Princess Anne - RCIN 405879 - Royal Collection.jpg|thumbnail|upright=0.9|left|Jorkas hercogs Džeimss, vēlākais [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]], ar sievu [[Anna Haida|Annu Haidu]] un meitām [[Marija II Stjuarte|Mariju]] un Annu. [[Pīters Lelijs|Pītera Lelija]] glezna]]
Anna piedzima 1665. gada 6. februārī [[Sentdžeimsa pils|Sentdžeimsa pilī]] [[Londona|Londonā]] [[Stjuartu dinastija|Stjuartu karaļnama]] ģimenē.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Viņas tēvs bija [[Jorkas hercogs]] Džeimss, karaļa [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] jaunākais brālis un vēlākais Anglijas karalis [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]] un Skotijas karalis Džeimss VII, bet māte — [[Anna Haida]].&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;james-nce&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/religion/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/james-ii-king-england|title=James II, King of England|work=New Catholic Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Annas vecākā māsa bija nākamā karaliene [[Marija II Stjuarte|Marija II]]. No Džeimsa un Annas Haidas bērniem tikai Marija un Anna sasniedza pieauguša cilvēka vecumu.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mary-www&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/women/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/mary-ii-1662-1694|title=Mary II (1662–1694)|work=Women in World History: A Biographical Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Annas māte nomira 1671. gada 31. martā, kad Annai bija seši gadi.&lt;ref name=&quot;hyde&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/women/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/hyde-anne-1638-1671|title=Hyde, Anne (1638–1671)|work=Women in World History: A Biographical Encyclopedia|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; 1673. gadā viņas tēvs apprecējās ar katoļticīgo [[Modenas Marija|Modenas Mariju]].&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Džeimss pats bija pārgājis [[katoļticība|katoļticībā]] ap 1668.–1669. gadu, un viņa reliģiskā piederība drīz kļuva par vienu no nozīmīgākajiem politiskajiem jautājumiem Anglijā.&lt;ref name=&quot;james-nce&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;hyde&quot;/&gt; Neraugoties uz vecāku katolicismu, pēc Čārlza II uzstājības Marija un Anna tika audzinātas [[protestantisms|protestantu]] ticībā un [[Anglijas Baznīca]]s tradīcijās.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mary-www&quot;/&gt; Pēc mātes nāves abu princešu aprūpe un izglītošana tika uzticēta Edvardam un Frānsisai Viljersiem, bet nozīmīga loma viņu reliģiskajā audzināšanā bija [[Henrijs Komptons|Henrijam Komptonam]], vēlākajam Londonas bīskapam.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;

Anglijas Baznīcas mācībā saņemtā audzināšana būtiski ietekmēja Annas turpmāko dzīvi. Viņa saglabāja stingru uzticību Anglijas Baznīcai arī pieaugušā vecumā, un reliģiskā piederība kļuva par nozīmīgu viņas politisko uzskatu un valdnieces identitātes daļu.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Šī uzticība bija īpaši nozīmīga laikā, kad viņas katoļticīgā tēva politika izraisīja arvien lielākas domstarpības ar protestantisko politisko un reliģisko eliti.&lt;ref name=&quot;james-nce&quot;/&gt; Anna saņēma sava stāvokļa meitenei paredzētu, taču pēc vēlāko valdnieka pienākumu mērauklas samērā ierobežotu izglītību. Viņa apguva [[franču valoda|franču valodu]], izrunu un reliģiju, kā arī mūziku, dejošanu un ģitārspēli, taču viņas izglītībā maz uzmanības tika pievērsts vēsturei un valsts pārvaldei.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Bērnībā Anna kādu laiku uzturējās arī [[Francija Karaliste|Francijā]], kur tika ārstēta viņas redze. Pēc atgriešanās Anglijā viņa dzīvoja Sentdžeimsa pils telpās un vēlāk Viljersu ģimenes aprūpē.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;

Viljersu ģimenes mājsaimniecībā Anna iepazinās ar [[Sāra Čērčila|Sāru Dženingsu]], kura bija dažus gadus vecāka par viņu un vēlāk apprecējās ar [[Džons Čērčils|Džonu Čērčilu]].&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sarah-columbia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/marlborough-sarah-churchill-duchess|title=Marlborough, Sarah Churchill, duchess of|work=The Columbia Encyclopedia, 6th ed.|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Abu draudzība kļuva ļoti cieša, un pēc Annas laulībām Sāra tika iecelta par vienu no viņas galma dāmām un kļuva par tuvu uzticības personu.&lt;ref name=&quot;sarah-columbia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sarah-bio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/women/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/churchill-sarah-jennings-1660-1744|title=Churchill, Sarah Jennings (1660–1744)|work=Women in World History: A Biographical Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk, Annai kļūstot par karalieni, Sārai bija ievērojama personiska un politiska ietekme galmā, taču domstarpības par politiku un Sāras centieni ietekmēt karalienes lēmumus pakāpeniski sabojāja abu attiecības. 1711. gadā Sāra zaudēja savus galma amatus.&lt;ref name=&quot;sarah-columbia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;

== Laulība un bērni ==
[[Attēls:Queen Anne and William, Duke of Gloucester by studio of Sir Godfrey Kneller.jpg|thumbnail|upright=0.8|Anna ar savu dēlu Viljamu, Glosteras hercogu, ap 1694. gadu. [[Godfrijs Knellers|Godfrija Knellera]] darbnīcas glezna]]
1683. gada 28. jūlijā Anna apprecējās ar [[Georgs, Kamberlendas hercogs|Dānijas princi Georgu]], Dānijas karaļa [[Frederiks III|Frederika III]] jaunāko dēlu.&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Laulībai bija arī dinastiju apvienošanās un diplomātiska nozīme, un tā nostiprināja [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] un [[Dānijas Karaliste|Dānijas]] diplomātisko tuvināšanos.&lt;ref name=&quot;george-oxford&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/george-denmark-prince|title=George of Denmark, Prince|work=The Oxford Companion to British History|author=Hanham, Andrew|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Georgs pēc laulībām dzīvoja galvenokārt Anglijā, bet pēc Annas kāpšanas tronī 1702. gadā kļuva par [[Lielbritānijas lords augstais admirālis|lordu augsto admirāli]] un ieņēma arī citus militārus un galma amatus.&lt;ref name=&quot;george-oxford&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;greenwich&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rmg.co.uk/collections/objects/rmgc-object-14188|title=George, 1653–1708, Prince of Denmark, Duke of Cumberland and Lord High Admiral|website=Royal Museums Greenwich|publisher=National Maritime Museum|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Georga faktiskā politiskā ietekme tomēr bija ierobežota. Viņš nepildīja patstāvīga politiskā līdera lomu, un pat lorda augstā admirāļa amatā viņa darbības iespējas bija samērā šauras.&lt;ref name=&quot;greenwich&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;george-oxford&quot;/&gt; Toties Annas un Georga laulība avotos raksturota kā cieša un savstarpēji uzticīga. Georgs bija karalienes uzticams dzīvesbiedrs viņas daudzo personisko un politisko pārbaudījumu laikā.&lt;ref name=&quot;george-oxford&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;anne-encyclopedia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/anne|title=Anne|author=Hanham, Andrew|work=The Oxford Companion to British History|publisher=Oxford University Press|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Georgs nomira 1708. gada 28. oktobrī [[Kensingtonas pils|Kensingtonas pilī]], un viņa nāve Annu smagi skāra.&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;

Annas laulību pavadīja daudzas grūtniecības, no kurām daudzas beidzās ar [[spontānais aborts|spontāniem abortiem]], [[nedzīvi dzimis bērns|nedzīvi dzimušiem bērniem]] vai bērnu nāvi zīdaiņa un agrā bērnībā.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Avotos grūtniecību un bērnu skaits tiek uzskaitīts nedaudz atšķirīgi. ''Royal Household'' un vairākas enciklopēdijas min 18 grūtniecības, savukārt citos biogrāfiskajos avotos bērnu skaits uzskaitīts citādi.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Neviens Annas bērns nesasniedza pieauguša cilvēka vecumu un nepārdzīvoja māti.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Visilgāk nodzīvoja [[Viljams, Glosteras hercogs]], kurš piedzima 1689. gadā un bija vienīgais Annas bērns, kas pārdzīvoja agru bērnību.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Tā kā [[Viljams III|Viljamam III]] un [[Marija II Stjuarte|Marijai II]] nebija bērnu un Anna bija nākamā protestantiskās troņa pēctecības līnijā, Glosteras hercoga piedzimšana šķietami nodrošināja Stjuartu protestantiskās līnijas turpinājumu.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/parliamentaryauthority/revolution/overview/actofsettlement/|title=The Act of Settlement|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr Viljams nomira 1700. gada jūlijā vienpadsmit gadu vecumā, un Anna palika bez dzīva pēcnācēja, kas varētu mantot troni.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;

Glosteras hercoga nāve būtiski saasināja jautājumu par protestantisku troņa pēctecību. Atbildot uz radušos pēctecības krīzi, Anglijas parlaments 1701. gadā pieņēma [[1701. gada Mantojuma akts|Mantojuma aktu]], ar kuru gadījumā, ja Viljamam III un Annai vairs nebūtu pēcnācēju, Anglijas kronis tika paredzēts protestantiskajai [[Sofija Hannovere|Sofijai Hannoverei]] un viņas protestantiskajiem pēcnācējiem.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;/&gt; Pēc [[Akts par ūniju|1707. gada ūnijas]] šī protestantiskā pēctecības kārtība tika attiecināta arī uz jaunizveidoto [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas Karalisti]], un pēc Annas nāves 1714. gadā troni mantoja Sofijas dēls [[Džordžs I|Georgs Ludvigs]], Hannoveres kūrfirsts.&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;/&gt;

== Slavenā revolūcija un princeses gadi ==
{{pamatraksts|Slavenā revolūcija}}
[[Attēls:Willem Wissing and Jan van der Vaardt - Queen Anne, when Princess of Denmark, 1665 – 1714 - Google Art Project.jpg|thumbnail|upright=0.8|Princese Anna 1685. gadā. [[Vilems Visings|Vilema Visinga]] un [[Jans van der Vārts|Jana van der Vārta]] glezna]]
Pēc [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] nāves 1685. gadā Annas tēvs [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]] kļuva par Anglijas un Īrijas karali un kā Džeimss VII — par Skotijas karali.&lt;ref name=&quot;james&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/james-ii-england|title=James II|work=World Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa [[katoļticība|katolicisms]] un politika, ar kuru viņš centās paplašināt katoļu iespējas ieņemt valsts amatus un mazināt pret katoļiem vērsto likumu ietekmi, izraisīja pieaugošu pretestību [[protestantisms|protestantiskajā]] politiskajā un reliģiskajā elitē.&lt;ref name=&quot;glorious&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/modern-europe/british-and-irish-history/glorious-revolution|title=Glorious Revolution (Britain)|work=Europe, 1450 to 1789: Encyclopedia of the Early Modern World|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;james-nce&quot;/&gt; Kamēr Džeimsam nebija dēla, viņa vecākā protestantiskā meita [[Marija II Stjuarte|Marija]] bija troņa mantiniece, bet pēc viņas pēctecības līnijā atradās Anna.&lt;ref name=&quot;james-francis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/james-francis-edward-stuart|title=Stuart, James Francis Edward|author=Lenman, Bruce Philip|work=The Oxford Companion to British History|publisher=Oxford University Press|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Situācija būtiski mainījās 1688. gada 10. jūnijā, kad Džeimsa otrajai sievai [[Modenas Marija|Modenas Marijai]] piedzima dēls [[Džeimss Frānsiss Edvards Stjuarts]].&lt;ref name=&quot;maryii&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/mary-ii|title=Mary II|author=Aldridge, David Denis|work=The Oxford Companion to British History|publisher=Oxford University Press|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Karaļa dēls mantošanas secībā nostājās priekšā Marijai un Annai, un iespēja, ka Džeimsam sekos katoļticīgs mantinieks un izveidosies katoļu Stjuartu pēctecības līnija, būtiski pastiprināja politisko krīzi.&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;james-francis&quot;/&gt; 1688. gada vasarā vairāki ietekmīgi Anglijas politiķi uzaicināja Marijas vīru [[Viljams III|Viljamu Orānieti]] iejaukties pret Džeimsa politiku, un 5. novembrī Viljams ar karaspēku izcēlās [[Torbeja|Torbejā]] Anglijas dienvidrietumos.&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt; Vairāki ievērojami aristokrāti, politiķi un armijas virsnieki, tostarp [[Džons Čērčils]], pārgāja Viljama pusē, būtiski vājinot Džeimsa stāvokli.&lt;ref name=&quot;marlborough-oxford&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/john-churchill-1st-duke-marlborough|title=Marlborough, John Churchill, 1st duke of|work=The Oxford Companion to British History|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Arī Anna pameta tēva galmu. Ar savas tuvas uzticības personas [[Sāra Čērčila|Sāras Čērčilas]] palīdzību viņa slepus aizbēga no Londonas un pievienojās Džeimsa pretinieku nometnei.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sarah-bio&quot;/&gt; Annas aiziešana bija vēl viens trieciens Džeimsam laikā, kad viņš jau zaudēja ievērojamas daļas militārās un politiskās elites atbalstu.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;

[[Attēls:Sarah Churchill Duchess.jpg|thumbnail|left|upright=0.8|[[Sāra Čērčila]], Marlboro hercogiene, Annas tuvākā draudzene un uzticības persona. Portrets piedēvēts Godfrijam Knelleram]]
Džeimss neveiksmīgi mēģināja aizbēgt 11. decembrī, bet 23. decembrī pameta Angliju un devās uz Franciju.&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt; 1689. gada februārī Anglijas Konventa parlaments paziņoja, ka ar savu aizbraukšanu Džeimss ir atteicies no troņa, un piedāvāja kroni kopīgi Viljamam un Marijai. Skotijā atsevišķā konstitucionālā procesā par valdniekiem tika atzīti tie paši monarhi.&lt;ref name=&quot;billrights&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/parliamentaryauthority/revolution/overview/billofrights/|title=The Convention and Bill of Rights|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt; Šie 1688.–1689. gada notikumi kļuva pazīstami kā [[Slavenā revolūcija]].&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt; 1689. gadā [[Viljams III|Viljams III]] un [[Marija II Stjuarte|Marija II]] kļuva par kopīgiem Anglijas, Skotijas un Īrijas valdniekiem.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Anglijā [[1689. gada Tiesību akts]] (''Bill of Rights'') ne vien ierobežoja kroņa pilnvaras un izslēdza katoļus no troņa mantošanas, bet arī noteica protestantisko pēctecības kārtību. Pēc Viljama un Marijas tronis vispirms bija paredzēts Marijas pēcnācējiem, pēc tam Annai un viņas pēcnācējiem, bet pēc tiem — iespējamiem Viljama pēcnācējiem no citas laulības.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Tā kā Viljama un Marijas laulība palika bez bērniem, Annas vieta protestantiskajā troņa pēctecībā kļuva īpaši nozīmīga.&lt;ref name=&quot;maryii&quot;/&gt;

Tomēr Annas attiecības ar vecāko māsu Mariju drīz pasliktinājās. Viens no galvenajiem nesaskaņu iemesliem bija Annas ciešā draudzība ar Sāru Čērčilu un saikne ar viņas vīru Džonu Čērčilu.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sarah-columbia&quot;/&gt; Džons Čērčils, kurš bija palīdzējis Viljamam Slavenās revolūcijas laikā, vēlāk nonāca karaļa aizdomās un 1692. gadā tika atcelts no saviem amatiem. Tajā pašā gadā viņš uz neilgu laiku tika ieslodzīts [[Tauers|Londonas Tauerā]].&lt;ref name=&quot;marlborough-oxford&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;marlborough2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/churchill-john-duke-marlborough-1650-1722|title=Churchill, John, Duke of Marlborough (1650–1722)|website=Encyclopedia.com|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Marija centās panākt, lai Anna pārtrauktu ciešās attiecības ar Sāru, taču Anna atteicās to darīt.&lt;ref name=&quot;sarah-bio&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mary-www&quot;/&gt; Tā rezultātā abas māsas atsvešinājās, un Anna zaudēja savas telpas karaļa galmā un kopā ar vīru [[Georgs, Kamberlendas hercogs|Dānijas princi Georgu]] kādu laiku dzīvoja ārpus tā.&lt;ref name=&quot;sarah-bio&quot;/&gt; Marija II 1694. gada 28. decembrī nomira no [[bakas|bakām]], neatstājot bērnus, un Viljams III turpināja valdīt viens.&lt;ref name=&quot;maryii&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mary-www&quot;/&gt; Pēc Marijas nāves ilgstošais naids starp Annu un Viljamu mazinājās, un abi panāca zināmu izlīgumu. Vēlāk arī Džons Čērčils pakāpeniski atguva karaļa uzticību un 1698. gadā tika atjaunots vairākos amatos.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;marlborough2&quot;/&gt; Tā kā Viljamam nebija pēcnācēju, Annas nozīme troņa pēctecībā arvien pieauga.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;

Situācija atkal būtiski mainījās 1700. gada jūlijā, kad vienpadsmit gadu vecumā nomira Annas vienīgais bērns, kurš bija pārdzīvojis agru bērnību, [[Viljams, Glosteras hercogs]].&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Pēc viņa nāves vairs nebija protestantiska Stjuartu pēcnācēja, kas varētu mantot troni pēc Annas, un Anglijas parlaments 1701. gadā pieņēma [[1701. gada Mantojuma akts|Mantojuma aktu]], nosakot, ka pēc Annas un viņas iespējamiem pēcnācējiem kronis pāries [[Sofija Hannovere|Sofijai Hannoverei]] un viņas protestantiskajiem pēcnācējiem.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Tomēr pati Anna saglabāja vietu troņa mantošanas kārtībā tieši aiz Viljama III un pēc viņa nāves 1702. gada martā kļuva par karalieni.&lt;ref name=&quot;parliament-union&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/legislativescrutiny/act-of-union-1707/overview/union-between-scotland-and-england/|title=Union between Scotland and England?|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Annas nostāšanās pret tēvu 1688. gada krīzes laikā bija nozīmīga Džeimsa II politiskās izolācijas sastāvdaļa, lai gan viņa gāšanu noteica daudz plašāks militāru, reliģisku un politisku spēku kopums.&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;marlborough-oxford&quot;/&gt; Slavenās revolūcijas rezultātā izveidotā politiskā kārtība vienlaikus nostiprināja Annas vietu protestantiskajā pēctecības līnijā un radīja konstitucionālos priekšnoteikumus viņas kāpšanai tronī 1702. gadā.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;

== Troņa pēctecība un nākšana pie varas ==
[[Attēls:Act of Settlement 3323.jpg|thumbnail|upright=0.9|[[1701. gada Mantojuma akts|1701. gada Mantojuma akta]] eksemplārs. Ar aktu Anglijas troņa pēctecība tika paredzēta Sofijai Hannoverei un viņas protestantiskajiem pēcnācējiem, ja Viljamam III vai Annai nebūtu mantinieku]]
Annas vienīgā bērna, kurš bija pārdzīvojis agru bērnību, [[Viljams, Glosteras hercogs|Viljama, Glosteras hercoga]], nāve 1700. gadā vienpadsmit gadu vecumā izraisīja nopietnu [[protestantisms|protestantiskās]] troņa pēctecības problēmu.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;royal-settlement&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royal.uk/act-settlement-0|title=The Act of Settlement|website=The Royal Family|publisher=Royal Household|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Viljams III|Viljamam III]] un [[Marija II Stjuarte|Marijai II]] nebija bērnu, savukārt Annai pēc dēla nāves vairs nebija dzīva pēcnācēja, kas varētu mantot troni.&lt;ref name=&quot;royal-settlement&quot;/&gt; Tādēļ radās jautājums par troņa pēctecību pēc Viljama un Annas nāves. Starp dinastijas tuvākajiem [[Stjuartu dinastija|Stjuartu]] pēctečiem bija daudzi [[katoļticība|katoļi]], taču pēc [[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]] izveidotā politiskā kārtība paredzēja, ka Anglijas kronis jānodod protestantiskam valdniekam.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Lai nodrošinātu protestantisku pēctecību, [[Anglijas parlaments]] 1701. gadā pieņēma [[1701. gada Mantojuma akts|Mantojuma aktu]] ({{val|en|Act of Settlement}}).&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Tas noteica, ka gadījumā, ja ne Viljamam III, ne Annai nebūs pēcnācēju, Anglijas kronis pēc Annas nāves pāries [[Sofija Hannovere|Sofijai Hannoverei]] un viņas protestantiskajiem pēcnācējiem.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;royal-settlement&quot;/&gt; Sofija bija karaļa [[Džeimss I Stjuarts|Džeimsa I]] mazmeita — viņa meitas [[Elizabete Stjuarte, Bohēmijas karaliene|Elizabetes Stjuartes]] meita — un tādējādi piederēja Stjuartu pēcteču lokam.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Likums vienlaikus atkārtoti nostiprināja katoļu izslēgšanu no Anglijas troņa mantošanas, paredzot, ka kroni nevar mantot katoļticīgais vai persona, kas precējusies ar katoli.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;

[[Attēls:Closterman, John - Queen Anne - NPG 215.jpg|thumbnail|left|upright=0.8|Karaliene Anna kronēšanas tērpā ap 1702. gadu. [[Džons Klostermans|Džona Klostermana]] darbnīcas portrets]]
Šī pēctecības kārtība izslēdza no Anglijas troņa Annas katoļticīgo pusbrāli [[Džeimss Frānsiss Edvards Stjuarts|Džeimsu Frānsisu Edvardu Stjuartu]], [[Džeimss II Stjuarts|Džeimsa II]] un [[Modenas Marija|Modenas Marijas]] dēlu.&lt;ref name=&quot;james-francis&quot;/&gt; No striktas iedzimtas pēctecības viedokļa viņš bija viens no tuvākajiem Stjuartu troņa pretendentiem, taču katoļticības un pēc 1688.–1689. gada izveidotās protestantiskās pēctecības kārtības dēļ viņa tiesības Anglijā netika atzītas.&lt;ref name=&quot;james-francis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Pēc Džeimsa II nāves 1701. gadā viņa atbalstītāji atzina Džeimsu Frānsisu Edvardu par likumīgo karali, un viņš kļuva par galveno [[jakobīti|jakobītu]] pretendentu uz Anglijas, Skotijas un Īrijas troņiem.&lt;ref name=&quot;jacobites&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/religion/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/jacobites-english|title=Jacobites (English)|work=New Catholic Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;james-francis&quot;/&gt; Viljams III nomira 1702. gada 8. martā, un Anna viņu nomainīja tronī, kļūstot par Anglijas, Skotijas un Īrijas karalieni.&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;anne-encyclopedia&quot;/&gt; Tomēr 1701. gada Mantojuma akts šajā laikā attiecās tikai uz Anglijas kroni. Skotijai joprojām bija sava troņa pēctecības kārtība, un Hannoveres protestantiskā pēctecība abās karaļvalstīs tika saskaņota līdz ar [[Akts par ūniju|1707. gada ūniju]].&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;parliament-union&quot;/&gt;

Annas nākšana tronī tika uzņemta labvēlīgi, un savas valdīšanas sākumā viņa centās īpaši uzsvērt savu saikni ar Angliju un [[Anglijas Baznīca|Anglijas Baznīcu]].&lt;ref name=&quot;anne-encyclopedia&quot;/&gt; Savā pirmajā runā Anglijas parlamentam 1702. gada 11. martā viņa paziņoja, ka viņas sirds esot “pilnībā angliska” ({{val|en|entirely English}}), tādējādi uzsverot savu anglisko identitāti laikā pēc Nīderlandē dzimušā Viljama III valdīšanas.&lt;ref name=&quot;speech&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://stuarts-online.com/resources/texts/queen-anne-her-majestys-most-gracious-speech-to-both-houses-of-parliament-on-eleventh-of-march-1702-1702/|title=Queen Anne, Her Majesty’s Most Gracious Speech to Both Houses of Parliament, on Eleventh of March 1702|date=1702|website=Stuarts Online|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņas uzticība Anglijas Baznīcai bija būtiska gan Annas personiskās reliģiskās pārliecības, gan politiskās identitātes sastāvdaļa.&lt;ref name=&quot;anne-encyclopedia&quot;/&gt; Anna tika kronēta [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]] 1702. gada 23. aprīlī, [[Svētā Jura diena|Svētā Jura dienā]].&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;coronation&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationaltrustcollections.org.uk/object/773294|title=Coronation medal of Queen Anne|website=National Trust Collections|publisher=National Trust|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Tobrīd viņas veselību jau bija iedragājušas ilgstošas veselības problēmas, un kronēšanas dienā viņa cieta no [[podagra|podagras]]. Tā kā Anna nespēja pati noiet visu ceļu līdz abatijai, topošās karalienes sardze viņu baznīcā ienesa atvērtā krēslā.&lt;ref name=&quot;coronation-westminster&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westminster-abbey.org/history/coronations-at-the-abbey/coronation-stories|title=Coronation stories|website=Westminster Abbey|publisher=Dean and Chapter of Westminster|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Kronēšana formāli nostiprināja viņas valdīšanas sākumu, un tradicionālajā kronēšanas zvērestā tika apliecināta arī valdnieces saistība ar protestantisko Anglijas Baznīcu.&lt;ref name=&quot;coronation-oath&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westminster-abbey.org/history/coronations-at-the-abbey/spotlight-on-coronations/order-of-service|title=Order of Service|website=Westminster Abbey|publisher=Dean and Chapter of Westminster|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Troņa pēctecības jautājums ar Annas nākšanu pie varas tomēr nebija galīgi atrisināts. Tā kā viņai vairs nebija dzīvu bērnu, spēkā palika 1701. gada Mantojuma aktā noteiktā Hannoveres protestantiskā pēctecības līnija.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; [[Sofija Hannovere]] nomira 1714. gada jūnijā, tikai dažas nedēļas pirms Annas, tādēļ pēc karalienes nāves 1714. gada 1. augustā troni mantoja Sofijas vecākais dēls, Hannoveres kūrfirsts Georgs Ludvigs, kurš kļuva par [[Džordžs I|Džordžu I]].&lt;ref name=&quot;royal-settlement&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sophia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/parliamentaryauthority/revolution/collections1/parliamentary-collections/princess-sophia-act/|title=Princess Sophia's Naturalization Act, 1705|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Valdīšanas gadi ==
{{nepilnīga sadaļa}}
Annas valdīšanas ārpolitikā dominēja [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas mantojuma karš]], kurā Lielbritānijai bija viena no vadošajām lomām.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt; Nozīmīga loma karā bija [[Džons Čērčils|Džonam Čērčilam]], Marlboro hercogam, kurš komandēja sabiedroto spēkus un guva vairākas ievērojamas uzvaras, tostarp [[Blenheimas kauja|Blenheimas]], [[Ramijī kauja|Ramijī]], [[Audenardes kauja|Audenardes]] un [[Malplakē kauja|Malplakē kaujās]].&lt;ref name=&quot;marlborough-encyclopedia&quot;/&gt; Viens no nozīmīgākajiem Annas valdīšanas iekšpolitiskajiem notikumiem bija 1707. gada Anglijas un Skotijas ūnija, kas izveidoja vienotu valsti un parlamentu un vienlaikus nostiprināja [[Hannoveres dinastija|Hannoveres dinastijas]] protestantu pēctecības kārtību.&lt;ref name=&quot;union-articles&quot;/&gt; Valdīšanas pēdējos gados arvien lielāku ietekmi ieguva [[toriji]], un pēc 1710. gada valdības maiņas [[Roberts Hārlijs]] un [[Henrijs Sentdžons, 1. vikonts Bolingbruks|Henrijs Sentdžons]] sāka virzīt miera sarunas ar Franciju.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; [[Utrehtas miers|Utrehtas miera līgums]], kas tika noslēgti 1713. gadā, izbeidza Lielbritānijas karadarbību Spānijas mantojuma karā ar Franciju un Spāniju un deva tai vairākus teritoriālus un tirdzniecības ieguvumus, tostarp [[Gibraltārs|Gibraltāru]], [[Menorka|Menorku]] un plašākas tirdzniecības iespējas Spānijas kolonijās.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;

Anna nomira 1714. gada 1. augustā un bija pēdējā [[Stjuartu dinastija]]s valdniece Lielbritānijas tronī.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt; Saskaņā ar [[1701. gada Mantojuma akts|1701. gada Mantojuma aktu]] un 1707. gada ūnijas noteikumiem tronim bija jāpaliek protestantu Hannoveres līnijā.&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;/&gt; Tā kā [[Sofija Hannovere]] nomira dažas nedēļas pirms Annas, troni mantoja Sofijas dēls, Hannoveres kūrfirsts Georgs Ludvigs, kurš kļuva par [[Džordžs I|Džordžu I]].&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;/&gt;

== Dzimtas koks ==
{{familytree/start|style=margin: 1em auto 1em auto;}}
{{familytree | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |Džeimss| |Džeimss='''[[Džeimss I Stjuarts|Džeimss VI]]'''&lt;br /&gt;1566–1625}}
{{familytree | | | | | | | | | | | | | | | | | | |,|-|-|-|^|-|-|-|.| | |}}
{{familytree | | | |Edvards| | | | | | | | | | | |Čārlzs| | | | | |Elizabete|Edvards=[[Edvards Haids]]&lt;br /&gt;1609–1674|Čārlzs='''[[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]]'''&lt;br /&gt;1600–1649|Elizabete=[[Elizabete Stjuarte]]&lt;br /&gt;1596–1662}}
{{familytree | | |,|-|^|-|.| | | |,|-|-|-|-|-|-|-|+|-|-|-|.| | | |!|}}
{{familytree | |Laurencs| |Anna|v|Džeimss|v|Marija| |Princese Marija| |Čārlzs| |Sofija|Laurencs=[[Laurencs Haids]]&lt;br /&gt;1641–1711|Anna=[[Anna Haida]]&lt;br /&gt;1637–1671|Džeimss='''[[Džeimss II Stjuarts]]'''&lt;br /&gt;1633–1701| |Marija=[[Modenas Marija]] &lt;br /&gt;1658–1718|Princese Marija=[[Karaliskā princese Marija|Princese Marija]]&lt;br /&gt;1631–1660|Čārlzs='''[[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzs II]]'''&lt;br /&gt;1630–1685|Sofija=[[Hannoveres Sofija]]&lt;br /&gt;1630–1714}}
{{familytree | | | | | | | | |!| | | |!| | | | | |!| | | | | | | |!||}}
{{familytree | | | | | | |,|-|^|-|.|Džeimss| | | | |!| | | | | | | |!| |Džeimss=[[Džeims Francis Edvards]]&lt;br /&gt;1688–1766}}
{{familytree | | | | | | |!| | | |!| | | | | | | |!| | | | | | | |!|}}
{{familytree | | | | | |Anna| |Marija|-|-|-|-|-|Viljams| | | | | |Džordžs| | |Anna='''Anna'''&lt;br /&gt;1665–1714|Marija='''[[Marija II Stjuarte]]'''&lt;br /&gt;1662–1694|Viljams='''[[Viljams III]]'''&lt;br /&gt;1650–1702|Džordžs='''[[Džordžs I]]'''&lt;br /&gt;1660–1727}}
{{familytree/end}}

== Papildliteratūra ==
{{refbegin}}
* {{Grāmatas atsauce | last = Benians | first = Ernest Alfred | title = The Cambridge Modern History | publisher = MacMillan &amp; Co. | year = 1909 | url = http://books.google.com/books?vid=OCLC00487943&amp;id=UkiuhTjyAuAC&amp;pg=RA1-PA91&amp;lpg=RA1-PA91&amp;dq=act+of+union#PRA1-PA91,M1|display-authors=etal}}
* {{Grāmatas atsauce | last = Gregg | first = Edward | title = Queen Anne | publisher = Yale University Press | year = 2001 | url = http://books.google.com/books?visbn=0300090242&amp;id=rpUnT_1eWCQC&amp;pg=PP1&amp;lpg=PP1&amp;ots=fFR_mjkU6M&amp;dq=queen+anne&amp;sig=6MTBSTd4ox3ObpZMac6VxvVHPfM#PPA94,M1
}}
* {{Grāmatas atsauce | last = Innes | first = Arthur Donald | title = A History of England and the British Empire | publisher = The MacMillan Company | year = 1913 | url = http://books.google.com/books?vid=OCLC01319080&amp;id=m4ICAAAAMAAJ&amp;pg=RA1-PA89&amp;lpg=RA1-PA89&amp;dq=act+of+succession#PRA1-PA440,M1}}
* {{Grāmatas atsauce |last = Lednum | first = John|title = A History of the Rise of Methodism in America|url = https://archive.org/details/historyofriseofm0000ledn | publisher = John Lednum| location = Philadelphia| year= 1859}}
* {{Grāmatas atsauce | last = Lodge | first = Edmund | title = The Genealogy of the Existing British Peerage | publisher = Saunders and Otley | year = 1832 | url = http://books.google.com/books?vid=OCLC03444095&amp;id=QK-4tHp4dzgC&amp;pg=RA1-PA2-IA10&amp;lpg=RA1-PA2-IA10&amp;dq=peerage#PRA4-PA8,M1}}
* Waller, Maureen (2006). ''Sovereign Ladies: Sex, Sacrifice, and Power. The Six Reigning Queens of England''. New York: St. Martin's Press. {{ISBN|0-312-33801-5}}.
* {{Grāmatas atsauce| last = Ward| first = Adolphus W. (ed.)| title = The Cambridge Modern History| publisher = Cambridge University Press| location = Cambridge, England| url = http://www.uni-mannheim.de/mateo/camenaref/cmh/cmh.html| access-date = {{dat|2009|03|22||bez}}| archive-date = {{dat|2014|02|10||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20140210213151/http://www.uni-mannheim.de/mateo/camenaref/cmh/cmh.html}}
{{refend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās siates ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{Amatu secība | pirms = [[Viljams III]] | virsraksts = Anglijas, Skotijas un Īrijas karaliene | periods = 1702.-1707. | pēc = ''tituls pārsaukts par&lt;br /&gt;Lielbritānijas un Īrijas karalieni''}}
{{Amatu secība | pirms = ''tituls izveidots'' | virsraksts = [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Īrijas Karaliste|Īrijas]] karaliene | periods = 1707.-1714. | pēc = [[Džordžs I]]}}
{{kastes beigas}}
{{Lielbritānijas monarhi}}
{{Anglijas karaļi}}
{{Skotijas valdnieki}}
{{Īrijas karaļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stjuarte, Anna}}
[[Kategorija:1665. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1714. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes monarhi]]
[[Kategorija:Stjuartu dinastija]]
[[Kategorija:Anglijas monarhi]]</text>
      <sha1>s5ik1ngmu3h4a5bhjcakyvjmldcilia</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518336</id>
      <parentid>4518328</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:09:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518336</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42060" sha1="nk77u2hwamehhz92ub6ecirav2u043m" xml:space="preserve">{{Karaliskas personas infokaste
| vārds               = Anna Stjuarte
| vārds_orģ           = ''Anne Stuart''
| attēls              = Queen Anne.jpg
| att_izm             = 220px
| apraksts            = Karaliene Anna 1707. gada gravīrā
| dzimums             = S

| succession          = [[Anglijas Karaliste|Anglijas]], [[Skotijas Karaliste|Skotijas]] un [[Īrijas Karaliste|Īrijas]] karaliene
| reign               = {{dat|1702|3|8}} — {{dat|1707|5|1}}
| coronation          = {{dat|1702|4|23}}
| predecessor         = [[Viljams III]]

| succession1         = [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Īrijas Karaliste|Īrijas]] karaliene
| reign1              = {{dat|1707|5|1}} — {{dat|1714|8|1}}
| predecessor1        = ''amats izveidots''
| successor1          = [[Džordžs I]]

| dzim_dati           = {{dat|1665|2|6}}
| dzim_vieta          = {{flagicon image|Flag of England.svg}} [[Sentdžeimsa pils]], [[Londona]], [[Anglijas Karaliste]]
| mir_dati            = {{mdv|1714|8|1|1665|2|6}}
| mir_vieta           = {{flagicon image|Flag of Great Britain (1707–1800).svg}} [[Kensingtonas pils]], [[Londona]], [[Lielbritānijas Karaliste]]
| burial_date         = {{dat|1714|8|24}}
| burial_place        = [[Vestminsteras abatija]], [[Londona]]

| dinastija           = [[Stjuartu dinastija]]
| tēvs                = [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]]
| māte                = [[Anna Haida]]
| dzīvesb             = [[Georgs, Kamberlendas hercogs|Dānijas princis Georgs]]
| bērni               = [[Princis Viljams, Glosteras hercogs|Viljams, Glosteras hercogs]]
| reliģija            = [[anglikānisms]]

| paraksts            = Firma Reina Ana.svg
}}

'''Anna Stjuarte''' ({{val|en|Anne Stuart}}; dzimusi {{dat|1665|2|6}}, mirusi {{dat|1714|8|1}}) bija [[Stjuartu dinastija]]s valdniece, [[Džeimss II Stjuarts|Džeimsa II]] un [[Anna Haida|Annas Haidas]] meita un karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] jaunākā māsa.&lt;ref name=&quot;westminster&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westminster-abbey.org/abbey-commemorations/royals/queen-anne|title=Queen Anne|website=Westminster Abbey|publisher=Dean and Chapter of Westminster|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/anne-queen|title=Anne (queen)|work=Europe, 1450 to 1789: Encyclopedia of the Early Modern World|author=Black, Jeremy|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Lai gan viņas tēvs kļuva par [[katoļticība|katoli]], Anna pēc sava tēvoča [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] rīkojuma kopā ar māsu Mariju tika audzināta [[Anglijas Baznīca]]s ticībā un palika tai uzticīga visu mūžu.&lt;ref name=&quot;britannica1911&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikisource.org/wiki/1911_Encyclop%C3%A6dia_Britannica/Anne%2C_Queen_of_Great_Britain_and_Ireland|title=Anne, Queen of Great Britain and Ireland|website=Encyclopædia Britannica, 11th edition|publisher=Cambridge University Press|date=1911|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt; 1683. gada 28. jūlijā viņa apprecējās ar [[Georgs, Kamberlendas hercogs|Dānijas princi Georgu]].&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Pēc [[Viljams III|Viljama III]] nāves 1702. gada 8. martā Anna kļuva par [[Anglijas Karaliste|Anglijas]], [[Skotijas Karaliste|Skotijas]] un [[Īrijas Karaliste|Īrijas]] karalieni un 1702. gada 23. aprīlī tika kronēta [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]].&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; No 1702. līdz 1707. gadam Anna valdīja pār atsevišķajām Anglijas un Skotijas karaļvalstīm, kurām kopš 1603. gada bija viens monarhs, bet saglabājās atsevišķi parlamenti un valsts institūcijas.&lt;ref name=&quot;parliament-crowns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/legislativescrutiny/act-of-union-1707/overview/union-of-the-crowns/|title=Union of the Crowns|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Akts par ūniju|1707. gada ūnijas aktam]] stājoties spēkā 1. maijā, Anglija un Skotija tika apvienotas vienā [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas Karalistē]] ar kopīgu [[Apvienotās Karalistes parlaments|parlamentu]], un Anna kļuva par pirmo jaunās valsts valdnieci.&lt;ref name=&quot;union&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/legislativescrutiny/act-of-union-1707/|title=Act of Union 1707|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;union-articles&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/legislativescrutiny/act-of-union-1707/overview/the-articles-constitution-and-trade/|title=The Articles, constitution and trade|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Īrija palika atsevišķa karaļvalsts, un Anna visu savu valdīšanas laiku bija arī Īrijas karaliene.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;

Annas valdīšanas ārpolitikā dominēja [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas mantojuma karš]], kurā Lielbritānijai bija viena no vadošajām lomām.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt; Nozīmīga loma karā bija [[Džons Čērčils|Džonam Čērčilam]], Marlboro hercogam, kurš komandēja sabiedroto spēkus un guva vairākas ievērojamas uzvaras, tostarp [[Blenheimas kauja|Blenheimas]], [[Ramiljē kauja|Ramiljē]], [[Audenardes kauja|Audenardes]] un [[Malplakē kauja|Malplakē kaujās]].&lt;ref name=&quot;marlborough-encyclopedia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/1st-duke-marlborough|title=1st Duke of Marlborough|website=Encyclopedia.com|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Viens no nozīmīgākajiem Annas valdīšanas iekšpolitiskajiem notikumiem bija 1707. gada Anglijas un Skotijas ūnija, kas izveidoja vienotu valsti un parlamentu un vienlaikus nostiprināja [[Hannoveres dinastija|Hannoveres dinastijas]] protestantu pēctecības kārtību.&lt;ref name=&quot;union-articles&quot;/&gt; Valdīšanas pēdējos gados arvien lielāku ietekmi ieguva [[toriji]], un pēc 1710. gada valdības maiņas [[Roberts Hārlijs]] un [[Henrijs Sentdžons, 1. vikonts Bolingbruks|Henrijs Sentdžons]] sāka virzīt miera sarunas ar Franciju.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/women/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/anne-1665-1714|title=Anne (1665–1714)|work=Women in World History: A Biographical Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Utrehtas miers|Utrehtas miera līgums]], kas tika noslēgti 1713. gadā, izbeidza Lielbritānijas karadarbību Spānijas mantojuma karā ar Franciju un Spāniju un deva tai vairākus teritoriālus un tirdzniecības ieguvumus, tostarp [[Gibraltārs|Gibraltāru]], [[Menorka|Menorku]] un plašākas tirdzniecības iespējas Spānijas kolonijās.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;

Annas laulībā bija daudzas grūtniecības, taču neviens no viņas bērniem viņu nepārdzīvoja. Vienīgais bērns, kurš pārdzīvoja agrīno bērnību, [[Viljams, Glosteras hercogs]], nomira 1700. gadā vienpadsmit gadu vecumā.&lt;ref name=&quot;royal&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royal.uk/anne-r1702-1714|title=Anne (r. 1702–1714)|website=The Royal Family|publisher=Royal Household|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Anna nomira 1714. gada 1. augustā un bija pēdējā [[Stjuartu dinastija]]s valdniece Lielbritānijas tronī.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt; Saskaņā ar [[1701. gada Mantojuma akts|1701. gada Mantojuma aktu]] un 1707. gada ūnijas noteikumiem tronim bija jāpaliek protestantu Hannoveres līnijā.&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/parliamentaryauthority/revolution/collections1/parliamentary-collections/act-of-settlement/|title=1701 Act of Settlement|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Tā kā [[Sofija Hannovere]] nomira dažas nedēļas pirms Annas, troni mantoja Sofijas dēls, Hannoveres kūrfirsts Georgs Ludvigs, kurš kļuva par [[Džordžs I|Džordžu I]].&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;/&gt;

== Izcelsme un bērnība ==
[[Attēls:Sir Peter Lely (1618-80) - James II, when Duke of York with Anne Hyde, Princess Mary, later Mary II, and Princess Anne - RCIN 405879 - Royal Collection.jpg|thumbnail|upright=0.9|left|Jorkas hercogs Džeimss, vēlākais [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]], ar sievu [[Anna Haida|Annu Haidu]] un meitām [[Marija II Stjuarte|Mariju]] un Annu. [[Pīters Lelijs|Pītera Lelija]] glezna]]
Anna piedzima 1665. gada 6. februārī [[Sentdžeimsa pils|Sentdžeimsa pilī]] [[Londona|Londonā]] [[Stjuartu dinastija|Stjuartu karaļnama]] ģimenē.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Viņas tēvs bija [[Jorkas hercogs]] Džeimss, karaļa [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] jaunākais brālis un vēlākais Anglijas karalis [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]] un Skotijas karalis Džeimss VII, bet māte — [[Anna Haida]].&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;james-nce&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/religion/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/james-ii-king-england|title=James II, King of England|work=New Catholic Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Annas vecākā māsa bija nākamā karaliene [[Marija II Stjuarte|Marija II]]. No Džeimsa un Annas Haidas bērniem tikai Marija un Anna sasniedza pieauguša cilvēka vecumu.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mary-www&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/women/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/mary-ii-1662-1694|title=Mary II (1662–1694)|work=Women in World History: A Biographical Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Annas māte nomira 1671. gada 31. martā, kad Annai bija seši gadi.&lt;ref name=&quot;hyde&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/women/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/hyde-anne-1638-1671|title=Hyde, Anne (1638–1671)|work=Women in World History: A Biographical Encyclopedia|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; 1673. gadā viņas tēvs apprecējās ar katoļticīgo [[Modenas Marija|Modenas Mariju]].&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Džeimss pats bija pārgājis [[katoļticība|katoļticībā]] ap 1668.–1669. gadu, un viņa reliģiskā piederība drīz kļuva par vienu no nozīmīgākajiem politiskajiem jautājumiem Anglijā.&lt;ref name=&quot;james-nce&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;hyde&quot;/&gt; Neraugoties uz vecāku katolicismu, pēc Čārlza II uzstājības Marija un Anna tika audzinātas [[protestantisms|protestantu]] ticībā un [[Anglijas Baznīca]]s tradīcijās.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mary-www&quot;/&gt; Pēc mātes nāves abu princešu aprūpe un izglītošana tika uzticēta Edvardam un Frānsisai Viljersiem, bet nozīmīga loma viņu reliģiskajā audzināšanā bija [[Henrijs Komptons|Henrijam Komptonam]], vēlākajam Londonas bīskapam.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;

Anglijas Baznīcas mācībā saņemtā audzināšana būtiski ietekmēja Annas turpmāko dzīvi. Viņa saglabāja stingru uzticību Anglijas Baznīcai arī pieaugušā vecumā, un reliģiskā piederība kļuva par nozīmīgu viņas politisko uzskatu un valdnieces identitātes daļu.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Šī uzticība bija īpaši nozīmīga laikā, kad viņas katoļticīgā tēva politika izraisīja arvien lielākas domstarpības ar protestantisko politisko un reliģisko eliti.&lt;ref name=&quot;james-nce&quot;/&gt; Anna saņēma sava stāvokļa meitenei paredzētu, taču pēc vēlāko valdnieka pienākumu mērauklas samērā ierobežotu izglītību. Viņa apguva [[franču valoda|franču valodu]], izrunu un reliģiju, kā arī mūziku, dejošanu un ģitārspēli, taču viņas izglītībā maz uzmanības tika pievērsts vēsturei un valsts pārvaldei.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Bērnībā Anna kādu laiku uzturējās arī [[Francija Karaliste|Francijā]], kur tika ārstēta viņas redze. Pēc atgriešanās Anglijā viņa dzīvoja Sentdžeimsa pils telpās un vēlāk Viljersu ģimenes aprūpē.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;

Viljersu ģimenes mājsaimniecībā Anna iepazinās ar [[Sāra Čērčila|Sāru Dženingsu]], kura bija dažus gadus vecāka par viņu un vēlāk apprecējās ar [[Džons Čērčils|Džonu Čērčilu]].&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sarah-columbia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/reference/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/marlborough-sarah-churchill-duchess|title=Marlborough, Sarah Churchill, duchess of|work=The Columbia Encyclopedia, 6th ed.|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Abu draudzība kļuva ļoti cieša, un pēc Annas laulībām Sāra tika iecelta par vienu no viņas galma dāmām un kļuva par tuvu uzticības personu.&lt;ref name=&quot;sarah-columbia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sarah-bio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/women/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/churchill-sarah-jennings-1660-1744|title=Churchill, Sarah Jennings (1660–1744)|work=Women in World History: A Biographical Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk, Annai kļūstot par karalieni, Sārai bija ievērojama personiska un politiska ietekme galmā, taču domstarpības par politiku un Sāras centieni ietekmēt karalienes lēmumus pakāpeniski sabojāja abu attiecības. 1711. gadā Sāra zaudēja savus galma amatus.&lt;ref name=&quot;sarah-columbia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;

== Laulība un bērni ==
[[Attēls:Queen Anne and William, Duke of Gloucester by studio of Sir Godfrey Kneller.jpg|thumbnail|upright=0.8|Anna ar savu dēlu Viljamu, Glosteras hercogu, ap 1694. gadu. [[Godfrijs Knellers|Godfrija Knellera]] darbnīcas glezna]]
1683. gada 28. jūlijā Anna apprecējās ar [[Georgs, Kamberlendas hercogs|Dānijas princi Georgu]], Dānijas karaļa [[Frederiks III|Frederika III]] jaunāko dēlu.&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Laulībai bija arī dinastiju apvienošanās un diplomātiska nozīme, un tā nostiprināja [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] un [[Dānijas Karaliste|Dānijas]] diplomātisko tuvināšanos.&lt;ref name=&quot;george-oxford&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/george-denmark-prince|title=George of Denmark, Prince|work=The Oxford Companion to British History|author=Hanham, Andrew|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Georgs pēc laulībām dzīvoja galvenokārt Anglijā, bet pēc Annas kāpšanas tronī 1702. gadā kļuva par [[Lielbritānijas lords augstais admirālis|lordu augsto admirāli]] un ieņēma arī citus militārus un galma amatus.&lt;ref name=&quot;george-oxford&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;greenwich&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rmg.co.uk/collections/objects/rmgc-object-14188|title=George, 1653–1708, Prince of Denmark, Duke of Cumberland and Lord High Admiral|website=Royal Museums Greenwich|publisher=National Maritime Museum|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Georga faktiskā politiskā ietekme tomēr bija ierobežota. Viņš nepildīja patstāvīga politiskā līdera lomu, un pat lorda augstā admirāļa amatā viņa darbības iespējas bija samērā šauras.&lt;ref name=&quot;greenwich&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;george-oxford&quot;/&gt; Toties Annas un Georga laulība avotos raksturota kā cieša un savstarpēji uzticīga. Georgs bija karalienes uzticams dzīvesbiedrs viņas daudzo personisko un politisko pārbaudījumu laikā.&lt;ref name=&quot;george-oxford&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;anne-encyclopedia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/anne|title=Anne|author=Hanham, Andrew|work=The Oxford Companion to British History|publisher=Oxford University Press|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Georgs nomira 1708. gada 28. oktobrī [[Kensingtonas pils|Kensingtonas pilī]], un viņa nāve Annu smagi skāra.&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;

Annas laulību pavadīja daudzas grūtniecības, no kurām daudzas beidzās ar [[spontānais aborts|spontāniem abortiem]], [[nedzīvi dzimis bērns|nedzīvi dzimušiem bērniem]] vai bērnu nāvi zīdaiņa un agrā bērnībā.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Avotos grūtniecību un bērnu skaits tiek uzskaitīts nedaudz atšķirīgi. ''Royal Household'' un vairākas enciklopēdijas min 18 grūtniecības, savukārt citos biogrāfiskajos avotos bērnu skaits uzskaitīts citādi.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Neviens Annas bērns nesasniedza pieauguša cilvēka vecumu un nepārdzīvoja māti.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Visilgāk nodzīvoja [[Viljams, Glosteras hercogs]], kurš piedzima 1689. gadā un bija vienīgais Annas bērns, kas pārdzīvoja agru bērnību.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt; Tā kā [[Viljams III|Viljamam III]] un [[Marija II Stjuarte|Marijai II]] nebija bērnu un Anna bija nākamā protestantiskās troņa pēctecības līnijā, Glosteras hercoga piedzimšana šķietami nodrošināja Stjuartu protestantiskās līnijas turpinājumu.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/parliamentaryauthority/revolution/overview/actofsettlement/|title=The Act of Settlement|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr Viljams nomira 1700. gada jūlijā vienpadsmit gadu vecumā, un Anna palika bez dzīva pēcnācēja, kas varētu mantot troni.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;

Glosteras hercoga nāve būtiski saasināja jautājumu par protestantisku troņa pēctecību. Atbildot uz radušos pēctecības krīzi, Anglijas parlaments 1701. gadā pieņēma [[1701. gada Mantojuma akts|Mantojuma aktu]], ar kuru gadījumā, ja Viljamam III un Annai vairs nebūtu pēcnācēju, Anglijas kronis tika paredzēts protestantiskajai [[Sofija Hannovere|Sofijai Hannoverei]] un viņas protestantiskajiem pēcnācējiem.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;/&gt; Pēc [[Akts par ūniju|1707. gada ūnijas]] šī protestantiskā pēctecības kārtība tika attiecināta arī uz jaunizveidoto [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas Karalisti]], un pēc Annas nāves 1714. gadā troni mantoja Sofijas dēls [[Džordžs I|Georgs Ludvigs]], Hannoveres kūrfirsts.&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;/&gt;

== Slavenā revolūcija un princeses gadi ==
{{pamatraksts|Slavenā revolūcija}}
[[Attēls:Willem Wissing and Jan van der Vaardt - Queen Anne, when Princess of Denmark, 1665 – 1714 - Google Art Project.jpg|thumbnail|upright=0.8|Princese Anna 1685. gadā. [[Vilems Visings|Vilema Visinga]] un [[Jans van der Vārts|Jana van der Vārta]] glezna]]
Pēc [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] nāves 1685. gadā Annas tēvs [[Džeimss II Stjuarts|Džeimss II]] kļuva par Anglijas un Īrijas karali un kā Džeimss VII — par Skotijas karali.&lt;ref name=&quot;james&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/james-ii-england|title=James II|work=World Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa [[katoļticība|katolicisms]] un politika, ar kuru viņš centās paplašināt katoļu iespējas ieņemt valsts amatus un mazināt pret katoļiem vērsto likumu ietekmi, izraisīja pieaugošu pretestību [[protestantisms|protestantiskajā]] politiskajā un reliģiskajā elitē.&lt;ref name=&quot;glorious&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/modern-europe/british-and-irish-history/glorious-revolution|title=Glorious Revolution (Britain)|work=Europe, 1450 to 1789: Encyclopedia of the Early Modern World|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;james-nce&quot;/&gt; Kamēr Džeimsam nebija dēla, viņa vecākā protestantiskā meita [[Marija II Stjuarte|Marija]] bija troņa mantiniece, bet pēc viņas pēctecības līnijā atradās Anna.&lt;ref name=&quot;james-francis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/james-francis-edward-stuart|title=Stuart, James Francis Edward|author=Lenman, Bruce Philip|work=The Oxford Companion to British History|publisher=Oxford University Press|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Situācija būtiski mainījās 1688. gada 10. jūnijā, kad Džeimsa otrajai sievai [[Modenas Marija|Modenas Marijai]] piedzima dēls [[Džeimss Frānsiss Edvards Stjuarts]].&lt;ref name=&quot;maryii&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/mary-ii|title=Mary II|author=Aldridge, David Denis|work=The Oxford Companion to British History|publisher=Oxford University Press|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Karaļa dēls mantošanas secībā nostājās priekšā Marijai un Annai, un iespēja, ka Džeimsam sekos katoļticīgs mantinieks un izveidosies katoļu Stjuartu pēctecības līnija, būtiski pastiprināja politisko krīzi.&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;james-francis&quot;/&gt; 1688. gada vasarā vairāki ietekmīgi Anglijas politiķi uzaicināja Marijas vīru [[Viljams III|Viljamu Orānieti]] iejaukties pret Džeimsa politiku, un 5. novembrī Viljams ar karaspēku izcēlās [[Torbeja|Torbejā]] Anglijas dienvidrietumos.&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt; Vairāki ievērojami aristokrāti, politiķi un armijas virsnieki, tostarp [[Džons Čērčils]], pārgāja Viljama pusē, būtiski vājinot Džeimsa stāvokli.&lt;ref name=&quot;marlborough-oxford&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/people/history/british-and-irish-history-biographies/john-churchill-1st-duke-marlborough|title=Marlborough, John Churchill, 1st duke of|work=The Oxford Companion to British History|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Arī Anna pameta tēva galmu. Ar savas tuvas uzticības personas [[Sāra Čērčila|Sāras Čērčilas]] palīdzību viņa slepus aizbēga no Londonas un pievienojās Džeimsa pretinieku nometnei.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sarah-bio&quot;/&gt; Annas aiziešana bija vēl viens trieciens Džeimsam laikā, kad viņš jau zaudēja ievērojamas daļas militārās un politiskās elites atbalstu.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;

[[Attēls:Sarah Churchill Duchess.jpg|thumbnail|left|upright=0.8|[[Sāra Čērčila]], Marlboro hercogiene, Annas tuvākā draudzene un uzticības persona. Portrets piedēvēts Godfrijam Knelleram]]
Džeimss neveiksmīgi mēģināja aizbēgt 11. decembrī, bet 23. decembrī pameta Angliju un devās uz Franciju.&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt; 1689. gada februārī Anglijas Konventa parlaments paziņoja, ka ar savu aizbraukšanu Džeimss ir atteicies no troņa, un piedāvāja kroni kopīgi Viljamam un Marijai. Skotijā atsevišķā konstitucionālā procesā par valdniekiem tika atzīti tie paši monarhi.&lt;ref name=&quot;billrights&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/parliamentaryauthority/revolution/overview/billofrights/|title=The Convention and Bill of Rights|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt; Šie 1688.–1689. gada notikumi kļuva pazīstami kā [[Slavenā revolūcija]].&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt; 1689. gadā [[Viljams III|Viljams III]] un [[Marija II Stjuarte|Marija II]] kļuva par kopīgiem Anglijas, Skotijas un Īrijas valdniekiem.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; Anglijā [[1689. gada Tiesību akts]] (''Bill of Rights'') ne vien ierobežoja kroņa pilnvaras un izslēdza katoļus no troņa mantošanas, bet arī noteica protestantisko pēctecības kārtību. Pēc Viljama un Marijas tronis vispirms bija paredzēts Marijas pēcnācējiem, pēc tam Annai un viņas pēcnācējiem, bet pēc tiem — iespējamiem Viljama pēcnācējiem no citas laulības.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Tā kā Viljama un Marijas laulība palika bez bērniem, Annas vieta protestantiskajā troņa pēctecībā kļuva īpaši nozīmīga.&lt;ref name=&quot;maryii&quot;/&gt;

Tomēr Annas attiecības ar vecāko māsu Mariju drīz pasliktinājās. Viens no galvenajiem nesaskaņu iemesliem bija Annas ciešā draudzība ar Sāru Čērčilu un saikne ar viņas vīru Džonu Čērčilu.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sarah-columbia&quot;/&gt; Džons Čērčils, kurš bija palīdzējis Viljamam Slavenās revolūcijas laikā, vēlāk nonāca karaļa aizdomās un 1692. gadā tika atcelts no saviem amatiem. Tajā pašā gadā viņš uz neilgu laiku tika ieslodzīts [[Tauers|Londonas Tauerā]].&lt;ref name=&quot;marlborough-oxford&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;marlborough2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/churchill-john-duke-marlborough-1650-1722|title=Churchill, John, Duke of Marlborough (1650–1722)|website=Encyclopedia.com|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Marija centās panākt, lai Anna pārtrauktu ciešās attiecības ar Sāru, taču Anna atteicās to darīt.&lt;ref name=&quot;sarah-bio&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mary-www&quot;/&gt; Tā rezultātā abas māsas atsvešinājās, un Anna zaudēja savas telpas karaļa galmā un kopā ar vīru [[Georgs, Kamberlendas hercogs|Dānijas princi Georgu]] kādu laiku dzīvoja ārpus tā.&lt;ref name=&quot;sarah-bio&quot;/&gt; Marija II 1694. gada 28. decembrī nomira no [[bakas|bakām]], neatstājot bērnus, un Viljams III turpināja valdīt viens.&lt;ref name=&quot;maryii&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;mary-www&quot;/&gt; Pēc Marijas nāves ilgstošais naids starp Annu un Viljamu mazinājās, un abi panāca zināmu izlīgumu. Vēlāk arī Džons Čērčils pakāpeniski atguva karaļa uzticību un 1698. gadā tika atjaunots vairākos amatos.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;marlborough2&quot;/&gt; Tā kā Viljamam nebija pēcnācēju, Annas nozīme troņa pēctecībā arvien pieauga.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;

Situācija atkal būtiski mainījās 1700. gada jūlijā, kad vienpadsmit gadu vecumā nomira Annas vienīgais bērns, kurš bija pārdzīvojis agru bērnību, [[Viljams, Glosteras hercogs]].&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Pēc viņa nāves vairs nebija protestantiska Stjuartu pēcnācēja, kas varētu mantot troni pēc Annas, un Anglijas parlaments 1701. gadā pieņēma [[1701. gada Mantojuma akts|Mantojuma aktu]], nosakot, ka pēc Annas un viņas iespējamiem pēcnācējiem kronis pāries [[Sofija Hannovere|Sofijai Hannoverei]] un viņas protestantiskajiem pēcnācējiem.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Tomēr pati Anna saglabāja vietu troņa mantošanas kārtībā tieši aiz Viljama III un pēc viņa nāves 1702. gada martā kļuva par karalieni.&lt;ref name=&quot;parliament-union&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/legislativescrutiny/act-of-union-1707/overview/union-between-scotland-and-england/|title=Union between Scotland and England?|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Annas nostāšanās pret tēvu 1688. gada krīzes laikā bija nozīmīga Džeimsa II politiskās izolācijas sastāvdaļa, lai gan viņa gāšanu noteica daudz plašāks militāru, reliģisku un politisku spēku kopums.&lt;ref name=&quot;glorious&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;marlborough-oxford&quot;/&gt; Slavenās revolūcijas rezultātā izveidotā politiskā kārtība vienlaikus nostiprināja Annas vietu protestantiskajā pēctecības līnijā un radīja konstitucionālos priekšnoteikumus viņas kāpšanai tronī 1702. gadā.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;

== Troņa pēctecība un nākšana pie varas ==
[[Attēls:Act of Settlement 3323.jpg|thumbnail|upright=0.9|[[1701. gada Mantojuma akts|1701. gada Mantojuma akta]] eksemplārs. Ar aktu Anglijas troņa pēctecība tika paredzēta Sofijai Hannoverei un viņas protestantiskajiem pēcnācējiem, ja Viljamam III vai Annai nebūtu mantinieku]]
Annas vienīgā bērna, kurš bija pārdzīvojis agru bērnību, [[Viljams, Glosteras hercogs|Viljama, Glosteras hercoga]], nāve 1700. gadā vienpadsmit gadu vecumā izraisīja nopietnu [[protestantisms|protestantiskās]] troņa pēctecības problēmu.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;royal-settlement&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royal.uk/act-settlement-0|title=The Act of Settlement|website=The Royal Family|publisher=Royal Household|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Viljams III|Viljamam III]] un [[Marija II Stjuarte|Marijai II]] nebija bērnu, savukārt Annai pēc dēla nāves vairs nebija dzīva pēcnācēja, kas varētu mantot troni.&lt;ref name=&quot;royal-settlement&quot;/&gt; Tādēļ radās jautājums par troņa pēctecību pēc Viljama un Annas nāves. Starp dinastijas tuvākajiem [[Stjuartu dinastija|Stjuartu]] pēctečiem bija daudzi [[katoļticība|katoļi]], taču pēc [[Slavenā revolūcija|Slavenās revolūcijas]] izveidotā politiskā kārtība paredzēja, ka Anglijas kronis jānodod protestantiskam valdniekam.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Lai nodrošinātu protestantisku pēctecību, [[Anglijas parlaments]] 1701. gadā pieņēma [[1701. gada Mantojuma akts|Mantojuma aktu]] ({{val|en|Act of Settlement}}).&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Tas noteica, ka gadījumā, ja ne Viljamam III, ne Annai nebūs pēcnācēju, Anglijas kronis pēc Annas nāves pāries [[Sofija Hannovere|Sofijai Hannoverei]] un viņas protestantiskajiem pēcnācējiem.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;royal-settlement&quot;/&gt; Sofija bija karaļa [[Džeimss I Stjuarts|Džeimsa I]] mazmeita — viņa meitas [[Elizabete Stjuarte, Bohēmijas karaliene|Elizabetes Stjuartes]] meita — un tādējādi piederēja Stjuartu pēcteču lokam.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Likums vienlaikus atkārtoti nostiprināja katoļu izslēgšanu no Anglijas troņa mantošanas, paredzot, ka kroni nevar mantot katoļticīgais vai persona, kas precējusies ar katoli.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;

[[Attēls:Closterman, John - Queen Anne - NPG 215.jpg|thumbnail|left|upright=0.8|Karaliene Anna kronēšanas tērpā ap 1702. gadu. [[Džons Klostermans|Džona Klostermana]] darbnīcas portrets]]
Šī pēctecības kārtība izslēdza no Anglijas troņa Annas katoļticīgo pusbrāli [[Džeimss Frānsiss Edvards Stjuarts|Džeimsu Frānsisu Edvardu Stjuartu]], [[Džeimss II Stjuarts|Džeimsa II]] un [[Modenas Marija|Modenas Marijas]] dēlu.&lt;ref name=&quot;james-francis&quot;/&gt; No striktas iedzimtas pēctecības viedokļa viņš bija viens no tuvākajiem Stjuartu troņa pretendentiem, taču katoļticības un pēc 1688.–1689. gada izveidotās protestantiskās pēctecības kārtības dēļ viņa tiesības Anglijā netika atzītas.&lt;ref name=&quot;james-francis&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; Pēc Džeimsa II nāves 1701. gadā viņa atbalstītāji atzina Džeimsu Frānsisu Edvardu par likumīgo karali, un viņš kļuva par galveno [[jakobīti|jakobītu]] pretendentu uz Anglijas, Skotijas un Īrijas troņiem.&lt;ref name=&quot;jacobites&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/religion/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/jacobites-english|title=Jacobites (English)|work=New Catholic Encyclopedia|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;james-francis&quot;/&gt; Viljams III nomira 1702. gada 8. martā, un Anna viņu nomainīja tronī, kļūstot par Anglijas, Skotijas un Īrijas karalieni.&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;anne-encyclopedia&quot;/&gt; Tomēr 1701. gada Mantojuma akts šajā laikā attiecās tikai uz Anglijas kroni. Skotijai joprojām bija sava troņa pēctecības kārtība, un Hannoveres protestantiskā pēctecība abās karaļvalstīs tika saskaņota līdz ar [[Akts par ūniju|1707. gada ūniju]].&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;parliament-union&quot;/&gt;

Annas nākšana tronī tika uzņemta labvēlīgi, un savas valdīšanas sākumā viņa centās īpaši uzsvērt savu saikni ar Angliju un [[Anglijas Baznīca|Anglijas Baznīcu]].&lt;ref name=&quot;anne-encyclopedia&quot;/&gt; Savā pirmajā runā Anglijas parlamentam 1702. gada 11. martā viņa paziņoja, ka viņas sirds esot “pilnībā angliska” ({{val|en|entirely English}}), tādējādi uzsverot savu anglisko identitāti laikā pēc Nīderlandē dzimušā Viljama III valdīšanas.&lt;ref name=&quot;speech&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://stuarts-online.com/resources/texts/queen-anne-her-majestys-most-gracious-speech-to-both-houses-of-parliament-on-eleventh-of-march-1702-1702/|title=Queen Anne, Her Majesty’s Most Gracious Speech to Both Houses of Parliament, on Eleventh of March 1702|date=1702|website=Stuarts Online|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņas uzticība Anglijas Baznīcai bija būtiska gan Annas personiskās reliģiskās pārliecības, gan politiskās identitātes sastāvdaļa.&lt;ref name=&quot;anne-encyclopedia&quot;/&gt; Anna tika kronēta [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]] 1702. gada 23. aprīlī, [[Svētā Jura diena|Svētā Jura dienā]].&lt;ref name=&quot;westminster&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;coronation&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationaltrustcollections.org.uk/object/773294|title=Coronation medal of Queen Anne|website=National Trust Collections|publisher=National Trust|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Tobrīd viņas veselību jau bija iedragājušas ilgstošas veselības problēmas, un kronēšanas dienā viņa cieta no [[podagra|podagras]]. Tā kā Anna nespēja pati noiet visu ceļu līdz abatijai, topošās karalienes sardze viņu baznīcā ienesa atvērtā krēslā.&lt;ref name=&quot;coronation-westminster&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westminster-abbey.org/history/coronations-at-the-abbey/coronation-stories|title=Coronation stories|website=Westminster Abbey|publisher=Dean and Chapter of Westminster|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Kronēšana formāli nostiprināja viņas valdīšanas sākumu, un tradicionālajā kronēšanas zvērestā tika apliecināta arī valdnieces saistība ar protestantisko Anglijas Baznīcu.&lt;ref name=&quot;coronation-oath&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.westminster-abbey.org/history/coronations-at-the-abbey/spotlight-on-coronations/order-of-service|title=Order of Service|website=Westminster Abbey|publisher=Dean and Chapter of Westminster|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Troņa pēctecības jautājums ar Annas nākšanu pie varas tomēr nebija galīgi atrisināts. Tā kā viņai vairs nebija dzīvu bērnu, spēkā palika 1701. gada Mantojuma aktā noteiktā Hannoveres protestantiskā pēctecības līnija.&lt;ref name=&quot;parliament-succession&quot;/&gt; [[Sofija Hannovere]] nomira 1714. gada jūnijā, tikai dažas nedēļas pirms Annas, tādēļ pēc karalienes nāves 1714. gada 1. augustā troni mantoja Sofijas vecākais dēls, Hannoveres kūrfirsts Georgs Ludvigs, kurš kļuva par [[Džordžs I|Džordžu I]].&lt;ref name=&quot;royal-settlement&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sophia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parliament.uk/about/living-heritage/evolutionofparliament/parliamentaryauthority/revolution/collections1/parliamentary-collections/princess-sophia-act/|title=Princess Sophia's Naturalization Act, 1705|website=UK Parliament|publisher=Parliament of the United Kingdom|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Valdīšanas gadi ==
{{nepilnīga sadaļa}}
Annas valdīšanas ārpolitikā dominēja [[Karš par Spānijas mantojumu|Spānijas mantojuma karš]], kurā Lielbritānijai bija viena no vadošajām lomām.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt; Nozīmīga loma karā bija [[Džons Čērčils|Džonam Čērčilam]], Marlboro hercogam, kurš komandēja sabiedroto spēkus un guva vairākas ievērojamas uzvaras, tostarp [[Blenheimas kauja|Blenheimas]], [[Ramiljē kauja|Ramiljē]], [[Audenardes kauja|Audenardes]] un [[Malplakē kauja|Malplakē kaujās]].&lt;ref name=&quot;marlborough-encyclopedia&quot;/&gt; Viens no nozīmīgākajiem Annas valdīšanas iekšpolitiskajiem notikumiem bija 1707. gada Anglijas un Skotijas ūnija, kas izveidoja vienotu valsti un parlamentu un vienlaikus nostiprināja [[Hannoveres dinastija|Hannoveres dinastijas]] protestantu pēctecības kārtību.&lt;ref name=&quot;union-articles&quot;/&gt; Valdīšanas pēdējos gados arvien lielāku ietekmi ieguva [[toriji]], un pēc 1710. gada valdības maiņas [[Roberts Hārlijs]] un [[Henrijs Sentdžons, 1. vikonts Bolingbruks|Henrijs Sentdžons]] sāka virzīt miera sarunas ar Franciju.&lt;ref name=&quot;encyclopedia&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt; [[Utrehtas miers|Utrehtas miera līgums]], kas tika noslēgti 1713. gadā, izbeidza Lielbritānijas karadarbību Spānijas mantojuma karā ar Franciju un Spāniju un deva tai vairākus teritoriālus un tirdzniecības ieguvumus, tostarp [[Gibraltārs|Gibraltāru]], [[Menorka|Menorku]] un plašākas tirdzniecības iespējas Spānijas kolonijās.&lt;ref name=&quot;women-encyclopedia&quot;/&gt;

Anna nomira 1714. gada 1. augustā un bija pēdējā [[Stjuartu dinastija]]s valdniece Lielbritānijas tronī.&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt; Saskaņā ar [[1701. gada Mantojuma akts|1701. gada Mantojuma aktu]] un 1707. gada ūnijas noteikumiem tronim bija jāpaliek protestantu Hannoveres līnijā.&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;/&gt; Tā kā [[Sofija Hannovere]] nomira dažas nedēļas pirms Annas, troni mantoja Sofijas dēls, Hannoveres kūrfirsts Georgs Ludvigs, kurš kļuva par [[Džordžs I|Džordžu I]].&lt;ref name=&quot;royal&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;settlement-collection&quot;/&gt;

== Dzimtas koks ==
{{familytree/start|style=margin: 1em auto 1em auto;}}
{{familytree | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |Džeimss| |Džeimss='''[[Džeimss I Stjuarts|Džeimss VI]]'''&lt;br /&gt;1566–1625}}
{{familytree | | | | | | | | | | | | | | | | | | |,|-|-|-|^|-|-|-|.| | |}}
{{familytree | | | |Edvards| | | | | | | | | | | |Čārlzs| | | | | |Elizabete|Edvards=[[Edvards Haids]]&lt;br /&gt;1609–1674|Čārlzs='''[[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]]'''&lt;br /&gt;1600–1649|Elizabete=[[Elizabete Stjuarte]]&lt;br /&gt;1596–1662}}
{{familytree | | |,|-|^|-|.| | | |,|-|-|-|-|-|-|-|+|-|-|-|.| | | |!|}}
{{familytree | |Laurencs| |Anna|v|Džeimss|v|Marija| |Princese Marija| |Čārlzs| |Sofija|Laurencs=[[Laurencs Haids]]&lt;br /&gt;1641–1711|Anna=[[Anna Haida]]&lt;br /&gt;1637–1671|Džeimss='''[[Džeimss II Stjuarts]]'''&lt;br /&gt;1633–1701| |Marija=[[Modenas Marija]] &lt;br /&gt;1658–1718|Princese Marija=[[Karaliskā princese Marija|Princese Marija]]&lt;br /&gt;1631–1660|Čārlzs='''[[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzs II]]'''&lt;br /&gt;1630–1685|Sofija=[[Hannoveres Sofija]]&lt;br /&gt;1630–1714}}
{{familytree | | | | | | | | |!| | | |!| | | | | |!| | | | | | | |!||}}
{{familytree | | | | | | |,|-|^|-|.|Džeimss| | | | |!| | | | | | | |!| |Džeimss=[[Džeims Francis Edvards]]&lt;br /&gt;1688–1766}}
{{familytree | | | | | | |!| | | |!| | | | | | | |!| | | | | | | |!|}}
{{familytree | | | | | |Anna| |Marija|-|-|-|-|-|Viljams| | | | | |Džordžs| | |Anna='''Anna'''&lt;br /&gt;1665–1714|Marija='''[[Marija II Stjuarte]]'''&lt;br /&gt;1662–1694|Viljams='''[[Viljams III]]'''&lt;br /&gt;1650–1702|Džordžs='''[[Džordžs I]]'''&lt;br /&gt;1660–1727}}
{{familytree/end}}

== Papildliteratūra ==
{{refbegin}}
* {{Grāmatas atsauce | last = Benians | first = Ernest Alfred | title = The Cambridge Modern History | publisher = MacMillan &amp; Co. | year = 1909 | url = http://books.google.com/books?vid=OCLC00487943&amp;id=UkiuhTjyAuAC&amp;pg=RA1-PA91&amp;lpg=RA1-PA91&amp;dq=act+of+union#PRA1-PA91,M1|display-authors=etal}}
* {{Grāmatas atsauce | last = Gregg | first = Edward | title = Queen Anne | publisher = Yale University Press | year = 2001 | url = http://books.google.com/books?visbn=0300090242&amp;id=rpUnT_1eWCQC&amp;pg=PP1&amp;lpg=PP1&amp;ots=fFR_mjkU6M&amp;dq=queen+anne&amp;sig=6MTBSTd4ox3ObpZMac6VxvVHPfM#PPA94,M1
}}
* {{Grāmatas atsauce | last = Innes | first = Arthur Donald | title = A History of England and the British Empire | publisher = The MacMillan Company | year = 1913 | url = http://books.google.com/books?vid=OCLC01319080&amp;id=m4ICAAAAMAAJ&amp;pg=RA1-PA89&amp;lpg=RA1-PA89&amp;dq=act+of+succession#PRA1-PA440,M1}}
* {{Grāmatas atsauce |last = Lednum | first = John|title = A History of the Rise of Methodism in America|url = https://archive.org/details/historyofriseofm0000ledn | publisher = John Lednum| location = Philadelphia| year= 1859}}
* {{Grāmatas atsauce | last = Lodge | first = Edmund | title = The Genealogy of the Existing British Peerage | publisher = Saunders and Otley | year = 1832 | url = http://books.google.com/books?vid=OCLC03444095&amp;id=QK-4tHp4dzgC&amp;pg=RA1-PA2-IA10&amp;lpg=RA1-PA2-IA10&amp;dq=peerage#PRA4-PA8,M1}}
* Waller, Maureen (2006). ''Sovereign Ladies: Sex, Sacrifice, and Power. The Six Reigning Queens of England''. New York: St. Martin's Press. {{ISBN|0-312-33801-5}}.
* {{Grāmatas atsauce| last = Ward| first = Adolphus W. (ed.)| title = The Cambridge Modern History| publisher = Cambridge University Press| location = Cambridge, England| url = http://www.uni-mannheim.de/mateo/camenaref/cmh/cmh.html| access-date = {{dat|2009|03|22||bez}}| archive-date = {{dat|2014|02|10||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20140210213151/http://www.uni-mannheim.de/mateo/camenaref/cmh/cmh.html}}
{{refend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās siates ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{Amatu secība | pirms = [[Viljams III]] | virsraksts = Anglijas, Skotijas un Īrijas karaliene | periods = 1702.-1707. | pēc = ''tituls pārsaukts par&lt;br /&gt;Lielbritānijas un Īrijas karalieni''}}
{{Amatu secība | pirms = ''tituls izveidots'' | virsraksts = [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] un [[Īrijas Karaliste|Īrijas]] karaliene | periods = 1707.-1714. | pēc = [[Džordžs I]]}}
{{kastes beigas}}
{{Lielbritānijas monarhi}}
{{Anglijas karaļi}}
{{Skotijas valdnieki}}
{{Īrijas karaļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Stjuarte, Anna}}
[[Kategorija:1665. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1714. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes monarhi]]
[[Kategorija:Stjuartu dinastija]]
[[Kategorija:Anglijas monarhi]]</text>
      <sha1>nk77u2hwamehhz92ub6ecirav2u043m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>25. janvāris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55201</id>
    <revision>
      <id>4518429</id>
      <parentid>4492458</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:23:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518429</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8188" sha1="rf7wo7ioojdugmfuow8qobwnjzfynts" xml:space="preserve">'''25. janvāris''' ir gada 25. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 340 dienas (341 [[garais gads|garajā gadā]]).

== Vārda dienas ==
[[Sigurds (vīrieša vārds)|Sigurds]], [[Zigurds]]

== Notikumi ==
* [[1533. gads]] — [[Anglija]]s karalis [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]] slepus apprecēja [[Anna Boleina|Annu Boleinu]] un vēlāk tika izslēgts no [[Romas Katoļu baznīca]]s par viņa iepriekšējās laulības ar [[Aragonas Katrīna|Aragonas Katrīnu]] šķiršanu pretēji [[Romas pāvests|pāvesta]] gribai.
* [[1554. gads]] — [[Brazīlija|Brazīlijā]] dibināta [[Sanpaulu]] pilsēta.
* [[1658. gads]] — [[Jaunā Amsterdama|Jaunās Amsterdamas]] gubernators aizliedza [[Teniss|tenisu]], jo tas traucējot ļaudīm nodoties lūgšanām.
* [[1799. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika patentēta mehāniskā sējmašīna.
* [[1802. gads]] — [[Napoleons Bonaparts]] ievēlēts par [[Itālija]]s prezidentu.
* [[1858. gads]] — pirmo reizi tika atskaņots [[Fēlikss Mendelszons|Mendelszona]] &quot;Kāzu maršs&quot;.
* [[1878. gads]]:
** [[Krievija|krievu]] torpēda nogremdēja [[Turcija|turku]] tvaikoni (pirmā reize pasaulē, kad ar torpēdu nogremdēts kuģis).
** [[Leidenes Universitāte|Leidenes Universitātē]] atvērta pasaulē pirmā teorētiskās fizikas katedra.
* [[1881. gads]] — [[Tomass Edisons]] un [[Aleksandrs Greiems Bells]] nodibināja ''Oriental Telephone Company''.
* [[1905. gads]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] atrasts līdz šim lielākais dimants &quot;[[Kulinans]]&quot; (3106 karāti).
* [[1917. gads]] — [[ASV Virdžīnas|Dānijas Vestindija]] tika pārdota ASV par 25 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]].
* [[1919. gads]] — dibināta [[Tautu Savienība]].
* [[1924. gads]] — [[Francija]]s pilsētā [[Šamonī]] sākās [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|pirmās ziemas olimpiskās spēles]].
* [[1946. gads]] — ASV [[raķešlidmašīna]]s ''[[Bell X-1]]'' pirmais lidojums.
* [[1947. gads]] — [[Honkonga|Honkongā]] avarēja [[Filipīnas|Filipīnu]] lidmašīna ar 5 miljonu dolāru vērtu zelta un naudas kravu.
* [[1955. gads]] — [[Kolumbijas Universitāte]]s zinātnieki izveidoja atompulksteni, kas rāda precīzu laiku ar nobīdi 1 sekunde 300 gados.
* [[1961. gads]] — [[Volts Disnejs|Disneja]] animācijas filmas &quot;[[101 dalmācietis (1961. gada filma)|101 dalmācietis]]&quot; pirmizrāde.
* [[1971. gads]] — [[Indija|Indijā]] izveidots [[Himāčala Pradēša|Himāčala Pradēšas štats]].
* [[1994. gads]] — palaista [[Mēness]] zonde ''[[Clementine]]''.
* [[1999. gads]] — 6,0 ballu stipra [[zemestrīce]] [[Kolumbija]]s rietumos, kurā dzīvību zaudēja vismaz 1000 cilvēku.
* [[2004. gads]]:
** ''[[Mars Exploration Rover]]'' visurgājējs ''[[Opportunity]]'' nolaidās uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas.
** pieņemts pašreizējais [[Gruzijas karogs]].
** par Gruzijas 3. prezidentu kļuva [[Miheils Saakašvili]].
* [[2006. gads]] — [[Hamās]] ieguva vairākumu [[Palestīna|Palestīniešu]] Likumdevēju padomes vēlēšanās.
* [[2021. gads]] — pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 100 miljonus.
* [[2023. gads]] — par [[Jaunzēlande]]s premjerministru kļuva [[Kriss Hipkinss]], nomainot [[Džasinda Ārdērna|Džasindu Ārdērnu]].

== Dzimuši ==
* [[17. gads]] — [[Mesalīna]] (''Messalina''), romiešu imperatore (mirusi 48. gadā)
* [[1627. gads]] — [[Roberts Boils]] (''Robert Boyle''), īru ķīmiķis (miris 1691. gadā)
* [[1736. gads]] — [[Žozefs Lagranžs]] (''Joseph Lagrange''), Itālijā dzimis Francijas matemātiķis (miris 1813. gadā)
* [[1759. gads]] — [[Roberts Bērnss]] (''Robert Burns''), skotu rakstnieks un dzejnieks (miris 1796. gadā)
* [[1783. gads]] — [[Viljams Kolgeits]] (''William Colgate''), ASV uzņēmējs (miris 1857. gadā)
* [[1832. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||1|13}}) — [[Ivans Šiškins]] (''Иван Шишкин''), krievu gleznotājs (miris 1898. gadā)
* [[1874. gads]] — [[Somersets Moems]] (''Somerset Maugham''), britu rakstnieks (miris 1965. gadā)
* [[1880. gads]]:
** [[Fricis Bārda]], latviešu dzejnieks (miris 1919. gadā)
** [[Hugo Betings]] (''Hugo Betting''), vācu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs
* [[1882. gads]] — [[Virdžīnija Vulfa]] (''Virginia Woolf''), angļu rakstniece (mirusi 1941. gadā)
* [[1913. gads]] — [[Vitolds Lutoslavskis]] (''Witold Lutosławski''), poļu komponists (miris 1994. gadā)
* [[1917. gads Latvijā|1917. gads]] — [[Velta Rūķe-Draviņa]], latviešu valodniece un folkloriste (mirusi 2003. gadā)
* [[1928. gads]] — [[Eduards Ševardnadze]] (''ედუარდ შევარდნაძე''), padomju un gruzīnu politiķis, Gruzijas prezidents (miris 2014. gadā)
* [[1933. gads]] — [[Korasona Akino]] (''Corazón Aquino''), Filipīnu prezidente (mirusi 2009. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Anžs Felikss Patasē]] (''Ange-Félix Patassé''), Centrālāfrikas Republikas prezidents (miris 2011. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Vladimirs Visockis]] (''Владимир Высоцкий''), padomju dziedātājs, aktieris (miris 1980. gadā)
* [[1941. gads Latvijā|1941. gads]] — [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], latviešu aktieris, mākslinieks, rakstnieks (miris 2026. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Eusebiu]] (''Eusébio''), portugāļu futbolists (miris 2014. gadā)
* [[1962. gads]] — [[Kriss Čelioss]] (''Chris Chelios''), amerikāņu hokejists
* [[1980. gads]] — [[Šavi]] (''Xavi''), Spānijas futbolists
* [[1981. gads]]:
** [[Ališija Kīsa]] (''Alicia Keys''), ASV dziedātāja, pianiste, komponiste
** [[Toše Proeskis]] (''Тоше Проески''), maķedoniešu mūziķis (miris 2007. gadā)
* [[1982. gads]] — [[Noemi]] (Veronika Skopeliti), itāliešu dziedātāja.
* [[1984. gads]]:
** [[Ilze Gribule]], latviešu šķēpmetēja
** [[Robinju]] (''Robinho''), brazīliešu futbolists
* [[1985. gads]] — [[Tīna Karola]] (''Тіна Кароль''), Ukrainas dziedātāja
* [[1986. gads Latvijā|1986. gads]] — [[Guntis Galviņš]], latviešu hokejists

== Miruši ==
* [[1559. gads]] — [[Kristiāns II]] (''Christian 2.''), Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas karalis (dzimis 1481. gadā)
* [[1885. gads]] — [[Čārlzs Džordžs Gordons]] (''Charles George Gordon''), britu ģenerālis (dzimis 1833. gadā)
* [[1892. gads]] — [[Bavārijas Ludovika Vilhelmīne]] (''Ludovika Wilhelmine von Bayern''), Bavārijas hercogiene (dzimusi 1808. gadā)
* [[1908. gads]] — [[Mihails Čigorins]] (''Михаил Чигорин''), krievu šahists (dzimis 1850. gadā)
* [[1932. gads Latvijā|1932. gads]] — [[Pēteris Stučka]], Latvijas jurists un politiķis (dzimis 1865. gadā)
* [[1941. gads]] — [[Robērs Linzeljē]] (''Robert Linzeler''), franču burātājs (dzimis 1872. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Als Kapone]] (''Alfonso Capone''), amerikāņu mafijas darbonis (dzimis 1899. gadā)
* [[1952. gads]] — [[Sveidns Bjernsons]] (''Sveinn Björnsson''), pirmais Islandes prezidents (dzimis 1881. gadā)
* [[1971. gads]] — [[Hermanis Hots]] (''Hermann Hoth''), vācu ģenerālis (dzimis 1885. gadā)
* [[1972. gads]] — [[Erhards Milhs]] (''Erhard Milch''), Vācijas ģenerālfeldmaršals (dzimis 1892. gadā)
* [[1982. gads]] — [[Mihails Suslovs]] (''Михаил Суслов''), padomju politiķis (dzimis 1902. gadā)
* [[2005. gads]] — [[Filips Džonsons]] (''Philip Johnson''), amerikāņu arhitekts (dzimis 1906. gadā)
* [[2017. gads]] — [[Džons Hērts]] (''John Hurt''), angļu kinoaktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists un futbola treneris (dzimis 1946. gadā)
* [[2023. gads]] — [[Sindija Viljamsa]] (''Cindy Williams''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1947. gadā)
* [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Pēteris Cimdiņš]], latviešu biologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1944. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
Tatjanas diena (Studentu diena) ([[Krievija]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Janvāris]]</text>
      <sha1>rf7wo7ioojdugmfuow8qobwnjzfynts</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristofs Frīdrihs Neanders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55555</id>
    <revision>
      <id>4518080</id>
      <parentid>4408141</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T15:35:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518080</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7004" sha1="5cfjnyawkin1za5hpl57ur0cxnknaez" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Kristofs Frīdrihs Neanders
|     vārds_orig = Christoph Friedrich Neander
|         attēls = Christoph Friedrich Neander.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1723 
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 28
|       dz_vieta = [[Iecava]], [[Attēls:Flag of Courland (state).svg|25px]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]](tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1802
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 9
|        m_vieta = [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Mežmuiža]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
}}

'''Kristofs Frīdrihs Neanders''' (''Christoph Friedrich Neander''; dzimis {{dat|1723|12|28}}, miris {{dat|1802|7|9}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltu]] mācītājs, literāts, [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] kustības darbinieks, [[Dobele]]s iecirkņa prāvests, Kurzemes dziesmugrāmatas autors. Tulkojis [[latviešu valoda|latviski]] daudzas baznīcas dziesmas. 

== Dzīvesgājums ==

Dzimis 1723. gada 28.decembrī [[Iecava|Iecavā]]. Mācījās pie privātskolotājiem un [[Jelgava]]s pilsētas skolā. 1740.-1743. gadā studēja teoloģiju [[Halle]]s universitātē, uzņemts Halles [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] ložā &quot;''Zu den drei goldenen Schlüsseln''&quot;.&lt;ref&gt;Friedrich August Eckstein: ''Geschichte der Freimaurer-Loge im Orient von Halle. Eine Festgabe zur Secularfeier der Loge zu den drei Degen''. Gebauersche Buchdruckerei, Halle 1844. ([https://books.google.de/books?id=ChlhAAAAcAAJ&amp;pg=PA335&amp;lpg=PA335&amp;dq=henrici+freimaurer&amp;source=bl&amp;ots=jFvftZrO7C&amp;sig=sBsBfwAQqKmi1KlJYJ4uQ47NSOw&amp;hl=de&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwitl7f6q6LTAhWBnhQKHf1wCyUQ6AEILzAD#v=snippet&amp;q=Neander&amp;f=false Belegseiten im Digitalisat]).&lt;/ref&gt; 
[[Attēls:Mezmuiza_Augstkalne.jpg|thumb|left|200px|Mežmuižas kungu māja (tagad: [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalnes]] vidusskola).]]
[[Attēls:Kristaps_Fridrihs_Neanders.jpg|thumb|300px|Mācītāja K.F.Neandera siluets lapas augšā (J.K.Broces zīmējums, 4.sējums).]]

Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja par mājskolotāju kādā Kurzemes muižā, vēlāk Liepājā. 1751. gadā viņu ordinēja par [[Kabile]]s luterāņu draudzes mācītāju. No 1756. gada strādāja par [[Mežmuižas draudzes novads|Mežmuižas draudzes novada]] mācītāju.

1773. gadā izdeva Kurzemes dziesmugrāmatu. No 1775. gada Dobeles diacēzes prāvests un konsistorijas loceklis. 1778. gadā [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] ideju ietekmē izstrādāja jaunas baznīcas kārtības priekšlikumu Kurzemes hercogistei.
1778. gadā uzrakstīja dziesmuspēli &quot;Scipions&quot; (mūzikas autors Francis Ādams Feihtners (Franz Adam Veichtner), kas tika uzvesta hercoga Pētera galma teātrī Jelgavā. 
1785. gadā atteicās kļūt par [[Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents|Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendentu]]. 
1786. gadā nodrukāja jaunas baznīcas kārtības priekšlikumu, kas saturēja obligātu baznīcas palīdzību nabagiem un izglītības ieviešanu latviešu zemnieku bērniem. [[Kurzemes landtāgs]] to tomēr nepieņēma. 1787. gadā uzrakstīja oratoriju &quot;Jēzus augšāmcelšanās pirmie svētki&quot;.
 
Miris 1802. gada 9. jūlijā Mežmuižā.

== Darbi ==
* ''Cogitationes nonnullae de obligatione ad religionem omnium maxima''. Halle, 1743;
* ''Gedächtnißrede auf den weiland Hochwohlgeborenen Herrn Levin Grotthuß''. Mitau, 1765; 
* ''Geistliche Lieder''. Riga und Leipzig, 1766; Zweyte verbesserte Auflage, Riga und Mitau, 1768; 
* ''Neue Sammlung christlicher Gesänge'', Frankfurt und Leipzig, 1773; 
* ''Geistliche Lieder. Zwote und letzte Sammlung'', Riga, 1774; Dritte verbesserte Auflage, Riga 1779; 
* ''&quot;Scipio&quot;, ein Singspiel in drey Aufzügen''. Mitau, den 30. Junii 1778; 
* ''Dem ruhmwürdigen Andenken der selig verewigten Herzogin von Kurland Benigna Gottlieb''. Mitau, 1782; 
* ''Elisens [von der Recke] geistliche Lieder, nebst einem Oratorium und einer Hymne von C.F. Neander, herausgegeben und komponiert von [Johann Adam] Hiller''. Leipzig, 1783; 
* ''Entwurf zur Kirchenordnung'' (in: Diarium des kurländischen Landtages vom 14. September 1778), 1786; 
* ''&quot;Die erste Feyer der Himmelfahrt Jesu&quot;, ein Oratorium. Zum Kirchgange Ihro Hochfürstlichen Durchlaucht der Herzogin in Musik gesetzt von F[ranz] A[dam] Veichtner''. Mitau, den 15. April 1787.

== Literatūra ==
* Elisa C.C. von der Recke, Über C.F. Neanders Leben und Schriften. Eine Skizze, 1804;
* Heinrich Döring, Die deutschen Kanzelredner des 18. und 19. Jahrhunderts, 1830;
* Johann Friedrich von Recke/Karl Eduard Napierski, Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland, 3. Bd., 1831, 305-307 und 596 f. sowie Nachträge und Fortsetzungen. Bearb. von Theodor Beise, 2. Bd., 1861, 75 f.;
* Eduard Emil Koch, Geschichte des Kirchenlieds und Kirchengesangs der christlichen, insbesondere der deutschen evangelischen Kirche, 6. Bd., 18693, 233-235;
* Franz Brümmer, Deutsches Dichterlexikon, 2. Bd., 1877, 87;
* [[Johans Kallmejers|Theodor Kallmeyer]], Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Bearb. von Gustav Otto, 19102, 548 f.;
* Irene Neander, Christoph Friedrich Neander. Ein Beitrag zur Geschichte der Aufklärung in Kurland (Diss. Jena), 1931;
* Heinrich Schaudinn, Deutsche Bildungsarbeit am lettischen Volkstum des 18. Jahrhunderts, 1937, 38;
* Wilhelm Lenz (Hrsg.), Deutschbaltisches biographisches Lexikon 1710-1960, 1970, 542;
* May Redlich, Lexikon deutschbaltischer Literatur. Eine Bibliographie, 1989, 241;
* Goedeke IV, 1, 227 und XV, 330;&amp;nbsp;— RGG2 IV, 476;&amp;nbsp;— DLL 11, 77 f.

== Ārējās saites ==
* [http://www.bbkl.de/n/neander_c_f.shtml Biogrāfiski-bibliogrāfiska baznīcas enciklopēdija] (vāciski)
* [https://web.archive.org/web/20080724091414/http://cyberhymnal.org/htm/t/c/tcwd2the.htm Slavena baznīcas himna &quot;Dir, Herr, sei dieses Kind empfohlen&quot; ar K.F.Neandera vārdiem]
* [http://books.google.lv/books?id=MqMIAAAAQAAJ&amp;pg=PA307&amp;lpg=PA307&amp;dq=Grenzhof+Kurland&amp;source=web&amp;ots=hjcW1cC4HQ&amp;sig=XGUrB6Q6pWZqP7ZjAzf6QIFaR8c&amp;hl=lv Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen, S. 306-307]
* [http://www.tournet.lv/page.php?id=241 Mežmuižas baznīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304100628/http://www.tournet.lv/page.php?id=241 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Neanders, Kristofs Fridrihs}}
[[Kategorija:Iecavā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:18. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Brīvmūrnieki]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]</text>
      <sha1>5cfjnyawkin1za5hpl57ur0cxnknaez</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ķīpsala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59579</id>
    <revision>
      <id>4518033</id>
      <parentid>4475308</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:27:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518033</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16649" sha1="4x9a80mo3aqp7gt2bnm7ql771wf1oev" xml:space="preserve">{{Pilsētas daļas infokaste
| nosaukums = Ķīpsala
| attels = [[Attēls:Kipsala Balasta dambis.jpg|250px]]
| paraksts = Ķīpsala, Balasta dambis. [[2006. gads|2006]]. gads.
| karte = [[Attēls:Kipsala karte.png|250px]]
| paraksts2 = 
| pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
| priekspilseta = [[Kurzemes rajons]]
| apaksrajoni = 
| platiba = 1,975 km²
| iedzivotaju_skaits = 752 ([[2025. gads|2025]])
| iever_celtnes = [[Saules akmens]]&lt;br /&gt;[[Preses nams]]&lt;br /&gt;[[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]]
| udenstilpnes = [[Daugava]], [[Zunds (Rīga)|Zunds]], [[Āzene]]&lt;br /&gt;[[Āgenskalna līcis]], [[Roņu dīķis]]
| parki = 
| autobuss = [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]] [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30.]] [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37.]] [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41.]] [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53.]] [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57.]]
| trolejbuss = [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5.]] [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12.]] [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25.]]
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| pasta_indekss = LV-1048&lt;br /&gt;LV-1081
| areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/kipsala/ apkaimes.lv]
}}
[[Attēls:Ķīpsalas apkaime 1937.jpg|thumb|260px|Ķīpsalas apkaime 1937. gada Rīgas pilsētas plānā]]
'''Ķīpsala''' (agrāk saukta par '''Žagaru salu''') ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], vidēji liela sala [[Daugava]]s lejteces kreisajā krastā, [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]]. Ķīpsala ir arī kā atsevišķa apkaime. Ķīpsalu no kreisā krasta atdala [[Zunds (Rīga)|Zunds]] jeb Zundas kanāls un salas DR daļā [[Āzene]]. Salas garums ir aptuveni 2,7 km, bet platums aptuveni 500 metri — platība aptuveni 1 [[km²]]. Vidējais salas augstums ir aptuveni 3—5 metri virs [[Daugava]]s ūdens līmeņa. Salas augstākā daļa ir Balasta dambja pusē, zemākā salas vieta ir Ķīpsalas Z daļa un josla gar [[Zunds (Rīga)|Zundu]], bet tā paaugstināta, uzskalojot smiltis.

Ķīpsalu galvenokārt veido 8—15 metrus biezs aluviālo smilšu nogulumu slānis ar dūņainu smilšu starpkārtām. Apakšdaļā grants, gar [[Zunds (Rīga)|Zundu]] dūņaina smilts, bet pamatu veido devona dolomīts. Galvenās ielas Ķīpsalā ir [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra]], [[Āzenes iela|Āzenes]], [[Ķīpsalas iela (Rīga)|Ķīpsalas]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku]], [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu]], [[Ogļu iela]]s, kā arī [[Balasta dambis]].

== Vēsture ==
=== Salas veidošanās un apbūve ===
[[Attēls:Hāgena muižiņa 17. gs. kartē.jpg|thumb|250px|left|Ķīpsala ar Pētera Ķīpja sētu (''Peter Kiepe'') un apkārtējās salas 17. gadsimta kartē. Apvilkta Hāgena muižiņa ([[Johans Kristofs Broce|Broces]] kopija no Ē. Tolka kartes, 1700)]]
Līdz [[17. gadsimts|17. gadsimta]] otrajai pusei Ķīpsalu dēvēja par Žagarsalu — kāda uz salas dzīvojoša zvejnieka vārdā, kuram pie [[Daugava]]s atradusies zvejas vieta. Taču pamazām Žagarsalas vārds izgāja no aprites un sala tika pārsaukta par Ķīpsalu. 17. gadsimta beigās uz salas atradās nedaudz vairāk kā desmit zvejnieku sētu, tostarp arī Pētera Ķīpja sēta, no kuras, iespējams, cēlies salas tagadējais nosaukums. Nosaukuma izcelsme skaidrota arī ar veclejasvācu &quot;kip&quot; — ķīpa, ādu sainis, saistīts ar salas kādreizējo izmantošanu.&lt;ref&gt;&quot;Rīgas ielas&quot;. Enciklopēdija, Zalcmanis R., 1. sēj., 2001. gads. 28. lpp.&lt;/ref&gt;

Tagadējo konfigurāciju Ķīpsala ieguvusi, savienojoties vairākām mazām salām. 17. gadsimtā Ķīpsalas teritorija bija daudz mazāka nekā šobrīd, bet [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] līdz ar inženiera [[Gustavs Emanuēls fon Veismanis|G. E. fon Veismaņa]] projektēto dambi, kas savienoja Ķīpsalu ar Mazo Klīversalu un Burkānu salu, kura atradās iepretim [[Āgenskalna līcis|Āgenskalna līcim]], [[Daugava]]s straume mainījās un ap Ķīpsalu radās smilšu sēkļi, veicinot Ķīpsalas teritorijas paplašināšanos, kā rezultātā tā saplūda ar Mazo Klīversalu un Burkānu salu.&lt;ref&gt;J.K. Broce. &quot;Zīmējumi un apraksti&quot;, Zeids T., 2. sēj., 1996. gads. 301. lpp.&lt;/ref&gt; 18. gadsimtā Ķīpsalas konfigurāciju izmainīja arī blakus esošā no Daugavas sanesumiem izaugusī Darvas sala, kur bijušas pilsētas darvas noliktavas, pievienojoties salu grupai. Pilnībā Ķīpsalas teritorija nostiprinājās [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā, kad aizbēra agrāko atteku paliekas starp Burkānu salu un Mazo Klīversalu, lai gan ''&quot;līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] par Ķīpsalu dēvēja tikai salas rietumu galu, bet pārējās daļas — atbilstoši vēsturiskajiem nosaukumiem&quot;''.

Salas iedzīvotāju nodarbošanās pamatā bija saistīta ar jūru un Daugavas ūdeņiem — salu apdzīvoja zvejnieki, jūrnieki, loči, enkurnieki, pārcēlēji, tādēļ arī liela daļa ielu iemantojušas ar atbilstošus nosaukumus — Matrožu, Tīklu, Enkura, Kaiju, Zvejnieku, Loču, Ogļu.

Salas ielu tīkls nostabilizējies [[19. gadsimts|19.]] un 20. gadsimta mijā, un ar šajā pašā laikā iegūtajiem ielu nosaukumiem palicis nemainīgs kopš 20. gadsimta sākuma, kad salā bija 13 ielas. Satiksmi ar [[Pārdaugava|Pārdaugavu]] nodrošināja pārceltuve cilvēkiem un pajūgiem, kas savienoja Ķīpsalas vidusdaļu ar [[Iļģuciems|Iļģuciemu]]. Rīdzinieki, izmantojot šo pārceltuvi, ērti varēja sasniegt Slokas, Buļļu un Daugavgrīvas ceļu. Attīstīta bija arī ūdens satiksme ar citām [[Rīga]]s daļām, jo līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] no Ķīpsalas uz citām pilsētas daļām regulāri kursēja tvaikonītis, kam Daugavmalā, Enkura ielas galā atradās speciāli izbūvēta piestātne — [[1891]]. gadā izbūvētais FG dambis — laukakmeņiem pildīta koka pāļu rinda, kas ir būtisks [[19. gadsimts|19. gadsimta]] hidrotehnisko būvju piemērs.

[[Attēls:Ķīpsalas bruģis (Balasta dambis).jpg|thumb|left|250px|[[Balasta dambis]] Ķīpsalā]]
[[18. gadsimts|18. gadsimtā]] Rīgā ienākošajiem kuģiem bija nepieciešama vieta lielā balasta izkraušanai, un šim nolūkam Rīgas rāte ierādīja teritoriju Ķīpsalā, kur no gadsimtu gaitā izkrautā balasta materiāla izveidojies Balasta dambis — Ķīpsalas lielākā un arī arhitektoniski bagātākā iela. [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] notika dambja celtniecības darbi pēc G. E. Veismaņa projekta, gadsimtu vēlāk norisa atjaunošanas darbi. Ilgus gadus Balasta dambis bija vienīgā bruģētā iela Ķīpsalā. Dzīvojamā apbūve izvietojusies ielas vienā pusē, jo pretējo malu apskalo [[Daugava]]. Lai nostiprinātu krastu gar ielu, [[1885]]. gadā tika uzbūvēta laukakmeņu nostiprinājumu konstrukcija. Daugavas krastā pie Balasta dambja [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[1930. gadi|1930. gados]] bija ierīkota pilsētas peldētava.

=== 20. gadsimts ===
[[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[1920. gadi|1920.]] un [[1930. gadi|1930. gados]] Ķīpsala bija pamesta un nekopta vieta pašā Rīgas centra pievārtē, daļēji klāta ar privātu apbūvi un noliktavām, taču lielākā platība bija neizmantoti smilšu klajumi.&lt;ref&gt;&quot;Rīga kā Latvijas galvas pilsēta: Rakstu krājums Latvijas Republikas 10 gadu pastāvēšanas atcerei&quot;. 1932. gads. 788. lpp.&lt;/ref&gt; [[1925]]. gadā arhitekts Arnolds Lamze izstrādāja Rīgas ģenerālplānu, kas paredzēja Ķīpsalā būvēt valdības centru un sabiedriskās ēkas, iecerot salas savienošanai ar [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]] celt tiltu. Tā kā plāns netika īstenots, Ķīpsalas attīstība līdz pat [[1960. gadi|sešdesmitajiem gadiem]] palika iekonservēta, līdz [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] tika izstrādāts Ķīpsalas detālplānojums, paredzot dzīvojamo apbūvi ar piecstāvu ēkām tipiskā sociālistiskā garā, taču šis projekts tika noraidīts, līdz [[1970. gadi|septiņdesmitajos gados]] izlēma Ķīpsalā būvēt [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] (toreiz — Rīgas Politehniskā institūta) studentu pilsētiņu (arhitekti D.Danneberga, K. Alksnis, Z. Lazdiņš u.c.). Lai gan iecerēts bija visu salas teritoriju pārvērst par studentu pilsētiņu, ierobežoto materiālo iespēju dēļ mācību korpusi un dienesta viesnīcas aizņem tikai agrāk neapdzīvoto salas daļu. Līdz ar [[Preses nams|Preses nama]] ēkas uzcelšanu (arh. J. Vilciņš) [[1978]]. gadā Ķīpsala arvien straujāk attīstījās kā sabiedrisks centrs, līdz ar to loģiska kļuva arī tilta izbūve, lai savienotu salu ar pilsētas centru. Ķīpsalas teritoriālo vienotību un telpiski vizuālo struktūru izmainīja [[1981]]. gadā atklātais [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]] pār [[Daugava|Daugavu]], vizuāli un funkcionāli atšķeļot dienvidu galu no pārējās salas teritorijas.

=== 21. gadsimts ===
[[Attēls:Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs.JPG|thumb|Starptautiskais izstāžu centrs &quot;Ķīpsala&quot;]]
Salas dienvidu daļā lokalizējas sabiedriskā apbūve — [[Preses nams]], [[Saules akmens]] ([[2004]]. gadā ekspluatācijā nodotā tālaika Hansabankas centrālā biroja ēka), [[RTU]] fakultātes, kā arī [[iepirkšanās centrs &quot;Olimpia&quot;]]. Netālu no [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] dienesta viesnīcu kompleksa atrodas viesnīca &quot;Islande Hotel&quot;. Būtiskas sabiedriskās celtnes ir arī [[1997]]. gadā atvērtais Starptautiskais izstāžu centrs &quot;Ķīpsala&quot;, kurā regulāri notiek izstādes, konferences un dažādi sarīkojumi, kā arī Ķīpsalas peldbaseins. Tam blakus esošas M. Gaiļa celtās rindu mājās kalpo kā norobežojums, atdalot salas vēsturisko apbūvi no &lt;!--neizteiksmīgās--&gt; [[Padomju Savienība|padomju]] arhitektūras. Nozīmīgs Latvijas keramikas mākslas centrs ir 1964. gadā dibinātā Ķīpsalas keramiķu darbnīcas izstāžu zāle un studija, kas atrodas Balasta dambī 34. Turpat Mazā Balasta dambī 8 atklāts arhitektes Zaigas [[Zaiga Gaile|Gailes]] projektētais [[Žaņa Lipkes memoriāls]] pie malkas šķūņa, kurā [[Žanis Lipke|Lipke]] Otrā pasaules kara laikā slēpis ebrejus.

== Salas apbūve ==
Lai gan ''&quot;[[17. gadsimts|17. gadsimtā]] tā sauktie kāpostu dārzi aizņēma lielāko daļu no zemes gabalu platības Ķīpsalā&quot;'',&lt;ref&gt;Barzdeviča M. &quot;XVII-XIX gs. vidus Daugavas lejteces salu kartes kā vēstures avots&quot; un &quot;Feodālisma problēmas Baltijā&quot;. Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti. Rīga, 1990. gads. 555. sēj., 134.lpp.&lt;/ref&gt; uz salas atradās arī noliktavas un sala tika pakāpeniski apbūvēta ar nelielām viensētas dzīvojamajām ēkām. ''&quot;Mājiņas bija mazas, celtas pēc senas tradīcijas, segtas ar lubu jumtiem&quot;''. Pieaugot turībai, kādreizējās zvejnieku sīkās guļbūvītes nomainīja nelieli divstāvu koka īres nami un pat lepnas savrupmājas, pēc tā laika modes celtas vai nu eklektisma vai jūgenda garā.&lt;ref&gt;Caune A. &quot;Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem&quot;. 1998. gads. 132. lpp.&lt;/ref&gt; Gandrīz visos šo namu pagalmos bija ledus pagrabi zivju glabāšanai un no vecu burinieku apšuvuma plankām celtas saimniecības ēkas, daudziem piederēja arī lielākas vai mazākas zivju kūpinātavas. [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā salas ziemeļu daļā izveidojusies mazstāvu dzīvojamā apbūve, kas šobrīd ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, turklāt Ķīpsalas teritorija ietilpst [[UNESCO]] Pasaules Kultūras un dabas mantojuma vietas — Rīgas vēsturiskā centra — aizsargjoslā.

[[Attēls:Ģipša iela 2.JPG|thumb|left|250px|Salas vēsturiskā apbūve [[Ģipša iela|Ģipša ielā]]]]
Ķīpsalas [[17. gadsimts|17.]] un [[18. gadsimts|18. gadsimta]] koka apbūve cieta [[1822]]. gada priekšpilsētu dedzināšanas laikā, tāpat salas iedzīvotājiem bīstams bija arī [[Daugava]]s ūdens līmeņa maiņas, piemēram, [[1786]]. gadā ledus sastrēgums pārpludinājis salu un izpostīja Mazajā Klīversalā esošās kaņepju noliktavas.&lt;ref&gt;Plaudis A. &quot;Ķīpsala&quot;. Jaunā Balss. [[1998]]. gada [[4. decembris]]. 4. lpp.&lt;/ref&gt; Neskatoties uz to, Ķīpsala vēsturiski ir viena no apdzīvotākajām vietām [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]. Ūdens tuvums tomēr izrādījies ļoti nozīmīgs Ķīpsalas vēsturiskajā attīstībā un nodrošināja iztiku salas iedzīvotājiem. Iedzīvotāju skaitam pieaugot, [[1773]]. gadā Ķīpsalā tika atvērta skola.&lt;ref&gt;&quot;Latvju enciklopēdija&quot;. Švābe A., 3. sēj. Stokholma, 1951 — 1955. gads. 1198. lpp.&lt;/ref&gt;

[[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidū Ķīpsalā bija jau 52 apbūvēti zemesgabali.&lt;ref&gt;Caune. Andris. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem. Latvijas vēstures institūta apgāds. Rīga. 2012. {{ISBN|978-9984-824-25-3}} 156. lpp.&lt;/ref&gt; 19. gadsimtā salas apbūve vairs nebija pakārtota tikai dzīvošanai, jo Ķīpsalā darbojās arī rūpnīcas un kokzāģētavas. Salas vidū, A. Augsburga kuģu rūpnīcā, tika būvēti un remontēti tvaikonīši, kas uzturēja satiksmi Daugavā, savukārt salas vidusdaļā [[1863]]. gadā tika dibināta krīta ražotne — vēlākā Celma &amp; Bēma ģipša fabrika. Pakāpeniski attīstoties ražošanai, [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās koka ēkas tikai aizvietotas ar mūra apbūvi tā sauktajā ''&quot;ķieģeļu stilā&quot;'' ar polihromi figurālu ķieģeļu mūri. Fabrikas darbība aprāvās līdz ar [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]], [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] telpas piemēroja saimnieciskai darbībai. Savu atdzimšanu bijusī rūpnieciskā objekta teritorija piedzīvoja [[2003. gads|2003]]. gadā, kad pēc Zaigas un Māra Gaiļu iniciatīvas tā tika pārveidots par mūsdienīgu dzīvojamo kompleksu, kļūstot par pirmo piemēru [[Latvija|Latvijā]], kur agrāka rūpnieciskā ražotne top par ekskluzīva plānojuma un dizaina dzīvokļu ēku.

Ķīpsalas dienvidu galā pie [[Āgenskalna līcis|Āgenskalna līča]] atrodas 1878. gadā dibinātā Rīgas jahtkluba ēka, kas celta tā dēvētajā vasarnīcu stilā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta [[1898]]. gadā. Arī 1895. gadā dibinātais Vidzemes jahtklubs par savu bāzes vietu izvēlējās Ķīpsalu, ceļot klasicisma stila koka namu pēc E. Fon Trompovska projekta Balasta dambī 20/22.

Būtisku attīstību Ķīpsalas koka arhitektūras mantojuma saglabāšanā devusi arhitekte Zaiga Gaile, pēc kuras iniciatīvas tika restaurētas četras vēsturiskas ēkas — ''&quot;Ķīpsalas kolekcija&quot;''. To veido [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidus klasicisma stila ēka, kas pārcelta no Baznīcas ielas un šobrīd atrodas Balasta dambī Nr. 60a, [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] celtais nams Balasta dambī 60, barokālā stila dzīvojamā māja Ogļu ielā 6, kas pārvietota no A. Briāna ielas. Kolekcijā restaurēts arī jūgendstila un [[tautiskais romantisms|tautiskā romantisma]] sintēzē pēc arhitekta [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] projekta [[1909]]. gadā celtais īres nams Zvejnieku ielā 5a, kam raksturīgs īpaši krāšņs eksterjers bagātināts ar konsolēm, stilizēta pildrežģa formām un citām dekoratīvām detaļām, mūra cokola stāvs atvēlēts veikaliem. Balasta dambī 68b atrodas vēl kāds Z. Gailes restaurēts nams — bijusī zivju žāvētava.

== Zundas grāvis ==
Zunda grāvis (Zundas kanāls jeb Zunds) ir [[Daugava]]s atteka, kas Ķīpsalu atdalīja no sauszemes, bija praktiska strūgu piestātnes vieta, pateicoties aizvējam un upes rimtajam plūdumam. Liela daļa Rīgā iebraukušo strūgu tika izjaukta un lietotas kā celtniecības materiāls, līdz ar to &quot;Ķīpsalā vēl joprojām atrodas vismaz trīs no strūgu plankām celtas saimniecības ēkas&quot;.&lt;ref&gt;Blūms P. &quot;Rīgas priekšpilsētu attīstība&quot; un &quot;Koka Rīga&quot;. 2001. gads. 36. lpp.&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Kurzemes rajons]]
* [[Saules akmens]]
* [[Preses nams]]

== Piezīmes un atsauces ==
* Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas].
* Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla].
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.apkaimes.lv/sakums/kipsala/ Ķīpsala portālā apkaimes.lv]
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=15&amp;field=0&amp;fClass=0&amp;img=0&amp;product=0&amp;map=0&amp;location=8181 Ķīpsala portālā vietas.lv]
* [http://www.vissnotiek.lv/site/modules/news/article.php?storyid=328 Viss Notiek — Ķīpsala]{{Novecojusi saite}}

{{Rīgas pilsētas daļas}}
{{Rīgas salas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ķīpsala| ]]
[[Kategorija:Daugavas salas]]
[[Kategorija:Rīgas salas]]</text>
      <sha1>4x9a80mo3aqp7gt2bnm7ql771wf1oev</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>26. augusts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>62597</id>
    <revision>
      <id>4518007</id>
      <parentid>4514333</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:57:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ -1......</comment>
      <origin>4518007</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5598" sha1="fzx3tupd6b0lubd5vjnxpxpgvnh9lmi" xml:space="preserve">'''26. augusts''' ir gada 238. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (239. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 127 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Broņislava]], [[Broņislavs]], [[Natālija]], [[Tālija]]

== Notikumi ==
* [[1702. gads]] — [[Lielais Ziemeļu karš]]: [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ieņēma [[Alūksne]]s cietoksni.
* [[1789. gads]] — [[Franču revolūcija]]: [[Francija|Francijā]] pieņemta &quot;Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija&quot;.
* [[1883. gads]] — sākās viens no visu laiku spēcīgākajiem [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumiem [[Krakatau]].
* [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]:
** [[Krievijas Impērija]]s karaspēks cieta smagus zaudējumus [[Tannenbergas kauja (1914)|Tannenbergas kaujā]];
** [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|britu]] un [[Francija|franču]] spēki iebruka [[Vācijas Impērija|Vācijas]] kolonijā [[Togolande|Togolandē]].
* [[1921. gads]] — Vācijā inflācijas dēļ notika nemieri [[Minhene|Minhenē]].
* [[1957. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] paziņoja, ka pirms &quot;dažām dienām&quot; palaidusi pasaulē pirmo [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|starpkontinentālo ballistisko raķeti]] ([[R-7 (raķete)|R-7]]).
* [[1978. gads]]:
** [[Zigmunds Jēns]] kļuva par pirmo [[vācieši|vācu]] [[kosmonauts|kosmonautu]], startējot kosmosa kuģī ''[[Sojuz-31]]''.
** par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Jānis Pāvils I]].

== Dzimuši ==
* [[1540. gads]] — [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] (''Magnus''), Dānijas princis un Livonijas karalis (miris 1583. gadā)
* [[1596. gads]] — [[Pfalcas Frīdrihs]] (''Fridrich Falcký''), Bohēmijas karalis (miris 1632. gadā)
* [[1676. gads]] — [[Roberts Volpols]] (''Robert Walpole''), britu politiķis (miris 1745. gadā)
* [[1743. gads]] — [[Antuāns Lavuazjē]] (''Antoine Laurent de Lavoisier''), franču ķīmiķis (miris 1794. gadā)
* [[1880. gads]] — [[Gijoms Apolinērs]] (''Guillaume Apollinaire''), franču rakstnieks (miris 1918. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Džeimss Franks]] (''James Franck''), Vācijas un ASV fiziķis (miris 1964. gadā)
* [[1885. gads]] — [[Žils Romēns]] (''Jules Romains''), franču rakstnieks (miris 1972. gadā)
* [[1870. gads]] — [[Aleksandrs Kuprins]] (''Александр Куприн''), krievu rakstnieks (miris 1938. gadā)
* [[1902. gads Latvijā|1902. gads]] — [[Aleksandrs Bērziņš]], latviešu virsnieks (miris 1942. gadā)
* [[1906. gads]] — [[Alberts Seibins]] (''Albert Sabin''), ASV mediķis (dzimis 1993. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Māte Terēze]] (''Mater Teresia''), albāņu izcelsmes indiešu mūķene (mirusi 1997. gadā)
* [[1914. gads]] — [[Hulio Kortasars]] (''Julio Cortázar''), Argentīnas rakstnieks (miris 1984. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Genādijs Janajevs]] (''Геннадий Янаев''), PSRS partijas un valsts darbinieks (miris 2010. gadā)
* [[1944. gads Latvijā|1944. gads]] — [[Arvīds Krievs]], latviešu kinorežisors
* [[1946. gads]] — [[Marks Snovs]] (''Mark Snow''), amerikāņu komponists (miris 2025. gadā)
* [[1947. gads Latvijā|1947. gads]] — [[Olafs Brūvers]], Latvijas teologs un politiķis
* [[1959. gads]] — [[Ketrīna Haira]] (''Kathryn Hire''), ASV kosmonaute
* [[1964. gads]] — [[Dafne Karuana Galicija]] (''Daphne Caruana Galizia''), maltiešu rakstniece un žurnāliste (mirusi 2017. gadā)
* [[1976. gads]] — [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (miris 2022. gadā)
* [[1993. gads]] — [[Kīki Pālmere]] (''Keke Palmer''), amerikāņu aktrise
* [[1996. gads Latvijā|1996. gads]] — [[Matīss Kivlenieks]], latviešu hokejists (miris 2021. gadā)

== Miruši ==
* [[1278. gads]] — [[Otokārs II Pšemisls]] (''Přemysl Otakar II.''), Bohēmijas karalis (dzimis ap 1233. gadu)
* [[1346. gads]] — [[Jans Luksemburgs]] (''Jan Lucemburský''), Bohēmijas karalis (dzimis 1296. gadā)
* [[1666. gads]] — [[Franss Halss]] (''Frans Hals''), nīderlandiešu gleznotājs (dzimis ap 1580. gadu)
* [[1713. gads]] — [[Denī Papēns]] (''Denis Papin''), franču matemātiķis, fiziķis un izgudrotājs (dzimis 1647. gadā)
* [[1795. gads]] — [[Aleksandrs Kaljostro]] (''Alessandro Cagliostro''), itāliešu ceļotājs, avantūrists un mistiķis (dzimis 1743. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Viljams Džeimss]] (''William James''), ASV psihologs un filozofs (dzimis 1842. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Matiass Ercbergers]] (''Matthias Erzberger''), vācu politiķis (dzimis 1875. gadā)
* [[1943. gads]] — [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]] (''Владимир Петров''), Latvijas krievu šahists (dzimis 1908. gadā)
* [[1945. gads]]:
** [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]], latviešu politiķis (dzimis 1872. gadā)
** [[Francis Verfels]] (''Franz Werfel''), Austrijas rakstnieks (dzimis 1890. gadā)
* [[1958. gads]] — [[Ralfs Vons-Viljamss]] (''Ralph Vaughan Williams''), angļu komponists (dzimis 1872. gadā)
* [[1974. gads]] — [[Čārlzs Lindbergs]] (''Charles Lindbergh''), ASV aviators (dzimis 1902. gadā)
* [[2016. gads Latvijā|2016. gads]] — [[Jānis Reinis]], latviešu aktieris (dzimis 1960. gadā)
* [[2020. gads]] — [[Džeralds Kārs]] (''Gerald Carr''), ASV kosmonauts un inženieris (dzimis 1932. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Svens Jērans Ēriksons]] (''Sven-Göran Eriksson''), zviedru futbolists un futbola treneris (dzimis 1948. gadā)

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Augusts]]</text>
      <sha1>fzx3tupd6b0lubd5vjnxpxpgvnh9lmi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>For</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64156</id>
    <revision>
      <id>4518337</id>
      <parentid>4516857</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:10:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518337</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="190" sha1="6o3k5pgyl1f3ajjpde7uyqcaiig70zg" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
'''''For''''' var būt:

* [[Forta]] — upe Skotijā;
* [[Krāsns (zvaigznājs)|Krāsns]] zvaigznāja latīniskā nosaukuma ''Fornax'' abreviatūra.

{{disambig}}</text>
      <sha1>6o3k5pgyl1f3ajjpde7uyqcaiig70zg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rosa Teritorija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>69645</id>
    <revision>
      <id>4518053</id>
      <parentid>4517877</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:53:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4518053</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9910" sha1="cnrpc24it6tfoe0vsy0983ie2ovmdwo" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = Ross Dependency
|    pilnais_valsts_nosaukums =Rosa Teritorija 
|            valsts_nosaukums = Ross Dependency
|               karoga_attēls = Flag_of_New Zealand.svg
|            karoga_nosaukums = Jaunzēlandes karogs
|              ģerboņa_attēls = 
|           ģerboņa_nosaukums =
|             ģerboņa_platums =
|                 valsts_moto =
|                valsts_himna = 
|               kartes_attēls = Antarctica,_New_Zealand_territorial_claim.svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta =
| latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= &lt;!-- kordinātas galvaspilsētai --&gt;
| largest_settlement_type = stacija
|             lielākā_pilsēta = [[Makmerdo]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])
|              valsts_valodas = [[angļu valoda|angļu]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = 
|        valsts_galvas_tituls = 
|                valsts_galva = 
|       valsts_galvas_tituls2 = 
|               valsts_galva2 = 
|       valsts_galvas_tituls3 = 
|               valsts_galva3 = 
|        neatkarības_iegūšana = [[Jaunzēlande]]s atkarīgā teritorija
|         neatkarības_piezīme = 
|                    dibināta = 
|        neatkarības_notikums = Nodibināta
|          neatkarības_datums = [[1923]].g.
|                 platība_km2 =  450000
|               platība_rangs = 
|              procenti_ūdens = 
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 
|          iedzīvotāju_skaits = 300-1400
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = 
|                IKP_PPP_gads = 
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = 
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 
|                    HDI_gads = 
|              HDI_kategorija = 
|                   HDI_rangs = 
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Jaunzēlandes dolārs]]
|                valūtas_kods = NZD
|                  laika_zona = NZST
|                  utc_offset = +12
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = +13
|                      domēns = .nz, .aq
|              tālsarunu_kods = 64 2409
|                iso_kods_num = 
|              iso_kods_alfa2 = 
|              iso_kods_alfa3 = 
}}
'''Rosa Teritorija''' ir [[Jaunzēlande]]s pretenzija [[Antarktika|Antarktikā]], kas iekļauj sektoru uz dienvidiem no 60° dienvidu paralēles un starp 160° austrumu un 150° rietumu garumu meridiāniem. Rietumos tā robežojas ar [[Austrālijas Antarktiskā Teritorija|Austrālijas Antarktisko Teritoriju]], bet austrumos ar Antarktikas sektoru, uz kuru neviena valsts nav pieteikusi pretenzijas. Teritorija nosaukta britu polārpētnieka [[Džeimsa Klarks Ross|Džeimsa Klarka Rosa]] vārdā.

Teritorija iekļauj daļu [[Viktorijas Zeme]]s un [[Rosa šelfa ledājs|Rosa šelfa ledāju]], kā arī [[Rosa sala|Rosa salu]], [[Balenija salas]] un nelielo [[Skota sala|Skota salu]].

Teritorijā nav pastāvīgo iedzīvotāju. Šeit atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Jaunzēlande]]s, [[Itālija]]s un [[Vācija]]s pētniecības stacijas, kuru personāla skaits svārstās no 300 ziemā līdz 1500 vasarā.

== Vēsture ==
Rosa teritorijas izpētes vēsture sākās 19. gadsimta pirmajā pusē. 1841. gadā britu jūrasbraucējs [[Džeimss Klārks Ross]] savas Antarktikas ekspedīcijas laikā sasniedza [[Rosa jūra|Rosa jūru]], atklāja [[Viktorijas Zeme|Viktorijas Zemi]], [[Rosa sala|Rosa salu]], [[Erebuss|Erebusa]] un [[Terors (vulkāns)|Terora]] vulkānus, kā arī [[Rosa šelfa ledājs|Rosa šelfa ledāju]]. Ross pasludināja atklāto teritoriju par Lielbritānijas valdījumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nzhistory.govt.nz/politics/antarctica-and-nz/timeline|title=Timeline|publisher=New Zealand Ministry for Culture and Heritage|access-date={{dat|2026|09|05||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Rosa jūras apkārtne kļuva par vienu no galvenajiem Antarktīdas izpētes centriem. 1898.—1900. gadā [[Kaštens Borkgrevinks|Karstens Borkgrevinks]] vadīja ekspedīciju, kuras dalībnieki pirmie apzināti pārziemoja Antarktīdas kontinentā. Vēlāk reģionu savās ekspedīcijās izmantoja [[Roberts Falkons Skots]] un [[Ernests Šekltons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nzhistory.govt.nz/politics/antarctica-and-nz/timeline|title=Timeline|publisher=New Zealand Ministry for Culture and Heritage|access-date={{dat|2026|09|05||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Apvienotās Karalistes valdība centās juridiski nostiprināt britu intereses Antarktīdā. 1923. gada 30. jūlijā ar karaļa rīkojumu tika noteikts, ka visas salas un teritorijas uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma starp 160° austrumu un 150° rietumu garuma meridiāniem turpmāk veidos Rosa teritoriju un tiks pārvaldītas no [[Jaunzēlande|Jaunzēlandes]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nzhistory.govt.nz/page/new-zealand-makes-claim-ross-dependency|title=New Zealand makes claim to Ross Dependency|publisher=New Zealand Ministry for Culture and Heritage|access-date={{dat|2026|09|05||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

1923. gada 16. augustā Jaunzēlandes valdība oficiāli publicēja paziņojumu par teritorijas nodošanu tās pārvaldībā. Tā aptvēra aptuveni 450 000 km² lielu Antarktīdas sektoru. 1923. gada 14. novembrī Jaunzēlandes ģenerālgubernators izdeva noteikumus, ar kuriem uz Rosa teritoriju tika attiecināti Jaunzēlandes tiesību akti. 1926. gadā tika pieņemti arī noteikumi vaļu medību regulēšanai, lai gan licences saskaņā ar tiem netika izsniegtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nzhistory.govt.nz/page/new-zealand-makes-claim-ross-dependency|title=New Zealand makes claim to Ross Dependency|publisher=New Zealand Ministry for Culture and Heritage|access-date={{dat|2026|09|05||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Starpkaru periodā Jaunzēlande par Rosa teritoriju izrādīja salīdzinoši nelielu praktisku interesi. 1929.—1931. gadā tā piedalījās Lielbritānijas, Austrālijas un Jaunzēlandes Antarktikas pētniecības ekspedīcijas finansēšanā, taču pastāvīga klātbūtne teritorijā vēl netika izveidota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://teara.govt.nz/en/antarctica-and-new-zealand/print|title=Antarctica and New Zealand|publisher=Te Ara — The Encyclopedia of New Zealand|access-date={{dat|2026|09|05||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Jaunzēlandes interese par Rosa teritoriju ievērojami pieauga 20. gadsimta 50. gados saistībā ar [[Starptautiskais ģeofizikas gads|Starptautisko ģeofizikas gadu]] un Britu Sadraudzības Transantarktisko ekspedīciju. 1957. gada 20. janvārī Rosa salā tika atklāta [[Skota|Skota bāze]], kas kļuva par galveno Jaunzēlandes zinātnisko staciju Antarktīdā. 1958. gada 4. janvārī [[Edmunds Hilarijs]] un viņa vadītā Jaunzēlandes ekspedīcijas grupa sasniedza [[Dienvidpols|Dienvidpolu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nzhistory.govt.nz/politics/antarctica-and-nz/timeline|title=Timeline|publisher=New Zealand Ministry for Culture and Heritage|access-date={{dat|2026|09|05||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

1959. gadā Jaunzēlande kļuva par vienu no divpadsmit sākotnējām [[Antarktikas līgums|Antarktikas līguma]] parakstītājvalstīm. Līgums stājās spēkā 1961. gadā un noteica, ka Antarktīda izmantojama miermīlīgiem mērķiem un zinātniskajai sadarbībai. Tas neatzina un neatcēla pastāvošās teritoriālās pretenzijas, bet iesaldēja jaunu pretenziju izvirzīšanu un esošo paplašināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nzhistory.govt.nz/keyword/antarctica|title=Antarctica|publisher=New Zealand Ministry for Culture and Heritage|access-date={{dat|2026|09|05||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kopš 20. gadsimta otrās puses Rosa teritorija ir viena no nozīmīgākajām Antarktīdas zinātniskās pētniecības zonām. Tajā atrodas Jaunzēlandes Skota bāze un vairākas citu valstu pētniecības stacijas, tostarp Amerikas Savienoto Valstu [[Makmerdo stacija]]. Jaunzēlande turpina uzskatīt Rosa teritoriju par savu Antarktikas sektoru, taču tās statuss ir pakļauts Antarktikas līguma sistēmai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.mfat.govt.nz/Foreign-Relations/1-Global-Issues/Antarctica/1-New-Zealand-Relationship-with-Antarctica/rossdependency.php Rosa Teritorijas administrācija]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110807072606/http://www.mfat.govt.nz/Foreign-Relations/Antarctica/index.php |date={{dat|2011|08|07||bez}} }}
* [http://www.antarcticanz.govt.nz/ Jaunzēlandes Antarktika]
* [http://www.scottbase50years.co.nz/ Skota bāzes 50 gadi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140309140245/http://www.scottbase50years.co.nz/ |date={{dat|2014|03|09||bez}} }}
* [http://www.anta.canterbury.ac.nz/resources/history.html Vēsture - Kenterberijas Universitāte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081014033933/http://www.anta.canterbury.ac.nz/resources/history.html |date={{dat|2008|10|14||bez}} }}
* http://www.south-pole.com/homepage.html
* [https://web.archive.org/web/20081025000642/http://stamps.nzpost.co.nz/Cultures/en-NZ/Stamps/OtherCountriesAndTerritories/RossDependency/ Rosa Teritorijas zīmogi]
* [https://web.archive.org/web/20070927014220/http://www.100megsfree3.com/glaw/scott/maps.htm Rosa Teritorijas karte]

{{Jaunzēlande-aizmetnis}}
{{Antarktika-aizmetnis}}

{{Antarktikas pretenzijas}}

{{autoritatīvā vadība}}

&lt;!--Categories--&gt;
[[Kategorija:Rosa Teritorija| ]]
[[Kategorija:Jaunzēlande]]
[[Kategorija:Antarktika]]
&lt;!--Other languages--&gt;</text>
      <sha1>cnrpc24it6tfoe0vsy0983ie2ovmdwo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaripovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>73246</id>
    <revision>
      <id>4518300</id>
      <parentid>477529</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T03:57:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pārveidoju nozīmju atdalīšanā.</comment>
      <origin>4518300</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="108" sha1="2lgw4zq5p3zgqgbhp8v4vhxrptuxsgl" xml:space="preserve">'''Zaripovs''' var būt:

* [[Daniss Zaripovs]];
* [[Ireks Zaripovs]].

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>2lgw4zq5p3zgqgbhp8v4vhxrptuxsgl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Debesis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>73483</id>
    <revision>
      <id>4518116</id>
      <parentid>3047525</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:36:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518116</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1973" sha1="ofp5dn65p01jw4pc00m1q8abr5wxhbl" xml:space="preserve">{{cita nozīme|atmosfēras daļu, kas redzama no Zemes|metafizisku jēdzienu|debesis (reliģija)}}
[[Attēls:Skyshot.jpg|thumb|200px|right|Debesis, skats no lidmašīnas, kura lido virs mākoņiem.]]
'''Debesis''' ir [[telpa]] virs [[Zeme]]s vai cita liela astronomiska objekta [[virsma]]s. Ar vārdu &quot;debesis&quot; biežāk gan apzīmē panorāmu, kas paveras, skatoties [[visums|kosmosa]] virzienā no Zemes vai cita liela astronomiska objekta virsmas.

Parasti virs Zemes debesis ir [[zilā]] vai gaiši zilā krāsā, bet [[lēkts|saullēktos]] un [[riets|saulrietos]] tās var būt arī dzeltenā, oranžā un pat sarkanā krāsā.

== Sastāvs ==
Zemes debess redzamais izskats ir saistīts galvenokārt ar [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] sastāvu un [[Saules gaisma|Saules gaismas]] izkliedi tajā. Zemes atmosfēra galvenokārt sastāv no [[Slāpeklis|slāpekļa]] (aptuveni 78%) un [[Skābeklis|skābekļa]] (aptuveni 21%). Pārējo daļu veido [[argons]], [[oglekļa dioksīds]], [[ūdens tvaiks]] un citas gāzes.

Debess zilā krāsa rodas [[Releja izkliede|Releja izkliedes]] rezultātā. Saules gaismai šķērsojot atmosfēru, īsāka viļņa garuma gaisma, galvenokārt zilā un violetā, izkliedējas spēcīgāk nekā garāka viļņa garuma gaisma. Cilvēka redzes īpatnību un Saules starojuma spektra dēļ debesis parasti tiek uztvertas kā zilas.

[[Saullēkts|Saullēkta]] un [[Saulriets|saulrieta]] laikā Saules gaisma atmosfērā veic garāku ceļu. Liela daļa zilās gaismas tiek izkliedēta prom no novērotāja redzes līnijas, tādēļ debesīs dominē dzeltenas, oranžas un sarkanas nokrāsas.

Naktī, kad attiecīgo Zemes virsmas daļu tieši neapgaismo Saule, atmosfēra šķiet tumša un kļūst redzami dažādi astronomiskie objekti, tostarp [[Mēness]], [[Zvaigzne|zvaigznes]] un [[Planēta|planētas]].

{{aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zeme]]
[[Kategorija:Meteoroloģija]]
[[Kategorija:Novērojumu astronomija]]</text>
      <sha1>ofp5dn65p01jw4pc00m1q8abr5wxhbl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518117</id>
      <parentid>4518116</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:36:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518117</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1972" sha1="tembjodu8xdhnuemx137mb4a32jz0hz" xml:space="preserve">{{cita nozīme|atmosfēras daļu, kas redzama no Zemes|metafizisku jēdzienu|debesis (reliģija)}}
[[Attēls:Skyshot.jpg|thumb|200px|right|Debesis, skats no lidmašīnas, kura lido virs mākoņiem]]
'''Debesis''' ir [[telpa]] virs [[Zeme]]s vai cita liela astronomiska objekta [[virsma]]s. Ar vārdu &quot;debesis&quot; biežāk gan apzīmē panorāmu, kas paveras, skatoties [[visums|kosmosa]] virzienā no Zemes vai cita liela astronomiska objekta virsmas.

Parasti virs Zemes debesis ir [[zilā]] vai gaiši zilā krāsā, bet [[lēkts|saullēktos]] un [[riets|saulrietos]] tās var būt arī dzeltenā, oranžā un pat sarkanā krāsā.

== Sastāvs ==
Zemes debess redzamais izskats ir saistīts galvenokārt ar [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] sastāvu un [[Saules gaisma|Saules gaismas]] izkliedi tajā. Zemes atmosfēra galvenokārt sastāv no [[Slāpeklis|slāpekļa]] (aptuveni 78%) un [[Skābeklis|skābekļa]] (aptuveni 21%). Pārējo daļu veido [[argons]], [[oglekļa dioksīds]], [[ūdens tvaiks]] un citas gāzes.

Debess zilā krāsa rodas [[Releja izkliede|Releja izkliedes]] rezultātā. Saules gaismai šķērsojot atmosfēru, īsāka viļņa garuma gaisma, galvenokārt zilā un violetā, izkliedējas spēcīgāk nekā garāka viļņa garuma gaisma. Cilvēka redzes īpatnību un Saules starojuma spektra dēļ debesis parasti tiek uztvertas kā zilas.

[[Saullēkts|Saullēkta]] un [[Saulriets|saulrieta]] laikā Saules gaisma atmosfērā veic garāku ceļu. Liela daļa zilās gaismas tiek izkliedēta prom no novērotāja redzes līnijas, tādēļ debesīs dominē dzeltenas, oranžas un sarkanas nokrāsas.

Naktī, kad attiecīgo Zemes virsmas daļu tieši neapgaismo Saule, atmosfēra šķiet tumša un kļūst redzami dažādi astronomiskie objekti, tostarp [[Mēness]], [[Zvaigzne|zvaigznes]] un [[Planēta|planētas]].

{{aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zeme]]
[[Kategorija:Meteoroloģija]]
[[Kategorija:Novērojumu astronomija]]</text>
      <sha1>tembjodu8xdhnuemx137mb4a32jz0hz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518118</id>
      <parentid>4518117</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:36:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518118</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3913" sha1="2bfpbfazma6j3fkb85x4r5quour716k" xml:space="preserve">{{cita nozīme|atmosfēras daļu, kas redzama no Zemes|metafizisku jēdzienu|debesis (reliģija)}}
[[Attēls:Skyshot.jpg|thumb|200px|right|Debesis, skats no lidmašīnas, kura lido virs mākoņiem]]
'''Debesis''' ir [[telpa]] virs [[Zeme]]s vai cita liela astronomiska objekta [[virsma]]s. Ar vārdu &quot;debesis&quot; biežāk gan apzīmē panorāmu, kas paveras, skatoties [[visums|kosmosa]] virzienā no Zemes vai cita liela astronomiska objekta virsmas.

Parasti virs Zemes debesis ir [[zilā]] vai gaiši zilā krāsā, bet [[lēkts|saullēktos]] un [[riets|saulrietos]] tās var būt arī dzeltenā, oranžā un pat sarkanā krāsā.

== Sastāvs ==
Zemes debess redzamais izskats ir saistīts galvenokārt ar [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] sastāvu un [[Saules gaisma|Saules gaismas]] izkliedi tajā. Zemes atmosfēra galvenokārt sastāv no [[Slāpeklis|slāpekļa]] (aptuveni 78%) un [[Skābeklis|skābekļa]] (aptuveni 21%). Pārējo daļu veido [[argons]], [[oglekļa dioksīds]], [[ūdens tvaiks]] un citas gāzes.

Debess zilā krāsa rodas [[Releja izkliede|Releja izkliedes]] rezultātā. Saules gaismai šķērsojot atmosfēru, īsāka viļņa garuma gaisma, galvenokārt zilā un violetā, izkliedējas spēcīgāk nekā garāka viļņa garuma gaisma. Cilvēka redzes īpatnību un Saules starojuma spektra dēļ debesis parasti tiek uztvertas kā zilas.

[[Saullēkts|Saullēkta]] un [[Saulriets|saulrieta]] laikā Saules gaisma atmosfērā veic garāku ceļu. Liela daļa zilās gaismas tiek izkliedēta prom no novērotāja redzes līnijas, tādēļ debesīs dominē dzeltenas, oranžas un sarkanas nokrāsas.

Naktī, kad attiecīgo Zemes virsmas daļu tieši neapgaismo Saule, atmosfēra šķiet tumša un kļūst redzami dažādi astronomiskie objekti, tostarp [[Mēness]], [[Zvaigzne|zvaigznes]] un [[Planēta|planētas]].

== Temperatūra ==
Debesīm pašām par sevi nav noteiktas [[Temperatūra|temperatūras]], jo tās nav fizisks objekts. Runājot par debesu temperatūru, parasti tiek domāta [[Zemes atmosfēra|Zemes atmosfēras]] temperatūra dažādos augstumos. Tā būtiski mainās atkarībā no atmosfēras slāņa, augstuma virs [[Jūras līmenis|jūras līmeņa]], ģeogrāfiskās atrašanās vietas un diennakts laika.

[[Troposfēra|Troposfērā]], kur norisinās lielākā daļa laikapstākļu procesu un veidojas [[Mākonis|mākoņi]], temperatūra parasti samazinās, pieaugot augstumam. Vidēji tā pazeminās par aptuveni 6,5&amp;nbsp;°C uz katru augstuma kilometru. Pie Zemes virsmas temperatūra var ievērojami atšķirties atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem, savukārt troposfēras augšējā daļā tā var sasniegt aptuveni −50 līdz −60&amp;nbsp;°C.

[[Stratosfēra|Stratosfērā]] temperatūra, palielinoties augstumam, pakāpeniski pieaug. Tas galvenokārt saistīts ar [[Ozons|ozona]] spēju absorbēt [[Saule|Saules]] [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]]. Stratosfēras augšējā daļā temperatūra var pietuvoties 0&amp;nbsp;°C.

[[Mezosfēra|Mezosfērā]] temperatūra atkal samazinās un tās augšējā daļā var būt zemāka par −80&amp;nbsp;°C, padarot šo atmosfēras apgabalu par vienu no aukstākajiem Zemes atmosfērā.

[[Termosfēra|Termosfērā]] temperatūra augstuma ietekmē strauji palielinās un Saules aktivitātes laikā var pārsniegt 1000&amp;nbsp;°C. Tomēr ļoti zemā gāzu blīvuma dēļ šāda temperatūra neatbilst siltuma sajūtai pie Zemes virsmas — atsevišķām daļiņām ir liela kinētiskā enerģija, bet to skaits ir ļoti mazs.

Nakts debesu efektīvo starojuma temperatūru var raksturot arī pēc atmosfēras un kosmiskā starojuma īpašībām. Ārpus Zemes atmosfēras kosmiskā mikroviļņu fona starojuma temperatūra ir aptuveni 2,7 [[Kelvins|K]] jeb −270,4&amp;nbsp;°C.{{aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zeme]]
[[Kategorija:Meteoroloģija]]
[[Kategorija:Novērojumu astronomija]]</text>
      <sha1>2bfpbfazma6j3fkb85x4r5quour716k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Evo Moraless</title>
    <ns>0</ns>
    <id>77446</id>
    <revision>
      <id>4518070</id>
      <parentid>4472208</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T14:59:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518070</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25201" sha1="1zls79lko6njmkr8y37g8ma6opeiz3x" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Evo Moraless
| vārds_orģ = ''Evo Morales''
| attēls = Evo Morales Ayma (cropped).jpg
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = 65. [[Bolīvijas prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2006|1|22|N}}
| term_beigas = {{dat|2019|10|11|N}}
| viceprezidents = [[Alvaro Garsija Linera]]
| premjers = 
| priekštecis = [[Eduardo Rodrigess]]
| pēctecis = [[Žanine Anjesa]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1959|10|26}}
| dzim_vieta = {{vieta|Bolīvija|Oruro departaments|Orinokas kantons}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = 
| partija = [[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu (MAS)]]
| dzīvesb = 
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = [[Romas katoļi|Romas katoļu]]&lt;ref&gt;[http://www.abi.bo/index.php?i=noticias_texto_paleta&amp;j=20090118124934&amp;l=200901060062_Evo_Morales_se_comulga_ante_un_prelado_en_un_acto_religioso_en_Potos%ED._%28archivo%29. Agencia Boliviana de Informacion]&lt;/ref&gt; / [[Amerikas pamatiedzīvotāju mitoloģija|Amerikas pamatiedzīvotāju reliģijas]]
| paraksts = Evo Morales signature.svg
| piezīmes = 
}}

'''Huans Evo Moraless Ajma''' ({{val|es|Juan Evo Morales Ayma}}, dzimis {{dat|1959|10|26}} [[Orinoka|Orinokā]]), zināms arī vienkārši kā '''Evo''' ({{izrunā|ˈeβo}}) ir bolīviešu politiķis, no 2006. gada līdz 2019. gada novembrim bija [[Bolīvijas prezidents]],&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/bolivijas-prezidents-evo-moraless-atkapies-no-amata/|title=Bolīvijas prezidents Evo Moraless atkāpies no amata|website=LA.LV|access-date=2019-11-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|valsts pamatiedzīvotājs]], kuram izdevās kļūt par Bolīvijas prezidentu.&lt;ref name=&quot;BBC bio&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| date=December 14, 2005  |title=Profile: Evo Morales | work=[[BBC News Online]] |url= http://news.bbc.co.uk/2/hi/americas/3203752.stm}} Retrieved February 1, 2007&lt;/ref&gt;
Viņš ieviesa dažādas [[kreisa politika|kreisas]] reformas, lai mazinātu [[ienākumu nevienlīdzība|nevienlīdzību]] un nabadzību, kā arī samazinātu ārvalstu uzņēmumu, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], ietekmi [[Bolīvija]]s saimniecībā.

== Jaunība un aktīvisms ==
Dzimis {{dat|1959|10|26}}, nelielā ciematā Isaljavi (''Isallawi''), kas atrodas [[Orinokas kantons|Orinokas kantonā]], [[Oruro departaments|Oruro departamentā]]. Viens no septiņiem [[Aimari|aimaru]] Djonisio Moralesa Čokes un Marijas Ajmas Mamani ģimenes bērniem. Tomēr izdzīvot izdevās tikai Evo, viņa māsai Esterei un brālim Ugo. Bērnībā uzauga, runājot aimaru valodā, viņa vecāku ģimene audzēja [[lama]]s.&lt;ref name=&quot;gettingToKnow&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telesurtv.net/english/analysis/Getting-to-Know-Evo-20141009-0053.html|title=Getting to Know Evo|publisher=TeleSUR|accessdate={{dat|2016|7|17|bez}}|language=angliski|archive-date={{dat|2016|02|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160210001454/http://www.telesurtv.net/english/analysis/Getting-to-Know-Evo-20141009-0053.html}}&lt;/ref&gt;

No 1977. līdz 1978. gadam Moraless dienēja obligātajā militārajā dienestā. Pēc atgriešanās viņa ģimene pārvācās uz [[Kočabambas departaments|Kočabambas departamentā]] esošo [[Čapares province|Čapares provinci]], jo Isaljavi lauksaimniecību bija traucējis [[el ninjo]]. Šeit Evo iemācījās arī [[kečvu valoda|kečvu valodu]]. Viņš iesaistījās [[kokas augs|kokas]] audzēšanā, kuras lapas indiāņi tradicionāli patērē košļājot, un iestājās vietējajā ''cocalero'' jeb kokas audzētāju arodbiedrībā.
1980. gadā notika valsts apvērsums un [[Galēji labēja politika|galēji labējais]] valsts prezidents [[Luiss Garsija Mesa]] aizliedza politiskās partijas. [[1980. gadi|1980. gados]] ASV rīkoja [[karš pret narkotikām|karu pret narkotikām]], kas skāra vietējos kokas lapu audzētājus, jo no tām ir iespējams ražot arī [[kokaīns|kokaīnu]]. Evo aktīvi iesaistījās politikā pēc tam, kad vietējo kokas audzētāju karavīri apsūdzēja par kokaīna kontrabandu un policija viņu piekāva un sadedzināja dzīvu.
1982. gadā kreisais [[Ernans Siless Svaso]] kļuva par Bolīvijas prezidentu demokrātiskā ceļā, taču tad ieviesa [[neoliberālisms|neoliberālas]] reformas un [[privatizācija|privatizēja]] lielu daudzumu valsts uzņēmumu ar ASV atbalstu. Sākās strauja inflācija un bezdarbs sasniedza 25%, Evo Moraless kļuva par arodbiedrības vietējās nodaļas ģenerālsekretāru. ASV turpināja savu cīņu pret kokas audzēšanu, sūtīja uz Bolīviju savus karavīrus, lai tie palīdz Bolīvijas armijai iznīcināt kokas laukus un vardarbīgi apspiest kokas audzētājus. Evo aizstāvēja tos audzētājus, kas atteicās no viņiem piedāvātās kompensācijas un atteicās pārtraukt audzēt tradicionālo koku. Arodbiedrība to uzskatīja par kultūras apdraudējumu un ASV iejaukšanos uzskatīja par [[ASV imperiālisms|amerikāņu imperiālismu]].&lt;ref name=&quot;gettingToKnow&quot;/&gt;

1980. gadu otrajā pusē ''cocalero'' arodbiedrība organizēja plašus [[Protests|protestus]] pret kokas auga aizliegšanu. Evo šajā laikā ieņēma dažādus augstus amatus šajā arodbiedrībā. {{dat|1989}} Mobilā policijas vienība lauku apgabaliem (''Unidad Móvil Policial para Áreas Rurales'', UMOPAR) viņu piekāva un atstāja nomirt kalnos, taču arodbiedrības biedri viņu atrada un izglāba. Kādu laiku Moraless apsvēra domu par [[partizānu karš|partizānu karu]], taču drīz nosvērās par labu vēlēšanu ceļam. [[1994. gads|1994.]] gada augustā viņš tika arestēts, taču drīz pēc tam viņu atbrīvoja.&lt;ref name=&quot;gettingToKnow&quot;/&gt;

== Iesaistīšanās politikā ==

{{dat|1995|3|27}} arodbiedrības izveidoja &quot;politisko instrumentu&quot; Asambleju tautu suverenitātei (''Asamblea por la Sobernía de los Pueblos'', ASP). Bolīvijas Nacionālā vēlēšanu tiesa neatzina to par politisko partiju. Lai šo problēmu apietu, ASP vēlēšanās piedalījās ar apvienību Vienotie kreisie (''Izquierda Unida''', IU). Viņi uzvarēja vairākos apgabalos un Evo tika ievēlēts Nacionālajā Asamblejā par Čapares pārstāvi. [[1997. gads|1997.]] gada vēlēšanās viņi ieguva 4 vietas parlamentā, iegūstot 3,7% valsts mērogā, bet veselus 17,5% [[Kočabambas departaments|Kočabambas departamentā]].

Nesaskaņu dēļ par to, kurš vadīs partiju, Evo ar saviem atbalstītājiem atšķēlās no ASP un nodibināja jaunu partiju — Politisko instrumentu tautu suverenitātei (''Instrumento Político por la Soberanía de los Pueblos'', IPSP). Uz IPSP pārgāja tik daudz ASP biedru, ka ASP praktiski izjuka un tās vadītājs iestājās citā, centriski labējā koalīcijā. Moraless panāca, ka viņi var pārņemt izbeigušos, bet reģistrētu partiju [[Kustība uz sociālismu|Kustību uz sociālismu]] (''Movimiento al Socialismo'' — MAS). Tā izveidojās jauna politiskā partija ar nosaukumu Kustība uz sociālismu — politiskais instruments tautu suverenitātei (''Movimiento al Socialismo — Instrumento Político por la Soberanía de los Pueblos'', MAS-IPSP jeb vienkārši MAS). MAS nebija diez cik bagāta, tādēļ paļāvās galvenokārt uz brīvprātīgo darbu. Tā arī strādāja nevis kā atsevišķa organizācija, bet kā politiskais spārns sociālai kustībai.&lt;ref name=&quot;gettingToKnow&quot;/&gt;

{{dat|2000}} sākās plaši protesti, kad Tunari ūdens korporācija sāka pārdot ūdeni divreiz dārgāk. Notika arī vardarbīgas sadursmes ar policiju. MAS iestājās pret šāda veida netaisnībām un kļuva populāra kā atšķirīga protesta partija un tā arī turpināja kļūt populārāka. 2002. gada prezidenta vēlēšanās MAS ieguva 20,94% balsu, kļūstot par otru lielāko Bolīvijas partiju. ASV vēstniecība Bolīvijā atklāti izrādīja nepatiku pret MAS, pirms vēlēšanām paziņojot, ka ASV palīdzības programmas Bolīvijai tiks atsauktas, ja MAS uzvarēs, taču tas tikai palielināja MAS reitingus.

== Prezidentūra ==

=== Pirmais termiņš (2006—2009) ===

2003. gadā sākās plaši protesti pret Bolīvijas [[dabasgāze]]s ieguves vietu pārdošanu ASV kompānijām par cenu, kas mazāka par tirgus cenu. Sadursmēs gāja bojā 80 cilvēki un vēl vairāki simti ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/2003/10/18/world/bolivian-leader-resigns-and-his-vice-president-steps-in.html|title=Bolivian Leader Resigns and His Vice President Steps In|publisher=The New York Times|accessdate={{dat|2016|7|17|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt; Tas izraisīja politisku nestabilitāti un 2005. gada vēlēšanās Evo Moraless ieguva 53,7% balsu un 2006. gada 22. janvārī tika inaugurēts prezidenta amatā. Inaugurācijas ceremonijā klāt bija arī [[Venecuēla]]s prezidents [[Ugo Čavess]] un [[Brazīlija]]s prezidents [[Luizs Inasiu Lula da Silva|Lula da Silva]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/americas/4636190.stm|title=Bolivia's new leader vows change|publisher=BBC News|accessdate={{dat|2016|7|17|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

Īsi pēc ievēlēšanas Moraless sāka ieviest [[kreisa politika|kreisās]] reformas. Jau 2006. gada maijā viņš [[nacionalizācija|nacionalizēja]] Bolīvijas naftas un dabasgāzes rezerves.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/2006/05/02/world/americas/02bolivia.html|title=Bolivian Nationalizes the Oil and Gas Sector|publisher=The New York Times|accessdate={{dat|2016|7|17|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt; Valdība ieguva papildu līdzekļus, jo 2002. gadā no dabasgāzes iegūšanas tika iegūti 173 miljoni ASV dolāru, taču 2006. — 1,3 miljardi dolāru. Tika paaugstināts arī uzņēmumu peļņas nodoklis naftas un gāzes ieguves uzņēmumu nenacionalizētajai daļai — kādreizējo 18% [[nodokļa likme|nodokļu likmes]] vietā ieviesa 82% nodokļu likmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://upsidedownworld.org/main/bolivia-archives-31/274-bolivias-nationalization-by-decree|title=Bolivia's Nationalization by Decree|publisher=UpsideDownWorld.org|accessdate={{dat|2016|7|17|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt; [[2007. gads|2007.]] gadā tika nacionalizēts [[metalurģija]]s uzņēmums ''Vinto'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/6347947.stm|title=Bolivian troops seize key smelter|publisher=BBC News|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt; [[2008. gads|2008.]] gadā — telekomunikācijas uzņēmums ''Entel''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://usatoday30.usatoday.com/money/economy/2008-05-01-3943889637_x.htm|title=Bolivia orders nationalization of telecom Entel|publisher=USA Today|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt; Viņa valdība arī cēla ceļus, pievilka elektrību un ūdensvadu lauku apgabaliem, kur infrastruktūra līdz šim bija ļoti slikta. Tika ieviestas arī [[labklājība]]s programmas, piemēram, valsts nodrošināta [[pensija]], maksājumi mātēm, kuru bērni iziet medicīnas pārbaudes un iet skolā, kā arī bezmaksas traktoru nodošana zemniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.economist.com/node/15065929|title=The explosive apex of Evo's power|publisher=The Economist|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt; Ar [[Pasaules Banka|Pasaules Banku]] tika noslēgts līgums, kurā tika noteikts mērķis izskaust [[galēja nabadzība|galēju nabadzību]] un pārveidot saimniecības izaugsmi labklājībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbank.org/en/news/press-release/2015/12/08/world-bank-partnership-bolivia-benefit-millions|title=New World Bank Group Partnership with Bolivia to Benefit More than 4.5 Million People|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski|archive-date={{dat|2016|01|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160114060559/http://www.worldbank.org/en/news/press-release/2015/12/08/world-bank-partnership-bolivia-benefit-millions}}&lt;/ref&gt; Pirmā prezidentūras gada laikā Moralesa valdība samazināja valsts ārējo parādu par vairāk kā 35% un termiņš beidzās bez fiskālā deficīta — Bolīvijā tā nebija bijis trīsdesmit gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latinolife.co.uk/node/215|title=Evo Morales, President of Bolivia|publisher=LatinoLife.co.uk|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski|archive-date={{dat|2016|07|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160723065243/http://www.latinolife.co.uk/node/215}}&lt;/ref&gt;

2006. gadā Bolīvija iesaistījās starpvaldību organizācijā [[Bolivāriešu alianse mūsu Amerikas tautām|Bolivāriešu aliansē mūsu Amerikas tautām]] (''Alianza Bolivariana para los Pueblos de Nuestra América'', ALBA), kurā tā bija kopā ar [[Venecuēla|Venecuēlu]], [[Kuba|Kubu]], taču vēlāk tai pievienojās arī citas valstis. Ar šīm valstīm tika noslēgts Tautu tirdzniecības līgums (''Tratado de Comercio de los Pueblos''), lai veicinātu [[Latīņamerika]]s iekšējo tirdzniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cuba-solidarity.org.uk/news/article/735/bolivia-cuba-and-venezuela-cement-trade-alliance|title=Bolivia, Cuba and Venezuela cement trade alliance|publisher=Cuba-Solidarity.org.uk|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt;
2006. gadā notika Konstitucionālās asamblejas vēlēšanas. MAS ieguva 137 no 255 vietām. Šīs asamblejas mērķis bija izstrādāt jaunu konstitūciju.

Lai gan 2008. gadā opozīcija, kas bija koncentrējusies valsts austrumos, aicināja rīkot Moralesa valdības atcelšanas referendumu, tajā par viņa un viņa valdības palikšanu nobalsoja 67,4% vēlētāju. Kad atklājās, ka ASV valdības organizācija [[USAID]] ir iedevusi 4,5 miljonus dolāru pret MAS noskaņotajām austrumu reģionu pašvaldībām, Moraless izraidīja ASV vēstnieku Filipu Goldbergu, paziņojot: &quot;Nebaidoties no impērijas, es pasludinu Goldberga kungu, ASV vēstnieku, par ''[[persona non grata]]''&quot;, ar vārdu &quot;impērija&quot; domājot ASV. Moraless arī apgalvoja, ka ASV vēstnieks &quot;rīko sazvērestību pret demokrātiju un vēlas Bolīvijas sašķelšanos&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iranreview.org/content/Documents/Washington_versus_Morales.htm|title=Washington versus Morales|publisher=Iran Review|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski|archive-date={{dat|2022|08|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220816231256/http://www.iranreview.org/content/Documents/Washington_versus_Morales.htm}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/southamerica/bolivia/2801579/Bolivia-expels-US-ambassador-Philip-Goldberg.html|title=Bolivia expels US ambassador Philip Goldberg|publisher=[[The Telegraph]]|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt;
Kad [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] uzvarēja [[Baraks Obama]], ASV un Bolīvijas attiecības nedaudz uzlabojās, kā arī sākās sarunas par diplomātisko attiecību atjaunošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://content.time.com/time/world/article/0,8599,1945989,00.html|title=Morales' Big Win: Voters Ratify His Remaking of Bolivia|publisher=[[Time]]|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski|archive-date={{dat|2016|10|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161018211000/http://content.time.com/time/world/article/0,8599,1945989,00.html}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā notika referendums par Bolīvijas jaunās konstitūcijas apstiprināšanu. Tā paredzēja Bolīvijas Republiku pārsaukt par Bolīvijas Daudznacionālo valsti ({{val|es|Estado Plurinacional de Bolivia}}), nošķīra baznīcu no valsts, noteica divu prezidentālo termiņu limitu, noteica bolīviešu tiesības uz ūdeni, pārtiku, bezmaksas veselības aprūpi, izglītību un mājokli, decentralizēja valsts pārvaldi, atļaujot daļēju reģionu [[autonomija|autonomiju]] aizliedza ārvalstu armijas bāzes un uzsvēra Bolīvijas etnisko dažādību.

=== Otrais termiņš (2009—2014) ===

2009. gada decembrī notika pirmās vēlēšanas pēc jaunās konstitūcijas pieņemšanas. Prezidenta termiņu skaitīšana sākās no jauna, tādēļ pēc jaunās konstitūcijas šis bija Evo Moralesa pirmais termiņš.&lt;ref name=&quot;konstTerm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2015/sep/27/bolivias-parliament-passes-law-to-let-evo-morales-run-for-another-term|title=Bolivia's parliament passes law to let Evo Morales run for another term|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski|quote=Critics accuse the 55-year-old, who has been elected three times, of already defying that ban. The president argues the first term did not count as it preceded the adoption of the constitution.}}&lt;/ref&gt; Viņa jaunajā Ministru kabinetā puse ministru bija sievietes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/8498081.stm|title=Bolivian women spearhead Morales revolution|publisher=[[BBC News]]|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

Moraless apmeklēja [[ANO klimata pārmaiņu konference 2009|2009. gada ANO klimata pārmaiņu konferenci]], kur [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] radīšanā vainoja [[kapitālisms|kapitālismu]], kā arī aicināja ieviest [[finanšu transakciju nodoklis|finanšu transakciju nodokli]], no kura finansēt klimata pārmaiņu mazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/environment/2009/dec/16/evo-morales-hugo-chavez|title=Evo Morales stuns Copenhagen with demand to limit temperature rise to 1C|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

Otrā termiņa laikā Moraless saskārās arī ar iekšēju pretestību. 2010. gada maijā viņš paaugstināja minimālo algu par 5%. Tas izsauca protestus, jo cenu kāpuma dēļ daudzi to uzskatīja par pārāk nelielu pielikumu. Notika arī protesti pret bezdarbu, sliktu infrastruktūru un subsīdiju samazināšanu naftas un gāzes industrijai, kas izsauca cenu kāpumu. Citi protesti sākās, kad tika plānots lielceļš no [[Beni departaments|Beni]] uz [[Kočabamba|Kočabambu]], kurš tika plānots caur nacionālo parku. Indiāņu organizācijas un vides aktīvisti baidījās, ka tas veicinātu [[Mežu izciršana|mežu izciršanu]] un pārkāptu gan jauno konstitūciju, gan [[Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatiedzīvotāju tiesību deklarācija|ANO Pamatiedzīvotāju tiesību deklarāciju]]. Lai gan beigās valdībai izdevās panākt, ka lielākā daļa nacionālā parka kopienu piekrīt ceļa būvniecībai, Moraless tomēr to aizliedza izbūvēt. 2013. gadā valdība atļāva meklēt dabasgāzi nacionālajos parkos, kas izsauca plašu vides aktīvistu nosodījumu.

[[2011. gada Lībijas pilsoņu karš|2011. gada Lībijas pilsoņu kara]] laikā attiecību normalizēšana ar ASV tika pārtraukta un Moraless aicināja Obamam atņemt [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cbsnews.com/news/bolivian-president-says-obama-should-lose-nobel-peace-prize-over-libya/|title=Bolivian president says Obama should lose Nobel Peace Prize over Libya|publisher=[[CBS News]]|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

[[2012. gads|2012.]] gada oktobrī tika pieņemts Mātes Zemes likums, ar kuru Bolīvijā aizliedza audzēt [[ģenētiski pārveidoti organismi|ģenētiski pārveidotus organismus]]. Tas saskārās ar pretestību no [[soja]]s audzētājiem, kuri uzskatīja, ka tiek samazināta viņu starptautiskā konkurētspēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.reuters.com/article/us-bolivia-soy-gmo-idUSBRE8A01JJ20121101|title=Bolivian farmers urge rethink on Mother Earth law|publisher=[[Reuters]]|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2013|7|2}}, lidojot no [[Maskava]]s uz Bolīviju, [[Francija]], [[Itālija]] un [[Spānija]] aizliedza Bolīvijas prezidenta lidmašīnai šķērsot viņu gaisa telpu un [[Portugāle]] liedza tai nosēsties, lai uzpildītu degvielu. Izlūkošanas dienestiem bija nepatiesas ziņas, ka kopā ar Moralesu no Maskavas lido bijušais [[Nacionālās drošības aģentūra|ASV Nacionālās drošības aģentūras]] darbinieks [[Edvards Snoudens]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edition.cnn.com/2013/07/02/world/americas/bolivia-presidential-plane|title=Bolivia: Presidential plane forced to land after false rumors of Snowden onboard|publisher=[[CNN]]|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt; Citi Latīņamerikas līderi to nosodīja kā nacionālās suverenitātes apšaubīšanu un necieņu pret visu reģionu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://latino.foxnews.com/latino/news/2013/07/04/latin-american-leaders-angry-over-rerouting-bolivian-plane-amid-snowden-scandal/|title=Latin American Leaders Angry Over Rerouting Of Bolivian Plane Amid Snowden Scandal|publisher=[[Fox News]]|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130713224250/http://latino.foxnews.com/latino/news/2013/07/04/latin-american-leaders-angry-over-rerouting-bolivian-plane-amid-snowden-scandal/|archivedate={{dat|2013|07|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s [[ANO ģenerālsekretārs|ģenerālsektretārs]] [[Pans Kimuns]] pēc šī gadījuma uzsvēra, ka &quot;valsts galva un viņa vai viņas lidaparāts bauda imunitāti un neaizskaramību&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.un.org/apps/news/story.asp?NewsID=45374&amp;Cr=Latin+America&amp;Cr1=#.V40EnnWLT_h|title=Latin American nations voice concerns to Ban over rerouting of Bolivian leader's plane|publisher=UN News Center|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Trešais termiņš (2014—2019) ===

Jaunās konstitūcijas dēļ termiņu skaitīšana bija sākusies no jauna, tādēļ šis pēc konstitūcijas bija otrais termiņš. Tam gan nepiekrita opozīcija, kas uzskatīja, ka Moraless pārkāpj konstitūciju.&lt;ref name=&quot;konstTerm&quot;/&gt; Savu uzvaru 2014. gada vēlēšanās, kur ieguva 60% balsu, Evo veltīja [[Fidels Kastro|Fidelam Kastro]] un 2013. gadā nomirušajam [[Ugo Čavess|Ugo Čavesam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2014/oct/13/bolivia-evo-morales--president-third-term|title=Bolivia elects Evo Morales as president for third term|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski}}&lt;/ref&gt; {{dat|2015|10|17}} Moraless kļuva par visilgāk valdījušo prezidentu Bolīvijas vēsturē, būdams amatā 9 gadus, 8 mēnešus un 24 dienas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.paginasiete.bo/ideas/2015/10/11/andres-santa-cruz-morales-72985.html|title=Andrés de Santa Cruz y Evo Morales|publisher=Página Siete|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=spāniski|archive-date={{dat|2016|08|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160822150438/http://www.paginasiete.bo/ideas/2015/10/11/andres-santa-cruz-morales-72985.html}}&lt;/ref&gt; Elija Meja O'Hagana laikrakstā ''The Guardian'' raksta, ka Evo Moralesa neparastā popularitāte ir vairāk saistāma nevis ar viņa [[pretimperiālisms|pretimperiālisma]] retoriku, bet gan ar viņa veiktajām neparastajām sociālekonomiskajām reformām, kas ir samazinājušas nabadzību par 25%, galējo nabadzību par 43% un reālo minimālo algu pacēlušas par 87,7%. Pārmaiņas izpelnījās atzinību pat no tādām organizācijām kā [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Pasaules banka]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2014/oct/14/evo-morales-reelected-socialism-doesnt-damage-economies-bolivia|title=Evo Morales has proved that socialism doesn’t damage economies|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=angliski|author=Ellie Mae O'Hagan}}&lt;/ref&gt;

2016. gada februāra sākumā mediji baumoja, ka Moralesam esot bērns no Gabrielas Sapatas Montaņo un ka viņš tādēļ esot slēdzis viņas darbavietai izdevīgus darījumus. Moraless atzina, ka viņiem esot bijis bērns, taču noliedza apsūdzības par darījumiem un sacīja, ka viņš vairs nesazinās ar Montaņo kopš 2007. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/mundo/noticias/2016/02/160205_exnovia_evo_morales_bolivia_vs|title=Gabriela Zapata Montaño, la exnovia que puso en aprietos al presidente de Bolivia Evo Morales|publisher=[[BBC]]|accessdate={{dat|2016|7|18|bez}}|language=spāniski}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2016|2|21}} notika referendums par konstitucionālām izmaiņām, kas atļautu prezidentam un viceprezidentam kandidēt uz trešo termiņu pēc kārtas. Tomēr Moralesa popularitāte bija kritusies un referendumā par šo priekšlikumu nobalsoja tikai 48,7% vēlētāju.
2019. gada 20. oktobrī Moraless, pretrunā valsts konstitūcijai, kandidēja un uzvarēja prezidenta vēlēšanās. 10. novembrī, pēc vairākas nedēļas ilgiem protestiem pret iespējamo krāpšanos vēlēšanās, viņš atkāpās no amata.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Moraless, Evo}}
[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bolīvijas prezidenti]]</text>
      <sha1>1zls79lko6njmkr8y37g8ma6opeiz3x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4518257</id>
      <parentid>4517786</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:58:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4518257</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1477" sha1="888wcihosashqk2xpaz5x64xotgigwk" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''.
* [[3. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A'').
* [[2. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''.
* [[1. septembris]]:
** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava;
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''.
* [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14'').</text>
      <sha1>888wcihosashqk2xpaz5x64xotgigwk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4518260</id>
      <parentid>4517789</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T21:00:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4518260</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4055" sha1="fju7je36i6k74kuo8nzld6fto7nqu7j" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[6. septembris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[10. septembris]] — militārais pavadonis ''[[USSF-153]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[13. septembris]] — 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[15. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''.
* Septembris — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Septembris — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[19. oktobris]] — Marsa zondes ''[[Martian Moons eXploration]]'' un ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''.
&lt;!--

* [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>fju7je36i6k74kuo8nzld6fto7nqu7j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>13. trolejbusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>104842</id>
    <revision>
      <id>4518441</id>
      <parentid>4517137</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:37:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4518441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20179" sha1="qjni6x576hjedun2oq7w1lcj8wlw42h" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 13. trolejbusu maršruts
|fona krāsa        = #0432C8
|no                = [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|uz                = [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|karte             = [[Attēls:13trol no-27-12-2023.png|13trol no-27-12-2023|250px]]
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           =[[1965]]. gadā 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 19,528 km&lt;br /&gt;(9,616 km / 9,912 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 44
(22 / 22)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
brīvdienās nekursē
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 1 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#trol/13/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}
}}
[[Attēls:13trol n izm.png|thumb|Mainītais maršruts Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2022. gada 23. augusta]]
'''13. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielas]] līdz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgum]].

13. trolejbusu maršruta kopējais garums ir 19,528 km. Virziena '''Ieriķu iela''' — '''Centrāltirgus''' kopējais garums ir 9,616 km, bet virziena '''Centrāltirgus''' — '''Ieriķu iela''' kopējais garums ir 9,912 km.

Darbdienās pa maršrutu kursē 2 trolejbusi, bet brīvdienās maršruts nekursē. 13. trolejbusu maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 1. trolejbusu parks.

No 2022. gada 6. jūnija divu nedēļu garumā sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz Ieriķu ielu tiek novirzīts pa [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas ielu]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]], [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]] un E. Birznieka-Upīša ielu. Savukārt virzienā uz Centrāltirgu maršruts brauca līdz Dzirnavu ielai, pēc tam pa Dzirnavu ielu, [[Satekles iela (Rīga)|Satekles ielu]], Marijas ielu, Emīlijas Benjamiņas ielu un [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša ielu]] līdz galapunktam &quot;Centrāltirgus&quot; [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa ielā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 23. augusta tika veiktas izmaiņas maršrutā virzienā uz Centrāltirgu. Lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela]]s un [[Brīvības gatve]]s krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz Centrāltirgu tika novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], uzstādot tur jaunu trolejbusa kontakttīklu un ierīkojot sabiedriskā transporta joslu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2022|08|12||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220816050722/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 1. februāra iekāpšana 13. maršruta trolejbusos notiek pa pirmajām durvīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-19-sabiedriska-transporta-marsrutos-iekapsana-tiks-organizeta-tikai-pa-prieksejam-durvim/|title=No 1. februāra 19 sabiedriskā transporta maršrutos iekāpšana tiks organizēta tikai pa priekšējām durvīm|access-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230322204425/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-19-sabiedriska-transporta-marsrutos-iekapsana-tiks-organizeta-tikai-pa-prieksejam-durvim/}}&lt;/ref&gt; Agrāk šāda kārtība maršrutā darbojās no 2020. gada 1. februāra līdz 13. martam un no 2020. gada 1. septembra līdz 22. oktobrim. Pēdējoreiz šī kārtība atjaunota no 2023. gada 1. februāra.

No 2021. gada 22. maija sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību maršruts virzienā uz [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] tika novirzīts no [[Gustava Zemgala gatve|G. Zemgala gatves]] uz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielu]] (sabiedriskajam transportam izveidota braukšanas josla pretējā virzienā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/austrumu-magistrales-posma-izbuves-darbu-del-no-22-maija-bus-izmainas-13-16-17-trolejbusa-un-48-autobusa-marsruta-un-kustibas-sarakstos|title=Austrumu maģistrāles posma izbūves darbu dēļ no 22. maija būs izmaiņas 13., 16., 17. trolejbusa un 48. autobusa maršrutā un kustības sarakstos}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 6. decembrī RDSD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija lēma šo kustības organizāciju saglabāt arī pēc Austrumu maģistrāles atklāšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdsd.lv/uploads/media/6576f6b8853dd.pdf|title=RDSD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas 2023. gada 6. decembra protokols}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 24. jūlija līdz 2026. gada 7. septembrim sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] tuneļa būvdarbiem maršruts tika novirzīts pa [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas ielu]] (tolaik Gogoļa ielu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-24-julija-bus-izmainas-vairaku-sabiedriska-transporta-marsrutu-kustiba/|title=No 24. jūlija būs izmaiņas vairāku sabiedriskā transporta maršrutu kustībā|access-date={{dat|2024|11|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|11|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251124213141/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-24-julija-bus-izmainas-vairaku-sabiedriska-transporta-marsrutu-kustiba/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/13-trolejbusa-marsruta-kustiba-turpinasies-pa-apvedcelu/|title=13. trolejbusa maršruta kustība turpināsies pa apvedceļu|access-date={{dat|2024|11|01||bez}}|archive-date={{dat|2024|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241010010542/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/13-trolejbusa-marsruta-kustiba-turpinasies-pa-apvedcelu/}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:13. trolejbuss Brīvības gatvē.jpg|thumb|200px|13. maršruta trolejbuss pagriezienā no Brīvības gatves uz Viļa Ģelbes ielu]]
[[Attēls:13. trolejbuss uz Gaisa tilta.jpg|thumb|200px|13. maršruta trolejbuss brauc pa Gaisa tiltu]]
[[Attēls:13. trolejbuss Pērnavas ielā.jpg|thumb|200px|13. maršruta trolejbuss Pērnavas un K. Barona ielu krustojumā]]
[[Attēls:13. trolejbuss (2022).jpg|thumb|200px|13. maršruta trolejbuss pa Avotu ielu]]

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Kastrānes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara iela]], [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]].

Virzienā '''Centrāltirgus''' — '''Ieriķu iela''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], Vilhelma Purvīša iela, Dzirnavu iela, E. Birznieka-Upīša iela, Lāčplēša iela, Avotu iela, J. Asara iela, Pērnavas iela, Brīvības iela, Brīvības gatve, Viļa Ģelbes iela, Biķernieku iela, Kastrānes iela, Vaidavas iela, Dzelzavas iela un Stirnu iela.

== Pieturvietas ==
13. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 44 pieturas. Virzienā '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' ir 22 pieturas, bet virzienā '''Centrāltirgus''' — '''Ieriķu iela''' arī ir 22 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ūnijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] 
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|[[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Lienes iela (Rīga)|Lienes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Grīziņkalns]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Biķernieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Struktoru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Ūnijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|x
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Ganību dambis, [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkv. Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]].

Virzienā '''Centrāltirgus''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], Emīlijas Benjamiņas iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Kalpaka bulvāris, Pulkv. Brieža iela, Ganību dambis un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]].

Virzienā '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' — '''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' trolejbusi brauc pa šādām ielām: Ganību dambis, Pulkv. Brieža iela, Kalpaka bulvāris, K. Valdemāra iela, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], Brīvības iela, [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kastrānes iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Dzelzavas iela]] un [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' ir 11 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''Centrāltirgus''' — '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' ir 11 pieturas.

Bet virzienā '''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''' — '''[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]''' — '''[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]''' ir 24 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| 1. trolejbusu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rāmuļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Lugažu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Lugažu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Rāmuļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| 1. trolejbusu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ganību dambis]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| 1.trolejbusu parks
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rāmuļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Lugažu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Pētersala-Andrejsala|Pētersala]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[VEF]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Biķernieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Struktoru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Ūnijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|x
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* Prāgas iela (pieturvieta slēgta)
* Riepnieku iela (pieturvieta slēgta)
* Dzirnavu iela (pārcelta pieturvieta blakus pieturai &quot;Turģeneva iela&quot;)
* Lāčplēša iela (pārdēvēta par &quot;Avotu iela&quot;)
* Rūpnīca VEF (pārdēvēta par &quot;VEF&quot;)
* Vairoga iela (pieturvieta slēgta)
* Ūnijas iela (pārcelta pieturvieta)
* Stārķu iela (pieturvieta slēgta)
* Veikals &quot;Minska&quot; (pārdēvēta par &quot;Nīcgales iela&quot;)
* Ūnijas iela (pārdēvēta par 64. vidusskola&quot;)
* Bērnudārzs (pārdēvēta par &quot;Ainavas iela&quot;)
* Kastrānes iela (pārdēvēta par &quot;Tālivalža iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* J. Asara iela (pārdēvēta par &quot;Grīziņkalns&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|q8l09U3UE-M|Pilnā 13. trolejbusu maršruta video versija}}
* {{youtube|IWmmFaboMbM|Virzienā Centrāltirgus - 1. parks (Ganību dambī)}}
* {{youtube|AWW4U_g3iWA|Pilnā 13. trolejbusu maršruta video versija}}
* {{youtube|mnxVGhvAmmE|Pilnā 13. trolejbusu maršruta video versija, virzienā Centrāltirgus - Ieriķu iela}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|13]]</text>
      <sha1>qjni6x576hjedun2oq7w1lcj8wlw42h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>12. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107131</id>
    <revision>
      <id>4518432</id>
      <parentid>4498444</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:30:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4518432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9153" sha1="0889b6umlrqjj08tms397kf02zdr8ic" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 12. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;|Ziedonis]]
|karte             = 12aut-01-08-2024.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 23,086 km&lt;br /&gt;(11,433 km / 11,653 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 28 (14/14)
|transporta vienīb = 3 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2804&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''12. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;|Kooperatīvam &quot;Ziedonis&quot;]], kas atrodas [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastā]].

Līdz [[2008. gads|2008]]. gada [[31. decembris|31. decembrim]], pirms [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] uzcelšanas, 12. autobusu maršruts kursēja no [[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;|Kooperatīva &quot;Ziedonis&quot;]] gar [[Rīgas piena kombināts|Rīgas piena kombinātu]], tālāk pa [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielu]], [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] un [[Mūkusalas iela|Mūkusalas ielu]], pāri [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltam]] uz galapunktu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]]. No 2009. gada 1. janvāra tas tika novirzīts pa [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]] un tad pa Dienvidu tiltu uz [[Valdlauči]]em un &quot;Ziedoni&quot;, kā rezultātā tika slēgts [[17E. autobusu maršruts (Rīga)|17E. autobusu maršruts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdsd.lv/jaunumi/2008/12/no-janvara-butiskas-izmainas-rigas-satiksmes-apkalpotaja-sabiedriska-transporta-autobusu-kustiba-un-marsrutos|title=No janvāra būtiskas izmaiņas Rīgas satiksmes apkalpotajā sabiedriskā transporta autobusu kustībā un maršrutos}}&lt;/ref&gt;

12. autobusu maršruta kopējais garums ir 23,086 km. Maršruta [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Ziedonis kopējais garums ir 11,433 km, bet maršruta Ziedonis — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 11,653 km.

Darbdienās pa 12. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

12. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.
[[Attēls:12aut izmainas-no-22-03-2023.png|thumb|Mainītais maršruts no 2023. gada 22. marta sakarā ar remontdarbiem Kārļa Mīlenbaha ielā.]]
No 2023. gada 22. marta uz laiku sakarā ar remontdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalas un [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha ielas]] krustojumā maršruts virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] tika novirzīts pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/|title=Bez izmaiņām pieturvietu izkārtojumā un kustības sarakstā 12. un 34. maršruta autobusi kursēs pa nedaudz mainītu maršrutu|access-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230322203724/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada 1. augusta galapunkts &quot;Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziedonis&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:12. autobuss uz Krasta ielas.jpg||thumb|255px|12. maršruta autobuss Krasta ielā]]
[[Attēls:12. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta.jpg|thumb|255px|12. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Ziedonis''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Jāņa Čakstes gatve]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] un ceļš uz Katlakalna kapiem.

'''Ziedonis''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: ceļš uz Katlakalna kapiem, [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]], [[Jāņa Čakstes gatve]], [[Dienvidu tilts]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
12. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 29 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — Ziedonis ir 14 pieturas, tāpat arī maršrutā Ziedonis — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 15 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jāņa Čakstes gatve]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Štrausi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Valdlauči|Valdlauču]] centrs
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Sarma
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Rāmava
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Mākoņkalns
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Katlakalna kapi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Ziedonis
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Ziedonis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Katlakalna kapi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Mākoņkalns
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Rāmava
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Sarma
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Valdlauči|Valdlauču]] centrs
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Štrausi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Grēdu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|[[Kārļa Mīlenbaha iela|K.Mīlenbaha iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* &quot;Pasts&quot; (pārdēvēta par &quot;Elizabetes iela&quot;)
* &quot;Piena kombināts&quot; (pārdēvēta par &quot;Jāņa Čakstes gatve&quot;)
* &quot;Toma iela / Mols&quot; (pārdēvēta par &quot;Balvu iela&quot;)
* &quot;Dārziņi&quot; (pārdēvēta par &quot;Katlakalna kapi&quot;)
* &quot;Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;&quot; (pārdēvēta par &quot;Ziedonis&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|QpRfHVnP9Pk|Pilnā 12. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|mBGmgDN8lqc|Pilnā 12. autobusu maršruta video versija}}
* {{Youtube|ccYB1Behkvs&amp;t|12. autobusu maršruta video ''Abrenes iela - Kooperatīvs ''Ziedonis''}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|12]]</text>
      <sha1>0889b6umlrqjj08tms397kf02zdr8ic</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518433</id>
      <parentid>4518432</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:31:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4518433</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9145" sha1="3g2illwsd6ou90vb2aosukemkge3z1m" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 12. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;|Ziedonis]]
|karte             = 12aut-01-08-2024.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 23,086 km&lt;br /&gt;(11,433 km / 11,653 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 28 (14/14)
|transporta vienīb = 3 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2804&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''12. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;|Kooperatīvam &quot;Ziedonis&quot;]], kas atrodas [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastā]].

Līdz [[2008. gads|2008]]. gada [[31. decembris|31. decembrim]], pirms [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] uzcelšanas, 12. autobusu maršruts kursēja no [[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;|Kooperatīva &quot;Ziedonis&quot;]] gar [[Rīgas piena kombināts|Rīgas piena kombinātu]], tālāk pa [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielu]], [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] un [[Mūkusalas iela|Mūkusalas ielu]], pāri [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltam]] uz galapunktu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]]. No 2009. gada 1. janvāra tas tika novirzīts pa [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]] un tad pa Dienvidu tiltu uz [[Valdlauči]]em un &quot;Ziedoni&quot;, kā rezultātā tika slēgts [[17E. autobusu maršruts (Rīga)|17E. autobusu maršruts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdsd.lv/jaunumi/2008/12/no-janvara-butiskas-izmainas-rigas-satiksmes-apkalpotaja-sabiedriska-transporta-autobusu-kustiba-un-marsrutos|title=No janvāra būtiskas izmaiņas Rīgas satiksmes apkalpotajā sabiedriskā transporta autobusu kustībā un maršrutos}}&lt;/ref&gt;

12. autobusu maršruta kopējais garums ir 23,086 km. Maršruta [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Ziedonis kopējais garums ir 11,433 km, bet maršruta Ziedonis — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 11,653 km.

Darbdienās pa 12. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

12. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.
[[Attēls:12aut izmainas-no-22-03-2023.png|thumb|Mainītais maršruts no 2023. gada 22. marta sakarā ar remontdarbiem Kārļa Mīlenbaha ielā.]]
No 2023. gada 22. marta uz laiku sakarā ar remontdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalas un [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha ielas]] krustojumā maršruts virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] tika novirzīts pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/|title=Bez izmaiņām pieturvietu izkārtojumā un kustības sarakstā 12. un 34. maršruta autobusi kursēs pa nedaudz mainītu maršrutu|access-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230322203724/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada 1. augusta galapunkts &quot;Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziedonis&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:12. autobuss uz Krasta ielas.jpg||thumb|255px|12. maršruta autobuss Krasta ielā]]
[[Attēls:12. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta.jpg|thumb|255px|12. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Ziedonis''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Jāņa Čakstes gatve]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] un ceļš uz Katlakalna kapiem.

'''Ziedonis''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: ceļš uz Katlakalna kapiem, [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]], [[Jāņa Čakstes gatve]], [[Dienvidu tilts]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
12. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 29 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — Ziedonis ir 14 pieturas, tāpat arī maršrutā Ziedonis — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 15 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jāņa Čakstes gatve]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Štrausi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Valdlauči|Valdlauču]] centrs
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Sarma
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Rāmava
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Mākoņkalns
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Katlakalna kapi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Ziedonis
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Ziedonis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Katlakalna kapi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Mākoņkalns
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Rāmava
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Sarma
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Valdlauči|Valdlauču]] centrs
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Štrausi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Grēdu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|[[Mīlenbaha iela|K.Mīlenbaha iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* &quot;Pasts&quot; (pārdēvēta par &quot;Elizabetes iela&quot;)
* &quot;Piena kombināts&quot; (pārdēvēta par &quot;Jāņa Čakstes gatve&quot;)
* &quot;Toma iela / Mols&quot; (pārdēvēta par &quot;Balvu iela&quot;)
* &quot;Dārziņi&quot; (pārdēvēta par &quot;Katlakalna kapi&quot;)
* &quot;Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;&quot; (pārdēvēta par &quot;Ziedonis&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|QpRfHVnP9Pk|Pilnā 12. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|mBGmgDN8lqc|Pilnā 12. autobusu maršruta video versija}}
* {{Youtube|ccYB1Behkvs&amp;t|12. autobusu maršruta video ''Abrenes iela - Kooperatīvs ''Ziedonis''}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|12]]</text>
      <sha1>3g2illwsd6ou90vb2aosukemkge3z1m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518439</id>
      <parentid>4518433</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:36:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4518439</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9145" sha1="c33ur0go2shguxdakt4kt03pa113nr5" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 12. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;|Ziedonis]]
|karte             = 12aut-01-08-2024.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 23,086 km&lt;br /&gt;(11,433 km / 11,653 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 29 (14/15)
|transporta vienīb = 3 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2804&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''12. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;|Kooperatīvam &quot;Ziedonis&quot;]], kas atrodas [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastā]].

Līdz [[2008. gads|2008]]. gada [[31. decembris|31. decembrim]], pirms [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] uzcelšanas, 12. autobusu maršruts kursēja no [[Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;|Kooperatīva &quot;Ziedonis&quot;]] gar [[Rīgas piena kombināts|Rīgas piena kombinātu]], tālāk pa [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielu]], [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] un [[Mūkusalas iela|Mūkusalas ielu]], pāri [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltam]] uz galapunktu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]]. No 2009. gada 1. janvāra tas tika novirzīts pa [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielu]] un tad pa Dienvidu tiltu uz [[Valdlauči]]em un &quot;Ziedoni&quot;, kā rezultātā tika slēgts [[17E. autobusu maršruts (Rīga)|17E. autobusu maršruts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdsd.lv/jaunumi/2008/12/no-janvara-butiskas-izmainas-rigas-satiksmes-apkalpotaja-sabiedriska-transporta-autobusu-kustiba-un-marsrutos|title=No janvāra būtiskas izmaiņas Rīgas satiksmes apkalpotajā sabiedriskā transporta autobusu kustībā un maršrutos}}&lt;/ref&gt;

12. autobusu maršruta kopējais garums ir 23,086 km. Maršruta [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Ziedonis kopējais garums ir 11,433 km, bet maršruta Ziedonis — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 11,653 km.

Darbdienās pa 12. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi.

12. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.
[[Attēls:12aut izmainas-no-22-03-2023.png|thumb|Mainītais maršruts no 2023. gada 22. marta sakarā ar remontdarbiem Kārļa Mīlenbaha ielā.]]
No 2023. gada 22. marta uz laiku sakarā ar remontdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalas un [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha ielas]] krustojumā maršruts virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] tika novirzīts pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/|title=Bez izmaiņām pieturvietu izkārtojumā un kustības sarakstā 12. un 34. maršruta autobusi kursēs pa nedaudz mainītu maršrutu|access-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230322203724/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada 1. augusta galapunkts &quot;Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;&quot; tika pārdēvēts par &quot;Ziedonis&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
[[Attēls:12. autobuss uz Krasta ielas.jpg||thumb|255px|12. maršruta autobuss Krasta ielā]]
[[Attēls:12. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta.jpg|thumb|255px|12. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Ziedonis''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Jāņa Čakstes gatve]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] un ceļš uz Katlakalna kapiem.

'''Ziedonis''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: ceļš uz Katlakalna kapiem, [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]], [[Jāņa Čakstes gatve]], [[Dienvidu tilts]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
12. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 29 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — Ziedonis ir 14 pieturas, tāpat arī maršrutā Ziedonis — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 15 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Jāņa Čakstes gatve]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Štrausi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Valdlauči|Valdlauču]] centrs
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Sarma
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Rāmava
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Mākoņkalns
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Katlakalna kapi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Ziedonis
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Ziedonis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Katlakalna kapi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Mākoņkalns
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Rāmava
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Sarma
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Valdlauči|Valdlauču]] centrs
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Štrausi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Grēdu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|[[Mīlenbaha iela|K.Mīlenbaha iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
* &quot;Pasts&quot; (pārdēvēta par &quot;Elizabetes iela&quot;)
* &quot;Piena kombināts&quot; (pārdēvēta par &quot;Jāņa Čakstes gatve&quot;)
* &quot;Toma iela / Mols&quot; (pārdēvēta par &quot;Balvu iela&quot;)
* &quot;Dārziņi&quot; (pārdēvēta par &quot;Katlakalna kapi&quot;)
* &quot;Kooperatīvs &quot;Ziedonis&quot;&quot; (pārdēvēta par &quot;Ziedonis&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|QpRfHVnP9Pk|Pilnā 12. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|mBGmgDN8lqc|Pilnā 12. autobusu maršruta video versija}}
* {{Youtube|ccYB1Behkvs&amp;t|12. autobusu maršruta video ''Abrenes iela - Kooperatīvs ''Ziedonis''}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|12]]</text>
      <sha1>c33ur0go2shguxdakt4kt03pa113nr5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>31. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108806</id>
    <revision>
      <id>4518426</id>
      <parentid>4498855</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:20:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4518426</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13472" sha1="6g16gzq5qgzi5pvo5w3zyyk48b7bwm4" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 31. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 
|uz                = [[Ķengarags]] 
|karte             =[[File:A31 no-06-07-2026.png|A31 no-06-07-2026]] 
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 40,575 km&lt;br /&gt;(20,557 km / 20,018 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 65
(33 / 32)
|transporta vienīb = 5 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2903&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''31. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā).

31. autobusu maršruta kopējais garums ir 40,575 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 20,557 km, bet maršruta '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 20,018 km.

Darbdienās pa 31. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi.
[[Attēls:31aut n.png|thumb|31. autobusa maršruts &quot;Jugla - Dārziņi&quot; līdz 2026. gada 5. jūlijam.]]
31. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē maršruts pārvirzīts no [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras ielas]] uz [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:31. autobuss Maskavas ielā (2010).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Latgales ielā]]
[[Attēls:31. autobuss Biķernieku ielā (18.05.2011).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]]
[[Attēls:31. autobuss uz Juglas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas ielā]]
[[Attēls:31. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss A. Saharova ielā]]
[[Attēls:31. autobuss Juglas galapunktā.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas galapunktā]]
[[Attēls:31. autobuss uz Ulbrokas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Ulbrokas ielā]]
[[Attēls:31. autobuss uz Dārziņu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Dārziņu ielā]]
[[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā (līdz 2026. gada 5. jūlijam)]]
[[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas (3).jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā (līdz 2026. gada 5. jūlijam)]]
[[Attēls:31. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]]
[[Attēls:31. autobuss uz Brāļu Kaudzīšu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Brāļu Kaudzīšu ielā]]

== Maršruts ==
'''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]].

'''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]].

== Pieturvietas ==
31. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 63 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 33 pieturas, bet maršrutā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 32 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela)
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;|Bērnu slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ratnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Biķernieku memoriāls]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs &quot;Biķernieki&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|[[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|[[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Mēbeļu nams]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ulbrokas iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ulbrokas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Dienvidu tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ķengaraga iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Rušonu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs &quot;Dole&quot;|Dole]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| Mobilitātes punkts [[Ķengarags]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Mobilitātes punkts [[Ķengarags]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs &quot;Dole&quot;|Dole]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rušonu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ķengaraga iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dienvidu tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
|[[Slāvu rotācijas aplis]] (Lubānas ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ulbrokas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ulbrokas iela]] 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |20
|Vizmas Belševicas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Varavīksnes gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Mēbeļu nams]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Biķernieku memoriāls]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Ratnieki
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;|Bērnu slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela)
|
|}
|}

=== Agrākie pieturvietu nosaukumi ===
''D/P &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Jugla - 3&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;D/P &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Jugla'&lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;)''

''Bērnu slīmnīca (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Bērnu slimnīca ''Gaiļezers''&lt;/nowiki&gt;)''

''Kapi (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Biķernieku memoriāls''&lt;/nowiki&gt;)''

''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Stacionārs ''Biķernieki''''&lt;/nowiki&gt;)''

''Pļavnieki - 2 (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Katlakalna iela&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;)''

''Zilupes iela (pieturvieta slēgta)''

''Keramika (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Dienvidu tilts''&lt;/nowiki&gt;)''

''Ķengarags (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Ķengaraga iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Aglonas iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''Rušānu iela (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Rušonu iela''&lt;/nowiki&gt;)''

''T/C &lt;nowiki&gt;''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / Dole''&lt;/nowiki&gt;)''

''Ķengarags-3v (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Ikšķiles iela&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;)''

''Veikals (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Ābeļu iela''&lt;/nowiki&gt;, pēc tam slēgta)''

''10.līnija (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Dārziņu 10.līnija''&lt;/nowiki&gt;, pēc tam slēgta)''

''Dārziņi-1 (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Jāņogu iela&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, pēc tam slēgta)''

''29.līnija (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Dārziņu 29.līnija''&lt;/nowiki&gt;, pēc tam slēgta)''

''38.līnija (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Dārziņu 38.līnija''&lt;/nowiki&gt;, pēc tam slēgta)''

''46.līnija (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''Dārziņu 46.līnija''&lt;/nowiki&gt;, pēc tam slēgta)''

''Dārziņi-2 (pārdēvēta par &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Dārziņi&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, pēc tam slēgta)''

''Maskavas iela 450 (pārdēvēta par &quot;Latgales iela 450&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, pēc tam slēgta)''

Lubānas iela (pārdēvēta par &quot;Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

Dzelzavas iela (pārdēvēta par &quot;Varavīksnes gatve&quot;)

Lielvārdes iela (slēgta)

Krustpils iela (slēgta)

Apskates stacija (slēgta)

Tīrumi (slēgta)

Pagrieziens uz Dārziņiem (slēgta)

Sakņu iela (slēgta)

Jāņogu iela (slēgta)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|5YDB2XkrMYE|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|zW14TNolhUg|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|31]]</text>
      <sha1>6g16gzq5qgzi5pvo5w3zyyk48b7bwm4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>32. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108807</id>
    <revision>
      <id>4518435</id>
      <parentid>4498858</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:33:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4518435</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9532" sha1="05bkvlg5a5erkx307es01m15gf5iyzn" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 32. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Piņķi]]
|karte             = File:32aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           =2009. gada 1. janvārī 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 35,865 km&lt;br /&gt;(18,215 km / 17,650 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 40
(20 / 20)
|transporta vienīb = 1 (darbdienās)
1 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2943&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:32. autobuss.jpg|thumb|250px|32. autobuss galapunktā Piņķos, Meistaru ielā]]
[[Attēls:32. autobuss uz Kalnciema ielas.jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss uz Kalnciema ielas]]
[[Attēls:32. autobuss uz Kalnciema ielas (2).jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss uz Kalnciema ielas]]
[[Attēls:32. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:32. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss uz 13. janvāra ielas]]
[[Attēls:32. autobuss uz Abrenes ielas.jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss uz Abrenes ielas]]
'''32. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Piņķi]]em, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]]. Atsevišķos reisos, braucot uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]], autobuss veic iebraucienu [[Priežciems|Priežciemā]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]].

Agrāk 32. autobusa maršruts kursēja no Abrenes ielas līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai-3]], vēlāk no [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielas]] līdz Juglai kā 32.E ekspresmaršruts. Pašreizējo 32. autobusa maršrutu atklāja 2009. gada 1. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdsd.lv/jaunumi/2008/12/no-janvara-butiskas-izmainas-rigas-satiksmes-apkalpotaja-sabiedriska-transporta-autobusu-kustiba-un-marsrutos|title=No janvāra būtiskas izmaiņas Rīgas satiksmes apkalpotajā sabiedriskā transporta autobusu kustībā un maršrutos}}&lt;/ref&gt;

32. autobusu maršruta kopējais garums ir 35,865 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' kopējais garums ir 18,215 km, bet maršruta '''[[Piņķi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 17,650 km.

Katru dienu pa 32. maršrutu kursē tikai 1 autobuss. 32. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]].

'''[[Piņķi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Jūrmalas iela (Piņķi)|Jūrmalas iela]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Lielirbes iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
32. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 42 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' ir 21 pietura, maršrutā '''[[Piņķi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' arī ir 21 pietura.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A.Grīna bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Valsts arhīvs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Lielirbes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Remtes iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|[[Grenču iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Gramzdas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Piņķi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Meistaru iela (Piņķi)|Meistaru iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Meistaru iela (Piņķi)|Meistaru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Piņķi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Jaunā iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|[[Grenču iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|Remtes iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Lielirbes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Valsts arhīvs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''

Darbnīcas (pārdēvēta par &quot;Jaunā iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

Ventas iela (pārdēvēta par &quot;Kauguru iela&quot;)

Upesgrīvas iela / Spice (pārdēvēta par &quot;Lielirbes iela&quot;)

11. novembra krastmala (pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)

Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)

Kalnciema iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)

Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|cSI3Nxe2Fyk|Pilnā 32. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|32]]</text>
      <sha1>05bkvlg5a5erkx307es01m15gf5iyzn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518438</id>
      <parentid>4518435</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:35:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4518438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9534" sha1="jlq203viir2kdspbww58ln46hvdrzug" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 32. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Piņķi]]
|karte             = File:32aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           =2009. gada 1. janvārī 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 35,865 km&lt;br /&gt;(18,215 km / 17,650 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 44
(22 / 22)
|transporta vienīb = 1 (darbdienās)
1 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2943&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:32. autobuss.jpg|thumb|250px|32. autobuss galapunktā Piņķos, Meistaru ielā]]
[[Attēls:32. autobuss uz Kalnciema ielas.jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss uz Kalnciema ielas]]
[[Attēls:32. autobuss uz Kalnciema ielas (2).jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss uz Kalnciema ielas]]
[[Attēls:32. autobuss Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]]
[[Attēls:32. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss uz 13. janvāra ielas]]
[[Attēls:32. autobuss uz Abrenes ielas.jpg|thumb|255px|32. maršruta autobuss uz Abrenes ielas]]
'''32. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Piņķi]]em, kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]]. Atsevišķos reisos, braucot uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]], autobuss veic iebraucienu [[Priežciems|Priežciemā]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]].

Agrāk 32. autobusa maršruts kursēja no Abrenes ielas līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai-3]], vēlāk no [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielas]] līdz Juglai kā 32.E ekspresmaršruts. Pašreizējo 32. autobusa maršrutu atklāja 2009. gada 1. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdsd.lv/jaunumi/2008/12/no-janvara-butiskas-izmainas-rigas-satiksmes-apkalpotaja-sabiedriska-transporta-autobusu-kustiba-un-marsrutos|title=No janvāra būtiskas izmaiņas Rīgas satiksmes apkalpotajā sabiedriskā transporta autobusu kustībā un maršrutos}}&lt;/ref&gt;

32. autobusu maršruta kopējais garums ir 35,865 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' kopējais garums ir 18,215 km, bet maršruta '''[[Piņķi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 17,650 km.

Katru dienu pa 32. maršrutu kursē tikai 1 autobuss. 32. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks.

== Maršruts ==
'''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]].

'''[[Piņķi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Jūrmalas iela (Piņķi)|Jūrmalas iela]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Lielirbes iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
32. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 44 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' ir 22 pieturas, maršrutā '''[[Piņķi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' arī ir 22 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A.Grīna bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Valsts arhīvs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Lielirbes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Remtes iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|[[Grenču iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Gramzdas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Piņķi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Meistaru iela (Piņķi)|Meistaru iela]]
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Meistaru iela (Piņķi)|Meistaru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Piņķi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Jaunā iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |8
|[[Grenču iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |10
|Remtes iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Lielirbes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Valsts arhīvs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''

Darbnīcas (pārdēvēta par &quot;Jaunā iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

Ventas iela (pārdēvēta par &quot;Kauguru iela&quot;)

Upesgrīvas iela / Spice (pārdēvēta par &quot;Lielirbes iela&quot;)

11. novembra krastmala (pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)

Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)

Kalnciema iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)

Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|cSI3Nxe2Fyk|Pilnā 32. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|32]]</text>
      <sha1>jlq203viir2kdspbww58ln46hvdrzug</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>34. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108943</id>
    <revision>
      <id>4518434</id>
      <parentid>4502370</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:32:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4518434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15830" sha1="37b1p4h8ra5g4m3kqz7ppsjazp4mw0y" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 34. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|uz                = [[Saulīši]]
|karte             = File:34aut-01-08-2024.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           ={{dat|2009|1|1}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 16,136 km&lt;br /&gt;(8,218 km / 7,918 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 40
(19 / 20)
|transporta vienīb = 1 (darbdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 20 925 (2010) &lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3986 2010. gadā &quot;Rīgas satiksme&quot; sabiedriskajā transportā pārvadājusi vairāk nekā 133 miljonus pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018094539/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3986 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2011|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2891&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''34. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] līdz privātmāju ciematam [[Saulīši]], kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ciemā.

34. autobusu maršruta kopējais garums ir 32,1 km. Maršruta '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' kopējais garums ir 16,2 km, bet maršruta '''[[Saulīši]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' kopējais garums bija 15,9 km.

Darbdienās pa 34. autobusu maršrutu kursē 1 autobuss, bet brīvdienās maršruts nekursē.

34. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Vēsture ==
[[Attēls:34aut izmainas-no-22-03-2023.png|thumb|Mainītais maršruts (uz remontdarbu laiku) no 2023. gada 22. marta sakarā ar remontdarbiem Kārļa Mīlenbaha ielā.]]
[[Attēls:Rīga Autobuss 34 (until 2013).png|250px|thumb|34. autobusu maršruta shēma līdz 2013. gadam]]
[[Attēls:34. autobuss Katlakalna ielā.JPG|thumb|255px|34. maršruta autobuss toreizējā galapunktā Katlakalna ielā, 2010. gads]]
[[Attēls:34. autobuss uz Turgeņeva ielas.jpg||thumb|255px|34. maršruta autobuss Vilhelma Purvīša ielā]]
Sākotnēji 34. autobusa maršruts bija īsāks, tas kursēja no [[Pļavnieki]]em ([[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna ielā]]) līdz [[Saulīšu ciems|Saulīšiem]]. Maršruta nosaukums bija &quot;[[Pļavnieki]] — [[Saulīšu ciems|Saulīši]]&quot;, un tā atklāšana notika 2009. gada 1. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdsd.lv/jaunumi/2008/12/no-janvara-butiskas-izmainas-rigas-satiksmes-apkalpotaja-sabiedriska-transporta-autobusu-kustiba-un-marsrutos|title=No janvāra būtiskas izmaiņas Rīgas satiksmes apkalpotajā sabiedriskā transporta autobusu kustībā un maršrutos}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 16. oktobrī maršruts tika pagarināts no [[Pļavnieki]]em līdz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgum]]. Tāpat maršruts [[Saulīšu ciems|Saulīšu]] privātmāju ciematā [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]] tika novirzīts no Ozolu ielas uz Garo ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-34-autobusa-marsruta/|title=No 14. oktobra tiks pagarināts 34.autobusa maršruts|access-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230218172642/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-34-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2014. gada 25. septembra atsevišķos reisos maršruts iebrauc Noliktavu ielā ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]), lai apkalpotu tur esošos loģistikas centrus. Sākotnēji tās bija eksperimentālas izmaiņas, taču vēlāk kļuva pastāvīgas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-25-septembra-uz-eksperimenta-laiku-tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-34-autobusa-marsruta-reisos/|title=No 25. septembra uz eksperimenta laiku tiks veiktas izmaiņas atsevišķos 34. autobusa maršruta reisos|access-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230218173755/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-25-septembra-uz-eksperimenta-laiku-tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-34-autobusa-marsruta-reisos/}}&lt;/ref&gt;

No 2018. gada 5. marta līdz 2020. gada 13. martam atsevišķus reisus apkalpoja RMS mikroautobusi. No 2020. gada 1. februāra līdz 13. martam un no 2020. gada 1. septembra līdz 22. oktobrim iekāpšana 34. maršruta autobusos notika tikai pa priekšējām durvīm. Pēdējoreiz šī kārtība atjaunināta 2023. gada 1. februārī.

No 2023. gada 22. marta uz remontdarbu laiku Ģenerāļa Radziņa krastmalas un [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha ielas]] krustojumā maršruts virzienā uz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] tika novirzīts pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]] un [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/|title=Bez izmaiņām pieturvietu izkārtojumā un kustības sarakstā 12. un 34. maršruta autobusi kursēs pa nedaudz mainītu maršrutu|access-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230322203724/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada 1. augusta sadarbībā ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domi tika mainīts maršruts [[Saulīšu ciems|Saulīšu]] ciematā, vairs neiebraucot Cidoniju ielā. Autobuss jaunajā maršrutā turpina kustību pa Garo ielu līdz jaunam galapunktam Garajā ielā. Šāds lēmums pieņemts sakarā ar Saulīšu iedzīvotāju sūdzībām par to, ka autobuss brauc cauri privātajam ciematam, bojājot automātiskos vārtus un ceļa segumu, un 34. autobusa šoferu sūdzībām par to, ka Saulīšu ciemata vārti bieži vien ir bijuši bloķēti un maršrutu veikt nav iespējams, notiek autobusa reisa kavēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/par-planoto-34-autobusa-marsruta-un-galapunkta-vietas-mainu-saulisu-ciemata|title=Par plānoto 34. autobusa maršruta un galapunkta vietas maiņu Saulīšu ciematā {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2024-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-parcelts-34-autobusa-marsruta-galapunkts-saulisi/|title=No 1. augusta tiks pārcelts 34. autobusa maršruta galapunkts “Saulīši”}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Garā iela (Saulīši)]].
[[Attēls:34aut n.png|thumb|34. autobusa maršruts līdz 2024. gada 1. augustam.]]
'''[[Saulīši]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' kursē pa šādām ielām: [[Garā iela (Saulīši)]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha iela]], [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]], [[Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]].

== Pieturvietas ==
34. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 40 pieturas. Maršrutā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' ir 19 pieturas, bet maršrutā '''[[Saulīši]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' ir 21 pietura.

{|
|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Ozolu iela
|x
|-
|align=&quot;center&quot; | 16
| Ērgļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| Strazdiņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Saulīši]]
|x
|}
|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Saulīši]]
|x
|-
|align=&quot;center&quot; | 2
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Strazdiņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot;   | 4
| Ērgļu iela      
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| Ozolu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| Rembates iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |14
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |15
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |16
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |18
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |19
| [[Grēdu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |20
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|[[Mīlenbaha iela|K.Mīlenbaha iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |22
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|}
|}
== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
34. autobusu maršruta maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 41 pietura. Maršrutā '''Centrāltirgus''' — '''Noliktavu iela —''' '''Saulīši''' ir 20 pieturas, maršrutā '''Saulīši''' — '''Noliktavu iela —''' '''Centrāltirgus''' ir 21 pietura.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Centrāltirgus
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Balvu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ilūkstes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Pavasara gatve
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Rudens iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Zemes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Sesku iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Ilūkstes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| A. Saharova iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Ulbrokas iela 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Baltinavas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kaivas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Noliktavu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Ozolu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Ērgļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Strazdiņu iela
|x
|-	
| align=&quot;center&quot; | 19
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Saulīši
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Saulīši
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Strazdiņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ērgļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Ozolu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Noliktavu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Rembates iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Kaivas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Baltinavas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Ulbrokas iela 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| A. Saharova iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Sesku iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Brāļu Kaudzīšu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Rudens iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Pavasara gatve
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Ilūkstes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Grēdu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Balvu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|K.Mīlenbaha iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Centrāltirgus
|
|-
|}
|}

=== Agrākie pieturu nosaukumi  ===
* Tirdzniecības centrs (no 1.09.2015. — &quot;[[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]&quot;)
* T/C &quot;Krasts&quot; (no 1.09.2015. —&quot;[[Grēdu iela]]&quot;)
* T/C &quot;Mols&quot; (no 1.09.2015. — &quot;Toma iela/Mols&quot;, no 01.08.2024. - &quot;Balvu iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Veikals &quot;Pļavnieki&quot; (no 19.09.2015. — &quot;[[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|0p40RFUrb90|Pilnā 34. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|34]]</text>
      <sha1>37b1p4h8ra5g4m3kqz7ppsjazp4mw0y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518440</id>
      <parentid>4518434</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:36:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4518440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15830" sha1="mdjf8e5bmk5tzv58snvh90qxhzq1xfe" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 34. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|uz                = [[Saulīši]]
|karte             = File:34aut-01-08-2024.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           ={{dat|2009|1|1}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 16,136 km&lt;br /&gt;(8,218 km / 7,918 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 41
(19 / 22)
|transporta vienīb = 1 (darbdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 20 925 (2010) &lt;ref&gt;[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3986 2010. gadā &quot;Rīgas satiksme&quot; sabiedriskajā transportā pārvadājusi vairāk nekā 133 miljonus pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018094539/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&amp;id=3986 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2011|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2891&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''34. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] līdz privātmāju ciematam [[Saulīši]], kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ciemā.

34. autobusu maršruta kopējais garums ir 32,1 km. Maršruta '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' kopējais garums ir 16,2 km, bet maršruta '''[[Saulīši]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' kopējais garums bija 15,9 km.

Darbdienās pa 34. autobusu maršrutu kursē 1 autobuss, bet brīvdienās maršruts nekursē.

34. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Vēsture ==
[[Attēls:34aut izmainas-no-22-03-2023.png|thumb|Mainītais maršruts (uz remontdarbu laiku) no 2023. gada 22. marta sakarā ar remontdarbiem Kārļa Mīlenbaha ielā.]]
[[Attēls:Rīga Autobuss 34 (until 2013).png|250px|thumb|34. autobusu maršruta shēma līdz 2013. gadam]]
[[Attēls:34. autobuss Katlakalna ielā.JPG|thumb|255px|34. maršruta autobuss toreizējā galapunktā Katlakalna ielā, 2010. gads]]
[[Attēls:34. autobuss uz Turgeņeva ielas.jpg||thumb|255px|34. maršruta autobuss Vilhelma Purvīša ielā]]
Sākotnēji 34. autobusa maršruts bija īsāks, tas kursēja no [[Pļavnieki]]em ([[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna ielā]]) līdz [[Saulīšu ciems|Saulīšiem]]. Maršruta nosaukums bija &quot;[[Pļavnieki]] — [[Saulīšu ciems|Saulīši]]&quot;, un tā atklāšana notika 2009. gada 1. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rdsd.lv/jaunumi/2008/12/no-janvara-butiskas-izmainas-rigas-satiksmes-apkalpotaja-sabiedriska-transporta-autobusu-kustiba-un-marsrutos|title=No janvāra būtiskas izmaiņas Rīgas satiksmes apkalpotajā sabiedriskā transporta autobusu kustībā un maršrutos}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 16. oktobrī maršruts tika pagarināts no [[Pļavnieki]]em līdz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgum]]. Tāpat maršruts [[Saulīšu ciems|Saulīšu]] privātmāju ciematā [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņos]] tika novirzīts no Ozolu ielas uz Garo ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-34-autobusa-marsruta/|title=No 14. oktobra tiks pagarināts 34.autobusa maršruts|access-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230218172642/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-34-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2014. gada 25. septembra atsevišķos reisos maršruts iebrauc Noliktavu ielā ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]), lai apkalpotu tur esošos loģistikas centrus. Sākotnēji tās bija eksperimentālas izmaiņas, taču vēlāk kļuva pastāvīgas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-25-septembra-uz-eksperimenta-laiku-tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-34-autobusa-marsruta-reisos/|title=No 25. septembra uz eksperimenta laiku tiks veiktas izmaiņas atsevišķos 34. autobusa maršruta reisos|access-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-date={{dat|2023|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230218173755/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-25-septembra-uz-eksperimenta-laiku-tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-34-autobusa-marsruta-reisos/}}&lt;/ref&gt;

No 2018. gada 5. marta līdz 2020. gada 13. martam atsevišķus reisus apkalpoja RMS mikroautobusi. No 2020. gada 1. februāra līdz 13. martam un no 2020. gada 1. septembra līdz 22. oktobrim iekāpšana 34. maršruta autobusos notika tikai pa priekšējām durvīm. Pēdējoreiz šī kārtība atjaunināta 2023. gada 1. februārī.

No 2023. gada 22. marta uz remontdarbu laiku Ģenerāļa Radziņa krastmalas un [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha ielas]] krustojumā maršruts virzienā uz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] tika novirzīts pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]] un [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/|title=Bez izmaiņām pieturvietu izkārtojumā un kustības sarakstā 12. un 34. maršruta autobusi kursēs pa nedaudz mainītu maršrutu|access-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-date={{dat|2023|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230322203724/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bez-izmainam-pieturvietu-izkartojuma-un-kustibas-saraksta-12-un-34-marsruta-autobusi-kurses-pa-nedaudz-mainitu-marsrutu/}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada 1. augusta sadarbībā ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domi tika mainīts maršruts [[Saulīšu ciems|Saulīšu]] ciematā, vairs neiebraucot Cidoniju ielā. Autobuss jaunajā maršrutā turpina kustību pa Garo ielu līdz jaunam galapunktam Garajā ielā. Šāds lēmums pieņemts sakarā ar Saulīšu iedzīvotāju sūdzībām par to, ka autobuss brauc cauri privātajam ciematam, bojājot automātiskos vārtus un ceļa segumu, un 34. autobusa šoferu sūdzībām par to, ka Saulīšu ciemata vārti bieži vien ir bijuši bloķēti un maršrutu veikt nav iespējams, notiek autobusa reisa kavēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/par-planoto-34-autobusa-marsruta-un-galapunkta-vietas-mainu-saulisu-ciemata|title=Par plānoto 34. autobusa maršruta un galapunkta vietas maiņu Saulīšu ciematā {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2024-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-parcelts-34-autobusa-marsruta-galapunkts-saulisi/|title=No 1. augusta tiks pārcelts 34. autobusa maršruta galapunkts “Saulīši”}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Garā iela (Saulīši)]].
[[Attēls:34aut n.png|thumb|34. autobusa maršruts līdz 2024. gada 1. augustam.]]
'''[[Saulīši]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' kursē pa šādām ielām: [[Garā iela (Saulīši)]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Kārļa Mīlenbaha iela (Rīga)|Kārļa Mīlenbaha iela]], [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]], [[Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]].

== Pieturvietas ==
34. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 41 pietura. Maršrutā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' ir 19 pieturas, bet maršrutā '''[[Saulīši]]''' — '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]''' ir 22 pieturas.

{|
|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |4
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Ozolu iela
|x
|-
|align=&quot;center&quot; | 16
| Ērgļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| Strazdiņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Saulīši]]
|x
|}
|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot; |Nr.
! width=&quot;190&quot; |Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Saulīši]]
|x
|-
|align=&quot;center&quot; | 2
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Strazdiņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot;   | 4
| Ērgļu iela      
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |5
| Ozolu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| Rembates iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| [[Kaivas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |8
| [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |9
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |10
| [[Ulbrokas iela|Ulbrokas iela 13]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |11
| [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |12
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |13
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |14
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |15
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |16
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |18
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |19
| [[Grēdu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |20
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |21
|[[Mīlenbaha iela|K.Mīlenbaha iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |22
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|
|}
|}
== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
34. autobusu maršruta maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 41 pietura. Maršrutā '''Centrāltirgus''' — '''Noliktavu iela —''' '''Saulīši''' ir 20 pieturas, maršrutā '''Saulīši''' — '''Noliktavu iela —''' '''Centrāltirgus''' ir 21 pietura.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Centrāltirgus
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Balvu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ilūkstes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Pavasara gatve
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Rudens iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Zemes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Sesku iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Ilūkstes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| A. Saharova iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Ulbrokas iela 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Baltinavas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kaivas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Noliktavu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Ozolu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Ērgļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Strazdiņu iela
|x
|-	
| align=&quot;center&quot; | 19
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Saulīši
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|- 
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Saulīši
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| Cidoniju iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Strazdiņu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Ērgļu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| Ozolu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Noliktavu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Rembates iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Kaivas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| Baltinavas iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Liepiņas
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Ulbrokas iela 13
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| A. Saharova iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| Sesku iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Brāļu Kaudzīšu iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| Rudens iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| Pavasara gatve
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Katlakalna iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| Ilūkstes iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Grēdu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Balvu iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|K.Mīlenbaha iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Centrāltirgus
|
|-
|}
|}

=== Agrākie pieturu nosaukumi  ===
* Tirdzniecības centrs (no 1.09.2015. — &quot;[[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]&quot;)
* T/C &quot;Krasts&quot; (no 1.09.2015. —&quot;[[Grēdu iela]]&quot;)
* T/C &quot;Mols&quot; (no 1.09.2015. — &quot;Toma iela/Mols&quot;, no 01.08.2024. - &quot;Balvu iela&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;
* Veikals &quot;Pļavnieki&quot; (no 19.09.2015. — &quot;[[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|0p40RFUrb90|Pilnā 34. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|34]]</text>
      <sha1>mdjf8e5bmk5tzv58snvh90qxhzq1xfe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>43. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108994</id>
    <revision>
      <id>4518437</id>
      <parentid>4502885</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:35:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4518437</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13778" sha1="fpn1m0kv7cz9kmn75ht8hjvl0yjfhwz" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 43. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|uz                = [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]
|karte             = File:43aut n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 43,682 km&lt;br /&gt;(22,594 km / 21,088 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 51
(25 / 26)
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
2 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 6 un № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2960&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:43. autobuss.jpg|thumb|250px|43. autobuss galapunktā Skultē]]
[[Attēls:43.aut centrst.jpg|thumb|250px|43. autobuss pieturvietā &quot;Stacijas laukums&quot;]]
[[Attēls:43. autobuss uz Kalnciema ielas.jpg|thumb|255px|43. maršruta autobuss uz Kalnciema ielas]]
[[Attēls:43. autobuss uz 13. janvāra ielas (2).jpg|thumb|255px|43. maršruta autobuss uz 13. janvāra ielas]]
[[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.jpg|thumb|255px|43. maršruta autobuss uz Akmens tilta]]
[[Attēls:43. autobuss uz Slokas ielas.jpg||thumb|255px|43. maršruta autobuss Slokas ielā]]
'''43. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultei]], kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes pagasts|Mārupes pagastā]]. Darbadienās viens rīta reiss virzienā uz [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulti]] iebrauc [[Piņķi|Piņķos]].

43. autobusu maršruta kopējais garums ir 43,682 km. Virziena '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]''' kopējais garums ir 22,594 km, bet virziena '''[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 21,008 km.

Darbdienās pa 43. autobusu maršrutu kursē tikai 2 autobusi, tāpat arī brīvdienās — 2 autobusi.

43. autobusu maršrutu apkalpo gan 6., gan 7. autobusu parks. Agrāk 43. autobusu maršruts kursēja vasaras sezonā no Imantas-5 līdz [[Vārnukrogs|Vārnukrogam]].

[[Mārupes novads|Mārupes novadam]] bijusi iecere maršrutu novirzīt caur [[Piņķi|Piņķiem]], [[Sēbruciems|Sēbruciemu]] un [[Dzilnuciems|Dzilnuciemu]] līdz [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultei]] un pagarināt līdz [[Jaunmārupe|Jaunmārupei]]. [[Rīgas satiksme|RP SIA &quot;Rīgas satiksme&quot;]] izvērtējusi, ka šādas izmaiņas nav iespējamas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/media/20888/download?attachment|title=Apkaimju iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēdes prezentācija. Mārupes novads. 20.04.2026.}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|43. maršruta autobuss uz [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] 2009. gadā]]

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]].

Virzienā '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Lielirbes iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]].

== Pieturvietas ==
43. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 51 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' ir 25 pieturas, bet virzienā '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 26 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A. Grīna bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |6
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |7
| Valsts arhīvs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Lielirbes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Remtes iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |15
|[[Grenču iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Brīvkalni]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| Silkalēji
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Skultes stadions
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Aviācijas muzejs
|x
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Aviācijas muzejs
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Skultes stadions
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| Silkalēji
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Brīvkalni]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Priežciems]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |12
|[[Grenču iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |14
|Remtes iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Lielirbes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Valsts arhīvs
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Uzvaras parks]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Grēcinieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|}
|}
'''Agrākie pieturvietu nosaukumi:'''

&quot;Beberbeķi&quot; (no 2024. gada 1. augusta pārdēvēta par &quot;Brīvkalni&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

&quot;Dabas parks&quot; (slēgta no 2024. gada 1. augusta)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-slegta-43-marsruta-autobusa-pieturvieta-dabas-parks/|title=No 1. augusta tiks slēgta 43. maršruta autobusa pieturvieta “Dabas parks”}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

11. novembra krastmala (pārdēvēta par &quot;Grēcinieku iela&quot;)

Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par &quot;Uzvaras parks&quot;)

Kalnciema iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)

Slokas iela (pārdēvēta par &quot;Valsts arhīvs&quot;)

Ventas iela (pārdēvēta par &quot;Kauguru iela&quot;)

Upesgrīvas iela / Spice (pārdēvēta par &quot;Lielirbes iela&quot;)

Pilotu skola (pārdēvēta par &quot;Aviācijas muzejs&quot;)

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]], [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]], apgriešanās galapunktā &quot;Piņķi&quot;, [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]].

== Maršruts ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' ir 28 pieturas.
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[13. janvāra iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A. Grīna bulvāris]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Lielirbes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |13
|Remtes iela
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Piņķi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Meistaru iela (Piņķi)|Meistaru iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Piņķi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Pagrieziens uz [[Piņķi]]em
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Brīvkalni]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| Silkalēji
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Skultes stadions
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| Aviācijas muzejs
|x
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|Fg1sG9tJ_VI|Pilnā 43. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|Gg1REdKuASw|Pilnā 43. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|43]]</text>
      <sha1>fpn1m0kv7cz9kmn75ht8hjvl0yjfhwz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>48. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109051</id>
    <revision>
      <id>4518430</id>
      <parentid>4498892</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:27:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4518430</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12873" sha1="5f7jfe7br4bwxeokmkqg20j3fbryius" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 48. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Pļavnieku kapi]]
|uz                = [[Sarkandaugava]]
|karte             = File:48aut no-27-12-2023.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 34,238 km&lt;br /&gt;(16,994 km / 17,244 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 59
(30 / 29)
|transporta vienīb = 5 (darbdienās)
3 (brīvdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2830&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:48aut izm n.png|thumb|Mainītais maršruts Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2022. gada 23. augusta.]] 
'''48. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Pļavnieku kapi]]em līdz [[Sarkandaugava]]i.

48. autobusu maršruta kopējais garums ir 34,238 km. Maršruta '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' kopējais garums ir 16,994 km, bet maršruta '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kopējais garums ir 17,244 km.

Darbdienās pa 48. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi. 48. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

No 2022. gada 23. augusta, lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela]]s un [[Brīvības gatve]]s krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]] tika novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], ierīkojot sabiedriskā transporta joslu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2022|08|12||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220816050722/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada 22. maija sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību (slēgta transportlīdzekļu kustība [[Gustava Zemgala gatve|G. Zemgala gatvē]]) maršruts virzienā uz [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] tika novirzīts no [[Gustava Zemgala gatve|G. Zemgala gatves]] uz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielu]] (sabiedriskajam transportam izveidota braukšanas josla pretējā virzienā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/austrumu-magistrales-posma-izbuves-darbu-del-no-22-maija-bus-izmainas-13-16-17-trolejbusa-un-48-autobusa-marsruta-un-kustibas-sarakstos|title=Austrumu maģistrāles posma izbūves darbu dēļ no 22. maija būs izmaiņas 13., 16., 17. trolejbusa un 48. autobusa maršrutā un kustības sarakstos}}&lt;/ref&gt; RDSD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija 2023. gada 6. decembrī lēma šo kustības organizāciju 48. autobusa maršrutam saglabāt arī pēc Austrumu maģistrāles atklāšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdsd.lv/uploads/media/6576f6b8853dd.pdf|title=RDSD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas 2023. gada 6. decembra protokols.}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
'''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' kursē pa šādām ielām: [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Kastrānes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Brīvības gatve]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], apgriešanās galapunktā &quot;Meža kapi&quot;, [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]], [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]] un [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]].

'''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], apgriešanās galapunktā &quot;Meža kapi&quot;, [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]].
[[Attēls:48. autobuss zem Gaujas ielas tilta.JPG|thumb|255px|48. maršruta autobuss zem jaunbūvējamā [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielas]] pārvada]]
[[Attēls:48. autobuss Meža prospektā (10.07.2010).JPG|thumb|255px|48. maršruta autobuss Meža prospektā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Saharova ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Gaujas ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Gaujas ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Ķīšezera ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Ķīšezera ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Zemgala pārvada.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss uz Zemgala pārvada]]
[[Attēls:48. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Biķernieku ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Meža prospekta.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Meža prospektā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Dzelzavas ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Dzelzavas ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Vaidavas ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Vaidavas ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Kastrānes ielas (2).jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Kastrānes ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Dzelzavas ielas (3).jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Dzelzavas ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Ilūkstes ielas (3).jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Ilūkstes ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Lubānas ielā]]
[[Attēls:48. autobuss uz Ezermalas ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Ezermalas ielā]]

== Pieturvietas ==
48. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 59 pieturas. Maršrutā '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' ir 30 pieturas, bet maršrutā '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' ir 29 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Pļavnieku kapi]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Jukuma Vācieša iela (Rīga)|Jukuma Vācieša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |7
|Vizmas Belševicas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Varavīksnes gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |9
|[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| Mēbeļu nams
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Ūnijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Čiekurkalna ūdenstornis]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rusova iela]] / Valsts biroji
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| Sporta bāze
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] / ZOO
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Bergenas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Stendera iela (Rīga)|Stendera iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Sarkandaugava]]s kapi
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Sarkandaugava]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Inčukalna iela (Rīga)|Inčukalna iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Stendera iela (Rīga)|Stendera iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Bergenas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] / ZOO
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| Sporta bāze
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rusova iela]] / Valsts biroji
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| Čiekurkalna ūdenstornis
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Biķernieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Struktoru iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ūnijas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| Mēbeļu nams
|
|-
| align=&quot;center&quot; |22
|[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Varavīksnes gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Jukuma Vācieša iela (Rīga)|Jukuma Vācieša iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Pļavnieku kapi]]
|
|}
|}
'''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi'''

Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par &quot;Brāļu Kaudzīšu iela&quot;)

Tēraudlietuves iela (pārdēvēta par &quot;Brāļu kapi&quot;)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}&lt;/ref&gt;

Dzelzavas iela (pārdēvēta par &quot;Varavīksnes gatve&quot;)

Kastrānes iela (pārdēvēta par &quot;Tālivalža iela&quot;)

Rusova iela / Valsts ieņēmumu dienests (pārdēvēta par &quot;Rusova iela / Valsts biroji&quot;)

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|corKiHQDNb0|Pilnā 48. autobusu maršruta video versija}}
* {{youtube|_UCzPX3mA3Q|Pilnā 48. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|48]]</text>
      <sha1>5f7jfe7br4bwxeokmkqg20j3fbryius</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>49. autobusu maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109059</id>
    <revision>
      <id>4518410</id>
      <parentid>4517275</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T09:43:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pieturvietas */ noform.</comment>
      <origin>4518410</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15615" sha1="pm4csd3kj5njyz1rotkkkgurf31z2wu" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 49. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Ķengarags]]
|uz                = [[Daudersala]]
|karte             = A49 no-01-06-2026.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           =
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 41,025 km&lt;br /&gt;(20,595 km / 20,430 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 70
(36 / 34)
|transporta vienīb = 10 (darbdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2892&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''49. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no mobilitātes punkta &quot;[[Ķengarags]]&quot; ([[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] krustojumā) līdz [[Daudersala]]i [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika]] un [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielas]] krustojumā, kas atrodas pie 2023. gadā pabeigtā [[Daudersalas pārvads|Daudersalas pārvada]].

49. autobusu maršruta kopējais garums ir 41,025 km. Maršruta '''Ķengarags''' — '''Daudersala''' kopējais garums ir 20,430 km, bet maršruta '''Daudersala''' — '''Ķengarags''' kopējais garums ir 20,595 km. Maršruta kopgarums ir par 3,328 km īsāks nekā iepriekšējais maršruts &quot;MAN-TESS — Rumbula&quot;.

Darbdienās pa 49. autobusu maršrutu kursē 10 autobusi, bet brīvdienās — nekursē neviens.

49. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Vēsture ==
Maršruts tika atklāts 2001. gadā un sākotnēji kursēja no uzņēmuma MAN-TESS [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]] līdz bijušajai rūpnīcai &quot;[[Kvadrāts (uzņēmums)|Kvadrāts]]&quot; [[Ķengarags|Ķengaragā]]. 2003. gadā maršrutu pagarināja līdz [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielai]], bet 2004. gadā līdz [[Rumbula]]i.

No 2022. gada 19. septembra maršruts daļēji aizvieto [[309. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309. ekspresbusu maršrutu]] un reisu skaitu dienas vidū un vakara stundās tika palielināts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:49aut n.png|thumb|49. autobusa maršruts līdz 2023. gada 17. aprīlim &quot;MAN-TESS — Rumbula&quot;.]]
2022. gada 21. decembrī [[Rīgas dome]]s Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija atbalstīja ieceri pagarināt maršrutu no MAN-TESS līdz [[Daudersala]]i un saīsināt maršrutu no [[Rumbula]]s līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] (trolejbusu galapunktam [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielā]]), lai samazinātu kavējumus, kas rodas, izbraucot no [[Rumbula]]s galapunkta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-rosina-veikt-izmainas-49-autobusa-marsruta/|title=“Rīgas satiksme” rosina veikt izmaiņas 49. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2022|12|16||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221216153058/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-rosina-veikt-izmainas-49-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdsd.lv/uploads/media/63c80abcad453.pdf|title=Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija. 2022. gada 21. decembra sēdes protokols.|access-date=2023. gada 19. Janvāris|archive-date=2023. gada 19. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20230119091612/https://www.rdsd.lv/uploads/media/63c80abcad453.pdf}}&lt;/ref&gt; Izmaiņas stājās spēkā 2023. gada 17. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-17-aprila-tiks-veiktas-izmainas-49-autobusa-marsruta/|title=No 17. aprīļa tiks veiktas izmaiņas 49. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2023|04|06||bez}}|archive-date={{dat|2023|04|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230406102549/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-17-aprila-tiks-veiktas-izmainas-49-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 1. jūnijā maršruts tika nedaudz saīsināts un novirzīts no trolejbusu galapunkta [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielā]] uz jaunizveidoto mobilitātes punktu &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/1-junija-7-tramvajs-saks-kurset-pagarinataja-marsruta-lidz-jaunajam-mobilitates-punktam-kengarags/|title=1. jūnijā 7. tramvajs sāks kursēt pagarinātajā maršrutā līdz jaunajam mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;|access-date={{dat|2026|06|01||bez}}|archive-date={{dat|2026|05|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260521203604/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/1-junija-7-tramvajs-saks-kurset-pagarinataja-marsruta-lidz-jaunajam-mobilitates-punktam-kengarags/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Daudersala]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Senču iela (Rīga)|Senču iela]], [[Zirņu iela (Rīga)|Zirņu iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]], [[Ganību dambis]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Daudersala]]'''— '''[[Rumbula|Ķengarags]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Ganību dambis]], [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zirņu iela (Rīga)|Zirņu iela]], [[Senču iela (Rīga)|Senču iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]].

== Pieturvietas ==
49. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 70 pieturas. Maršrutā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Daudersala]]''' ir 36 pieturas, bet maršrutā '''[[Daudersala]]'''— '''[[Rumbula|Ķengarags]]''' ir 34 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;240&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Mobilitātes punkts [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs &quot;Dole&quot;|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Slāvu rotācijas aplis]] (Lubānas ielā)
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| Vizmas Belševicas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Varavīksnes gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Ūnijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Ierēdņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] / Jūras medicīnas centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Ganību dambis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Nacionālais psihiskās veselības centrs|Psihiskās veselības centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Daudersala]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;240&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Nacionālais psihiskās veselības centrs|Psihiskās veselības centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Ganību dambis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] / Jūras medicīnas centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ierēdņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs &quot;Dole&quot;|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| Mobilitātes punkts [[Ķengarags]]
|}
|}

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
49. autobuss uz Saharova ielas.jpg|49. maršruta autobuss  A. Saharova ielā
49. autobuss on Saharova ielas (2).jpg|49. maršruta autobuss A. Saharova ielā
49. autobuss uz Lubānas ielas.jpg|49. maršruta autobuss Lubānas ielā
49. autobuss griežas no Saharova uz Lubānas ielu.jpg|49. maršruta autobuss griežas no A. Saharova uz Lubānas ielas
49. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|49. maršruta autobuss Maskavas ielā
49. autobuss uz Slāvu rotācijas apļa.jpg|49. maršruta autobuss uz Slāvu rotācijas apļa
49. autobuss uz Pērnavas ielas.jpg|49. maršruta autobuss Pērnavas ielā
49. autobuss galapunktā &quot;MAN-TESS&quot;.jpg|49. maršruta autobuss galapunktā &quot;MAN-TESS&quot; (29.09.2022.)
49. autobuss galapunktā &quot;Rumbula&quot; (14.04.2023.).jpg|49. maršruta autobuss galapunktā &quot;Rumbula&quot; (14.04.2023.)
49. autobuss uz Zemitāna tilta.jpg|49. maršruta autobuss uz Zemitāna tilta
49. autobuss uz Maskavas ielas (3).jpg|49. maršruta autobuss Maskavas ielā
49. autobuss uz Ilūkstes ielas (2).jpg|49. maršruta autobuss Ilūkstes ielā
49. autobuss uz Tvaika ielas.jpg|49. maršruta autobuss Tvaika ielā
49. autobuss galapunktā &quot;Ķengarags&quot;.jpg|49. maršruta autobuss galapunktā &quot;Ķengarags&quot;
49. autobuss galapunktā &quot;Daudersala&quot; (2).jpg|49. maršruta autobuss galapunktā &quot;Daudersala&quot;
49. autobuss uz Dzelzavas ielas (2).jpg|49. maršruta autobuss Dzelzavas ielā
49. autobuss uz Vaidavas ielas (2).jpg|49. maršruta autobuss Vaidavas ielā
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|Pur5xt1GrIs|Pilnā 49. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|49]]</text>
      <sha1>pm4csd3kj5njyz1rotkkkgurf31z2wu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518431</id>
      <parentid>4518410</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:29:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4518431</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15749" sha1="o6iis6xp1va80vzdnqoam10aeisr61o" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 49. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Ķengarags]]
|uz                = [[Daudersala]]
|karte             = A49 no-01-06-2026.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           =
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 41,025 km&lt;br /&gt;(20,595 km / 20,430 km)
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 72
(37 / 35)
|transporta vienīb = 10 (darbdienās)
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2892&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
'''49. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no mobilitātes punkta &quot;[[Ķengarags]]&quot; ([[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] krustojumā) līdz [[Daudersala]]i [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika]] un [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielas]] krustojumā, kas atrodas pie 2023. gadā pabeigtā [[Daudersalas pārvads|Daudersalas pārvada]].

49. autobusu maršruta kopējais garums ir 41,025 km. Maršruta '''Ķengarags''' — '''Daudersala''' kopējais garums ir 20,430 km, bet maršruta '''Daudersala''' — '''Ķengarags''' kopējais garums ir 20,595 km. Maršruta kopgarums ir par 3,328 km īsāks nekā iepriekšējais maršruts &quot;MAN-TESS — Rumbula&quot;.

Darbdienās pa 49. autobusu maršrutu kursē 10 autobusi, bet brīvdienās — nekursē neviens.

49. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.

== Vēsture ==
Maršruts tika atklāts 2001. gadā un sākotnēji kursēja no uzņēmuma MAN-TESS [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]] līdz bijušajai rūpnīcai &quot;[[Kvadrāts (uzņēmums)|Kvadrāts]]&quot; [[Ķengarags|Ķengaragā]]. 2003. gadā maršrutu pagarināja līdz [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielai]], bet 2004. gadā līdz [[Rumbula]]i.

No 2022. gada 19. septembra maršruts daļēji aizvieto [[309. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309. ekspresbusu maršrutu]] un reisu skaitu dienas vidū un vakara stundās tika palielināts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:49aut n.png|thumb|49. autobusa maršruts līdz 2023. gada 17. aprīlim &quot;MAN-TESS — Rumbula&quot;.]]
2022. gada 21. decembrī [[Rīgas dome]]s Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija atbalstīja ieceri pagarināt maršrutu no MAN-TESS līdz [[Daudersala]]i un saīsināt maršrutu no [[Rumbula]]s līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] (trolejbusu galapunktam [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielā]]), lai samazinātu kavējumus, kas rodas, izbraucot no [[Rumbula]]s galapunkta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-rosina-veikt-izmainas-49-autobusa-marsruta/|title=“Rīgas satiksme” rosina veikt izmaiņas 49. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2022|12|16||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221216153058/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-rosina-veikt-izmainas-49-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdsd.lv/uploads/media/63c80abcad453.pdf|title=Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija. 2022. gada 21. decembra sēdes protokols.|access-date=2023. gada 19. Janvāris|archive-date=2023. gada 19. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20230119091612/https://www.rdsd.lv/uploads/media/63c80abcad453.pdf}}&lt;/ref&gt; Izmaiņas stājās spēkā 2023. gada 17. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-17-aprila-tiks-veiktas-izmainas-49-autobusa-marsruta/|title=No 17. aprīļa tiks veiktas izmaiņas 49. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2023|04|06||bez}}|archive-date={{dat|2023|04|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230406102549/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-17-aprila-tiks-veiktas-izmainas-49-autobusa-marsruta/}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 1. jūnijā maršruts tika nedaudz saīsināts un novirzīts no trolejbusu galapunkta [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielā]] uz jaunizveidoto mobilitātes punktu &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/1-junija-7-tramvajs-saks-kurset-pagarinataja-marsruta-lidz-jaunajam-mobilitates-punktam-kengarags/|title=1. jūnijā 7. tramvajs sāks kursēt pagarinātajā maršrutā līdz jaunajam mobilitātes punktam &quot;Ķengarags&quot;|access-date={{dat|2026|06|01||bez}}|archive-date={{dat|2026|05|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260521203604/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/1-junija-7-tramvajs-saks-kurset-pagarinataja-marsruta-lidz-jaunajam-mobilitates-punktam-kengarags/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Daudersala]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Senču iela (Rīga)|Senču iela]], [[Zirņu iela (Rīga)|Zirņu iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]], [[Ganību dambis]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Daudersala]]'''— '''[[Rumbula|Ķengarags]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Ganību dambis]], [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zirņu iela (Rīga)|Zirņu iela]], [[Senču iela (Rīga)|Senču iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]].

== Pieturvietas ==
49. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 72 pieturas. Maršrutā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Daudersala]]''' ir 37 pieturas, bet maršrutā '''[[Daudersala]]'''— '''[[Rumbula|Ķengarags]]''' ir 35 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;240&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| Mobilitātes punkts [[Ķengarags]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs &quot;Dole&quot;|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Slāvu rotācijas aplis]] (Lubānas ielā)
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |17
| Vizmas Belševicas iela
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Varavīksnes gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Ūnijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Ierēdņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] / Jūras medicīnas centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Ganību dambis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Nacionālais psihiskās veselības centrs|Psihiskās veselības centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 37
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Daudersala]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;240&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Daudersala]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Nacionālais psihiskās veselības centrs|Psihiskās veselības centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Ganību dambis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] / Jūras medicīnas centrs
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Ierēdņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Gustava Zemgala gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Mēbeļu nams
|-
| align=&quot;center&quot; |18
|[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|20px|Pietura pēc pieprasījuma]] Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs &quot;Dole&quot;|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| Mobilitātes punkts [[Ķengarags]]
|}
|}

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
49. autobuss uz Saharova ielas.jpg|49. maršruta autobuss  A. Saharova ielā
49. autobuss on Saharova ielas (2).jpg|49. maršruta autobuss A. Saharova ielā
49. autobuss uz Lubānas ielas.jpg|49. maršruta autobuss Lubānas ielā
49. autobuss griežas no Saharova uz Lubānas ielu.jpg|49. maršruta autobuss griežas no A. Saharova uz Lubānas ielas
49. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|49. maršruta autobuss Maskavas ielā
49. autobuss uz Slāvu rotācijas apļa.jpg|49. maršruta autobuss uz Slāvu rotācijas apļa
49. autobuss uz Pērnavas ielas.jpg|49. maršruta autobuss Pērnavas ielā
49. autobuss galapunktā &quot;MAN-TESS&quot;.jpg|49. maršruta autobuss galapunktā &quot;MAN-TESS&quot; (29.09.2022.)
49. autobuss galapunktā &quot;Rumbula&quot; (14.04.2023.).jpg|49. maršruta autobuss galapunktā &quot;Rumbula&quot; (14.04.2023.)
49. autobuss uz Zemitāna tilta.jpg|49. maršruta autobuss uz Zemitāna tilta
49. autobuss uz Maskavas ielas (3).jpg|49. maršruta autobuss Maskavas ielā
49. autobuss uz Ilūkstes ielas (2).jpg|49. maršruta autobuss Ilūkstes ielā
49. autobuss uz Tvaika ielas.jpg|49. maršruta autobuss Tvaika ielā
49. autobuss galapunktā &quot;Ķengarags&quot;.jpg|49. maršruta autobuss galapunktā &quot;Ķengarags&quot;
49. autobuss galapunktā &quot;Daudersala&quot; (2).jpg|49. maršruta autobuss galapunktā &quot;Daudersala&quot;
49. autobuss uz Dzelzavas ielas (2).jpg|49. maršruta autobuss Dzelzavas ielā
49. autobuss uz Vaidavas ielas (2).jpg|49. maršruta autobuss Vaidavas ielā
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}
* {{youtube|Pur5xt1GrIs|Pilnā 49. autobusu maršruta video versija}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|49]]</text>
      <sha1>o6iis6xp1va80vzdnqoam10aeisr61o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kikos</title>
    <ns>3</ns>
    <id>109063</id>
    <revision>
      <id>4518414</id>
      <parentid>4477925</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T10:15:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-48250-74</username>
        <id>149946</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par MAD.mitrālā gredzena disjunkcija */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4518414</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24286" sha1="dyzusmgebmhghx9i1pxmdg19ptvwmsl" xml:space="preserve">{{kikosarhīvi}}

== Darela savvaļas parks ==
Sveiks! Varētu palūgt pārdēvēt [[Darela savvaļas parks|Darela savvaļas parku]] par Džērsijas zoodārzu? Pats nezinu, kā tas būtu izdarāms. --[[Lietotājs:Algonkins|Algonkins]] ([[Lietotāja diskusija:Algonkins|diskusija]]) 2023. gada 10. aprīlis, plkst. 23:56 (EEST)
:Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 11. aprīlis, plkst. 08.59 (EEST)

== Puazeija likums ==

Sveiks, vai tu varētu nomainīt starpvalodu saiti uz [[:en:Hagen–Poiseuille_equation|Hagen–Poiseuille equation]]? Es to nemāku, arī vairāk rakstu pieder šai starpvalodu saitei --[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 10.20 (EET)
:Darīts. Nākotnei - 1) aizej uz esošajiem wikidatiem un izņem linku uz lv rakstu. 2) pārlādē rakstu. 3) pievieno starpviki no vajadzīgā en raksta. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 26. decembris, plkst. 12.28 (EET)

== Atgriešana ==

Kāpēc izņēmi Latvijas politiku no kategorijas Angļu valoda? Pabraukā tramvajā ar jauniešiem un sapratīsi cik šī valoda ir nozīmīga (vairāk par Krievvalodīgajiem - ha ha ha) [[Special:Contributions/87.110.14.43|87.110.14.43]] 2024. gada 2. maijs, plkst. 21.35 (EEST)
:Un kāds tam sakars ar politiku? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 2. maijs, plkst. 21.41 (EEST)
::Nav forši uzdot jautājumu un tad nobloķēt. Atbilde: Kāds sakars Krievvalodīgajiem ar Latvijas politiku?  [[Special:Contributions/2A03:EC00:B158:4E31:D468:2FCB:34E5:B8FF|2A03:EC00:B158:4E31:D468:2FCB:34E5:B8FF]] 2024. gada 2. maijs, plkst. 21.46 (EEST)

== GFDL with disclaimers ==
Hi! You have uploaded some files licensed {{tl|GFDL}} and the template had disclaimers. Disclaimers should be avoided per [[:en:Wikipedia:GFDL standardization]]. So I change the license to {{tl|GFDL-with-disclaimers}}. If you are the copyright holder please consider to remove the disclaimers by reverting the edits or ask for a bot to help. You can see the files [https://usualsuspects.toolforge.org/?language=lv&amp;project=wikipedia&amp;category=P%C4%93c%20GNU%20FDL%20licenc%C4%93ti%20att%C4%93li-with-disclaimers&amp;min_days=14&amp;badboys=Bad+Boys clicking this link]. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 20.26 (EEST)

== Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone, 

We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have.

This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called &quot;regional wishlist list&quot;), and many other options.

''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.''

Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here''']

Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;

== Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone,

During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''.

I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;

== Īpašvārdu atveidošana ==

Sveiks! 1924. gada ASV vēlēšanās kā trešais kandidāts startēja tāds ''Robert La Follette''. Kā būtu pareizi atveidojams? '''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 9. decembris, plkst. 11.27 (EET)
:Divi varianti: vai nu pēc oriģinālās franču atveidošanas '''Lafollets''' vai amerikāņu '''Lafolēts'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 13.04 (EET)

== Īpašvārdu atveidošana 2 ==

Vai Нетайлове (no ukr. val.) būs Netailove vai Netajlove? Es dotu priekšroku pirmajam variantam, bet nezinu, vai tas ir pareizi. --'''&lt;span style=&quot;color:grey;&quot;&gt;Neitrons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2025. gada 3. janvāris, plkst. 20.20 (EET)
:Pirmais variants. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. janvāris, plkst. 20.22 (EET)

== Thank you for being a medical contributors! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{| style=&quot;background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: middle; padding: 5px;&quot; | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]]
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;&quot; |'''The 2024 Cure Award''' 
|-
| style=&quot;vertical-align: middle; padding: 3px;&quot; |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! 

Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs.

Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating].
|}

Thanks again :-)  -- [[mdwiki:User:Doc_James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&amp;oldid=28172893 --&gt;

== Verwaltungsgliederung Lettlands ==

Du hast vor Jahren [[:Attēls:Rīgas apriņķis 1940.svg|&lt;nowiki&gt;[[:Attēls:Rīgas apriņķis 1940.svg&lt;/nowiki&gt;]]]] und ähnliche Karten der Verwaltungsgliederung Lettlands der Zwischenkriegszeit hochgeladen. Was war dort die Basiskarte oder wo hast du die Geodaten her? Diese brauche ich für ein ähnliches Projekt--[[Dalībnieks:Antemister|Antemister]] ([[Dalībnieka diskusija:Antemister|diskusija]]) 2025. gada 18. marts, plkst. 10.09 (EET)
:Apriņķu un pagastu robežas digitalizētas manuāli no skenēta ~1938. gada izdevuma Autoceļu atlanta. Izmantota Esri programmatūra. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 18. marts, plkst. 10.17 (EET)
::Ja, darum geht es mir. Hast du diesen Scan noch oder kannst du mir sagen wo ich ihn finden kann? Bin ja kein Lette...--[[Dalībnieks:Antemister|Antemister]] ([[Dalībnieka diskusija:Antemister|diskusija]]) 2025. gada 18. marts, plkst. 18.28 (EET)
:::Skenēts tika atlants [https://mapshop.lv/lv/veikals/prece/?login_a=remind&amp;shop_id=37971 Latvijas ceļu kartes mērogā 1:200'000 faksimilizdevums]. Diemžēl paši skenējumi laika gaitā nav saglabājušies. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 18. marts, plkst. 18.56 (EET)
::::Das ist die [https://www.herder-institut.de/maps/list/id/019857438 hier], oder? An die käme ich einfach ran.--[[Dalībnieks:Antemister|Antemister]] ([[Dalībnieka diskusija:Antemister|diskusija]]) 2025. gada 18. marts, plkst. 19.05 (EET)
:::::Jā, tieši tas pats.--[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 18. marts, plkst. 19.22 (EET)

== 2024. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2024. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2024. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā
|}

&lt;small&gt;atvainojos par novēloto paziņošanu :(&lt;/small&gt; [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 08.31 (EEST)
:Paldies kopienai par augsto novērtējumu! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 11.23 (EEST)

== Kāds vandālisms  ==

Vai varētu paskaidrojumu par diskusijas dzēšanu[[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 24. aprīlis, plkst. 21.32 (EEST)
:Un kādā kristāla lodē mums būtu jāzīlē, par kuru diskusiju ir runa? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 24. aprīlis, plkst. 21.41 (EEST)
::es gribēju uzrakstīt kā domājat vai Latvija būs ceturtdaļfinālā pč 2025 [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 15.55 (EEST)
:Ievietot Vikipēdijas diskusijā tekstu ar jautājumu par prognozēm - tas neatbilst Vikipēdijas noteikumiem. Šeit nav čats. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 24. aprīlis, plkst. 22.48 (EEST)
::labi sapratu izlasot noteikumus [[Dalībnieks:Latvija1234|Latvija1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Latvija1234|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 15.58 (EEST)

== Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' ==
Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST)

== Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! ==

Hi everyone, 

We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there.

The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]'').

If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''.

[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Growth features - Mentorship and Community updates ==

​Hi everyone, 

Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page).

You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''.

CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''.

We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed.

If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]].

--[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=28802724 --&gt;

== Invitation for a session &quot;Tools and features for Users with Extended Rights&quot; ==

Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you.

The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session.

The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''.

If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&amp;oldid=29165186 --&gt;

== Igauņu ciemi ==

Kā skatos, tad 2017. gadā viņiem bijusi pamatīga pagastu apvienošana, un vecāka informācija par piederību pagastiem vairs neatbilst. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 15.30 (EET)

:Skatos no et wiki - šiem taču jābūt visam apdeitotam. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 15.34 (EET)
::Es jau arī, bet sākumā pāris vietās nebija tā kā etwiki - pamanīju, kad anonīms saka labot. Starp citu, neesmu drošs, ka mēs sev visus ciemus esam izlabojuši :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 22.39 (EET)

== You may be an eligible candidate for the U4C election ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Greetings,

The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years.

This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required.

The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run.

In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) &lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&amp;oldid=30472432 --&gt;

== Balsošana un divas konferences ==
sveiks!
: rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem !
* šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs].
* tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam.
* un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]]
: --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.48 (EEST)

== Filozofisks jautājums Meistaram ==

Tīri intereses pēc (par Marokas futbolistiem):

Pēc kada &lt;s&gt;ķīniešu&lt;/s&gt; marokāņu horoskopa tiek likti lielie/mazie burti?

Samir '''E'''l Mourabet --&gt; Samīrs '''E'''l Murabets&lt;br&gt;
Bilal '''E'''l Khannouss --&gt; Bilāls '''e'''l Hanūss

--[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. jūnijs, plkst. 20.41 (EEST)
:Tā ir jaunā &quot;sistēma&quot;, kas ieviesta ar Kleinhofas 2022. gada [https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/74/pdf/ValodasPrakse_VerojumiIeteikumi_Nr17_Arabi.pdf#page=0 jaunajiem norādījumiem]. Ievieš zināmu jucekli, bet vienlaicīgi arī sistēmu. Galvenais - ja persona dzimusi un augusi Eiropā un pasē artikuls rakstīts ar lielo E/A un tiek uzskatīta par uzvārda sākumdaļu, tad jāatveido ar lielo burtu. Teorētiski to var attiecināt arī uz pārējiem gadījumiem, izņemot gadījumus, kad artikuls ir pa vidu uzvārdam, kā Salāhs ad Dīns. Ne pārāk skaidrs ir ar gadījumiem, kad artikuls nav uzvārda daļa. Vēl papētīšu.--[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 2. jūnijs, plkst. 20.49 (EEST)
::Ok, skaidrs, neba es iešu skaldīt matus, tik tā - savdabīgi, bet ko tur ar tiem austrumniekiem sapratīsi. Paldies par atbildi. --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. jūnijs, plkst. 20.51 (EEST)
:::{{ping|Krišjānis}} {{mono|Mākslīgais intelekts ir melīgs ļaunums un vikipēdista slinkums ir liels netikums.}} Paļāvos uz MI atreferējumu un, protams, iebraucu auzās. Artikuli joprojām paliek ar mazo burtu (salabošu, kur ielikti ar lielo).--[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. jūnijs, plkst. 16.50 (EEST)
::::Viss labi, es tos vārdus ar cenšos saprast caur sintētisko draudziņu - ne vienmēr sanāk, bet nu kā nu māku, tā maucu. --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 4. jūnijs, plkst. 22.40 (EEST)

== Par MAD.mitrālā gredzena disjunkcija ==

Sveiki! Noskaidroju, ka Jūs esat pievienojis MVP sadaļai ļoti svarīgu informāciju par MAD! Ja tas tā tiešām ir, esmu Jums ļoti pateicīga- jau vairākus gadus cīnos, lai šī dg beidzot oficiāli tiktu atzīta Latvijā un kardiologi būtu informēti...varam sazināties? skalze.ivonna@gmail.com [[Special:Contributions/~2026-48250-74|~2026-48250-74]] ([[Dalībnieka diskusija:~2026-48250-74|talk]]) 2026. gada 6. septembris, plkst. 13.15 (EEST)</text>
      <sha1>dyzusmgebmhghx9i1pxmdg19ptvwmsl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dīns Buzanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117643</id>
    <revision>
      <id>4518017</id>
      <parentid>4239633</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:08:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518017</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8613" sha1="dnqb1im0eo5oslg3zkm3bxglnrsrcdh" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Dīns Buzanis
| image = Dean Bouzanis 03052025 (7).jpg
| caption = Dīns Buzanis 2025. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|2}}
| birth_place = {{vieta|Austrālija|Sidneja}}
| height = 185
| currentclub = {{flaga|Austrālija}} [[Brisbane Roar FC|Brisbane Roar]]
| clubnumber = 1
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2007—2011
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| years2 = 2007
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Austrālija}} [[Sydney FC]]
| caps2 = 0
| goals2 = 0
| years3 = 2009—2010
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Accrington Stanley F.C.|Accrington Stanley]]
| caps3 = 14
| goals3 = 0
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]
| years4 = 2011—2013
| caps4 = 45
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]
| years5 = 2013
| caps5 = 1
| goals5 = 0
| nationalyears1 = 2005—2006
| nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U17
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2008
| nationalteam2 = {{flaga|Grieķija}} Grieķija U19
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2009
| nationalteam3 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U20
| nationalcaps3 = 3
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2008—2011
| nationalteam4 = {{fb|AUS}}
| nationalcaps4 = 3
| nationalgoals4 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| caps6 = 0
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Carlisle United F.C.|Carlisle United]]
| goals6 = 0
| years6 = 2013—2014
| caps7 = 6
| caps8 = 57
| clubs7 = {{flaga|Austrālija}} [[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]
| clubs8 = {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne City FC|Melbourne City]]
| goals7 = 0
| goals8 = 0
| years7 = 2014—2016
| years8 = 2016—2020
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[PEC Zwolle]]
| years9 = 2018—2019
| caps9 = 0
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Sutton United F.C.|Sutton United]]
| years10 = 2020—2022
| caps10 = 86
| goals10 = 0
| clubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Reading F.C.|Reading]]
| caps11 = 6
| goals11 = 0
| years11 = 2022—2025
| years12 = 2023—2024
| caps12 = 25
| clubs12 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sutton United F.C.|Sutton United]]
| goals12 = 0
| years13 = 2024—2025
| caps13 = 0
| clubs13 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Stevenage F.C.|Stevenage]]
| goals13 = 0
| clubs14 = {{flaga|Anglija}} [[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]
| years14 = 2025
| caps14 = 0
| goals14 = 0
| clubs15 = {{flaga|Austrālija}} [[Brisbane Roar FC|Brisbane Roar]]
| years15 = 2025—
| caps15 = 26
| goals15 = 0
}}'''Dīns Entonijs Buzanis''' ({{val|en|Dean Anthony Bouzanis}}; dzimis {{dat|1990|10|2}} [[Sidneja|Sidnejā]], [[Austrālija|Austrālijā]]) ir austrāliešu [[futbols|futbolists]] ar [[Grieķija|grieķu]] radu rakstiem, [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]. Kopš 2025. gada Buzanis spēlē Austrālijas komandā ''[[Brisbane Roar FC|Brisbane Roar]]''.

== Klubu karjera ==
[[2007. gads|2007]]. gada janvārī Buzanis trīs nedēļas pavadīja ar &quot;Liverpool&quot; galveno komandu. Pēc šā pārbaudes laika viņam piedāvāja trīs gadu līgumu. Toreiz komandas galvenais treneris [[Rafaels Benitess]] un vārtsargu treneris apgalvoja, ka Buzanis ir pasaules labākais vārtsargs savā vecuma grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | date = 21 March 2007 | title = Player Profile | url = http://www.sydneyfc.com/default.aspx?s=playerprofile&amp;pid=311 | publisher = Sydney FC | access-date = {{dat|2010|06|26||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110718121929/http://www.sydneyfc.com/default.aspx?s=playerprofile&amp;pid=311 | archivedate = {{dat|2011|07|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ss best&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | date = 12 February 2008 | title = 'World's best' targets Liverpool place | url = http://www.setantasports.com/en/Sport/News/Football/2008/02/12/Prem-Bouzanis-chasing-Liverpool-spot/?facets/sport-space/great-britain-locale/ | publisher = Setanta Sports | access-date = {{dat|2021|08|26||bez}} | archive-date = {{dat|2008|09|18||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080918201110/http://www.setantasports.com/en/Sport/News/Football/2008/02/12/Prem-Bouzanis-chasing-Liverpool-spot/?facets%2Fsport-space%2Fgreat-britain-locale%2F }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | date = 4 February 2007 | title=Teen ace Bouzanis snapped up by Reds | url = http://www.theage.com.au/news/soccer/teen-ace-bouzanis-snapped-up-by-reds/2007/02/03/1169919583278.html | work =The Age}}&lt;/ref&gt;

Viņš tika izīrēts [[Austrālijas futbola līga|A-Līgas]] klubam [[Sydney FC|&quot;Sydney&quot;]] un tika pieteikts 2007. gada [[AFC Čempionu līga]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | date = 13 February 2007 | title = Branko is Sydney's man | url = http://www.foxsports.com.au/story/0,,21218247-23215,00.html?from=public_rss | publisher = [[Fox Sports (Australia)|Fox Sports]]}}&lt;/ref&gt; Taču šajā turnīrā vārtsargs tā arī neizgāja laukumā. Tika prognozēts, ka [[2008. gads|2008]]. gada janvārī viņa īres termiņš tiks pagarināts, taču &quot;Liverpool&quot; gribēja paturēt tuvākā redzes lokā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | date = 26 June 2007 | title = Necevski eyes Bolton's spot | url = http://au.fourfourtwo.com/news/54825,ivan-eyes-clints-spot.aspx | work = FourFourTwo.com | access-date = {{dat|2010|06|26||bez}} | archive-date = {{dat|2007|07|08||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070708033918/http://au.fourfourtwo.com/news/54825%2Civan-eyes-clints-spot.aspx }}&lt;/ref&gt; &quot;Viņi vēlas, lai es progresēju straujāk. To es varu izdarīt ar rezervistu komandu. Taču, kas svarīgāk, pirmssezonas posmā trenēšos kopā ar pieaugušo vienību,&quot; - tā Buzanis.

Pēc atgriešanās [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] pirmo maču vārtsargs aizvadīja {{dat|2007|9|8}} &quot;Liverpool&quot; U-18 komandā pret [[Nottingham Forest F.C.|&quot;Nottingham Forest&quot;]] jauniešiem, nostāvot &quot;sausā&quot; - 3:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | date = 10 September 2007 | title= Pourie at the double for Under-18s| url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N156932070909-0852.htm | publisher = Liverpool F.C}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada 4. decembrī Buzanis debitēja rezervistu komandā, nosargājot vārtus neskartus pret [[Liverpūles &quot;Everton&quot;|&quot;Everton&quot;]].

[[Nacionālās Konferences futbola līga]]s (piektā pēc spēka Anglijā) klubs [[Wrexham FC|&quot;Wrexham&quot;]] cerēja viņu iegūt 2009. gada jūlijā, taču tas nenotika.&lt;ref name=&quot;Bouzanis&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url= http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/w/wrexham/8145944.stm |title=Wrexham target Liverpool keeper |publisher=BBC Sport |date=11 July 2009 |accessdate=2009-07-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Saunders smiling as Obeng makes Dragons impact&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |first=Phil |last=Blanche |url= http://www.walesonline.co.uk/footballnation/wrexham-fc/2009/08/03/saunders-smiling-as-obeng-makes-dragons-impact-91466-24298985/ |title=Saunders smiling as Obeng makes Dragons impact |publisher=WalesOnline |date=3 August 2009 |accessdate=2009-08-06}}&lt;/ref&gt; 26. novembrī viņš pievienojās [[Accrington Stanley F.C.|&quot;Accrington Stanley&quot;]] komandai, kas spēlē pēc spēka ceturtajā līgā.&lt;ref name=&quot;YOUNGSTER AGREES LOAN SWITCH&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=
http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N166607091126-1629.htm|title=YOUNGSTER AGREES LOAN SWITCH|publisher=Liverpoolfc.tv|date=2009-11-26|accessdate=2009-11-26}}&lt;/ref&gt; Komanda viņu izīrēja līdz 2009./2010. gada sezonas beigām.&lt;ref name=&quot; Duo extend loan deals&quot;&gt;
{{Ziņu atsauce
| last = Hunter
| first = Steve
| title = Duo extend loan deals
| url = http://www.liverpoolfc.tv/news/latest-news/duo-extend-loan-deals
| publisher = [[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]
| date = 2010-02-01
| accessdate = 2010-02-01}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Western Sydney Wanderers'''

* [[AFC Čempionu līga]]: 2014

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.liverpoolfc.tv/team/squad/bouzanis/ Profils &quot;Liverpool&quot; oficiālajā vietnē] {{en ikona}}
* [http://www.ozfootball.net/ark/Players/B/BOS.html#BouzanisDean OzFootball profils] {{en ikona}}

{{Liverpool FC spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Buzanis, Dīns}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Sidnejā dzimušie]]
[[Kategorija:PEC Zwolle spēlētāji]]
[[Kategorija:Oldham Athletic A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Carlisle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Reading FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Charlton Athletic F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>dnqb1im0eo5oslg3zkm3bxglnrsrcdh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljams Bendžamins Lenuārs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>124886</id>
    <revision>
      <id>4517952</id>
      <parentid>4064540</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:00:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4517952</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4021" sha1="rwhk7lt3caltnjzpn77p62m0p4z0mde" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Viljams Bendžamins Lenuārs
|     vārds_orig = ''William Benjamin Lenoir''
|         attēls = WilliamBLenoir.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = V. Lenuārs 1979. gadā
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1939
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 14
|       dz_vieta = [[Maiami]], [[Florida]], {{USA}}
|         m_gads = 2010
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 28
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 2
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronauts]]
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| d_pakāpe =                  
| kos_koplaiks = 5 d 2 h 14 min
| kos_iesaukums = [[Kosmonautu uzskaitījums pēc iesaukuma#1967. gads|1967.]]
| kos_misija = [[STS-5]]
| kos_kuģi = [[Columbia (kosmoplāns)|Columbia]]
}}
{{Infodaļa inženieris
|     inž_nosauk =
|         nozare = elektroinženierija
|   darba_vietas =
|      izglītība = [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]]
|       projekti = 
|    izgudrojumi =
|     sasniegumi =
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes =   
}}
}}
'''Viljams Bendžamins &quot;Bills&quot; Lenuārs''' (''William Benjamin &quot;Bill&quot; Lenoir'', dzimis {{dat|1939|3|14}}, miris {{dat|2010|8|28}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kosmonauts]], [[inženieris]].

Viljams Bendžamins Lenuārs dzimis [[Maiami]], [[Florida|Floridā]]. Viņš ir pēcnācējs [[Amerikas Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] dalībniekam un valstsvīram ģenerālim [[Viljams Lenuārs (ģenerālis)|Viljamam Lenuāram]].

1961. gadā V. Lenuārs ieguva bakalaura grāpdu elektroinženierijā [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā]] (MIT). 1962. gadā turpat ieguva maģistra grādu. 1965. gadā pēc doktora grāda elektroinženierijā un datorzinātnē iegūšanas viņš MIT kļuva par asistējošo profesoru elektroinženierijā.

1967. gadā Lenuāru izvēlēja NASA par zinātnieku astronautu. Viņš izgāja sākotnējo akadēmisko apmācību un 53 nedēļu lidojumu treniņus. Viņš bija zinātniskā pilota dublieris [[Skylab 3]] un [[Skylab 4]] misijās [[Skylab]] orbitālajai stacijai 1973. gadā.

V. B. Lenuārs savu pirmo un vienīgo kosmisko lidojumu veica 1982. gada novembrī [[Space Shuttle]] misijā [[STS-5]], kas bija pirmais komerciālu pavadoņu palaišanas kosmoplāna lidojums. Viņam kopā ar [[Džozefs Alens|Džozefu Alenu]] bija paredzēts veikt [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. To pārcēla par vienu dienu, jo Lenuārs saslima. Pēc tam, kad abiem [[kosmiskais skafandrs|skafandriem]] atklājās problēmas, iziešana tika atcelta pavisam.

Pēc STS-5 lidojuma viņš bija atbildīgais par misiju vadību. 1984. gadā Lenuārs atstāja NASA. Pēc tam viņš ieņēma vadošu amatu tehnoloģiju konsultāciju uzņēmumā [[Booz Allen Hamilton]] [[Ārlingtonas apgabals|Ārlingtonas apgabalā]]. 1989. gadā V. Lenuārs atgriezās NASA kā Kosmisko lidojumu asociētais administrators. 1992. gadā viņš vēlreiz atstāja NASA, lai kļūtu par ''Booz Allen Hamilton'' pielietojumsistēmu nodaļas viceprezidentu.

{{dat|2010|8|26||bez}} V. B. Lenuārs traumēja galvu, braucot ar velosipēdu un {{dat||8|28||bez}} nomira.&lt;ref&gt;[http://www.collectspace.com/news/news-082910a.html William Lenoir, astronaut who flew on first operational space shuttle mission, dies] 2010-08-29 {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jsc.nasa.gov/Bios/htmlbios/lenoir-wb.html Lenuārs biogrāfija NASA mājaslapā] {{en ikona}}

{{DEFAULTSORT:Lenuārs, Viljams Bendžamins}}
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:NASA astronauti]]</text>
      <sha1>rwhk7lt3caltnjzpn77p62m0p4z0mde</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Savvaļas kaza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>138841</id>
    <revision>
      <id>4518291</id>
      <parentid>4025365</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T03:24:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Blackbuck1-Kirthar_National_Park.jpg&quot;, jo [[c:User:The Squirrel Conspiracy|The Squirrel Conspiracy]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: CSD G2 or F7).</comment>
      <origin>4518291</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6713" sha1="7sudzv1bvzgtps2f5ytnx60omtirauk" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Bezoarziege.jpg
| binomial = Capra aegagrus
| autors = Erxleben, 1777
| att_nosaukums = [[Bezoarkaza]] (''Capra aegagrus aegagrus'')
| att_izmērs = 250px
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Artiodactyla
| kārta_lv = Pārnadži
| apakškārta = Ruminantia
| apakškārta_lv = Atgremotāji  
| dzimta = Bovidae
| dzimta_lv = Dobradži
| apakšdzimta = Caprinae
| apakšdzimta_lv = Kazas
| apakšdzimta_r = Kazu apakšdzimta  
| ģints = Capra
| ģints_lv = Kazas
| suga = Capra aegagrus
| suga_lv = Savvaļas kaza
| izplatība = 
| kategorijas = nē
}}
'''Savvaļas kaza''' jeb '''Persijas savvaļas kaza''' (''Capra aegagrus'') ir vidēja auguma [[kazas|kazu ģints]] (''Capra'') dzīvnieks, kas pieder [[pārnadži|pārnadžu kārtas]] (''Ruminantia'') [[dobradžu dzimta]]i (''Bovidae''). Savvaļas kaza ir [[mājas kaza]]s (''Capra aegagrus hircus'') priekštece.

== Izplatība ==
Savvaļas kazas dabīgais izplatības areāls aptver [[Armēnija|Armēniju]], [[Azerbaidžāna|Azerbeidžānu]], [[Gruzija|Gruziju]], [[Irāna|Irānu]], [[Pakistāna|Pakistānu]], [[Krievija]]s dienviddaļu, [[Turcija|Turciju]] un [[Turkmenistāna|Turkmenistānu]]. [[Afganistāna]]s un [[Irāka]]s populācijas, iespējams, ir izmirušas.&lt;ref name=iuc&gt;[http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/3786/0 IUCN: Capra aegagrus]&lt;/ref&gt; Kādreiz savvaļas kazas bija sastopamas arī [[Jordānija|Jordānijā]], [[Libāna|Libānā]], [[Izraēla|Izraēlā]] un [[Sīrija|Sīrijā]].&lt;ref name=iuc/&gt;&lt;ref name=dia/&gt; [[Ģenētika|Ģenētiskajos]] pētījumos ir noskaidrots, ka savvaļas kazu [[populācija]]s, kuras sastopamas [[Vidusjūra]]s salās, kā [[Krēta|Krētā]], [[Kiklādu salas|Kiklādu]] un [[Ziemeļsporādu salas|Ziemeļsporādu salās]] nav īstas savvaļas kazas, bet gan savvaļā savairojušās [[mājas kaza]]s.&lt;ref name=iuc/&gt;

== Izskats ==
[[Attēls:Kri kri.jpg|thumb|220px|[[Krētas savvaļas kaza]] (''Capra aegagrus cretica'') ir gaišāka kā bezoarkaza, tai nav raksturīgā savvaļas kazas kažoka svītru zīmējuma]]
Savvaļas kaza ir vidēji liels [[zīdītājs]], ar kompaktu ķermeņa uzbūvi. Tās ķermeņa garums ir 120—160 cm, augstums skaustā 70—100 cm,&lt;ref name=dia/&gt; svars 25—95 kg. Tēviņi ir krietni lielāki un masīvāki nekā mātītes. Abiem dzimumiem ir [[ragi]], bet tēviņiem tie ir gari, arkveidīgi un slīpi izvērsti uz āru. Sejas matojums savvaļas kazai ir melns, turklāt [[tēviņš|tēviņiem]] ir arī gara, [[melns|melna]] bārda. Kažoka pamatkrāsa ir gaiši dzeltenbrūna vai pelēkbrūna, ar melnu vai tumši brūnu svītru pār muguru no [[galva]]s līdz [[aste]]i, ar svītru pāri pleciem un svītru gar sāniem visā garumā, tādā pašā tumšā krāsā ir aste, krūtis un [[kājas]] līdz ceļgaliem. Kāju lejasdaļa ir balta vai gaiši dzeltena ar melnām, vertikālām svītrām. Gaiši laukumi ir arī ap acīm.&lt;ref name=dia/&gt;

== Uzvedība un barība ==
Savvaļas kaza ir [[zālēdājs|zālēdāja]], kas barojas ar jebkādiem [[augi]]em un [[krūmi|krūmu]] zariem.&lt;ref name=fer/&gt; Tā mājo kalnainos apvidos, kur aug dažādi krūmi, [[skujkoki]] un sausu biotopu augi. Savvaļas kaza izvairās no cilvēku tuvuma un apdzīvotām vietām. Ganīties dodas agri no rīta vai vēlu vakarā. Pa dienu tā meklē ēnainu vietu zem kādas klints radzes vai [[ala|alu]], kur atpūsties un nosnausties. Parasti tā atpūšas vietā, kura ir ne tikai ēnaina, bet arī no tās var labi pārskatīt apkārtni.&lt;ref name=dia/&gt;

Tēviņi parasti dzīvo pa vienam vai nelielos vecpuišu baros, bet mātītes ar mazuļiem veido nelielus ģimeņu barus, kuros ir 15—50 kazu.&lt;ref name=dia/&gt;&lt;ref name=fer&gt;[http://ferrebeekeeper.wordpress.com/2010/08/20/ The First Farm Animal]&lt;/ref&gt; Ja apstākļi ir piemēroti, bars var izveidoties ļoti liels līdz 500 dzīvniekiem.&lt;ref name=fer/&gt; Savvaļas kazas ir gudras, atjautīgas un izturīgas. Tās mūža garums savvaļā var sasniegt 25 gadus.&lt;ref name=fer/&gt;

Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 1,5—2,5 gadu vecumā, tēviņi 3,5—4 gados. [[riests|Riesta]] laikā no [[decembris|decembra]] vidus līdz [[janvāris|janvāra]] beigām&lt;ref name=dia/&gt; nobriedis un spēcīgs āzis no kazu bara padzen visus jaunos tēviņus. Grūsnības periods ilgst 170 dienas. Parasti piedzimst viens mazulis, bet diezgan bieži dzimst arī dvīņi.&lt;ref name=dia/&gt; Jau pēc piedzimšanas tas uzreiz var sekot savai mātei. Māte to zīda ar pienu 6 mēnešus. 

== Klasifikācija ==
Savvaļas kazai, neņemot vērā Vidusjūras pasugas, ir 5 pasugas:&lt;ref name=dia&gt;[http://www.diagnosisp.com/dp/journals/view_pdf.php?journal_id=1&amp;archive=0&amp;issue_id=22&amp;article_id=665 Persian wild goat]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[Bezoarkaza]] (''Capra aegagrus aegagrus'') — [[Afganistāna]], [[Armēnija]], [[Azerbaidžāna]], [[Gruzija]], [[Irāna]], [[Krievija]] un [[Turcija]];
* [[Čiltāna savvaļas kaza]] (''Capra aegagrus chialtanensis'') — Pakistāna;
* [[Mājas kaza]] (''Capra aegagrus hircus'');
* [[Sindas savvaļas kaza]] (''Capra aegagrus blythi'') — [[Pakistāna]], [[Irāna]], [[Irāka]], [[Turkmenistāna]];
* [[Turkmenistānas savvaļas kaza]] (''Capra aegagrus turcmenica'') — Irāna, Turkmenistāna.&lt;ref&gt;[http://zipcodezoo.com/Animals/C/Capra_aegagrus_turcmenica/ Capra aegagrus turcmenica]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Vidusjūras pasugas ===
* [[Kiklādu savvaļas kaza]] (''Capra aegagrus pictus'') — [[Kiklādu salas]]
* [[Krētas savvaļas kaza]] (''Capra aegagrus cretica'') — [[Krēta]]
* [[Sporādu savvaļas kaza]] (''Capra aegagrus jourensis'') — [[Ziemeļsporādu salas]]

Ir [[zinātnieki]], kas [[mājas kaza|mājas kazu]] uzskata par sugu un sauc to par ''Capra hircus'', bet [[Vidusjūra]]s savvaļas kazas par mājas kazas pasugām, saucot tās par ''Capra hircus pictus'', un ''Capra hircus cretica'', utt.&lt;ref name=iuc/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Capra aegagrus|Savvaļas kaza}}
* [http://www.blueplanetbiomes.org/wild_goat.htm Bezoar Goat]
* [https://web.archive.org/web/20170612005913/http://www.arkive.org/wild-goat/capra-aegagrus/#text=Facts ARKive: Wild goat (Capra aegagrus)]
* [http://www.foundalis.com/bio/zoo/aegagrus.htm Wild Goat]
* [http://www.wildsheep.org/sheep/capra/bezoar_ibex.htm Bezoar Ibex] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101121022918/http://www.wildsheep.org/sheep/capra/bezoar_ibex.htm |date={{dat|2010|11|21||bez}} }}
* [http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Capra+aegagrus Wild Goat]

[[Kategorija:Kazas]]
[[Kategorija:Eiropas fauna]]
[[Kategorija:Āzijas fauna]]</text>
      <sha1>7sudzv1bvzgtps2f5ytnx60omtirauk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sovvaļnīks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143419</id>
    <revision>
      <id>4518154</id>
      <parentid>4473777</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:27:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>/* Studijas albumi */</comment>
      <origin>4518154</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10117" sha1="taxxi2tjlcez45yxrspgyf0arfcl3kc" xml:space="preserve">{{nenozīmīgs}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = ''Sovvaļnīks''
|Attēls =
|Att_izm =
|Fons = grupa
|Vieta = {{LAT}}
|Žanrs = [[rokmūzika]]&lt;br /&gt;[[smagais roks]]
|Gadi = [[2008. gads|2008]]—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|Mlapa = [http://www.sovvalniks.lv/ sovvalniks.lv]
|Dalībnieki = 
* [[Ingars Gusāns]]
* [[Gints Stankevics]]
* [[Māris Lovniks]]
* [[Raitis Auksmuksts]]
|Bij_dalībnieki = 
}}
'''''Sovvaļnīks''''' (no [[latgaliešu valoda]]s — 'palaidnis'&lt;ref name=&quot;P3 team&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Intervija ar Sovvaļnīku (II.2010) |date= 2010. gada 24. februāris |publisher= P3LICAN Webzine |url= http://p3licanwebzine.blogspot.com/2010/02/intervija-ar-sovvalniku-ii2010.html |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;) ir grupas ''[[Borowa MC]]'' ģitārista [[Ingars Gusāns|Ingara Gusāna]] 2008. gadā izveidots [[smagais roks|smagā roka]] soloprojekts.&lt;ref&gt;[http://www.sovvalniks.lv/biografija Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110122035749/http://www.sovvalniks.lv/biografija# |date={{dat|2011|01|22||bez}}}} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt;

Dziesmu vārdu pamatā tiek ņemti dažādu [[latgalieši|latgaliešu]] dzejnieku [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodā]] sarakstītu dzejoļu teksti. 2009. gada viņš izdeva savu debijas albumu ''[[Sūpluok]]'' (no latgaliešu — 'blakus').&lt;ref name=&quot;P3 team&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks pabeidzis debijas albumu (audio) |date= 2009. gada 17. jūnijā |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2939-sovvalniks_pabeidzis_debijas_albumu_audio |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī |archive-date= 2016. gada 7. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20160307053124/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2939-sovvalniks_pabeidzis_debijas_albumu_audio }}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā ''Sovvaļnīku'' uzaicināja piedalīties [[Leuvardena|Leuvardenā]] notiekošajā [[Nīderlande]]s starptautiskajā mazākumtautību mūziķu festivālā ''Liet International 2009''. Lai ''Sovvaļnīks'' varētu uzstāties, tika pieaicināts taustiņinstrumentālists [[Gints Stankevičs]], ģitārists [[Māris Lovniks]] un bundzinieks [[Raitis Auksmuksts]], un viņi festivālā izpildīja dziesmu „''Pats sevī dzeivs''”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Latgaliešu mūziķis Sovvaļnīks piedalīsies starptautiskā konkursā Nīderlandē |date= 2009. gada 21. oktobris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/latgaliesu-muzikis-sovvalniks-piedalisies-starptautiska-konkursa-niderlande.d?id=27523003 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks piedalās starptautiskā mazākumtautību dziesmu konkursā |date= 2009. gada 30. oktobris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/izklaide/muzika/sovvalniks-piedalas-starptautiska-mazakumtautibu-dziesmu-konkursa-695477 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;

[[2010. gads|2010]]. gadā ''Sovvaļnīks'' izdeva savu otro studijas albumu ''[[Bolts susātivs]]'' ({{val|lv|Balta ēna}}), kas veltīts latgaliešu dzejniekam un māksliniekam nelaiķim [[Antons Kūkojs|Antonam Kūkojam]], kuram decembra beigās apritētu 70 gadi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= AUDIO: Sovvaļnīks izdos albumu “Bolts susātivs” |date= 2010. gada 21. decembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= http://www.diena.lv/izklaide/muzika/audio-sovvalniks-izdos-albumu-bolts-susativs-760872 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks izdod albumu &quot;Bolts susātivs&quot; |date= 2011. gada 13. janvāris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/361766-sovvalniks_izdod_albumu_bolts_susativs |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī |archive-date= 2016. gada 6. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20160306052415/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/361766-sovvalniks_izdod_albumu_bolts_susativs }}&lt;/ref&gt; 2014. gada 10. oktobrī ''Sovvaļnīks'' laida klajā dziesmu „''Sāta''” (no latgaliešu — 'sēta')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Melanholiskajam Latgales rokmūziķim Sovvaļnīkam jauna dziesma &quot;Sāta&quot; |author= Roberts Buivids |date= 2014. gada 19. oktobris |publisher= [[Latvijas Radio 2]] |url= http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/melanholiskajam-latgales-rokmuzikjim-sovvaljniikam-jauna-dziesma.a44026/ |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī |archive-date= 2014. gada 23. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20141023143153/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/melanholiskajam-latgales-rokmuzikjim-sovvaljniikam-jauna-dziesma.a44026 }}&lt;/ref&gt;, bet tā paša gada 24. decembrī — dziesmu „Kalado”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Noklausies - Sovvaļnīks kopā ar dēlu iedziedājuši jaunu dziesmu 'Kalado'! |date= 2014. gada 29. decembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-sovvalniks-kopa-ar-delu-iedziedajusi-jaunu-dziesmu-kalado.d?id=45394068 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 13. novembrī}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Studijas albumi ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
!Gads
!Vāks
!Nosaukums
!Izdevējs
|-
|[[2009. gads|2009]]
|[[Attēls:Sūpluok (2009).jpg|120px]]
|''[[Sūpluok]]''
|[[Lauska (izdevniecība)|Lauska]]
|-
|[[2010. gads|2010]]
|[[Attēls:Bolts susātivs (2010).jpg|120px]]
|''[[Bolts susātivs]]''
|Lauska
|-
|[[2016. gads|2016]]
|[[Attēls:Napaseitynuots (2016).jpg|120px]]
|''[[Napaseitynuouts]]''
|Lauska
|-
|[[2026. gads|2026]]
|
|''[[Cārtumi]]''
|[[Latgolys Producentu Grupa]]
|}

=== Videogrāfija ===

* ''Vysi vieji'' (2010)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks &quot;Vysi vieji&quot; (video) |date= 2010. gada 12. janvāris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/353743-sovvalniks_vosoruosonai_video |accessdate= 2017. gada 28. februārī |archive-date= 2016. gada 10. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20160910190733/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/353743-sovvalniks_vosoruosonai_video }}&lt;/ref&gt;
* ''Vosoruošonai'' (2010)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks &quot;Vosoruošonai&quot; (video) |date= 2010. gada 11. novembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/299722-sovvalniks_vysi_vieji_video |accessdate= 2017. gada 28. februārī |archive-date= 2016. gada 12. Novembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20161112104816/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/299722-sovvalniks_vysi_vieji_video }}&lt;/ref&gt;
* ''Nikas nav najaušs'' (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Sovvaļnīks piedāvā video - īsfilmu &quot;Nikas nav najaušs&quot; |date= 2011. gada 4. marts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/368457-sovvalniks_piedava_video_isfilmu_nikas_nav_najauss |accessdate= 2017. gada 28. februārī |archive-date= 2016. gada 10. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20160910192809/http://www.tvnet.lv/muzika/videoaudio/368457-sovvalniks_piedava_video_isfilmu_nikas_nav_najauss }}&lt;/ref&gt;
* ''Aiz azara bolti bārzi'' (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mūziķis Sovvaļnīks jaunākajā mūzikas video piemin kritušos |date= 2011. gada 15. novembris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/muzikis-sovvalniks-jaunakaja-muzikas-video-piemin-kritusos-13915217 |accessdate= 2017. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt;
* ''Latgola'' (2012)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Iedvesmojoties no Vācijas dubļiem, Sovvaļnīks radījis video dziesmai „Latgola” |date= 2012. gada 14. augusts |publisher= Kasjauns.lv |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/90915/iedvesmojoties-no-vacijas-dubliem-sovvalniks-radijis-video-dziesmai-latgola |accessdate= 2017. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt;
* Ceļš (2016)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Rokmūziķis Sovvaļnīks iemēģina spēkus aktiera lomā. VIDEO |date= 2016. gada 31. maijs |publisher= Kasjauns.lv |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/222553/rokmuzikis-sovvalniks-iemegina-spekus-aktiera-loma-video |accessdate= 2017. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110120174601/http://www.sovvalniks.lv/ Sovvaļnīka oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}}
* Ēriks Zeps (2017. gada 6. janvāris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/smaga-roka-parstavis-sovvalniks-susativi-un-latgales-smakovkas-v.a79799/ Smagā roka pārstāvis Sovvaļnīks, susātivi un Latgales šmakovkas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251010234551/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/smaga-roka-parstavis-sovvalniks-susativi-un-latgales-smakovkas-v.a79799/ |date={{dat|2025|10|10||bez}} }}. ''Kolnasāta''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 28. februārī.
* Roberts Buivids (2015. gada 25. janvāris). [http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/sovvalniks-annas-rancanes-dzeja-skan-labi-skan.a47768/ Sovvaļnīks: Annas Rancānes dzeja skan, labi skan!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150205095147/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/sovvalniks-annas-rancanes-dzeja-skan-labi-skan.a47768/ |date={{dat|2015|02|05||bez}} }} ''Atveriet, te dziesma!'' [[Latvijas Radio 2]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2017. gada 28. februārī.
* Haralds Strapāns (2012. gada 5. oktobris). [http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/438108-sovvalniks_zinatnieks_metalists_no_rezeknes Sovvaļnīks — zinātnieks + metālists no Rēzeknes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151016001843/http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/438108-sovvalniks_zinatnieks_metalists_no_rezeknes |date={{dat|2015|10|16||bez}} }} [[tvnet.lv]]. Skatīts: 2017. gada 28. februārī.

{{mūzikas grupa-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas rokgrupas]]
[[Kategorija:Latvijas smagā roka grupas]]</text>
      <sha1>taxxi2tjlcez45yxrspgyf0arfcl3kc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jelgava (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143996</id>
    <revision>
      <id>4518413</id>
      <parentid>4490001</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T09:54:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518413</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17413" sha1="2nep3ntz181lwqm91mefd7qppmfh02f" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Jelgava (nozīmju atdalīšana)|Jelgava}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Jelgava
| tips                = stacija
| attēls              = File:Jelgavas stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Jelgavas stacijas ēka 2021. gadā
| karte = Jelgava
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]&lt;br /&gt;[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]&lt;br /&gt;[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene]]&lt;br /&gt;[[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]]&lt;br /&gt;[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]
| atvērta             = 1868
| slēgta              = 
| citi_nosaukumi      = Mitava, Mitava I,&lt;br /&gt; ''Mitau-West'' &lt;small&gt;([[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā)&lt;/small&gt;,&lt;br /&gt;
 Jelgava I
| stacijas_tips       = mezgla, kravas, pasažieru, iecirkņa
| arhitekts2           = [[Oto Dīce]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgavasvestnesis.lv/pilseta/dzelzcelam-jelgava-aprit-145-gadi-muzejs-priecatos-par-fotografijam |title=Dzelzceļam Jelgavā aprit 145 gadi; muzejs priecātos par fotogrāfijām |access-date={{dat|2017|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190709134633/https://www.jelgavasvestnesis.lv/pilseta/dzelzcelam-jelgava-aprit-145-gadi-muzejs-priecatos-par-fotografijam |archivedate={{dat|2019|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| platformas          = 3
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 27 (Jelgava I parkā, neskaitot&lt;br /&gt; strupceļus un atzarus)
| adrese              = Stacijas 1, Jelgava, LV-3001&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://meklesana.mama.lv/?p=2&amp;QProdukts=dzelzce%C4%BCa+stacija&amp;SaktQ_x=0&amp;SaktQ_y=0 |title=mama.lv |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110630151633/http://meklesana.mama.lv/?p=2 |archivedate={{dat|2011|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| latd  = 56 | latm  = 38 | lats  = 25 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 43 | longs = 58 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Cena (stacija)|Cena]] (9 km) &lt;br /&gt; [[Glūda (stacija)|Glūda]] (16 km)&lt;br /&gt;[[Meitene (stacija)|Meitene]] (28 km)&lt;br /&gt;[[Līvbērze (stacija)|Līvbērze]] (20 km)&lt;br /&gt;[[Jelgava II]] (2 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] (2 km) &lt;br /&gt; [[50. kilometrs]] (7 km) &lt;br /&gt; [[Dimzas]] (8 km) &lt;br /&gt; [[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] (13 km) 
| attālums_līdz_Rīgai = 43
}}
'''Jelgava''' (arī '''Jelgava I''') ir svarīga [[dzelzceļa stacija|mezgla stacija]], kurā savienojas piecas dzelzceļa līnijas — uz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgu]], [[Tukums II|Tukumu]], [[Liepāja (stacija)|Liepāju]], [[Krustpils (stacija)|Krustpili]] un [[Šauļi|Šauļiem]], tā atrodas Jelgavā, 43 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas. Jelgavas stacija lielākoties tiek izmantota kā kravas stacija, kurā diennakts laikā tiek apstrādāts ap 60 kravas vilcieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/latvija/regionos/jelgava/21909-jelgava-viens-no-nozimigakajiem-dzelzcela-mezgliem.htm |title=Jelgava — viens no nozīmīgākajiem dzelzceļa mezgliem |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2010|05|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100505200820/http://zinas.nra.lv/latvija/regionos/jelgava/21909-jelgava-viens-no-nozimigakajiem-dzelzcela-mezgliem.htm }}&lt;/ref&gt; Jelgava ir elektrovilcienu maršruta Rīga—Jelgava galapunkts, kā arī caur Jelgavu kursē dīzeļvilcieni uz Liepāju. Stacijā darbojas biļešu kase.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}&lt;/ref&gt;

Jelgava ir trešais lielākais dzelzceļa mezgls Latvijā pēc Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezgla.
Jelgavas dzelzceļa stacijas ēka ir otrā lielākā dzelzceļa stacijas ēka pēc Rīgas pasažieru dzelzceļa stacijas ēkas.
Blakus Jelgavas stacijai kādreizējā dzelzceļnieku dzīvojamā ēkā atrodas [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja]] Jelgavas ekspozīcija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/jelgava.htm |title=Ekspozīcija Jelgavā |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2011|06|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110611085213/http://www.railwaymuseum.lv/jelgava.htm }}&lt;/ref&gt;

Kopš 2023. gada 27. decembra Jelgavas stacijā katru dienu apstājas Lietuvas dzelzceļa apkalpotie starptautiskie vilcieni Rīga–Viļņa un Viļņa–Rīga.&lt;ref name=&quot;vilciens-vilna-riga-vilna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltglink.lt/en/vilnius-riga-lv|title=Vilciens Viļņa–Rīga–Viļņa|access-date={{dat|2023|12|19||bez}}|archive-date={{dat|2023|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231225141245/https://ltglink.lt/en/vilnius-riga-lv}}&lt;/ref&gt; Kopš 2025. gada 10. februāra šie reisi pagarināti līdz Valgai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/159/savienojuma-vilna-riga-tallina-no-10-februara-posma-riga-valga-parvadajumus-veiksim-ar-musdienigu-dizelvilcienu/|title=Savienojumā Viļņa–Rīga–Tallina no 10. februāra posmā Rīga–Valga pārvadājumus veiksim ar mūsdienīgu dīzeļvilcienu|website=vivi.lv|access-date=2025-04-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Stacijas ēka celta 1868. gadā reizē ar dzelzceļa būvi (arhitekts [[Oto Dīce]]) un saglabājusies līdz mūsdienām (kaut arī stipri cietusi abu pasaules karu laikā).
Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Starp Pirmo un Otro pasaules karu caur Jelgavu kursēja starptautiskais vilciens ''[[Nord-Express]]'' maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne. 1972. gadā tika atklāta pasažieru [[elektrovilciens|elektrovilcienu]] satiksme uz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgava.lv/pilseta/kultura--maksla-un-atputa/kulturvesturiskie-objekti/kulturvestures-objekti14/kulturvestures-objekti15/kulturvestures-objekti28/jelgava-stacija0/ |title=Jelgavas stacija |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111206024048/http://jelgava.lv/pilseta/kultura--maksla-un-atputa/kulturvesturiskie-objekti/kulturvestures-objekti14/kulturvestures-objekti15/kulturvestures-objekti28/jelgava-stacija0/ |archivedate={{dat|2011|12|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;
[[1970. gadi|1970. gados]] caur Jelgavas staciju tika atjaunota arī starptautiskā satiksme, no Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne, Rīga—Varšava, Tallina—Varšava.

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no Rīgas caur Jelgavu vēl kursēja starptautiskie vilcieni [[Lietuva]]s virzienā (uz Šauļiem, [[Mažeiķi]]em, [[Viļņa|Viļņu]], [[Minska|Minsku]], [[Truskaveca|Truskavecu]], [[Gomeļa|Gomeļu]], [[Karaļauči]]em u.c.), kā arī vietējās satiksmes vilcieni Rīga—Jelgava—Ventspils, Rīga—Jelgava—Tukums II, Rīga—Jelgava—Meitene. Jelgava bija galapunkts vilcienam Krustpils—Jelgava. 
[[1990. gadi|1990. gados]] starptautisko un vietējo pasažieru vilcienu satiksme caur Jelgavas staciju krasi samazinājās un pēc 2000. gada pasažieru vilcienu kustība minētajos maršrutos pakāpeniski tika pārtraukta.

2012. gada augustā un 2013. gada maijā, kā arī 2014. gada augustā sakarā ar ceļu darbiem posmā Skrīveri—Krustpils starptautiskie vilcieni uz Pēterburgu, Maskavu un Minsku uz Krustpils staciju vairākas dienas kursēja caur Jelgavu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/1146-izmainas-saraksta-uz-14-15-16-08-2012 |title=Izmaiņas sarakstā uz 14.,15.,16.08.2012 |access-date=25.08.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120817025334/http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/1146-izmainas-saraksta-uz-14-15-16-08-2012 |archivedate=17.08.2012 }}&lt;/ref&gt;
2018. gada 29. septembrī caur Jelgavu sāka kursēt pasažieru vilciens Rīga—Viļņa—Minska—Kijiva.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/foto-jelgava-piestaj-pirmais-vilciens-marsruta-kijeva-minska-vilna-riga.d?id=50440421 Foto: Jelgavā piestāj pirmais vilciens maršrutā 'Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga']&lt;/ref&gt; Starptautiskais vilciens kursēja ik pa 4 dienām, pieturēja arī Jelgavā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga |title=Jauns vilciens KIJEVA-MINSKA-VIĻŅA-RĪGA |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210121102126/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga }}&lt;/ref&gt; No 2019. gada vasaras beigām bija plānots starptautiskā vilciena maršrutu pagarināt līdz Tallinai, diemžēl šī ideja netika realizēta.&lt;ref&gt;[https://tarbija24.postimees.ee/6540770/tallinna-kiievi-rongiliin-voib-tulla-augustis Tallinna-Kiievi rongiliin võib tulla augustis] {{igauniski}}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ no 2020. gada 17. marta līdz turpmākam paziņojumam Rīgas—Kijivas starptautiskā maršruta pasažieru vilcieni tika atcelti.

=== Seni attēli ===
&lt;gallery widths=&quot;180&quot; heights=&quot;180&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija pirms 1914.jpg|Jelgavas dzelzceļa stacija (pirms 1914. gada)
Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija pēc 1920.jpg|Vilciens Jelgavas stacijā (pēc 1920. gada)
Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija (pēc 1944).jpg|Jelgavas dzelzceļa stacija pēc [[kauja par Jelgavu (1944)|sagraušanas 1944. gadā]] 
&lt;/gallery&gt;

== Pasažieru pārvadājumi ==
Jelgavas stacija kalpo kā galapunkts elektrovilcieniem Rīga—Jelgava un Jelgava—Rīga, un šeit divas reizes nedēļā&lt;ref&gt;[https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12324/8-decembri-stajies-speka-jauns-vilcienu-kustibas-saraksts-ar-butiskam-izmainam/ Vilcienu saraksta izmaiņas]&lt;/ref&gt; piestāja vilciens Rīga—Liepāja un Liepāja—Rīga,&lt;ref&gt;[http://www.1188.lv/satiksme/vilcieni/?selected_from=9491&amp;selected_to=9578&amp;date=1299362400 Vilcienu saraksts]&lt;/ref&gt; 
reizēm tiek norīkoti arī papildu vilcieni.&lt;ref&gt;Dzelzceļa maršrutā Rīga-Liepāja 2019. gada 20. jūlijā (ap plkst. 14.00) norīkots papildus vilciens Rīga—Liepāja, savukārt 2019. gada 21. jūlijā (ap plkst. 01.00) papildus vilciens Liepāja-Rīga ([http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_29032019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.4, 2019. gada 29. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190917051058/http://atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_29032019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |date=2019. gada 17. Septembris }})&lt;/ref&gt;
No 2015. gada 1. jūnija Jelgavas stacijā darbdienās apstājās dīzeļvilcieni Rīga—Dobele un Dobele—Rīga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv.lv/lv/jaunums_marsruts_dobelerigadobele/ |title=Jauns maršruts Rīga—Dobele—Rīga |access-date={{dat|2015|05|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150529194415/http://www.pv.lv/lv/jaunums_marsruts_dobelerigadobele |archivedate={{dat|2015|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada 31. jūlija Dobeles reisi pagarināti līdz Liepājai. Ceļā līdz Rīgas Pasažieru stacijai ir jāpavada aptuveni 49 minūtes (dīzeļvilcieniem mazāk), līdz Dobeles stacijai aptuveni 24 minūtes, bet līdz Liepājas Pasažieru stacijai aptuveni 2 stundas un 30 minūtes. Biļetes cena 2015. gadā bija 2,05 EUR līdz Rīgai; 1,55 EUR līdz Dobelei, bet līdz Liepājai — 5,90 EUR. Jelgava ir A biļešu zonas gala stacija.

Katru dienu stacijā apstājas arī Valga—Rīga—Viļņa un Viļņa—Rīga—Valga&lt;ref name=&quot;vilciens-vilna-riga-vilna&quot; /&gt; vilcieni, tomēr tie kalpo kā tranzītreisi, kurus nav iespējams izmantot atsevišķi tikai posmā Jelgava—Rīga. Ceļā līdz Viļņas Pasažieru stacijai ir jāpavada aptuveni 3 stundas un 45 minūtes, biļetes cena ir 23 vai 32 EUR, atkarībā no izvēlētās klases.
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Pārvadātājs
!Maršruts
!Situācija
!Kursē
|-
| rowspan=&quot;4&quot;|{{flaga|Latvija}} [[Pasažieru vilciens]] (Vivi)
|Rīga—Jelgava
|rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,4,5,6,7
|-
|Jelgava—Rīga
|1,2,3,4,5,6,7
|-
|Rīga—Dobele—Liepāja
|rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,4,5,6,7
|-
|Liepāja—Dobele—Rīga
|1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{flaga|Lietuva}} [[Lietuvas dzelzceļš|LTG Link]]/Vivi
|Valga–Rīga–Viļņa
|rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
|1,2,3,4,5,6,7
|-
|Viļņa–Rīga–Valga
|1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Ukraina}} Ukrzaliznytsia
|Rīga—Viļņa—Minska—Kijiva
|rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#FF0000;&quot;&gt;'''Atcelts'''&lt;/span&gt;
| —
|-
|Kijiva—Minska—Viļņa—Rīga
| —
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} Pasažieru vilciens
|Rīga—Reņģe
|rowspan=&quot;2&quot;|&lt;span style=&quot;color:#FF0000;&quot;&gt;'''Atcelts'''&lt;/span&gt;
| —
|-
|Reņģe—Rīga
| —
|-
|}

=== Sliežu ceļi ===
Pārsvarā elektrovilcieni pienāk un atiet uz Rīgu no 32. strupceļa, kā arī daži elektrovilcieni no 33. strupceļa. Ļoti reti (dažas reizes gadā) elektrovilcieni pienāk un atiet no 2. galvenā ceļa. No 1. ceļa atiet un pienāk Liepājas virziena dīzeļvilcieni.

Ikrītu un svētdienu vakaros no 2. ceļa pienāk un atiet dīzeļvilcieni Nr.724 un Nr.722 Liepāja—Rīga.

3. ceļu izmantoja Kijivas starptautiskais vilciens, notika Latvijas lokomotīves maiņa pret Lietuvas lokomotīvi un otrādi.
Elektrificēts ir 1., 2., 32. un 33. sliežu ceļš.

{{dat|2015|08|03}} stacijā uzsāka platformu modernizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-jelgavas-stacij%C4%81-0 |title=Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Jelgavas stacijā |access-date={{dat|2015|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160914051021/http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-jelgavas-stacij%C4%81-0 }}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;200px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Jelgavas stacijas eka.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Jelgavas stacijas ēka 2011. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Jelgavā 3.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Elektrificētais 1. un 2. ceļš, skats Liepājas virzienā, kur drīz beidzas elektrifikācija&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Jelgavā 4.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jelgavas stacija 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Jelgavas stacijas ēka no Stacijas ielas puses&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jelgavas stacija 3.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Jelgavas stacijas sliežu ceļi ar kravas sastāviem&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jelgavas stacijas sliedes Liepājas virzienā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Jelgavas stacijas sliežu ceļu izvērsums Liepājas un Tukuma virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:ER2 Jelgavas stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Elektrovilciens ER2-1300 Jelgavas stacijā.&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jelgavas stacija 4.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Jelgavas stacija ar preču vilcieniem&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jelgavas dzelzceļa muzejs.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Jelgavas dzelzceļa muzeja āra ekspozīcija&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jelgavas stacija 1.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Stacijas ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 47. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}

== Ārējās saites ==
* [http://wikimapia.org/202438/lv/Dzelzsce%C4%BCa-stacija-Jelgava Jelgavas stacija (''Wikimapia'')]
* [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=8&amp;lat=56.64002&amp;lon=23.73716&amp;layers=000B00000000TTT Jelgavas dzelzceļa mezgls PSRS ģenerālštāba kartē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210523155529/http://kartes.gisnet.lv/?zoom=8&amp;lat=56.64002&amp;lon=23.73716&amp;layers=000B00000000TTT |date={{dat|2021|05|23||bez}} }}
* {{tīmekļa atsauce|url=http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=383487|title=Jelgavas stacijas aerofoto|archiveurl=https://archive.today/20130630031755/http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=383487|archivedate=2013-06-30|access-date=2012-08-23}}
* {{youtube|r_GTixWHM5A|Jelgavas dzelzceļa stacija - vārti uz Kurzemi}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}}
{{Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils}}
{{Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja}}
{{Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava}}
{{Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene}}

[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava I—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Liepāja stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Tukums II—Jelgava stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Meitene stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Jelgava]]</text>
      <sha1>2nep3ntz181lwqm91mefd7qppmfh02f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gulbene (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>144107</id>
    <revision>
      <id>4518269</id>
      <parentid>4421317</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T22:24:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 4 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518269</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20384" sha1="45v1uspytbyojtiq637v7cbw6k533b9" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Gulbene}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Gulbene
| tips                = stacija
| attēls              = Gulbenes dzelzcela stacija 2.jpg
| attēla_apraksts     = Gulbenes stacija 2018. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]&lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]&lt;br /&gt;[[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]] (slēgta)
| atvērta             = 1903
| slēgta              = 
| citi_nosaukumi      = Švanenburga, Vecgulbene
| stacijas_tips       = saskares, kravas, pasažieru
| arhitekts           = Pēteris Feders
| platformas          = 4
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 5 (platsliežu), 1 (šaursliežu);&lt;br /&gt; depo ceļi un strupceļi
| adrese              = Dzelzceļa 8, Gulbene, Gulbenes n., LV-4401&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://meklesana.mama.lv/?p=2&amp;QProdukts=dzelzce%C4%BCa+stacija&amp;SaktQ_x=0&amp;SaktQ_y=0 |title=mama.lv |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110630151633/http://meklesana.mama.lv/?p=2 |archivedate={{dat|2011|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| latd  = 57 | latm  = 10 | lats  = 58 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 45 | longs = 57 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Madona (stacija)|Madona]] (53 km) &lt;br /&gt; [[Alūksne (stacija)|Alūksne]] (33 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Elste (stacija)|Elste]] (10 km) &lt;br /&gt; [[Birze (šaursliežu stacija)|Birze]] (4 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 210
| attālums_ref        =&lt;ref&gt;Ieriķu—Abrenes dzelzceļa pastāvēšanas laikā, braucot caur [[Ieriķi (stacija)|Ieriķiem]], attālums bija 179 km&lt;/ref&gt;
}}
{{Gulbene — Alūksne|collapse=yes}}
{{Pļaviņas — Gulbene|collapse=yes}}
'''Gulbene''' ir platsliežu dzelzceļa līnijas [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]] un šaursliežu līnijas [[dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]] [[dzelzceļa stacija|galastacija]], tā atrodas [[Gulbene]]s pilsētas ziemeļaustrumu nomalē. Agrāk Gulbene bija nozīmīga mezgla stacija, bet mūsdienās, pēc līniju [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Gulbene]] un Gulbene—Abrene (Pitalova) slēgšanas, tās nozīme ir neliela. Gulbenē pastāv mazintensīva kravas satiksme, bet pasažieru vilciens no [[Rīga]]s kursē nedēļas nogalēs. Notiek regulāra dzelzceļa satiksme ar [[Alūksne|Alūksni]] — divi šaursliežu pasažieru vilcienu pāri dienā. 

No 2021. gada 1. jūnija atjaunota regulāra pasažieru satiksme no Rīgas līdz Gulbenei piektdienās, sestdienās un svētdienās, bet atpakaļ uz Rīgu ir divi reisi sestdienās un viens svētdienās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/lv/jaunumi/sabiedrisk%C4%81-transporta-padome-tiek-iepaz%C4%ABstin%C4%81ta-ar-r%C4%ABc%C4%ABbas-pl%C4%81nu-vilcienu-kust%C4%ABbas |title=Sabiedriskā transporta padome tiek iepazīstināta ar rīcības plānu vilcienu kustības apstāšanās gadījumā; lemj par vilcienu reisu pagarināšanu līdz Madonai un Gulbenei |access-date={{dat|2021|04|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210420110402/http://www.atd.lv/lv/jaunumi/sabiedrisk%C4%81-transporta-padome-tiek-iepaz%C4%ABstin%C4%81ta-ar-r%C4%ABc%C4%ABbas-pl%C4%81nu-vilcienu-kust%C4%ABbas }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/lv/jaunumi/nodro%C5%A1inot-pasa%C5%BEieriem-iesp%C4%93ju-%C4%81tr%C4%81k-%C4%93rt%C4%81k-un-l%C4%93t%C4%81k-nok%C4%BC%C5%ABt-galam%C4%93r%C4%B7%C4%AB-no-1-j%C5%ABnija-vilciens |title=Nodrošinot pasažieriem iespēju ātrāk, ērtāk un lētāk nokļūt galamērķī, no 1. jūnija vilciens līdz Madonai kursēs katru dienu, bet līdz Gulbenei – nedēļas nogalēs |access-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422203037/http://www.atd.lv/lv/jaunumi/nodro%C5%A1inot-pasa%C5%BEieriem-iesp%C4%93ju-%C4%81tr%C4%81k-%C4%93rt%C4%81k-un-l%C4%93t%C4%81k-nok%C4%BC%C5%ABt-galam%C4%93r%C4%B7%C4%AB-no-1-j%C5%ABnija-vilciens }}&lt;/ref&gt; Pasažieri no Gulbenes var nokļūt Rīgā apmēram tikpat ātri, kā ar autobusu, taču lētāk.

== Vēsture ==
Pirmā (šaursliežu) stacijas ēka celta [[1903]]. gadā [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|līnijas Pļaviņas—Valka]] vajadzībām&lt;ref&gt;[http://www.ltg.lv/gulbenes.veca.stacija Gulbenes vecā stacija un tējas namiņš ]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;, bet pēc platsliežu līniju uzbūvēšanas šaursliežu stacija darbojusies vienlaicīgi ar jauno platsliežu staciju, līdz šaursliežu līnija pārcelta pie jaunās stacijas (mūsdienās tā kalpo kā dzīvojamā māja).

Pirmā pasaules kara laikā (1916.—1917. gadā) šaursliežu līnija uz Pļaviņām pārbūvēta 1524 mm platumā, lai kalpotu kā savienotāja līnija ar [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils līniju]]. Uzbūvēta arī līnija uz [[Ieriķi]]em, kā arī līdz [[Sita]]i, izveidojot savienojumu ar [[Pitalova|Pitalovu]]. Tādējādi Gulbene kļuva par dzelzceļa mezglu.&lt;ref&gt;[http://www.gulbenesbiblioteka.lv/bam/vesture/krievi.html Krievijas impērija]&lt;/ref&gt; 

Tagadējā stacijas ēka celta [[1926]]. gadā, sapostīta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā ([[1944]]. gadā), bet pēc kara atjaunota iepriekšējā izskatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.banitis.lv/line.htm |title=Gulbenes stacija (0. km) |access-date={{dat|2012|10|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121102110819/http://www.banitis.lv/line.htm |archivedate={{dat|2012|11|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; Stacijas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mammai-piedzimu-vilciena-stacijas-eka-uzaugu-un-joprojam-dzivoju-ka-latviesi-censas-glabt-brukosas-stacijas-kur-vilciens-vairs-nepiestav|title=“Mammai piedzimu vilcienā, stacijas ēkā uzaugu un joprojām dzīvoju!” Kā latvieši cenšas glābt brūkošās stacijas, kur vilciens vairs nepiestāv|last=Vivanta|first=Volkova|website=LA.LV|access-date=2022-07-15|date=2021-07-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Padomju laikā caur Gulbeni veda divi vilciena Rīga—Pitalova maršruti (caur Ieriķiem un caur Pļaviņām). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas maršruts tika saīsināts līdz Vecumiem (Žīguriem), bet pēc Abrenes un Ieriķu virziena līniju slēgšanas [[1999]]. gadā&lt;ref&gt;[http://www.gulbenesbiblioteka.lv/bam/tirdznieciba_sakari/dzelzcels.html Tirdzniecība un sakari. Dzelzceļš]&lt;/ref&gt; pasažieru satiksme tajās pārtraukta.

Regulāra pasažieru satiksme uz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgu]] pārtraukta no {{Dat|2011|02|01|Ģ}}&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/novadi/gulbenes-vilciens-no-februara-kurses-tikai-lidz-madonai-bet-katru-dienu.d?id=36101086 Gulbenes vilciens no februāra kursēs tikai līdz Madonai, bet katru dienu]&lt;/ref&gt;, tomēr atsevišķos gadījumos (dažās svētku dienās un, lai piegādātu pasažierus Gulbenes—Alūksnes šaursliežu vilcienam) 2011. gadā dīzeļvilciens kursēja no Rīgas līdz Gulbenei.&lt;ref&gt;[http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_sarakstos/219_vilciens_rigagulbene_ar_parsesanas_iespeju_baniti_marsruta_g/ Vilciens Rīga-Gulbene ar pārsēšanās iespēju Bānītī maršrutā Gulbene-Alūksne-Gulbene]&lt;/ref&gt; No 2012. gada 19. maija vilciens uz Gulbeni tika norīkots atsevišķās sestdienās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv.lv/images/userfiles/vilcienu_saraksti/rigagulbene.pdf |title=2012./ 2013.gada vilcienu kustības saraksts |access-date={{dat|2012|06|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121018125208/http://www.pv.lv/images/userfiles/vilcienu_saraksti/rigagulbene.pdf |archivedate={{dat|2012|10|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; No 2012. gada 13. jūlija sestdienas vilcieni atcelti, bet piektdienu un svētdienu vakaros ikdienas Madonas reiss pagarināts līdz Gulbenei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/281206 |title=Vilciens Rīga-Gulbene-Rīga būs vēl ērtāks pasažieriem |access-date={{dat|2012|07|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120715213908/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/281206 |archivedate={{dat|2012|07|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_sarakstos/428_dizelvilciens_nr620619_riga__madona__riga_piektdienas_un_sve Dīzeļvilciens Nr.620/619 Rīga - Madona - Rīga piektdienās un svētdienās kursēs līdz Gulbenei]&lt;/ref&gt; 2012. gada nogales pirmssvētku dienās uz Gulbeni norīkoti sestdienas vilcieni.&lt;ref&gt;[http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_sarakstos/489__pirmssvetku_dienas_norikos_papildus_vilcienu_uz_gulbeni/ Pirmssvētku dienās norīkos papildus vilcienu uz Gulbeni]&lt;/ref&gt; 2013. gadā pagarinātie reisi līdz Gulbenei nebija norīkoti&lt;ref&gt;[http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_sarakstos/525_no_2013gada_2janvara_noteiktas_izmainas_dizelvilcienu_saraks/ No 2013.gada 2.janvāra noteiktas izmaiņas dīzeļvilcienu sarakstā]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.dzirkstele.lv/portals/vietejas/raksts.html?xml_id=39424 Atcels Gulbenes un Siguldas eksperimentālos vilcienus]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;, bija norīkoti reisi 2013. gada 23. jūnijā, 20. jūlijā, 7. septembrī, 16. novembrī un 21. decembrī.&lt;ref&gt;[http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_saraksto/579_23junija_20julija_7septembri_16novembri_un_21decembri_kurses/ 23.jūnijā, 20.jūlijā, 7.septembrī, 16.novembrī un 21.decembrī kursēs dīzeļvilciens Rīga-Gulbene-Rīga]&lt;/ref&gt; 2014. gadā pasažieru vilciens uz Gulbeni kursēja 20. aprīlī&lt;ref&gt;[http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_saraksto/770_20aprili_kurses_dizelvilciens_rigagulbeneriga/ http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_saraksto/770_20aprili_kurses_dizelvilciens_rigagulbeneriga/]&lt;/ref&gt;, 1. un 21. jūnijā, 19. jūlijā, 6. septembrī, 15. novembrī un 20. decembrī.&lt;ref&gt;[http://www.pv.lv/lv/kopejais_iekszemes_vilcienu_kustibas_saraksts/ 2014./2015.gada vilcienu kustības saraksts, kas stāsies spēkā no 1.jūnija]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_saraksto/902_no_13oktobra_noteiktas_izmainas_vilcienu_nr6243_aizkraukleri/%C2%A0 |title=No 13.oktobra noteiktas izmaiņas vilcienu Nr.6243 Aizkraukle-Rīga un Nr.809 Daugavpils-Rīga sarakstos |access-date={{dat|2014|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310083205/http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_saraksto/902_no_13oktobra_noteiktas_izmainas_vilcienu_nr6243_aizkraukleri/%C2%A0 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.pv.lv/lv/izmainas_vilcienu_saraksto/952_20decembri_kurses_dizelvilciens_rigagulbeneriga 20. decembrī kursēs dīzeļvilciens Rīga-Gulbene-Rīga]&lt;/ref&gt;. 2015. gadā  vilciena Rīga—Gulbene kursēja pēc speciāla rīkojuma 2015. gada 4. aprīlī, 23. maijā, 23. jūnijā, 5. un 19. septembrī, 19. decembrī; 2016. gadā — 26. martā (Bānīša Lieldienas), 28. maijā (1. Baltijas cerību kausa 3. posms Latvijas riteņbraukšanas sacensības zēniem un junioriem un 2. Baltijas čempionāta un Latvijas čempionāta 1. posma sacensības ūdens motocikliem), 30. jūlijā (Gulbenes pilsētas svētki), 3. (Bānīša svētki) un 17. septembrī (Starptautiskais mājražojumu un amatniecības gadatirgus “Ražojam paši”), 5. novembrī (Mārtiņdienas pasākums) un 17. decembrī (Bānīša Ziemassvētki)&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProt_29012016_nr%202.pdf STP kārtējās sēdes protokols Nr. 2, 2016. gada 29. janvārī]&lt;/ref&gt;. 

2017. gadā vilciena uz Gulbeni kursēšana bija paredzēta 7 reizes&lt;ref&gt;[http://www.pv.lv/images/userfiles/articlescontent/2016/Riga%20atiesana%2011.12.2016.pdf Iekšzemes vilcienu atiešanas saraksts no Rīgas pasažieru stacijas], stājas spēkā 2016. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;, bet sakarā ar šī vilciena zemo [[Rentabilitāte|rentabilitāti]] (tikai ap 6%) Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika nolemts 2017. gadā atbalstīt 4 reisu izpildi.&lt;ref&gt;[http://atd.lv/sites/default/files/STPProt_03022017_nr2.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli STP kārtējās sēdes protokols Nr. 2, 2017. gada 3. februārī]&lt;/ref&gt; Vēlāk AS &quot;Pasažieru vilciens&quot; un Gulbenes dome vienojās par vilciena reisiem no Rīgas uz trim pasākumiem: Gulbenes novada un pilsētas svētkiem  2017. gada 29. jūlijā, Bānīša svētkiem 2. septembrī un &quot;Gulbenes tūrisma rudeni&quot; 16. septembrī.

2018. gadā uz Gulbeni notika 2 reisi&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProtokols_05012018%20%28003%29.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli STP kārtējās sēdes protokols Nr. 1, 2018. gada 5. janvārī]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;, viens no tiem 1. septembrī uz pasākumiem &quot;Bānīša svētki&quot;, &quot;Bānītim 115&quot; un izglītojošā un interaktīvā centra &quot;Dzelzceļš un Tvaiks&quot; atvēršana Gulbenes dzelzceļa stacijā. Sākotnēji 31. martā paredzēto reisu norīkoja 2018. gada 1. jūlijā, lai atvieglotu nokļūšanu Rīgā Dziesmu un deju svētku dalībniekiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12049/1-un-2-julija-norikots-vilciens-gulbenes-virziena/ |title=1. un 2. jūlijā norīkots vilciens Gulbenes virzienā |access-date={{dat|2018|06|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211129142302/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12049/1-un-2-julija-norikots-vilciens-gulbenes-virziena/ }}&lt;/ref&gt; (atpakaļ uz Gulbeni vilciens devās naktī no 1. uz 2. jūliju).

2018. gadā Gulbenes stacijas ēkā izveidoja izglītojošu un interaktīvu centru &quot;Dzelzceļš un Tvaiks&quot;, lai atdzīvinātu gandrīz neizmantoto ēku un radītu papildu tūrisma piedāvājumu. Centru atklāja 2018. gada 1. septembrī.&lt;ref&gt;[http://www.visitgulbene.lv/ar-tvaiku-preti-latvijas-simtgadei/ Ar tvaiku pretī Latvijas simtgadei!]&lt;/ref&gt;

2019. gadā notika 3 dīzeļvilciena Rīga—Madona—Gulbene reisi: 18. maijā, 27. jūlijā un 7. septembrī (uz Bānīša 116. gadadienas svētkiem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_14122018.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr. 4, 2018. gada 14. decembrī |access-date=2018. gada 31. Decembris |archive-date=2020. gada 24. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201024034915/http://atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_14122018.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi }}&lt;/ref&gt; 

2020. gadā uz Gulbeni notika 2 dīzeļvilciena Rīga—Madona—Gulbene reisi: 25. jūlijā (uz Gulbenes pilsētas svētkiem) un 5. septembrī (uz Bānīša 117. gadadienas svētkiem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_28022020.pdf |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr. 1, 2020. gada 28. februārī |access-date=2020. gada 9. Marts |archive-date=2020. gada 22. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201022095158/http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_28022020.pdf }}&lt;/ref&gt;

2021. gadā uz Gulbeni sākumā bija paredzēti 3 dīzeļvilciena Rīga—Madona—Gulbene reisi: 29. maijā (uz brāļu Kokaru 100. dzimšanas dienas svētkiem), 24. jūlijā (uz Gulbenes pilsētas svētkiem), 4. septembrī (uz Bānīša 118. gadadienas svētkiem)&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/jaunumi/STPLemumi_05022021.pdf Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.4, 2021. gada 5. februārī]&lt;/ref&gt;, tomēr 2021. gada 16. aprīlī Sabiedriskā transporta padomes sēdē&lt;ref&gt;[http://atd.lv/sites/default/files/jaunumi/STPProt_16042021_nr.3.pdf Sabiedriskā transporta padomes sēdes protokols Nr.3, 2021. gada 16. aprīlī]&lt;/ref&gt; nolēma nodrošināt tikai reisu 29. maijā (sakarā ar koncerta atcelšanu reiss tomēr nenotika).

No 2021. gada jūnija atjaunota regulāra vilcienu satiksme no Rīgas uz Gulbeni nedēļas nogalēs.

== Pasažieru pārvadājumi ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Pārvadātājs
!Maršruts
!Situācija
!Kursē
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} &quot;Gulbenes - Alūksnes bānītis&quot;
|Gulbene - Alūksne
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
|Alūksne - Gulbene
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,6,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} &quot;Pasažieru Vilciens&quot;
|Rīga - Gulbene
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,-,5,6,7
|-
|Gulbene - Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,-,-,6,7
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:GulbeneBahnhofHauptgebaeude.png|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Stacijas ēka 2006. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Gulbenes stacija1.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Gulbenes stacija ar pasažieru dīzeļvilcienu priekšplānā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:DR1A Gulbenes stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dīzeļvilciens DR1A Gulbenes stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Šaursliežu un platsliežu vilcieni Gulbenes stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Šaursliežu un platsliežu vilcieni Gulbenes stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Gulbenes stacijas sliedes Alūksnes virzienā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļu izvērsums Alūksnes virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Tvaika lokomotīve Gulbenes stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Tvaika lokomotīve Gulbenes stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Gulbenes depo.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Depo ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Gulbenes stacija 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pasažieru vagons un dīzeļvilciens&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Pārmija Gulbenes stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Vecie vagoni un šaursliežu pārmija&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Griezulis Gulbenes stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Lokomotīvju griezulis ar gabarīta vārtiem&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Griezulis Gulbenes stacijā 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Griezulis un vēdekļveida depo ceļi&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Šaursliežu un platsliežu vilcieni Gulbenes stacijā 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pasažieru vilcieni Gulbenes stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Šaursliežu un platsliežu ceļu krustojums.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Šaursliežu un platsliežu sliežu ceļu krustojums&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Šaursliežu sniegtīris.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Šaursliežu sniegtīris&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Bānītis Gulbenes stacijā.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Šaursliežu pasažieru vilciens ar bagāžas vagonu&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:GulbeneBahnhofsgebaeudeInnenansicht.png|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pasažieru stacijas ēkas uzgaidāmā telpa&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Gulbenes stacijas  pasažieru ēka.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pasažieru stacijas ēka 2010. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 113. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&amp;lat=57.1829&amp;lon=26.77082&amp;layers=000B00000000TTT Gulbenes dzelzceļa mezgls PSRS ģenerālštāba kartē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210523193128/http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&amp;lat=57.1829&amp;lon=26.77082&amp;layers=000B00000000TTT |date={{dat|2021|05|23||bez}} }}
* [http://www.latvija20gadsimts.lv/apkopojums/pilsetas-un-vietas/gulbene/index.php?cmd=get&amp;cid=1726&amp;p=e51bb43b11a7550fef5a447847ab81f6&amp;a=1 Vecgulbenes stacijas un sliežu ceļu panorāma]
* [http://www.latvija20gadsimts.lv/apkopojums/pilsetas-un-vietas/gulbene/index.php?cmd=get&amp;cid=1726&amp;p=ddfea0381e8d47330ff5630b603fedd5&amp;a=1 Vecgulbenes stacijas foto]
* [https://web.archive.org/web/20120610023055/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/883/ Gulbenes vecā stacija]
* {{youtube|0N_YVRsGk1A|Gulbenes dzelzceļa stacija}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

{{Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene}}
{{Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne}}
{{Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene}}
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Gulbene stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Gulbene—Alūksne stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Ieriķi—Abrene stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Gulbene]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Gulbenē]]</text>
      <sha1>45v1uspytbyojtiq637v7cbw6k533b9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146631</id>
    <revision>
      <id>4518010</id>
      <parentid>4517666</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:59:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Augusts */ precizējums......</comment>
      <origin>4518010</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33768" sha1="lhrd2qlfzbux1a30jgdgstnhyhh3n0g" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]].
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena.
* [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]].

== Paredzētie notikumi ==

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].
* [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]].
* [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]]:
** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada)
** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā)
* [[21. jūnijs]]:
** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā)
* [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]:
** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[11. jūlijs]]:
** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā)
** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā)
* [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā)
* [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
* [[21. jūlijs]]:
** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā)
** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā)
* [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā)
* [[23. jūlijs]]:
** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā)
** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā)
* [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
* [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
&lt;gallery&gt;
Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]]
U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]]
Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]]
Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]]
Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]]
Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]]
&lt;/gallery&gt;

=== Augusts ===
* [[9. augusts]] — [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā)
* [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā)
* [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā)
* [[25. augusts]]:
** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā)
** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā)
* [[27. augusts]]:
** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā)
** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā)
* [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā)
* [[31. augusts]]:
** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā)
** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā)
** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā)
&lt;gallery&gt;
Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] 
Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]]
Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]]
Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]]
Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]]
Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]]
King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]]
&lt;/gallery&gt;

=== Septembris===
* [[2. septembris]] — [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā)
&lt;!--

== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>lhrd2qlfzbux1a30jgdgstnhyhh3n0g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167157</id>
    <revision>
      <id>4518369</id>
      <parentid>4242560</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:38:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518369</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39142" sha1="jppoxee9k9rkr2m2g33evkj904ekco3" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = ''Socijalistička Federativna Republika Jugoslavija''&lt;br /&gt;''Социјалистичка Федеративна Република Југославија''
|nosaukums_latv_val  = &lt;small&gt;Dienvidslāvijas Federatīvā Sociālistiskā Republika&lt;/small&gt;
|sugasvārds          = valsts
|
|kontinents          = Eiropa
|reģions             = Rietumbalkāni
|valsts              = 
|laikmets            = [[Aukstais karš]]
|statuss             = 
|statusa_teksts      =
|impērija            = &lt;!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī 
                           valsts atkarīga -&gt;
|valdības_veids      = 	'''1945–1990''': [[Federatīva republika|Federatīva]] [[Sociālistiska valsts|sociālistiska republika]]&lt;br /&gt;'''1990–1992''': Federatīva [[parlamentāra republika]]
|&lt;!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -&gt;
|&lt;!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās 
     parādīšanos raksta. Nelietot tikai &quot;likvidēšana&quot; vai &quot;deklarēšana&quot; -&gt;
|
|gads_sākums         = 1945
|gads_beigas         = 1992
|
|year_exile_start    = 
|year_exile_end      = 
|
|event_start         = Republikas pasludināšana
|date_start          = {{dat|1945|11|29||bez}}
|event_end           = Izveidota [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas FR]]
|date_end            = {{dat|1992|4|27||bez}}
|
|event1              = Dienvidslāvijas sabrukums
|date_event1         = {{dat|1991|6|25||bez}} – {{dat|1992|4|27||bez}}
|event2              = 
|date_event2         = 
|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = Dibināta [[Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija|Dienvidslāvijas DF]]
|date_pre            = {{dat|1943|11|29||bez}}
|event_post          = 
|date_post           = 
|
|&lt;!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to 
       s5 ---&gt;
|p1                  = Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija
|flag_p1             = Flag_of_Yugoslavia_(1943–1946).svg
|p2                  = Triestes brīvā teritorija
|flag_p2             = Free_Territory_Trieste_Flag.svg
|p3                  = 
|flag_p3             = 
|s1                  = Horvātija
|flag_s1             = Flag_of_Croatia.svg
|s2                  = Slovēnija
|flag_s2             = Flag_of_Slovenia.svg
|s3                  = Maķedonijas Republika
|flag_s3             = Flag_of_Macedonia_(1992–1995).svg
|s4                  = Bosnijas un Hercegovinas Republika
|flag_s4             = Flag_of_Bosnia_and_Herzegovina_(1992–1998).svg
|s5                  = Serbija un Melnkalne
|flag_s5             = Flag_of_Serbia_and_Montenegro_(1992–2006).svg
|
|image_flag          = Flag_of_Yugoslavia_(1946-1992).svg
|flag                = Dienvidslāvijas SFR karogs
|flag_type           = Karogs
|
|image_coat          = Emblem_of_Yugoslavia_(1963–1992).svg
|symbol              = Dienvidslāvijas SFR ģerbonis
|symbol_type         = Ģerbonis
|
|image_map           = Yugoslavia_1956-1990.svg
|image_map_caption   = Dienvidslāvijas SFR 1989. gadā
|
|galvaspilsēta       = Belgrada
|galvaspilsēta_exile = &lt;!-- If status=&quot;Exile&quot; --&gt;
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = ''Bratstvo i jedinstvo''
|national_anthem     = ''Hej, Sloveni''
|kopīgas_valodas     = [[Serbhorvātu valoda|serbhorvātu]], [[Slovēņu valoda|slovēņu]], [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]]
|reliģija            = [[ateisms|Valsts ateisms]]
|nauda               = [[Dienvidslāvijas dinārs]]
|
|&lt;!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---&gt;
|leader1             = [[Josips Brozs Tito]] &lt;small&gt;(pirmais)&lt;/small&gt;
|leader2             = [[Svetozars Marovičs]] &lt;small&gt;(pēdējais)&lt;/small&gt;
|leader3             = 
|leader4             = 
|year_leader1        = 1945–1980
|year_leader2        = 1989–1990
|year_leader3        = 
|year_leader4        = 
|title_leader        = [[Dienvidslāvijas valsts vadītāju uzskaitījums|Komunistu līgas līderis]]
|representative1     = [[Ivans Ribars]] &lt;small&gt;(pirmais)&lt;/small&gt;
|representative2     = [[Stjepans Mesičs]] &lt;small&gt;(pēdējais)&lt;/small&gt;
|representative3     = 
|representative4     = 
|year_representative1 = 1945–1953
|year_representative2 = 1991
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = [[Dienvidslāvijas valsts vadītāju uzskaitījums|Prezidents]]
|deputy1             = [[Josips Brozs Tito]] &lt;small&gt;(pirmais)&lt;/small&gt;
|deputy2             = [[Ante Markovičs]] &lt;small&gt;(pēdējais)&lt;/small&gt;
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = 1945–1963
|year_deputy2        = 1989–1991
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = Premjerministrs
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = Federālā asambleja
|house1              = Republiku palāta
|type_house1         = augšpalāta
|house2              = Pilsoņu palāta
|type_house2         = apakšpalāta
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = 1988
|stat_platība1       = 255800
|stat_pop1           = 23300000
|stat_year2          = 
|stat_platība2       = 
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = &lt;!--- Accepts wikilinks ---&gt;
}}
[[Attēls:SocialistYugoslavia en.svg|thumb|right|Valsts administratīvais dalījums]]
'''Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika'''&lt;ref name=&quot;ev1&quot;&gt;{{ev|s=1|141|}}&lt;/ref&gt; (DSFR) jeb vienkārši '''Dienvidslāvija''' bija sociālistiska [[vienpartijas valsts]] [[Balkānu pussala|Balkānos]] kas pastāvēja no 1945. līdz 1992. gadam. Tā izveidojās pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pastāvēšanas beigām, un sākot ar 1991. gadu sadalījās neatkarīgās [[Slovēnija]]s, [[Horvātija]]s, [[Serbija]]s, [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Melnkalne]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s republikās.

Dienvidslāvija bija unikāla starp tā laika Eiropas sociālistiskajām valstīm, jo pēc attiecību saraušanas ar [[Padomju Savienība|PSRS]] 1948. gadā tā attīstīja kontaktus ar Rietumu valstīm un kļuva par vienu no [[Nepievienošanās kustība]]s līderēm.

Pēc Tito nāves 1980. gadā valstī sākās ekonomiska un politiska krīze, kas federālo valsti veda sabrukuma virzienā. 1981. gadā Kosovā notika vardarbīgi protesti, kuros tika prasīta Kosovas republikas izveidošana. 1986. gadā [[Slobodans Miloševičs]] kļuva par serbu komunistu līderi un sāka veidot serbu [[Hegemonija|hegemoniju]] federācijā. Pārējo republiku vidū (īpaši Horvātijā un Slovēnijā) pieauga vēlme pēc pašnoteikšanās. 1990. gada sākumā pēdējais Dienvidslāvijas komunistu kongress nesaskaņu dēļ sašķēlās. Slovēnija un Horvātija pasludināja neatkarību. Dienvidslāvijas sabrukums aizsāka [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas karus]], kas bija asiņainākie militārie konflikti Eiropā pēc Otrā pasaules kara.

==Nosaukums==
1945. gada 29. novembrī tika proklamēta '''Dienvidslāvijas Federatīvā Tautas Republika''', bet vēlāk, pēc 1963. gada konstitūcijas pieņemšanas,&lt;ref name=&quot;ev1&quot; /&gt; valsts nosaukums tika mainīts uz '''Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika'''.

==Vēsture==
===Pirms Otrā pasaules kara===
{{pamatraksts|Dienvidslāvijas Karaliste}}
1914. gada 28. jūnijā [[Austroungārija]]s impērijas anektētajā [[Bosnija|Bosnijā]] dzīvojošie serbu nacionālisti, kas vēlējās apvienošanos ar [[Serbijas Karaliste|Serbijas Karalisti]], nošāva impērijas troņmantnieku [[Francis Ferdinands|Franci Ferdinandu]], kas drīz noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākšanās. Kara rezultātā Austroungārija sabruka — mūsdienu Slovēnijas, Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas teritorijās tika pasludināta [[Slovēņu, horvātu un serbu valsts]], kas apvienojās ar Serbijas Karalisti, izveidojot [[Dienvidslāvijas Karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalisti]], kas 1929. gadā tika pārdēvēta par [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalisti]].

1941. gada 6. aprīlī Dienvidslāvijā iebruka [[Trešais reihs|Vācijas]] karaspēks un ātri okupēja visu valsti. 10. aprīlī Zagrebā tika pasludināta [[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]. Pārējā Dienvidslāvijas teritorija tika sadalīta starp [[Trešais reihs|Vāciju]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itāliju]], [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungāriju]] un [[Bulgārijas Karaliste|Bulgāriju]].

=== Izveidošana ===
1942. gada 26. novembrī tika nodibināta komunistu kontrolēta Dienvidslāvijas nacionālās atbrīvošanas antifašistiskā padome, kas sāka partizānu karu pret okupācijas spēkiem. Par padomes vadītāju tika iecelts Dienvidslāvijas komunistiskās partijas vadītājs [[Josips Brozs Tito]]. 1943. gada 29. novembrī Dienvidslāvijas nacionālās atbrīvošanas antifašistiskā padomes (AVNOJ) otrajā sesijā tika izveidota partizānu pagaidu valsts — [[Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija]]. 1944. gada 20. oktobrī partizāni atbrīvoja [[Belgrada|Belgradu]]. 1945. gada martā tika izveidota Tito-Šubašiča koalīcijas valdība, kurā apvienojās partizāni un karaļa trimdas valdības ministri ar premjerministru Tito. 1945. gada 15. maijā partizāni pilnībā kontrolēja Dienvidslāvijas teritoriju.&lt;ref name=&quot;ev1&quot; /&gt;

Nedemokrātiskajās Konstitucionālās sapulces vēlēšanās 1945. gada 11. novembrī uzvarēja Tito komunisti. 29. novembrī sanākusī Konstitucionālā sapulce izbeidza monarhijas pastāvēšanu, un decembrī tika pasludināta Federālā Dienvidslāvijas Tautas Republika, kurā par valdošo partiju kļuva Dienvidslāvijas Komunistiskā partija. Lai arī vēlēšanu nedemokrātiskais raksturs bija labi zināms, ASV atzina jauno Tito režīmu.

1946. gada 31. janvārī tika apstiprināta federālās valsts konstitūciju, kas pamatvilcienos kopēja PSRS 1936. gada konstitūciju. Tā paredzēja lielu iekšējo autonomiju republikām, kā arī atsevišķas komunistiskās partijas izveidošanu katrā no republikām. Tika izveidots divpalātu parlaments, ar Federālo palātu, kur uz katriem 50 000 pilsoņu bija viens deputāts, un Tautību palātu, kurā katrai republikai bija 30 deputāti, bet autonomajai Vojvodinai 20 un Kosovai 15. Partizānu armijas vietā izveidoja 400 000 kareivju lielu armiju ar Tito kā virspavēlnieku.

Lielākās [[Dienvidslāvi|dienvidu slāvu]] tautas — [[slovēņi]], [[horvāti]], [[serbi]], [[melnkalnieši]] — saņēma savas republikas. Horvātijas teritoriju palielināja tai pievienojot [[Dalmācija|Dalmāciju]], no kuras tika padzīti 250 000 itāļu. Strīdīgajā [[Maķedonija (reģions)|Maķedonijā]], uz kuru ilgstoši pretendēja arī [[Bulgārijas Karaliste]], tika izveidota republika un turpmāk stiprināta [[Maķedonieši|maķedoniešu]] identitāte. Etniski un reliģiski jauktajā [[Bosnija|Bosnijā]] izveidoja Bosnijas-Hercegovinas republiku, kamēr albāņu dominētajā [[Kosova|Kosovā]] izveidoja autonomu republiku Serbijas sastāvā, un albāņu nacionālisms turpmāk aktīvi apspiests. Serbijas ziemeļos izveido [[Vojvodina]]s autonomo provinci, jo tur dzīvo liels skaits ungāru. Lai līdzsvarotu konfliktus par tautību ietekmi, Džilass pat ierosina pārcelt valsts galvaspilsētu no serbu Belgradas uz multietnisko [[Sarajeva|Sarajevu]].

1946. gadā arestēja un par fašistisko ustašu atbalstīšanu uz 16 gadiem notiesāja katoļu baznīcas primātu, arhibīskapu Aloiziju Stepinaku (''Aloysius Stepinac''). Bēguļojošais serbu četņiku līderis [[Draža Mihailovičs]] tika notverts 1946. gada 26. martā, tiesāts par nodevību un sodīts ar nāvi 17. jūlijā. Kopumā 1945.—1946. gadā ap 100 000 politisko pretinieku tika sodīti ar nāvi.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=AZ1x7gvwx_8C&amp;pg=PA233&amp;dq=socialist+federation+yugoslavia+history&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=100%2C000%20people&amp;f=false Yugoslavia as History: Twice There Was a Country]&lt;/ref&gt;

1946. gadā izveidoja komisiju, kuras uzdevums ir izstrādāt valsts pirmo piecgades plānu. 70% uzņēmumu tika nacionalizēti, un 1947. gadā tika sasniegti 1938. gada ražošanas apjomi. Staļiniskais piecgades plāns paredzēja līdz 1951. gadam dubultot 1939. gadā sasniegto ienākumu līmeni.

Jaunais Dienvidslāvijas komunistiskais režīms radīja draudus Itālijai, kur komunisti bija iekļauti valdībā un [[Grieķijas Karaliste]]i, kurā noritēja pilsoņu karš.

===Attiecību saraušana ar PSRS===
Tito ambīcijas sniedzās tālāk par paklausīgas marionetes lomu, kādu tam bija paredzējis Staļins. Tito vēlējās Dienvidslāvijai pievienot itāļu apdzīvoto [[Trieste]]s pilsētu un nelielo [[Albānijas Tautas Republika|Albānijas Tautas Republiku]], atbalstīja Grieķijas komunistus pilsoņu karā, un kopā ar radniecīgo dienvidu slāvu apdzīvoto Bulgāriju plānoja Balkānu federācijas izveidošanu. 1947. gada augustā abas valstis parakstīja Bledas vienošanos par ciešāku sadarbību. 
1948. gada februārī Staļins izsauca pie sevis abu valstu vadītājus un kritizēja tos par nesankcionēto politiku. Maskava turpināja saasināt attiecības ar Dienvidslāviju pārliecībā, ka komunistu partija saglabās lojalitāti Staļinam un gāzīs nepaklausīgo Tito. 1948. gada 19. martā no valsts tika atsaukti padomju militārie padomnieki, kam sekoja civilie speciālisti. Dažas dienas vēlāk tika lauzts tirdzniecības līgums. Tito noraidīja padomju kritiku un publiski pauda  lojalitāti Padomju Savienībai, taču uzsvēra, ka vienlīdz spēcīgi mīl savu dzimteni.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=AZ1x7gvwx_8C&amp;pg=PA233&amp;dq=socialist+federation+yugoslavia+history&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=love%20his%20own%20land&amp;f=false Yugoslavia as History: Twice There Was a Country]&lt;/ref&gt; Maijā Rankovičs pavēlēja sākt pirmos padomju atbalstītāju arestus. 1948. gada 28. jūnijā Dienvidslāvijas Komunistiskā partija tiek izslēgta no PSRS izveidotās komunistisko partiju apvienības — Kominforma. Turpmākajos gados visā Austrumeiropā tika izvērstas plašas titoistu medības un politiskās tiesas prāvas. Paralēli, Dienvidslāvijā ap 200 000 cilvēki tika arestēti, kā Staļina kursa piekritēji. 1949. gadā Goli Otokas salā tika izveidota koncentrācijas nometne, kurā ieslodzīja 32 000 politiski neuzticamo komunistu, no kuriem 3200 gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=Zm_FBQAAQBAJ&amp;pg=PT309&amp;dq=socialist+yugoslavia&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=goli%20otok&amp;f=false Yugoslavia and the Soviet Union in the Early Cold War]&lt;/ref&gt;

Lai mazinātu komunistu kritiku, Tito pasludināja, ka ir uzticīgs patiesajam ļeņinismam un pat paātrināja lauksaimniecības kolektivizācijas programmu. Publiskajās runās Tito joprojām uzsvēra, ka šķelšanās ir tikai pagaidu pārpratums, taču pilnīgs politisko, diplomātisko un ekonomisko attiecību sabrukums ar Austrumu bloku nozīmēja, ka valsts izdzīvošanas dēļ ir strauji jāaudzē tirdzniecības apjoms ar Rietumvalstīm un jārod vietējie risinājumi ekonomikas problēmām.
Šķelšanās starp PSRS un Dienvidslāviju noveda pie atjaunotiem Dienvidslāvijas un ASV sakariem un finansiālā atbalsta saņemšanas, jo ASV interesēs bija neatkarīgas Dienvidslāvijas pastāvēšana. Tā kā PSRS uzspiestā ekonomiskā izolācija noveda Dienvidslāviju līdz bada slieksnim, 1950. gadā valsts sāka saņemt pārtikas un finansiālo palīdzību no Rietumvalstīm, galvenokārt no ASV. Attiecību uzlabošanai ar ASV, Dienvidslāvija izbeidza palīdzības sniegšanu Grieķijas partizāniem.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=AZ1x7gvwx_8C&amp;pg=PA233&amp;dq=socialist+federation+yugoslavia+history&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=million%20apiece&amp;f=false Yugoslavia as History: Twice There Was a Country]&lt;/ref&gt; Laikā no 1950. līdz 1953. gadam valsts saņēma palīdzību 620 miljonu USD vērtībā. Rietumvalstu palīdzība līdz 1955. gadam kopumā sasniedza 1,5 miljardus USD.

Bailēs no iespējamā padomju iebrukuma Dienvidslāvijas armija tika palielināta līdz 600 000 kareivjiem 1951. gadā. Pēc [[Korejas karš|Korejas kara]] sākuma Tito uzskatīja, ka Staļina organizēts uzbrukums ir reāls drauds un pastiprināja militāros sadarbību ar NATO valstīm Grieķiju un Turciju. Dienvidslāvija saņēma plašu militāro palīdzību no NATO valstīm, taču pēc Staļina nāves un iebrukuma draudu mazināšanās Tito atsacījās no iestāšanās aliansē.

Attiecību saraušana ar [[Padomju Savienība|PSRS]] lika līdz šim dogmatiski lojālajiem Dienvidslāvijas komunistiem no jauna definēt savu ideoloģiju un valsts vietu pasaulē. Tito bija neapstrīdamais valsts un partijas līderis līdz pat savai nāvei 1980. gadā. Blakus viņam stāvēja vadošais dienvidslāvu sociālisma ideologs un visu četru valsts konstitūciju līdzautors [[Edvards Kardels]]. Līdz 1954. gadam vadošus amatus ieņēma [[Milovans Džilass]], kas par ideju ieviest divpartiju sistēmu tika atstādināts no amatiem un arestēts, taču turpināja publicēties. 1966. gada jūlijā Kardela vadītie liberāļi panāca ilggadīgā Tito līdzgaitnieka un drošības dienesta vadītāja Aleksandra Rankoviča atstādināšanu no amatiem.

====Kursa maiņa ekonomikā====
1950. gadā sākās ideoloģiska pāreja no dogmatiskā staļinisma uz Dienvidslāvijas sociālismam turpmāk raksturīgo uzņēmumu pašpārvaldi (''samoupravljanje'') un strādnieku padomēm, kas izbeidza PSRS stila neelastīgo valsts birokrātiskā aparāta kontroli pār ražošanu un nodeva to uzņēmumu darbinieku padomēm, ka ievēlēja uzņēmuma valdi. Paralēli tika samazināts partijas centrālais aparāts, kā arī palielināta republiku kontrole pār ekonomiku. Tikai valsts dzelzceļu tīkls, pasts un upju/gaisa satiksme palika federālo ministriju kontrolē.

Lauksaimniecības stāvokļa uzlabošanai pēc 1950., 1952. un 1954. gada sausuma tika izbeigta kolektivizācijas kampaņa. 1953. gada 30. martā tika izdots dekrēts, kas ļāva zemniekiem izstāties un izņemt savu zemi no kolektīvajām saimniecībām. Jau 1954. gadā 80% lauksaimniecības zemes atkal bija privātās rokās.

Vairs netika veidots detalizēts piecgades plāns, to aizvietoja vispārējs ekonomikas attīstības dokuments, kas norādīja galvenos valsts attīstības projektus nākamajam gadam.

====Triestes konflikts====
Konflikts starp Itāliju un Dienvidslāviju par Tito partizānu daļēji ieņemtā Triestes apgabala piederību bija viens no pirmajiem pēckara Austrumu-Rietumu konfliktiem. Reģionā, kuru apdzīvoja itāļi, slovēņi un horvāti, pēc neveiksmīgiem strīdiem par teritorijas un Triestes pilsētas piederību, tika izveidota [[Triestes Brīvā teritorija]]. Teritoriālais strīds atrisinās ar 1954. gada kompromisu, kad Itālija paturēja Triestes pilsētu, bet Dienvidslāvija ieguva lielāko daļu apgabala teritorijas. Dienvidslāvijas pastāvēšanas pēdējās desmitgadēs regulāri iepirkšanās braucieni uz Triesti kļuva par normu valsts iedzīvotājiem.

===Pēc 1953. gada===
[[Attēls:Prvomajski sprevod v Ljubljani 1961 (10).jpg|thumb|right|1. maija parāde Ļubļanā, 1961]]
1953. gada 13. janvārī tika pieņemta jauna konstitūcija, kas paredzēja pārveidot valsti balstoties uz strādājošo pašpārvaldes un decentralizētā sociālisma modeli, kas oficiāli bija ieviests jau 1950. gadā. Atsakoties no staļiniskā pārvaldes modeļa, valsts tika decentralizēta, dodot vairāk varas vietējā līmeņa partijas komitejām. Skupščinas Tautību palāta tika aizvietota ar Ražotāju palātu un tika izveidota Federācijas padome. Komunistiskās partijas nosaukums tika mainīts uz Dienvidslāvijas Komunistu Savienību (''Savez komunista Jugoslavije'').

Tomēr republikām jaunajā konstitūcijā vairs nebija paredzētas tiesības atdalīties no valsts.
Neatrisināts bija arī albāņu un musulmaņu jautājums. Starp 1953. un 1966. gadu vairāk nekā 231 000 musulmaņu un albāņu, varas spiediena rezultātā reģistrējās kā etniskie turki un saņēma atļauju emigrēt uz Turciju.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=ef4OS4ZYZKUC&amp;pg=PA29&amp;dq=political+history+of+socialist+yugoslavia&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=emigration%20to%20Turkey&amp;f=false Yugoslavia: A History of its Demise]&lt;/ref&gt;

Šajos gados turpinājās ekonomiskās reformas, kurām sekoja arī ierobežotas politiskās brīvības. 1955. gadā tika atļauta investīciju kredītbanku darbību, un valstī sākās inflācijas ēra. Tika uzsākts otrais piecgades plāns (1957—61.), kas tika veidots ņemot vērā uzņēmumu pašpārvalžu ieteikumus. Ekonomika auga tik strauji, ka 1961. gadā sākās krīze, kas noveda pie trešās piecgades plāna pārtraukšanas. Lai apturētu inflāciju un pieaugošās ekonomikas problēmas, 1962. gadā tika iesaldētas algas un apturētas investīcijas attīstības projektos.

1961. gadā Belgradā tika nodibināta [[Nepievienošanās kustība]] un pieauga Tito starptautiskais prestižs. [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]] uzsāktā attiecību normalizācija vainagojās ar viņa vizīti Dienvidslāvijā 1955. gada maijā un Tito vizīti Maskavā 1956. gada jūnijā, taču tikai dažus mēnešus vēlāk, pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija|Ungārijas revolūcijas]] asiņainās apspiešanas, attiecības atkal ievērojami pasliktinājās. Savukārt PSRS atkal kritizēja Dienvidslāviju, kā problēmu avotu Austrumeiropas sociālistiskajā nometnē.

===Pēc 1963. gada===
Problēmas ekonomikā saasināja politiskās diskusijas starp decentralizācijas un [[centralizācija]]s aizstāvjiem. No 1961. gada sākās darbs pie jaunas konstitūcijas, kas tika pieņemta 1963. gadā. Tā paplašināja pašpārvaldes sistēmu, taču radīja četras jaunas federālās institūcijas ekonomikas, izglītības, kultūras un veselības pārraudzībai. Valsts nosaukums tika mainīts uz Sociālistisko Federatīvo Dienvidslāvijas Republiku. Nacionālo republiku prezidentiem ieviesa divu termiņu ierobežojumu, kas saprotamu iemeslu dēļ neattiecās uz federālo prezidentu Tito. Atkal tika reorganizēts Federālais parlaments, un ieviestas četras profesiju kameras. Jaunā konstitūcija īsti neapmierināja nevienu, tāpēc 1967., 1968., un īpaši jau 1971. gadā tā tika ievērojami papildināta un labota.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=SVl4sNPzWlwC&amp;pg=PA424&amp;dq=yugoslav+constitution+of+1963&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=yugoslav%20constitution&amp;f=false The Constitutions of the Communist World]&lt;/ref&gt;

Partijas vadībā un republikās notika diskusijas par turpmāko attīstības kursu. Uzvarēja Kardela vadītais liberālais spārns, kas 1965. gadā panāca jaunu ekonomikas reformas kursu, un 1966. gada jūlijā no visiem amatiem atcēla ilggadējo Tito līdzgaitnieku, slepenpolicijas vadītāju, Dienvidslāvijas viceprezidentu un konservatīvā centralizācijas spārna līderi Rankoviču, kurš bija populārs Belgradā, bet ienīsts mazajās republikās.

1965. gada jūlijā parlaments pieņēma vairāk nekā 30 likumus, kas regulēja tirgus sociālisma modeli. Virknei produktu atcēla [[cenu kontrole|cenu kontroli]], tika samazinātas vai atceltas importa un eksporta nodevas. Dienvidslāvijas dinārs tika devalvēts par 70%. Turpmāk katru gadu bija inflācija. Arī bezdarbs pieauga no 6,3% 1964. gadā līdz 14,5% 1982. gadā. Tika atcelti arī emigrācijas ierobežojumi un daudzi iedzīvotāji devās peļņā uz Rietumeiropu. 1967. gadā atļāva kopuzņēmumu veidošanu ar ārzemju uzņēmumiem.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=qTLSZ3ucaZMC&amp;pg=PA265&amp;dq=yugoslav+constitution+amendments+1971&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=the%201965%20reforms&amp;f=false A Short History of the Yugoslav Peoples]&lt;/ref&gt;

Decentralizācija un liberalizācija noveda pie republiku sūdzībām par to individuālo interešu neievērošanu. Ekonomiskā nevienlīdzība neizbēgami tika formulēta etniskajās kategorijās. Bagātās un attīstītās Slovēnija un Horvātija bija neapmierinātas, ka liela daļa tajās nopelnīto līdzekļu tiek ieguldīti nabadzīgajos valsts dienvidos, īpaši Kosovā. Horvāti vēlējās paši kontrolēt ienākumus no [[Dalmācija]]s strauji uzplaukstošās tūrisma nozares. Problēmas radīja arī sarūkošā dzimstība horvātu vidū un valsts iekšējā migrācija, kā dēļ horvāti sāka baidīties no serbu skaita pieauguma. Kamēr gandrīz 10% horvātu devās darbā uz Vācijas Federālo Republiku, serbi no trūcīgajiem valsts novadiem pārcēlās strādāt uz Horvātiju. Tikmēr Serbijā un Melnkalnē pieauga bailes un nepatika pret albāņu skaita pieaugumu.

====Horvātu pavasaris====
Rankoviča atcelšana 1966. gadā strauji samazināja politisko apspiešanu un noveda pie liberāļu aktivitātes pastiprināšanās, īpaši jau Horvātijā, kur aktīvisti, kuru pusē nostājās arī Horvātijas komunistiskās partijas vadība, sāka pieprasīt vairāk ekonomisko un politisko brīvību horvātu tautai un Horvātijas republikai.

1967. gada martā tika publiskots inteliģences aicinājums horvātu literārās rakstu valodas aizstāvībai, kurā bija izteikts aicinājums atdalīt un aizsargāt horvātu rakstīto valodu no vispārēji lietotās [[serbhorvātu valoda]]s. Tā kā serbhorvātu valoda bija viens no dienvidslāvu vienotības un kopības kustības aizsākumiem 19. gadsimtā, nostāšanās pret to nozīmēja nostāšanos pret dienvidslāvu kopību. Lai arī vēstules autori tika nosodīti kā nacionālisti, no 1968. gada oficiālajos dokumentos sāka lietot arī nedaudz atšķirīgo horvātu rakstību. 1970. gadā [[Zagreba|Zagrebā]] notika horvātu inteliģences konference, kas aicināja skolās vairāk mācīt horvātu literatūru un kultūru un mazāk citu republiku literatūru.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=IDMhDgCJCe0C&amp;pg=PA76&amp;dq=yugoslav+constitution+amendments+1971&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=croatian%20literary%20languague&amp;f=false Confronting the Yugoslav Controversies: A Scholars' Initiative]&lt;/ref&gt;

1971. gadā Tito šo kustību sāka kritizēt kā horvātu nacionālisma izpausmi un Horvātijas kompartijas vadītāji bija spiesti atkāpties no amatiem. Vairāki tūkstoši tika arestēti, daudzi nosūtīti uz koncentrācijas nometni Goli salā, citi pameta valsti un devās trimdā. Mazāka apjoma tīrīšanas 1972. gadā tika veiktas arī Slovēnijā, Maķedonijā un Serbijā, kur atbrīvoja liberālo kompartijas vadītāju. Vadošie liberāļi zaudēja amatus un tika aizvietoti ar Tito lojālistiem.

Turpmākajos gados jebkādas horvātu aktivitātes tika salīdzinātas ar Otrā pasaules kara [[ustaši]]em, kamēr serbu nacionālisms tika pieciests, jo tas bija konservatīvāks un atbalstīja komunistu varu.

===1974. gada konstitūcija===
Laikā starp 1967. un 1974. gadu politiskie un etniskie konflikti sasniedza tādu līmeni, ka pēc plašām debatēm bija nepieciešami atkārtoti 1963. gada konstitūcijas labojumi. Notika diskusijas vai valstī nepieciešama centralizācija vai decentralizācija. 1974. gada 21. februārī tika pieņemta jauna konstitūcija, kurā centralizācijas un birokrātijas pretinieks Kardels mēģina apmierināt “horvātu pavasara” prasības, faktiski aizstājot federāciju ar jaunu konfederācijas kompromisa modeli. Tajā bija paredzēts vēl vairāk varas republikām un vietējām institūcijām, saglabājot centrālo kontroli tikai pār aizsardzību, ideoloģiju un komerciju. Tā arī paplašināja pašpārvaldes konceptu, pastiprināja iedzīvotāju pārstāvniecību dalīšanu pēc profesijas principa, lielā mērā ieviešot [[Korporatīvisms|korporatīvisma]] idejas. Konstitūcija bija viena no garākajām un sarežģītākajām pasaulē, ar 406 paragrāfiem un vairāk nekā 300 lappusēm teksta. 
Tito tika konstitucionāli pasludināts par prezidentu uz mūžu, vienlaikus, konstitūcija novērsa spēcīga pēcteča iespēju, ieviešot kolektīvās federālās prezidentūras modeli.

Paralēli centrālās varas vājināšanai, konstitūcija nostiprināja Komunistu Savienības vadošo lomu valstī.
Jaunā konstitūcija cenšas nolīdzināt etniskos konfliktus koncentrējoties uz sociālistisko ideoloģiju un Dienvidslāviju, kā suverēnu sociālistisku nācijvalstu konfederāciju, kurā dienvidslāvu etniskajai vienotībai un Dienvidslāvijas identitātei nav primārās nozīmes.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=Po03enYpbqsC&amp;pg=PA32&amp;dq=yugoslav+constitution+of+1974&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=federation%20of%20nation-states&amp;f=false Yugoslavia: A State that Withered Away]&lt;/ref&gt;

Serbijas autonomo republiku Vojvodinas un Kosovas pārstāvjiem kolektīvās pārvaldes orgānos tika piešķirtas neatkarīgas balsstiesības, kas aizvainoja serbu lepnumu,  kuri uzskatīja tādējādi Serbija tiek netaisni sadalīta un vājināta. Aizvien vairāk varas un politisko amatu valstī tika piešķirti armijas pārstāvjiem, kā valsti vienojošam spēkam. 
&lt;gallery&gt;
Predsednik Jugoslavije Tito in sovjetski premier Hruščov v Kopru 1963.jpg|Hruščova vizīte Dienvidslāvijā, 1963
Nixontito19712.jpg|Tito un Niksons Baltajā namā, 1971
Stevan Kragujevic, Elizabeth II i Josip Broz Tito,1972, u Beogradu.jpg|Elizabete II un Tito Belgradā, 1972
&lt;/gallery&gt;

=== Pēc 1974. gada ===
[[Attēls:Novi Beograd 1978.jpg|thumb|right|Jaunās Belgradas celtniecība, 1978]]
[[Attēls:Yugo Koral in Serbia.jpg|thumb|right|Dienvidslāvijā ražotais Yugo]]
Desmitgades sākumā piedzīvotais politisko arestu vilnis norima un intelektuālā un mākslinieciskā dzīve turpmāk saskārās ar minimāliem ierobežojumiem. Vienlaikus pastiprinājās ideoloģiskais spiediens, atsākās oficiāla marksisma studēšana, kas 1977. gadā tiek ieviests kā obligātais mācību priekšmets vidusskolās. Tuvojoties Tito nāvei, pastiprinājās arī viņa [[personības kults]].&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=iPkEFdSDqqEC&amp;pg=PA66&amp;dq=socialist+yugoslavia&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=decade%20without%20a%20name&amp;f=false The Crisis of Socialist Modernity: The Soviet Union and Yugoslavia in the 1970s]&lt;/ref&gt;

1960. gadu tirgus reformas nebija nesušās gaidītos rezultātus, tāpēc 70. gados pastiprinājās valsts kontrole pār ekonomiku. Dienvidslāvija aizvien vairāk importēja energoresursus, par kuriem maksāja nevis palielinot savu eksportu, bet ievērojami palielinot savu ārējo parādu, kas 1979. gadā sasniedza 12 miljardus USD.

Kardela idealizētais konfederācijas modelis republikām nozīmēja ne tikai brīvību, bet arī aizvien pieaugošu sacensību starp tām par kopējo resursu sadali un izmantošanu. Sākotnēji ekonomiski, vēlāk šie republiku konflikti kļuva aizvien politiskāki. Konfederācijas modelis arī vājināja centrālo varu un dienvidslāvisko identitāti, toties stiprināja katras republikas identitāti.

Attiecības ar PSRS šajos gados bija normālas, taču tajās svarīgu lomu ieņēma trīs galvenās ideoloģiskās pretrunas: Tito noraidīja Maskavas īpašo un vadošo lomu sociālisma pasaulē un atsacījās pārvērst Nepievienošanās kustību par Austrumu bloka sabiedroto cīņā pret rietumiem, kā arī kritizēja PSRS iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās Austrumeiropā un citur pasaulē.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=iPkEFdSDqqEC&amp;pg=PA66&amp;dq=socialist+yugoslavia&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=breznev%20and%20tito&amp;f=false The Crisis of Socialist Modernity: The Soviet Union and Yugoslavia in the 1970s]&lt;/ref&gt;

===Pēc Tito===
[[Attēls:СФРЮ 50000 о.jpg|thumb|right|Pieaugošās inflācijas rezultāts — 50 000 dināru banknote, 1988.]]
1980. gada 4. maijā nomira Tito un drīz kļuva skaidrs, ka viņa izveidotais varas modelis varēja pastāvēt tikai viņa dzīves laikā. Tito neatstāja vienu varas pēcteci, un kolektīvā federālā prezidentūra un partijas vadība, kur rotācijas kārtībā par vadītāju uz vienu gadu tika ievēlēti republiku pārstāvji, bija pārāk vāja, lai novērstu pieaugošās republiku nesaskaņas, ārējā parāda pieaugumu un inflācijas krīzi.

1981. gadā tika apspiesti albāņu protesti, kuros tie pieprasīja atsevišķas Kosovas republikas izveidošanu. 1981. gadā serbi veidoja 36% no visiem Dienvidslāvijas iedzīvotājiem. 4,9 miljoni serbu dzīvoja Serbijā, 1,3 miljoni — Kosovā un 2 miljoni — pārējās Dienvidslāvijas republikās. 1986. gada februārī par Serbijas kompartijas vadītāju kļuva [[Slobodans Miloševičs]]. 1986. gadā tika publiskots Serbijas Zinātņu un Mākslu Akadēmijas pētījums, kura autori uzskatīja, ka Tito varas gados Horvātija un Slovēnija ir ekonomiski apspiedušas Serbiju, un Kosovā albāņi veikuši etnisko genocīdu pret serbiem. Tikmēr horvāti bija aizvien vairāk pārliecināti, ka serbu dominētā centrālā vara politiski, militāri un ekonomiski apspiež viņu republiku.

1989. gada martā jaunā Serbijas republikas konstitūcija likvidēja Vojvodinas un Kosovas autonomās republikas, un Serbija piesavinājās viņu divas balsis kolektīvajā prezidentūrā. Miloševičs faktiski kontrolēja arī Melnkalni, tādējādi ar četrām balsīm kontrolējot pusi no federālās prezidentūras. Turpmākajos gados Miloševičs darīja visu, lai daudznacionālās Dienvidslāvijas vietā izveidotu [[Lielserbija]]s valsti.

Sekojot komunisma sabrukumam Austrumu bloka valstīs un pieaugošajām bailēm par Miloševiča plāniem, Slovēnijas parlaments 1989. gada 27. septembrī pieņēma virkni konstitūcijas labojumu, ar kuriem tika izbeigta komunistiskās partijas vadošā loma un nostiprinātas republikas tiesības atdalīties no Dienvidslāvijas.

1990. gada 20.-21. janvārī notika Dienvidslāvijas Komunistu Savienības 14. kongress, kuru vispirms pameta Slovēnijas deputāti, kuriem drīz sekoja Horvātijas deputāti, izbeidzot federālās partijas pastāvēšanu. 1990. gadā visās republikās notika brīvas daudzpartiju vēlēšanas. Slovēnija un Horvātija sāka ceļu uz neatkarību, kas abās republikās tika pasludināta 1991. gada 25. jūnijā. Serbu kontrolētā federālā armija deva prettriecienu un sākās [[Dienvidslāvijas kari]].
1991. gada septembrī neatkarību pasludināja Maķedonija un oktobrī — Bosnija un Hercegovina. Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika beidza pastāvēt un 1992. gada aprīlī Serbija un Melnkalne pasludināja [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas]] izveidošanu. Pēdējais konflikts — [[Kosovas krīze]], tika atrisināts tikai gadsimtu mijā. Pēdējie kara noziedznieki (piemēram, [[Ratko Mladičs]]) tika izdoti [[Starptautiskais kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai|Hāgas tribunālam]] 2011. gada vasarā.

== Pārvaldes sistēma ==
Dienvidslāvija bija federatīva republika, kuras sastāvā ietilpa 6 republikas — [[Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija]], [[Maķedonijas Republika]], [[Melnkalne]], [[Serbija]] (ar divām autonomajām provincēm - [[Kosova|Kosovu]] un [[Vojevodina]]), kā arī [[Slovēnija]]. Tās pirmā konstitūcija tika pasludināta 1946. gada 31. janvārī, bet 1974. gada 21. februārī tika pieņemta jauna konstitūcija.

Saskaņā ar 1974. gada konstitūciju augstākās varas un likumdevējs orgāns bija Dienvidslāvijas skupščina, kas sastāvēja no 2 palātām: Savienības večes un Republiku un novadu večes.&lt;ref name=&quot;ev1&quot; /&gt; Savienības večē bija 220 delegāti (30 no katras republikas un 20 no katra autonomā novada), kurus uz 4 gadiem ievēlēja kopienu skupščinas. Republiku un novadu večē bija 88 delegāti (12 no katras republikas un 8 no katra autonomā novada), kurus deleģēja republiku un novadu skupščinas. Palātām bija dalītā kompetence. Savienības veče noteica ārpolitikas un iekšpolitikas pamatus, pieņēma konstitūciju un izdeva galvenos likumus, kā arī apstiprināja valsts budžetu. Republiku un novadu veče pieņēma likumus par ekonomiskiem jautājumiem. Abas večes kopīgā sēdē izveidoja citus augstākos valsts orgānus. Koleģiāls valsts galva bija Dienvidslāvijas Prezidijs, ko ievēlēja uz 5 gadiem. Tajā bija 1 pārstāvis no katras republikas un autonomā novada; no tiem katru gadu pēc kārtas tika ievēlēts Prezidija premjers un premjera vietnieks. Augstākais valsts pārvaldes orgāns bija Savienības izpildveče — valdība, ko uz 4 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina.

Valdība sastāvēja no premjera, premjera vietniekiem, locekļiem, kuri tika ievēlēti pēc republikas vienlīdzīgas pārstāvības principa, kā arī no savienības sekretāriem u.c. valsts pārvaldes orgānu vadītājiem. Katrai republikai un autonomajam novadam bija sava konstitūcija, trīspalātu skupščina, prezidijs, izpildveče, konstitucionālā tiesa, republikas (novada) tiesa, prokurors, pašpārvaldes tiesību sabiedrības aizstāvis. Vietējie valsts varas orgāni bija kopienu skupščinas, kas sastāvēja no 3 palātām (večēm). Skupščinas ievēlēja kopienas izpildveči un tiesu, iecēla prokuroru un pašpārvaldes sabiedrības aizstāvi.

Dienvidslāvijas vēlēšanu sistēma bija visai sarežģīta un balstīta uz delegātu principa. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem bija pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Iedzīvotāji vispārējās, tiešajās un aizklātajās vēlēšanās uz 4 gadiem ievēlēja delegācijas, kuras savukārt deleģēja pārstāvjus uz kopienu skupščinām. Citas skupščinas tika ievēlētas daudzpakāpju vēlēšanās. Delegātu kandidātus skupščinai izvirzīja Dienvidslāvijas komunistu savienība.

Dienvidslāvijas vispārējo tiesu sistēmu vadīja Savienības tiesa, ko uz 4 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina. Konstitucionālā tiesa kontrolēja normatīvo aktu atbilstību Dienvidslāvijas konstitūcijai un savienības likumiem (14 locekļi, ko uz 8 gadiem ievēlēja Dienvidslāvijas skupščina). Savienības prokuroru uz 4 gadiem iecēla Dienvidslāvijas skupščina. Pārvaldes tiesību sabiedrības aizstāvi uz 4 gadiem ievēlēja arī Dienvidslāvijas skupščina.

== Skatīt arī ==

* [[Dienvidslāvijas Tautas armija]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{Padomju impērijas valstis}}

[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]
[[Kategorija:Vēsture]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Slovēnijas vēsture]]
[[Kategorija:Horvātijas vēsture]]
[[Kategorija:Kosovas vēsture]]
[[Kategorija:Maķedonijas vēsture]]
[[Kategorija:Melnkalnes vēsture]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas vēsture]]</text>
      <sha1>jppoxee9k9rkr2m2g33evkj904ekco3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Haņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>171271</id>
    <revision>
      <id>4518113</id>
      <parentid>4279443</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:32:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518113</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9072" sha1="pznfw187qtbhothyzomi9j7puxobfe9" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| attēls = [[Attēls:汉族比例（2000年）.png|280px]]
| tauta = &lt;big&gt;Haņi&lt;/big&gt;
| skaits = aptuveni 1,4 miljardi&lt;ref name=&quot;Han_Groups&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |first = James B. |last = Minahan |title = Ethnic Groups of North, East, and Central Asia: An Encyclopedia |url = https://books.google.com/books?id=oZCOAwAAQBAJ |year = 2014 |publisher = ABC-CLIO |isbn = 978-1-61069-018-8 |pages = 89–95}}&lt;/ref&gt;
| vieta = {{ubl|
{{CHN}} ([[Ķīna|Kontinentālā Ķīna]], {{karogs|Honkonga}}, {{karogs|Makao}}, izņemot Taivānu) (1 321 000 000)&lt;ref name=&quot;ciastat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ch.html#People |title=CIA - The World Factbook&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|12|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161013030611/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ch.html#People }}&lt;/ref&gt;
|{{karogs|Taivāna}} (&gt;22,000,000) (&gt;95% no populācijas)&lt;ref name=&quot;taiwansnapshot&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.taiwan.gov.tw/images/content/ts.JPG|title=TAIWAN SNAPSHOT|access-date=15 March 2020}}&lt;/ref&gt;
|{{karogs|Taizeme}} (9 393 000)&lt;ref&gt;Barbara A. Peru (2009), ''Encyclopedia of the Peoples of Asia and Oceania'', Facts on File, p.&amp;nbsp;794, {{ISBN|1-4381-1913-5}}.&lt;/ref&gt;
|{{karogs|Malaizija}} (6 650 000)&lt;ref name=&quot;statistics.gov.my&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url = https://www.statistics.gov.my/index.php?r=column/cthemeByCat&amp;cat=155&amp;bul_id=OWlxdEVoYlJCS0hUZzJyRUcvZEYxZz09&amp;menu_id=L0pheU43NWJwRWVSZklWdzQ4TlhUUT09 |title = Department of Statistics Malaysia Official Portal |dead-url = yes |archive-url = https://web.archive.org/web/20160812014710/https://www.statistics.gov.my/index.php?r=column%2FcthemeByCat&amp;cat=155&amp;bul_id=OWlxdEVoYlJCS0hUZzJyRUcvZEYxZz09&amp;menu_id=L0pheU43NWJwRWVSZklWdzQ4TlhUUT09 |archive-date = 2016-08-12 }}&lt;/ref&gt;
|{{karogs|Indonēzija}} (6 500 000-7 670 000)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://media.neliti.com/media/publications/49956-ID-kewarganegaraan-suku-bangsa-agama-dan-bahasa-sehari-hari-penduduk-indonesia.pdf |language=id |author= |date=2011 |title=Jumlah dan Persentase Penduduk menurut Kelompok Suku Bangsa |website=media.neliti.com |publisher=Kewarganegaraan, suku bangsa, agama dan bahasa sehari-hari penduduk Indonesia |access-date=30 May 2022 |archive-date=4 July 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180704010200/https://media.neliti.com/media/publications/49956-ID-kewarganegaraan-suku-bangsa-agama-dan-bahasa-sehari-hari-penduduk-indonesia.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
|{{karogs|ASV}} (3 795 000-5 100 000)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title = Race Reporting for the Asian Population by Selected Categories: 2010 more information |url = http://factfinder.census.gov/faces/tableservices/jsf/pages/productview.xhtml?pid=DEC_10_SF1_QTP8&amp;prodType=table |archive-url = https://archive.today/20200212214009/http://factfinder.census.gov/faces/tableservices/jsf/pages/productview.xhtml?pid=DEC_10_SF1_QTP8&amp;prodType=table |dead-url = yes |archive-date = {{dat|2020|02|12||bez}} |publisher = [[United States Census Bureau]] |access-date = 19 January 2014 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=acs17&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://data.census.gov/cedsci/table?q=chinese%20alone%20or%20in%20combination&amp;t=Race%20and%20Ethnicity&amp;tid=ACSDT1Y2018.B02018&amp;hidePreview=true|title=ACS Demographic and Housing Estimates|date=December 2019|publisher=U.S. Census Bureau |access-date=20 March 2020}}&lt;/ref&gt;
|{{karogs|Singapūra}} (2 968 000)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.singstat.gov.sg/-/media/files/publications/population/population2018.pdf |title=Population Trends 2018 |access-date={{dat|2021|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181220051644/https://www.singstat.gov.sg/-/media/files/publications/population/population2018.pdf }}&lt;/ref&gt;
}}
| valoda = [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]]
| reliģija = 
| grupas = 
| radi = 
| image_caption = Haņi Ķīnas Tautas Republikā 2000. gadā
}}
'''Haņi''' ({{zh|s=汉族 vai 汉人|t=漢族 vai 漢人|p=hànzú vai hànrén}}, {{izrunā|xântsy̌}}) ir [[tauta]] Āzijā. Tas ir lielākais [[etnoss]] pasaulē. Par haņiem uzskata tos [[ķīnieši|ķīniešus]], kam dzimtā ir [[ķīniešu valoda]]. 92% procenti [[Ķīna]]s iedzīvotāju ir haņi, tāpat arī 98% — [[Ķīnas Republika|Taivānas]] iedzīvotāju, 78% — [[Singapūra]]s iedzīvotāju un aptuveni 20% visas pasaules iedzīvotāju. Etnosa nosaukums cēlies no [[Haņu dinastija]]s nosaukuma. Haņu vēsture lielā mērā sasaucas ar [[Ķīnas vēsture|Ķīnas vēsturi]].

== Vēsture ==
Haņu etniskās kopienas veidošanās bija ilgstošs process, kas norisinājās vairāku gadu tūkstošu laikā. Tās pirmsākumi saistīti ar senajām zemkopju sabiedrībām [[Huanhe]] baseinā, kur neolīta laikmetā izveidojās vairākas attīstītas kultūras. Vēlāk šajā reģionā radās pirmās Ķīnas valstiskās struktūras, tostarp [[Šanu dinastija|Šanu]] un [[Džou dinastija|Džou dinastijas]] pārvaldītās valstis. To iedzīvotāji pakāpeniski izveidoja kopīgas kultūras, rakstības un politiskās tradīcijas.

Džou dinastijas laikā nostiprinājās priekšstats par ''Huaxia'' kultūras kopienu, kas vēlāk kļuva par vienu no haņu identitātes pamatiem. [[Pavasaru un rudeņu periods|Pavasaru un rudeņu]] un [[Karojošo valstu periods|Karojošo valstu periodā]] dažādu Ķīnas centrālās daļas valstu iedzīvotāji arvien vairāk savstarpēji integrējās. Pēc tam, kad 221. gadā p.m.ē. [[Cjiņs Šihuans]] apvienoja Ķīnu [[Cjiņu dinastija|Cjiņu dinastijas]] pakļautībā, tika standartizēta rakstība, mērvienības un pārvaldes sistēma, kas veicināja reģionu politisko un kultūras tuvināšanos.

Īpaši nozīmīga haņu identitātes veidošanā bija [[Haņu dinastija]], kas valdīja no 206. gada p.m.ē. līdz 220. gadam. Šajā laikā Ķīnas valsts ievērojami paplašinājās, nostiprinājās centralizēta pārvalde un [[konfūcisms]] kļuva par vienu no valsts ideoloģiskajiem pamatiem. Dinastijas politiskā un kultūras ietekme bija tik liela, ka vēlāk tās nosaukumu sāka lietot arī Ķīnas vairākuma iedzīvotāju apzīmēšanai.

Pēc Haņu dinastijas sabrukuma Ķīna vairākkārt piedzīvoja politisko sadrumstalotību un ārēju tautu iebrukumus. [[Trīs valstu periods|Trīs valstu periodā]], [[Ziemeļu un Dienvidu dinastijas|Ziemeļu un Dienvidu dinastiju periodā]] un vēlākajos gadsimtos notika plaša iedzīvotāju migrācija no Ziemeļķīnas uz dienvidiem. Šīs migrācijas rezultātā haņu apdzīvotā teritorija ievērojami paplašinājās, savukārt daļa vietējo tautu tika asimilētas haņu kultūras un valodas vidē.

[[Tanu dinastija|Tanu]] un [[Sunu dinastija|Sunu dinastiju]] laikā haņu kultūra turpināja attīstīties, bet Ķīnas ekonomiskais un demogrāfiskais centrs pakāpeniski pārvietojās uz dienvidiem. Šajā periodā nostiprinājās reģionālās ķīniešu valodas formas, kas vēlāk izveidojās par dažādām [[Ķīniešu valoda|ķīniešu valodas]] varietātēm.

[[Mongoļu impērija|Mongoļu impērijas]] izveidotās [[Juaņu dinastija|Juaņu dinastijas]] laikā 13. un 14. gadsimtā haņi atradās mongoļu pārvaldītā valstī, kur iedzīvotāji tika dalīti vairākās sociālās un administratīvās grupās. Pēc mongoļu varas krišanas 1368. gadā tika izveidota [[Minu dinastija]], kuras laikā haņu pārvaldītā valsts atkal kļuva par dominējošo politisko spēku Ķīnā.

17. gadsimtā Ķīnu iekaroja [[mandžūri]], kas izveidoja [[Cjinu dinastija|Cjinu dinastiju]]. Lai gan valdošā dinastija nebija haņu izcelsmes, haņi saglabāja demogrāfisko vairākumu un būtisku lomu valsts pārvaldē, ekonomikā un kultūrā. Cjinu periodā turpinājās haņu migrācija uz dažādiem Ķīnas reģioniem, tostarp dienvidrietumiem, ziemeļaustrumiem un [[Taivāna|Taivānu]].

19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā tradicionālā Ķīnas politiskā sistēma piedzīvoja dziļu krīzi. Pēc [[Siņhajas revolūcija|Siņhajas revolūcijas]] un Cjinu dinastijas krišanas 1912. gadā haņu identitāte kļuva par vienu no modernā ķīniešu nacionālisma elementiem. Vienlaikus jaunās Ķīnas valsts ideoloģijā tika attīstīta ideja par daudznacionālu Ķīnas nāciju, kurā haņi tika uzskatīti par vienu no vairākām etniskajām grupām.

Pēc [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republikas]] izveidošanas 1949. gadā valsts oficiāli atzina 56 etniskās grupas, no kurām haņi ir skaitliski lielākā. 20. un 21. gadsimtā haņi joprojām veido absolūto vairākumu Ķīnas iedzīvotāju, kā arī ievērojamas kopienas [[Taivāna|Taivānā]], [[Singapūra|Singapūrā]] un daudzās citās pasaules valstīs.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{tauta-aizmetnis}}
{{Ķīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Āzijas tautas]]
[[Kategorija:Haņu dinastija]]</text>
      <sha1>pznfw187qtbhothyzomi9j7puxobfe9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518114</id>
      <parentid>4518113</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:32:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518114</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9044" sha1="qzdmb1xeium3fpnk62u6yw5rcpav98a" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| attēls = [[Attēls:汉族比例（2000年）.png|280px]]
| tauta = &lt;big&gt;Haņi&lt;/big&gt;
| skaits = aptuveni 1,4 miljardi&lt;ref name=&quot;Han_Groups&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |first = James B. |last = Minahan |title = Ethnic Groups of North, East, and Central Asia: An Encyclopedia |url = https://books.google.com/books?id=oZCOAwAAQBAJ |year = 2014 |publisher = ABC-CLIO |isbn = 978-1-61069-018-8 |pages = 89–95}}&lt;/ref&gt;
| vieta = {{ubl|
{{CHN}} ([[Ķīna|Kontinentālā Ķīna]], {{karogs|Honkonga}}, {{karogs|Makao}}, izņemot Taivānu) (1 321 000 000)&lt;ref name=&quot;ciastat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ch.html#People |title=CIA - The World Factbook&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|12|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161013030611/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ch.html#People }}&lt;/ref&gt;
|{{karogs|Taivāna}} (&gt;22,000,000) (&gt;95% no populācijas)&lt;ref name=&quot;taiwansnapshot&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.taiwan.gov.tw/images/content/ts.JPG|title=TAIWAN SNAPSHOT|access-date=15 March 2020}}&lt;/ref&gt;
|{{karogs|Taizeme}} (9 393 000)&lt;ref&gt;Barbara A. Peru (2009), ''Encyclopedia of the Peoples of Asia and Oceania'', Facts on File, p.&amp;nbsp;794, {{ISBN|1-4381-1913-5}}.&lt;/ref&gt;
|{{karogs|Malaizija}} (6 650 000)&lt;ref name=&quot;statistics.gov.my&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url = https://www.statistics.gov.my/index.php?r=column/cthemeByCat&amp;cat=155&amp;bul_id=OWlxdEVoYlJCS0hUZzJyRUcvZEYxZz09&amp;menu_id=L0pheU43NWJwRWVSZklWdzQ4TlhUUT09 |title = Department of Statistics Malaysia Official Portal |dead-url = yes |archive-url = https://web.archive.org/web/20160812014710/https://www.statistics.gov.my/index.php?r=column%2FcthemeByCat&amp;cat=155&amp;bul_id=OWlxdEVoYlJCS0hUZzJyRUcvZEYxZz09&amp;menu_id=L0pheU43NWJwRWVSZklWdzQ4TlhUUT09 |archive-date = 2016-08-12 }}&lt;/ref&gt;
|{{karogs|Indonēzija}} (6 500 000-7 670 000)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://media.neliti.com/media/publications/49956-ID-kewarganegaraan-suku-bangsa-agama-dan-bahasa-sehari-hari-penduduk-indonesia.pdf |language=id |author= |date=2011 |title=Jumlah dan Persentase Penduduk menurut Kelompok Suku Bangsa |website=media.neliti.com |publisher=Kewarganegaraan, suku bangsa, agama dan bahasa sehari-hari penduduk Indonesia |access-date=30 May 2022 |archive-date=4 July 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180704010200/https://media.neliti.com/media/publications/49956-ID-kewarganegaraan-suku-bangsa-agama-dan-bahasa-sehari-hari-penduduk-indonesia.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
|{{karogs|ASV}} (3 795 000-5 100 000)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title = Race Reporting for the Asian Population by Selected Categories: 2010 more information |url = http://factfinder.census.gov/faces/tableservices/jsf/pages/productview.xhtml?pid=DEC_10_SF1_QTP8&amp;prodType=table |archive-url = https://archive.today/20200212214009/http://factfinder.census.gov/faces/tableservices/jsf/pages/productview.xhtml?pid=DEC_10_SF1_QTP8&amp;prodType=table |dead-url = yes |archive-date = {{dat|2020|02|12||bez}} |publisher = [[United States Census Bureau]] |access-date = 19 January 2014 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=acs17&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://data.census.gov/cedsci/table?q=chinese%20alone%20or%20in%20combination&amp;t=Race%20and%20Ethnicity&amp;tid=ACSDT1Y2018.B02018&amp;hidePreview=true|title=ACS Demographic and Housing Estimates|date=December 2019|publisher=U.S. Census Bureau |access-date=20 March 2020}}&lt;/ref&gt;
|{{karogs|Singapūra}} (2 968 000)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.singstat.gov.sg/-/media/files/publications/population/population2018.pdf |title=Population Trends 2018 |access-date={{dat|2021|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181220051644/https://www.singstat.gov.sg/-/media/files/publications/population/population2018.pdf }}&lt;/ref&gt;
}}
| valoda = [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]]
| reliģija = 
| grupas = 
| radi = 
| image_caption = Haņi Ķīnas Tautas Republikā 2000. gadā
}}
'''Haņi''' ({{zh|s=汉族 vai 汉人|t=漢族 vai 漢人|p=hànzú vai hànrén}}, {{izrunā|xântsy̌}}) ir [[tauta]] Āzijā. Tas ir lielākais [[etnoss]] pasaulē. Par haņiem uzskata tos [[ķīnieši|ķīniešus]], kam dzimtā ir [[ķīniešu valoda]]. 92% procenti [[Ķīna]]s iedzīvotāju ir haņi, tāpat arī 98% — [[Ķīnas Republika|Taivānas]] iedzīvotāju, 78% — [[Singapūra]]s iedzīvotāju un aptuveni 20% visas pasaules iedzīvotāju. Etnosa nosaukums cēlies no [[Haņu dinastija]]s nosaukuma. Haņu vēsture lielā mērā sasaucas ar [[Ķīnas vēsture|Ķīnas vēsturi]].

== Vēsture ==
Haņu etniskās kopienas veidošanās norisinājās vairāku gadu tūkstošu laikā. Tās pirmsākumi saistīti ar senajām zemkopju sabiedrībām [[Huanhe]] baseinā, kur neolīta laikmetā izveidojās vairākas attīstītas kultūras. Vēlāk šajā reģionā radās pirmās Ķīnas valstiskās struktūras, tostarp [[Šanu dinastija|Šanu]] un [[Džou dinastija|Džou dinastijas]] pārvaldītās valstis. To iedzīvotāji pakāpeniski izveidoja kopīgas kultūras, rakstības un politiskās tradīcijas.

Džou dinastijas laikā nostiprinājās priekšstats par ''Huaxia'' kultūras kopienu, kas vēlāk kļuva par vienu no haņu identitātes pamatiem. [[Pavasaru un rudeņu periods|Pavasaru un rudeņu]] un [[Karojošo valstu periods|Karojošo valstu periodā]] dažādu Ķīnas centrālās daļas valstu iedzīvotāji arvien vairāk savstarpēji integrējās. Pēc tam, kad 221. gadā p.m.ē. [[Cjiņs Šihuans]] apvienoja Ķīnu [[Cjiņu dinastija|Cjiņu dinastijas]] pakļautībā, tika standartizēta rakstība, mērvienības un pārvaldes sistēma, kas veicināja reģionu politisko un kultūras tuvināšanos.

Īpaši nozīmīga haņu identitātes veidošanā bija [[Haņu dinastija]], kas valdīja no 206. gada p.m.ē. līdz 220. gadam. Šajā laikā Ķīnas valsts ievērojami paplašinājās, nostiprinājās centralizēta pārvalde un [[konfūcisms]] kļuva par vienu no valsts ideoloģiskajiem pamatiem. Dinastijas politiskā un kultūras ietekme bija tik liela, ka vēlāk tās nosaukumu sāka lietot arī Ķīnas vairākuma iedzīvotāju apzīmēšanai.

Pēc Haņu dinastijas sabrukuma Ķīna vairākkārt piedzīvoja politisko sadrumstalotību un ārēju tautu iebrukumus. [[Trīs valstu periods|Trīs valstu periodā]], [[Ziemeļu un Dienvidu dinastijas|Ziemeļu un Dienvidu dinastiju periodā]] un vēlākajos gadsimtos notika plaša iedzīvotāju migrācija no Ziemeļķīnas uz dienvidiem. Šīs migrācijas rezultātā haņu apdzīvotā teritorija ievērojami paplašinājās, savukārt daļa vietējo tautu tika asimilētas haņu kultūras un valodas vidē.

[[Tanu dinastija|Tanu]] un [[Sunu dinastija|Sunu dinastiju]] laikā haņu kultūra turpināja attīstīties, bet Ķīnas ekonomiskais un demogrāfiskais centrs pakāpeniski pārvietojās uz dienvidiem. Šajā periodā nostiprinājās reģionālās ķīniešu valodas formas, kas vēlāk izveidojās par dažādām [[Ķīniešu valoda|ķīniešu valodas]] varietātēm.

[[Mongoļu impērija|Mongoļu impērijas]] izveidotās [[Juaņu dinastija|Juaņu dinastijas]] laikā 13. un 14. gadsimtā haņi atradās mongoļu pārvaldītā valstī, kur iedzīvotāji tika dalīti vairākās sociālās un administratīvās grupās. Pēc mongoļu varas krišanas 1368. gadā tika izveidota [[Minu dinastija]], kuras laikā haņu pārvaldītā valsts atkal kļuva par dominējošo politisko spēku Ķīnā.

17. gadsimtā Ķīnu iekaroja [[mandžūri]], kas izveidoja [[Cjinu dinastija|Cjinu dinastiju]]. Lai gan valdošā dinastija nebija haņu izcelsmes, haņi saglabāja demogrāfisko vairākumu un būtisku lomu valsts pārvaldē, ekonomikā un kultūrā. Cjinu periodā turpinājās haņu migrācija uz dažādiem Ķīnas reģioniem, tostarp dienvidrietumiem, ziemeļaustrumiem un [[Taivāna|Taivānu]].

19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā tradicionālā Ķīnas politiskā sistēma piedzīvoja dziļu krīzi. Pēc [[Siņhajas revolūcija|Siņhajas revolūcijas]] un Cjinu dinastijas krišanas 1912. gadā haņu identitāte kļuva par vienu no modernā ķīniešu nacionālisma elementiem. Vienlaikus jaunās Ķīnas valsts ideoloģijā tika attīstīta ideja par daudznacionālu Ķīnas nāciju, kurā haņi tika uzskatīti par vienu no vairākām etniskajām grupām.

Pēc [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republikas]] izveidošanas 1949. gadā valsts oficiāli atzina 56 etniskās grupas, no kurām haņi ir skaitliski lielākā. 20. un 21. gadsimtā haņi joprojām veido absolūto vairākumu Ķīnas iedzīvotāju, kā arī ievērojamas kopienas [[Taivāna|Taivānā]], [[Singapūra|Singapūrā]] un daudzās citās pasaules valstīs.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{tauta-aizmetnis}}
{{Ķīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Āzijas tautas]]
[[Kategorija:Haņu dinastija]]</text>
      <sha1>qzdmb1xeium3fpnk62u6yw5rcpav98a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Māteru Juris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>177884</id>
    <revision>
      <id>4518078</id>
      <parentid>4509744</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T15:31:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518078</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10511" sha1="khvxznavl2nr55gg25tfp82yy8f812t" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Māteru Juris
| vārds_orig = 
| attēls = Juris Māters.jpg
| att_izmērs = 200px
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 1845
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 11
| dz_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Cildi|Cildu muižas]] &quot;Vidukļi&quot;, [[Aizputes apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br&gt;(tagad [[Laidu pagasts]], [[Kuldīgas novads]], {{LAT}})
| m_gads = 1885
| m_mēnesis = 2
| m_diena = 4
| m_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Jelgava]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br&gt;(tagad {{LAT}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| vecāki = Māteru Andžs
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = Teodors Rolands, Chr. Ērkšķis, Vētītāju Dāvis, J. Viduklis, Juris Andrejevičs
| nodarbošanās = tiesas rakstvedis, izdevējs
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = 
| žanri = [[reālisms]]
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Māteru Juris''' jeb '''Juris Māters''' (1845—1885) bija latviešu [[rakstnieks]] un [[žurnālists]]. [[Pirmā atmoda|Pirmās tautas atmodas]] darbinieks, laikrakstu „[[Baltijas Zemkopis]]” (1875—1880) un „Tiesu Vēstnesis” (1880—1884) izdevējs.

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Ernests Dinsbergs, Juris Māters un citi 19. gadsimta beigās.jpg|thumb|270px|Ernests Dinsbergs (sēž pirmais no kreisās), [[Juris Māters]] (stāv trešais no kreisās) un citi Kurzemes guberņas latvieši (ap 1880. gadu).]]
Māteru Juris dzimis 1845. gada 11. martā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] [[Cildi|Cildu muižas]] „Vidukļu” mājās zemnieka ģimenē.&lt;ref&gt;[http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/130/book/2212.html Dzimšanas ieraksts – 30. kadrs, 51. ieraksts (''Jurris Mahtre'')]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/13/ig/14/ie/6313/book/31450.html Māteru dzimta 1857. gada dvēseļu revīzijā – 139. kadrs]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Mācījies Cildu pagastskolā, no 1856. gada līdz 1862. gadam [[Kazdangas pagasts]]kolā, kuru vadīja skolotājs Pēteris Etmanis. Pēc tēva Andža nāves 1858. gadā viņu atbalstīja [[Valtaiķi|Valtaiķu]] mācītājs Johans Frīdrihs Katerfelds. 1860. gadā viņa tēva mājas izūtrupēja, tomēr ar pagasttiesas palīdzību viņš panāca, ka jaunajam māju saimniekam bija jādod viņam iespēja apmeklēt skolu. Pēc skolas beigšanas 1862. gadā [[Skrundas muiža]]s barons Leons [[fon Koskuli|fon Koskuls]] viņu iekārtoja darbā par [[Skrundas pagasts|Skrundas pagasta]] tiesas [[Rakstvedis|rakstveža]] palīgu. Līdz ar to viņš dabūja arī dažus citus pienākumus — pārzināja vietējo Skrundas pasta staciju un strādāja aptiekā par mācekli. Viņš bija arī muižas bibliotēkas pārzinis, barons Koskuls viņam mācījis būt „strādīgam, uzticīgam un taisnam visās lietās”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2155&amp;prop_id=227 |title=Skrundas muiža |access-date={{dat|2012|01|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131111125915/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2155&amp;prop_id=227 |archivedate={{dat|2013|11|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1864. gadā „[[Latviešu Avīzes]]” publicēja viņa pirmo rakstu par pagasta tiesnešu vēlēšanām.
  
1866. gadā Māters kļuva par [[Diždzelde]]s tiesas rakstvedi, izpildīdams arī Mazdzeldas, [[Briņķu pagasts|Briņķu]], [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu]] un [[Lēnas]] pagastu rakstveža pienākumus. Pēc tam viņš bija [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] kroņa muižu inspektora rakstvedis, vēlāk rakstvedis [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Putnēnmuiža|Putnenes]] un [[Kandavas pagasts|Kandavas]] muižas pagastos, tad [[Piltenes maģistrāts|Piltenes maģistrātā]] (1871—1872). Piltenē Māters palīdzēja nodibināt Piltenes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, sarakstot tai statūtus un programmu. 
[[Kurzemes gubernators]] [[Pauls fon Lilienfelds]] pēc maģistrātā veiktās revīzijas 1873. gadā uzaicināja viņu strādāt par savas bibliotēkas pārzini, bet vēlāk par savu personīgo rakstu kolektoru.

Līdztekus tam Māteru Juris strādāja par [[Kurzemes guberņa]]s tipogrāfijas inspektoru [[Jelgava|Jelgavā]], kur viņš tulkoja Krievijas Impērijas likumus vācu un latviešu valodā. Šajā laikā viņš palīdzēja aizstāvēt latviešu zemnieku tiesības tiesas priekšā. Māteru Juris latviešu valodā ieviesa vairākus juridiskos terminus, piemēram, „laulības pārkāpšana” (laulības „laušanas” vietā), „nāves sods”, „sodu likumi”.&lt;ref&gt;[http://termini.lza.lv/article.php?id=15 Valentīna Skujiņa, Mairika Ķirīte. Termins vārdnīcā kā terminzinātnes attīstības un valodas bagātināšanas avots.]&lt;/ref&gt;

1875. gadā viņš uzsāka patstāvīgu izdevējdarbību un līdz 1880. gadam izdeva lauksaimniecības nedēļas laikrakstu „[[Baltijas Zemkopis]]” 3000 eksemplāru lielā tirāžā, pēc tam pirmo latviešu juridisko laikrakstu „[[Tiesu Vēstnesis]]” (1880—1884). Sakarā ar nopietnām naudas problēmām viņš 1882. gadā nokļuva parādu cietumā un 1884. gadā bija spiests pārtraukt žurnāla izdošanu. 
Pēkšņi miris 1885. gada 4. februārī ar trieku, apbedīts Jelgavas Jāņa kapos. Bērēs Juri Māteru no Jelgavas Sv. Annas baznīcas pēdējā gaitā pavadīja vairāk kā tūkstotis cilvēku.

=== Sabiedriskā darbība ===
Lai vājinātu [[Rīgas Latviešu biedrība]]s autoritāti Kurzemē, J. Māters [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku]] laikā 1880. gadā nodibināja [[Jelgavas Latviešu biedrība|Jelgavas Latviešu biedrību]], baudīja Kurzemes gubernatora Paula Lilienfelda labvēlību — savos laikrakstos uzbrukdams Rīgas Latviešu biedrībai, ka tā nepamatoti lietojot tautas vadones („māmuļas”) vārdu, ka tā pārstāvot tikai latviešu pilsētniekus un aizmirstot, ka tautas pamats ir zemnieki. Postulēja domu, ka tautas vadība pienāktos „latviešu [[muižniecība]]i”, par kādu ar laiku izveidotos latviešu lielgruntniecība, tāpēc aicināja iepirkt mājas. Māters aizrāvās ar [[Slavofili|slavofilu]] idejām, propagandēdams domu par latviešu muižniecību, viņš vienlaikus aizstāvēja [[Baltijas pārkrievošana|Baltijas pārkrievošanu]]: ''Mēs nevaram būt valsts valstī, tāpēc jāmācās [[krievu valoda]]... Baltijas guberņa pieder pie Krievijas kā kura katra guberņa, un mūsu pavalstnieku pienākums spiež mūs tuvoties krievu tautai''.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;Švābe, Arveds. Latvijas Vēsture 1800–1914. 2. izdevums. – [Upsala]: Daugava, 1962. 511. lpp.&lt;/ref&gt; 1878. gadā, kad tika apspriesti projekti par [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāga]] reformēšanu, Māters prasīja ievest krievu zemstes, apgalvodams, ka: ''Latvieši nekad nekops citādu garu nekā valdība vēlas, nekā tas tiek kopts visā Krievijā''.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;

== Piemiņa ==
Pēc Latvijas Republikas dibināšanas agrākajai Kannulējēju ielai Jelgavā piešķīra Jura Mātera vārdu (1924), [[Latvijas PSR|LPSR]] laikā tā tika pārdēvēta par Andreja Upīša ielu (1950), pēc neatkarības atgūšanas par [[Mātera iela (Jelgava)|Mātera ielu]] (1990). Arī [[Aizpute|Aizputē]], [[Auce|Aucē]], [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[Piltene|Piltenē]] un [[Rīga|Rīgā]] ir Jura Mātera ielas, viņa vārdā nosaukta [[Kazdanga]]s Māteru Jura pamatskola. 
1935. gadā Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas apkaimē Valsts Prezidents [[Alberts Kviesis]] atklāja [[Teodors Zaļkalns|Teodora Zaļkalna]] veidotu Māteru Jura pieminekli. 1995. gadā arī Jelgavā tika atklāts piemiņas akmens.

== Darbi ==
* Georg Mather. ''Sammlung der Gesetze und Verordnungen ...'' Mitau, 1876 (vāciski)
* ''Likumi un nosacījumi par pagastu valdīšanu un policiju Kurzemes guberņā''. Kurzemes gubernatora P. f. Lilienfelda uzdevumā un uz Kurzemes guberņas pārvaldes pavēli sastādījis G. Mathers, Jelgavā I877. 
* ''Kas ievērojams pie pagastu amata vīru celšanām? Cienīšanas zīme, pasniegta Kurzemes un Vidzemes pagastu pilnām sapulcēm un vietnieku pulkiem'', Rīgā 1881.
* ''Vidzemes un Kurzemes privāttiesību likumu grāmata''. Sistemātiski sastādīta no G. Mathera, Liepājā 1885.

== Romāni ==
* „Sadzīves viļņi: oriģinālromāns iz Baltijas sadzīves&quot; iespiests &quot;Baltijas Zemkopja” literāriskā pielikumā (1879), vēlāk atsevišķā grāmatā (1892). (Atkārtoti izdots izdevniecībā A. Gulbis, 1935. — 347 lappuses, &quot;Zinātne&quot;, 1994. — 314 lappuses)&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Sadzīves vil̦n̦i: orig̓inālromāns iz Baltijas sadzīves|url=https://books.google.lv/books/about/Sadz%C4%ABves_vil%CC%A6n%CC%A6i.html?id=WUfJAAAACAAJ&amp;redir_esc=y&amp;hl=lv|publisher=Zinātne|date=1994|isbn=978-5-7966-1072-5|first=Māteru|last=Juris}}&lt;/ref&gt;
* „Patriotisms un mīlestība: vēsturisks oriģinālromāns” Tiesu Vēstneša literāriskā pielikumā (1880—1881). (Atkārtoti izdots izdevniecībā „Orients”, 1936. — 264 lappuses)
* „Māteru Jura Kopoti raksti”: Līgotņu Jēkaba [pseud.] sakopojumā un redakcijā. 1.—4. sējumi. A. Gulbja apgāds, 1924. — 1236 lpp.&lt;ref&gt;[http://alisepublic.saeima.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx?crit0=auth&amp;op0=%25LIKE%25&amp;val0=M%C4%81teru%2C+Juris&amp;bop1=AND&amp;crit1=auth&amp;op1=%3D&amp;val1= alisepublic.saeima.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20161001084705/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/8avizh.htm#H1 Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture.]
* [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSave_LATVIAARCHL&amp;Type=text/html&amp;Locale=latvian-skin-custom&amp;Path=LAK/1935/06/18&amp;ID=Ar00104 Valsts Prezidenta A. Kvieša Māteru Jura pieminekļa atklāšanas gadījumā Kazdangā teiktā runa. &quot;Latvijas Kareivis&quot; 1935. gada 18. jūnijs]{{Novecojusi saite}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Māteru Juris}}
[[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas publicisti]]
[[Kategorija:Latviešu tulkotāji]]
[[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Jaunlatvieši]]</text>
      <sha1>khvxznavl2nr55gg25tfp82yy8f812t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hubei</title>
    <ns>0</ns>
    <id>189541</id>
    <revision>
      <id>4518110</id>
      <parentid>3807129</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:30:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518110</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5341" sha1="jlitwx3ae4su4v2b9rn7g7w0d9vf339" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Hubei
| official_name           = 湖北省
| settlement_type         = Ķīnas province
| image_skyline           = 
| imagesize               = 
| image_caption           = 
| image_flag              = 
| image_shield            = 
| capital                 = [[Uhaņa]]
| largest_city            = 
| official_language       = 
| spoken_language         = 
| image_map               = Hubei in China (+all claims hatched).svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = Hubei atrašanās vieta Ķīnā
| subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name        = {{CHN}}
| established_title       = 
| established_date        = 
| government_footnotes    = 
| government_type         = 
| governing_body          = 
| leader_party            = 
| leader_title            = 
| leader_name             = 
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 185900
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_water_percent      = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| elevation_min_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 57237740
| population_as_of        = 2010. gadā
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| timezone                = UTC
| utc_offset              = +8
| timezone_DST            = 
| utc_offset_DST          = 
| website                 = {{URL|http://www.hubei.gov.cn/}}
| footnotes               = 
}}

'''Hubei province'''&lt;ref&gt;{{Planēta}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Lielais pasaules atlants}}&lt;/ref&gt; ({{val|zh|湖北省}}, {{zh-p|Húběi Shěng}}) ir viena no [[Ķīna]]s 22 [[Ķīnas provinces|provincēm]]. Province atrodas valsts centrālajā reģionā. Provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Uhaņa]]. 2010. gadā Hubei provincē dzīvoja 57,23 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 95,6% ir [[haņi]]. Šī pēc iedzīvotāju skaita ir devītā lielākā province valstī.

== Vēsture ==
Hubei teritorija ir viens no senāk apdzīvotajiem Ķīnas reģioniem. Senatnē mūsdienu provinces teritorija bija cieši saistīta ar [[Ču valsts|Ču valsti]], kas pastāvēja [[Džou dinastija|Džou dinastijas]] laikā un bija viena no nozīmīgākajām valstīm [[Karojošo valstu periods|Karojošo valstu periodā]]. 223. gadā p.m.ē. Ču valsti iekaroja [[Cjiņu dinastija|Cjiņu valsts]], bet pēc Ķīnas apvienošanas teritorija tika iekļauta [[Cjiņu dinastija|Cjiņu dinastijas]] pārvaldītajā impērijā.

[[Haņu dinastija|Haņu dinastijas]] laikā reģions kļuva par nozīmīgu lauksaimniecības un tirdzniecības centru, ko veicināja tā atrašanās pie [[Jandzi]] upes un tās pietekām. Turpmākajos gadsimtos Hubei teritorija vairākkārt tika sadalīta starp dažādām administratīvajām vienībām un Ķīnas valstīm. Trīs valstu periodā par reģionu cīnījās vairākas konkurējošas valstis. 208. gadā netālu no mūsdienu Hubei teritorijas notika [[Sarkano klinšu kauja]], kas būtiski ietekmēja turpmāko Ķīnas politisko sadalījumu.

Mūsdienu Hubei provinces administratīvās robežas lielā mērā izveidojās [[Cjinu dinastija|Cjinu dinastijas]] laikā. 1664. gadā agrākā Huguanas province tika sadalīta Hubei un [[Hunaņa|Hunaņas]] provincēs. Nosaukums ''Hubei'' burtiski nozīmē «uz ziemeļiem no ezera», norādot uz provinces atrašanos uz ziemeļiem no [[Duntina ezers|Duntina ezera]].

19. gadsimtā reģions kļuva par vienu no Ķīnas ekonomiski un militāri nozīmīgākajiem apgabaliem. [[Uhaņa]] un jo īpaši Hankou attīstījās par nozīmīgiem [[Jandzi]] baseina tirdzniecības centriem. [[Taipinu sacelšanās]] laikā provinces teritorijā notika vairākas militāras operācijas. 19. gadsimta beigās Hubei kļuva arī par vienu no Ķīnas modernizācijas centriem, kur tika attīstīta rūpniecība, dzelzceļš un modernizēti bruņotie spēki.

1911. gada 10. oktobrī Uhaņas sastāvā esošajā [[Učana|Učanā]] sākās [[Učanas sacelšanās]], kas kļuva par [[Siņhajas revolūcija|Siņhajas revolūcijas]] sākumu. Revolūcijas rezultātā tika gāzta [[Cjinu dinastija]] un 1912. gadā izveidota [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]].

[[Otrais Ķīnas—Japānas karš|Otrā Ķīnas—Japānas kara]] laikā Hubei bija stratēģiski nozīmīgs reģions. 1938. gadā notika plašā [[Uhaņas kauja]], pēc kuras pilsētu ieņēma [[Japānas Impērija|Japānas]] karaspēks. Japānas okupācija turpinājās līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1945. gadā.

Pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām 1949. gadā Hubei tika iekļauta jaunizveidotajā [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republikā]]. Turpmākajās desmitgadēs province kļuva par nozīmīgu rūpniecības, transporta un hidroenerģētikas centru. 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā provinces rietumos uz [[Jandzi]] tika uzbūvēts Trīs aizu aizsprosts, kas ir viens no pasaulē lielākajiem hidroelektrostaciju kompleksiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ķīna-aizmetnis}}

{{Ķīnas provinces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hubei]]</text>
      <sha1>jlitwx3ae4su4v2b9rn7g7w0d9vf339</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518111</id>
      <parentid>4518110</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:31:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518111</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5364" sha1="qt00so9tlz9q01a77943z5p7601qwhx" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Hubei
| official_name           = 湖北省
| settlement_type         = Ķīnas province
| image_skyline           =Xiling_Gorge_2016_2.jpg 
| imagesize               = 
| image_caption           = 
| image_flag              = 
| image_shield            = 
| capital                 = [[Uhaņa]]
| largest_city            = 
| official_language       = 
| spoken_language         = 
| image_map               = Hubei in China (+all claims hatched).svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = Hubei atrašanās vieta Ķīnā
| subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name        = {{CHN}}
| established_title       = 
| established_date        = 
| government_footnotes    = 
| government_type         = 
| governing_body          = 
| leader_party            = 
| leader_title            = 
| leader_name             = 
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 185900
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_water_percent      = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| elevation_min_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 57237740
| population_as_of        = 2010. gadā
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| timezone                = UTC
| utc_offset              = +8
| timezone_DST            = 
| utc_offset_DST          = 
| website                 = {{URL|http://www.hubei.gov.cn/}}
| footnotes               = 
}}

'''Hubei province'''&lt;ref&gt;{{Planēta}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Lielais pasaules atlants}}&lt;/ref&gt; ({{val|zh|湖北省}}, {{zh-p|Húběi Shěng}}) ir viena no [[Ķīna]]s 22 [[Ķīnas provinces|provincēm]]. Province atrodas valsts centrālajā reģionā. Provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Uhaņa]]. 2010. gadā Hubei provincē dzīvoja 57,23 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 95,6% ir [[haņi]]. Šī pēc iedzīvotāju skaita ir devītā lielākā province valstī.

== Vēsture ==
Hubei teritorija ir viens no senāk apdzīvotajiem Ķīnas reģioniem. Senatnē mūsdienu provinces teritorija bija cieši saistīta ar [[Ču valsts|Ču valsti]], kas pastāvēja [[Džou dinastija|Džou dinastijas]] laikā un bija viena no nozīmīgākajām valstīm [[Karojošo valstu periods|Karojošo valstu periodā]]. 223. gadā p.m.ē. Ču valsti iekaroja [[Cjiņu dinastija|Cjiņu valsts]], bet pēc Ķīnas apvienošanas teritorija tika iekļauta [[Cjiņu dinastija|Cjiņu dinastijas]] pārvaldītajā impērijā.

[[Haņu dinastija|Haņu dinastijas]] laikā reģions kļuva par nozīmīgu lauksaimniecības un tirdzniecības centru, ko veicināja tā atrašanās pie [[Jandzi]] upes un tās pietekām. Turpmākajos gadsimtos Hubei teritorija vairākkārt tika sadalīta starp dažādām administratīvajām vienībām un Ķīnas valstīm. Trīs valstu periodā par reģionu cīnījās vairākas konkurējošas valstis. 208. gadā netālu no mūsdienu Hubei teritorijas notika [[Sarkano klinšu kauja]], kas būtiski ietekmēja turpmāko Ķīnas politisko sadalījumu.

Mūsdienu Hubei provinces administratīvās robežas lielā mērā izveidojās [[Cjinu dinastija|Cjinu dinastijas]] laikā. 1664. gadā agrākā Huguanas province tika sadalīta Hubei un [[Hunaņa|Hunaņas]] provincēs. Nosaukums ''Hubei'' burtiski nozīmē «uz ziemeļiem no ezera», norādot uz provinces atrašanos uz ziemeļiem no [[Duntina ezers|Duntina ezera]].

19. gadsimtā reģions kļuva par vienu no Ķīnas ekonomiski un militāri nozīmīgākajiem apgabaliem. [[Uhaņa]] un jo īpaši Hankou attīstījās par nozīmīgiem [[Jandzi]] baseina tirdzniecības centriem. [[Taipinu sacelšanās]] laikā provinces teritorijā notika vairākas militāras operācijas. 19. gadsimta beigās Hubei kļuva arī par vienu no Ķīnas modernizācijas centriem, kur tika attīstīta rūpniecība, dzelzceļš un modernizēti bruņotie spēki.

1911. gada 10. oktobrī Uhaņas sastāvā esošajā [[Učana|Učanā]] sākās [[Učanas sacelšanās]], kas kļuva par [[Siņhajas revolūcija|Siņhajas revolūcijas]] sākumu. Revolūcijas rezultātā tika gāzta [[Cjinu dinastija]] un 1912. gadā izveidota [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]].

[[Otrais Ķīnas—Japānas karš|Otrā Ķīnas—Japānas kara]] laikā Hubei bija stratēģiski nozīmīgs reģions. 1938. gadā notika plašā [[Uhaņas kauja]], pēc kuras pilsētu ieņēma [[Japānas Impērija|Japānas]] karaspēks. Japānas okupācija turpinājās līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1945. gadā.

Pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām 1949. gadā Hubei tika iekļauta jaunizveidotajā [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republikā]]. Turpmākajās desmitgadēs province kļuva par nozīmīgu rūpniecības, transporta un hidroenerģētikas centru. 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā provinces rietumos uz [[Jandzi]] tika uzbūvēts Trīs aizu aizsprosts, kas ir viens no pasaulē lielākajiem hidroelektrostaciju kompleksiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ķīna-aizmetnis}}

{{Ķīnas provinces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hubei]]</text>
      <sha1>qt00so9tlz9q01a77943z5p7601qwhx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sarkanais laukums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>189709</id>
    <revision>
      <id>4518202</id>
      <parentid>4227407</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:10:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518202</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4794" sha1="l1w9mtf7516kwmafjbbbbb9gyri06lp" xml:space="preserve">{{Pasaules mantojuma objekta infokaste
| WHS         = Kremlis un Sarkanais laukums
| image       = RedSquare (pixinn.net).jpg
| imagesize   = 
| caption     = Sarkanais laukums no [[Vasilija Svētlaimīgā katedrāle]]s
| Country     = 
| Location    = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| Type        = Kultūra
| Criteria    = i, ii, iv, vi
| ID          = 545
| Region      = Eiropa un Ziemeļamerika
| Year        = 1991
| Session     = 14.
| Extension   = 
| Danger      = 
| map_type            = Maskavas centrs#Maskava
| map_caption         = 
| map_alt             = 
| map_size            = 
| latd  = 55 | latm  = 45 | lats  = 15 | latNS  = N
| longd = 37 | longm = 37 | longs = 12 | longEW = E
| coordinates_type    = 
| coordinates_region  = 
| coordinates_display = 
| coordinates_format  = 
| child      = 
| embedded   =
}}
&lt;mapframe text=&quot;Sarkanais laukums&quot; width=260 height=260 zoom=16 &gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q41116&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;
'''Sarkanais laukums''' ({{val|ru|Красная площадь}} — ‘Krāšņais laukums’) ir pilsētas laukums [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]. Tas nošķir pašreizējo [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] rezidenci un Krievijas valdības sanāksmes vietu [[Kremlis|Kremli]] no vēsturiskā tirgotāju rajona [[Kitajgoroda]]s. Tā kā galvenās ielas iet visos virzienos no Sarkanā laukuma, tas tiek uzskatīts par Maskavas un visas Krievijas centrālo laukumu. Kopējā laukuma platība sasniedz 23 100 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. Kopā ar Kremli 1990. gadā tas tika iekļauts [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://whc.unesco.org/en/list/545|title=Kremlin and Red Square, Moscow|publisher=Unesco.org|accessdate={{dat|2012|5|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Sarkanā laukuma teritorija izveidojās 15. gadsimta beigās pēc [[Maskavas Kremlis|Maskavas Kremļa]] pārbūves. Pēc vairākiem ugunsgrēkiem ap Kremļa austrumu sienu tika nojauktas koka ēkas, izveidojot plašu atklātu laukumu. Sākotnēji tas kalpoja galvenokārt kā tirgus vieta un tika dēvēts par Tirdzniecības laukumu. Vēlāk plaši lietots bija arī nosaukums Ugunsgrēka laukums, jo apkaimē bieži izcēlās ugunsgrēki.

16. gadsimtā laukuma dienvidu daļā tika uzcelta Svētā Vasīlija katedrāle, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Maskavas arhitektūras simboliem. Laukums pakāpeniski ieguva reprezentatīvu un politisku nozīmi. Tā tuvumā atradās tirgotāju rindas, valsts iestādes un reliģiskās celtnes.

Nosaukums „Sarkanais laukums” nostiprinājās 17. gadsimtā. Vārds ''красный'' senajā krievu valodā varēja nozīmēt ne tikai „sarkans”, bet arī „skaists” vai „krāšņs”, tādēļ laukuma nosaukums sākotnēji bija saistīts ar tā reprezentatīvo nozīmi, nevis ar sarkano krāsu vai vēlākajiem politiskajiem simboliem.

18. un 19. gadsimtā laukums vairākkārt tika pārbūvēts. Pēc [[1812. gada karš|1812. gada kara]] un Maskavas ugunsgrēka tika atjaunotas un pārveidotas vairākas apkārtējās ēkas. 19. gadsimta beigās laukuma austrumu pusē tika uzcelta pašreizējā [[GUM]] ēka, bet laukuma ziemeļu daļā — Valsts vēstures muzejs.

Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] Sarkanais laukums kļuva par vienu no galvenajām [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] politisko ceremoniju un valsts propagandas norises vietām. Pie Kremļa sienas tika izveidota [[Kremļa sienas nekropole]], bet pēc [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] nāves 1924. gadā laukumā tika uzcelts [[Ļeņina mauzolejs]].

Padomju periodā Sarkanajā laukumā regulāri notika militārās parādes, valsts svētku demonstrācijas un citi masu pasākumi. Īpaši nozīmīga bija 1941. gada 7. novembra militārā parāde, kas notika laikā, kad [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Austrumu frontē Vācijas karaspēks atradās Maskavas tuvumā. Daļa karavīru pēc parādes devās tieši uz fronti. 1945. gada 24. jūnijā laukumā notika Uzvaras parāde, atzīmējot uzvaru pār [[Nacistiskā Vācija|Nacistisko Vāciju]].

Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] Sarkanais laukums saglabāja savu nozīmi kā Krievijas valsts ceremoniju un nozīmīgu sabiedrisko pasākumu norises vieta. Kopā ar Maskavas Kremli tas 1990. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}
{{PSRS-aizmetnis}}
{{Krievija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā]]
[[Kategorija:Maskava]]
[[Kategorija:Laukumi Krievijā]]</text>
      <sha1>l1w9mtf7516kwmafjbbbbb9gyri06lp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518331</id>
      <parentid>4518202</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T05:57:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4518331</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4808" sha1="i9muolhx2faoihzbpsixh3n72lpwbjw" xml:space="preserve">{{Pasaules mantojuma objekta infokaste
| WHS         = Kremlis un Sarkanais laukums
| image       = RedSquare (pixinn.net).jpg
| imagesize   = 
| caption     = Sarkanais laukums no [[Vasilija Svētlaimīgā katedrāle]]s
| Country     = 
| Location    = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| Type        = Kultūra
| Criteria    = i, ii, iv, vi
| ID          = 545
| Region      = Eiropa un Ziemeļamerika
| Year        = 1991
| Session     = 14.
| Extension   = 
| Danger      = 
| map_type            = Maskavas centrs#Maskava
| map_caption         = 
| map_alt             = 
| map_size            = 
| latd  = 55 | latm  = 45 | lats  = 15 | latNS  = N
| longd = 37 | longm = 37 | longs = 12 | longEW = E
| coordinates_type    = 
| coordinates_region  = 
| coordinates_display = 
| coordinates_format  = 
| child      = 
| embedded   =
}}
&lt;mapframe text=&quot;Sarkanais laukums&quot; width=260 height=260 zoom=16 &gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q41116&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;
'''Sarkanais laukums''' ({{val|ru|Красная площадь}} — ‘Krāšņais laukums’) ir pilsētas laukums [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]. Tas nošķir pašreizējo [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] rezidenci un Krievijas valdības sanāksmes vietu [[Kremlis|Kremli]] no vēsturiskā tirgotāju rajona [[Kitajgoroda]]s. Tā kā galvenās ielas iet visos virzienos no Sarkanā laukuma, tas tiek uzskatīts par Maskavas un visas Krievijas centrālo laukumu. Kopējā laukuma platība sasniedz 23 100 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. Kopā ar Kremli 1990. gadā tas tika iekļauts [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://whc.unesco.org/en/list/545|title=Kremlin and Red Square, Moscow|publisher=Unesco.org|accessdate={{dat|2012|5|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Sarkanā laukuma teritorija izveidojās 15. gadsimta beigās pēc [[Maskavas Kremlis|Maskavas Kremļa]] pārbūves. Pēc vairākiem ugunsgrēkiem ap Kremļa austrumu sienu tika nojauktas koka ēkas, izveidojot plašu atklātu laukumu. Sākotnēji tas kalpoja galvenokārt kā tirgus vieta un tika dēvēts par Tirdzniecības laukumu. Vēlāk plaši lietots bija arī nosaukums Ugunsgrēka laukums, jo apkaimē bieži izcēlās ugunsgrēki.

16. gadsimtā laukuma dienvidu daļā tika uzcelta Svētā Vasīlija katedrāle, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Maskavas arhitektūras simboliem. Laukums pakāpeniski ieguva reprezentatīvu un politisku nozīmi. Tā tuvumā atradās tirgotāju rindas, valsts iestādes un reliģiskās celtnes.

Nosaukums „Sarkanais laukums” nostiprinājās 17. gadsimtā. Vārds ''красный'' senajā krievu valodā varēja nozīmēt ne tikai „sarkans”, bet arī „skaists” vai „krāšņs”, tādēļ laukuma nosaukums sākotnēji bija saistīts ar tā reprezentatīvo nozīmi, nevis ar sarkano krāsu vai vēlākajiem politiskajiem simboliem.

18. un 19. gadsimtā laukums vairākkārt tika pārbūvēts. Pēc [[1812. gada karš|1812. gada kara]] un Maskavas ugunsgrēka tika atjaunotas un pārveidotas vairākas apkārtējās ēkas. 19. gadsimta beigās laukuma austrumu pusē tika uzcelta pašreizējā [[GUM (veikals)|GUM]] ēka, bet laukuma ziemeļu daļā — Valsts vēstures muzejs.

Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] Sarkanais laukums kļuva par vienu no galvenajām [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] politisko ceremoniju un valsts propagandas norises vietām. Pie Kremļa sienas tika izveidota [[Kremļa sienas nekropole]], bet pēc [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] nāves 1924. gadā laukumā tika uzcelts [[Ļeņina mauzolejs]].

Padomju periodā Sarkanajā laukumā regulāri notika militārās parādes, valsts svētku demonstrācijas un citi masu pasākumi. Īpaši nozīmīga bija 1941. gada 7. novembra militārā parāde, kas notika laikā, kad [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Austrumu frontē Vācijas karaspēks atradās Maskavas tuvumā. Daļa karavīru pēc parādes devās tieši uz fronti. 1945. gada 24. jūnijā laukumā notika Uzvaras parāde, atzīmējot uzvaru pār [[Nacistiskā Vācija|Nacistisko Vāciju]].

Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] Sarkanais laukums saglabāja savu nozīmi kā Krievijas valsts ceremoniju un nozīmīgu sabiedrisko pasākumu norises vieta. Kopā ar Maskavas Kremli tas 1990. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}
{{PSRS-aizmetnis}}
{{Krievija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā]]
[[Kategorija:Maskava]]
[[Kategorija:Laukumi Krievijā]]</text>
      <sha1>i9muolhx2faoihzbpsixh3n72lpwbjw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunkalsnava (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>191957</id>
    <revision>
      <id>4518405</id>
      <parentid>4421436</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T09:18:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 4 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518405</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10588" sha1="dg1yfac6k253dyibzoxi122cq2ccjyo" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa staciju|ciemu|Jaunkalsnava}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Jaunkalsnava
| tips                = stacija
| attēls              = Jaunkalsnavas stacija 23.JPG
| attēla_apraksts     = Jaunkalsnavas stacijas ēka
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]]
| atvērta             = 1903
| citi_nosaukumi      = 
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2 
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 4 + strupceļi un atzars&lt;br /&gt;uz spirta rūpnīcu
| adrese              = Jaunkalsnava, Kalsnavas pag.,&lt;br /&gt;Madonas nov., LV-4860&lt;ref&gt;[http://jaunkalsnava-dzelzcela-stacija.infolapa.zl.lv/ &quot;Jaunkalsnava&quot;, dzelzceļa stacija]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| latd  = 56 | latm  = 41 | lats  = 13.6 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 58 | longs = 34.7 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņas]] (19 km), [[Madona (stacija)|Madona]] (26 km) &lt;br /&gt; [[Veseta (stacija)|Veseta]] (14 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Spīgana (stacija)|Spīgana]] (10 km), [[Kalsnava (stacija)|Kalsnava]] (6 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 131
}}
{{Pļaviņas — Gulbene|collapse=yes}}
'''Jaunkalsnava''' ir [[dzelzceļa stacija]] līnijā [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]. Tā atrodas [[Jaunkalsnava]]s ciemā [[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagastā]]. Stacijā pastāv kā pasažieru, tā kravas satiksme, kuras apjomi gan ir nelieli. Stacijā pietur [[dīzeļvilciens|dīzeļvilcieni]] maršrutos Rīga—Madona un Rīga—Gulbene. Stacijai pieslēdzas pievedceļš uz Kalsnavas spirta rūpnīcu, kā arī netālu no Pļaviņu virziena sliežu izvērsuma atzarojas līnija [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]]. 

No 2021. gada 1. jūnija atjaunota regulāra pasažieru satiksme caur Jaunkalsnavu līdz Gulbenei piektdienās, sestdienās un svētdienās (atpakaļ uz Rīgu divas reizes sestdienās un vienreiz svētdienās).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/lv/jaunumi/sabiedrisk%C4%81-transporta-padome-tiek-iepaz%C4%ABstin%C4%81ta-ar-r%C4%ABc%C4%ABbas-pl%C4%81nu-vilcienu-kust%C4%ABbas |title=Sabiedriskā transporta padome tiek iepazīstināta ar rīcības plānu vilcienu kustības apstāšanās gadījumā; lemj par vilcienu reisu pagarināšanu līdz Madonai un Gulbenei |access-date={{dat|2021|05|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210420110402/http://www.atd.lv/lv/jaunumi/sabiedrisk%C4%81-transporta-padome-tiek-iepaz%C4%ABstin%C4%81ta-ar-r%C4%ABc%C4%ABbas-pl%C4%81nu-vilcienu-kust%C4%ABbas }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/lv/jaunumi/nodro%C5%A1inot-pasa%C5%BEieriem-iesp%C4%93ju-%C4%81tr%C4%81k-%C4%93rt%C4%81k-un-l%C4%93t%C4%81k-nok%C4%BC%C5%ABt-galam%C4%93r%C4%B7%C4%AB-no-1-j%C5%ABnija-vilciens |title=Nodrošinot pasažieriem iespēju ātrāk, ērtāk un lētāk nokļūt galamērķī, no 1. jūnija vilciens līdz Madonai kursēs katru dienu, bet līdz Gulbenei – nedēļas nogalēs |access-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210422203037/http://www.atd.lv/lv/jaunumi/nodro%C5%A1inot-pasa%C5%BEieriem-iesp%C4%93ju-%C4%81tr%C4%81k-%C4%93rt%C4%81k-un-l%C4%93t%C4%81k-nok%C4%BC%C5%ABt-galam%C4%93r%C4%B7%C4%AB-no-1-j%C5%ABnija-vilciens }}&lt;/ref&gt; Savukārt līdz Madonai caur Jaunkalsnavu satiksme nodrošināta katru dienu.

{| class=&quot;wikitable&quot;
!Pārvadātājs
!Maršruts
!Situācija
!Kursē
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} &quot;Pasažieru Vilciens&quot;
|Rīga - Madona
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,-,6,7
|-
|Madona - Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| 1,2,3,4,5,-,7
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|{{flaga|Latvija}} &quot;Pasažieru Vilciens&quot;
|Rīga - Gulbene
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,-,5,6,7
|-
|Gulbene - Rīga
|&lt;span style=&quot;color:#00CD00;&quot;&gt;'''Spēkā'''&lt;/span&gt;
| -,-,-,-,-,6,7
|}

== Vēsture ==
Stacija Jaunkalsnavā ierīkota reizē ar [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Valka]] uzbūvēšanu.&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 110. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; Agrāk no stacijas bija atzars līdz smilšu karjeram pie [[Arona]]s upes, kā arī šaursliežu atzars, kas beidzās pie [[Aiviekste]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kartes.gisnet.lv/?zoom=7&amp;lat=56.68245&amp;lon=25.99427&amp;layers=0B0000000FFFFFFFTTT |title=PSRS Ģenerālštāba topogrāfiskā karte |access-date={{dat|2013|11|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306113726/http://kartes.gisnet.lv/?zoom=7&amp;lat=56.68245&amp;lon=25.99427&amp;layers=0B0000000FFFFFFFTTT |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; 20. gadsimta 80. gados no stacijas uzbūvēts atzars uz Vesetas grants karjeru.

Kopš 2015. gada 2. februāra dīzeļvilciens Rīga—Madona kursēja tikai 2 reizes nedēļā — piektdienas un svētdienas vakaros, bet atpakaļ no Madonas uz Rīgu sestdienas un pirmdienas agros rītos.

2018. gadā caur Jaunkalsnavu kursēja 2 maršruta Rīga—Gulbene—Rīga reisi — 1. septembrī uz pasākumiem &quot;Bānīša svētki&quot;, &quot;Bānītim 115&quot; un izglītojošā un interaktīvā centra &quot;Dzelzceļš un Tvaiks&quot; atvēršana Gulbenes dzelzceļa stacijā&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPProtokols_05012018%20%28003%29.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-k%25C4%2581rt%25C4%2593j%25C4%2581s-s%25C4%2593des-protokoli STP kārtējās sēdes protokols Nr. 1, 2018. gada 5. janvārī]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un 1./2. jūlijā, lai atvieglotu nokļūšanu Rīgā Dziesmu un deju svētku dalībniekiem (šis reiss Jaunkalsnavā nepieturēja).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12049/1-un-2-julija-norikots-vilciens-gulbenes-virziena/ |title=1. un 2. jūlijā norīkots vilciens Gulbenes virzienā |access-date={{dat|2018|06|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211129142302/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12049/1-un-2-julija-norikots-vilciens-gulbenes-virziena/ }}&lt;/ref&gt;

2019. gadā caur Jaunkalsnavu notika 3 dīzeļvilciena Rīga—Madona—Gulbene reisi: 18. maijā, 27. jūlijā un 7. septembrī (uz Bānīša 116. gadadienas svētkiem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_14122018.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr. 4, 2018. gada 14. decembrī |access-date=2018. gada 31. Decembris |archive-date=2020. gada 24. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201024034915/http://atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_14122018.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi }}&lt;/ref&gt;

Kopš 2019. gada 8. jūnija Madonas virzienā caur Jaunkalsnavu bija izmainīts kustības saraksts — uz Madonu piektdienu vakaros, atpakaļ uz Rīgu sestdienu rītos, bet svētdienās reiss turp un atpakaļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12237/no-8-junijaizmainas-lielvardes-plavinu-krustpils-un-madonas-virziena-vilcienu-sarakstos/ |title=No 8. jūnija izmaiņas Lielvārdes, Pļaviņu, Krustpils un Madonas virziena vilcienu sarakstos |access-date={{dat|2019|06|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190609055111/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12237/no-8-junijaizmainas-lielvardes-plavinu-krustpils-un-madonas-virziena-vilcienu-sarakstos/ |archivedate={{dat|2019|06|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2020. gadā caur Jaunkalsnavu notika 2 dīzeļvilciena Rīga—Madona—Gulbene reisi: 25. jūlijā (uz Gulbenes pilsētas svētkiem) un 5. septembrī (uz Bānīša 117. gadadienas svētkiem).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_28022020.pdf |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr. 1, 2020. gada 28. februārī |access-date=2020. gada 9. Marts |archive-date=2020. gada 22. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201022095158/http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_28022020.pdf }}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Jaunkalsnavas stacija 14.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Madonas virziena sliežu izvērsums&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jaunkalsnavas stacija 21.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Jaunkalsnavas stacijas ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jaunkalsnavas stacija 32.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dīzeļvilciens pie stacijas perona&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jaunkalsnavas stacija 19.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Rezerves sliedes Jaunkalsnavas stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jaunkalsnavas stacija 11.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Jaunkalsnavas stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jaunkalsnavas stacija 01.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Vesetas tilts pie Jaunkalsnavas stacijas (fonā Kalsnavas spirta rūpnīca)&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jaunkalsnavas stacija 17.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Luksofori Madonas virziena sliežu izvērsumā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jaunkalsnavas stacija 03.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pļaviņu virziena sliežu izvērsums&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Jaunkalsnavas stacija 24.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Puķu dobe, noformēta kā vilciens&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Dīzeļvilciens DR1AM-291.1.png|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dīzeļvilciens Jaunkalsnavā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Jaunkalsnava railway station|Jaunkalsnavas stacija}}
* [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&amp;lat=56.68533&amp;lon=25.97607&amp;layers=B00000000FFFFFFFTTT Jaunkalsnavas stacija ar atzaru uz spirta rūpnīcu PSRS Ģenerālštāba topogrāfiskajā kartē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191205225932/http://kartes.gisnet.lv/?zoom=9&amp;lat=56.68533&amp;lon=25.97607&amp;layers=B00000000FFFFFFFTTT |date={{dat|2019|12|05||bez}} }}
* [http://railwayz.info/photolines/showstation.php?stat_id=1023 Jaunkalsnavas stacijas fotogrāfijas]{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}}
* [http://www.youtube.com/watch?v=QRXlGQTHu6s Pasažieru vilciens pienāk Jaunkalsnavas stacijā (video)]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Jaunkalsnava]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Gulbene stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>dg1yfac6k253dyibzoxi122cq2ccjyo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Spānijas Impērija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>191989</id>
    <revision>
      <id>4518214</id>
      <parentid>4067764</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:20:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518214</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9489" sha1="iued3c7wh7bwscqt5931vuxewvvc455" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Imperio Español''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Spānijas Impērija
|            valsts_nosaukums = 
|               karoga_attēls = Flag of Cross of Burgundy.svg
|            karoga_nosaukums = Spānijas impērijas karogs
|              ģerboņa_attēls = 
|           ģerboņa_nosaukums = 
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = {{val|la|Plus ultra}}
|                valsts_himna = {{val|es|Marcha Real}}
|               kartes_attēls = Spanish Empire Anachronous en.svg|200px
|             kartes_paraksts = Teritorijas, kas kādu laiku bijušas Spānijas Impērijas sastāvā {{legend|#713620|Teritorija, kas pašlaik pieder Spānijai}}
|               galvaspilsēta = [[Madride]] (1561-1601)&lt;br&gt;[[Valjadolida]] (1601-1606)&lt;br&gt;[[Madride]] (1606-1976) 
|             lielākā_pilsēta = 
|              valsts_valodas = [[spāņu valoda]], [[latīņu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = Monarhija
|        valsts_galvas_tituls = karalis
|                valsts_galva = 
|       valsts_galvas_tituls2 = 
|               valsts_galva2 = 
|        neatkarības_iegūšana = 
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = 
|          neatkarības_datums = 1492. gads
|       neatkarības_notikums2 = 
|         neatkarības_datums2 = 
|       neatkarības_notikums3 = 
|         neatkarības_datums3 = 
|                 platība_km2 = 13 700 000
|               platība_rangs = 
|              procenti_ūdens = 
|          iedzīvotāju_skaits = 
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = 
|                IKP_PPP_gads = 
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = 
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 
|                    HDI_gads = 
|              HDI_kategorija = 
|                   HDI_rangs = 
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[spāņu reāls]]&lt;br&gt;[[eskudo]] (no 1537. gada)&lt;br&gt;[[spāņu dālderis]] (no 1598. gada)&lt;br&gt;[[spāņu peseta]] (no 1869. gada)
|                valūtas_kods = 
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = 
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = 
|              tālsarunu_kods = 
|                iso_kods_num = 
|              iso_kods_alfa2 = 
|              iso_kods_alfa3 = 
}}

'''Spānijas [[Impērija]]''' ({{val|es|Imperio Español}}) sastāvēja no teritorijām un [[Kolonija|kolonijām]], ko pārvaldīja [[Spānija]]. 

Spānijas Impērija pastāvēja no [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem]] un bija viena no pasaules pirmajām globālajām impērijām. [[Hābsburgi|Hābsburgu]] laikā Spānija sasniedza politiskās un ekonomiskās varas augstāko punktu, tādējādi tā kļuva par galveno globālo varu. Tās izveidošana 15. gadsimtā iesāka mūsdienu globālo laikmetu piecus gadsimtus ilgo [[Eiropa|Eiropas]] dominanci pasaulē. Spānijas ārpus Eiropas esošie teritoriālie pārvaldījumi pastāvēja no pirmajiem braucieniem uz [[Amerika|Ameriku]] 1492. gadā līdz pēdējo [[Āfrika]]s valstu neatkarības iegūšanai 1970. gados. Šodien Spānijai ir tikai [[Kanāriju Salas]] un divi anklāvi [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] piekrastē — [[Seuta]] un [[Melilja]], kas administratīvi ir tās daļa.

== Vēsture ==
Spānijas Impērijas veidošanās sākās 15. gadsimta beigās, kad pēc [[Kastīlijas Izabella I|Izabellas I]] un [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinanda II]] laulībām tika nostiprināta Kastīlijas un Aragonas dinastiskā savienība. 1492. gadā tika pabeigta [[Rekonkista]], ieņemot [[Granāda|Granādu]], bet tajā pašā gadā [[Kristofors Kolumbs]] Spānijas monarhu uzdevumā devās pāri Atlantijas okeānam un sasniedza Ameriku. Šie notikumi radīja priekšnoteikumus plašas aizjūras impērijas izveidei.

16. gadsimtā Spānija strauji paplašināja savus valdījumus Amerikā. [[Ernans Kortess]] no 1519. līdz 1521. gadam iekaroja [[Acteku impērija|Acteku impēriju]], savukārt [[Fransisko Pisarro]] 1530. gados pakļāva [[Inku impērija|Inku impēriju]]. Spānijas kontrolē nonāca plašas teritorijas Centrālamerikā, Dienvidamerikā un Karību jūras reģionā. Koloniālā pārvalde tika organizēta vicekaraļvalstīs, no kurām nozīmīgākās sākotnēji bija [[Jaunspānijas vicekaraļvalsts]] un [[Peru vicekaraļvalsts]].

Spānijas impērijas varenības kulminācija bija 16. un 17. gadsimtā. [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] un īpaši [[Filips II Hābsburgs|Filipa II]] valdīšanas laikā Spānijas monarhija kontrolēja teritorijas Eiropā, Amerikā, Āzijā un Āfrikā. 1580. gadā, izveidojoties [[Ibērijas ūnija|Ibērijas ūnijai]], Spānijas karalis ieguva arī Portugāles troni un līdz ar to kontroli pār plašo [[Portugāles Impērija|Portugāles koloniālo impēriju]].

Spānijas ekonomisko un militāro spēku lielā mērā balstīja Amerikas koloniju sudraba un zelta ieguve. Īpaši nozīmīgas bija [[Potosi]] sudraba raktuves. Dārgmetāli tika transportēti uz Eiropu pa regulāriem flotes maršrutiem, tomēr lielais dārgmetālu pieplūdums veicināja arī inflāciju un padarīja Spānijas ekonomiku atkarīgu no koloniju resursiem.

16. un 17. gadsimtā Spānija bija iesaistīta vairākos lielos Eiropas konfliktos. Tā karoja ar [[Francija|Franciju]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], [[Anglija|Angliju]] un sacēlušajām [[Nīderlande|Nīderlandes provincēm]]. 1588. gadā Spānijas mēģinājums iebrukt Anglijā beidzās ar [[Spāņu armāda|Spāņu armādas]] neveiksmi. Ilgstošie kari, valsts parādi un ekonomiskās problēmas pakāpeniski mazināja Spānijas dominējošo stāvokli Eiropā.

17. gadsimtā Spānijas politiskā ietekme turpināja samazināties. [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] un [[Francijas—Spānijas karš|Francijas—Spānijas kara]] rezultātā tā zaudēja daļu savu Eiropas pozīciju. [[Vestfālenes miera līgumi|Vestfālenes miera]] sistēma un 1659. gada [[Pireneju miera līgums]] nostiprināja Francijas pieaugumu un Spānijas relatīvo vājināšanos.

Pēc [[Spānijas mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] 18. gadsimta sākumā pie varas Spānijā nāca [[Burboni]]. [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miera līgumu]] rezultātā Spānija zaudēja lielāko daļu savu Eiropas valdījumu, tomēr saglabāja plašo aizjūras impēriju. Burbonu valdīšanas laikā tika īstenotas administratīvas un ekonomiskas reformas, kuru mērķis bija pastiprināt centrālās varas kontroli pār kolonijām un palielināt to ekonomisko atdevi.

18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā impērijas stabilitāti satricināja kari ar revolucionāro un Napoleona Franciju. 1808. gadā [[Napoleons Bonaparts]] iebruka Spānijā un par karali iecēla savu brāli [[Žozefs Bonaparts|Žozefu Bonapartu]]. Spānijā sākās [[Spānijas Neatkarības karš]], bet vienlaikus kolonijās Amerikā strauji pieauga neatkarības kustības.

No 1810. līdz 1820. gadiem lielākā daļa Spānijas koloniju Latīņamerikā izcīnīja neatkarību. Šajos procesos nozīmīga loma bija tādiem līderiem kā [[Simons Bolivars]], [[Hosē de Sanmartins]] un [[Migels Idalgo]]. Līdz 19. gadsimta 20. gadu beigām Spānijas kontrolē Amerikā bija palikušas galvenokārt [[Kuba]] un [[Puertoriko]], savukārt Āzijā saglabājās [[Filipīnas]] un vairāki mazāki valdījumi.

19. gadsimta beigās Spānijas impērija piedzīvoja vēl vienu būtisku sabrukuma posmu. [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV karā]] 1898. gadā Spānija tika sakauta un zaudēja Kubu, Puertoriko, Filipīnas un [[Guama|Guamu]]. Šie zaudējumi faktiski izbeidza Spānijas statusu kā vienai no vadošajām koloniālajām lielvalstīm.

20. gadsimtā Spānijai saglabājās galvenokārt nelieli koloniāli valdījumi Āfrikā. To vidū bija [[Spāņu Maroka]], [[Spāņu Sahara]] un [[Spāņu Gvineja]]. Lielākā daļa šo teritoriju ieguva neatkarību vai tika nodotas citām valstīm 20. gadsimta vidū un otrajā pusē. [[Ekvatoriālā Gvineja]] neatkarību ieguva 1968. gadā, bet Spānija no Rietumsahāras izstājās 1975. gadā.

Spānijas Impērija gandrīz četrus gadsimtus bija viena no lielākajām koloniālajām impērijām pasaulē. Tās mantojums būtiski ietekmēja Amerikas, Eiropas, Āfrikas un Āzijas politisko, kultūras un valodu attīstību, īpaši veicinot [[Spāņu valoda|spāņu valodas]] un katoļticības izplatību.

== Teritoriālās pretenzijas pēc 1975. gada ==
[[Attēls:Perejil-neutral.png|thumb|Seutas karte ar Perehilu kreisajā pusē]]
Marokai ir teritoriālas pretenzijas uz Seutu, Melilju un citām Spānijas suverēnajām teritorijām, kas ir daļa no tā dēvētās Lielās Marokas izveides idejas. Marokas policija un militārie spēki 2002. gada 11. jūlijā okupēja [[Perehila|Perehilas salu]], kurus pēc tam operācijas ''Romeo Sierra'' ietvaros izspieda Spānijas armija.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Spānija-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]</text>
      <sha1>iued3c7wh7bwscqt5931vuxewvvc455</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518215</id>
      <parentid>4518214</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:21:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518215</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9469" sha1="mokzzxgyc8qe543hox9yarigw6kfd9f" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Imperio Español''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Spānijas Impērija
|            valsts_nosaukums = 
|               karoga_attēls = Flag of Cross of Burgundy.svg
|            karoga_nosaukums = Spānijas impērijas karogs
|              ģerboņa_attēls = 
|           ģerboņa_nosaukums = 
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = {{val|la|Plus ultra}}
|                valsts_himna = {{val|es|Marcha Real}}
|               kartes_attēls = Spanish Empire Anachronous en.svg|200px
|             kartes_paraksts = Teritorijas, kas kādu laiku bijušas Spānijas Impērijas sastāvā {{legend|#713620|Teritorija, kas pašlaik pieder Spānijai}}
|               galvaspilsēta = [[Madride]] (1561-1601)&lt;br&gt;[[Valjadolida]] (1601-1606)&lt;br&gt;[[Madride]] (1606-1976) 
|             lielākā_pilsēta = 
|              valsts_valodas = [[spāņu valoda]], [[latīņu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = Monarhija
|        valsts_galvas_tituls = karalis
|                valsts_galva = 
|       valsts_galvas_tituls2 = 
|               valsts_galva2 = 
|        neatkarības_iegūšana = 
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = 
|          neatkarības_datums = 1492. gads
|       neatkarības_notikums2 = 
|         neatkarības_datums2 = 
|       neatkarības_notikums3 = 
|         neatkarības_datums3 = 
|                 platība_km2 = 13 700 000
|               platība_rangs = 
|              procenti_ūdens = 
|          iedzīvotāju_skaits = 
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = 
|                IKP_PPP_gads = 
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = 
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 
|                    HDI_gads = 
|              HDI_kategorija = 
|                   HDI_rangs = 
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[spāņu reāls]]&lt;br&gt;[[eskudo]] (no 1537. gada)&lt;br&gt;[[spāņu dālderis]] (no 1598. gada)&lt;br&gt;[[spāņu peseta]] (no 1869. gada)
|                valūtas_kods = 
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = 
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = 
|              tālsarunu_kods = 
|                iso_kods_num = 
|              iso_kods_alfa2 = 
|              iso_kods_alfa3 = 
}}

'''Spānijas [[Impērija]]''' ({{val|es|Imperio Español}}) sastāvēja no teritorijām un [[Kolonija|kolonijām]], ko pārvaldīja [[Spānija]]. 

Spānijas Impērija pastāvēja no [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem]] un bija viena no pasaules pirmajām globālajām impērijām. [[Hābsburgi|Hābsburgu]] laikā Spānija sasniedza politiskās un ekonomiskās varas augstāko punktu, tādējādi tā kļuva par galveno globālo varu. Tās izveidošana 15. gadsimtā iesāka mūsdienu globālo laikmetu piecus gadsimtus ilgo [[Eiropa|Eiropas]] dominanci pasaulē. Spānijas ārpus Eiropas esošie teritoriālie pārvaldījumi pastāvēja no pirmajiem braucieniem uz [[Amerika|Ameriku]] 1492. gadā līdz pēdējo [[Āfrika]]s valstu neatkarības iegūšanai 1970. gados. Šodien Spānijai ir tikai [[Kanāriju Salas]] un divi anklāvi [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] piekrastē — [[Seuta]] un [[Melilja]], kas administratīvi ir tās daļa.

== Vēsture ==
Spānijas Impērijas veidošanās sākās 15. gadsimta beigās, kad pēc [[Kastīlijas Izabella I|Izabellas I]] un [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinanda II]] laulībām tika nostiprināta Kastīlijas un Aragonas dinastiskā savienība. 1492. gadā tika pabeigta [[Rekonkista]], ieņemot [[Granāda|Granādu]], bet tajā pašā gadā [[Kristofors Kolumbs]] Spānijas monarhu uzdevumā devās pāri Atlantijas okeānam un sasniedza Ameriku. Šie notikumi radīja priekšnoteikumus plašas aizjūras impērijas izveidei.

16. gadsimtā Spānija strauji paplašināja savus valdījumus Amerikā. [[Ernans Kortess]] no 1519. līdz 1521. gadam iekaroja [[Acteku impērija|Acteku impēriju]], savukārt [[Fransisko Pisarro]] 1530. gados pakļāva [[Inku impērija|Inku impēriju]]. Spānijas kontrolē nonāca plašas teritorijas Centrālamerikā, Dienvidamerikā un Karību jūras reģionā. Koloniālā pārvalde tika organizēta vicekaraļvalstīs, no kurām nozīmīgākās sākotnēji bija [[Jaunspānijas vicekaraļvalsts]] un [[Peru vicekaraļvalsts]].

Spānijas impērijas varenības kulminācija bija 16. un 17. gadsimtā. [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] un īpaši [[Filips II Hābsburgs|Filipa II]] valdīšanas laikā Spānijas monarhija kontrolēja teritorijas Eiropā, Amerikā, Āzijā un Āfrikā. 1580. gadā, izveidojoties [[Ibērijas ūnija|Ibērijas ūnijai]], Spānijas karalis ieguva arī Portugāles troni un līdz ar to kontroli pār plašo [[Portugāles Impērija|Portugāles koloniālo impēriju]].

Spānijas ekonomisko un militāro spēku lielā mērā balstīja Amerikas koloniju sudraba un zelta ieguve. Īpaši nozīmīgas bija [[Potosi]] sudraba raktuves. Dārgmetāli tika transportēti uz Eiropu pa regulāriem flotes maršrutiem, tomēr lielais dārgmetālu pieplūdums veicināja arī inflāciju un padarīja Spānijas ekonomiku atkarīgu no koloniju resursiem.

16. un 17. gadsimtā Spānija bija iesaistīta vairākos lielos Eiropas konfliktos. Tā karoja ar [[Francija|Franciju]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], [[Anglija|Angliju]] un sacēlušajām [[Nīderlande|Nīderlandes provincēm]]. 1588. gadā Spānijas mēģinājums iebrukt Anglijā beidzās ar [[Spāņu armāda|Spāņu armādas]] neveiksmi. Ilgstošie kari, valsts parādi un ekonomiskās problēmas pakāpeniski mazināja Spānijas dominējošo stāvokli Eiropā.

17. gadsimtā Spānijas politiskā ietekme turpināja samazināties. [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] un [[Francijas—Spānijas karš|Francijas—Spānijas kara]] rezultātā tā zaudēja daļu savu Eiropas pozīciju. Vestfālenes miera sistēma un 1659. gada Pireneju miera līgums nostiprināja Francijas pieaugumu un Spānijas relatīvo vājināšanos.

Pēc [[Spānijas mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] 18. gadsimta sākumā pie varas Spānijā nāca [[Burboni]]. [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miera līgumu]] rezultātā Spānija zaudēja lielāko daļu savu Eiropas valdījumu, tomēr saglabāja plašo aizjūras impēriju. Burbonu valdīšanas laikā tika īstenotas administratīvas un ekonomiskas reformas, kuru mērķis bija pastiprināt centrālās varas kontroli pār kolonijām un palielināt to ekonomisko atdevi.

18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā impērijas stabilitāti satricināja kari ar revolucionāro un Napoleona Franciju. 1808. gadā [[Napoleons Bonaparts]] iebruka Spānijā un par karali iecēla savu brāli [[Žozefs Bonaparts|Žozefu Bonapartu]]. Spānijā sākās [[Pireneju karš|Spānijas Neatkarības karš]], bet vienlaikus kolonijās Amerikā strauji pieauga neatkarības kustības.

No 1810. līdz 1820. gadiem lielākā daļa Spānijas koloniju Latīņamerikā izcīnīja neatkarību. Šajos procesos nozīmīga loma bija tādiem līderiem kā [[Simons Bolivars]], [[Hosē de Sanmartins]] un [[Migels Idalgo]]. Līdz 19. gadsimta 20. gadu beigām Spānijas kontrolē Amerikā bija palikušas galvenokārt [[Kuba]] un [[Puertoriko]], savukārt Āzijā saglabājās [[Filipīnas]] un vairāki mazāki valdījumi.

19. gadsimta beigās Spānijas impērija piedzīvoja vēl vienu būtisku sabrukuma posmu. [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV karā]] 1898. gadā Spānija tika sakauta un zaudēja Kubu, Puertoriko, Filipīnas un [[Guama|Guamu]]. Šie zaudējumi faktiski izbeidza Spānijas statusu kā vienai no vadošajām koloniālajām lielvalstīm.

20. gadsimtā Spānijai saglabājās galvenokārt nelieli koloniāli valdījumi Āfrikā. To vidū bija [[Spāņu Maroka]], [[Spāņu Sahara]] un [[Spāņu Gvineja]]. Lielākā daļa šo teritoriju ieguva neatkarību vai tika nodotas citām valstīm 20. gadsimta vidū un otrajā pusē. [[Ekvatoriālā Gvineja]] neatkarību ieguva 1968. gadā, bet Spānija no Rietumsahāras izstājās 1975. gadā.

Spānijas Impērija gandrīz četrus gadsimtus bija viena no lielākajām koloniālajām impērijām pasaulē. Tās mantojums būtiski ietekmēja Amerikas, Eiropas, Āfrikas un Āzijas politisko, kultūras un valodu attīstību, īpaši veicinot [[Spāņu valoda|spāņu valodas]] un katoļticības izplatību.

== Teritoriālās pretenzijas pēc 1975. gada ==
[[Attēls:Perejil-neutral.png|thumb|Seutas karte ar Perehilu kreisajā pusē]]
Marokai ir teritoriālas pretenzijas uz Seutu, Melilju un citām Spānijas suverēnajām teritorijām, kas ir daļa no tā dēvētās Lielās Marokas izveides idejas. Marokas policija un militārie spēki 2002. gada 11. jūlijā okupēja [[Perehila|Perehilas salu]], kurus pēc tam operācijas ''Romeo Sierra'' ietvaros izspieda Spānijas armija.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Spānija-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]</text>
      <sha1>mokzzxgyc8qe543hox9yarigw6kfd9f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518218</id>
      <parentid>4518215</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:23:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518218</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9470" sha1="j3j2s30j4n1i5hytx32kkwxmmxvhnzq" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Imperio Español''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Spānijas Impērija
|            valsts_nosaukums = 
|               karoga_attēls = Flag of Cross of Burgundy.svg
|            karoga_nosaukums = Spānijas impērijas karogs
|              ģerboņa_attēls = 
|           ģerboņa_nosaukums = 
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = {{val|la|Plus ultra}}
|                valsts_himna = {{val|es|Marcha Real}}
|               kartes_attēls = Spanish Empire Anachronous en.svg|200px
|             kartes_paraksts = Teritorijas, kas kādu laiku bijušas Spānijas Impērijas sastāvā {{legend|#713620|Teritorija, kas pašlaik pieder Spānijai}}
|               galvaspilsēta = [[Madride]] (1561-1601)&lt;br&gt;[[Valjadolida]] (1601-1606)&lt;br&gt;[[Madride]] (1606-1976) 
|             lielākā_pilsēta = 
|              valsts_valodas = [[spāņu valoda]], [[latīņu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = Monarhija
|        valsts_galvas_tituls = karalis
|                valsts_galva = 
|       valsts_galvas_tituls2 = 
|               valsts_galva2 = 
|        neatkarības_iegūšana = 
|         neatkarības_piezīme = 
|        neatkarības_notikums = 
|          neatkarības_datums = 1492. gads
|       neatkarības_notikums2 = 
|         neatkarības_datums2 = 
|       neatkarības_notikums3 = 
|         neatkarības_datums3 = 
|                 platība_km2 = 13 700 000
|               platība_rangs = 
|              procenti_ūdens = 
|          iedzīvotāju_skaits = 
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = 
|                IKP_PPP_gads = 
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = 
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 
|                    HDI_gads = 
|              HDI_kategorija = 
|                   HDI_rangs = 
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[spāņu reāls]]&lt;br&gt;[[eskudo]] (no 1537. gada)&lt;br&gt;[[spāņu dālderis]] (no 1598. gada)&lt;br&gt;[[spāņu peseta]] (no 1869. gada)
|                valūtas_kods = 
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = 
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = 
|              tālsarunu_kods = 
|                iso_kods_num = 
|              iso_kods_alfa2 = 
|              iso_kods_alfa3 = 
}}

'''Spānijas [[Impērija]]''' ({{val|es|Imperio Español}}) sastāvēja no teritorijām un [[Kolonija|kolonijām]], ko pārvaldīja [[Spānija]]. 

Spānijas Impērija pastāvēja no [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem]] un bija viena no pasaules pirmajām globālajām impērijām. [[Hābsburgi|Hābsburgu]] laikā Spānija sasniedza politiskās un ekonomiskās varas augstāko punktu, tādējādi tā kļuva par galveno globālo varu. Tās izveidošana 15. gadsimtā iesāka mūsdienu globālo laikmetu piecus gadsimtus ilgo [[Eiropa|Eiropas]] dominanci pasaulē. Spānijas ārpus Eiropas esošie teritoriālie pārvaldījumi pastāvēja no pirmajiem braucieniem uz [[Amerika|Ameriku]] 1492. gadā līdz pēdējo [[Āfrika]]s valstu neatkarības iegūšanai 1970. gados. Šodien Spānijai ir tikai [[Kanāriju Salas]] un divi anklāvi [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] piekrastē — [[Seuta]] un [[Melilja]], kas administratīvi ir tās daļa.

== Vēsture ==
Spānijas Impērijas veidošanās sākās 15. gadsimta beigās, kad pēc [[Kastīlijas Izabella I|Izabellas I]] un [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinanda II]] laulībām tika nostiprināta Kastīlijas un Aragonas dinastiskā savienība. 1492. gadā tika pabeigta [[Rekonkista]], ieņemot [[Granāda|Granādu]], bet tajā pašā gadā [[Kristofors Kolumbs]] Spānijas monarhu uzdevumā devās pāri Atlantijas okeānam un sasniedza Ameriku. Šie notikumi radīja priekšnoteikumus plašas aizjūras impērijas izveidei.

16. gadsimtā Spānija strauji paplašināja savus valdījumus Amerikā. [[Ernans Kortess]] no 1519. līdz 1521. gadam iekaroja [[Acteku impērija|Acteku impēriju]], savukārt [[Fransisko Pisarro]] 1530. gados pakļāva [[Inku impērija|Inku impēriju]]. Spānijas kontrolē nonāca plašas teritorijas Centrālamerikā, Dienvidamerikā un Karību jūras reģionā. Koloniālā pārvalde tika organizēta vicekaraļvalstīs, no kurām nozīmīgākās sākotnēji bija [[Jaunspānijas vicekaraļvalsts]] un [[Peru vicekaraļvalsts]].

Spānijas impērijas varenības kulminācija bija 16. un 17. gadsimtā. [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] un īpaši [[Filips II Hābsburgs|Filipa II]] valdīšanas laikā Spānijas monarhija kontrolēja teritorijas Eiropā, Amerikā, Āzijā un Āfrikā. 1580. gadā, izveidojoties [[Ibērijas ūnija|Ibērijas ūnijai]], Spānijas karalis ieguva arī Portugāles troni un līdz ar to kontroli pār plašo [[Portugāles Impērija|Portugāles koloniālo impēriju]].

Spānijas ekonomisko un militāro spēku lielā mērā balstīja Amerikas koloniju sudraba un zelta ieguve. Īpaši nozīmīgas bija [[Potosi]] sudraba raktuves. Dārgmetāli tika transportēti uz Eiropu pa regulāriem flotes maršrutiem, tomēr lielais dārgmetālu pieplūdums veicināja arī inflāciju un padarīja Spānijas ekonomiku atkarīgu no koloniju resursiem.

16. un 17. gadsimtā Spānija bija iesaistīta vairākos lielos Eiropas konfliktos. Tā karoja ar [[Francija|Franciju]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], [[Anglija|Angliju]] un sacēlušajām [[Nīderlande|Nīderlandes provincēm]]. 1588. gadā Spānijas mēģinājums iebrukt Anglijā beidzās ar [[Spāņu armāda|Spāņu armādas]] neveiksmi. Ilgstošie kari, valsts parādi un ekonomiskās problēmas pakāpeniski mazināja Spānijas dominējošo stāvokli Eiropā.

17. gadsimtā Spānijas politiskā ietekme turpināja samazināties. [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] un [[Francijas—Spānijas karš|Francijas—Spānijas kara]] rezultātā tā zaudēja daļu savu Eiropas pozīciju. Vestfālenes miera sistēma un 1659. gada Pireneju miera līgums nostiprināja Francijas pieaugumu un Spānijas relatīvo vājināšanos.

Pēc [[Spānijas mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] 18. gadsimta sākumā pie varas Spānijā nāca [[Burboni]]. [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miera līgumu]] rezultātā Spānija zaudēja lielāko daļu savu Eiropas valdījumu, tomēr saglabāja plašo aizjūras impēriju. Burbonu valdīšanas laikā tika īstenotas administratīvas un ekonomiskas reformas, kuru mērķis bija pastiprināt centrālās varas kontroli pār kolonijām un palielināt to ekonomisko atdevi.

18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā impērijas stabilitāti satricināja kari ar revolucionāro un Napoleona Franciju. 1808. gadā [[Napoleons Bonaparts]] iebruka Spānijā un par karali iecēla savu brāli [[Žozefs Bonaparts|Žozefu Bonapartu]]. Spānijā sākās [[Pireneju karš|Spānijas Neatkarības karš]], bet vienlaikus kolonijās Amerikā strauji pieauga neatkarības kustības.

No 1810. līdz 1820. gadiem lielākā daļa Spānijas koloniju Latīņamerikā izcīnīja neatkarību. Šajos procesos nozīmīga loma bija tādiem līderiem kā [[Simons Bolivars]], [[Hosē de Sanmartins]] un [[Migels Idalgo]]. Līdz 19. gadsimta 20. gadu beigām Spānijas kontrolē Amerikā bija palikušas galvenokārt [[Kuba]] un [[Puertoriko]], savukārt Āzijā saglabājās [[Filipīnas]] un vairāki mazāki valdījumi.

19. gadsimta beigās Spānijas impērija piedzīvoja vēl vienu būtisku sabrukuma posmu. [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV karā]] 1898. gadā Spānija tika sakauta un zaudēja Kubu, Puertoriko, Filipīnas un [[Guama|Guamu]]. Šie zaudējumi faktiski izbeidza Spānijas statusu kā vienai no vadošajām koloniālajām lielvalstīm.

20. gadsimtā Spānijai saglabājās galvenokārt nelieli koloniāli valdījumi Āfrikā. To vidū bija [[Spāņu Maroka]], [[Spāņu Sahāra]] un [[Spāņu Gvineja]]. Lielākā daļa šo teritoriju ieguva neatkarību vai tika nodotas citām valstīm 20. gadsimta vidū un otrajā pusē. [[Ekvatoriālā Gvineja]] neatkarību ieguva 1968. gadā, bet Spānija no Rietumsahāras izstājās 1975. gadā.

Spānijas Impērija gandrīz četrus gadsimtus bija viena no lielākajām koloniālajām impērijām pasaulē. Tās mantojums būtiski ietekmēja Amerikas, Eiropas, Āfrikas un Āzijas politisko, kultūras un valodu attīstību, īpaši veicinot [[Spāņu valoda|spāņu valodas]] un katoļticības izplatību.

== Teritoriālās pretenzijas pēc 1975. gada ==
[[Attēls:Perejil-neutral.png|thumb|Seutas karte ar Perehilu kreisajā pusē]]
Marokai ir teritoriālas pretenzijas uz Seutu, Melilju un citām Spānijas suverēnajām teritorijām, kas ir daļa no tā dēvētās Lielās Marokas izveides idejas. Marokas policija un militārie spēki 2002. gada 11. jūlijā okupēja [[Perehila|Perehilas salu]], kurus pēc tam operācijas ''Romeo Sierra'' ietvaros izspieda Spānijas armija.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Spānija-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]</text>
      <sha1>j3j2s30j4n1i5hytx32kkwxmmxvhnzq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saule un jūra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>195009</id>
    <revision>
      <id>4518312</id>
      <parentid>4064902</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:27:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518312</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1490" sha1="6fzi6lnxg4w5xgowzigcd3lqc9bs7xa" xml:space="preserve">{{noformējums+}}
{{Albuma infokaste |
| Background = #FFA07A
| Vāks = Saule un jūra.jpg
| Nosaukums = Saule un jūra
| Izpildītājs = [[Eolika]]
| Izdots = [[1970]]
| Žanrs = [[Rokmūzika]]&lt;br /&gt;[[Popmūzika]]
| Ierakstu kompānija = [[Melodija (ierakstu kompānija)|Melodija]]
| Izpildītājsģen = Eolikas 
| Iepriekšējais albums  = &lt;br /&gt;&quot;[[Aleksandrs Kublinskis. Estrādes dziesmas]]&quot;&lt;br /&gt;([[1969]])
| Šis albums = &lt;br /&gt;&quot;Saule un jūra&quot; &lt;br /&gt;([[1970]])
| Nākamais albums  = &lt;br /&gt;&quot;[[Рыбакaм Атлантики]]&quot;&lt;br /&gt;([[1974]])

}}

'''Saule un jūra''' ir [[Latvija|latviešu]] grupas &quot;[[Eolika]]&quot; 1970. gadā izdotā skaņuplate [[Progresīvais roks|progresīvā roka]], [[Folkroks|folkroka]] un [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] žanrā. Tajā apkopotas trīs grupas dalībnieku dziesmas un viena [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma, kas iedziedāta kopā ar [[Nora Bumbiere|Noru Bumbieri]].

Dainas Vīgneres dizains, producenti un skaņu režisori - Aleksandrs Grīva (4) un Ivars Vīgners (1 - 3). Gunāra Janaiša foto.

== Dziesmas ==
===A puse===
# Saule un jūra (J. Kuzminovs, J. Griņevs, V. Plotkins) - 3:31
# Vecmāmiņa un runcis (Z. Lorencs, J. Peters) - 1:52
  
===B puse===
# Es tevi sameklētu ([[Boriss Rezņiks|B. Rezņiks]], A. Revičs, J. Ozga-Mihaļskihs) - 3:09
# Jāprot &lt;small&gt;(piedalās [[Nora Bumbiere]])&lt;/small&gt; (R. Pauls, [[Ojārs Vācietis|O. Vācietis]]) - 2:34

[[Kategorija:Eolika]]
[[Kategorija:1970. gada albumi]]</text>
      <sha1>6fzi6lnxg4w5xgowzigcd3lqc9bs7xa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518356</id>
      <parentid>4518312</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:30:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518356</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1570" sha1="sloqcaeb285obmeusdco0snhf5uypcv" xml:space="preserve">{{noformējums+}}
{{Albuma infokaste |
| Background = #FFA07A
| Vāks = Saule un jūra.jpg
| Nosaukums = Saule un jūra
| Izpildītājs = [[Eolika]]
| Izdots = [[1970]]
| Žanrs = [[Rokmūzika]]&lt;br /&gt;[[Popmūzika]]
| Ierakstu kompānija = [[Melodija (ierakstu kompānija)|Melodija]]
| Izpildītājsģen = Eolikas 
| Iepriekšējais albums  = &lt;br /&gt;&quot;[[Aleksandrs Kublinskis. Estrādes dziesmas]]&quot;&lt;br /&gt;([[1969]])
| Šis albums = &lt;br /&gt;&quot;Saule un jūra&quot; &lt;br /&gt;([[1970]])
| Nākamais albums  = &lt;br /&gt;&quot;[[Рыбакaм Атлантики]]&quot;&lt;br /&gt;([[1974]])

}}

'''Saule un jūra''' ir [[Latvija|latviešu]] grupas &quot;[[Eolika]]&quot; 1970. gadā izdotā mazā [[skaņuplate]] [[Progresīvais roks|progresīvā roka]], [[Folkroks|folkroka]] un [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] žanrā. Tajā apkopotas trīs grupas dalībnieku dziesmas un viena [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma, kas iedziedāta kopā ar [[Nora Bumbiere|Noru Bumbieri]].

Dainas Vīgneres dizains, producenti un skaņu režisori - [[Aleksandrs Grīva]] (4) un [[Ivars Vīgners]] (1 - 3). [[Gunārs Janaitis|Gunāra Janaiša]] foto.

== Dziesmas ==
===A puse===
# Saule un jūra (J. Kuzminovs, J. Griņevs, V. Plotkins) - 3:31
# Vecmāmiņa un runcis ([[Zigismunds Lorencs|Z. Lorencs]], [[Jānis Peters|J. Peters]]) - 1:52
  
===B puse===
# Es tevi sameklētu ([[Boriss Rezņiks|B. Rezņiks]], A. Revičs, J. Ozga-Mihaļskihs) - 3:09
# Jāprot &lt;small&gt;(piedalās [[Nora Bumbiere]])&lt;/small&gt; (R. Pauls, [[Ojārs Vācietis|O. Vācietis]]) - 2:34

[[Kategorija:Eolika]]
[[Kategorija:1970. gada albumi]]</text>
      <sha1>sloqcaeb285obmeusdco0snhf5uypcv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518357</id>
      <parentid>4518356</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:30:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Meistars Joda pārvietoja lapu [[Saule un jūra (EP)]] uz [[Saule un jūra]], neatstājot pāradresāciju</comment>
      <origin>4518356</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1570" sha1="sloqcaeb285obmeusdco0snhf5uypcv" xml:space="preserve">{{noformējums+}}
{{Albuma infokaste |
| Background = #FFA07A
| Vāks = Saule un jūra.jpg
| Nosaukums = Saule un jūra
| Izpildītājs = [[Eolika]]
| Izdots = [[1970]]
| Žanrs = [[Rokmūzika]]&lt;br /&gt;[[Popmūzika]]
| Ierakstu kompānija = [[Melodija (ierakstu kompānija)|Melodija]]
| Izpildītājsģen = Eolikas 
| Iepriekšējais albums  = &lt;br /&gt;&quot;[[Aleksandrs Kublinskis. Estrādes dziesmas]]&quot;&lt;br /&gt;([[1969]])
| Šis albums = &lt;br /&gt;&quot;Saule un jūra&quot; &lt;br /&gt;([[1970]])
| Nākamais albums  = &lt;br /&gt;&quot;[[Рыбакaм Атлантики]]&quot;&lt;br /&gt;([[1974]])

}}

'''Saule un jūra''' ir [[Latvija|latviešu]] grupas &quot;[[Eolika]]&quot; 1970. gadā izdotā mazā [[skaņuplate]] [[Progresīvais roks|progresīvā roka]], [[Folkroks|folkroka]] un [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] žanrā. Tajā apkopotas trīs grupas dalībnieku dziesmas un viena [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma, kas iedziedāta kopā ar [[Nora Bumbiere|Noru Bumbieri]].

Dainas Vīgneres dizains, producenti un skaņu režisori - [[Aleksandrs Grīva]] (4) un [[Ivars Vīgners]] (1 - 3). [[Gunārs Janaitis|Gunāra Janaiša]] foto.

== Dziesmas ==
===A puse===
# Saule un jūra (J. Kuzminovs, J. Griņevs, V. Plotkins) - 3:31
# Vecmāmiņa un runcis ([[Zigismunds Lorencs|Z. Lorencs]], [[Jānis Peters|J. Peters]]) - 1:52
  
===B puse===
# Es tevi sameklētu ([[Boriss Rezņiks|B. Rezņiks]], A. Revičs, J. Ozga-Mihaļskihs) - 3:09
# Jāprot &lt;small&gt;(piedalās [[Nora Bumbiere]])&lt;/small&gt; (R. Pauls, [[Ojārs Vācietis|O. Vācietis]]) - 2:34

[[Kategorija:Eolika]]
[[Kategorija:1970. gada albumi]]</text>
      <sha1>sloqcaeb285obmeusdco0snhf5uypcv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518375</id>
      <parentid>4518357</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:53:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1574" sha1="cjl3n4ptxunwv4a0okepnp7fp9l0j1l" xml:space="preserve">{{noformējums+}}
{{Albuma infokaste |
| Background = #FFA07A
| Vāks = Saule un jūra.jpg
| Nosaukums = Saule un jūra
| Izpildītājs = [[Eolika]]
| Izdots = [[1970]]
| Žanrs = [[Rokmūzika]]&lt;br /&gt;[[Popmūzika]]
| Ierakstu kompānija = [[Melodija (ierakstu kompānija)|Melodija]]
| Izpildītājsģen = Eolikas 
| Iepriekšējais albums  = &lt;br /&gt;&quot;[[Aleksandrs Kublinskis. Estrādes dziesmas]]&quot;&lt;br /&gt;([[1969]])
| Šis albums = &lt;br /&gt;&quot;Saule un jūra&quot; &lt;br /&gt;([[1970]])
| Nākamais albums  = &lt;br /&gt;&quot;[[Рыбакaм Атлантики]]&quot;&lt;br /&gt;([[1974]])

}}

'''Saule un jūra''' ir [[Latvija|latviešu]] grupas &quot;[[Eolika]]&quot; 1970. gadā izdotā mazā [[skaņuplate]] [[Progresīvais roks|progresīvā roka]], [[Folkroks|folkroka]] un [[psihedēliskais roks|psihedēliskā roka]] žanrā. Tajā apkopotas trīs grupas dalībnieku dziesmas un viena [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma, kas iedziedāta kopā ar [[Nora Bumbiere|Noru Bumbieri]].

Dainas Vīgneres dizains, producenti un skaņu režisori - [[Aleksandrs Grīva]] (4) un [[Ivars Vīgners]] (1 - 3). [[Gunārs Janaitis|Gunāra Janaiša]] foto.

== Dziesmas ==
=== A puse ===
# Saule un jūra (J. Kuzminovs, J. Griņevs, V. Plotkins) - 3:31
# Vecmāmiņa un runcis ([[Zigismunds Lorencs|Z. Lorencs]], [[Jānis Peters|J. Peters]]) - 1:52
  
=== B puse ===
# Es tevi sameklētu ([[Boriss Rezņiks|B. Rezņiks]], A. Revičs, J. Ozga-Mihaļskihs) - 3:09
# Jāprot &lt;small&gt;(piedalās [[Nora Bumbiere]])&lt;/small&gt; (R. Pauls, [[Ojārs Vācietis|O. Vācietis]]) - 2:34

[[Kategorija:Eolika]]
[[Kategorija:1970. gada albumi]]</text>
      <sha1>cjl3n4ptxunwv4a0okepnp7fp9l0j1l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antoninus Pius</title>
    <ns>0</ns>
    <id>195655</id>
    <redirect title="Antonīns Pijs" />
    <revision>
      <id>4518013</id>
      <parentid>1738366</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:01:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Antonijs Pijs]] to [[Antonīns Pijs]]</comment>
      <origin>4518013</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="1i586q9k4rrnjbfv3nxxiv4ahi7157y" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Antonīns Pijs]]</text>
      <sha1>1i586q9k4rrnjbfv3nxxiv4ahi7157y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bruno Oja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206029</id>
    <revision>
      <id>4518436</id>
      <parentid>4474953</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:34:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9642" sha1="1sdksjkhh1lrags5e61cko1fldl68aa" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Bruno Oja
 | attēls                  = Bruno Oja.jpg
 | attēla izmērs           = 200px
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dat|1933|2|12}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Igaunija|Tallina}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|2002|10|9|1933|2|12}} 
 | miršanas vieta          = {{vieta|Igaunija|Tartu}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktieris, dziedātājs
 | darbības gadi           = 
 | dzīvesbiedrs            = 
 | dzimums                 = V
 | apbalvojumi             = 
}}
'''Bruno Oja''' ({{val|et|Bruno Oja}}, skatuves vārds '''''Bruno O’Ya'''''; {{dat|1933|2|12}} [[Tallina|Tallinā]] — {{dat|2002|10|9}} [[Tartu]]) bija [[Igaunija|igauņu]] un [[Padomju Savienība|padomju]] [[teātris|teātra]] un [[kino]] aktieris, kā arī dziedātājs. No 1960. gadu beigām dzīvoja un darbojās galvenokārt [[Polija|Polijā]]. Ievērojamu dzīves posmu nodzīvojis arī [[Rīga|Rīgā]].

== Izglītība un pirmie darba gadi ==
Bruno Oja dzimis Tallinā. No piecu gadu vecuma sācis mācīties klavierspēli pie igauņu komponista un pedagoga Eugena Kappa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://stuki-druki.com/authors/oya-bruno.php|title=Бруно Оя - биография, новости, личная жизнь, фото|website=stuki-druki.com|access-date=2022-08-25|language=ru}}&lt;/ref&gt; Vēlāk studējis un strādājis visdažādākajās darba vietās un arodos, tostarp brīvajā laikā aizrāvies ar mūziku, sportu, pantomīmu, aktierspēli.

[[Tartu Universitāte|Tartu Universitātē]] un vēlāk [[Maskava|Maskavā]] studējis medicīnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tribuna.ee/tribute/bruno-oja/|title=Игорь Круглов: Бруно Оя и разнообразие его ролей|website=Tribuna.ee|access-date=2022-08-25|language=ru}}&lt;/ref&gt; Pārtraucis studijas, lai uzturētu jaunākos brāļus.&lt;ref name=&quot;kino-intervija&quot;&gt;{{publikācijas atsauce| title = Bruno Oja par Bruno Oju| publisher= Kino| issue = 3| date = 1969-02-01| url = https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:876301&amp;#124;article:DIVL92&amp;#124;query:BRUNO%20OJA%20PAR%20OJU%20Bruno%20Ojas%20| access-date = 2025-07-29}}&lt;/ref&gt; Spēlējis [[PSRS basketbola izlase|PSRS]] (1952. gadā)&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/3216/bio/|title=Бруно Оя|website=Кино-Театр.Ру|access-date=2022-08-25|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://russianshanson.info/catalog/51|title=Биография Бруно Оя. Профиль «Информационный портал шансона»|website=russianshanson.info|access-date=2022-08-25|language=ru|archive-date=2022-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220926125433/https://russianshanson.info/catalog/51}}&lt;/ref&gt; un [[Latvijas PSR]]&lt;ref&gt;{{LBV|269}}&lt;/ref&gt; basketbola izlasēs, kā arī Latvijas PSR [[ūdenspolo]] izlasē, basketbolu [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]], futbolu Rīgas skolotāju komandā&lt;ref name=&quot;kino-intervija&quot; /&gt;. Līdz profesionāla aktiera karjeras uzsākšanai strādājis dažādus gadījuma darbus — pulētājs ([[VEF]]), krāvējs Rīgas ostā, tīrījis parketu iestādēs, dziedājis restorānos, kafejnīcās un deju zālēs&lt;ref name=&quot;kino-intervija&quot; /&gt; u.c.

Dzīvojot [[Rīga|Rīgā]], no darba un sporta brīvajā laikā aizrāvies ar mūziku (spēlējis ģitāru un kontrabasu, dziedājis), kā arī pantomīmu un aktiermākslu. No 1956. — 1964. gadam strādājis LPSR Skolotāju nama estrādes orķestrī, no 1959. gada kā solists. Vienlaikus spēlējis ģitāru un dziedājis dažādos muzikālos sastāvos vairākos Rīgas restorānos.

== Kino karjera ==
Paralēli muzikālajai darbībai no 1959. gada uzsācis arī kinoaktiera gaitas. Strādājis pie lomām dažādās PSRS kinostudijās — ''[[Mosfilm]]'', ''[[Lenfilm|Ļenfilm]]'', [[Maksima Gorkija kinostudija|M. Gorkija kinostudijā]], ''[[Belarusfilm]]'', [[Lietuvas kinostudija|Lietuvas kinostudijā]], Gruzijas kinostudijā, [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]], vēlāk, pārceļoties uz dzīvi [[Polija|Polijā]], strādājis dažādās Polijas kinokompānijās ([[Kamera (kinokompānija)|Kamera]], [[Iluzions (kinokompānija)|Iluzions]]), kā arī [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] kinokompānijā [[DEFA]].

Par Broņusa lomu spēlfilmā &quot;Neviens negribēja mirt&quot; (1966) saņēmis [[PSRS Valsts prēmija|PSRS Valsts prēmiju]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1971. gadā filmējies Rīgas Kinostudijas spēlfilmā &quot;[[Tauriņdeja]]&quot;, kas uzņemta pēc [[Zigmunds Skujiņš|Zigmunda Skujiņa]] romāna &quot;Karjera&quot; motīviem.

Igauņu filmās sācis spēlēt tikai pēdējos dzīves gados 21. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Privātā dzīve ==
Bruno Oja bija cilvēks ar daudziem talantiem un interesēm, kuras nemitīgi mainījās un lielā mērā veidoja viņa karjeru un dzīvi. Bieži Oja ir ticis uztverts kā dēkainis un avantūrists, kas apgrūtinājis viņa attiecības ar birokrātiju gan savā dzimtenē [[Igaunija|Igaunijā]], gan Maskavā.

Bruno Ojas dzīvi var raksturot arī ar nemitīgu pārcelšanos no vienas dzīves vietas uz otru. No [[Tallina]]s uz [[Rīga|Rīgu]], no Rīgas uz [[Maskava|Maskavu]], no Maskavas uz [[Vroclava|Vroclavu]].

Rīgā Bruno Oja pirmām kārtām ieguva slavu kā harizmātisks un ekspresīvs deju vakaru vadītājs un dziedātājs. Vēlāk īpašu latviešu publikas atzinību ieguva arī filma ar Bruno Oju galvenajā lomā &quot;Tauriņdeja&quot;, kurā scenārists aprakstījis paša Ojas vētraino dzīvi.

1966. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Polija]]s kopražojuma spēlfilmas uzņemšanas laikā Oja iepazinās ar poļu sievieti un nekavējoties ar to apprecējās, nodrošinot savu pārcelšanos no PSRS tuvāk Rietumiem, kas izsauca kritiku padomju iestādēs un apgrūtināja viņa turpmāko filmēšanos padomju filmās.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Sākotnēji Oja strādāja [[Vroclava]]s kultūras centrā, bet drīz vien kļuva par pieprasītu kinolomu atveidotāju dažādās Polijas kinokompānijās.

1973. gadā viņš Somijā ierakstīja skaņuplati humoristiskā stilā krievu valodā &quot;Es eju, eju, eju...&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Bijis 4 reizes precējies, ir viena meita.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēc [[Igaunija]]s neatkarības atjaunošanas Oja atgriezās Igaunijā. Izveidoja savu uzņēmumu, kas vēlāk bankrotēja.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Mūža pēdējos gadus pavadījis klusu dzīvi [[Tartu]] pilsētā, strādājot bērnu un jauniešu interešu centrā par pasniedzēju un rakstot memuārus (&quot;Viesis šajā zemē&quot;, 2000).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Miris 2002. gada 9. oktobra rītā.

== Filmogrāfija ==
*1960 [[Tava laime|&quot;Tava laime&quot;]], [[Rīgas Kinostudija]]
*1961 &quot;Tēva zeme&quot;, [[Telefilma-Rīga]]
*1962 &quot;49 dienas&quot; ({{val|ru|49 дней}})
*1962 &quot;Ceļš uz piestātni&quot; ({{val|ru|Путь к причалу}})
*1963 &quot;Ģenerālis un margrietiņas&quot; ({{val|ru|Генерал и маргаритки}})
*1963 &quot;Šāviens miglā&quot; ({{val|ru|Выстрел в тумане}})
*1964 [[Mājiņa kāpās|&quot;Mājiņa kāpās&quot;]], [[Rīgas Kinostudija]]
*1964 &quot;Atceries, Kaspar!&quot; ({{val|ru|Помни, Каспар!}})
*1964 &quot;Cīrulītis&quot; ({{val|ru|Жаворонок}})
*1965 &quot;Laiks doties uz priekšu!&quot; ({{val|ru|Время, вперёд!}}){{fact}} 
*1965 &quot;Inženiera Garina hiperboloīds&quot; ({{val|ru|Гиперболоид инженера Гарина}})  
*1965 &quot;Uz vienas planētas&quot; ({{val|ru|На одной планете}})   
*1966 &quot;Neviens negribēja mirt&quot; ({{val|lt|Niekas nenorėjo mirti}}), [[Lietuvas Kinostudija]]
*1967 &quot;Operācija &quot;Trests&quot;&quot; ({{val|ru|Операция «Трест»}}) 
*1967 &quot;Pavasaris pie Oderas&quot; ({{val|ru|Весна на Одере}})
*1968 &quot;Vilku atbalss&quot; ({{val|pl|Wilcze echa}}) 
*1969 &quot;Pans Volodijevskis&quot; ({{val|pl|Pan Wołodyjowski}}) 
*1970 &quot;Lamatas&quot; ({{val|pl|Pułapka}}) 
*1971 &quot;Melnie sausiņi&quot; ({{val|ru|Чёрные сухари}}, {{val|de|Schwarzer Zwieback}}), [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] kopražojums
*1971 [[Tauriņdeja|&quot;Tauriņdeja&quot;]], [[Rīgas Kinostudija]]
*1972 &quot;Koperniks&quot; ({{val|pl|Kopernik}}), [[Polija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] kopražojums
*1974 &quot;Plūdi&quot; ({{val|ru|Потоп}}, {{val|pl|Potop}}), [[Polija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] kopražojums, filma nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i
*1977 &quot;Ērgļa zīme&quot; ({{val|pl|Znak orła}}) (TV seriāls)
*1977 &quot;Brīvības kareivji&quot; ({{val|ru|Солдаты свободы}}), [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] kopražojums
*1977 &quot;Kentauri&quot; ({{val|ru|Кентавры}}, {{val|hu|Kentaurok}}, {{val|cs|Kentauři}}), [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Ungārija]]s un [[Čehoslovākija]]s kopražojums
*1984 &quot;Bruņinieki un laupītāji&quot; ({{val|pl|Rycerze i rabusie}}) 
*1985 &quot;Ķiveres un kapuces&quot; ({{val|pl|Przyłbice i kaptury}}) 
*1988 &quot;Pans Kleks kosmosā&quot; ({{val|pl|Pan Kleks w kosmosie}}), [[Polija]]s un [[Čehoslovākija]]s kopražojums

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}
* [https://www.filmas.lv/person/3772/ Bruno Oja] filmas.lv
*[http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/sov/3216/bio/ Kino-teatr profils] {{ru ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Oja, Bruno}}
[[Kategorija:1933. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2002. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Igauņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Tallinā dzimušie]]
[[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]]</text>
      <sha1>1sdksjkhh1lrags5e61cko1fldl68aa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inčupe (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>211439</id>
    <revision>
      <id>4518362</id>
      <parentid>4461326</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:33:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518362</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6350" sha1="cyy3thva5zy0yphg44iniso9resy65k" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|upi|Inčupe}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Inčupe
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Inčupes stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Inčupes pietura 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| atvērta             = 1971
| slēgta              = &lt;!-- tikai, ja tika slēgta --&gt;
| citi_nosaukumi      = 
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = 
| latd  = 57| latm  = 13| lats  = 30.4968| latNS  = N
| longd = 24| longm = 23| longs = 52.7064| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (5 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (2 km) &lt;br /&gt; [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] (7 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 43
}}
{{Rīga—Skulte|collapse=yes}}

'''Inčupe''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Inčupē pietur daļa vilcienu uz [[Saulkrasti]]em un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Inčupi var uzskatīt arī par ceļa posteni, jo šeit notiek pāreja no vienceļa posma Lilaste—Inčupe uz divceļu posmu Inčupe—Saulkrasti, bet sadalošā pārmija pieder Saulkrastu stacijai.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/texts_files/2014%20tikla_parskats.pdf Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2014; VAS Latvijas Dzelzceļš]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Uz pieturu ved zemesceļi, kas atzarojas no [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1 šosejas]] un [[V101]] autoceļa.
Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
No 2019. gada decembra samazināja Inčupē pieturošo pasažieru vilcienu reisu skaitu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019. gada 20. septembrī |access-date=2019. gada 4. Oktobris |archive-date=2022. gada 21. Janvāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121131047/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi }}&lt;/ref&gt; 2022. gadā Inčupes pieturu bija paredzēts slēgt,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_04102019.pdf |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019. gada 4. oktobrī |access-date={{dat|2019|10|27||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230407141046/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_04102019.pdf }}&lt;/ref&gt; taču tajā turpināja pieturēt elektrovilcienu reisi. 2023. gada augustā Sabiedriskā transporta padome (STP) nolēma līdz gada beigām pieturu slēgt,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.08.2023-lidz-gada-beigam-slegs-sesas-dzelzcela-pieturas.a520943/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Līdz gada beigām slēgs sešas dzelzceļa pieturas] lsm.lv 2023. gada 21. augustā&lt;/ref&gt; taču šis lēmums izsauca iedzīvotāju un novada domes iebildumus un satiksmes ministrs [[Kaspars Briškens|Briškens]] paziņoja, ka STP lēmumam nav likuma spēka un to vēl var pārskatīt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.10.2023-vairak-neka-700-incupes-iedzivotaju-ludz-neslegt-vilciena-staciju-ministrs-centisies-to-saglabat.a526591/|title=Vairāk nekā 700 Inčupes iedzīvotāju lūdz neslēgt vilciena staciju; ministrs centīsies to saglabāt|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Plānotajā monitoringā, kas varētu ilgt līdz 2024. gada vidum, tiks izvērtēts pieturu izmantojošo pasažieru skaits. Paralēli monitoringam atbildīgie meklēs labāku izvietojumu šajā pieturā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.11.2023-incupes-iedzivotaji-atkal-satraukti-par-dzelzcela-pieturas-likteni.a532139/|title=Inčupes iedzīvotāji atkal satraukti par dzelzceļa pieturas likteni|last=Demidovs|first=Viktors|website=Lsm|access-date=23.12.2023.|date=17.11.2023.}}&lt;/ref&gt; [[Perons|Platformas]] Inčupē paliks vecās, pie tām piestās arī jaunie elektrovilcieni (Škoda 16EV).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/jaunie-vilcieni-piestas-ari-pie-vecajam-platformam|title=Jaunie vilcieni piestās arī pie vecajām platformām|last=Leitāne|first=Sandra|website=Retv|access-date=23.12.2023.|date=14.11.2023.}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2024. gada 8. augustā paziņots, ka stacija netiks slēgta.&lt;ref&gt;https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.08.2024-kudras-darzinu-un-incupes-vilcienu-pieturas-saglabas-diskutes-par-kaibalu-cenu-un-rumbulu.a564416/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170&quot; perrow=&quot;3&quot; mode=&quot;nolines&quot; caption=&quot;Inčupes pietura 2010. gadā&quot;&gt;
Attēls:Inčupes stacija.JPG| Inčupes pietura 
Attēls:Sliežu ceļi Inčupē (3).jpg| Sliežu ceļi Rīgas virzienā
Attēls:Sliežu ceļi Inčupē (4).jpg| Sliežu ceļi Skultes virzienā
&lt;/gallery&gt;&lt;gallery mode=&quot;nolines&quot; widths=&quot;170&quot; perrow=&quot;4&quot; caption=&quot;Inčupes pietura 2023. gada decembrī&quot;&gt;
Attēls:Inčupes pietura 2023. gada decembrī.jpg|Inčupes pietura
Attēls:Sliežu ceļi Rīgas virzienā.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
Attēls:Sliežu ceļi Skultes virzienā.jpg|Sliežu ceļi Skultes virzienā
Attēls:Skats uz Inčupes pieturu no aizmugures.jpg|Inčupes pietura (skats no aizmugures)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]</text>
      <sha1>cyy3thva5zy0yphg44iniso9resy65k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>San Lorenzo de Almagro</title>
    <ns>0</ns>
    <id>219279</id>
    <revision>
      <id>4518290</id>
      <parentid>4489092</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T03:18:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Juan09000</username>
        <id>106560</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>.</comment>
      <origin>4518290</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1251" sha1="d59p6473qpnjovw5yrrfo9yk2eazz5x" xml:space="preserve">{{atveidošana+}}
{{Futbola kluba infokaste|
nos=San Lorenzo de Almagro|
logo=[[Attēls:Escudo del Club Atlético San Lorenzo de Almagro.svg|120px]]|
pilns=Club Atlético San Lorenzo de Almagro|
dib=1908|
stad=El Nuevo Gasómetro&lt;br /&gt;Flores, [[Buenosairesa]], [[Argentīna]]|
ietilp=47 964 |
prez={{flaga|Argentīna}} [[Marcelo Culotta]]|
tren={{flaga|Argentīna}} [[Rubén Darío Insúa]]|
līga=[[Argentīnas Primera División|Primera División]]|
sez=2025.|
poz=7.|
 |pattern_la1=_lotto2|pattern_b1=_sl2013h|pattern_ra1=_lotto2|pattern_sh1=_lotto|leftarm1=000088|body1=000088|rightarm1=000088|shorts1=000088|socks1=000088
|pattern_la2=_lotto2|pattern_b2=_sl2013a|pattern_ra2=_lotto2|pattern_sh2=_lotto|leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=FFFFFF
|pattern_la3=_lotto2|pattern_b3=_San_Lorenzo_2013t|pattern_ra3=_lotto2|pattern_sh3=_lotto|leftarm3=000088|body3=000088|rightarm3=000088|shorts3=000088|socks3=000088
}}

'''''San Lorenzo de Almagro''''' ir futbola klubs Argentīnas ''[[Argentīnas Primera División|Primera División]]''.

==Ārējās saites==
http://www.sanlorenzo.com.ar/

{{futbols-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Argentīnas futbola klubi]]
[[Kategorija:San Lorenzo de Almagro]]</text>
      <sha1>d59p6473qpnjovw5yrrfo9yk2eazz5x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iegarenās smadzenes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>220906</id>
    <revision>
      <id>4518122</id>
      <parentid>4001957</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:41:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518122</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3064" sha1="lws7k9wav6it2bnzalzekbpcka5vbel" xml:space="preserve">[[Attēls:1311 Brain Stem.jpg|thumb|Iegarenās smadzenes (iekrāsotas violeti) ir daļa no [[smadzeņu stumbrs|smadzeņu stumbra]] (iekrāsots trīs krāsās).]]
[[Attēls:Gray694.png|thumb|Iegareno smadzeņu daļa]]
'''Iegarenās smadzenes''' ({{val|la|myelencephalon s. medulla oblongata s. bulbus}}) ir [[galvas smadzenes|galvas smadzeņu]] daļa. Iegarenās smadzenes ir tiešs muguras smadzeņu turpinājums, tāpēc lielākoties iegareno smadzeņu uzbūvē, atšķirībā no citām galvas smadzeņu daļām, izpaužas īpašības, kas līdzīgas [[muguras smadzenes|muguras smadzenēm]]. Iegareno smadzeņu augšējais paplašinātais gals robežojas ar apakšējo tilta malu, bet apakšējais gals ar I pāra muguras smadzeņu kakla daļas nervu [[nervu saknītes|saknīšu]] izejvietu.&lt;ref name=&quot;KozlovCihmestrenko2006&quot;/&gt;

== Anatomija ==
Iegarenās smadzenes atrodas galvaskausa mugurējā bedrē un veido [[Smadzeņu stumbrs|smadzeņu stumbra]] apakšējo daļu. Tās turpinās no [[Muguras smadzenes|muguras smadzenēm]] un augšpusē pāriet [[Smadzeņu tilts|smadzeņu tiltā]]. Pieaugušam cilvēkam iegarenās smadzenes ir aptuveni 3 cm garas.

Iegareno smadzeņu priekšējā virsmā atrodas priekšējā vidussprauga, kurai abās pusēs izvietotas gareniskas struktūras — [[Piramīda (neiroanatomija)|piramīdas]]. Tās satur lejupejošos nervu šķiedru kūlīšus, kas piedalās apzinātu kustību vadībā. Iegareno smadzeņu apakšējā daļā liela daļa šo šķiedru krustojas, veidojot tā saukto piramīdu krustojumu.

Uz sāniem no piramīdām atrodas ovāli izcilņi — [[Olīva (neiroanatomija)|olīvas]]. To iekšienē atrodas apakšējie olīvu kodoli, kas funkcionāli saistīti ar [[Smadzenītes|smadzenītēm]] un piedalās kustību koordinācijas procesos.

Iegareno smadzeņu mugurējā virsmā atrodas tievā un ķīļveida kūlīša struktūras, kurās beidzas jušanas ceļi no muguras smadzenēm. To kodolos nervu impulsi tiek pārslēgti uz neironiem, kuru šķiedras tālāk virzās uz [[Talāms|talāmu]] un citām galvas smadzeņu daļām.

Iegareno smadzeņu centrālajā daļā atrodas [[retikulārā formācija]], kā arī vairāku [[Galvas smadzeņu nervi|galvas smadzeņu nervu]] kodoli. Ar iegarenajām smadzenēm ir saistīti galvenokārt IX, X, XI un XII galvas smadzeņu nervu pāri, kā arī daļa VIII nerva struktūru.

Iegareno smadzeņu augšējā daļa piedalās [[ceturtā smadzeņu kambara]] dibena veidošanā. To baltā viela sastāv no augšupejošiem un lejupejošiem nervu ceļiem, kas savieno muguras smadzenes ar augstākajām galvas smadzeņu struktūrām, savukārt pelēkā viela galvenokārt koncentrēta atsevišķos nervu kodolos.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;KozlovCihmestrenko2006&quot;&gt;Козлов В. И., Цехмистренко Т. А. ''Анатомия нервной системы''. / Учебное пособие для студентов. - М.: Мир, 2006. - 208 с., ил. {{ISBN|5-03-003567-2}}&lt;/ref&gt;
}}


{{anatomija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Smadzenes]]</text>
      <sha1>lws7k9wav6it2bnzalzekbpcka5vbel</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Smadzeņu tilts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>220908</id>
    <revision>
      <id>4518124</id>
      <parentid>2652704</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:42:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518124</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2533" sha1="iohbrxcll1k3n9zi2ykv02nmssnhimr" xml:space="preserve">'''Tilts''' jeb '''Varolija tilts''' ({{val-la|pons}}) ir galvas [[Smadzenes|smadzeņu]] daļa. No apakšas un priekšas tas ir resna veltņa formā, kas novietojas [[Smadzeņu stumbrs|smadzeņu stumbra]] vidējā daļā. No augšas tas robežojas ar smadzeņu kājiņām, bet apakšā ar iegarenajām smadzenēm. Robežās starp tiltu un iegarenajām smadzenēm atrodas VI, VII un VIII galvaskausa nervu pāru izejvietas.&lt;ref name=&quot;KozlovCihmestrenko2006&quot;/&gt;

== Anatomija ==
Tilts atrodas [[Smadzeņu stumbrs|smadzeņu stumbra]] vidējā daļā starp [[Iegarenās smadzenes|iegarenajām smadzenēm]] un [[Vidussmadzenes|vidussmadzenēm]]. Tā priekšējā virsma ir izliekta un veido raksturīgu šķērseniski novietotu valni. Tilta mugurējā virsma piedalās [[ceturtā smadzeņu kambara]] dibena veidošanā.

Tilta priekšējo jeb bazilāro daļu galvenokārt veido šķērseniskas un gareniskas nervu šķiedras, kā arī tilta kodoli. Šķērseniskās šķiedras virzās uz [[Smadzenītes|smadzenītēm]] un veido vidējās smadzenīšu kājiņas, kas savieno tiltu ar smadzenīšu puslodēm. Caur tiltu iet arī nervu ceļi, kas savieno [[Galvas smadzeņu garoza|galvas smadzeņu garozu]] ar muguras smadzenēm un citām centrālās nervu sistēmas daļām.

Tilta mugurējā daļā jeb segā atrodas [[retikulārā formācija]], augšupejošie un lejupejošie jušanas un kustību ceļi, kā arī vairāku [[Galvas smadzeņu nervi|galvas smadzeņu nervu]] kodoli. Ar tiltu anatomiski saistīti galvenokārt V, VI, VII un VIII galvas smadzeņu nervu pāri.

[[Trīszaru nervs]] jeb V galvas smadzeņu nervs iziet no tilta sānu daļas. Tilta un iegareno smadzeņu robežas apvidū atrodas [[Atvelkošais nervs|VI]], [[Sejas nervs|VII]] un [[Priekštelpas un gliemeža nervs|VIII galvas smadzeņu nerva]] izejvietas.

Tilta kodoli ir cieši funkcionāli saistīti ar smadzenītēm. Tie saņem informāciju no galvas smadzeņu garozas un pa šķērseniskajām šķiedrām to novada uz pretējās puses smadzenītēm. Tādējādi tilts veido nozīmīgu anatomisku savienojumu starp lielajām smadzenēm, smadzenītēm, iegarenajām smadzenēm un muguras smadzenēm.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;KozlovCihmestrenko2006&quot;&gt;Козлов В. И., Цехмистренко Т. А. ''Анатомия нервной системы''. / Учебное пособие для студентов. - М.: Мир, 2006. - 208 с., ил. {{ISBN|5-03-003567-2}}&lt;/ref&gt;
}}


{{anatomijas-aizmetnis}}

[[Kategorija:Nervu sistēma]]</text>
      <sha1>iohbrxcll1k3n9zi2ykv02nmssnhimr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518125</id>
      <parentid>4518124</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:42:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518125</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2591" sha1="pgaaqx79hj64ii7mj0ys4n2uqyd012o" xml:space="preserve">[[Attēls:Brain bulbar region.svg|thumb|Smadzeņu tilts]]
'''Tilts''' jeb '''Varolija tilts''' ({{val-la|pons}}) ir galvas [[Smadzenes|smadzeņu]] daļa. No apakšas un priekšas tas ir resna veltņa formā, kas novietojas [[Smadzeņu stumbrs|smadzeņu stumbra]] vidējā daļā. No augšas tas robežojas ar smadzeņu kājiņām, bet apakšā ar iegarenajām smadzenēm. Robežās starp tiltu un iegarenajām smadzenēm atrodas VI, VII un VIII galvaskausa nervu pāru izejvietas.&lt;ref name=&quot;KozlovCihmestrenko2006&quot;/&gt;

== Anatomija ==
Tilts atrodas [[Smadzeņu stumbrs|smadzeņu stumbra]] vidējā daļā starp [[Iegarenās smadzenes|iegarenajām smadzenēm]] un [[Vidussmadzenes|vidussmadzenēm]]. Tā priekšējā virsma ir izliekta un veido raksturīgu šķērseniski novietotu valni. Tilta mugurējā virsma piedalās [[ceturtā smadzeņu kambara]] dibena veidošanā.

Tilta priekšējo jeb bazilāro daļu galvenokārt veido šķērseniskas un gareniskas nervu šķiedras, kā arī tilta kodoli. Šķērseniskās šķiedras virzās uz [[Smadzenītes|smadzenītēm]] un veido vidējās smadzenīšu kājiņas, kas savieno tiltu ar smadzenīšu puslodēm. Caur tiltu iet arī nervu ceļi, kas savieno [[Galvas smadzeņu garoza|galvas smadzeņu garozu]] ar muguras smadzenēm un citām centrālās nervu sistēmas daļām.

Tilta mugurējā daļā jeb segā atrodas [[retikulārā formācija]], augšupejošie un lejupejošie jušanas un kustību ceļi, kā arī vairāku [[Galvas smadzeņu nervi|galvas smadzeņu nervu]] kodoli. Ar tiltu anatomiski saistīti galvenokārt V, VI, VII un VIII galvas smadzeņu nervu pāri.

[[Trīszaru nervs]] jeb V galvas smadzeņu nervs iziet no tilta sānu daļas. Tilta un iegareno smadzeņu robežas apvidū atrodas [[Atvelkošais nervs|VI]], [[Sejas nervs|VII]] un [[Priekštelpas un gliemeža nervs|VIII galvas smadzeņu nerva]] izejvietas.

Tilta kodoli ir cieši funkcionāli saistīti ar smadzenītēm. Tie saņem informāciju no galvas smadzeņu garozas un pa šķērseniskajām šķiedrām to novada uz pretējās puses smadzenītēm. Tādējādi tilts veido nozīmīgu anatomisku savienojumu starp lielajām smadzenēm, smadzenītēm, iegarenajām smadzenēm un muguras smadzenēm.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;KozlovCihmestrenko2006&quot;&gt;Козлов В. И., Цехмистренко Т. А. ''Анатомия нервной системы''. / Учебное пособие для студентов. - М.: Мир, 2006. - 208 с., ил. {{ISBN|5-03-003567-2}}&lt;/ref&gt;
}}


{{anatomijas-aizmetnis}}

[[Kategorija:Nervu sistēma]]</text>
      <sha1>pgaaqx79hj64ii7mj0ys4n2uqyd012o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vidussmadzenes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>220914</id>
    <revision>
      <id>4518127</id>
      <parentid>4127932</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:44:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518127</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2677" sha1="btxhg1ov2piobm9m027zooccseads5a" xml:space="preserve">'''Vidussmadzenes''' ({{val-la|mesencephalon}}) ir [[Smadzeņu stumbrs|smadzeņu stumbra]] daļa, [[zīdītāji]]em šī daļa ir neliela. Priekšējo (apakšējo) to daļu veido smadzeņu kājiņas, bet aizmugurējo (augšējo) veido [[Tegmentum mesencephali|vidussmadzeņu jumts]]. Vidussmadzeņu dobums ir šaurs kanāls ''[[aquaeductus mesencephali]]''.&lt;ref name=&quot;KozlovCihmestrenko2006&quot;/&gt;

== Anatomija ==
Vidussmadzenes ir [[Smadzeņu stumbrs|smadzeņu stumbra]] augšējā daļa, kas atrodas starp [[Smadzeņu tilts|tiltu]] un [[Starpsmadzenes|starpsmadzenēm]]. Tās ir salīdzinoši nelielas, taču anatomiski sarežģītas un satur vairākus nozīmīgus nervu kodolus un vadīšanas ceļus.

Vidussmadzeņu priekšējo daļu veido [[smadzeņu kājiņas]], kas sastāv no blīviem lejupejošu nervu šķiedru kūlīšiem. Šie ceļi savieno [[Galvas smadzeņu garoza|galvas smadzeņu garozu]] ar zemāk novietotajām smadzeņu stumbra daļām un [[Muguras smadzenes|muguras smadzenēm]]. Starp abām smadzeņu kājiņām atrodas starpkājiņu bedre.

Vidussmadzeņu centrālajā daļā atrodas sega jeb ''tegmentum''. Tajā izvietojas vairāki kodoli, tostarp [[sarkanais kodols]] un [[melnā viela]]. Sarkanais kodols piedalās kustību koordinācijā, savukārt melnā viela ir nozīmīga kustību regulācijā un ir funkcionāli saistīta ar [[Bazālie kodoli|bazālajiem kodoliem]].

Vidussmadzeņu mugurējo daļu veido jumts jeb ''tectum'', kurā atrodas četri izcilņi — divi augšējie un divi apakšējie pauguri. Augšējie pauguri ir saistīti galvenokārt ar redzes refleksiem, bet apakšējie pauguri — ar dzirdes informācijas apstrādi un refleksiem.

Vidussmadzeņu dobumu veido šaurs kanāls — [[smadzeņu ūdensvads]], kas savieno [[Trešais smadzeņu kambaris|trešo]] un [[Ceturtais smadzeņu kambaris|ceturto smadzeņu kambari]]. Ap šo kanālu atrodas centrālā pelēkā viela, kas piedalās sāpju uztveres un vairāku autonomo reakciju regulācijā.

Vidussmadzenēs atrodas arī [[Acs kustību nervs|III]] un [[Veltņa nervs|IV galvas smadzeņu nerva]] kodoli. Šie nervi galvenokārt nodrošina acu kustību muskuļu darbību un piedalās acu refleksu regulācijā.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;KozlovCihmestrenko2006&quot;&gt;Козлов В. И., Цехмистренко Т. А. ''Анатомия нервной системы''. / Учебное пособие для студентов. - М.: Мир, 2006. - 208 с., ил. {{ISBN|5-03-003567-2}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{anatomijas-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Smadzenes]]</text>
      <sha1>btxhg1ov2piobm9m027zooccseads5a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Georgs Šiliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>226485</id>
    <revision>
      <id>4518219</id>
      <parentid>4235550</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:23:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518219</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5176" sha1="4vbu9bidiy4f9rb5x4t8u784qqj7524" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Georgs Šiliņš
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1918
|     dz_mēnesis = 05
|       dz_diena = 21
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas PFSR|Rostovas apgabals|td=Krievija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2012
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 30
|        m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{LAT}} &lt;br /&gt;{{URS}} &lt;br /&gt;{{LAT}}
|   nodarbošanās = [[ārsts]], [[šahs|šahists]]
}}
{{Citas nozīmes|ārstu|Šiliņš (nozīmju atdalīšana)|Šiliņš}}
'''Georgs Šiliņš''' (arī Juris Šiliņš, {{dat|1918|05|21|N}}, [[Rostovas apgabals]], [[Krievijas PFSR]] - {{dat|2012|12|30|N}}, [[Rīga]]) bija [[Latvija]]s [[ārsts]], medicīnas profesors, kas aktīvi piedalījās arī [[šahs|šaha]] dzīvē. [[Latvijas Ārstu biedrība]]s goda biedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arstubiedriba.lv/index.php/lab-apbalvojumi?id=28 |title=LĀB goda biedri |access-date={{dat|2013|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307181132/http://www.arstubiedriba.lv/index.php/lab-apbalvojumi?id=28 }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Georgs Šiliņš dzimis ārsta ģimenē. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bijis sanitārais instruktors [[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija|latviešu strēlnieku divīzijā]]. 1949. gadā beidzis [[Latvijas Universitāte]]s Medicīnas fakultāti. No 1952. gada strādājis Latvijas eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā (tagad [[Latvijas Universitātes struktūrvienības|Latvijas Universitātes eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts]]) - sākumā par zinātnisko līdzstrādnieku, pēc tam par direktora vietnieka zinātniskajā darbā. Publicējis zinātniskus darbus par tireotoksikozes patoģenēzes un terapijas jautājumiem. Būtiski stiprinājis Latvijas medicīnas intelektuālo potenciālu, bijis pirmsācējs jaunām metodēm terapijā un diagnostikā.&lt;ref&gt;In memoriam: Georgs Šiliņš, žurnāls «Latvijas Ārsts», 2013. gada janvāris&lt;/ref&gt; Strādājis arī [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] endokrinoloģijas centrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stradini.lv/page/1286 |title=Endokrinoloģijas centrs (EC) - Vēsture |access-date={{dat|2013|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140622010705/http://www.stradini.lv/page/1286 |archivedate={{dat|2014|06|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Šahists ==
Georgs Šiliņš bija pazīstams arī kā meistarīgs un ilggadējs šahists. Trīs reizes viņš ir piedalījies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionāta]] finālos, bet 1944. gadā izcīnījis 3. vietu Latvijas PSR labāko šahistu turnīrā, kas tiek uzskatīts par tā gada neoficiālo Latvijas čempionātu. Labākie panākumi šahā Šiliņam bija 1940. gadu otrajā pusē, kad viņš divus gadus pēc kārtas (1947, 1948) kļuva par Rīgas čempionu šahā. 1948. gadā Šiliņš sekmīgi spēlēja PSRS meistarkandidātu turnīrā [[Baku]].&lt;ref&gt;[http://al20102007.narod.ru/ch_urs/1948/qf_bak48.html Tournament of candidates to masters - Baku 1948]&lt;/ref&gt; 1962. gadā [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s šaha komandas sastāvā kļuva par 3. Latvijas PSR komandu čempionāta uzvarētāju. Vēlākajos gados daudz laika aizņēma medicīna, tāpēc šaha sacensības nācās izlaist. Tomēr Šiliņš regulāri spēlēja Rīgas medicīnas darbinieku komandā pie 1. galdiņa, tāpat viņam izdevās saglabāt sportisku formu līdz savai mūža nogalei. Tā 2008. gadā Šiliņš piedalījās [[Vidzeme]]s novada veterānu čempionātā šahā,&lt;ref&gt;[http://www.edruva.lv/zinas/zinas_no_vecas_edruvas/datums/2008-01-18/zina/6727 Pārdomas par šaha tēmu]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; bet 2011. gada decembrī 93 gadu vecumā spēlēja šaha turnīrā [[Limbaži|Limbažos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.auseklis.lv/?cat=557&amp;expand_article_id=2982 |title=Ilgoņa Dambīša ceļojošais kauss šogad paliek Limbažos |access-date={{dat|2013|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200809204952/https://www.auseklis.lv/?cat=557&amp;expand_article_id=2982 }}&lt;/ref&gt;

== Vietas Latvijas šaha čempionātos ==
* [[1938. gada Latvijas šaha čempionāts|1938. gads]] - 8. vieta 1. grupā.
* [[1944. gada Latvijas šaha čempionāts|1944. gads]] - 3. vieta.
* [[1947. gada Latvijas šaha čempionāts|1947. gads]] - 5.-6. vieta.
* [[1948. gada Latvijas šaha čempionāts|1948. gads]] - 16. vieta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Latvijas PSR Mazā enciklopēdija, III sējums, izdevniecība &quot;Zinātne&quot;, Rīga, 1970. gads

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| 365chess = Georgs_Shilinsh }}

{{DEFAULTSORT:Šiliņš, Georgs}}
[[Kategorija:1918. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2012. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rostovas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:PSRS šahisti]]
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]</text>
      <sha1>4vbu9bidiy4f9rb5x4t8u784qqj7524</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apvienotās Karalistes administratīvais iedalījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>229084</id>
    <revision>
      <id>4518334</id>
      <parentid>4497368</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:03:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Distrikti */</comment>
      <origin>4518334</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="47008" sha1="4u96pm2zg9glim2oq7ztltl33w6lwzr" xml:space="preserve">[[Attēls:Europe-UK.svg|thumbnail|[[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] novietojums]]
'''[[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes jeb Lielbritānija]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''4 zemes''', '''3 kroņa teritorijas''' un '''13 aizjūras teritorijas'''. Katra no zemēm iedalās savā sīkākā administratīvā iedalījumā.

''Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums aprakstīts visām teritorijām. Savukārt otrā līmeņa un sīkāk administratīvais iedalījums atainots tikai Lielbritānijas daļai. Atkarīgo teritoriju sīkāku administratīvo iedalījumu skatīt pie attiecīgās atkarīgās teritorijas raksta.''

== Administratīvo līmeņu shēma ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis !! 4. līmenis 
|-
| colspan=&quot;4&quot;| 4 zemes:
|-
| rowspan=&quot;4&quot;| {{karogs|Anglija}} (9 reģioni) || 78 [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles grāfistes]]|| 201 nemetropoles distrikti || pagasti 
|-
| 6 [[Anglijas metropoles grāfistes|metropoles grāfistes]]|| 36 metropoļu apakšrajoni
|-
| 62 [[Anglijas unitārās pašvaldības|vienotās pašvaldības]] || || pagasti
|-
| [[Lielā Londona]] || 33 administratīvie rajoni,&lt;br /&gt;Londonas Sitija
|-
| {{karogs|Skotija}} || 32 pašvaldību apgabali || || kopienas
|-
| {{karogs|Velsa}} || 10 apakšgrāfistes,&lt;br /&gt;9 grāfistes,&lt;br /&gt;3 pilsētas || || kopienas
|-
| {{karogs|Ziemeļīrija}} || 11 distrikti || 
|-
| colspan=&quot;4&quot;| 3 kroņa teritorijas:
|-
| {{karogs|Džērsija}} || 10 pagasti,&lt;br /&gt;3 neatkarīgās teritorijas || || 
|-
| {{karogs|Gērnsija}} || 12 pagasti || || 
|-
| {{karogs|Menas Sala}} || 6 vietējās pašvaldības || 15 pagasti ||
|-
| colspan=&quot;4&quot;| 13 aizjūras teritorijas:
|-
| {{karogs|Angilja}} || 14 distrikti || || 
|-
|  {{karogs|Bermuda}} || 9 pagasti,&lt;br /&gt;2 pašvaldības || || 
|-
| [[Attēls:Flag of the British Antarctic Territory.svg|25px]] [[Britu Antarktiskā teritorija]] || || || 
|-
| {{karogs|Britu Indijas Okeāna Teritorija}} || || || 
|-
|  {{karogs|Britu Virdžīnas}} || 5 distrikti || ||
|-
|  {{karogs|Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas}} || || ||
|-
|  {{karogs|Folklenda Salas}} || || ||
|-
|  {{karogs|Gibraltārs}} || || ||
|-
|  {{karogs|Kaimanu Salas}} || 7 distrikti || ||
|-
|  {{karogs|Montserrata}} || 3 pagasti || 
|-
|  {{karogs|Pitkērna}} || || ||
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas]] || 3 teritorijas daļas || 8 distrikti || 
|-
|  {{karogs|Tērksas un Kaikosas}} || || ||
|-
| colspan=&quot;4&quot;| Suverēnie bāzu areāli:
|-
| [[Akrotiri un Dekelija]] || || ||
|}

== Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums ==
[[Attēls:British Overseas.png|500px|thumbnail]]

{| width=150px align=center
|-
|
{{Image label begin|image=United Kingdom location map.svg|width=250|float=none}}

{{Image label small|x=0.34|y=0.53|scale=500|text=[[Anglija]]}}
{{Image label small|x=0.25|y=0.3|scale=500|text=[[Skotija]]}}
{{Image label small|x=0.26|y=0.55|scale=500|text=[[Velsa]]}}
{{Image label small|x=0.12|y=0.42|scale=500|text=[[Ziemeļīrija]]}}
{{Image label end}}
|}

=== Zemes ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Zeme !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais&lt;br /&gt;centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2011) !! Administratīvais iedalījums  !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:England in the UK and Europe.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of England.svg|50px]] || '''[[Anglija]]''' || ''England'' || [[Londona]] || {{nts|130279}} || {{nts|53012456}} || 77 nemetropoles grāfistes,&lt;br /&gt;6 metrolopes grāfistes,&lt;br /&gt;55 vienotās pašvaldības,&lt;br /&gt;Lielā Londona || GB-ENG
|-
| [[Attēls:Scotland in the UK and Europe.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Scotland.svg|50px]] || '''[[Skotija]]''' || ''Scotland'' || [[Edinburga]] || {{nts|77933}} || {{nts|5313600}} || 32 pašvaldību apgabali || GB-SCT
|-
| [[Attēls:Wales in the UK and Europe.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Wales (1959–present).svg|50px]] || '''[[Velsa]]''' || ''Wales'' || [[Kārdifa]] || {{nts|20779}} || {{nts|3063456}} || 10 apakšgrāfistes,&lt;br /&gt;9 grāfistes,&lt;br /&gt;3 pilsētas || GB-WLS
|-
| [[Attēls:Northern Ireland in the UK and Europe.svg|90px]] || || '''[[Ziemeļīrija]]''' || ''Northern Ireland'' || [[Belfāsta]] || {{nts|14130}} || {{nts|1810863}} || 6 grāfistes,&lt;br /&gt;11 distrikti || GB-NIR
|}

=== Kroņa teritorijas ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Kroņa teritorija !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais&lt;br /&gt;centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2014) !! Administratīvais iedalījums  !! ISO 3166
|-
| [[Attēls:Jersey in United Kingdom (special marker) (semi-independent).svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Jersey.svg|60px]] || '''[[Džērsija]]''' || ''Jersey'' || [[Sentheljēra]] || {{nts|118.2}} || {{nts|99500}} || 12 pagasti || JE
|-
| [[Attēls:Guernsey in United Kingdom (special marker).svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Guernsey.svg|60px]] || '''[[Gērnsija]]''' || ''Guernsey'' || [[Sentpīterporta]] || {{nts|78}} || {{nts|65849}} || 10 pagasti,&lt;br /&gt;3 neatkarīgās teritorijas || GG
|-
| [[Attēls:Isle of Man in United Kingdom (non-independent).svg|60px]] || [[Attēls:Flag of the Isle of Mann.svg|60px]] || '''[[Menas Sala]]''' || ''Isle of Man'' || [[Daglasa]] || {{nts|572}} || {{nts|84497}} || 6 vietējās pašvaldības || IM
|}

=== Atkarīgās teritorijas ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !!  Atkarīgās teritorija !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais&lt;br /&gt;centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2014) !! Administratīvais iedalījums  !! ISO 3166
|-
| [[Attēls:Anguilla on the globe (Americas centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Anguilla.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Anguilla.svg|40px]] || '''[[Angilja]]''' || ''Anguilla'' || [[Veli]] || {{nts|91}} || {{nts|13452}} || 14 distrikti || AI
|-
| [[Attēls:Bermuda on the globe (Americas centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Bermuda.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Bermuda.svg|40px]] || '''[[Bermudu salas]]''' || ''Bermuda'' || [[Hamiltona (Bermuda)|Hamiltona]] || {{nts|53.2}} || {{nts|64237}} || 9 pagasti,&lt;br /&gt;2 pašvaldības || BM
|-
| [[Attēls:British Antarctic Territory in Antarctica.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the British Antarctic Territory.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of the British Antarctic Territory.svg|50px]] || '''[[Britu Antarktiskā teritorija]]''' || ''British Antarctic Territory'' || — || {{nts|1709400}} || {{nts|250}} || — || — 
|-
| [[Attēls:British Virgin Islands on the globe (Americas centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the British Virgin Islands.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of the British Virgin Islands.svg|50px]] || '''[[Britu Virdžīnas]]''' || ''British Virgin Islands'' || [[Rodtauna]] || {{nts|153}} || {{nts|28054}} || 5 distrikti || VG
|-
| [[Attēls:South Georgia and the South Sandwich Islands on the globe (South America centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of South Georgia and the South Sandwich Islands.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of South Georgia and the South Sandwich Islands.svg|50px]] || '''[[Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas]]''' || ''South Georgia and the South Sandwich Islands'' || [[Kingedvardpointa]] || {{nts|3903}} || {{nts|30}} || — || GS
|-
| [[Attēls:Falkland Islands on the globe (special marker) (Chile centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Falkland Islands.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Falkland Islands.svg|50px]] || '''[[Folklenda Salas]]''' || ''Falkland Islands'' || [[Stenli]] || {{nts|12200}} || {{nts|2932}} || — || FK
|-
| [[Attēls:Gibraltar on the globe (Europe centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Gibraltar1.svg|50px]] || '''[[Gibraltārs]]''' || ''Gibraltar'' || Gibraltārs || {{nts|6.8}} || {{nts|29752}} || — || GI
|-
| [[Attēls:United Kingdom on the globe (British Indian Ocean Territory special) (Afro-Eurasia centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the British Indian Ocean Territory.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of the British Indian Ocean Territory.svg|50px]] || '''[[Indijas Okeāna Britu teritorija]]''' || ''British Indian Ocean Territory'' || [[Djegogarsija]] || {{nts|54400}} || {{nts|3000}} || — || IO
|-
| [[Attēls:Cayman Islands on the globe (Americas centered).svg|80px]] |||||| '''[[Kaimanu Salas]]''' || ''Cayman Islands'' || [[Džordžtauna (Kaimanu Salas)|Džordžtauna]] || {{nts|264}} || {{nts|56732}} || 7 distrikti || KY
|-
| [[Attēls:Montserrat on the globe (Americas centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Montserrat.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Montserrat.svg|50px]] || '''[[Montserrata]]''' || ''Montserrat'' || [[Plimuta]] / [[Breidsa]] || {{nts|102}} || {{nts|5164}} || 3 pagasti || MS
|-
| [[Attēls:Pitcairn Islands on the globe (French Polynesia centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Pitcairn Islands.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Pitcairn Islands.svg|50px]] || '''[[Pitkērna]]''' || ''Pitcairn Islands'' || [[Adamstauna]] || {{nts|62}} || {{nts|56}} || — || PN
|-
| [[Attēls:Saint Helena, Ascension and Tristan da Cunha on the globe (Africa centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|80px]] || [[Attēls:Royal Coat of Arms of the United Kingdom (HM Government).svg|50px]] || '''[[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas]]''' || ''Saint Helena, Ascension and Tristan da Cunha'' || [[Džeimstauna (Svētās Helēnas sala)|Džeimstauna]] || {{nts|394}} || {{nts|7729}} || 3 teritorijas daļas || SH
|-
| [[Attēls:Turks and Caicos Islands on the globe (Americas centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Turks and Caicos Islands.svg|80px]] |||| '''[[Tērksas un Kaikosas]]''' || ''Turks and Caicos Islands'' || [[Kokbērntauna]] || {{nts|616.3}} || {{nts|31458}} || 6 distrikti || TC
|}

=== Suverēnie bāzu areāli ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !!  Atkarīgās teritorija !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais&lt;br /&gt;centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2011) 
|-
| [[Attēls:Akrotiri and Dhekelia on the globe (Europe centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|80px]] || [[Attēls:Royal Coat of Arms of the United Kingdom (HM Government).svg|50px]] || '''[[Akrotiri un Dekelija]]''' || ''Akrotiri and Dhekelia'' || [[Episkopi]] || {{nts|254}} || {{nts|15700}} 
|}

=== Reģioni (Anglija) ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Reģions !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais&lt;br /&gt;centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2011) !! Administratīvais iedalījums
|-
| [[Attēls:East of England in England.svg|60px]] || '''[[Anglijas Austrumi]]''' || ''East of England'' || [[Kembridža]] || {{nts|7380}} || {{nts|5847000}} || 5 nemetrolopes grāfistes
|-
| [[Attēls:East Midlands in England.svg|60px]] || '''[[Austrummidlenda]]''' || ''East Midlands'' || [[Meltonmobri]]|| {{nts|6034}} || {{nts|4533000}} || 4 nemetrolopes grāfistes
|-
| [[Attēls:South East England in England.svg|60px]] || '''[[Dienvidaustrumanglija]]''' || ''South East England'' || [[Gilforda]] || {{nts|7373}} || {{nts|8635000}} || 7 nemetrolopes grāfistes
|-
| [[Attēls:South West England in England.svg|60px]] || '''[[Dienvidrietumanglija]]''' || ''South West England'' || [[Bristole]] / [[Plimuta]] || {{nts|9200}} || {{nts|5289000}} || 4 nemetrolopes grāfistes
|-
| [[Attēls:Yorkshire and the Humber in England.svg|60px]] || '''[[Jorkšīra un Hambera]]''' || ''Yorkshire and the Humber'' || [[Līdsa]] / [[Šefīlda]] || {{nts|5950}} || {{nts|5284000}} || 2 metropoles grāfistes,&lt;br /&gt;1 nemetrolopes grāfiste
|-
| [[Attēls:Greater London in England.svg|60px]] || '''[[Lielā Londona]]''' || ''Greater London'' || [[Londona]] || {{nts|1572}} || {{nts|8174000}} || Londonas Sitija,&lt;br /&gt;32 administratīvie rajoni
|-
| [[Attēls:West Midlands in England.svg|60px]] || '''[[Rietummidlenda]]''' || ''West Midlands'' || [[Birmingema]] || {{nts|13000}} || {{nts|5602000}} || 1 metropoles grāfiste,&lt;br /&gt;3 nemetrolopes grāfistes
|-
| [[Attēls:North East England in England.svg|60px]] || '''[[Ziemeļaustrumanglija]]''' || ''North East England'' || [[Ņūkāsla pie Tainas]] || {{nts|8592}} || {{nts|2597000}} || 1 metropoles grāfiste
|-
| [[Attēls:North West England in England.svg|60px]] || '''[[Ziemeļrietumanglija]]''' || ''North West England'' || [[Liverpūle]] / [[Mančestra]] || {{nts|14165}} || {{nts|7052000}} || 3 metropoles grāfistes,&lt;br /&gt;2 nemetrolopes grāfistes
|}

== Otrā līmeņa administratīvais iedalījums ==
=== Anglija ===
{{pamatraksts|Anglijas administratīvais iedalījums}}
==== Metropoles grāfistes ====
{{pamatraksts|Anglijas metropoles grāfistes}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Metropoles grāfiste !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2014) !! Distriktu&lt;br /&gt;skaits !! Reģions
|-
| [[Attēls:Greater Manchester UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Unofficial County Flag of Greater Manchester.svg|60px]] || [[Attēls:Greater Manchester County Council Arms.png|50px]] || '''[[Lielā Mančestra]]''' || ''Greater Manchester'' || {{nts|1276}} || {{nts|2732854}} || 10 || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Merseyside UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Merseyside.png|60px]] || [[Attēls:Merseyside CoA.svg|50px]] || '''[[Mērzisaida]]''' || ''Merseyside'' || {{nts|645}} || {{nts|1391113}} || 5 || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:South Yorkshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Unofficial County Flag of South Yorkshire.png|60px]] || [[Attēls:Coat of arms of South Yorkshire County Council.png|50px]] || '''[[Dienvidjorkšīra]]''' || ''South Yorkshire'' || {{nts|1552}} || {{nts|1365847}} || 4 || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:Tyne and Wear UK locator map 2010.svg|60px]] || || || '''[[Taina un Vīra]]''' || ''Tyne and Wear'' || {{nts|538}} || {{nts|1118713}} || 5 || [[Ziemeļaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:West Yorkshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Unofficial Flag of West Yorkshire.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of arms of West Yorkshire County Council.png|50px]] || '''[[Rietumjorkšīra]]''' || ''West Yorkshire'' || {{nts|2029}} || {{nts|2227400}} || 5 || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:West Midlands UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of the West Midlands County.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of West Midlands Metropolitan County Council.svg|50px]] || '''[[Rietummidlenda (grāfiste)|Rietummidlenda]]''' || ''West Midlands'' || {{nts|3039}} || {{nts|2808356}} || 7 || [[Rietummidlenda]]
|}

==== Nemetropoles grāfistes ====
{{pamatraksts|Anglijas nemetropoles grāfistes}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Nemetropoles grāfiste !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits&lt;br /&gt;(2014) !! Distriktu&lt;br /&gt;skaits !! ISO 3166-2 !! Reģions 
|-
| [[Attēls:East Sussex UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of East Sussex.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of the East Sussex County Council.svg|50px]] || '''[[Austrumsaseksa]]''' || ''East Sussex'' || [[Lūisa]] || {{nts|1709}} || {{nts|527200}} || 5 || GB-ESX || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Derbyshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Derbyshire flag.svg|60px]] || || '''[[Dārbišīra]]''' || ''Derbyshire'' || [[Metloka]] || {{nts|2547}} || {{nts|770600}} || 8 || GB-DBY || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Devon UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Devon.svg|60px]] || [[Attēls:Devon arms.png|50px]] || '''[[Devona]]''' || ''Devon'' || [[Eksetera]] || {{nts|6564}} || {{nts|747900}} || 8 || GB-DEV || [[Dienvidrietumanglija]] 
|-
| [[Attēls:Dorset UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Dorset.svg|60px]] || || '''[[Dorseta]]''' || ''Dorset'' || [[Dorčestera]] || {{nts|2542}} || {{nts|413800}} || 6 || GB-DOR || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Essex UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Essex.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of Essex.svg|50px]] || '''[[Eseksa]]''' || ''Essex'' || [[Čelmsforda]] || {{nts|3465}} || {{nts|1396600}} || 12 || GB-ESS || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Gloucestershire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Severn Cross.svg|60px]] || || '''[[Glosteršīra]]''' || ''Gloucestershire'' || [[Glostera]] || {{nts|2653}} || {{nts|598300}} || 6 || GB-GLS || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Hertfordshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Hertfordshire.svg|60px]] || || '''[[Hārtfordšīra]]''' || ''Hertfordshire'' || [[Hārtforda]] || {{nts|1643}} || {{nts|1119800}} || 10 || GB-HRT || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Hampshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Hampshire.svg|60px]] || || '''[[Hempšīra]]''' || ''Hampshire'' || [[Vinčestera]] || {{nts|3679}} || {{nts|1322300}} || 11 || GB-HAM || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Cumbria UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Cumbria County Council.svg|60px]] || || '''[[Kambrija]]''' || ''Cumbria'' || [[Kārlaila]] || {{nts|6768}} || {{nts|499800}} || 6 || GB-CMA || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Cambridgeshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Cambridgeshire Flag.svg|60px]] || || '''[[Kembridžšīra]]''' || ''Cambridgeshire'' || [[Kembridža]] || {{nts|3046}} || {{nts|622200}} || 5 || GB-CAM || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Kent UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Kent.svg|60px]] || [[Attēls:Arms-kent.jpg|50px]] || '''[[Kenta]]''' || ''Kent'' || [[Meidstona]] || {{nts|3544}} || {{nts|1466500}} || 12 || GB-KEN || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Lancashire UK locator map 2010.svg|60px]] || || [[Attēls:Coat of arms of Lancashire County Council.png|50px]] || '''[[Lankašīra]]''' || ''Lancashire'' || [[Prestona]] || {{nts|2903}} || {{nts|1171600}} || 12 || GB-LAN || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Leicestershire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Leicestershire County Council.svg|60px]] || || '''[[Lesteršīra]]''' || ''Leicestershire'' || [[Glenfīlda]] || {{nts|2083}} || {{nts|651200}} || 7 || GB-LEC || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Lincolnshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Lincolnshire flag.svg|60px]] || || '''[[Linkolnšīra]]''' || ''Lincolnshire'' || [[Linkolna (Anglija)|Linkolna]] || {{nts|5921}} || {{nts|714800}} || 7 || GB-LIN || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Norfolk UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Norfolk.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of Norfolk.svg|50px]] || '''[[Norfolka (grāfiste)|Norfolka]]''' || ''Norfolk'' || [[Noridža]]|| {{nts|5372}} || {{nts|859400}} || 7 || GB-NFK || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Northamptonshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Northamptonshire.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of arms of Northamptonshire County Council.png|50px]] || '''[[Northemptonšīra]]''' || ''Northamptonshire'' || [[Northemptona]] || {{nts|2364}} || {{nts|693900}} || 7 || GB-NTH || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:North Yorkshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:North-Yorkshire-Flag.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of North Yorkshire County Council.svg|50px]] || '''[[Ziemeļjorkšīra]]''' || ''North Yorkshire'' || [[Nortelertona]]|| {{nts|8053}} || {{nts|601200}} || 7 || GB-NYK || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:Nottinghamshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Nottinghamshire.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of arms of Nottinghamshire County Council.png|50px]] || '''[[Notingemšīra]]''' || ''Nottinghamshire'' || [[Vestbridžforda]] || {{nts|2085}} || {{nts|786700}} || 7 || GB-NTT || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Oxfordshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Oxfordshire.svg|60px]] || || '''[[Oksfordšīra]]''' || ''Oxfordshire'' || [[Oksforda]] || {{nts|2605}} || {{nts|654800}} || 5 || GB-OXF || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:West Sussex UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of West Sussex.svg|60px]] || || '''[[Rietumsaseksa]]''' || ''West Sussex'' || [[Čičestera]] || {{nts|1991}} || {{nts|808900}} || 7 || GB-WSX || [[Dienvidaustrumanglija]] 
|-
| [[Attēls:Suffolk UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Suffolk.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of Suffolk.svg|50px]] || '''[[Safolka]]''' || ''Suffolk'' || [[Ipsviča]] || {{nts|3798}} || {{nts|730100}} || 7 || GB-SFK 	|| [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Surrey UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of the County of Surrey.svg|60px]] || || '''[[Sari (Anglija)|Sari]]''' || ''Surrey'' || [[Raigeita]]|| {{nts|1663}} || {{nts|1135500}} || 11 || GB-SRY || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Somerset UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Somnew.png|60px]] || || '''[[Somerseta]]''' || ''Somerset'' || [[Tontona]] || {{nts|3451}} || {{nts|531600}} || 5 || GB-SOM || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Staffordshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Staffordshire.png|60px]] || || '''[[Stefordšīra]]''' || ''Staffordshire'' || [[Steforda]] || {{nts|2620}} || {{nts|849600}} || 8 || GB-STS || [[Rietummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Warwickshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Warwickshire.svg|60px]] || [[Attēls:Escut Warwickshire.png|50px]] || '''[[Vorikšīra]]''' || ''Warwickshire'' || [[Vorika]] || {{nts|1975}} || {{nts|546500}} || 5 || GB-WAR || [[Rietummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Worcestershire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Worcestershire flag.svg|60px]] || [[Attēls:WorcsCoatArms.jpg|50px]] || '''[[Vusteršīra]]''' || ''Worcestershire'' || [[Vustera]] || {{nts|1741}} || {{nts|566500}} || 6 || GB-WOR || [[Rietummidlenda]]
|}

==== Unitārās pašvaldības ====
{{pamatraksts|Anglijas unitārās pašvaldības}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Vienotā pašvaldība !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits&lt;br /&gt;(2011) !! ISO 3166-2 !! Grāfiste !! Reģions 
|-
|[[Attēls:Buckinghamshire UK locator map 2010.svg|60px]]
|'''[[Bakingemšīra]]'''
|''Buckinghamshire''
|[[Eilsberi]]
|1565
|{{nts|555257}}
|GB-BKM
|[[Bakingemšīra]]
|[[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Bath and North East Somerset in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Bāta un Ziemeļaustrumu Somerseta]]''' || ''Bath and North East Somerset'' || [[Bāta (Somerseta)|Bāta]] / [[Keinšema]]|| {{nts|135.57}} || {{nts|182021}} || GB-BAS || [[Somerseta]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Bedford in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Bedforda (boro)|Bedforda]]''' || ''Borough of Bedford'' || [[Bedforda]] || {{nts|476.4}} || {{nts|163924}} || GB-BDF || [[Bedfordšīra]] || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Blackburn with Darwen in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Blekbērna ar Darvenu]]''' || ''Blackburn with Darwen'' || [[Blekbērna]] || {{nts|52.9}} || {{nts|146743}} || GB-BBD || [[Lankašīra]] || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Blackpool in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Blekpūla]]''' || ''Blackpool'' || Blekpūla || {{nts|34.85}} || {{nts|142065}} || GB-BPL || [[Lankašīra]] || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Bournemouth in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Bornmuta, Kraistčērča un Pūla]]''' || ''Bournemouth, Christchurch and Poole'' || [[Bornmuta]]|| {{nts|162}}|| {{nts|401898}}|| GB-BCP || [[Dorseta]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Brighton and Hove in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Braitona un Hova]]''' || ''Brighton and Hove'' || [[Hova]] || {{nts|87.54}} || {{nts|273400}} || GB-BNH || [[Austrumsaseksa]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Bracknell Forest in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Breknelforesta]]''' || ''Bracknell Forest'' || [[Breknela]]|| {{nts|109.38}} || {{nts|118025}} || GB-BRC || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Bristol in in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Bristole]]''' || ''Bristol'' || Bristole || {{nts|110}} || {{nts|4325005}} || GB-BST || — || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Central Bedfordshire in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Centrālā Bedfordšīra]]''' || ''Central Bedfordshire'' || [[Čiksendsa]] || {{nts|715.7}} || {{nts|269076}} || GB-CBF || [[Bedfordšīra]] || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Cheshire East in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Češīras Austrumi]]''' || ''Cheshire East'' || [[Sendbeča]] || {{nts|1166}} || {{nts|374179}} || GB-CHE || [[Češīra]] || [[Ziemeļrietumanglija]]
|- 
| [[Attēls:Cheshire West and Chester in England (zoom).svg|70px]]|| '''[[Češīras Rietumi un Čestera]]'''|| ''Cheshire West and Chester''|| [[Čestera]]|| {{nts|916.7}} || {{nts|332210}} || GB-CHW || [[Češīra]]|| [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Derby in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Dārbi]]''' || ''Derby'' || Dārbi || {{nts|78.03}} || {{nts|248700}} || GB-DER || [[Dārbišīra]] || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:County Durham in England (+ceremonial areas solid).svg|70px]] || '''[[Darema (grāfiste)|Darema]]''' || ''Durham'' || [[Darema (Anglija)|Darema]] || {{nts|2721}} || {{nts|902500}} || GB-DUR || — || [[Ziemeļaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Darlington in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Dārlingtona (boro)|Dārlingtona]]''' || ''Borough of Darlington'' || [[Dārlingtona]] || {{nts|197.5}} || {{nts|105367}} || GB-DAL || [[Darema (grāfiste)|Daremas grāfiste]] || [[Ziemeļaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:South Gloucestershire in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Dienvidglosteršīra]]''' || ''South Gloucestershire'' || [[Kingsvuda]] || {{nts|496.94}} || {{nts|271556}} || GB-SGC || [[Glosteršīra]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
|[[Attēls:Dorset in England.svg|70px]]
|'''Dorseta'''
|''Dorset''
|[[Dorčestera]]
|{{nts|2491}}
|{{nts|381292}}
|GB-DOR
|[[Dorseta]]
|[[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Halton in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Holtona]]''' || ''Borough of Halton'' || [[Vidnesa]]|| {{nts|79.08}} || {{nts|126354}} || GB-HAL || [[Češīra]] || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Hartlepool in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Hārtlpūla (boro)|Hārtlpūla]]''' || ''Borough of Hartlepool ''|| [[Hārtlpūla]]|| {{nts|93.58}} || {{nts|92590}} || GB-HPL || [[Darema (grāfiste)|Daremas grāfiste]] || [[Ziemeļaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Herefordshire in England.svg|70px]] || '''[[Herefordšīra]]''' || ''Herefordshire'' || [[Hereforda]] || {{nts|2180}} || {{nts|187160}} || GB-HEF || — || [[Rietummidlenda]]
|-
| [[Attēls:York in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Jorka]]''' || ''York'' || Jorka || {{nts|271.94}} || {{nts|204439}} || GB-YOR || [[Ziemeļjorkšīra]] || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:East Riding of Yorkshire in England (+ceremonial areas solid).svg|70px]] || '''[[Jorkšīras Īstraidinga]]''' || ''East Riding of Yorkshire'' || [[Beverli]] || {{nts|2479}} || {{nts|5908009}} || GB-ERY || — || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:Kingston upon Hull in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Kingstona pie Hallas]]''' || ''Kingston upon Hull'' || — || {{nts|71.45}} || {{nts|257710}} || GB-KHL || [[Jorkšīras Īstraidinga]] || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:Cornwall in England (+ceremonial areas solid).svg|70px]] || '''[[Kornvola]]''' || ''Cornwall'' || [[Trūro]] || {{nts|3563}} || {{nts|536000}} || GB-CON || — || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Leicester in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Lestera]]''' || ''Leicester'' || Lestera || {{nts|73.32}} || {{nts|337653}} || GB-LCE || [[Lesteršīra]] || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Luton in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Lūtona]]''' || ''Luton'' || — || {{nts|43.35}} || {{nts|210962}} || GB-LUT || [[Bedfordšīra]] || [[Anglijas Austrumi]]
|- 
| [[Attēls:Medway in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Medveja]]''' || ''Medway'' || [[Četema]] || {{nts|192.03}} || {{nts|274015}} || GB-MDW || [[Kenta]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Middlesbrough in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Midlsbro]]''' || ''Middlesbrough'' || — || || || GB-MDB || [[Ziemeļjorkšīra]] || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:Milton Keynes in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Miltonkīnza]]''' || ''Borough of Milton Keynes'' || Miltonkīnza || {{nts|308.63}} || {{nts|255700}} || GB-MIK || [[Bakingemšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Northumberland in England.svg|70px]] || '''[[Nortamberlenda]]''' || ''Northumberland'' || [[Morpeta]] || {{nts|5014}} || {{nts|315987}} || GB-NBL || — || [[Ziemeļaustrumanglija]]
|- 
| [[Attēls:Nottingham in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Notingema]]''' || ''Nottingham'' || Notingema || {{nts|74.61}} || {{nts|314268}} || GB-NGM || [[Notingemšīra]] || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Peterborough in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Pīterboro (unitārā pašvaldība)|Pīterboro]]''' || ''Peterborough'' || [[Pīterboro]]|| {{nts|343.38}} || {{nts|190461}} || GB-PTE || [[Kembridžšīra]] || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Plymouth in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Plimuta]]''' || ''Plymouth'' || Plimuta || {{nts|79.83}} || {{nts|256600}} || GB-PLY || [[Devona]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Portsmouth in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Portsmuta]]''' || ''Portsmouth'' || Portsmuta || {{nts|40.25}} || {{nts|209085}} || GB-POR || [[Hempšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Rutland in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Ratlenda]]''' || ''Rutland'' || [[Okema]]|| {{nts|381.8}} || {{nts|38022}} || GB-RUT || — || [[Austrummidlenda]] 
|-
| [[Attēls:Reading in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Redinga]]''' || ''Reading'' || Redinga || || {{nts|160825}} || GB-RDG || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Redcar and Cleveland in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Redkāra un Klīvlenda]]''' || ''Redcar and Cleveland'' || [[Redkāra]]|| {{nts|244.8}} || {{nts|135042}} || GB-RCC || [[Ziemeļjorkšīra]] || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:West Berkshire in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Rietumbārkšīra]]''' || ''West Berkshire'' || [[Ņūberi]] || {{nts|704.17}} || {{nts|155732}} || GB-WBK || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|- 
| [[Attēls:Southampton in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Sauthemptona]]''' || ''Southampton'' || Sauthemptona || {{nts|72.8}} || {{nts|253651}} || GB-STH || [[Hempšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Southend-on-Sea in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Sautendonsī]]''' || ''Southend-on-Sea'' || — || {{nts|41.76}} || {{nts|177931}} || GB-SOS || [[Eseksa]] || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Isles of Scilly in England (special marker).svg|70px]] || '''[[Sili salas]]''' || ''Isles of Scilly'' || [[Hjūtauna]]|| {{nts|16.03}} || {{nts|2280}} || GB-IOS || [[Kornvola]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Slough in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Slau]]''' || ''Slough'' || [[Slau]]|| {{nts|32.54}} || {{nts|144575}} || GB-SLG || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Stoke-on-Trent in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Stoka pie Trentas]]''' || ''Stoke-on-Trent'' || Stoka pie Trentas || {{nts|92.74}} || {{nts|249008}} || GB-STE || [[Stefordšīra]] || [[Rietummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Stockton-on-Tees in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Stoktona pie Tīsas (boro)|Stoktona pie Tīsas]]''' || ''Borough of Stockton-on-Tees'' || [[Stoktona pie Tīsas]]|| {{nts|205.0}} || {{nts|194119}} || GB-STT || [[Darema (grāfiste)|Darema]], [[Ziemeļjorkšīra]] || [[Ziemeļaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Swindon in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Svindona (unitārā pašvaldība)|Svindona]]''' || ''Borough of Swindon'' || [[Svindona]] || {{nts|230.10}} || {{nts|215799}} || GB-SWD || [[Viltšīra]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Shropshire in England (+ceremonial areas solid).svg|70px]] || '''[[Šropšīra]]''' || ''Shropshire'' || [[Šrūsberi]] || {{nts|3197}} || {{nts|310121}} || GB-SHR || — || [[Rietummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Thurrock in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Taroka]]''' || ''Thurrock'' || Taroka || {{nts|163.38}} || {{nts|163270}} || GB-THR || [[Eseksa]] || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Telford and Wrekin in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Telforda un Rīkina]]''' || ''Telford and Wrekin'' || [[Telforda]]|| {{nts|290.31}} || {{nts|166800}} || GB-TFW || [[Šropšīra]] || [[Rietummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Torbay in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Torbeja]]''' || ''Torbay'' || — || {{nts|62.87}} || {{nts|130959}} || GB-TOB || [[Devona]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Isle of Wight in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Vaitas sala]]''' || ''Isle of Wight'' || [[Ņūporta]] || {{nts|380.2}} || {{nts|139105}} || GB-IOW || [[Hempšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Wiltshire in England (+ceremonial areas solid).svg|70px]] || '''[[Viltšīra]]''' || ''Wiltshire'' || [[Troubridža]] || {{nts|3485}} || {{nts|684000}} || GB-WIL || — || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Windsor and Maidenhead in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Vindzora un Meidenheda]]''' || ''Royal Borough of Windsor and Maidenhead'' || [[Meidenheda]] || {{nts|198.43}} || {{nts|147400}} || GB-WNM || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Wokingham in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Vokingema (boro)|Vokingema]]''' || ''Borough of Wokingham'' || [[Vokingema]]|| {{nts|178.98}} || {{nts|159097}} || GB-WOK || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Warrington in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Voringtona (boro)|Voringtona]]''' || ''Warrington'' || [[Voringtona]]|| || {{nts|206428}} || GB-WRT || [[Češīra]] || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:North East Lincolnshire in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Ziemeļaustrumu Linkolnšīra]]''' || ''North East Lincolnshire'' || [[Grimsbi]] || {{nts|191.9}} || {{nts|159804}} || GB-NEL || [[Linkolnšīra]] || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:North Lincolnshire in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Ziemeļlinkolnšīra]]''' || ''North Lincolnshire'' || [[Skantorpa]] || {{nts|846.3}} || {{nts|1692474}} || GB-NLN || [[Linkolnšīra]] || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:North Somerset in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Ziemeļsomerseta]]''' || ''North Somerset'' || [[Vestonsjūpermēra]] || {{nts|374.68}} || {{nts|208154}} || GB-NSM || [[Somerseta]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|}

=== Skotija ===
==== Pašvaldības apgabals ====
{{Pamatraksts|Skotijas pašvaldību apgabali}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Pašvaldības apgabals !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits&lt;br /&gt;(2014) !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:Aberdeen City in Scotland.svg|60px]] || [[Attēls:City Flag of Aberdeen.svg|60px]] || [[Attēls:Aberdeen-arms.png|60px]] || '''[[Aberdīna]]''' || ''Aberdeen'' || Aberdīna || {{nts|184.46}} || {{nts|228990}} || GB-ABE
|-
| [[Attēls:Aberdeenshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Aberdīnšīra]]''' || ''Aberdeenshire'' || [[Aberdīna]] || {{nts|6313}} || {{nts|253000}} || GB-ABD
|-
| [[Attēls:Angus in Scotland.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Angus.png|60px]] || || '''[[Angusa]]''' || ''Angus'' || [[Forfara]] || {{nts|2182}} || {{nts|116000}} || GB-ANS
|-
| [[Attēls:Argyll and Bute in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Ārgaila un Bjūta]]''' || ''Argyll and Bute'' || [[Lohgilheda]] || {{nts|6909}} || {{nts|88000}} || GB-AGB
|-
| [[Attēls:East Ayrshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Austrumēršīra]]''' || ''East Ayrshire'' || [[Kilmārnoka]] || {{nts|1262}} || {{nts|123000}} || GB-EAY 
|-
| [[Attēls:East Dunbartonshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Austrumdanbārtonšīra]]''' || ''East Dunbartonshire'' || [[Kērkintiloha]] || {{nts|175}} || {{nts|105000}} || GB-EDU
|-
| [[Attēls:East Lothian in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Austrumlotjana]]''' || ''East Lothian'' ||[[Hadingtona]] 
| {{nts|679}} || {{nts|100000}} || GB-ELN
|-
| [[Attēls:East Renfrewshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Austrumrenfrūšīra]]''' || ''East Renfrewshire'' || [[Gifnoka]] || {{nts|174}} || {{nts|91000}} || GB-ERW
|-
| [[Attēls:Dumfries and Galloway in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Damfrīsa un Galoveja|Damfrīsa un Geloveja]]''' || ''Dumfries and Galloway'' || [[Damfrīsa]] || {{nts|6426}} || {{nts|151000}} || GB-DGY
|-
| [[Attēls:Dundee City in Scotland.svg|60px]] || || [[Attēls:City of Dundee Coat of Arms.png|40px]] || '''[[Dandī]]''' || ''Dundee'' || Dandī || {{nts|67}} || {{nts|148260}} || GB-DND
|-
| [[Attēls:South Ayrshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Dienvidēršīra]]''' || ''South Ayrshire'' || [[Ēra (pilsēta)|Ēra]] || {{nts|1222}} || {{nts|113000}} || GB-SAY
|-
| [[Attēls:South Lanarkshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Dienvidlanarkšīra]]''' || ''South Lanarkshire'' || [[Hamiltona (Skotija)|Hamiltona]] || {{nts|1772}} || {{nts|314000}} || GB-SLK
|-
| [[Attēls:City of Edinburgh in Scotland.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Edinburgh.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of Edinburgh.png|40px]] || '''[[Edinburga]]''' || ''Edinburgh'' || Edinburga || {{nts|264}} || {{nts|492680}} || GB-EDH
|-
| [[Attēls:Fife in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Faifa]]''' || ''Fife'' || [[Glenrotisa]] || {{nts|1325}} || {{nts|365000}} || GB-FIF
|-
| [[Attēls:Falkirk in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Folkirka (apgabals)|Folkirka]]''' || ''Falkirk'' || [[Folkērka|Folkirka]] || {{nts|297}} || {{nts|156000}} || GB-FAL
|-
| [[Attēls:Glasgow City in Scotland.svg|60px]] || || [[Attēls:Glasgow Coat of Arms.png|40px]] || '''[[Glāzgova]]''' || ''Glasgow'' || Glāzgova || {{nts|175.5}} || {{nts|599650}} || GB-GLG
|-
| [[Attēls:Highland in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Hailenda]]''' || ''Highland'' || [[Invernesa]] || {{nts|30659}} || {{nts|232000}} || GB-HLD
|-
| [[Attēls:Inverclyde in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Inverklaida]]''' || ''Inverclyde'' || [[Grīnoka]] || {{nts|160}} || {{nts|81000}} || GB-IVC
|-
| [[Attēls:Clackmannanshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Klekmenanšīra]]''' || ''Clackmannanshire'' || [[Eloa]] || {{nts|159}} || {{nts|51000}} || GB-CLK
|-
| [[Attēls:Moray in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Mari (Skotija)|Mari]]''' || ''Moray'' || [[Elgina]] || {{nts|2238}} || {{nts|93000}} || GB-MRY 
|-
| [[Attēls:Na h-Eileanan Siar in Scotland.svg|60px]] || [[Attēls:Western Isles Council Flag.svg|60px]] || || '''[[Rietumu salas]]''' || ''Outer Hebrides'' || [[Stornoveja]]|| {{nts|3070}} || {{nts|27400}} 
|GB-ELS
|-
| [[Attēls:Orkney Islands in Scotland.svg|60px]] || [[Attēls:2007 Flag of Orkney.svg|60px]] || || '''[[Orkneju salas]]''' || ''Orkney'' || [[Kērkvola]] || {{nts|990}} || {{nts|21349}} || GB-ORK
|-
| [[Attēls:Perth and Kinross in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Pērta un Kinrosa]]''' || ''Perth and Kinross'' || [[Pērta (Skotija)|Pērta]] || {{nts|5286}} || {{nts|147000}} || GB-PKN
|-
| [[Attēls:Renfrewshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Renfrūšīra]]''' || ''Renfrewshire'' || [[Peizli]] || {{nts|261}} || {{nts|175000}} || GB-RFW
|-
| [[Attēls:West Dunbartonshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Rietumdanbārtonšīra]]''' || ''West Dunbartonshire'' || [[Dambartona]] || {{nts|159}} || {{nts|91000}} || GB-WDU
|-
| [[Attēls:West Lothian in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Rietumlotjana]]''' || ''West Lothian'' || [[Livingstona (Skotija)|Livingstona]] || {{nts|427}} || {{nts|175000}} || GB-WLN
|-
| [[Attēls:Scottish Borders in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Skotu Bordersa|Skotišbordersa]]''' || ''Scottish Borders'' || [[Ņūtaunsentbosvelsa]] || {{nts|4742.65}} || {{nts|1114000}} || GB-SCB
|-
| [[Attēls:Shetland Islands in Scotland.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Shetland.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of arms of Shetland.png|50px]] || '''[[Šetlendas salas]]''' || ''Shetland'' || [[Lērika]] || {{nts|1466}} || {{nts|23210}} || GB-ZET
|-
| [[Attēls:Stirling in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]]''' || ''Stirling'' || [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]] || {{nts|2187}} || {{nts|90000}} || GB-STG
|-
| [[Attēls:Midlothian in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Viduslotjana]]''' || ''Midlothian'' || [[Delkīta]] || {{nts|354}} || {{nts|83000}} || GB-MLN
|-
| [[Attēls:North Ayrshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Ziemeļēršīra]]''' || ''North Ayrshire'' || [[Irvina]] || {{nts|885}} || {{nts|138000}} || GB-NAY
|-
| [[Attēls:North Lanarkshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Ziemeļlanarkšīra]]''' || ''North Lanarkshire'' || [[Matervela]] || {{nts|470}} || {{nts|338000}} || GB-NLK
|}

=== Velsa ===
==== Galvenie apgabali ====
{{pamatraksts|Velsas galvenie apgabali}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Grāfiste / grāfistes boro !! Nosaukums&lt;br /&gt;oriģinālvalodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits 
!Tips!! ISO 3166-2
|-
|[[Attēls:Wales Blaenau Gwent locator map.svg|60px]]
|'''[[Blainaiguenta]]'''
|''Blaenau Gwent''
|[[Ebūveila]]
|{{nts|109}}
|{{nts|69800}}
|grāfistes boro
|GB-BGW
|-
|[[Attēls:Wales Bridgend locator map.svg|60px]]
|'''[[Bridženda (grāfistes boro)|Bridženda]]'''
|''Bridgend / Pen-y-bont ar Ogwr''
|[[Bridženda]]
|{{nts|246}}
|{{nts|139200}}
|grāfistes boro
|GB-BGE
|-
| [[Attēls:Wales Denbighshire locator map.svg|60px]]|| '''[[Denbišīra]]'''|| ''Denbighshire / Sir Ddinbych''|| [[Ritina]]|| {{nts|844}} || {{nts|93700}} 
|grāfiste|| GB-DEN
|-
| [[Attēls:Wales Isle of Anglesey locator map.svg|60px]] || '''[[Englsi|Englsi sala]]''' || ''Isle of Anglesey / Ynys Môn'' || [[Langevni]] || {{nts|712}} || {{nts|69049}} 
|grāfiste|| GB-AGY
|-
| [[Attēls:Wales Flintshire locator map.svg|60px]] || '''[[Flintšīra]]''' || ''Flintshire / Sir y Fflint'' || [[Molda]] || {{nts|438}} || {{nts|152500}} 
|grāfiste|| GB-FLN
|-
|[[Attēls:Wales Vale of Glamorgan locator map.svg|60px]]
|'''[[Glamorganas Ieleja]]'''
|''Vale of Glamorgan / Bro Morgannwg''
|[[Beri (Velsa)|Beri]]
|{{nts|335}}
|{{nts|126300}}
|grāfistes boro
|GB-VGL
|-
| [[Attēls:Wales Gwynedd locator map.svg|60px]] || '''[[Guineza]]''' || ''Gwynedd'' || [[Kairnarvona]] || {{nts|2548}} || {{nts|121900}} 
|grāfiste|| GB-GWN
|-
|[[Attēls:Wales Cardiff locator map.svg|60px]]
|'''[[Kārdifa (grāfiste)|Kārdifa]]'''
|''Cardiff / Caerdydd''
|[[Kārdifa]]
|{{Sk|141}}
|{{Sk|372089}}
|grāfiste, lielpilsēta
|GB-CRF
|-
|[[Attēls:Wales Caerphilly locator map.svg|60px]]
|'''[[Kārfili]]'''
|''Caerphilly / Caerffili''
|[[Istradminaha]]
|{{nts|278}}
|{{nts|178800}}
|grāfistes boro
|GB-CAY
|-
| [[Attēls:Wales Carmarthenshire locator map.svg|60px]] || '''[[Karmārtenšīra]]''' || ''Carmarthenshire / Sir Gaerfyrddin'' || [[Karmārtena]] || {{nts|2395}} || {{nts|183800}} 
|grāfiste|| GB-CMN
|-
| [[Attēls:Wales Ceredigion locator map.svg|60px]] || '''[[Keredigjona]]''' || ''Ceredigion'' || [[Aberairona]] / [[Aberistuisa]]|| {{nts|1783}} || {{nts|75900}} 
|grāfiste|| GB-CGN
|-
|[[Attēls:Wales Conwy locator map.svg|60px]]
|'''[[Konuja (grāfistes boro)|Konuja]]'''
|''Conwy''
|[[Konuja]]
|{{nts|1130}}
|{{nts|115200}}
|grāfistes boro
|GB-CWY
|-
| [[Attēls:Wales Monmouthshire locator map.svg|60px]] || '''[[Monmutšīra]]''' || ''Monmouthshire / Sir Fynwy'' || [[Aska (pilsēta)|Aska]]|| {{nts|850}} || {{nts|91300}} 
|grāfiste|| GB-MON
|-
|[[Attēls:Wales Merthyr Tydfil locator map.svg|60px]]
|'''[[Mērtirtidvila (grāfistes boro)|Mērtirtidvila]]'''
|''Merthyr Tydfil / Merthyr Tudful''
|[[Mērtirtidvila]]
|{{nts|111}}
|{{nts|58800}}
|grāfistes boro
|GB-MTY
|-
|[[Attēls:Wales Neath Port Talbot locator map.svg|60px]]
|'''[[Nīta Porttolbota]]'''
|''Neath Port Talbot / Castell-nedd Port Talbot''
|[[Porttolbota]]
|{{nts|442}}
|{{nts|139800}}
|grāfistes boro
|GB-NTL
|-
|[[Attēls:Wales Newport locator map.svg |60px]]
|'''[[Ņūporta (grāfistes boro)|Ņūporta]]'''
|Newport / Casnewydd
|[[Ņūporta]]
|{{nts|190}}
|{{nts|145700}}
|grāfistes boro, lielpilsēta
|GB-NWP
|-
| [[Attēls:Wales Pembrokeshire locator map.svg|60px]] || '''[[Pembrukšīra]]''' || ''Pembrokeshire / Sir Benfro'' || [[Heverfordvesta]] || {{nts|1590}} || {{nts|122400}} 
|grāfiste|| GB-PEM
|-
| [[Attēls:Wales Powys locator map.svg|60px]] || '''[[Povisa]]''' || ''Powys'' || [[Lendrindodvelsa]] || {{nts|5179}} || {{nts|133000}} 
|grāfiste|| GB-POW
|-
|[[Attēls:Wales Wrexham locator map.svg|60px]]
|'''[[Reksema (grāfistes boro)|Reksema]]'''
|''Wrexham / Wrecsam''
|[[Reksema]]
|{{nts|499}}
|{{nts|134800}}
|grāfistes boro, lielpilsēta
|GB-WRX
|-
|[[Attēls:Wales Rhondda Cynon Taf locator map.svg|60px]]
|'''[[Ronda Kinona Tāva]]'''
|''Rhondda Cynon Taf''
|[[Pontiprīda]]
|{{nts|424}}
|{{nts|234400}}
|grāfistes boro
|GB-RCT
|-
|[[Attēls:Wales Swansea locator map.svg |60px]]
|'''[[Svonzi (grāfiste)|Svonzi]]'''
|''Swansea / Abertawe''
|[[Svonzi]]
|{{nts|380}}
|{{nts|239000}}
|grāfiste, lielpilsēta
|GB-SWA
|-
|[[Attēls:Wales Torfaen locator map.svg|60px]]
|'''[[Torvaina]]'''
|''Torfaen''
|[[Pontipūla]]
|{{nts|126}}
|{{nts|91100}}
|grāfistes boro
|GB-TOF
|}

=== Ziemeļīrija ===
==== Distrikti ====
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Distrikts !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits !! ISO 3166-2
|-
| || '''[[Ārdsa un Nortdauna]]''' || ''Ards and North Down'' || || {{nts|457}} || ||
|-
| || '''[[Ārmā, Benbridža, Kreigevona]]''' || ''Armagh, Banbridge and Craigavon'' || || {{nts|1502}} || {{nts|333871}} || 
|-
| || '''[[Belfāsta]]''' || ''Belfast'' || || {{nts|115}} || ||
|- 
| || '''[[Deri un Strabāna]]''' || ''Derry and Strabane'' || || {{nts|1249}} || || 
|-
| [[Attēls:Wales Torfaen locator map.svg|60px]]|| '''[[Entrima un Ņūtaunebi]]''' || ''Antrim and Newtownabbey'' || [[Entrima]]. [[Ņūtaunebi]]|| {{nts|571}}|| {{nts|148100}}|| GB-ANN 
|-
| || '''[[Fermena un Oma]]''' || ''Fermanagh and Omagh'' || || {{nts|3006}} || ||
|-
| || '''[[Koseveja un Glensa]]''' || ''Causeway Coast and Glens'' || || {{nts|1970}} || ||
|-
| || '''[[Lisbērna un Kāslreja]]''' || ''Lisburn and Castlereagh'' || || {{nts|532}} || ||
|-
| || '''[[Ņūri, Morna un Dauna]]''' || ''Newry, Mourne and Down'' || || {{nts|1549}} || ||
|-
| || '''[[Vidējā un Austrumu Entrima]]''' || ''Mid and East Antrim'' || || {{nts|1050}} || ||
|-
| || '''[[Vidējā Olstera]]''' || ''Mid-Ulster'' || || {{nts|1510}} || || 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes administratīvais iedalījums| ]]
[[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]]</text>
      <sha1>4u96pm2zg9glim2oq7ztltl33w6lwzr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518355</id>
      <parentid>4518334</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:30:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Distrikti */</comment>
      <origin>4518355</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48124" sha1="de8t5f0o18sfdce5ssw22uvffuxeies" xml:space="preserve">[[Attēls:Europe-UK.svg|thumbnail|[[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] novietojums]]
'''[[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes jeb Lielbritānija]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''4 zemes''', '''3 kroņa teritorijas''' un '''13 aizjūras teritorijas'''. Katra no zemēm iedalās savā sīkākā administratīvā iedalījumā.

''Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums aprakstīts visām teritorijām. Savukārt otrā līmeņa un sīkāk administratīvais iedalījums atainots tikai Lielbritānijas daļai. Atkarīgo teritoriju sīkāku administratīvo iedalījumu skatīt pie attiecīgās atkarīgās teritorijas raksta.''

== Administratīvo līmeņu shēma ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis !! 4. līmenis 
|-
| colspan=&quot;4&quot;| 4 zemes:
|-
| rowspan=&quot;4&quot;| {{karogs|Anglija}} (9 reģioni) || 78 [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles grāfistes]]|| 201 nemetropoles distrikti || pagasti 
|-
| 6 [[Anglijas metropoles grāfistes|metropoles grāfistes]]|| 36 metropoļu apakšrajoni
|-
| 62 [[Anglijas unitārās pašvaldības|vienotās pašvaldības]] || || pagasti
|-
| [[Lielā Londona]] || 33 administratīvie rajoni,&lt;br /&gt;Londonas Sitija
|-
| {{karogs|Skotija}} || 32 pašvaldību apgabali || || kopienas
|-
| {{karogs|Velsa}} || 10 apakšgrāfistes,&lt;br /&gt;9 grāfistes,&lt;br /&gt;3 pilsētas || || kopienas
|-
| {{karogs|Ziemeļīrija}} || 11 distrikti || 
|-
| colspan=&quot;4&quot;| 3 kroņa teritorijas:
|-
| {{karogs|Džērsija}} || 10 pagasti,&lt;br /&gt;3 neatkarīgās teritorijas || || 
|-
| {{karogs|Gērnsija}} || 12 pagasti || || 
|-
| {{karogs|Menas Sala}} || 6 vietējās pašvaldības || 15 pagasti ||
|-
| colspan=&quot;4&quot;| 13 aizjūras teritorijas:
|-
| {{karogs|Angilja}} || 14 distrikti || || 
|-
|  {{karogs|Bermuda}} || 9 pagasti,&lt;br /&gt;2 pašvaldības || || 
|-
| [[Attēls:Flag of the British Antarctic Territory.svg|25px]] [[Britu Antarktiskā teritorija]] || || || 
|-
| {{karogs|Britu Indijas Okeāna Teritorija}} || || || 
|-
|  {{karogs|Britu Virdžīnas}} || 5 distrikti || ||
|-
|  {{karogs|Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas}} || || ||
|-
|  {{karogs|Folklenda Salas}} || || ||
|-
|  {{karogs|Gibraltārs}} || || ||
|-
|  {{karogs|Kaimanu Salas}} || 7 distrikti || ||
|-
|  {{karogs|Montserrata}} || 3 pagasti || 
|-
|  {{karogs|Pitkērna}} || || ||
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas]] || 3 teritorijas daļas || 8 distrikti || 
|-
|  {{karogs|Tērksas un Kaikosas}} || || ||
|-
| colspan=&quot;4&quot;| Suverēnie bāzu areāli:
|-
| [[Akrotiri un Dekelija]] || || ||
|}

== Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums ==
[[Attēls:British Overseas.png|500px|thumbnail]]

{| width=150px align=center
|-
|
{{Image label begin|image=United Kingdom location map.svg|width=250|float=none}}

{{Image label small|x=0.34|y=0.53|scale=500|text=[[Anglija]]}}
{{Image label small|x=0.25|y=0.3|scale=500|text=[[Skotija]]}}
{{Image label small|x=0.26|y=0.55|scale=500|text=[[Velsa]]}}
{{Image label small|x=0.12|y=0.42|scale=500|text=[[Ziemeļīrija]]}}
{{Image label end}}
|}

=== Zemes ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Zeme !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais&lt;br /&gt;centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2011) !! Administratīvais iedalījums  !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:England in the UK and Europe.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of England.svg|50px]] || '''[[Anglija]]''' || ''England'' || [[Londona]] || {{nts|130279}} || {{nts|53012456}} || 77 nemetropoles grāfistes,&lt;br /&gt;6 metrolopes grāfistes,&lt;br /&gt;55 vienotās pašvaldības,&lt;br /&gt;Lielā Londona || GB-ENG
|-
| [[Attēls:Scotland in the UK and Europe.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Scotland.svg|50px]] || '''[[Skotija]]''' || ''Scotland'' || [[Edinburga]] || {{nts|77933}} || {{nts|5313600}} || 32 pašvaldību apgabali || GB-SCT
|-
| [[Attēls:Wales in the UK and Europe.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Wales (1959–present).svg|50px]] || '''[[Velsa]]''' || ''Wales'' || [[Kārdifa]] || {{nts|20779}} || {{nts|3063456}} || 10 apakšgrāfistes,&lt;br /&gt;9 grāfistes,&lt;br /&gt;3 pilsētas || GB-WLS
|-
| [[Attēls:Northern Ireland in the UK and Europe.svg|90px]] || || '''[[Ziemeļīrija]]''' || ''Northern Ireland'' || [[Belfāsta]] || {{nts|14130}} || {{nts|1810863}} || 6 grāfistes,&lt;br /&gt;11 distrikti || GB-NIR
|}

=== Kroņa teritorijas ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Kroņa teritorija !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais&lt;br /&gt;centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2014) !! Administratīvais iedalījums  !! ISO 3166
|-
| [[Attēls:Jersey in United Kingdom (special marker) (semi-independent).svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Jersey.svg|60px]] || '''[[Džērsija]]''' || ''Jersey'' || [[Sentheljēra]] || {{nts|118.2}} || {{nts|99500}} || 12 pagasti || JE
|-
| [[Attēls:Guernsey in United Kingdom (special marker).svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Guernsey.svg|60px]] || '''[[Gērnsija]]''' || ''Guernsey'' || [[Sentpīterporta]] || {{nts|78}} || {{nts|65849}} || 10 pagasti,&lt;br /&gt;3 neatkarīgās teritorijas || GG
|-
| [[Attēls:Isle of Man in United Kingdom (non-independent).svg|60px]] || [[Attēls:Flag of the Isle of Mann.svg|60px]] || '''[[Menas Sala]]''' || ''Isle of Man'' || [[Daglasa]] || {{nts|572}} || {{nts|84497}} || 6 vietējās pašvaldības || IM
|}

=== Atkarīgās teritorijas ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !!  Atkarīgās teritorija !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais&lt;br /&gt;centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2014) !! Administratīvais iedalījums  !! ISO 3166
|-
| [[Attēls:Anguilla on the globe (Americas centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Anguilla.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Anguilla.svg|40px]] || '''[[Angilja]]''' || ''Anguilla'' || [[Veli]] || {{nts|91}} || {{nts|13452}} || 14 distrikti || AI
|-
| [[Attēls:Bermuda on the globe (Americas centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Bermuda.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Bermuda.svg|40px]] || '''[[Bermudu salas]]''' || ''Bermuda'' || [[Hamiltona (Bermuda)|Hamiltona]] || {{nts|53.2}} || {{nts|64237}} || 9 pagasti,&lt;br /&gt;2 pašvaldības || BM
|-
| [[Attēls:British Antarctic Territory in Antarctica.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the British Antarctic Territory.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of the British Antarctic Territory.svg|50px]] || '''[[Britu Antarktiskā teritorija]]''' || ''British Antarctic Territory'' || — || {{nts|1709400}} || {{nts|250}} || — || — 
|-
| [[Attēls:British Virgin Islands on the globe (Americas centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the British Virgin Islands.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of the British Virgin Islands.svg|50px]] || '''[[Britu Virdžīnas]]''' || ''British Virgin Islands'' || [[Rodtauna]] || {{nts|153}} || {{nts|28054}} || 5 distrikti || VG
|-
| [[Attēls:South Georgia and the South Sandwich Islands on the globe (South America centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of South Georgia and the South Sandwich Islands.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of South Georgia and the South Sandwich Islands.svg|50px]] || '''[[Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas]]''' || ''South Georgia and the South Sandwich Islands'' || [[Kingedvardpointa]] || {{nts|3903}} || {{nts|30}} || — || GS
|-
| [[Attēls:Falkland Islands on the globe (special marker) (Chile centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Falkland Islands.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Falkland Islands.svg|50px]] || '''[[Folklenda Salas]]''' || ''Falkland Islands'' || [[Stenli]] || {{nts|12200}} || {{nts|2932}} || — || FK
|-
| [[Attēls:Gibraltar on the globe (Europe centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Gibraltar1.svg|50px]] || '''[[Gibraltārs]]''' || ''Gibraltar'' || Gibraltārs || {{nts|6.8}} || {{nts|29752}} || — || GI
|-
| [[Attēls:United Kingdom on the globe (British Indian Ocean Territory special) (Afro-Eurasia centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the British Indian Ocean Territory.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of the British Indian Ocean Territory.svg|50px]] || '''[[Indijas Okeāna Britu teritorija]]''' || ''British Indian Ocean Territory'' || [[Djegogarsija]] || {{nts|54400}} || {{nts|3000}} || — || IO
|-
| [[Attēls:Cayman Islands on the globe (Americas centered).svg|80px]] |||||| '''[[Kaimanu Salas]]''' || ''Cayman Islands'' || [[Džordžtauna (Kaimanu Salas)|Džordžtauna]] || {{nts|264}} || {{nts|56732}} || 7 distrikti || KY
|-
| [[Attēls:Montserrat on the globe (Americas centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Montserrat.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of Montserrat.svg|50px]] || '''[[Montserrata]]''' || ''Montserrat'' || [[Plimuta]] / [[Breidsa]] || {{nts|102}} || {{nts|5164}} || 3 pagasti || MS
|-
| [[Attēls:Pitcairn Islands on the globe (French Polynesia centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Pitcairn Islands.svg|80px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Pitcairn Islands.svg|50px]] || '''[[Pitkērna]]''' || ''Pitcairn Islands'' || [[Adamstauna]] || {{nts|62}} || {{nts|56}} || — || PN
|-
| [[Attēls:Saint Helena, Ascension and Tristan da Cunha on the globe (Africa centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|80px]] || [[Attēls:Royal Coat of Arms of the United Kingdom (HM Government).svg|50px]] || '''[[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas]]''' || ''Saint Helena, Ascension and Tristan da Cunha'' || [[Džeimstauna (Svētās Helēnas sala)|Džeimstauna]] || {{nts|394}} || {{nts|7729}} || 3 teritorijas daļas || SH
|-
| [[Attēls:Turks and Caicos Islands on the globe (Americas centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the Turks and Caicos Islands.svg|80px]] |||| '''[[Tērksas un Kaikosas]]''' || ''Turks and Caicos Islands'' || [[Kokbērntauna]] || {{nts|616.3}} || {{nts|31458}} || 6 distrikti || TC
|}

=== Suverēnie bāzu areāli ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !!  Atkarīgās teritorija !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais&lt;br /&gt;centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2011) 
|-
| [[Attēls:Akrotiri and Dhekelia on the globe (Europe centered).svg|80px]] || [[Attēls:Flag of the United Kingdom.svg|80px]] || [[Attēls:Royal Coat of Arms of the United Kingdom (HM Government).svg|50px]] || '''[[Akrotiri un Dekelija]]''' || ''Akrotiri and Dhekelia'' || [[Episkopi]] || {{nts|254}} || {{nts|15700}} 
|}

=== Reģioni (Anglija) ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Reģions !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais&lt;br /&gt;centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2011) !! Administratīvais iedalījums
|-
| [[Attēls:East of England in England.svg|60px]] || '''[[Anglijas Austrumi]]''' || ''East of England'' || [[Kembridža]] || {{nts|7380}} || {{nts|5847000}} || 5 nemetrolopes grāfistes
|-
| [[Attēls:East Midlands in England.svg|60px]] || '''[[Austrummidlenda]]''' || ''East Midlands'' || [[Meltonmobri]]|| {{nts|6034}} || {{nts|4533000}} || 4 nemetrolopes grāfistes
|-
| [[Attēls:South East England in England.svg|60px]] || '''[[Dienvidaustrumanglija]]''' || ''South East England'' || [[Gilforda]] || {{nts|7373}} || {{nts|8635000}} || 7 nemetrolopes grāfistes
|-
| [[Attēls:South West England in England.svg|60px]] || '''[[Dienvidrietumanglija]]''' || ''South West England'' || [[Bristole]] / [[Plimuta]] || {{nts|9200}} || {{nts|5289000}} || 4 nemetrolopes grāfistes
|-
| [[Attēls:Yorkshire and the Humber in England.svg|60px]] || '''[[Jorkšīra un Hambera]]''' || ''Yorkshire and the Humber'' || [[Līdsa]] / [[Šefīlda]] || {{nts|5950}} || {{nts|5284000}} || 2 metropoles grāfistes,&lt;br /&gt;1 nemetrolopes grāfiste
|-
| [[Attēls:Greater London in England.svg|60px]] || '''[[Lielā Londona]]''' || ''Greater London'' || [[Londona]] || {{nts|1572}} || {{nts|8174000}} || Londonas Sitija,&lt;br /&gt;32 administratīvie rajoni
|-
| [[Attēls:West Midlands in England.svg|60px]] || '''[[Rietummidlenda]]''' || ''West Midlands'' || [[Birmingema]] || {{nts|13000}} || {{nts|5602000}} || 1 metropoles grāfiste,&lt;br /&gt;3 nemetrolopes grāfistes
|-
| [[Attēls:North East England in England.svg|60px]] || '''[[Ziemeļaustrumanglija]]''' || ''North East England'' || [[Ņūkāsla pie Tainas]] || {{nts|8592}} || {{nts|2597000}} || 1 metropoles grāfiste
|-
| [[Attēls:North West England in England.svg|60px]] || '''[[Ziemeļrietumanglija]]''' || ''North West England'' || [[Liverpūle]] / [[Mančestra]] || {{nts|14165}} || {{nts|7052000}} || 3 metropoles grāfistes,&lt;br /&gt;2 nemetrolopes grāfistes
|}

== Otrā līmeņa administratīvais iedalījums ==
=== Anglija ===
{{pamatraksts|Anglijas administratīvais iedalījums}}
==== Metropoles grāfistes ====
{{pamatraksts|Anglijas metropoles grāfistes}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Metropoles grāfiste !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2014) !! Distriktu&lt;br /&gt;skaits !! Reģions
|-
| [[Attēls:Greater Manchester UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Unofficial County Flag of Greater Manchester.svg|60px]] || [[Attēls:Greater Manchester County Council Arms.png|50px]] || '''[[Lielā Mančestra]]''' || ''Greater Manchester'' || {{nts|1276}} || {{nts|2732854}} || 10 || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Merseyside UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Merseyside.png|60px]] || [[Attēls:Merseyside CoA.svg|50px]] || '''[[Mērzisaida]]''' || ''Merseyside'' || {{nts|645}} || {{nts|1391113}} || 5 || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:South Yorkshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Unofficial County Flag of South Yorkshire.png|60px]] || [[Attēls:Coat of arms of South Yorkshire County Council.png|50px]] || '''[[Dienvidjorkšīra]]''' || ''South Yorkshire'' || {{nts|1552}} || {{nts|1365847}} || 4 || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:Tyne and Wear UK locator map 2010.svg|60px]] || || || '''[[Taina un Vīra]]''' || ''Tyne and Wear'' || {{nts|538}} || {{nts|1118713}} || 5 || [[Ziemeļaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:West Yorkshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Unofficial Flag of West Yorkshire.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of arms of West Yorkshire County Council.png|50px]] || '''[[Rietumjorkšīra]]''' || ''West Yorkshire'' || {{nts|2029}} || {{nts|2227400}} || 5 || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:West Midlands UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of the West Midlands County.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of West Midlands Metropolitan County Council.svg|50px]] || '''[[Rietummidlenda (grāfiste)|Rietummidlenda]]''' || ''West Midlands'' || {{nts|3039}} || {{nts|2808356}} || 7 || [[Rietummidlenda]]
|}

==== Nemetropoles grāfistes ====
{{pamatraksts|Anglijas nemetropoles grāfistes}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Nemetropoles grāfiste !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits&lt;br /&gt;(2014) !! Distriktu&lt;br /&gt;skaits !! ISO 3166-2 !! Reģions 
|-
| [[Attēls:East Sussex UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of East Sussex.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of the East Sussex County Council.svg|50px]] || '''[[Austrumsaseksa]]''' || ''East Sussex'' || [[Lūisa]] || {{nts|1709}} || {{nts|527200}} || 5 || GB-ESX || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Derbyshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Derbyshire flag.svg|60px]] || || '''[[Dārbišīra]]''' || ''Derbyshire'' || [[Metloka]] || {{nts|2547}} || {{nts|770600}} || 8 || GB-DBY || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Devon UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Devon.svg|60px]] || [[Attēls:Devon arms.png|50px]] || '''[[Devona]]''' || ''Devon'' || [[Eksetera]] || {{nts|6564}} || {{nts|747900}} || 8 || GB-DEV || [[Dienvidrietumanglija]] 
|-
| [[Attēls:Dorset UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Dorset.svg|60px]] || || '''[[Dorseta]]''' || ''Dorset'' || [[Dorčestera]] || {{nts|2542}} || {{nts|413800}} || 6 || GB-DOR || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Essex UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Essex.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of Essex.svg|50px]] || '''[[Eseksa]]''' || ''Essex'' || [[Čelmsforda]] || {{nts|3465}} || {{nts|1396600}} || 12 || GB-ESS || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Gloucestershire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Severn Cross.svg|60px]] || || '''[[Glosteršīra]]''' || ''Gloucestershire'' || [[Glostera]] || {{nts|2653}} || {{nts|598300}} || 6 || GB-GLS || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Hertfordshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Hertfordshire.svg|60px]] || || '''[[Hārtfordšīra]]''' || ''Hertfordshire'' || [[Hārtforda]] || {{nts|1643}} || {{nts|1119800}} || 10 || GB-HRT || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Hampshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Hampshire.svg|60px]] || || '''[[Hempšīra]]''' || ''Hampshire'' || [[Vinčestera]] || {{nts|3679}} || {{nts|1322300}} || 11 || GB-HAM || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Cumbria UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Cumbria County Council.svg|60px]] || || '''[[Kambrija]]''' || ''Cumbria'' || [[Kārlaila]] || {{nts|6768}} || {{nts|499800}} || 6 || GB-CMA || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Cambridgeshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Cambridgeshire Flag.svg|60px]] || || '''[[Kembridžšīra]]''' || ''Cambridgeshire'' || [[Kembridža]] || {{nts|3046}} || {{nts|622200}} || 5 || GB-CAM || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Kent UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Kent.svg|60px]] || [[Attēls:Arms-kent.jpg|50px]] || '''[[Kenta]]''' || ''Kent'' || [[Meidstona]] || {{nts|3544}} || {{nts|1466500}} || 12 || GB-KEN || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Lancashire UK locator map 2010.svg|60px]] || || [[Attēls:Coat of arms of Lancashire County Council.png|50px]] || '''[[Lankašīra]]''' || ''Lancashire'' || [[Prestona]] || {{nts|2903}} || {{nts|1171600}} || 12 || GB-LAN || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Leicestershire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Leicestershire County Council.svg|60px]] || || '''[[Lesteršīra]]''' || ''Leicestershire'' || [[Glenfīlda]] || {{nts|2083}} || {{nts|651200}} || 7 || GB-LEC || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Lincolnshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Lincolnshire flag.svg|60px]] || || '''[[Linkolnšīra]]''' || ''Lincolnshire'' || [[Linkolna (Anglija)|Linkolna]] || {{nts|5921}} || {{nts|714800}} || 7 || GB-LIN || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Norfolk UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Norfolk.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of Norfolk.svg|50px]] || '''[[Norfolka (grāfiste)|Norfolka]]''' || ''Norfolk'' || [[Noridža]]|| {{nts|5372}} || {{nts|859400}} || 7 || GB-NFK || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Northamptonshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Northamptonshire.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of arms of Northamptonshire County Council.png|50px]] || '''[[Northemptonšīra]]''' || ''Northamptonshire'' || [[Northemptona]] || {{nts|2364}} || {{nts|693900}} || 7 || GB-NTH || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:North Yorkshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:North-Yorkshire-Flag.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of North Yorkshire County Council.svg|50px]] || '''[[Ziemeļjorkšīra]]''' || ''North Yorkshire'' || [[Nortelertona]]|| {{nts|8053}} || {{nts|601200}} || 7 || GB-NYK || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:Nottinghamshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Nottinghamshire.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of arms of Nottinghamshire County Council.png|50px]] || '''[[Notingemšīra]]''' || ''Nottinghamshire'' || [[Vestbridžforda]] || {{nts|2085}} || {{nts|786700}} || 7 || GB-NTT || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Oxfordshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Oxfordshire.svg|60px]] || || '''[[Oksfordšīra]]''' || ''Oxfordshire'' || [[Oksforda]] || {{nts|2605}} || {{nts|654800}} || 5 || GB-OXF || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:West Sussex UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of West Sussex.svg|60px]] || || '''[[Rietumsaseksa]]''' || ''West Sussex'' || [[Čičestera]] || {{nts|1991}} || {{nts|808900}} || 7 || GB-WSX || [[Dienvidaustrumanglija]] 
|-
| [[Attēls:Suffolk UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Suffolk.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of Suffolk.svg|50px]] || '''[[Safolka]]''' || ''Suffolk'' || [[Ipsviča]] || {{nts|3798}} || {{nts|730100}} || 7 || GB-SFK 	|| [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Surrey UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of the County of Surrey.svg|60px]] || || '''[[Sari (Anglija)|Sari]]''' || ''Surrey'' || [[Raigeita]]|| {{nts|1663}} || {{nts|1135500}} || 11 || GB-SRY || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Somerset UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Somnew.png|60px]] || || '''[[Somerseta]]''' || ''Somerset'' || [[Tontona]] || {{nts|3451}} || {{nts|531600}} || 5 || GB-SOM || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Staffordshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Staffordshire.png|60px]] || || '''[[Stefordšīra]]''' || ''Staffordshire'' || [[Steforda]] || {{nts|2620}} || {{nts|849600}} || 8 || GB-STS || [[Rietummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Warwickshire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:County Flag of Warwickshire.svg|60px]] || [[Attēls:Escut Warwickshire.png|50px]] || '''[[Vorikšīra]]''' || ''Warwickshire'' || [[Vorika]] || {{nts|1975}} || {{nts|546500}} || 5 || GB-WAR || [[Rietummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Worcestershire UK locator map 2010.svg|60px]] || [[Attēls:Worcestershire flag.svg|60px]] || [[Attēls:WorcsCoatArms.jpg|50px]] || '''[[Vusteršīra]]''' || ''Worcestershire'' || [[Vustera]] || {{nts|1741}} || {{nts|566500}} || 6 || GB-WOR || [[Rietummidlenda]]
|}

==== Unitārās pašvaldības ====
{{pamatraksts|Anglijas unitārās pašvaldības}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Vienotā pašvaldība !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits&lt;br /&gt;(2011) !! ISO 3166-2 !! Grāfiste !! Reģions 
|-
|[[Attēls:Buckinghamshire UK locator map 2010.svg|60px]]
|'''[[Bakingemšīra]]'''
|''Buckinghamshire''
|[[Eilsberi]]
|1565
|{{nts|555257}}
|GB-BKM
|[[Bakingemšīra]]
|[[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Bath and North East Somerset in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Bāta un Ziemeļaustrumu Somerseta]]''' || ''Bath and North East Somerset'' || [[Bāta (Somerseta)|Bāta]] / [[Keinšema]]|| {{nts|135.57}} || {{nts|182021}} || GB-BAS || [[Somerseta]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Bedford in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Bedforda (boro)|Bedforda]]''' || ''Borough of Bedford'' || [[Bedforda]] || {{nts|476.4}} || {{nts|163924}} || GB-BDF || [[Bedfordšīra]] || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Blackburn with Darwen in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Blekbērna ar Darvenu]]''' || ''Blackburn with Darwen'' || [[Blekbērna]] || {{nts|52.9}} || {{nts|146743}} || GB-BBD || [[Lankašīra]] || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Blackpool in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Blekpūla]]''' || ''Blackpool'' || Blekpūla || {{nts|34.85}} || {{nts|142065}} || GB-BPL || [[Lankašīra]] || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Bournemouth in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Bornmuta, Kraistčērča un Pūla]]''' || ''Bournemouth, Christchurch and Poole'' || [[Bornmuta]]|| {{nts|162}}|| {{nts|401898}}|| GB-BCP || [[Dorseta]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Brighton and Hove in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Braitona un Hova]]''' || ''Brighton and Hove'' || [[Hova]] || {{nts|87.54}} || {{nts|273400}} || GB-BNH || [[Austrumsaseksa]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Bracknell Forest in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Breknelforesta]]''' || ''Bracknell Forest'' || [[Breknela]]|| {{nts|109.38}} || {{nts|118025}} || GB-BRC || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Bristol in in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Bristole]]''' || ''Bristol'' || Bristole || {{nts|110}} || {{nts|4325005}} || GB-BST || — || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Central Bedfordshire in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Centrālā Bedfordšīra]]''' || ''Central Bedfordshire'' || [[Čiksendsa]] || {{nts|715.7}} || {{nts|269076}} || GB-CBF || [[Bedfordšīra]] || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Cheshire East in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Češīras Austrumi]]''' || ''Cheshire East'' || [[Sendbeča]] || {{nts|1166}} || {{nts|374179}} || GB-CHE || [[Češīra]] || [[Ziemeļrietumanglija]]
|- 
| [[Attēls:Cheshire West and Chester in England (zoom).svg|70px]]|| '''[[Češīras Rietumi un Čestera]]'''|| ''Cheshire West and Chester''|| [[Čestera]]|| {{nts|916.7}} || {{nts|332210}} || GB-CHW || [[Češīra]]|| [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Derby in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Dārbi]]''' || ''Derby'' || Dārbi || {{nts|78.03}} || {{nts|248700}} || GB-DER || [[Dārbišīra]] || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:County Durham in England (+ceremonial areas solid).svg|70px]] || '''[[Darema (grāfiste)|Darema]]''' || ''Durham'' || [[Darema (Anglija)|Darema]] || {{nts|2721}} || {{nts|902500}} || GB-DUR || — || [[Ziemeļaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Darlington in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Dārlingtona (boro)|Dārlingtona]]''' || ''Borough of Darlington'' || [[Dārlingtona]] || {{nts|197.5}} || {{nts|105367}} || GB-DAL || [[Darema (grāfiste)|Daremas grāfiste]] || [[Ziemeļaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:South Gloucestershire in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Dienvidglosteršīra]]''' || ''South Gloucestershire'' || [[Kingsvuda]] || {{nts|496.94}} || {{nts|271556}} || GB-SGC || [[Glosteršīra]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
|[[Attēls:Dorset in England.svg|70px]]
|'''Dorseta'''
|''Dorset''
|[[Dorčestera]]
|{{nts|2491}}
|{{nts|381292}}
|GB-DOR
|[[Dorseta]]
|[[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Halton in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Holtona]]''' || ''Borough of Halton'' || [[Vidnesa]]|| {{nts|79.08}} || {{nts|126354}} || GB-HAL || [[Češīra]] || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Hartlepool in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Hārtlpūla (boro)|Hārtlpūla]]''' || ''Borough of Hartlepool ''|| [[Hārtlpūla]]|| {{nts|93.58}} || {{nts|92590}} || GB-HPL || [[Darema (grāfiste)|Daremas grāfiste]] || [[Ziemeļaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Herefordshire in England.svg|70px]] || '''[[Herefordšīra]]''' || ''Herefordshire'' || [[Hereforda]] || {{nts|2180}} || {{nts|187160}} || GB-HEF || — || [[Rietummidlenda]]
|-
| [[Attēls:York in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Jorka]]''' || ''York'' || Jorka || {{nts|271.94}} || {{nts|204439}} || GB-YOR || [[Ziemeļjorkšīra]] || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:East Riding of Yorkshire in England (+ceremonial areas solid).svg|70px]] || '''[[Jorkšīras Īstraidinga]]''' || ''East Riding of Yorkshire'' || [[Beverli]] || {{nts|2479}} || {{nts|5908009}} || GB-ERY || — || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:Kingston upon Hull in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Kingstona pie Hallas]]''' || ''Kingston upon Hull'' || — || {{nts|71.45}} || {{nts|257710}} || GB-KHL || [[Jorkšīras Īstraidinga]] || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:Cornwall in England (+ceremonial areas solid).svg|70px]] || '''[[Kornvola]]''' || ''Cornwall'' || [[Trūro]] || {{nts|3563}} || {{nts|536000}} || GB-CON || — || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Leicester in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Lestera]]''' || ''Leicester'' || Lestera || {{nts|73.32}} || {{nts|337653}} || GB-LCE || [[Lesteršīra]] || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Luton in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Lūtona]]''' || ''Luton'' || — || {{nts|43.35}} || {{nts|210962}} || GB-LUT || [[Bedfordšīra]] || [[Anglijas Austrumi]]
|- 
| [[Attēls:Medway in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Medveja]]''' || ''Medway'' || [[Četema]] || {{nts|192.03}} || {{nts|274015}} || GB-MDW || [[Kenta]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Middlesbrough in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Midlsbro]]''' || ''Middlesbrough'' || — || || || GB-MDB || [[Ziemeļjorkšīra]] || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:Milton Keynes in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Miltonkīnza]]''' || ''Borough of Milton Keynes'' || Miltonkīnza || {{nts|308.63}} || {{nts|255700}} || GB-MIK || [[Bakingemšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Northumberland in England.svg|70px]] || '''[[Nortamberlenda]]''' || ''Northumberland'' || [[Morpeta]] || {{nts|5014}} || {{nts|315987}} || GB-NBL || — || [[Ziemeļaustrumanglija]]
|- 
| [[Attēls:Nottingham in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Notingema]]''' || ''Nottingham'' || Notingema || {{nts|74.61}} || {{nts|314268}} || GB-NGM || [[Notingemšīra]] || [[Austrummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Peterborough in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Pīterboro (unitārā pašvaldība)|Pīterboro]]''' || ''Peterborough'' || [[Pīterboro]]|| {{nts|343.38}} || {{nts|190461}} || GB-PTE || [[Kembridžšīra]] || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Plymouth in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Plimuta]]''' || ''Plymouth'' || Plimuta || {{nts|79.83}} || {{nts|256600}} || GB-PLY || [[Devona]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Portsmouth in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Portsmuta]]''' || ''Portsmouth'' || Portsmuta || {{nts|40.25}} || {{nts|209085}} || GB-POR || [[Hempšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Rutland in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Ratlenda]]''' || ''Rutland'' || [[Okema]]|| {{nts|381.8}} || {{nts|38022}} || GB-RUT || — || [[Austrummidlenda]] 
|-
| [[Attēls:Reading in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Redinga]]''' || ''Reading'' || Redinga || || {{nts|160825}} || GB-RDG || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Redcar and Cleveland in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Redkāra un Klīvlenda]]''' || ''Redcar and Cleveland'' || [[Redkāra]]|| {{nts|244.8}} || {{nts|135042}} || GB-RCC || [[Ziemeļjorkšīra]] || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:West Berkshire in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Rietumbārkšīra]]''' || ''West Berkshire'' || [[Ņūberi]] || {{nts|704.17}} || {{nts|155732}} || GB-WBK || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|- 
| [[Attēls:Southampton in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Sauthemptona]]''' || ''Southampton'' || Sauthemptona || {{nts|72.8}} || {{nts|253651}} || GB-STH || [[Hempšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Southend-on-Sea in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Sautendonsī]]''' || ''Southend-on-Sea'' || — || {{nts|41.76}} || {{nts|177931}} || GB-SOS || [[Eseksa]] || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Isles of Scilly in England (special marker).svg|70px]] || '''[[Sili salas]]''' || ''Isles of Scilly'' || [[Hjūtauna]]|| {{nts|16.03}} || {{nts|2280}} || GB-IOS || [[Kornvola]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Slough in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Slau]]''' || ''Slough'' || [[Slau]]|| {{nts|32.54}} || {{nts|144575}} || GB-SLG || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Stoke-on-Trent in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Stoka pie Trentas]]''' || ''Stoke-on-Trent'' || Stoka pie Trentas || {{nts|92.74}} || {{nts|249008}} || GB-STE || [[Stefordšīra]] || [[Rietummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Stockton-on-Tees in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Stoktona pie Tīsas (boro)|Stoktona pie Tīsas]]''' || ''Borough of Stockton-on-Tees'' || [[Stoktona pie Tīsas]]|| {{nts|205.0}} || {{nts|194119}} || GB-STT || [[Darema (grāfiste)|Darema]], [[Ziemeļjorkšīra]] || [[Ziemeļaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Swindon in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Svindona (unitārā pašvaldība)|Svindona]]''' || ''Borough of Swindon'' || [[Svindona]] || {{nts|230.10}} || {{nts|215799}} || GB-SWD || [[Viltšīra]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Shropshire in England (+ceremonial areas solid).svg|70px]] || '''[[Šropšīra]]''' || ''Shropshire'' || [[Šrūsberi]] || {{nts|3197}} || {{nts|310121}} || GB-SHR || — || [[Rietummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Thurrock in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Taroka]]''' || ''Thurrock'' || Taroka || {{nts|163.38}} || {{nts|163270}} || GB-THR || [[Eseksa]] || [[Anglijas Austrumi]]
|-
| [[Attēls:Telford and Wrekin in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Telforda un Rīkina]]''' || ''Telford and Wrekin'' || [[Telforda]]|| {{nts|290.31}} || {{nts|166800}} || GB-TFW || [[Šropšīra]] || [[Rietummidlenda]]
|-
| [[Attēls:Torbay in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Torbeja]]''' || ''Torbay'' || — || {{nts|62.87}} || {{nts|130959}} || GB-TOB || [[Devona]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Isle of Wight in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Vaitas sala]]''' || ''Isle of Wight'' || [[Ņūporta]] || {{nts|380.2}} || {{nts|139105}} || GB-IOW || [[Hempšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Wiltshire in England (+ceremonial areas solid).svg|70px]] || '''[[Viltšīra]]''' || ''Wiltshire'' || [[Troubridža]] || {{nts|3485}} || {{nts|684000}} || GB-WIL || — || [[Dienvidrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:Windsor and Maidenhead in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Vindzora un Meidenheda]]''' || ''Royal Borough of Windsor and Maidenhead'' || [[Meidenheda]] || {{nts|198.43}} || {{nts|147400}} || GB-WNM || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Wokingham in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Vokingema (boro)|Vokingema]]''' || ''Borough of Wokingham'' || [[Vokingema]]|| {{nts|178.98}} || {{nts|159097}} || GB-WOK || [[Bārkšīra]] || [[Dienvidaustrumanglija]]
|-
| [[Attēls:Warrington in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Voringtona (boro)|Voringtona]]''' || ''Warrington'' || [[Voringtona]]|| || {{nts|206428}} || GB-WRT || [[Češīra]] || [[Ziemeļrietumanglija]]
|-
| [[Attēls:North East Lincolnshire in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Ziemeļaustrumu Linkolnšīra]]''' || ''North East Lincolnshire'' || [[Grimsbi]] || {{nts|191.9}} || {{nts|159804}} || GB-NEL || [[Linkolnšīra]] || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:North Lincolnshire in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Ziemeļlinkolnšīra]]''' || ''North Lincolnshire'' || [[Skantorpa]] || {{nts|846.3}} || {{nts|1692474}} || GB-NLN || [[Linkolnšīra]] || [[Jorkšīra un Hambera]]
|-
| [[Attēls:North Somerset in England (zoom).svg|70px]] || '''[[Ziemeļsomerseta]]''' || ''North Somerset'' || [[Vestonsjūpermēra]] || {{nts|374.68}} || {{nts|208154}} || GB-NSM || [[Somerseta]] || [[Dienvidrietumanglija]]
|}

=== Skotija ===
==== Pašvaldības apgabals ====
{{Pamatraksts|Skotijas pašvaldību apgabali}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Pašvaldības apgabals !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits&lt;br /&gt;(2014) !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:Aberdeen City in Scotland.svg|60px]] || [[Attēls:City Flag of Aberdeen.svg|60px]] || [[Attēls:Aberdeen-arms.png|60px]] || '''[[Aberdīna]]''' || ''Aberdeen'' || Aberdīna || {{nts|184.46}} || {{nts|228990}} || GB-ABE
|-
| [[Attēls:Aberdeenshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Aberdīnšīra]]''' || ''Aberdeenshire'' || [[Aberdīna]] || {{nts|6313}} || {{nts|253000}} || GB-ABD
|-
| [[Attēls:Angus in Scotland.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Angus.png|60px]] || || '''[[Angusa]]''' || ''Angus'' || [[Forfara]] || {{nts|2182}} || {{nts|116000}} || GB-ANS
|-
| [[Attēls:Argyll and Bute in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Ārgaila un Bjūta]]''' || ''Argyll and Bute'' || [[Lohgilheda]] || {{nts|6909}} || {{nts|88000}} || GB-AGB
|-
| [[Attēls:East Ayrshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Austrumēršīra]]''' || ''East Ayrshire'' || [[Kilmārnoka]] || {{nts|1262}} || {{nts|123000}} || GB-EAY 
|-
| [[Attēls:East Dunbartonshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Austrumdanbārtonšīra]]''' || ''East Dunbartonshire'' || [[Kērkintiloha]] || {{nts|175}} || {{nts|105000}} || GB-EDU
|-
| [[Attēls:East Lothian in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Austrumlotjana]]''' || ''East Lothian'' ||[[Hadingtona]] 
| {{nts|679}} || {{nts|100000}} || GB-ELN
|-
| [[Attēls:East Renfrewshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Austrumrenfrūšīra]]''' || ''East Renfrewshire'' || [[Gifnoka]] || {{nts|174}} || {{nts|91000}} || GB-ERW
|-
| [[Attēls:Dumfries and Galloway in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Damfrīsa un Galoveja|Damfrīsa un Geloveja]]''' || ''Dumfries and Galloway'' || [[Damfrīsa]] || {{nts|6426}} || {{nts|151000}} || GB-DGY
|-
| [[Attēls:Dundee City in Scotland.svg|60px]] || || [[Attēls:City of Dundee Coat of Arms.png|40px]] || '''[[Dandī]]''' || ''Dundee'' || Dandī || {{nts|67}} || {{nts|148260}} || GB-DND
|-
| [[Attēls:South Ayrshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Dienvidēršīra]]''' || ''South Ayrshire'' || [[Ēra (pilsēta)|Ēra]] || {{nts|1222}} || {{nts|113000}} || GB-SAY
|-
| [[Attēls:South Lanarkshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Dienvidlanarkšīra]]''' || ''South Lanarkshire'' || [[Hamiltona (Skotija)|Hamiltona]] || {{nts|1772}} || {{nts|314000}} || GB-SLK
|-
| [[Attēls:City of Edinburgh in Scotland.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Edinburgh.svg|60px]] || [[Attēls:Arms of Edinburgh.png|40px]] || '''[[Edinburga]]''' || ''Edinburgh'' || Edinburga || {{nts|264}} || {{nts|492680}} || GB-EDH
|-
| [[Attēls:Fife in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Faifa]]''' || ''Fife'' || [[Glenrotisa]] || {{nts|1325}} || {{nts|365000}} || GB-FIF
|-
| [[Attēls:Falkirk in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Folkirka (apgabals)|Folkirka]]''' || ''Falkirk'' || [[Folkērka|Folkirka]] || {{nts|297}} || {{nts|156000}} || GB-FAL
|-
| [[Attēls:Glasgow City in Scotland.svg|60px]] || || [[Attēls:Glasgow Coat of Arms.png|40px]] || '''[[Glāzgova]]''' || ''Glasgow'' || Glāzgova || {{nts|175.5}} || {{nts|599650}} || GB-GLG
|-
| [[Attēls:Highland in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Hailenda]]''' || ''Highland'' || [[Invernesa]] || {{nts|30659}} || {{nts|232000}} || GB-HLD
|-
| [[Attēls:Inverclyde in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Inverklaida]]''' || ''Inverclyde'' || [[Grīnoka]] || {{nts|160}} || {{nts|81000}} || GB-IVC
|-
| [[Attēls:Clackmannanshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Klekmenanšīra]]''' || ''Clackmannanshire'' || [[Eloa]] || {{nts|159}} || {{nts|51000}} || GB-CLK
|-
| [[Attēls:Moray in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Mari (Skotija)|Mari]]''' || ''Moray'' || [[Elgina]] || {{nts|2238}} || {{nts|93000}} || GB-MRY 
|-
| [[Attēls:Na h-Eileanan Siar in Scotland.svg|60px]] || [[Attēls:Western Isles Council Flag.svg|60px]] || || '''[[Rietumu salas]]''' || ''Outer Hebrides'' || [[Stornoveja]]|| {{nts|3070}} || {{nts|27400}} 
|GB-ELS
|-
| [[Attēls:Orkney Islands in Scotland.svg|60px]] || [[Attēls:2007 Flag of Orkney.svg|60px]] || || '''[[Orkneju salas]]''' || ''Orkney'' || [[Kērkvola]] || {{nts|990}} || {{nts|21349}} || GB-ORK
|-
| [[Attēls:Perth and Kinross in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Pērta un Kinrosa]]''' || ''Perth and Kinross'' || [[Pērta (Skotija)|Pērta]] || {{nts|5286}} || {{nts|147000}} || GB-PKN
|-
| [[Attēls:Renfrewshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Renfrūšīra]]''' || ''Renfrewshire'' || [[Peizli]] || {{nts|261}} || {{nts|175000}} || GB-RFW
|-
| [[Attēls:West Dunbartonshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Rietumdanbārtonšīra]]''' || ''West Dunbartonshire'' || [[Dambartona]] || {{nts|159}} || {{nts|91000}} || GB-WDU
|-
| [[Attēls:West Lothian in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Rietumlotjana]]''' || ''West Lothian'' || [[Livingstona (Skotija)|Livingstona]] || {{nts|427}} || {{nts|175000}} || GB-WLN
|-
| [[Attēls:Scottish Borders in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Skotu Bordersa|Skotišbordersa]]''' || ''Scottish Borders'' || [[Ņūtaunsentbosvelsa]] || {{nts|4742.65}} || {{nts|1114000}} || GB-SCB
|-
| [[Attēls:Shetland Islands in Scotland.svg|60px]] || [[Attēls:Flag of Shetland.svg|60px]] || [[Attēls:Coat of arms of Shetland.png|50px]] || '''[[Šetlendas salas]]''' || ''Shetland'' || [[Lērika]] || {{nts|1466}} || {{nts|23210}} || GB-ZET
|-
| [[Attēls:Stirling in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]]''' || ''Stirling'' || [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]] || {{nts|2187}} || {{nts|90000}} || GB-STG
|-
| [[Attēls:Midlothian in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Viduslotjana]]''' || ''Midlothian'' || [[Delkīta]] || {{nts|354}} || {{nts|83000}} || GB-MLN
|-
| [[Attēls:North Ayrshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Ziemeļēršīra]]''' || ''North Ayrshire'' || [[Irvina]] || {{nts|885}} || {{nts|138000}} || GB-NAY
|-
| [[Attēls:North Lanarkshire in Scotland.svg|60px]] || || || '''[[Ziemeļlanarkšīra]]''' || ''North Lanarkshire'' || [[Matervela]] || {{nts|470}} || {{nts|338000}} || GB-NLK
|}

=== Velsa ===
==== Galvenie apgabali ====
{{pamatraksts|Velsas galvenie apgabali}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Grāfiste / grāfistes boro !! Nosaukums&lt;br /&gt;oriģinālvalodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits 
!Tips!! ISO 3166-2
|-
|[[Attēls:Wales Blaenau Gwent locator map.svg|60px]]
|'''[[Blainaiguenta]]'''
|''Blaenau Gwent''
|[[Ebūveila]]
|{{nts|109}}
|{{nts|69800}}
|grāfistes boro
|GB-BGW
|-
|[[Attēls:Wales Bridgend locator map.svg|60px]]
|'''[[Bridženda (grāfistes boro)|Bridženda]]'''
|''Bridgend / Pen-y-bont ar Ogwr''
|[[Bridženda]]
|{{nts|246}}
|{{nts|139200}}
|grāfistes boro
|GB-BGE
|-
| [[Attēls:Wales Denbighshire locator map.svg|60px]]|| '''[[Denbišīra]]'''|| ''Denbighshire / Sir Ddinbych''|| [[Ritina]]|| {{nts|844}} || {{nts|93700}} 
|grāfiste|| GB-DEN
|-
| [[Attēls:Wales Isle of Anglesey locator map.svg|60px]] || '''[[Englsi|Englsi sala]]''' || ''Isle of Anglesey / Ynys Môn'' || [[Langevni]] || {{nts|712}} || {{nts|69049}} 
|grāfiste|| GB-AGY
|-
| [[Attēls:Wales Flintshire locator map.svg|60px]] || '''[[Flintšīra]]''' || ''Flintshire / Sir y Fflint'' || [[Molda]] || {{nts|438}} || {{nts|152500}} 
|grāfiste|| GB-FLN
|-
|[[Attēls:Wales Vale of Glamorgan locator map.svg|60px]]
|'''[[Glamorganas Ieleja]]'''
|''Vale of Glamorgan / Bro Morgannwg''
|[[Beri (Velsa)|Beri]]
|{{nts|335}}
|{{nts|126300}}
|grāfistes boro
|GB-VGL
|-
| [[Attēls:Wales Gwynedd locator map.svg|60px]] || '''[[Guineza]]''' || ''Gwynedd'' || [[Kairnarvona]] || {{nts|2548}} || {{nts|121900}} 
|grāfiste|| GB-GWN
|-
|[[Attēls:Wales Cardiff locator map.svg|60px]]
|'''[[Kārdifa (grāfiste)|Kārdifa]]'''
|''Cardiff / Caerdydd''
|[[Kārdifa]]
|{{Sk|141}}
|{{Sk|372089}}
|grāfiste, lielpilsēta
|GB-CRF
|-
|[[Attēls:Wales Caerphilly locator map.svg|60px]]
|'''[[Kārfili]]'''
|''Caerphilly / Caerffili''
|[[Istradminaha]]
|{{nts|278}}
|{{nts|178800}}
|grāfistes boro
|GB-CAY
|-
| [[Attēls:Wales Carmarthenshire locator map.svg|60px]] || '''[[Karmārtenšīra]]''' || ''Carmarthenshire / Sir Gaerfyrddin'' || [[Karmārtena]] || {{nts|2395}} || {{nts|183800}} 
|grāfiste|| GB-CMN
|-
| [[Attēls:Wales Ceredigion locator map.svg|60px]] || '''[[Keredigjona]]''' || ''Ceredigion'' || [[Aberairona]] / [[Aberistuisa]]|| {{nts|1783}} || {{nts|75900}} 
|grāfiste|| GB-CGN
|-
|[[Attēls:Wales Conwy locator map.svg|60px]]
|'''[[Konuja (grāfistes boro)|Konuja]]'''
|''Conwy''
|[[Konuja]]
|{{nts|1130}}
|{{nts|115200}}
|grāfistes boro
|GB-CWY
|-
| [[Attēls:Wales Monmouthshire locator map.svg|60px]] || '''[[Monmutšīra]]''' || ''Monmouthshire / Sir Fynwy'' || [[Aska (pilsēta)|Aska]]|| {{nts|850}} || {{nts|91300}} 
|grāfiste|| GB-MON
|-
|[[Attēls:Wales Merthyr Tydfil locator map.svg|60px]]
|'''[[Mērtirtidvila (grāfistes boro)|Mērtirtidvila]]'''
|''Merthyr Tydfil / Merthyr Tudful''
|[[Mērtirtidvila]]
|{{nts|111}}
|{{nts|58800}}
|grāfistes boro
|GB-MTY
|-
|[[Attēls:Wales Neath Port Talbot locator map.svg|60px]]
|'''[[Nīta Porttolbota]]'''
|''Neath Port Talbot / Castell-nedd Port Talbot''
|[[Porttolbota]]
|{{nts|442}}
|{{nts|139800}}
|grāfistes boro
|GB-NTL
|-
|[[Attēls:Wales Newport locator map.svg |60px]]
|'''[[Ņūporta (grāfistes boro)|Ņūporta]]'''
|Newport / Casnewydd
|[[Ņūporta]]
|{{nts|190}}
|{{nts|145700}}
|grāfistes boro, lielpilsēta
|GB-NWP
|-
| [[Attēls:Wales Pembrokeshire locator map.svg|60px]] || '''[[Pembrukšīra]]''' || ''Pembrokeshire / Sir Benfro'' || [[Heverfordvesta]] || {{nts|1590}} || {{nts|122400}} 
|grāfiste|| GB-PEM
|-
| [[Attēls:Wales Powys locator map.svg|60px]] || '''[[Povisa]]''' || ''Powys'' || [[Lendrindodvelsa]] || {{nts|5179}} || {{nts|133000}} 
|grāfiste|| GB-POW
|-
|[[Attēls:Wales Wrexham locator map.svg|60px]]
|'''[[Reksema (grāfistes boro)|Reksema]]'''
|''Wrexham / Wrecsam''
|[[Reksema]]
|{{nts|499}}
|{{nts|134800}}
|grāfistes boro, lielpilsēta
|GB-WRX
|-
|[[Attēls:Wales Rhondda Cynon Taf locator map.svg|60px]]
|'''[[Ronda Kinona Tāva]]'''
|''Rhondda Cynon Taf''
|[[Pontiprīda]]
|{{nts|424}}
|{{nts|234400}}
|grāfistes boro
|GB-RCT
|-
|[[Attēls:Wales Swansea locator map.svg |60px]]
|'''[[Svonzi (grāfiste)|Svonzi]]'''
|''Swansea / Abertawe''
|[[Svonzi]]
|{{nts|380}}
|{{nts|239000}}
|grāfiste, lielpilsēta
|GB-SWA
|-
|[[Attēls:Wales Torfaen locator map.svg|60px]]
|'''[[Torvaina]]'''
|''Torfaen''
|[[Pontipūla]]
|{{nts|126}}
|{{nts|91100}}
|grāfistes boro
|GB-TOF
|}

=== Ziemeļīrija ===
==== Distrikti ====
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Distrikts !! Nosaukums&lt;br /&gt;angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:Ards and North Down district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ārdsa un Nortdauna]]''' || ''Ards and North Down'' || [[Bangora (Ziemeļīrija)|Bangora]] || {{nts|458}} || {{nts|165415}}|| GB-AND
|-
| [[Attēls:Armagh, Banbridge and Craigavon district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ārmā, Benbridža, Kreigevona]]''' || ''Armagh, Banbridge and Craigavon'' || [[Kreigevona]] || {{nts|1332}} || {{nts|222511}} || GB-ABC
|-
| [[Attēls:Belfast district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Belfāsta]]''' || ''Belfast'' || [[Belfāsta]]|| {{nts|133}} || {{nts|352390}}||GB-BFS
|- 
| [[Attēls:Antrim and Newtownabbey district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Deri un Strabāna]]''' || ''Derry and Strabane'' || [[Deri]], [[Strabāna]] || {{nts|1237}} || {{nts|152383}} || GB-DRS
|-
| [[Attēls:Antrim and Newtownabbey district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Entrima un Ņūtaunebi]]''' || ''Antrim and Newtownabbey'' || [[Entrima]]. [[Ņūtaunebi]]|| {{nts|571}}|| {{nts|148100}}|| GB-ANN 
|-
| [[Attēls:Fermanagh and Omagh district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Fermena un Oma]]''' || ''Fermanagh and Omagh'' || [[Oma (pilsēta)|Oma]], [[Eniskilena]] || {{nts|2836}} || {{nts|117687}} || GB-FMO
|-
| [[Attēls:Causeway Coast and Glens district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Kosvejkosta un Glensa]]''' || ''Causeway Coast and Glens'' || [[Kolreina]] || {{nts|1980}} || {{nts|141954}} || GB-CCG
|-
| [[Attēls:Lisburn and Castlereagh district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Lisbērna un Kāslreja]]''' || ''Lisburn and Castlereagh'' || [[Lisbērna]] || {{nts|504}} || {{nts|151669}} || GB-LBC
|-
| [[Attēls:Newry, Mourne and Down district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Ņūri, Morna un Dauna]]''' || ''Newry, Mourne and Down'' || [[Daunpatrika]] || {{nts|1628}} || {{nts|183115}}|| GB-NMD
|-
| [[Attēls:Mid and East Antrim district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Vidus un Austrumu Entrima]]''' || ''Mid and East Antrim'' || [[Belimīna]] || {{nts|1045}} || {{nts|139913}} || GB-MEA
|-
| [[Attēls:Mid Ulster district in Northern Ireland.svg|60px]]|| '''[[Vidusolstera]]''' || ''Mid-Ulster'' || [[Dangenona]] || {{nts|1823}} || {{nts|152718}} || GB-MUL
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes administratīvais iedalījums| ]]
[[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]]</text>
      <sha1>de8t5f0o18sfdce5ssw22uvffuxeies</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maskavas kremlis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>232863</id>
    <revision>
      <id>4518205</id>
      <parentid>4159626</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:12:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518205</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4218" sha1="0tm2it5ee4mjprmytxgkccma9zhcsep" xml:space="preserve">{{Infobox historic site
| name = Maskavas kremlis
| native_name = ''Московский Кремль''
| image = Moscow_05-2012_Kremlin_22.jpg
| image_size = 
| caption = 
| locmapin = Maskavas centrs#Maskava
| latd = 55
| latm = 45
| lats = 6
| latNS = N
| longd = 37
| longm = 37
| longs = 4
| longEW = E
| location = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| area = 27,7 ha
| elevation = 
| height = 
| beginning_label = 
| beginning_date = 
| formed = 
| founded = 
| built = 1482—1495
| built_for = 
| demolished = 
| rebuilt = 
| architect = 
| architecture = 
| visitation_num = 
| visitation_year = 
| governing_body = 
| owner = 
| embedded = {{Designation list
|                    embed = jā
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Kremlis un [[Sarkanais laukums]]
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = i, ii, iv, vi
|        designation1_date = 1990 &lt;small&gt;(14. sesija)&lt;/small&gt;
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/545 545]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{RUS}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika
|   designation1_free3name = 
|  designation1_free3value = 
|             designation2 = Krievija
|     designation2_offname = 
|        designation2_type = Arhitektūra
|    designation2_criteria = 
|        designation2_date = 
|           delisted2_date = 
|      designation2_partof = 
|      designation2_number = [http://kulturnoe-nasledie.ru/monuments.php?id=7710353000 7710353000]
|   designation2_free1name = 
|  designation2_free1value = 
|   designation2_free2name = 
|  designation2_free2value = 
|   designation2_free3name = 
|  designation2_free3value = 
}}
}}
'''Maskavas kremlis''' ({{val|ru|Московский Кремль}}) ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas [[Krievija]]s galvaspilsētas [[Maskava]]s centrā. Tā ir Maskavas senākā daļa. Līdzās [[kremlis|kremlim]] atrodas [[Maskavas upe]], [[Sarkanais laukums]], [[Vasilija Svētlaimīgā katedrāle]] un [[Aleksandra dārzs]], [[Ļeņina mauzolejs]]. Šis ir vislabāk pazīstamais no visiem kremļiem (Krievijas [[citadele]]s), tajā ir piecas pilis, četras katedrāles un Kremļa siena ar Kremļa torņiem. Maskavas kremlis ir [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] oficiālā rezidence.

Maskavas kremļa politiskās nozīmības dēļ jēdziens &quot;Kremlis&quot; nereti tiek izmantots pārnestā nozīmē, lai apzīmētu Krievijas valdību un tās politiku.

== Vēsture ==
[[Attēls:Maskavas kremlis Šturns 1661.jpg|left|thumb|Maskavas kremlis 17. gadsimtā ([[Šturns]], 1661)]]
Tagadējo Maskavas kremli uzbūvēja lielkņazs [[Ivans III]] no 1482. līdz 1495. gadam. Kopumā kremlim ir 20 torņi (sākotnēji — 18 torņi), no kuriem augstākais ir Troickas tornis, kas ir 73,9 m augsts. Kremlis aizņem 275 tūkstošus m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu platību.

[[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā, 2023. gada 3. maija naktī, virs [[Maskavas Kremlis|Maskavas Kremļa]] tika fiksēti divi bezpilota lidaparāti, no kuriem viens eksplodēja virs Senāta pils kupola. Krievijas varasiestādes notikušo raksturoja kā Ukrainas mēģinājumu uzbrukt prezidenta rezidencei un apsūdzēja Ukrainu uzbrukuma sarīkošanā. Ukraina savu saistību ar incidentu noliedza. Neatkarīgi pierādījumi, kas nepārprotami noteiktu uzbrukuma organizētāju, publiski netika sniegti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/what-do-we-know-about-russian-accusations-that-ukraine-attacked-putin-residence-2025-12-30/|title=What do we know about Russian accusations that Ukraine attacked Putin residence?|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2025-12-30}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20100926161854/http://archive.kremlin.ru/eng/articles/history_00.shtml Kremļa vēsture]

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Krievija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Maskava]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā]]
[[Kategorija:Kremļi]]</text>
      <sha1>0tm2it5ee4mjprmytxgkccma9zhcsep</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518208</id>
      <parentid>4518205</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:13:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518208</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4248" sha1="23elkgbafpegqm0m65r86u8dd125k5u" xml:space="preserve">{{Infobox historic site
| name = Maskavas kremlis
| native_name = ''Московский Кремль''
| image = Moscow_05-2012_Kremlin_22.jpg
| image_size = 
| caption = 
| locmapin = Maskavas centrs#Maskava
| latd = 55
| latm = 45
| lats = 6
| latNS = N
| longd = 37
| longm = 37
| longs = 4
| longEW = E
| location = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| area = 27,7 ha
| elevation = 
| height = 
| beginning_label = 
| beginning_date = 
| formed = 
| founded = 
| built = 1482—1495
| built_for = 
| demolished = 
| rebuilt = 
| architect = 
| architecture = 
| visitation_num = 
| visitation_year = 
| governing_body = 
| owner = 
| embedded = {{Designation list
|                    embed = jā
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Kremlis un [[Sarkanais laukums]]
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = i, ii, iv, vi
|        designation1_date = 1990 &lt;small&gt;(14. sesija)&lt;/small&gt;
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/545 545]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{RUS}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika
|   designation1_free3name = 
|  designation1_free3value = 
|             designation2 = Krievija
|     designation2_offname = 
|        designation2_type = Arhitektūra
|    designation2_criteria = 
|        designation2_date = 
|           delisted2_date = 
|      designation2_partof = 
|      designation2_number = [http://kulturnoe-nasledie.ru/monuments.php?id=7710353000 7710353000]
|   designation2_free1name = 
|  designation2_free1value = 
|   designation2_free2name = 
|  designation2_free2value = 
|   designation2_free3name = 
|  designation2_free3value = 
}}
}}
'''Maskavas kremlis''' ({{val|ru|Московский Кремль}}) ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas [[Krievija]]s galvaspilsētas [[Maskava]]s centrā. Tā ir Maskavas senākā daļa. Līdzās [[kremlis|kremlim]] atrodas [[Maskavas upe]], [[Sarkanais laukums]], [[Vasilija Svētlaimīgā katedrāle]] un [[Aleksandra dārzs]], [[Ļeņina mauzolejs]]. Šis ir vislabāk pazīstamais no visiem kremļiem (Krievijas [[citadele]]s), tajā ir piecas pilis, četras katedrāles un Kremļa siena ar Kremļa torņiem. Maskavas kremlis ir [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] oficiālā rezidence.

Maskavas kremļa politiskās nozīmības dēļ jēdziens &quot;Kremlis&quot; nereti tiek izmantots pārnestā nozīmē, lai apzīmētu Krievijas valdību un tās politiku.

== Vēsture ==
[[Attēls:Maskavas kremlis Šturns 1661.jpg|left|thumb|Maskavas kremlis 17. gadsimtā ([[Šturns]], 1661)]]
Tagadējo Maskavas kremli uzbūvēja lielkņazs [[Ivans III]] no 1482. līdz 1495. gadam. Kopumā kremlim ir 20 torņi (sākotnēji — 18 torņi), no kuriem augstākais ir Troickas tornis, kas ir 73,9 m augsts. Kremlis aizņem 275 tūkstošus m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu platību.

[[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā, 2023. gada 3. maija naktī, virs [[Maskavas Kremlis|Maskavas Kremļa]] tika fiksēti divi bezpilota lidaparāti, no kuriem viens eksplodēja virs Senāta pils kupola. Krievijas varasiestādes notikušo raksturoja kā Ukrainas mēģinājumu uzbrukt prezidenta rezidencei un apsūdzēja Ukrainu uzbrukuma sarīkošanā. Ukraina savu saistību ar incidentu noliedza. Neatkarīgi pierādījumi, kas nepārprotami noteiktu uzbrukuma organizētāju, publiski netika sniegti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/what-do-we-know-about-russian-accusations-that-ukraine-attacked-putin-residence-2025-12-30/|title=What do we know about Russian accusations that Ukraine attacked Putin residence?|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2025-12-30}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20100926161854/http://archive.kremlin.ru/eng/articles/history_00.shtml Kremļa vēsture]

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Krievija UNESCO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Maskava]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā]]
[[Kategorija:Kremļi]]</text>
      <sha1>23elkgbafpegqm0m65r86u8dd125k5u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518210</id>
      <parentid>4518208</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:14:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518210</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4286" sha1="sekrffhxo59k070dt6bej7t52u1115w" xml:space="preserve">{{Infobox historic site
| name = Maskavas kremlis
| native_name = ''Московский Кремль''
| image = Moscow_05-2012_Kremlin_22.jpg
| image_size = 
| caption = 
| locmapin = Maskavas centrs#Maskava
| latd = 55
| latm = 45
| lats = 6
| latNS = N
| longd = 37
| longm = 37
| longs = 4
| longEW = E
| location = {{vieta|Krievija|Maskava}}
| area = 27,7 ha
| elevation = 
| height = 
| beginning_label = 
| beginning_date = 
| formed = 
| founded = 
| built = 1482—1495
| built_for = 
| demolished = 
| rebuilt = 
| architect = 
| architecture = 
| visitation_num = 
| visitation_year = 
| governing_body = 
| owner = 
| embedded = {{Designation list
|                    embed = jā
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Kremlis un [[Sarkanais laukums]]
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = i, ii, iv, vi
|        designation1_date = 1990 &lt;small&gt;(14. sesija)&lt;/small&gt;
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = 
|      designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/545 545]
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{RUS}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika
|   designation1_free3name = 
|  designation1_free3value = 
|             designation2 = Krievija
|     designation2_offname = 
|        designation2_type = Arhitektūra
|    designation2_criteria = 
|        designation2_date = 
|           delisted2_date = 
|      designation2_partof = 
|      designation2_number = [http://kulturnoe-nasledie.ru/monuments.php?id=7710353000 7710353000]
|   designation2_free1name = 
|  designation2_free1value = 
|   designation2_free2name = 
|  designation2_free2value = 
|   designation2_free3name = 
|  designation2_free3value = 
}}
}}
'''Maskavas kremlis''' ({{val|ru|Московский Кремль}}) ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas [[Krievija]]s galvaspilsētas [[Maskava]]s centrā. Tā ir Maskavas senākā daļa. Līdzās [[kremlis|kremlim]] atrodas [[Maskavas upe]], [[Sarkanais laukums]], [[Vasilija Svētlaimīgā katedrāle]] un [[Aleksandra dārzs]], [[Ļeņina mauzolejs]]. Šis ir vislabāk pazīstamais no visiem kremļiem (Krievijas [[citadele]]s), tajā ir piecas pilis, četras katedrāles un Kremļa siena ar Kremļa torņiem. Maskavas kremlis ir [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] oficiālā rezidence.

Maskavas kremļa politiskās nozīmības dēļ jēdziens &quot;Kremlis&quot; nereti tiek izmantots pārnestā nozīmē, lai apzīmētu Krievijas valdību un tās politiku.

== Vēsture ==
[[Attēls:Maskavas kremlis Šturns 1661.jpg|left|thumb|Maskavas kremlis 17. gadsimtā ([[Šturns]], 1661)]]
Tagadējo Maskavas kremli uzbūvēja lielkņazs [[Ivans III]] no 1482. līdz 1495. gadam. Kopumā kremlim ir 20 torņi (sākotnēji — 18 torņi), no kuriem augstākais ir Troickas tornis, kas ir 73,9 m augsts. Kremlis aizņem 275 tūkstošus m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu platību.

[[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā, 2023. gada 3. maija naktī, virs [[Maskavas Kremlis|Maskavas Kremļa]] tika fiksēti divi [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparāti]], no kuriem viens eksplodēja virs Senāta pils kupola. Krievijas varasiestādes notikušo raksturoja kā [[Ukraina|Ukrainas]] mēģinājumu uzbrukt prezidenta rezidencei un apsūdzēja Ukrainu uzbrukuma sarīkošanā. Ukraina savu saistību ar incidentu noliedza. Neatkarīgi pierādījumi, kas nepārprotami noteiktu uzbrukuma organizētāju, publiski netika sniegti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/what-do-we-know-about-russian-accusations-that-ukraine-attacked-putin-residence-2025-12-30/|title=What do we know about Russian accusations that Ukraine attacked Putin residence?|publisher=Reuters|access-date=2026-09-05|date=2025-12-30}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20100926161854/http://archive.kremlin.ru/eng/articles/history_00.shtml Kremļa vēsture]

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Krievija UNESCO}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Maskava]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā]]
[[Kategorija:Kremļi]]</text>
      <sha1>sekrffhxo59k070dt6bej7t52u1115w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emīls Janningss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>246658</id>
    <revision>
      <id>4518040</id>
      <parentid>4426564</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:40:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518040</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15007" sha1="fcptdcmb2fd1tyx94jpi3tuy6l0akwa" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Emīls Janningss
 | vārds_orig              = ''Emil Jannings''
 | attēls                  = Acteur Emil Jannings speelt in 1928 een magistrale rol in de film 'Vader' onder regie van Victor, SFA022001713.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 
 | dz. vārds               = Teodors Frīdrihs Emīls Janencs
 | dz. datums              = {{dat|1884|6|23}}
 | dz. vieta               = {{vieta|Šveice|Roršaha}}
 | miršanas datums         = {{miršanas datums un vecums|1950|1|2|1884|6|23}}
 | miršanas vieta          = {{vieta|Austrija|Štrobla}}
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = Aktieris
 | darbības gadi           = 1914—1945
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = [[1. Kinoakadēmijas balva|1929]]
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Emīls Janningss''' ({{val|de|Emil Jannings}}, īstajā vārdā '''Teodors Frīdrihs Emīls Janencs''' (''Theodor Friedrich Emil Janenz''), dzimis {{dat|1884|6|23}}, miris {{dat|1950|1|2}}) bija [[Vācija|vācu]] aktieris un producents. Viņš ir pirmais aktieris, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais aktieris galvenajā lomā&quot;]] ([[1. Kinoakadēmijas balva|1929. gada ceremonija]]).

Zināmākās Janningsa filmas ir viņa sadarbības ar režisoriem [[F. V. Murnavs|Frīdrihu Vilhelmu Murnavu]] un [[Jozefs Šternbergs|Džozefu fon Šternbergu]], tajā skaitā arī 1930. gada filma &quot;[[Zilais eņģelis]]&quot; (''Der blaue Engel'') ar [[Marlēna Dītriha|Marlēnu Dītrihu]]. Vēlāk Emīls Janningss filmējās vairākās [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālistu]] propagandas filmās.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Roršaha|Roršahā]], [[Šveice|Šveicē]] amerikāņu tirgotāja Emīla Janenca un viņa sievas Margarētes, dzimušas Švābes, ģimenē. Viņa māte bija dzimusi Krievijas Impērijā.&lt;ref&gt;''Roman Rocek: &quot;Die neun Leben des Alexander Lernet-Holenia. Eine Biographie.&quot; Böhlau, Wien u.a.'' 1997, {{ISBN|3-205-98713-6}}. S. 186&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''Frank Noack: &quot;Jannings. Der erste deutsche Weltstar&quot;. Collection Rolf Heyne, München 2012''&lt;/ref&gt; Bērnības gados Janencu ģimene pārcēlās uz [[Gerlica|Gerlicu]] Vācijā, un aktiera karjeru viņš uzsāka pilsētas teātrī, vēlāk strādāja [[Brēmene|Brēmenē]] un [[Leipciga|Leipcigā]] pirms pievienojās [[Makss Reinhards|Maksa Reinharda]] teātra grupai Berlīnē.&lt;ref name=&quot;Times51580&quot;&gt;''&quot;Herr Emil Jannings A Great Film Actor&quot; (Obituaries). [[The Times]] (London). Wednesday, 4 January 1950. (51580), col E, p. 7''.&lt;/ref&gt;

=== Karjera ===
Janningss bija teātra aktieris, kurš pievērsās kino jomai. Viņš filmējās daudzās [[Mēmais kino|mēmā kino]] filmās, tajā skaitā 1922. gada &quot;[[Otello]]&quot; ekranizācijā un [[F. V. Murnavs|Frīdriha Vilhelma Murnava]] filmā &quot;[[Pēdējais cilvēks]]&quot;, kurā atveidoja padzīvojušu viesnīcas šveicaru, kuru pazemina par labierīcību uzkopēju. Viņš sadarbojās ar Murnavu arī divās citās filmās, atveidojot galveno lomu filmā ''[[Herr Tartüff]]'' (1925) un [[Mefistofelis|Mefistofeli]] filmā &quot;[[Fausts (filma)|Fausts]]&quot; (1926). Drīz pēc tam Janningss sāka filmēties [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]. 1929. gadā viņš ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais aktieris galvenajā lomā&quot;]] par aktierspēli divās filmās: ''[[The Way of All Flesh]]'' (mūsdienās nav saglabājusies neviena kopija) un [[Jozefs Štenbergs|Jozefa Štenberga]] filmā ''[[The Last Command]]''.

Viņa Holivudas karjerai pienāca gals līdz ar skaņas parādīšanos kinofilmā, jo viņa smagais vācu akcents bija grūti saprotams. Viņa dialogus parasti ieskaņoja kāds cits aktieris, filmā &quot;[[Patriots (1928)|Patriots]]&quot; (''The Patriot'', 1928) pēc Janningsa iebildumiem tika atstāta viņa paša balss. Atgriezies Eiropā, viņš atveidoja [[Marlēna Dītriha|Marlēnas Dītrihas]] partneri 1930. gada filmā &quot;[[Zilais eņģelis]]&quot;, kas vienlaicīgi tika filmēta gan [[Angļu valoda|angļu]], gan [[Vācu valoda|vācu]] valodā.
&lt;!-- Pēc [[Sjūzena Orleāna|Sjūzenas Orleānas]], ''Rin Tin Tin: The Life and The Legend'' grāmatas autores, domām Janningss patiesībā nav pirmās Kinoakadēmijas balvas ieguvēja par galveno lomu, bet gan tikai otrās vietas ieguvējs. Strādājot pie savas grāmatas, viņa atklāja, ka patiesībā [[vācu aitu suns]] vārdā [[Rintintins]] bija tā laika lielākā kinozvaigzne, kam arī pienācās balva. Kinoakadēmija bija nopietni satraukusies, ka pirmā Kinoakadēmijas balva būtu jāpasniedz sunim, tādēļ otrās vietas ieguvējs tika mākslīgi pārvērsts par uzvarētāju.
&lt;ref&gt;[http://www.deadline.com/2012/01/susan-orlean-throw-rin-tin-tin-a-bone-and-give-back-the-poochs-best-actor-oscar ''Throw Rin Tin Tin A Bone &amp; Give Back The Pooch's Best Actor Oscar'']&lt;/ref&gt; --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-1984-0321-506, St. Wolfgang, Goebbels und Emil Jannings.jpg|left|thumb|125px|1938. gadā kopā ar [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]]]]
[[Trešais reihs|Trešā reiha]] laikā Janningss filmējās vairākās propagandas filmās, tajā skaitā vadoņa kultu slavinošajās ''Der Herrscher'' (1937), ''[[Ohm Kruger]]'' (1941) un ''[[Die Entlassung]]'' (1942).

Kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto spēki]] 1945. gadā ieokupēja Vāciju, Janningss ar &quot;Oskara&quot; balvas statueti mēģināja pierādīt savu saikni ar Holivudu. Tomēr [[denacifikācija]]s procesa dēļ viņš pārvācās uz dzīvi Austrijā un 1947. gadā kļuva par tās pilsoni.&lt;ref name=&quot;Times51580&quot;/&gt;

Janningss nomira 1950. gadā, 65 gadu vecumā, [[Štrobla|Štroblā]] no [[Aknu vēzis|aknu vēža]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chroniknet.de/daly_de.0.html?year=1950&amp;month=01&amp;day=02 |title=''Chroniknet.de, 2 January 1950 Obituary for Emil Jannings'' |access-date={{dat|2014|03|15||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150923225915/http://www.chroniknet.de/daly_de.0.html?year=1950&amp;month=01&amp;day=02 }}&lt;/ref&gt; Viņa iegūtā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] mūsdienās atrodas [[Berlīnes Kino muzejs|Berlīnes Kino muzejā]].

=== Privātā dzīve ===
Janningss bija precējies trīs reizes. Visas trīs bija teātra un kino aktrises, un visas laulības tika šķirtas. Jannigsa pirmā sieva bija [[Hanna Ralfa]], otrā — [[Lūsija Hēflihe]] un pēdējā sieva bija [[Gusija Hola]], kura pirms tam bija precējusies ar aktieri [[Kondrāts Feids|Kondrātu Feidu]].

== Attēlojumi ==
Hilmārs Eihorns atveido sirreālu Janningsa tēlu [[Kventins Tarantīno|Kventina Tarantīno]] filmā &quot;[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]&quot;. 1972. gada filmā &quot;[[Kabarē (filma)|Kabarē]]&quot;, dziedātāja Salija Boulsa ([[Laiza Minelli]]), atrodoties augstākās sabiedrības vakariņās, mēģina sev pievērst uzmanību, apgalvojot, ka viņa ir Emīla Janningsa draudzene.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Gads
! scope=&quot;col&quot; | Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; | Loma
! scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot; | Piezīmes
|-
|rowspan= 3|1914
| ''Arme Eva''
|
|
|-
| ''Im Schützengraben''
|
|
|-
| ''Passionels Tagebuch''
|
|
|-
| rowspan=7|1916
| ''Aus Mangel an Beweisen''
| Dr. Langers
|
|-
| ''Die Bettlerin von St. Marien''
| Barons Gelsburgs
|
|-
| ''[[Frau Eva]]''
|
|
|-
| ''Im Angesicht des Toten''
| Pauls Verners
|
|-
| ''[[Das Leben ein Traum]]''
|
|
|-
| ''[[Nächte des Grauens]]''
|
|
|-
| ''Stein unter Steinen''
|
|
|-
|rowspan=10|1917
| ''Das Fidele Gefängnis''
| cietuma uzraugs Kvabe
| ''The Merry Jail'' (angliskais nosaukums)
|-
| ''[[Wenn vier Dasselbe tun]]'' 
| Segetofs
|
|-
| ''Hoheit Radieschen''
|
|
|-
| ''[[Die Ehe der Luise Rohrbach]]''
| Vilhelms Rohrbahs
|
|-
| ''Der Zehnte Pavillon der Zitadelle''
|
|
|-
| ''Das Geschäft''
| S. H. Haslers
|
|-
| ''Lulu''
|
|
|-
| ''Der Ring der Giuditta Foscari''
|
|
|-
| ''Die Seeschlacht''
|
|
|-
| ''Unheilbar''
|
|
|-
|rowspan= 4|1918
| ''Keimendes Leben, Teil 1''
| biržas mākleris Džeimss Frenkels&lt;br&gt;amerikāņu inženieris Džons Smits
|
|-
| ''Die Augen der Mumie Ma''
| arābs Radu
| ''The Eyes of the Mummy'' (angliskais nosaukums)
|-
| ''Fuhrmann Henschel''
|
|
|-
| ''Nach zwanzig Jahren''
| Horsts Lundins
|
|-
| rowspan=6|1919
| ''Rose Bernd''
| Artūrs Strekmans
|
|-
| ''[[Madame DuBarry]]''
| [[Luijs XV]]
| ''Passion'' (angliskais nosaukums)
|-
| ''Vendetta''
| Tomaso
|
|-
| ''Die Tochter des Mehemed''
| rūpnīcas īpašnieks Vako Huans Riberda
|
|-
| ''Keimendes Leben, Teil 2''
|
|
|-
| ''Der Mann der Tat''
| Jans Millers
|
|-
|rowspan= 6|1920
| ''Colombine''
|
|
|-
| &quot;[[Anna Boleina (filma)|Anna Boleina]]&quot;
| [[Henrijs VIII Tjudors]]
| ''Deception'' (angliskais nosaukums)
|-
| ''Der Schädel der Pharaonentochter''
| Ēģiptes faraons Osorkons
|
|-
| ''[[Algol - Tragödie der Macht]]''
| Roberts Herne
|
|-
| ''Das Große Licht''
| Lorencs Ferleitners
|
|-
| ''Kohlhiesels Töchter''
| Peters Ksavērs
| ''Kohlhiesel's Daughters'' (angliskais nosaukums)
|-
|rowspan=5|1921
| ''[[Die Ratten]]''
| Bruno
|
|-
| ''[[Der Schwur des Peter Hergatz]]'' 
|
|
|-
| &quot;[[Dantons (filma)|Dantons]]&quot;
| Dantons
| ''All for a Woman'' (angliskais nosaukums)
|-
| ''Der Stier von Olivera''
| ģenerālis Fransuā Giljoms
|
|-
| ''[[Die Brüder Karamasoff]]'' 
| Dmitrijs Karamazofs
| ''The Brothers Karamazov'' (angliskais nosaukums)
|-
|rowspan=4|1922
| ''[[Peter der Große]]''
| [[Pēteris I]]
| ''Peter the Great'' (angliskais nosaukums)
|-
| &quot;[[Otello (filma)|Otello]]&quot;
| Otello
|
|-
| ''[[Das Weib des Pharao]]'' 
| Faraons Ameness
| ''The Loves of Pharaoh'' (angliskais nosaukums)
|-
| ''Die Gräfin von Paris''
|
| ''The Countess of Paris'' (angliskais nosaukums)
|-
| rowspan=2|1923
| ''Alles für Geld''
| S.I. Rups
| ''All for Money'' (angliskais nosaukums)|
|-
| ''Tragödie der Liebe''
| Ombrade
| ''The Tragedy of Love'' (angliskais nosaukums)
|-
|rowspan=3|1924
| &quot;[[Pēdējais cilvēks]]&quot; (''Der letzte Mann'')
| viesnīcas šveicars
| ''The Last Laugh'' (angliskais nosaukums)
|-
| ''Nju - Eine unverstandene Frau''
| Ehemans
| ''Husbands or Lovers'' (angliskais nosaukums)
|-
| ''[[Das Wachsfigurenkabinett]]''
| Harūns al Rašids
| ''Waxworks'' (angliskais nosaukums)
|-
|rowspan=3|1925
| ''[[Varieté]]''
| Boss Hullers
| ''Jealousy'' (angliskais nosaukums)
|-
| ''[[Quo Vadis]]''
| Nerons
| 
|-
| ''Liebe macht blind''
| Emīls Janningss
|''Love Makes Us Blind'' (angliskais nosaukums)
|-
|rowspan=2|1926
| ''[[Herr Tartüff]]''
| Tartīfs
|
|-
| &quot;[[Fausts (filma)|Fausts]]&quot; (''Faust - Eine deutsche Volkssage'')
| Mefistofelis
| 
|-
|1927
| ''[[The Way of All Flesh]]''
| Augusts Šilings
| [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais aktieris galvenajā lomā&quot;]];  filma nav saglabājusies
|-
|rowspan=4|1928
| ''[[Sins of the Fathers]]''
| Vilhelms Spenglers
| saglabājušies tikai atsevišķi filmas fragmenti
|-
| ''[[Patriots (filma)|Patriots]]''
| Cars Pauls I
| filma nav saglabājusies
|-
| ''[[Street of Sin]]''
| Bašers Bils
| filma nav saglabājusies
|-
| ''[[The Last Command]]''
| ģenerālis Dolgorukijs / lielhercogs Serdžiuss Aleksandrs
| [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais aktieris galvenajā lomā&quot;]]
|-
|rowspan=2|1929
| ''Betrayal''
| Poldijs Mozers
|
|-
| ''Fighting the White Slave Traffic''
|
|
|-
|rowspan=2|1930
| ''[[Liebling der Götter]]''
| Alberts Vinkelmans
| ''Darling of the Gods'' (angliskais nosaukums)
|-
| ''[[Der blaue Engel]]''
| Profesors Imanuels Rats
| ''The Blue Angel'' (angliskais nosaukums)
|-
|1932
| ''[[Stürme der Leidenschaft]]''
| Gustavs Bumke
| ''Storms of Passion'' (angliskais nosaukums)
|-
|rowspan=2|1933
| ''Die Abenteuer des Königs Pausole''
| karalis Pauzole
| ''The Adventures of King Pausole'' (angliskais nosaukums)
|-
| ''The Merry Monarch''
| karalis Pauzole
|
|-
|1934
| ''[[Der Schwarze Walfisch]]''
| Peters Petersens
| ''The Black Whale'' (angliskais nosaukums)
|-
|1935
| ''Der Alte und der junge König - Friedrichs des Grossen Jugend''
| Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms I
| ''The Making of a King'' (angliskais nosaukums)
|-
|1936
| ''Traumulus''
| Direktors Niemejers
| ''The Dreamer'' (angliskais nosaukums)
|-
|rowspan=2|1937
| ''Der Zerbrochene Krug''
| ciema tiesnesis Ādams
| ''The Broken Jug'' (angliskais nosaukums)
|-
| ''[[Der Herrscher]]''
| Matiass Klausens
| ''The Ruler'' (angliskais nosaukums)
|-
|rowspan=2|1939
| ''Robert Koch, der Bekämpfer des Todes''
| Dr. Roberts Kohs
|
|-
| ''Der Trichter. (Nr. III)
|
| skati izdzēsti
|-
|1941
| ''[[Ohm Krüger]]''
| tēvocis Krīgers
| ''Uncle Kruger'' (angliskais nosaukums)
|-
|1942
| ''[[Die Entlassung]]''
| Bismarks
| ''Bismarck's Dismissal'' (angliskais nosaukums)
|-
|1943
| ''Altes Herz wird wieder jung''
| rūpnīcas direktors Hofmans
|
|-
|1945
| ''Wo ist Herr Belling?''
| Eberhards Belings
| ''Where Is Mr. Belling?'' (angliskais nosaukums)
|-
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Literatūra ==
* ''Frank Noack: &quot;Jannings.&quot; Belleville, München 2009'' {{ISBN|978-3-933510-50-1}}
* ''Carl Zuckmayer: &quot;Geheimreport&quot;. Hrsg. von Gunther Nickel und Johanna Schrön. Wallstein Verlag, Göttingen 2002'' {{ISBN|3-89244-599-0}}; 136–45 lpp.
* ''Emil Jannings: &quot;Theater, Film - Das Leben und ich. Autobiographie&quot;. Berchtesgaden: Verlag Zimmer &amp; Herzog, 1951''
* ''Herbert Ihering: &quot;Emil Jannings: Baumeister seines Lebens und seiner Filme.&quot; Heidelberg 1941''

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}
* [http://film.virtual-history.com/person.php?personid=673 Emīls Jannings fotogrāfijās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090214090009/http://film.virtual-history.com/person.php?personid=673 |date={{dat|2009|02|14||bez}} }} {{en ikona}}

{{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Janningss, Emīls}}
[[Kategorija:1884. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1950. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas aktieri]]
[[Kategorija:Mēmā kino aktieri]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]]</text>
      <sha1>fcptdcmb2fd1tyx94jpi3tuy6l0akwa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vjerhņadzvinskas rajons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>250644</id>
    <revision>
      <id>4517950</id>
      <parentid>4485690</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T11:59:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517950</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17106" sha1="l0h7s00h536yvrvoaysw8y37zozf3mo" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Vjerhņadzvinskas rajons
| native_name = ''Верхнядзвінскі раён''
| image_skyline = Kaścioł - Sarja - 06.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Baznīca Sarjas agropilsētiņā
| settlement_type = [[Baltkrievijas administratīvais iedalījums|rajons]]
| total_type = Kopā
| image_flag = Flag of Drysa and Drysa rajon.svg
| image_shield =Coat of Arms of Vierchniadzvinsk, Belarus.svg
| image_map = Vitsebsk Voblast in Belarus.svg
| image_map1 = Viciebsk Province, Drysa District.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| area_total_km2 = 2140.76
| population_total = 22564
| population_as_of = 2014
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Vjerhņadzvinska]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = pilsēta un 9 ciema padomes
| population_blank02_title = etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[baltkrievi]] (90,06%)&lt;br /&gt;[[krievi]] (7,38%)
| website = http://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/
}}

'''Vjerhņadzvinskas rajons''' ({{val|be|Верхнядзвінскі раён}}) ir [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] rajons [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Robežojas ar Vitebskas apgabala [[Rasonu rajons|Rasonu rajonu]] austrumos, [[Polockas rajons|Polackas rajonu]] dienvidaustrumos un [[Mjoru rajons|Mjoru rajonu]] dienvidos, kā arī [[Latvija|Latviju]] rietumos un [[Krievija|Krieviju]] ziemeļos. Administratīvais centrs — [[Vjerhņadzvinska]]s pilsēta.

== Ģeogrāfija ==

Rajons tektoniski atrodas [[Latvijas ieliece|Latvijas ieliecē]], tā rietumu daļa pieder pie [[Latgales augstiene]]s, bet lielākā daļa — pie Polackas zemienes. Teritorija — 2141 km². Galvenās upes ir [[Daugava|Dzvina]] un tās pietekas [[Sarjanka]], [[Vužica]], [[Rosica]], [[Drisa (upe)|Drisa]]. Ir 25 ezeri, lielākie no tiem ir [[Asvejas ezers|Asvejas]] (43,8 km² — otrais lielākais ezers Baltkrievijā),&lt;ref&gt;[http://landofancestors.com/travel/statistics/geography/238-main-characteristics-of-the-largest-lakes-of-belarus.html &quot;Main characteristics of the largest lakes of Belarus&quot;. Land of Ancestors.]&lt;/ref&gt; Ļisno (15,71 km²), Belajes (5,52 km²), Cjatnas (1,6 km²), Stralkovskajes un Rosicas. Lielākie purva masīvi ir Asvejas, Krupecs, Cjatno, Krevņiki. Gandrīz visa rajona teritorija atrodas Dzvinas (Daugavas) baseinā, tikai pašos ziemeļos ir notece caur [[Zilupe (upe)|Siņjuhu (Zilupi)]] uz [[Veļikaja|Veļikaju]].

Uz rietumiem no Haradzilaviču ciemata atrodas rajona augstākais punkts Haradzilauskas kalns — 191,8 m virs jūras līmeņa.

Teritorijā atrodas valsts nozīmes [[Asvejas ainavu liegums]] tuvu Latvijas un Krievijas robežām un 9 vietējie dabas liegumi.

Robežzonā ar Latviju atrodas 55 apdzīvotās vietas, kurām Baltkrievijas Republikas Valsts robežas komiteja noteikusi īpašu apmeklēšanas režīmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gpk.gov.by/pogranichnaya-zona/perechen-naselennykh-punktov-raspolozhennykh-v-pogranichnoy-zone/ |title=Перечень населенных пунктов, расположенных в пограничной зоне |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190215050547/https://gpk.gov.by/pogranichnaya-zona/perechen-naselennykh-punktov-raspolozhennykh-v-pogranichnoy-zone/ }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Военный совет в Дриссе.jpg|thumb|250px|Drisas kara apspriede 1812. gada 1. (13.) jūlijā no Apsīša ilustrētā [[Ļevs Tolstojs|Ļ. Tolstoja]] romāna „Karš un miers”. [[Barklajs de Tolli]] sarunā ar ģenerāli Pfūlu (kreisajā pusē), pie galda sēž ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] ([[Aleksandrs Apsītis (mākslinieks)|Aleksandrs Apsītis]], 1912).]]
Arheologi vērtē, ka rajona teritorijā cilvēki sāka apmesties [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā. Šīs zemes vēlāk apdzīvoja [[balti]] un Asvejas apkaimē arī [[somugri|somugru]] ciltis, kuras otrās m.ē. tūkstošgades sākumā asimilēja [[slāvi]] — [[kriviči]].&lt;ref name=&quot;oficveesture&quot; /&gt; Par to liecina daudzu apdzīvotu vietu, upju, ezeru, dabisko robežu nosaukumi ar baltu un somu izcelsmi.

Viduslaikos šīs zemes bija [[Polockas kņaziste]]s, tad [[Lietuvas dižkunigaitija]]s un [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] daļa. Pēc [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā to kā [[Polockas vietniecība|Polockas provinces]] daļu inkorporēja [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] sākumā netālu no Drisas atradās [[Barklajs de Tolli|Barklaja de Tolli]] armijas štābs.

Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] noslēgšanas 1921. gadā Drisu iekļāva [[Krievijas PFSR]], 1924. gada 17. jūlijā kā Drisas rajonu [[Baltkrievijas PSR]] sastāvā.&lt;ref name=&quot;oficveesture&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/new_3/ |title=История. Верхнедвинский районный исполнительный комитет (2016). |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201005231919/https://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/new_3/ }}&lt;/ref&gt; un līdz 1930. gadam bija Polockas apriņķa daļa (apriņķi likvidēja 1930. gada 26. jūlijā). 1935.—1938. gadā tas kļuva par daļu no atjaunotā Polockas pierobežas apriņķa. 1938. gadā tas tika pievienots [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalam]], bet ziemeļu daļa 1924.—1959. gadā ietilpa Osvejas rajonā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1943. gada sākumā padomju partizāni kontrolēja gandrīz visu Drisas un Osvejas rajonu. Lai radītu drošības joslu gar [[Ostlande]]s robežu, 1943. gada 15. februārī – 2. aprīlī Ostlandes SS un policijas vadītāja obergrupenfīrera [[Frīdrihs Jekelns|Jekelna]] vadībā (piedalījās arī 8 [[latviešu policijas bataljoni]]) notika pretpartizānu [[Operācija &quot;Ziemas burvība&quot;|operācija &quot;Winterzauber&quot;]], kuras laikā noslepkavoja 3904 personas, spaidu darbos nodeva 7465 personas, no kurām 2000 nonāca [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils koncentrācijas nometnē]]. Rezultātā  Drisas rajons zaudēja ap trešdaļu pirmskara iedzīvotāju, bet vairāk nekā pusi Osvejas rajons.

1962. gada 25. decembrī daļa likvidētā Rasonu rajona teritorijas (4 ciema padomes) tika nodota Vjerhņadzvinskas rajonam, 1965. gada 6. janvārī tā tika atgriezta atjaunotajam Rasonu rajonam.&lt;ref&gt;''Административно-территориальное устройство БССР: справочник.'' — Т. 2 (1944—1980 гг.). — Мн.: Беларусь, 1987. — С. 68.&lt;/ref&gt;

1944.—1954. gadā bija Polockas apgabala sastāvā, 1962. gada 25. decembrī sakarā ar Drisas pilsētas pārdēvēšanu par Vjerhņadzvinsku tā ieguva savu pašreizējo nosaukumu.
1998. gadā tika izveidots Latvijas, [[Lietuva]]s un Baltkrievijas pierobežas reģionu Ezeru novads, kas bija paredzēts to ekonomiskās un sociālās sadarbības attīstībai un iekļauj Vjerhņadzvinskas rajona teritoriju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.beleuroregion.by/ru/primery-proektov/istoriya-uspeha-evroregiona-ozernyj-kraj/ |title=История успеха Еврорегиона «Озерный край» |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201018025341/http://www.beleuroregion.by/ru/primery-proektov/istoriya-uspeha-evroregiona-ozernyj-kraj/ }}&lt;/ref&gt;

== Administratīvais iedalījums ==
[[Attēls:Early twencent building in Drysa. Corner.jpg|thumb|Vjerhņadzvinskas 20. gadsimta sākuma apbūve]]
[[Attēls:Асвейскае возера 3.jpg|thumb|Asvejas ezers]]
[[Attēls:Bihosava, Nitasłaŭski. Бігосава, Нітаслаўскі (1913).jpg|thumb|Ņitoslavsku pils pie Bihosavas 20. gadsimta sākumā]]
[[Attēls:Весенний разлив реки Дрыса. Верхнедвинск. Drysa River spill. Verkhnedvinsk. - panoramio (4).jpg|thumb|Pavasara pali Drisas upē]]
[[Attēls:Vierchniadzvinsk City Hall.jpg|thumb|Vjerhņadzvinskas rajona padome]]
[[Attēls:Ražeŭščyna.JPG|thumb|Ražeuščinas sādža]]
Rajons sastāv no [[Vjerhņadzvinska]]s pilsētas, [[Asveja]]s pilsētciemata un 9 ciema padomēm, kuras iekļauj 256 lauku apdzīvotās vietas.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Ciema padomes 2011. gadā
|-
! Nosaukums !! Administratīvais centrs !! Lauku ciematu skaits !! Iedzīvotāji (2011)
|-
| Asvejas || [[Asveja]]s pilsētciemats || 21 || 2176
|-
| Bjaļkovščinas || [[Bjaļkovščina]]s agropilsētiņa || 32 || 3101
|-
| Bihosavas || [[Bihosava]]s agropilsētiņa || 24 || 2458
|-
| Borkaviču || [[Borkaviči|Borkaviču]] agropilsētiņa || 30 || 2045
|-
| Dzjornaviču || [[Dzjornaviči|Dzjornaviču]] ciemats || 25 || 936
|-
| Kahanaviču || [[Kahanaviči|Kahanaviču]] agropilsētiņa || 29 || 1604
|-
| Sarjas || [[Sarja (Baltkrievija)|Sarjas]] agropilsētiņa || 23 || 1406
|-
| Šaitaravas || [[Šaitarava]]s agropilsētiņa || 13 || 1287
|-
| Valincu || [[Valinci|Valincu]] agropilsētiņa || 34 || 2048
|}

== Iedzīvotāji ==

Iedzīvotāju skaits rajonā pēdējos 50 gados krities gandrīz divkārtīgi, no 38 tūkstošiem 1970. gadā&lt;ref&gt;[http://www.demoscope.ru/weekly/ssp/ussr70_reg1.php Численность наличного населения городов, поселков городского типа, районов и районных центров СССР по данным переписи на 15 января 1970 года по республикам, краям и областям (кроме РСФСР)]&lt;/ref&gt; līdz 20 tūkstošiem 2019. gadā. Dzimstības koeficients 2017. gadā bija 11,1 uz 1000 iedzīvotājiem, mirstības — 20,5.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vitebsk.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/publications/public_compilation/index_10906/ |title=Статистический ежегодник Витебской области. — Минск: Национальный статистический комитет Республики Беларусь, 2018. — С. 55. |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190308080746/http://vitebsk.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/publications/public_compilation/index_10906/ }}&lt;/ref&gt; Iekšējās migrācijas saldo arī ir negatīvs: -69.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vitebsk.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/publications/public_compilation/index_10906/ |title=Статистический ежегодник Витебской области. — Минск: Национальный статистический комитет Республики Беларусь, 2018. — С. 88. |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190308080746/http://vitebsk.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/publications/public_compilation/index_10906/ }}&lt;/ref&gt;

Vienīgajā pilsētā Vjerhņadzvinskā 2016. gadā dzīvoja 7335 iedzīvotāji, vienīgajā pilsētciematā Asvejā 1206, kas kopā deva 8541 cilvēku pilsētas un 13 335 cilvēkus lauku tipa apdzīvotās vietās.

Saskaņā ar oficiālo 2009. gada statistiku, 90,06% rajona iedzīvotāju bija [[baltkrievi]], 7,38% — [[krievi]]. [[Latvieši|Latviešu]] bija 0,13%. Tā pati statistika rāda, ka [[baltkrievu valoda]] kā dzimtā bija 68% iedzīvotāju, bet mājās pārsvarā to lietoja 38% iedzīvotāju. [[Krievu valoda]]i šie skaitļi bija attiecīgi 30% un 57%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://belstat.gov.by/homep/ru/perepic/2009/itogi1.php |title=Вынікі перапісу 2009 года |access-date={{dat|2012|05|23||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120510053257/http://belstat.gov.by/homep/ru/perepic/2009/itogi1.php }}&lt;/ref&gt;

== Ekonomika ==

2017. gadā rajonā bija reģistrētas 77 mikroorganizācijas un 12 mazās organizācijas. Pēc oficiālās statistikas, 14% no tām strādāja ar zaudējumiem.&lt;ref&gt;Статистический ежегодник Витебской области. — Минск: Национальный статистический комитет Республики Беларусь, 2018. — С. 388.&lt;/ref&gt;

=== Lauksaimniecība ===

Vadošās rajona ekonomikas nozares ir zemkopība un piena ieguve. 2017. gadā tika saražoti 57,3 tūkstoši tonnu graudu ar ražību 30,5 c/ha (2015. gadā — 95,9 tūkstoši tonnu)&lt;ref&gt;Регионы Республики Беларусь. — Т. 1. — Мн.: Национальный статистический комитет Республики Беларусь, 2018. — С. 444–445.&lt;/ref&gt; un 59,3 tūkstoši tonnu piena ar priekš Vitebskas apgabala augstu vidējo ražību 5234 kg no govs gadā.&lt;ref&gt;Статистический ежегодник Витебской области. — Минск: Национальный статистический комитет Республики Беларусь, 2018. — С. 280.&lt;/ref&gt;

=== Rūpniecība ===

Rajona rūpniecība 2020. gadā sastāvēja no 5 uzņēmumiem, 81,5% kuru produkcijas vērtības ir pārtikas preces.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/promyshlennost/ |title=Верхнедвинский районный исполнительный комитет, 2020: Промышленность |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201026235321/https://www.verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/promyshlennost/ }}&lt;/ref&gt; Tās centri ir Vjerhņadzvinskā un tuvākajā apkaimē, kā arī Bihosavas agropilsētiņa.

=== Tirdzniecība ===

66% tirdzniecības apjoma nodrošina patērētāju kooperācija (arī [[Padomju Savienība|PSRS]] laikos tā bija lauku galvenā tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja), kurā 2018. gadā ietilpa 86 veikali, 7 autoveikali un 28 ēdinātavas.

=== Transports ===

Rajonu šķērso: dzelzceļš [[Vitebska]] — [[Daugavpils]], kā arī šosejas Vitebska — Latvijas robeža un Kazjani — Šarkauščina — Mjori — Vjerhņadzvinska — Kastrovo (robeža ar Krieviju).

== Kultūra ==

Rajonā ir novadpētniecības muzejs Vjerhņadzvinskā ar filiāli Valincos, 35 bibliotēkas un to filiāles (2018). Iznāk avīze &quot;Dzvinskaja prauda&quot;.

=== Izglītība ===

Rajonā 2020. gadā bija 1 ģimnāzija un 8 vidusskolas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/uchrezhdenija_obrazovanija/ |title=Учреждения образования Верхнедвинского района |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201015002815/https://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/uchrezhdenija_obrazovanija/ }}&lt;/ref&gt;

=== Ievērojamas vietas ===

* Vjerhņadzvinskas vecā apbūve
* Katoļu baznīcas Sarjā un Rosicā
* Bihosavas dzelzceļa stacija
* Ņitoslavsku pils un parka ansamblis pie Bihosavas
* Abramovas senkapu izrakumi&lt;ref&gt;Шадыра В. І. Абрамава // Археалогія Беларусі: энцыклапедыя / рэдкал.: Т. У. Бялова (гал. рэд.) [і інш.]. — Мн.: Беларус. Энцыклап. імя П. Броўкі, 2009. — Т. 1. А—К. — С. 13—14. — 496 с. — ISBN 978-985-11-0354-2.&lt;/ref&gt;

== Reliģija ==

Rajonā reģistrētas 9 pareizticīgo, 7 katoļu, 3 piecdesmitnieku un viena baptistu draudze. Par tradicionālu kļuvusi pareizticīgo un katoļu garīdznieku piedalīšanās lauksaimniecības svētkos, kā arī dažādu lauksaimniecības un rūpniecības darbinieku oficiālajās svētku dienās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/duh_cena/ |title=Духовность Верхнедвинского района |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201006004458/https://www.verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/duh_cena/ }}&lt;/ref&gt;

== Ievērojami cilvēki ==

* [[Isāks Asknāzijs]] (1856-1902) — mākslinieks
* [[Jans Čerskis]] (1845-1892) — ģeogrāfs
* [[Ivans Jarkovskis]] (1844-1902) — inženieris
* [[Aleksandrs Palmbahs]] (1897-1963) — valodnieks

== Skatīt arī ==

* [[Ignalina (Baltkrievija)]]

== Atsauces ==
{{commonscat|Vierchniadzvinsk District|Vjerhņadzvinskas rajons}}
{{atsauces|2}}

==Ārējās saites==
* [http://www.d-p.by/ Avīze «Дзвінская праўда»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100923131026/http://d-p.by/ |date={{dat|2010|09|23||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:Vjerhnzadzvinskas rajons}}
[[Kategorija:Vitebskas apgabala rajoni]]</text>
      <sha1>l0h7s00h536yvrvoaysw8y37zozf3mo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Omars Bredlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>251859</id>
    <revision>
      <id>4518395</id>
      <parentid>4515131</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T07:42:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518395</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6149" sha1="8v569slb8zzfsi5rk6bg6b2jso3u22l" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Omars Bredlijs
|     vārds_orig = ''Omar Bradley''
|         attēls = General of the Army Omar Bradley (crop).jpg
|     att_izmērs = 
|        iesauka = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1893
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 12
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Misūri|Rendolfas apgabals|2s=Misūri (štats)}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1981
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 8
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)}}
|    apglabāts   = [[Arlingtonas nacionālā kapsēta]]
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = Omar N Bradley Signature.svg
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[Attēls:US Army O11 (Army greens).svg|20px]] [[armijas ģenerālis]] (''General of the Army'')
|  dienesta_laiks = 1915–1981
|          valsts = {{USA}}
|       struktūra = 
|         vienība = 
|       komandēja = [[1. armija (ASV)|1. armija]], [[12. armiju grupa]], [[Amerikas Savienoto Valstu Armijas štāba priekšnieks|ASV Armijas štāba priekšnieks]], [[Štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs]]
|          kaujas = [[Otrais pasaules karš]], [[Korejas karš]]
|       izglītība = [[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija|Vestpointa]]
|     apbalvojumi = [[Attēls:Legion Honneur GC ribbon.svg|70x70px]] [[Goda Leģiona ordenis]]
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Omars Nelsons Bredlijs''' ({{val|en|Omar Nelson Bradley}}, dzimis {{dat|1893|2|12}}, miris {{dat|1981|4|8}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] pieczvaigžņu ģenerālis (no 1950. gada). Viens no desmit pieczvaigžņu ģenerāļiem ASV vēsturē un pagaidām pēdējais, kurš ieguvis šo dienesta pakāpi.

Dzimis nabadzīga skolotāja ģimenē. Beidzis [[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija|Vestpointu]], kur mācījās vienā kursā ar [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]]. Nepiedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], tā laikā dienēja [[Bjūta|Bjūtā]], [[Montāna|Montānā]].

Starp pasaules kariem — pasniedzējs Vestpointas akadēmijā. Kaujas darbībā iesaistījās 1943. gada sākumā, kad tika nosūtīts uz Ziemeļāfriku kā [[Dvaits Eizenhauers|Dvaita Eizenhauera]], vēlāk arī [[Džordžs Patons|Džordža Patona]] vietnieks.

Bredlijs bija viens no [[izcelšanās Normandijā|sabiedroto izcelšanās Normandijā]] plānotājiem un realizētājiem. Bredlija komandētā [[1. armija (ASV)|ASV 1. armija]] izcēlās [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] piekrastē. Vēlāk Bredlijs tika iecalts par [[ASV 12. armijas grupa]]s komandieri. Bredlijs plānoja un realizēja [[operācija &quot;Cobra&quot;|operāciju &quot;Kobra&quot;]], [[Falēzes ielienkums|kaujas Falēzes ielenkumā]] un citas operācijas, komandējot 12. armijas grupu Eizenhauera pakļautībā.

Pēc kara strādāja par Kara veterānu lietu valsts sekretāru. 1948. gadā kļuva par ASV Armijas štāba priekšnieku. 1949. gadā, kad [[Harijs Trumens]] nodibināja ASV [[Štābu priekšnieku komiteja|Štābu priekšnieku komiteju]], Bredlijs kļuva par tās pirmo priekšsēdētāju. Militāri-politiski vadīja ASV karaspēku [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā. 1953. gadā demobilizējās.

Bredlija vārdā nosauktas ASV [[kājnieku kaujas mašīna]]s ''[[M2 Bradley]]''.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://historicalregistry.com/?page_id=222 Omar Nelson Bradley, Lt. General FUSAG 12TH AG] – Omar Bradley's D-Day June 6, 1944, Maps restored, preserved and displayed at Historical Registry
* [http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=5550 The American Presidency Project]
*[https://www.unithistories.com/officers/US_Army_officers_B01.html#Bradley_ON United States Army Officers 1939–1945]
*[https://generals.dk/general/Bradley/Omar_Nelson/USA.html Generals of World War II]

{{kastes sākums}}
{{s-bef|before=[[Kortnijs Hodžs]]}}
{{s-ttl|title=[[ASV Armijas kājnieku skola|ASV Armijas kājnieku skolas komandants]]|years=1941–1942}}
{{s-aft|after=[[Levens Allens]]}}
|-
{{s-bef|before=}}
{{s-ttl|title=[[82. gaisa desanta divīzija|82. gaisa desanta divīzijas komandējošais ģenerālis]]|years=Marts–Jūnijs 1942}}
{{s-aft|after=[[Metjū Ridžvejs]]}}
|-
{{s-bef|before=[[Džeimss Ords]]}}
{{s-ttl|title=[[ASV 28. kājnieku divīzija|28. kājnieku divīzijas komandējošais ģenerālis]]|years=1942–1943}}
{{s-aft|after=[[Loids Brauns]]}}
|-
{{s-bef|before=[[Džordžs Patons]]}}
{{s-ttl|title=[[II Korpuss (ASV)|II Korpusa komandējošais ģenerālis]]|years=Aprīlis–Septembris 1943}}
{{s-aft|after=[[Džons Lukass]]}}
|-
{{s-bef|before=[[Džordžs Granerts]]}}
{{s-ttl|title=[[1. armija (ASV)|Pirmās armijas komandējošais ģenerālis]]|years=1943–1944}}
{{s-aft|after=[[Kortnijs Hodžs]]}}
|-
{{s-bef|before=[[Dvaits Eizenhauers]]}}
{{s-ttl|title=[[Amerikas Savienoto Valstu Armijas štāba priekšnieks]]|years=1948–1949}}
{{s-aft|after=[[Džozefs Kolinss]]}}
|-
{{s-bef|before=Izveidots amats}}
{{s-ttl|title=[[NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs]]|years=1949–1951}}
{{s-aft|after=[[Etjēns Balē]]}}
|-
{{s-bef|before=[[Viljams Līhijs]]}}
{{s-ttl|title=[[Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs]]|years=1949–1953}}
{{s-aft|after=[[Arthur W. Radford|Artūrs Redfords]]}}
|-
{{s-bef|before=[[Frenks Hains]]}}
{{s-ttl|title=[[Veterānu lietu administrators]]|years=1945–1948}}
{{s-aft|after=[[Karls Grejs]]}}
|-
{{s-ach|aw}}
{{s-bef|before=[[Billijs Greiems]]}}
{{s-ttl|title=[[Silvenusa Taijera balva]]s saņēmējs|years=1973}}
{{s-aft|after=[[Roberts Mērfijs]]}}
{{kastes beigas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bredlijs, Omars}}
[[Kategorija:ASV ģenerāļi]]
[[Kategorija:Ar Suvorova ordeni apbalvotie (PSRS)]]
[[Kategorija:Ar Kutuzova ordeni apbalvotie (PSRS)]]
[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>8v569slb8zzfsi5rk6bg6b2jso3u22l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1160. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>254385</id>
    <revision>
      <id>4518442</id>
      <parentid>4482901</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:40:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="960" sha1="6vcn674jp01pt51gbimufxd9ufb7gpl" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1160}}
{{Gads citos kalendāros|1160}}
'''1160. gads''' ({{Rom sk gadam|1160}}) bija garais gads, kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==
* Senās ticības piekritēji nogalināja [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņu]] [[Ēriks Svētais|Ēriku Svēto]].
* Rostislavs Gļebovičs atkal ieņēma [[Izjaslava|Izjaslavu]], bet Rogvolods-Vasilijs Borisovičs sešas nedēļas aplenca [[Minska|Minsku]].

== Dzimuši ==
* [[Azriēls no Žironas]] (''עזריאל בן מנחם''), ebreju mistiķis, Kabalas skolotājs (miris 1238. gadā)
* [[Īzaks Aklais]] (''רַבִּי יִצְחַק סַגִּי נְהוֹר''), akls kabalists, kas kalpoja par rabīnu Vovēras pilsētiņā tagadējās Francijas dienvidos (miris 1235. gadā)

== Miruši ==
* [[Ēriks Svētais]] (''Erik den helige''), Zviedrijas karalis (dzimis 1120. gadā)

{{commonscat|1160}}

[[Kategorija:1160. gads| ]]</text>
      <sha1>6vcn674jp01pt51gbimufxd9ufb7gpl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dāvids Alaba</title>
    <ns>0</ns>
    <id>254610</id>
    <revision>
      <id>4518047</id>
      <parentid>4482177</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:48:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518047</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8422" sha1="rdyoxmngmfretedihmrbmoo8bopx4oz" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Dāvids Alaba
| image = David Alaba Training 2019-04-10 FC Bayern Muenchen-4 (cropped).jpg
| caption = Dāvids Alaba 2019. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{birth date and age|1992|6|24}}
| birth_place = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| height = 180
| position = Aizsargs / pussargs
| currentclub = 
| clubnumber = 
| youthyears1 = 2001—2002
| youthclubs1 = {{flaga|Austrija}} SV Aspern
| youthyears2 = 2002—2008
| youthclubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FK Austria Wien|Austria Wien]]
| youthyears3 = 2008—2009
| youthclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Bayern Munich Junior Team|Bayern Munich]]
| years1 = 2007—2008
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FK Austria Wien|Austria Wien II]]
| caps1 = 5
| goals1 = 0
| years2 = 2009—2010
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich II|Bayern Munich II]]
| caps2 = 33
| goals2 = 1
| years3 = 2010—2021
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]
| caps3 = 281
| goals3 = 22
| years4 = 2011
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} {{īre}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]
| caps4 = 17
| goals4 = 2
| nationalyears1 = 2007—2009
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrija U17
| nationalcaps1 = 20
| nationalgoals1 = 5
| nationalyears2 = 2010
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrija U19&lt;ref name=Kickero&gt;{{tīmekļa atsauce | url = http://www.oefb.at/18-spieler-von-alaba-bis-weimann-news17340 | title = Heraf nominiert Kader für U19-EM! 18 Spieler - von Alaba bis Weimann | language = German | publisher = oefb.at | accessdate = 23 April 2014 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20141023115500/http://www.oefb.at/18-spieler-von-alaba-bis-weimann-news17340 | archivedate = {{dat|2014|10|23||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141023115500/http://www.oefb.at/18-spieler-von-alaba-bis-weimann-news17340 |date={{dat|2014|10|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2009—2010
| nationalteam3 = {{flaga|Austrija}} Austrija U21
| nationalcaps3 = 4
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2009—
| nationalteam4 = {{fb|Austria}}
| nationalcaps4 = 117
| nationalgoals4 = 15
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]
| years5 = 2021—2026
| goals5 = 3
| caps5 = 85
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
}}
'''Dāvids Olatokunbo Alaba''' ({{val|de|David Olatokunbo Alaba}};&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|accessdate=3 March 2014|date=21 April 2010|url=http://www.allnigeriasoccer.com/read_news.php?nid=365|title=David Alaba makes team sheet against Lyon|publisher=all NIGERIA soccer|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140308092039/http://www.allnigeriasoccer.com/read_news.php?nid=365|archivedate={{dat|2014|03|08||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|accessdate=8 March 2014|url=http://nanca.net/live/index.php/weblinks/14-articles/18-david-alaba-is-the-discovery-of-the-century|publisher=National Association of Nigerian Community Austria|title=David Alaba is the Discovery of the Century|year=2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140308190558/http://nanca.net/live/index.php/weblinks/14-articles/18-david-alaba-is-the-discovery-of-the-century|archivedate={{dat|2014|03|08||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;FIFA Club World Cup Morocco 2013: List of Players&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=FIFA Club World Cup Morocco 2013: List of Players|url=http://www.fifadata.com/document/FCWC/2013/pdf/FCWC_2013_SquadLists.pdf|publisher=[[FIFA]]|format=[[Portable Document Format|PDF]]|page=5|date=7 December 2013|accessdate=8 December 2013|archive-date={{dat|2018|12|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181224185413/http://www.fifadata.com/document/FCWC/2013/pdf/FCWC_2013_SquadLists.pdf}}&lt;/ref&gt; dzimis {{dat|1992|6|24}}) ir [[Austrija]]s [[futbolists]], spēlē aizsarga un pussarga pozīcijā, ir [[Austrijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Karjeru aizvadījis Vācijā un dzimtajā Austrijā. Lielākos panākumus guvis, spēlējot Vācijas Bundeslīgas klubā [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]. Tā sastāvā deviņasreizes kļuvis par Vācijas čempionu, 2013. un 2020. gadā tika gūta uzvara arī Čempionu līgā. 2013. gada aprīlī guva vienus no ātrāk gūtajiem vārtiem Čempionu līgas vēsturē — izdarīja rezultatīvu sitienu 25. sekundē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000349/match=2009603/postmatch/report/index.html#bayern+juve|title=Bayern take command against Juventus|publisher=UEFA|date=2 April 2013|accessdate=3 April 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130404233723/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/matches/round=2000349/match=2009603/postmatch/report/index.html#bayern+juve|archivedate={{dat|2013|04|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā 17 gadu vecumā debitēja Austrijas izlases sastāvā. Viņš pašlaik ir jaunākais šajā izlasē debitējušais spēlētājs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://sport.freenet.de/fussball/wm-2010-juengster-austrianationalspieler-aller-zeiten-bayerns-david-alaba-fuer-oesterreich-nominiert_1075016_489260.html|title=WM 2010: Jüngster Austria-Nationalspieler aller Zeiten?: Bayerns David Alaba für Österreich nominiert|trans_title=World Cup 2010: Youngest Austrian international ever? Bayern's David Alaba called up for Austria|work=sport.freenet.de|language=de|date=11 October 2009|accessdate=10 February 2010|archivedate={{dat|2011|07|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110724144712/http://sport.freenet.de/fussball/wm-2010-juengster-austrianationalspieler-aller-zeiten-bayerns-david-alaba-fuer-oesterreich-nominiert_1075016_489260.html}}&lt;/ref&gt; Trīs reizes (2011, 2012, 2013) ticis atzīts par Austrijas gada labāko futbolistu, 2013. gadā tika atzīts arī par Austrijas gada labāko sportistu.

== Sasniegumi ==
'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: 2009—10, 2012—13, 2013—14, [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020—21]]
* [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2009—10, 2012—13, 2013—14, 2015—16, 2018—19, 2019—20
* [[DFL-Supercup]]: 2016, 2018, 2020
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012—13]], [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019—20]]
* [[UEFA Superkauss]]: 2013, 2020
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2013, 2020, 2022&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/11022023-madrides_real_astonu_vartu_spele_izcina_s&lt;/ref&gt;

'''Real Madrid'''

* [[La Liga]]: [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]]
* [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2022—23
* [[Spānijas Superkauss]]: 2022
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2022
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2022

'''Individuālie sasniegumi'''

* Austrijas gada futbolists: 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2020, 2021, 2022, 2023
* Austrijas gada sportists:2013, 2014

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}{{Austrijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Alaba, Dāvids}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Vīnē dzimušie]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Vīnes &quot;Austria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>rdyoxmngmfretedihmrbmoo8bopx4oz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The National</title>
    <ns>0</ns>
    <id>257053</id>
    <revision>
      <id>4518370</id>
      <parentid>3954485</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:40:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518370</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2144" sha1="i6wk95tx7nwlaxabofkh9vdeq5fgxuz" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2014. gada septembrī,}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds            = The National
|Attēls           = The_National_at_Brooklyn_Academy_of_Music.jpg
|Att_izm          = 250px
|Apraksts         = ''The National'' [[2010]]. gadā
|Fons             = grupa
|Vieta            = {{flaga|ASV}} [[Sinsinati]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Amerikas Savienotās Valstis]]
|Gadi             = 1999-pašlaik
|Izdevējkompānija = ''[[4AD]]'', ''[[Beggars Banquet]]'', ''[[Brassland]]''
|Mlapa            = [http://www.americanmary.com/ americanmary.com]
|Dalībnieki   = [[Mets Berningers]]&lt;br /&gt;[[Ārons Desners]]&lt;br /&gt;[[Braiss Desners]]&lt;br /&gt;[[Skots Devendorfs]]&lt;br /&gt;[[Braiens Devendorfs]]
}}

'''''The National''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[indīroks|indīroka]] grupa, kas dibināta [[Sinsinati]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā, izveidota bāzē [[Bruklina|Bruklinā]]. Grupa sastāv no dziedātāja un tekstu autora [[Mets Berningers|Meta Berningera]], dvīņu brāļiem [[Braiss Desners|Braisa]] ([[ģitāra]], [[Taustiņinstrumenti|taustiņinstumenti]]) un [[Ārons Desners|Ārona Desneriem]] (ģitāra, taustiņinstumenti, [[basģitāra]]) un brāļiem [[Skots Devendorfs|Skota]] (basģitāra) un [[Braiens Devendorfs|Braiena Devendorfiem]] ([[sitamie instrumenti]]). Grupa ierakstījusi 6 studijas albumus, no kuriem jaunākais, 2013. gadā iznākušais ''[[Trouble Will Find Me]]'', ticis nominēts ''[[Grammy]]'' balvai kā labākais alternatīvās mūzikas albums.

== Diskogrāfija ==
* ''[[The National (albums)|The National]]'' (2001)
* ''[[Sad Songs For Dirty Lovers]]'' (2003)
* ''[[Alligator]]'' (2005)
* ''[[Boxer]]'' (2007)
* ''[[High Violet]]'' (2010)
* ''[[Trouble Will Find Me]]'' (2013)
* ''Sleep Well Beast'' (2017)
* ''I Am Easy to Find'' (2019)
* ''First Two Pages of Frankenstein'' (2023)
* ''Laugh Track'' (2023)

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:National, The}}
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Amerikāņu rokgrupas]]
[[Kategorija:Amerikāņu indīroka grupas]]</text>
      <sha1>i6wk95tx7nwlaxabofkh9vdeq5fgxuz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antons Juhņevičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>263602</id>
    <revision>
      <id>4518133</id>
      <parentid>4510160</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:50:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518133</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4446" sha1="93wi5t3inra3c2vdsmljk970gqrlo8h" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Antons Juhņevičs
|     vārds_orig = 
|         attēls = Antons Juhņevičs.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1905
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Bikavas pagasts|td=Latvija}} 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1947
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 14
|        m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = [[Latvija]]
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|   nodarbošanās = [[priesteris]]
|        dzimums = V 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Antons Juhņevičs''' (1905—1947) bija [[katoļi|katoļu]] [[priesteris]] un [[nacionālie partizāni|nacionālās pretošanās kustības]] vadītājs [[Latgale|Latgalē]] un [[Sēlija|Sēlijā]]. 1946. gadā apsūdzēts &quot;pretpadomju nacionālistisko bandu organizēšanā un pretpadomju aģitācijā&quot; un, pēc [[Tribunāls|tribunāla]] sprieduma, sodīts ar nāvi.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1905. gada oktobrī [[Bikavas pagasts|Bikavas pagastā]]. Studēja [[Rīgas Katoļu garīgais seminārs|Rīgas Garīgajā seminārā]] un [[Ļubļina]]s universitātē. 1932. gadā viņu iesvētīja par priesteri. Bijis prāvests [[Viļāni|Viļānu]], [[Daugavpils]], [[Kombuļi|Kombuļu]], [[Atašiene]]s un [[Vanagi (Upmalas pagasts)|Vanagu]] draudzē. Otrā pasaules kara laikā savos sprediķos drosmīgi uzstājies gan pret vācu, gan padomju okupāciju. Baznīcas saimniecības telpās viņš slēpa vietējos vīriešus no mobilizācijas nacistu un padomju armijā.

Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|atkārtotās Latvijas austrumdaļas okupācijas]] 1944. gada vasarā ar segvārdu '''Vientulis''' pievienojās [[nacionālie partizāni|nacionālajiem partizāniem]]. 1945. gada 28. janvārī tika atvairīts čekistu uzbrukums Vanagu baznīcai, bet 1945. gada 24. augustā priesteris Juhņevičs tika ievēlēts par Tēvzemes Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) prezidija priekšsēdētāju. Viņa vietniece bija nelegālā laikraksta &quot;Tēvzemes Sargs&quot; atbildīgā redaktore [[Valerija Mundure]]. Apvienības statūtos bija teikts, ka LTS(p)A mērķis ir demokrātiskas Latvijas valsts neatkarības atgūšana un tās starptautiskā stāvokļa nodrošināšana. 1945. gada beigās čekisti arestēja 33 ģimenes no [[Vārkava]]s apkārtnes un aizveda uz Daugavpils cietumu. Lai glābtu savas draudzes locekļu dzīvību, 1946. gada 8. janvārī A. Juhņevičs labprātīgi legalizējās,&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/tautas-pretestibas-dzejniece-12431485 Tautas pretestības dzejniece] [[Diena]], Anna Rancāne 2005. gada 7. jūnijā&lt;/ref&gt; bet 24. aprīlī [[VDK]] darbinieki viņu [[Vanagi (Upmalas pagasts)|Vanagos]] arestēja. Pēc kara tribunāla sprieduma viņu 1947. gada 14. februārī nošāva Rīgas Centrālcietumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Antons-Juhnevics-04.02.1947 |title=nekropole.info |access-date=28.10.2014 |archive-date=30.09.2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150930220022/http://nekropole.info/lv/Antons-Juhnevics-04.02.1947 }}&lt;/ref&gt;

== Garīgā kalpošana ==
* 1932—1935: [[Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]]
* 1935—1938: [[Kumbuļu Dieva žēlastības Romas katoļu kapela]]
* 1938—1939: [[Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
* 1939—1945: [[Vanagu Svētās Annas Romas katoļu baznīca]]

== Piemiņa ==
2005. gada 11. jūnijā Rīgas Matīsa kapos atklāja memoriālu Centrālcietumā nogalināto piemiņai. Vārkavas novada dome un Latvijas Nacionālo partizānu apvienība 2005. gada 8. oktobrī ar piemiņas dievkalpojumu un plāksnes atklāšanu svinēja Antona Juhņeviča 100 gadu jubileju. 2012.-2014. gadā par A. Juhņeviču tika uzņemta filma &quot;[[Segvārds Vientulis]]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Juhņevičs, Antons}}
[[Kategorija:1905. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1947. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas Romas katoļu baznīca]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]
[[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nacionālie partizāni]]</text>
      <sha1>93wi5t3inra3c2vdsmljk970gqrlo8h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Operācija &quot;Ziemas burvība&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>266182</id>
    <revision>
      <id>4517987</id>
      <parentid>4041623</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:40:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517987</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26705" sha1="pba4qv2d97x8438lwbskcexbd3q7i1b" xml:space="preserve">{{Kauja
|kauja=Operācija &quot;Ziemas burvība&quot;
|attēls=[[Attēls:Voldemars Veiss 1943.png|250px]]
|paraksts=Pulkvežleitnants [[Voldemārs Veiss|Veiss]] operācijas laikā.
|konfl=[[Otrais pasaules karš]]
|laiks=1943. gada 15. februāris — 2. aprīlis
|vieta=[[Baltkrievija]], [[Vitebskas apgabals]], [[Asveja]]s apkaime
|iznāk=Buferzonas izveide Latvijas pierobežā
|puse1=[[Trešais reihs]]
|puse2=[[Padomju Savienība|PSRS]]
|karavad1=[[Frīdrihs Jekelns]]&lt;br /&gt; [[Karls Knehts]]&lt;br /&gt; [[Valters Šrēders]]&lt;br /&gt; [[Otto Vilhelms Isserštets]]
|karavad2=[[Vilis Samsons]]
|spēki1=2. lietuviešu policijas bataljons&lt;br /&gt; 50. ukraiņu policijas bataljons&lt;br /&gt; [[273. Ludzas policijas bataljons]]&lt;br /&gt; [[280. Bolderājas policijas bataljons]]&lt;br /&gt; [[281. Abrenes policijas bataljons]]&lt;br /&gt; [[271. Aizputes policijas bataljons]]&lt;br /&gt; [[276. Kuldīgas policijas bataljons]]&lt;br /&gt; [[277. Siguldas policijas bataljons]]&lt;br /&gt; [[278. Dobeles policijas bataljons]]&lt;br /&gt; [[282. Ventas policijas bataljons]]&lt;br /&gt;[[Sonderkommando Latgale|Arāja komanda]]&lt;br /&gt; Einsatzgruppe Iltis&lt;br /&gt; 36. igauņu policijas bataljona 1. rota
|spēki2=Padomju partizāni:&lt;br /&gt; 1. Kaļiņinas brigāde&lt;br /&gt; 3. Kaļiņinas brigāde&lt;br /&gt; 4. Kaļiņinas brigāde&lt;br /&gt; 10. Kaļiņinas brigāde&lt;br /&gt; 11. Kaļiņinas brigāde&lt;br /&gt; 1. Kaļiņinas brigāde&lt;br /&gt; Bešenskas brigāde&lt;br /&gt; Rosonas &quot;Par Padomju Baltkrieviju&quot; brigāde&lt;br /&gt; Rosonas &quot;J. V. Staļins&quot; brigāde&lt;br /&gt; Drisas brigāde&lt;br /&gt; Sirotinas brigāde&lt;br /&gt; Osvejas brigāde&lt;br /&gt; Latviešu partizānu atsevišķā vienība
|zaud1=30 krituši
|zaud2=221 krituši, 3904 nogalināti, 7465 aizvesti spaidu darbos, konfiscēti 5935 mājlopi
}}
'''Operācija &quot;Ziemas burvība&quot;''' ({{val-de|Operation Winterzauber}}), pazīstama arī kā '''Osvejas operācija''', bija plaša [[partizāni|partizānu]] apkarošanas operācija [[Latvija]]s pierobežā, norisinoties pamatā Osvejas rajonā [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Operācija ietilpa partizānu apkarošanas Baltkrievijā trešajā fāzē — &quot;mirušo zonu&quot; ({{val-de|tote Zonen}}) izveide — mērķis bija izveidot no padomju partizānu darbības brīvu 40 km buferzonu robežas tuvumā. Operācija ilga no 1943. gada 4. februāra līdz 2. aprīlim, piedaloties 8 latviešu policijas bataljoniem, kā arī vairākām vācu, [[lietuvieši|lietuviešu]] un [[ukraiņi|ukraiņu]] vienībām SS ģenerāļa [[Frīdrihs Jekelns|Frīdriha Jekelna]] vadībā. Vienības bija sadalītas pulkveža Knehta, policijas ģenerāļa Šrēdera un policijas majora Isseršteta grupās. Vienlaikus ar operāciju Ziemas burvība tālāk uz austrumiem notika paralēla partizānu apkarošanas operācija &quot;Baltais Zaķis&quot; ({{val-de|Operation Schneehase}}) — bija paredzēts, ka &quot;Ziemas burvības&quot; vienībām virzoties no rietumiem, &quot;Baltā Zaķa&quot; no austrumiem un citām vācu vienībām turot pozīcijas plašākās operāciju telpas ziemeļos un dienvidos, tās iznīcina vai ielenc partizānu spēkus Osvejas-Sebežas rajonos, paredzot tikšanos Polockas—Sebežas šosejas rajonā.&lt;ref&gt;Kārlis Kangeris, &quot;Latviešu policijas bataljoni lielajās partizānu apkarošanas akcijās 1942. un 1943. gadā&quot; (2004) 336. lpp&lt;/ref&gt;

== Sagatavošana ==
Jau 1943. gada 14. janvārī [[Rīga|Rīgā]] no [[Arāja komanda]]s personālsastāva tika uzsākta ''Sonderkommando Lettgallen'' izveide ar mērķi to izmantot teritorijas izlūkošanai, jau 18. janvārī Arāja vīriem bija jāuzsāk izlūkdarbības paredzētajā operācijas apvidū. Operācijā iesaistāmās vienības tika sadalītas divās grupās — pulkveža Karla Knehta un policijas ģenerāļa Valtera Šrēdera vadībā. Vēlāk grupām piesaistīja arī 210 [[Sicherheitsdienst|SD]] vīru, tostarp vienu izlūku komandu majora [[Viktors Arājs|Arāja]] vadībā.&lt;ref name=&quot;Kangeris343&quot;&gt;Kārlis Kangeris, &quot;Latviešu policijas bataljoni lielajās partizānu apkarošanas akcijās 1942. un 1943. gadā&quot; (2004) 343. lpp&lt;/ref&gt; 1943. gada 4. februārī tika uzsākti pārējo vienību sagatavošanās pasākumi un 15. februārī tās bija gatavībā izejas pozīcijās Latvijas pierobežā.

== Iesaistītās vienības ==

=== Vācu spēki ===
[[Attēls:1943 Winterzauber karte.png|thumb|right|350px|Operācijas norises shēma, padomju partizānu interpretācija.]]
Kopējais operācijā iesaistīto vācu vienību skaitliskais sastāvs un organizācija bija šāda:

Knehta grupa:
* [[271. Aizputes policijas bataljons]] — komandieris pulkvežleitnants [[Alberts Kleinbergs]], 19 virsnieki un 354 instruktori un kareivji
* [[276. Kuldīgas policijas bataljons]] — komandieris pulkvežleitnants [[Osvalds Meija]], 20 virsnieki un 330 instruktori un kareivji
* [[277. Siguldas policijas bataljons]] — komandieris kapteinis [[Juris Taube]], 15 virsnieki un 489 instruktori un kareivji
* [[278. Dobeles policijas bataljons]] — komandieris pulkvežleitnants [[Alfrēds Jānis Gredzens]], 18 virsnieki un 403 instruktori un kareivji
* [[282. Ventas policijas bataljons]] — komandieris kapteinis [[Jānis Zilvers]], 18 virsnieki un 460 instruktori un kareivji
** 10. motorizētā žandarmērijas rota
** vērmahta sakaru rota — komandieris Levins
** SiPo un SD vienība — komandieris SS hauptšturmfīrers Kaufmans, 95 vīri&lt;ref name=&quot;Kangeris343&quot; /&gt;
** vērmahta zenītbaterija komandiera Kerstena vadībā — trīs 20 mm FlaK 38 zenītlielgabali&lt;ref name=&quot;ltv&quot;&gt;«Зимнее волшебство» нацистская карательная операция в белорусско-латвийском приграничье, февраль — март 1943 г. Документы и материалы — «Историческая память», Минск — Москва: 2013, 29. lpp.&lt;/ref&gt;

Šrēdera grupa:
* 2. lietuviešu policijas bataljons — komandieris kapteinis Aleksas Kazakevičius
* 50. ukraiņu policijas bataljons — komandieris nav zināms
* [[273. Ludzas policijas bataljons]] — komandieris pulkvežleitnants [[Jānis Birzulis]], 19 virsnieki un 417 instruktori un kareivji
* [[280. Bolderājas policijas bataljons]] — komandieris pulkvežleitnants [[Kārlis Lobe]], 29 virsnieki un 630 instruktori un kareivji
* [[281. Abrenes policijas bataljons]] — komandieris pulkvežleitnants [[Voldemārs Veiss]], 50 virsnieki un 616 instruktori un kareivji
** SiPo un SD vienība — komandieris SS šturmbannšturmfīrers Krauze, 115 vīri&lt;ref name=&quot;Kangeris344&quot;&gt;Kārlis Kangeris, &quot;Latviešu policijas bataljoni lielajās partizānu apkarošanas akcijās 1942. un 1943. gadā&quot; (2004) 344. lpp&lt;/ref&gt;
** vērmahta zenītbaterija komandiera Gatjē vadībā — trīs 20 mm FlaK 38 zenītlielgabali
** vērmahta sakaru rota — komandieris Levins
** vērmahta sakaru rota — komandieris Rīdels
** 20. motorizētā žandarmērijas rota
** 2. īpašo uzdevumu aviogrupa — viens Focke-Wulf Fw 189, viens Fieseler Fi 156, divi Focke-Wulf Fw 58 lidaparāti&lt;ref name=&quot;ltv&quot; /&gt;

1943. gada 23. februārī, operācijas laikā pirms galveno partizānu nocietināto punktu sasniegšanas, spēki tika pārformēti un izveidota trešā grupa policijas majora Otto Vilhelma Isseršteta vadībā, attiecīgi operācijā iesaistīto vienību organizācija un sastāvs bija šāds:

Isserštedta grupa:
* 2. lietuviešu policijas bataljons — komandieris kapteinis Aleksas Kazakevičius
* 50. ukraiņu policijas bataljons — komandieris nav zināms
* 1. artilērijas divizions
** 33. policijas sakaru rota
** vērmahta zenītbaterija komandiera — divi 20 mm FlaK 38 zenītlielgabali
2. īpašo uzdevumu aviogrupa — viens Focke-Wulf Fw 189, viens Fieseler Fi 156, viens Focke-Wulf Fw 58 lidaparāts&lt;ref&gt;Зимнее волшебство» нацистская карательная операция в белорусско-латвийском приграничье, февраль — март 1943 г. Документы и материалы — «Историческая память», Минск — Москва: 2013, 59. lpp.&lt;/ref&gt;

Kopumā operācijā Knehta grupā piedalījās 90 [[Latviešu policijas bataljoni|latviešu policijas bataljonu]] virsnieki un 2038 instruktori un kareivji, bet Šrēdera grupā — 98 virsnieki un 1663 instruktori un kareivji — kopā 3889 vīri. Jāmin, ka latvieši darbojās arī piesaistītajās SD un SiPo vienībās.&lt;ref name=&quot;Kangeris343&quot; /&gt;

=== Padomju spēki ===
Padomju partizānu pusē darbojās ievērojams skaits partizānu brigāžu, taču, paramilitāru vienību neregulārā izmēra un rakstura dēļ, kaujinieku skaitu ir grūti aplēst.

Zināms, ka sākotnējā operācijas posmā vācu spēkiem pretestību izrādīja divas baltkrievu — Drisas un Osvejas — brigādes un 11. Kaļiņinas brigāde. 1943. gada 26. februārī iesaistījās daļa Sirotinas brigādes un 4. Kaļiņinas brigāde, taču spēki izrādījās nepietiekoši lai apturētu ienaidnieka virzību un 26. februārī ar Centrālā partizānu kustības štāba priekšnieka vietas izpildītāja ģenerālpulkveža Sergeja Belčenko pavēli partizānu vienības pakļāva vienai vadībai, par komandieri ieceļot Kaļiņinas partizānu kustības štāba priekšnieku apakšpulkvedi Alekseju Štrahovu. Pēc Štrahova pavēles partizānu vienības tika sadalītas divās grupās — Ziemeļu un Dienvidu. Ziemeļu grupas mērķis bija aizturēt pretinieku līnijā Cerkovno—Mikuļino un apiet tā pozīcijas Osvejas—Veļikoje Selo apkaimē, savukārt dienvidu grupai bija paredzēts kavēt pretinieka virzību uz dienvidiem Novoseļes-Zadežjes virzienā.

Ziemeļu grupā ietilpa:
* Rosonas &quot;J. V. Staļins&quot; brigāde
* 1. Kaļiņinas brigāde 7 rotu sastāvā, komandieris Fedors Boidins
* 3. Kaļiņinas brigāde 8 rotu sastāvā, komandieris leitnants Aleksejs Gavrilovs
* 4. Kaļiņinas brigāde 5 rotu sastāvā (534 cilvēki), komandieris čekists Vasilijs Ļisovskis
* 10. Kaļiņinas brigāde 4 rotu sastāvā, komandieris majors Nikolajs Varaksovs
* 11. Kaļiņinas brigāde 5 rotu sastāvā (daļa), komandieris Semjons Butorins

Dienvidu grupā ietilpa:
* Rosonas &quot;Par Padomju Baltkrieviju&quot; brigāde
* Drisas brigāde — komandieris Filips Gerasimovs
* Sirotinas brigāde

Vienlaicīgi atsevišķi darbojās Osvejas brigāde, [[Vilis Samsons|Samsona]] latviešu vienība un daļa 11. Kaļiņinas brigādes.&lt;ref name=&quot;волшебство19&quot;&gt;Зимнее волшебство» нацистская карательная операция в белорусско-латвийском приграничье, февраль — март 1943 г. Документы и материалы — «Историческая память», Минск — Москва: 2013, 19. lpp.&lt;/ref&gt;

== Operācijas norise ==
[[Attēls:Padomju Partizani 1943 Osveja.jpg|thumb|left|350px|Latviešu sarkanie partizāni Osvejas rajonā 1943. gadā, otrais no kreisās otrajā rindā — [[Otomārs Oškalns]].]]
Operācijas teritorija bija nosprausta ar dienvidu robeža pie Drisas, ziemeļos līdz Zilupei un tālāk līdz Svoļnas ielejai&lt;ref&gt;Kārlis Kangeris, &quot;Latviešu policijas bataljoni lielajās partizānu apkarošanas akcijās 1942. un 1943. gadā&quot; (2004) 342. lpp&lt;/ref&gt; virzību uzsākot no trīs virzieniem — Latvijas pierobežas, Drisas un Bigosovas.&lt;ref&gt;Зимнее волшебство» нацистская карательная операция в белорусско-латвийском приграничье, февраль — март 1943 г. Документы и материалы — «Историческая память», Минск — Москва: 2013, 16. lpp.&lt;/ref&gt; Operācijas gaitā vāji apmācītie policijas bataljoni saskārās ar negaidīti sīvu padomju partizānu pretestību, kā arī iepriekš nezināmām karadarbības metodēm — tostarp plašu mīnu un slazdu izmantošanu.&lt;ref name=&quot;kgg&quot;&gt;Kārlis Kangeris, &quot;Latviešu policijas bataljoni lielajās partizānu apkarošanas akcijās 1942. un 1943. gadā&quot; (2004) 349. lpp&lt;/ref&gt;

Sākotnējais vācu spēku uzbrukums pārmāca nesagatavotos partizānus, pamatā Drisas un Osvejas brigādes ar Rokosovska brigādes līdzdalību, un tie 25. februārī, beidzoties munīcijai, bija spiesti atkāpties uz Svoļnas mežu masīvu. Latviešu atsevišķā partizānu vienībai Viļa Samsona atkāpšanos veikt neizdevās un tā palika vācu vienību aizmugurē Osvejas ezera ziemeļos, tur izvēršot sabotāžas darbību, mīnēšanu un uzbrukumus no slēpņa. Uz to reaģējot vācu spēki apturēja virzību un uzsāka aizmugures apdraudējuma likvidāciju, 6. martā ar aviācijas atbalstu uzsākot ielenkšanas mēģinājumu. Vācu spēkiem ieņemot Vasiļevščinu un Krasovo loku ap Latviešu partizānu vienību gandrīz izdevās noslēgt, taču, atstājot sedzējvadu pret Krasovu, izdevās pēkšņa triecienā pārsteigt 2. lietuviešu bataljonu, kas virzījās no Vasiļevščinas un izlauzties, ciešot zaudējumus. Pēc šī grupējuma padzīšanas vācu spēki atsāka virzību plašākā frontē, atspiežot partizānus līdz Svoļnas upei.&lt;ref&gt;Latviešu tautas cīņa Lielajā Tēvijas karā — Zinātne, Rīga: 1966, 299. lpp.&lt;/ref&gt;

Zināms, ka operācija policijas bataljoniem bija paredzēts veikt kaujas darbību un atbrīvot teritoriju, kamēr ar civiliedzīvotāju un potenciālo partizānu represijām nodarbotos SD un SiPo vienības, taču zināmi vairāki gadījumi, kad arī policijas bataljonu apakšvienības veikušas nošaušanas un dedzināšanas darbības. Operācija noslēdzās 1943. gada marta beigās, iesaistītajām vienībām atgriežoties Latvijas teritorijā.&lt;ref name=&quot;kgg&quot; /&gt;

=== Knehta Grupa ===
[[Attēls:1943 Winterzauber izluki.png|thumb|right|350px|Latviešu izlūki (Jagdkommando) operācija laikā.]]
Saskaņā ar sniegtajiem ziņojumiem, Knehta grupa līdz 24. februārim kaujās nonāvēja 43 partizānus, nogalināja 323 civiliedzīvotājus un potenciālos atbalstītājus, nodeva SD 241 personu, un rekvizēja 7 zirgus, 64 govis un 119 sīklopus. Lielākoties vai pilnībā nodedzinātas tika 27 apdzīvotas vietas — Dubņiku, Krivoseļcu, Bandeļu, Meželovo, Šilovo, Pesku, Tirševo, Borku, Andinu, Šakalevo, Ļipovku, Zambaravo, Voznovo, Buļu, Zaborovcu, Tribusu, Poltorakovo, Sandorovo, Ļimbovkas, Kameņkas, Seļjankas, Koļbovščinas, Barsuku, Medvedevo, Berezovkas, Besnino un Savkelu sādžas.

Grupa trofejās saņēma 11 šautenes, vienu pistoli, 2 rokas granātas 2 nelietojamus prettanku lielgabalus, 210 šāviņus, vienu kasti krievu šauteņu munīcijas, 3 krievu rokas ložmetējus, vienu vieglo mīnmetēju un vienas ragavas. Grupas zaudējumi bija 4 kritušie, 5 smagi un 18 viegli ievainotie, izlietoti 38 000 strēlnieku ieroču patronu, 38 mīnmetēja šāviņi, 380 rokas granātas un 25 zenītartilērijas šāviņi.&lt;ref&gt;Зимнее волшебство» нацистская карательная операция в белорусско-латвийском приграничье, февраль — март 1943 г. Документы и материалы — «Историческая память», Минск — Москва: 2013, 64. lpp.&lt;/ref&gt;

No 25. februāra līdz 5. martam grupa kaujās iznīcināja vienu partizānu, taču likvidēja 633 civiliedzīvotājus un potenciālos atbalstītājus, piespiedu darbos aizvedot 234 cilvēkus un rekvizējot 13 zirgus, 142 govis un 338 aitas. Nodedzināja 31 apdzīvotu vietu — Bučanovo, Borkovo, Suhorukovo, Doberņiku, Rubanu, Sahonovo, Šavraku, Davidenku, Saļino, Šļiku, Žerebcovo, Zatloiščinas, Demidovo, Dubrovu, Osetku, Popeluševo, Kurašu, Černovcu, Dedino, Markovo, Ragelevo, Mosoļevščinas, Cerkovno, Gaļkoviščinas, Ogurku, Selišču, Gorodiloviču (būtisku daļu), Veļikoje Poļe, Pļuščiku, Ņiščas, Dubrovo sādžas, kā arī vairākas viensētas un ķieģeļu cepli 70/08.

Trofejās tika saņemts nezināms strēlnieku ieroču daudzums, viena gāzmaska un 1680 kg graudu. Zaudējumus grupa necieta, izlietotas tika 2000 strēlnieku ieroču patronas.&lt;ref&gt;Зимнее волшебство» нацистская карательная операция в белорусско-латвийском приграничье, февраль — март 1943 г. Документы и материалы — «Историческая память», Минск — Москва: 2013, 96. lpp.&lt;/ref&gt;

Savukārt no 6. līdz 16. martam kaujās iznīcināti 10 partizāni, 6 saņemti gūstā un 11 nošauti, SD nodoti 764 cilvēki, rekvizēti 113 zirgi un 209 govis. Nodedzināja 15 sādžas — Orehovo, Čenooku, Baidakovo, Ostrovas, Sukolu, Kobiļencu, Jeļcinas, Malaškovo, Dubnojes, Izubricas, Makutu, Kurašu, Belajas, Miļenku un Betcu. Ardavskijes sādžu iznīcināja aviācija.&lt;ref&gt;Зимнее волшебство» нацистская карательная операция в белорусско-латвийском приграничье, февраль — март 1943 г. Документы и материалы — «Историческая память», Минск — Москва: 2013, 235. lpp.&lt;/ref&gt; Trofejās saņemtas 18 mīnas, artilērijas un pavadošie rati, 10 artilērijas šāviņi, 2 šautenes, viena pistole, 18 ložmetēja diski, 60 patronas, 6 kg sprāgstvielu, 3 pilnas ložmetēja lentes, 3 ložmetēji, 3 lielgabalu stobri, viens ložmetēja stobrs, kā arī 65 ragavas, viena lauka virtuve, 2 radiouztvērēji un viens maiss graudu.

Grupa zaudēja 10 kritušos, 5 smagi un 22 viegli ievainotos, divus bez vēsts pazudušos un divus kritušus vezumniekus, izlietoti 59 000 strēlnieku ieroču patronu, 92 rokas granātas, 175 mīnmetēja šāviņi un 250 signālpatronas. Zaudētas arī 3 kamanas ar apģērbu un 78 šautenes.&lt;ref&gt;Зимнее волшебство» нацистская карательная операция в белорусско-латвийском приграничье, февраль — март 1943 г. Документы и материалы — «Историческая память», Минск — Москва: 2013, 145. lpp&lt;/ref&gt;

Kopumā līdz operācijas beigām 31. martā Knehta grupa kaujās iznīcināja 77 partizānus, gūstā saņēma 9, nošāva 875 civiliedzīvotājus un potenciālos atbalstītājus un SD nodeva 1389 personas. Grupa zaudēja 22 kritušos (ieskaitot vezumniekus), 24 smagi un 53 viegli ievainotos un 2 bez vēsts pazudušos. Nodedzināja vismaz 92 sādžas.&lt;ref&gt;Зимнее волшебство» нацистская карательная операция в белорусско-латвийском приграничье, февраль — март 1943 г. Документы и материалы — «Историческая память», Минск — Москва: 2013, 233. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Latviešu policijas bataljonu darbība ===
[[Attēls:271 Aizputes Osvejas.png|thumb|left|350px|271. Aizputes bataljona vīri operācijas Winterzauber laikā Osvejas rajonā.]]
Zināms, ka 271. bataljons bez SD vienību līdzdalības 24. februārī nodedzināja Narubku sādžu, kā arī kopā ar SD vīriem likvidēja Ostrovas, Petino un Sukoli sādžas. 276. bataljona vīri operācijas gaitā bataljona vīri partizānu slēpņos uzgāja lielu daudzumu Latvijas Republikā nolaupītu mantu, lielākās kaujās ar partizāniem bataljonam nenācās iesaistīties, taču zināms, ka 6. martā bataljons nodeva kādas sādžas iedzīvotājus SD vienību vīriem, kuru uzdevums bija potenciālo partizānu likvidācija. 277. bataljons no 13. līdz 15. martam atradās pie Dobropļosu sādžas kopā ar SD vienībām, kuru pienākums bija sādžu iznīcināšana un iespējamo partizānu likvidācija. 280. bataljons ieņēma Mušinas ciema, tajā izvietojot bataljona štābs. Februāra beigās Mušina tika pakļauta spēcīgam ienaidnieka uzbrukumam, bataljonam zaudējot 5 kritušos. Marts tika pavadīts nepārtrauktās kaujas darbībās, bataljonam zaudējot 8 kritušos uz ienaidnieka izliktām mīnām.&lt;ref&gt;Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums — Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 262. lpp&lt;/ref&gt;

278. bataljons uzbruka Kaļuti un Rakšinas sādžām 16. februāra dienā, padzenot to ieņēmušos partizānus, tostarp ieņemot Limovkas sādžu. Tā kā tuvumā neatradās [[Sicherheitsdienst]] (SD) vienības, kuru pienākums bija veikt šādus uzdevumus, 278. bataljons 16. februārī nodedzināja Limovkas sādžu un ap 100 tajā atrodošos iedzīvotājus, kas tika uzskatīti par partizānu atbalstītājiem. 19. februārī bataljons pārējos sādžu iedzīvotājus nodeva SD vienību rīcībā.&lt;ref name=&quot;kk&quot;&gt;Kārlis Kangeris, &quot;Latviešu policijas bataljoni lielajās partizānu apkarošanas akcijās 1942. un 1943. gadā&quot; (2004) 348. lpp.&lt;/ref&gt; Šajā sādžu apvidū bataljons pavadīja laiku līdz 21. februārim, kad tika saņemta pavēle uzbrukt Medvedovas un Kolbovčinas sādžām, tās ar smago ložmetēju un aviācijas atbalstu tika ieņemtas 22. februāra rītā. Zināms, ka Kolbovčinas sādžu nodedzināja paši 278. bataljona vīri, pirms SD vienību ierašanās.&lt;ref name=&quot;kk&quot; /&gt; Operācijas laikā bataljons bieži saskārās ar partizānu izliktiem slazdiem, vislielākos dzīvā spēka zaudējumus radīja tieši mīnas. No 28. februāra, saskaroties ar biežiem ienaidnieka uzbrukumiem, bataljons līdz 7. martam atjaunoja tiltu pār kādu apvidus upi. 8. martā bataljons uzsāka virzību uz Osvejas ezeru un tālāk uz Ļisnu, to sasniedzot 9. martā un tur paliekot atpūtā līdz 11. martam. 15. martā, turpinot virzību, bataljons uzgāja [[271. Aizputes policijas bataljons|271. Aizputes bataljona]] transporta kolonnas atliekas, tostarp 7 kritušos. 24. martā 282. bataljons sasniedza Barlova sādžu un 25. martā Purģeļu sādžu, kur tas palika līdz 28. martam, kad atsāka virzību atpakaļ uz [[Zilupe|Zilupi]], kur tas tika norīkots robežapsardzības uzdevumos.

=== Iznākums ===

Zināms, ka atsevišķas vācu vienības operācijas gaitā cieta šādus zaudējumus:
* [[278. Dobeles policijas bataljons]] — 9 kritušie, viens smagi un 10 viegli ievainotie&lt;ref&gt;Зимнее волшебство» нацистская карательная операция в белорусско-латвийском приграничье, февраль — март 1943 г. Документы и материалы — «Историческая память», Минск — Москва: 2013, 236. lpp&lt;/ref&gt;
* [[271. Aizputes policijas bataljons]] — 10 kritušie, 6 smagi un 15 viegli ievainotie&lt;ref&gt;Зимнее волшебство» нацистская карательная операция в белорусско-латвийском приграничье, февраль — март 1943 г. Документы и материалы — «Историческая память», Минск — Москва: 2013, 239. lpp&lt;/ref&gt;
* [[282. Ventas policijas bataljons]] — necieta zaudējumus&lt;ref&gt;Зимнее волшебство» нацистская карательная операция в белорусско-латвийском приграничье, февраль — март 1943 г. Документы и материалы — «Историческая память», Минск — Москва: 2013, 240. lpp&lt;/ref&gt;
* 50. ukraiņu policijas bataljons — 2 kritušie, viens smagi ievainotais&lt;ref&gt;Зимнее волшебство» нацистская карательная операция в белорусско-латвийском приграничье, февраль — март 1943 г. Документы и материалы — «Историческая память», Минск — Москва: 2013, 243. lpp&lt;/ref&gt;
* 2. lietuviešu policijas bataljons — 2 kritušie, 3 smagi un 4 viegli ievainotie&lt;ref&gt;Зимнее волшебство» нацистская карательная операция в белорусско-латвийском приграничье, февраль — март 1943 г. Документы и материалы — «Историческая память», Минск — Москва: 2013, 246. lpp&lt;/ref&gt;

Padomju pusē baltkrievu partizāni zaudēja 49 kritušos un 111 ievainotos, par Kaļiņinas partizānu zaudējumiem drošas informācijas nav, zināms, ka no 16. februāra līdz 11. martam tie bija 21 kritušais un 41 ievainotais.&lt;ref name=&quot;волшебство19&quot; /&gt;

Operācijas laikā, pēc vācu datiem, tika noslepkavotas 3904 personas, spaidu darbos nodeva 7465 personas, no kurām 2000 nonāca [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils koncentrācijas nometnē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/karatavas-rigas-laukuma-13279589|title=KARĀTAVAS RĪGAS LAUKUMĀ|last=Nagle|first=Gunita|website=www.diena.lv|access-date=2019-02-21|date=20.10.2007}}&lt;/ref&gt; Citi dati apgalvo, ka operācijas rezultātā tika nodedzināti 439 ciemati, noslepkavoti ne mazāk kā 10 tūkst. iedzīvotāju, uz spaidu darbiem nosūtīti vairāk nekā 7 tūkstoši, no kuriem daļa neizdzīvoja.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Дневные сообщения командования боевых групп Берта и Илтиса об участии 276-го, 277-го, 278-го и 279-го латышских полицейских батальонов в карательной операции «Зимнее волшебство» за период с 16 февраля по 25 марта 1943 года// Трагедия белорусских деревень, 1941–1944|last=Кириллова|first=Н.В.|publisher=Департамент по архивам и делопроизводству Министерства юстиции Республики Беларусь, Национальный архив Республики Беларусь, Белорусский государственный архив кинофотофонодокументов, фонд «Историческая память»|year=2011|isbn=9-785-9990-0014-9|location=Minska - Maskava|pages=93-127|last2=Селеменев|first2=В.Д.|edition=Dokumentu krājums ar komentāriem|url=http://db.narb.by/upload/Tragedyja_vesak1.pdf|access-date={{dat|2019|11|21||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191101070951/http://db.narb.by/upload/Tragedyja_vesak1.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Ignalina (Baltkrievija)]]

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

[[Kategorija:1943. gads]]
[[Kategorija:Latviešu policijas bataljoni]]</text>
      <sha1>pba4qv2d97x8438lwbskcexbd3q7i1b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nadežda Krupska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>273127</id>
    <revision>
      <id>4518199</id>
      <parentid>3493520</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:07:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518199</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3425" sha1="n7fwd570ajsxfvs4tc5qp6qf5o6vi5k" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Nadežda Krupska
|     vārds_orig = ''Надежда Крупская''
|         attēls = Krupskaja 1890.jpg
|     att_izmērs = 175px
|  att_nosaukums = Nadežda Krupska 19. gadsimta 80. gados
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1869
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Sanktpēterburga}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1939
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 27
|        m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = 
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Vladimirs Ļeņins]]
|          bērni = 
|     alma_mater = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Nadežda Krupska''' ({{val|ru|Надежда Константиновна Крупская}}; dzimusi {{dat VS|{{dat|1869|2|26}}|{{dat||2|14}}}}, mirusi {{dat|1939|2|27}}) bija krievu [[boļševiki|boļševiku]] [[Revolūcija|revolucionāre]] un politiķe. [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] sieva no 1898. gada līdz viņa nāvei 1924. gadā. Prominenta padomju izglītības birokrātijas biedre, bijusi nozīmīga loma boļševiku (vēlāk komunistiskajā) partijā.&lt;ref name=&quot;britannica&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/323940/Nadezhda-Konstantinovna-Krupskaya|title=Nadežda Krupska|accessdate={{dat|2015|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
19. gadsimta 80. gadu sākumā kļuva par [[marksisms|marksistu]] aktīvisti, ap 1894. gadu satikusi Ļeņinu. 1896. gada augustā tikusi apcietināta, 1898. gadā tika izsūtīta uz trim gadiem trimdā. Ieguva tiesības pavadīt šo laiku kopā ar Ļeņinu, kas tobrīd atradās izsūtījumā [[Sibīrija|Sibīrijā]]. 1898. gada jūlijā viņi abi apprecējās.&lt;ref name=&quot;britannica&quot; /&gt;

1901. gadā Krupska pievienojās Ļeņinam Minhenē, vēlāk apmetās uz dzīvi dažādās Eiropas pilsētās, līdz 1905. gadā uz brīdi atgriezās Krievijā. Viņa bija Ļeņina privātā sekretāre, darbojās arī partijas laikrakstos un žurnālos. Krupska palīdzēja nodibināt boļševiku partiju. Pēc atgriešanās Krievijā pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada februāra revolūcija]]s viņa izplatīja boļševiku propagandu, kamēr Ļeņins slēpās Somijā, nosūtīja ziņas no viņa un viņa kolēģiem. Kad boļševiki sagrāba varu, Krupska kļuva par Izglītības komisariāta kolēģijas biedri.&lt;ref name=&quot;britannica&quot; /&gt;

Pēc Ļeņina nāves 1924. gadā Krupska pievienojās [[Josifs Staļins|Staļina]] oponentiem. Vēlāk nošķīrās no opozīcijas un palika formāli ārpus cīņas partijā. Turpinājusi darboties partijā, tomēr vairs nebija agrāko laiku ietekmes.&lt;ref name=&quot;britannica&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Krupska, Nadežda}}

[[Kategorija:1869. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1939. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas cilvēki]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>n7fwd570ajsxfvs4tc5qp6qf5o6vi5k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ezeres lidlauks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>279603</id>
    <revision>
      <id>4518071</id>
      <parentid>4425828</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T15:04:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518071</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9162" sha1="rmh6dtgyqeh3bd3vznxlx2ey23r2pmb" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Ezeres lidlauks
| attels                     = Ezeres lidlauka rietumu gals.jpg
| attela-platums             = 
| paraksts                   = Ezeres lidlauka rietumu gals
| attels2                    = 
| attela2-platums            = 
| paraksts2                  = 
| IATA                       = 
| ICAO                       = 
| FAA                        = 
| LID                        = 
| karte                      = Latvija#Saldus novads
| kartes_paraksts            = 
| karte_alt                  = 
| kartes_izmērs              = 
| reljefa_karte              = 
| plat_d = 56 | plat_m  = 24 | plat_s = 15 | plat_NS = N
| gar_d  = 22 | gar_m   = 20 | gar_s  = 16 | gar_EW  = E
| coordinates_region         = 
| lidostas_tips              = militārais
| ipasnieks-operators        = Ezeres Avioklubs
| ipasnieks                  = 
| operators                  = 
| apkalpo                    = 
| atrasanas_vieta            = [[Ezeres pagasts]], [[Saldus novads]]
| uzcelta                    = 1940.—1941.
| used                       = &lt;!-- for military airports --&gt;
| komandieris                = &lt;!-- for military airports --&gt;
| metric-elev                = 
| elevation-f                = 220
| elevation-m                = 67
| koordinates                = 
| majas_lapa                 = 
| r1-number                  = 14/32
| r1-length-m                = 900 (kādreiz 1150 metri)
| r1-surface                 = dzelzsbetona plāksnes
&lt;!--- ja ir vairāk skrejceļu, var pievienot līdz pat 8, nomainot numerāciju (r2-number, r2-lenght-m, r2-surface, ... r8-number, r8-lenght-m, r8-surface)---&gt;
| r2-number                  = 
| r2-length-m                = 1250
| r2-surface                 = zāle
| pasazieru_skaits           = 
| lidojumu_skaits            = 
| krava                      = 
}}
'''Ezeres lidlauks''' ir pamests militārais [[lidlauks]] [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Ezeres pagasts|Ezeres pagastā]]. Izvietojies {{nobr|1 km}} uz rietumiem no [[Ezere]]s ciema [[Vadakste]]s labajā krastā, {{nobr|400 m}} attālumā no [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s. Lidlaukam ir viens {{nobr|900 m}} garš un {{nobr|20 m}} plats sešstūra formas [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] plākšņu seguma skrejceļš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=26292|title=(lidostas) - -|website=www.aviofoto.lv|access-date=2024-06-19|archive-date=2024-06-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20240619085455/https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=26292}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://myairfields.com/?p=434 |title=MyAirfields.com Ezere (14/32) |access-date={{dat|2016|06|30||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160817100202/http://myairfields.com/?p=434 }}&lt;/ref&gt; Skrejceļš daļēji nopostīts, daļēji aizaudzis; to šķērso publisks ceļš. Lidlauks izbūvēts 1940.—1941. gadā saskaņā ar [[Latvija]]s—[[PSRS]] līgumu par bruņoto spēku izvietošanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2010/12/Padomju_bazes.aspx#lastcomment |title=[[sargs.lv]] 1939: Latvijas teritorijā iekārto padomju bāzes |access-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305012236/http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2010/12/Padomju_bazes.aspx#lastcomment |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; Blakus lidlaukam atradās lidlauks &quot;Ezere II&quot;, kurš kalpoja kā alternatīva nosēšanās vieta Ezeres lidlaukam.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ww2.dk/Airfields%20-%20Baltic%20States%20-%20Estonia,%20Latvia%20and%20Lithuania.pdf|title=Luftwaffe Airfields 1935-45 The Baltic States - Estonia, Latvia and Lithuania|last=deZeng IV|first=Henry L.|access-date=2024-06-19|date=2020-05|pages=27. lpp., 28}}&lt;/ref&gt; Lidlauku izmantoja arī kā lauksaimniecības lidlauku.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Lidlauku kopš 2009. gada apsaimnieko &quot;Ezeres Avioklubs&quot;,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/ezeres-avioklubs/40008150299|title=EZERES AVIOKLUBS, 40008150299 - company data|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft  IT|access-date=2024-06-19|date=2024-06-19|language=en}}&lt;/ref&gt; un to izmanto dažādu [[aviācija]]s sporta veidu popularizēšanai un sacensību organizēšanai.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://cemexiespejufonds.lv/saldus-un-brocenu-novadu-nvo/saldus-un-brocenu-novadu-nevalstiskas-or0/ezeres-avioklubs|title=EZERES AVIOKLUBS|website=web.archive.org|access-date=2024-06-19|date=2016-03-04|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304124558/http://cemexiespejufonds.lv/saldus-un-brocenu-novadu-nvo/saldus-un-brocenu-novadu-nevalstiskas-or0/ezeres-avioklubs}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Lidlauks izbūvēts 1940.—1941. gadā saskaņā ar [[Latvija]]s—[[PSRS]] līgumu par bruņoto spēku izvietošanu,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; lidlaukam bija [[zāliens|zāles]] segums. 1941. gada 1. martā PSRS ieplānoja [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] skrejceļa būvniecību, un tajā pašā gadā no 24. marta līdz 1. jūnijam to realizēja. 1941. gada 15. jūnijā lidlauku ieņēma 11 padomju izlūklidmašīnas. 1941. gada 22. jūnijā padomju 239 IAP eskadras grupa ar 10 lidmašīnām, 10 KAE eskadras grupa ar 12 lidmašīnām un 102 BAO eskadras grupa sāka bāzēties Ezeres lidlaukā. Lidlauku atjaunoja 1943. gada septembrī. ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' [[iznīcinātājs|iznīcinātāji]] sāka izmantot lidlauku 1944. gada 20. augustā un evakuēja lidlauku oktobra sākumā. Neilgi pēc tam lidlauku pārņēma [[PSRS Gaisa spēki]]. Tajā atradās apmēram 25 sprādzienbīstami laukumi. Blakus lidlaukam atradās lidlauks &quot;Ezere II&quot;, kurš kalpoja kā alternatīva nosēšanās vieta Ezeres lidlaukam.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Lidlauku vēl izmantoja 54. kaujas aviācijas pulks, kuras galvenā bāze atradās [[Vaiņodes lidlauks|Vaiņodes lidlaukā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimapia.org/29660900/Ezere-airfield|title=Ezere airfield|website=wikimapia.org|access-date=2024-06-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Otrais pasaules karš|kara]] lidlauku izmantoja un paplašināja, kā rezultātā vairākām ģimenēm atsavināja lidlauka tuvumā esošās mājas. [[Ezeres pagasts|Pagasta]] padome atsavināto māju iedzīvotājus izmitināja [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|deportācijās]] izvesto tukšajās mājās, tomēr dažas ģimenes aizbrauca dzīvot ārpus [[Ezere]]s pagasta. Lidlaukā bija izvietoti iznīcinātāji, bet Ezeres parkā atradās lidlauka apkalpošanai paredzētas būves. Reizēm arī ziemā no iznīcinātājiem ar [[ložmetēji]]em šāva no egļu zariem izliktos mērķos. Vēlāk lidmašīnas pārcēla uz citām vietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zvarde.blogspot.com/2013/04/vai-esam-aizmirsusi.html|title=Zvārdes iekarošana/iekārošana: Vai esam aizmirsuši?|last=Kļaviņa|first=Tamāra|website=Zvārdes iekarošana/iekārošana|access-date=2024-06-22|date=otrdiena, 2013. gada 2. aprīlis}}&lt;/ref&gt; Lidlauku izmantoja arī ''[[Aeroflot]]'' [[lauksaimniecība]]s vajadzībām.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://forgottenairfields.com/airfield-ezere-671.html|title=Forgotten Airfields - Ezere}}&lt;/ref&gt; 1995. gadā [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] nolēma pārņemt Ezeres lidlauku savā pārziņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.likumi.lv/ta/id/222415-par-latvijas-republikas-lidlauku-aizsardzibu-to-statusu-un-lidojumu-drosibas-garantesanu|title=Par Latvijas Republikas lidlauku aizsardzību, to statusu un lidojumu drošības garantēšanu|website=m.likumi.lv|access-date=2024-06-08}}&lt;/ref&gt; Kopš 2009. gada lidlauku apsaimnieko &quot;Ezeres Avioklubs&quot;,&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; un to izmanto dažādu [[aviācija]]s sporta veidu popularizēšanai un sacensību organizēšanai.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Uzbrukumi lidlaukam ===
* 1941. gadā no 23. līdz 25. jūnijam lidlauku bombardēja III./KG 1 eskadru grupa; rezultāti nav norādīti, bet teikts, ka lidlauks bija pilns ar krievu [[bumbvedējs|bumbvedējiem]].
* 1944. gada 26. augustā bombardēts viens neidentificēts [[lidaparāts]] no 13./JG 51 eskadras grupas.
* 1944. gada 19. septembrī bombardēts viens neidentificēts lidaparāts no Stab III./JG 51 eskadras grupas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Vācu operatīvās vienības ===
* ''Stab/JG 51'' (1944. gada augusts-oktobris)
* ''II./JG 51'' (1944. gada augusts-oktobris)
* ''III./JG 51'' (1944. gada augusts-oktobris)
* ''II./SG 1'' (1944. gada septembris-oktobris)&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://zvarde.blogspot.com/2013/04/vai-esam-aizmirsusi.html Zvārdes iekarošana/iekārošana]
* [https://web.archive.org/web/20160304124558/http://cemexiespejufonds.lv/saldus-un-brocenu-novadu-nvo/saldus-un-brocenu-novadu-nevalstiskas-or0/ezeres-avioklubs Ezeres avioklubs]
* [http://www.lacplesis.com/WWII/SARKANARMIJAS_BAZES_LATVIJA.html Sarkanarmijas bāzes Latvijā]

{{Latvijas lidostas}}

[[Kategorija:Ezeres pagasts]]
[[Kategorija:PSRS militārie lidlauki Latvijā]]</text>
      <sha1>rmh6dtgyqeh3bd3vznxlx2ey23r2pmb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stevans Jovetičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284953</id>
    <revision>
      <id>4518162</id>
      <parentid>4379780</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:35:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Boja02</username>
        <id>73337</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4518162</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6097" sha1="mod4f1g11zdr49kv61h8zk5kwsr6z8g" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Stevans Jovetičs
| image = Iran vs. Montenegro 2014-05-26 (161).jpg
| caption = Jovetičs pirms pārbaudes spēles ar [[Irānas futbola izlase|Irānu]] {{dat|2014|5|26}}
| fullname = 
| birth_date = {{Birth date and age|1989|11|2|df=y}}
| birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Titograda}}
| height = 183
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Kipra}} [[AC Omonia|Omonia]]
| clubnumber = 8
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = {{flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Podogricas &quot;Mladost&quot;]]
| youthyears2 = 2003—2006
| youthclubs2 = {{flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Belgradas &quot;Partizan&quot; (futbols)|Belgradas &quot;Partizan&quot;]]
| years1 = 2006—2008
| clubs1 = {{flaga|Serbija|2004}} [[FK Partizan|Belgradas &quot;Partizan&quot;]]
| caps1 = 51
| goals1 = 13
| years2 = 2008—2013
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} ''[[ACF Fiorentina]]''
| caps2 = 116
| goals2 = 35
| years3 = 2013—2016
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Mančestras &quot;City&quot;]]
| caps3 = 30
| goals3 = 8
| nationalyears1 = 2007—2010
| nationalteam1 = {{flaga|Melnkalne}} Melnkalnes U-21
| nationalcaps1 = 7
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2007—
| nationalteam2 = {{fb|Melnkalne}}
| nationalcaps2 = 85
| nationalgoals2 = 37
| pcupdate = {{dat|2025|05|02|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|05|02|sk|bez}}
| caps4 = 26
| caps5 = 5
| caps6 = 21
| caps7 = 61
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]]
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco|Monaco]]
| goals4 = 6
| goals5 = 0
| goals6 = 6
| goals7 = 18
| years4 = 2015—2016
| years5 = 2016—2017
| years6 = 2017
| years7 = 2017—2021
| clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[Hertha BSC]]
| years8 = 2021—2023
| caps8 = 35
| goals8 = 10
| clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]
| years9 = 2023—2024
| caps9 = 21
| goals9 = 6
| years10 = 2024—
| clubs10 = {{flaga|Kipra}} [[AC Omonia|Omonia]]
| caps10 = 35
| goals10 = 8
}}
'''Stevans Jovetičs''' ({{val|sr|Cтeвaн Joвeтић}}; dzimis {{dat|1989|11|2}} [[Podgorica|Podgoricā]] (tolaik saukta par Titogradu) ir [[Melnkalne]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], kas kopš 2024. gada pārstāv [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras Pirmās divīzijas]] klubu [[AC Omonia|Omonia]] un [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalnes izlasi]]. Pārsvarā spēlē kā otrais uzbrucējs, lai gan var spēlēt arī kā uzbrūkošais [[pussargs (futbols)|pussargs]] vai malējais pussargs vai uzbrucējs. Jovetičs ir zināms ar savām bumbas kontroles un tehnikas spējām, kā arī kreativitāti.

[[Belgradas &quot;Partizan&quot; (futbols)|Belgradas &quot;Partizan&quot;]] sastāvā Jovetičs debitēja {{dat|2006|4|9}} 16 gadu vecumā līgas spēlē pret [[FK Voždovac]].&lt;ref&gt;[http://www.mirrorfootball.co.uk/opinion/blogs/mirror-football-blog/10-things-you-need-to-know-about-Fiorentina-hotshot-Stevan-Jovetic-article175927.html 10 things you need to know about Fiorentina hotshot Stevan Jovetic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140511010524/http://www.mirrorfootball.co.uk/opinion/blogs/mirror-football-blog/10-things-you-need-to-know-about-Fiorentina-hotshot-Stevan-Jovetic-article175927.html |date={{dat|2014|05|11||bez}} }}. Mirrorfootball.co.uk (2 November 1989). Retrieved on 8 January 2012.&lt;/ref&gt; 2008. gada janvārī, 17 gadu, 10 mēnešu un 21 dienu vecumā tika iecelts par &quot;Partizan&quot; kapteini. {{dat|2008|5|10}} viņu par 8 miljoniem [[eiro]] iegādājās [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubs ''[[ACF Fiorentina]]''. Pirmos vārtus ''Fiorentina'' sastāvā viņš guva {{dat|2009|4|5}} pret [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]].&lt;ref&gt;[http://www.goal.com/en/news/10/italy/2009/04/07/1195898/stevan-jovetic-happy-with-first-fiorentina-goal Stevan Jovetic Happy With First Fiorentina Goal]. Goal.com (7 April 2009). Retrieved on 8 January 2012.&lt;/ref&gt; {{dat|2013|7|19}} Jovetičs 22 miljonus eiro vērtā darījumā pārcēlās uz [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s klubu [[Mančestras &quot;City&quot;]]. Viņš izvēlējās spēlēt ar 35. numuru, jo ar to viņš spēlēja arī &quot;Partizan&quot;. Pirmos vārtus premjerlīgā guva {{dat|2014|1|29}} 5—1 uzvarā pār ''[[Tottenham Hotspur F.C.]]''.

Viņš ir viens no spēlētājiem, kas piedalījās pirmajā [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalnes izlases]] spēlē, 2—1 uzvarā pār [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.goal.com/en/news/711/fiorentina/2008/07/09/768962/corvino-in-love-with-jovetic |title=Corvino In Love With Jovetic |access-date={{dat|2015|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2009|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20091003051810/http://www.goal.com/en/news/711/fiorentina/2008/07/09/768962/corvino-in-love-with-jovetic }}&lt;/ref&gt; Ir spēlējis arī Melnkalnes U-21 izlasē.

== Sasniegumi ==
'''Partizan'''

* [[Serbijas Superlīga]]: 2007—08
* [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2007—08

'''Manchester City'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013—14]]
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2013—14
'''Olympiacos'''

* [[UEFA Konferences līga]]: [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023—24]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* Melnkalnes gada futbolists: 2009, 2015

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Jovetičs, Stevans}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Melnkalnē dzimušie]]
[[Kategorija:Melnkalnes futbolisti]]
[[Kategorija:Melnkalnes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]]
[[Kategorija:Berlīnes &quot;Hertha&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]]
[[Kategorija:Pirejas &quot;Olympiacos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Nikosijas &quot;Omonia&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>mod4f1g11zdr49kv61h8zk5kwsr6z8g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4518284</id>
      <parentid>4517667</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T02:10:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4518284</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="149799" sha1="l56jw7vfpfoqikl7kcafs8r5f2m7oyz" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
|2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
|2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
|2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
|2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
|2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
|2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
|2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
|2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
|2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
|2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt;}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
|2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt;}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
|2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
|2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
|2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
|2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
|2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
|2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
|2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
|2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
|2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
|2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
|2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
|2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
|2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}}
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
|2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
|2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
|2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
|2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
|2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
|2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
|2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
|2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
|2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
|2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
|2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
|2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
|2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
|2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
|2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
|2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
|2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
|2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
|2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
|2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
|2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
|2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
|2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
|2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
|2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
|2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
|2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
|2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
|2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
|2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
|2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
|2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
|2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
|2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
|2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
|2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt;}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
|2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
|2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
|2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
|2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
|2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}}
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt;}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
|2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
|2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt;}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
|2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt;}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
|2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
|2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}}
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
|2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
|2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}}
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
|2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
|2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt;}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
|2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
|2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;}}?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
|2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}}
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
|2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
|2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
|2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
|2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
|2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
|2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
|2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
|2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}}
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
|2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot;{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
|2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
|2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}}
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
|2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
|2026-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]}}
* ... vēsturiski '''[[store]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
|2026-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs [[Amerikas Valstu Konfederācija|konfederātu]] atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekmi uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
|2026-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
|2026-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt;}} ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojās līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
|2026-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
|2026-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
|2026-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
|2026-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
|2026-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]}}
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
|2026-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
|2026-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
|2026-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
|2026-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
|2026-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], un vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
|2026-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot; [[1927. gads|1927. gadā]]?
|2026-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]}}
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
|2026-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>l56jw7vfpfoqikl7kcafs8r5f2m7oyz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>AFC Bournemouth</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293005</id>
    <revision>
      <id>4517991</id>
      <parentid>4488203</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:43:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <origin>4517991</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5634" sha1="3guc2h527k5d1kveidczhq0ys7xfkb8" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #000000
| bg_color = #FF0000
| nos = ''AFC Bournemouth''
| logo = [[Attēls:AFC Bournemouth Logo.png|150px]]
| pilns = Association Football Club Bournemouth
| iesauka = ''The Cherries (ķirši), Boscombe''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Bornmuta}}
| dib = 1890
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| stad = ''[[Dean Court]]''
| ietilp = 11 464
| prez = {{flaga|Anglija}} Džefs Mostins
| tren = {{flaga|GER}} [[Marko Roze]] 
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]
| sez = [[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2025.—2026.]]
| poz = 6. vieta
| pattern_la1 = _bournemouth2526h
| pattern_b1 = _bournemouth2526h
| pattern_ra1 = _bournemouth2526h
| pattern_sh1 = _bournemouth2526h
| pattern_so1 = _bournemouth2526hl
| leftarm1 = 000000
| body1 = 000000
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _bourenmouth2526a
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = _blacktop
| leftarm2 = 0044ff
| body2 = 0044ff
| rightarm2 = 0044ff
| shorts2 = 0044ff
| socks2 = 0044ff
| pattern_la3 = _bournemouth2526t
| pattern_b3 = _bournemouth2526t
| pattern_ra3 = _bournemouth2526t
| pattern_sh3 = _bournemouth2526t
| pattern_so3 = _bournemouth2526tl
| leftarm3 = f2a3b8
| body3 = f4c4d0
| rightarm3 = f2a3b8
| shorts3 = f2a3b8
| socks3 = f2a3b8
}}

'''''A.F.C. Bournemouth''''' ir [[Anglija]]s [[futbola komanda|futbola klubs]] no  [[Bornmuta]]s [[Dorseta]]s grāfistē. Klubs ir dibināts 1890. gadā kā ''Boscombe St. John's Institute FC'', reformēts 1899. gadā, iegūstot nosaukumu ''Boscombe F.C''. Pašreizējais nosaukums klubam ir kopš 1972. gada. 2014.—2015. gada sezonā komanda uzvarēja [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātā]] (Anglijas futbola 2. līmenis) un pirmoreiz kluba vēsturē iekļuva [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Dean Court]]'' stadionā (sponsorēšanas līguma dēļ oficiālais nosaukums ''Vitality Stadium''), kur ir 11 464 skatītāju vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf |title=2015/16 Premier League Handbook |website=premierleague.com |accessdate=2015-09-10 |archive-date=2015-09-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150906045556/http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150906045556/http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf |date=2015-09-06 }}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2026|9|5||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.afcb.co.uk/teams/first-team/|title=First team|website=afcb.co.uk|access-date={{Dat|2026|9|5||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{fs start}}
{{fs player|no=1|nat=SER|pos=GK|name=[[Džordže Petrovičs]]}}
{{fs player|no=2|nat=MEX|pos=DF|name=[[Hulians Arauho]]}}
{{fs player|no=3|nat=FRA|pos=DF|name=[[Adriēns Trifērs]]}}
{{fs player|no=4|nat=ENG|pos=MF|name=[[Luiss Kuks]]}}
{{fs player|no=5|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džeimss Hills]]}}
{{fs player|no=6|nat=ARG|pos=DF|name=[[Hulio Solers]]}}
{{fs player|no=7|nat=WAL|pos=MF|name=[[Deivids Brukss]]}}
{{fs player|no=8|nat=ENG|pos=MF|name=[[Alekss Skots]]}}
{{fs player|no=9|nat=BRA|pos=FW|name=[[Evanilsons]]}}
{{fs player|no=10|nat=SCO|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]}}
{{fs player|no=11|nat=SCO|pos=MF|name=[[Bens Genons-Douks]]}}
{{fs player|no=12|nat=USA|pos=MF|name=[[Tailers Adamss]]}}
{{fs player|no=14|nat=POR|pos=DF|name=[[Antoniu Silva]]}}
{{fs player|no=15|nat=ENG|pos=DF|name=[[Ādams Smits (futbolists)|Ādams Smits]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs mid}}
{{fs player|no=16|nat=ENG|pos=MF|name=[[Markuss Tavernjē]]}}
{{fs player|no=17|nat=ENG|pos=GK|name=[[Freizers Forsters]]}}
{{fs player|no=18|nat=FRA|pos=DF|name=[[Bafodē Djakitē]]}}
{{fs player|no=19|nat=NED|pos=FW|name=[[Džastins Kleiverts]]}}
{{fs player|no=20|nat=ITA|pos=GK|name=[[Mikēle Di Gregorio]]|other=īrē no [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]}}
{{fs player|no=21|nat=MAR|pos=FW|name=[[Amīns Adli]]}}
{{fs player|no=22|nat=FRA|pos=FW|name=[[Eli Žuniors Krupi]]}}
{{fs player|no=24|nat=ESP|pos=DF|name=[[Huanlu Sančess]]}}
{{fs player|no=27|nat=HUN|pos=MF|name=[[Alekss Tots]]}}
{{fs player|no=28|nat=ENG|pos=DF|name=[[Makss Āronss]]}}
{{fs player|no=29|nat=CAN|pos=FW|name=[[Denjels Džebisons]]}}
{{fs player|no=30|nat=URU|pos=FW|name=[[Alvaro Rodrigess]]}}
{{fs player|no=37|nat=BRA|pos=FW|name=[[Raians (futbolists)|Raians]]}}
{{fs player|no=44|nat=SER|pos=DF|name=[[Veļko Milosavļevičs]]}}
{{fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (1): 2014–15
** 2. vieta (1): 2021–22
* '''Anglijas futbola 3. līmenis''' (tagad — ''League One'')
** Uzvarētāji (1): 1986–87
** 2. vieta (2): 1947–48, 2012–13

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.afcb.premiumtv.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20021205084731/http://www.afcb.premiumtv.co.uk/ |date={{dat|2002|12|05||bez}} }}

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:A.F.C. Bournemouth]]</text>
      <sha1>3guc2h527k5d1kveidczhq0ys7xfkb8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nimcoviča aizsardzība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293338</id>
    <revision>
      <id>4518246</id>
      <parentid>3972115</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:51:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518246</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2567" sha1="0r863ovrf0pixg48ux3xa28kl8d3vbz" xml:space="preserve">{{Šaha atklātnes infokaste
|    nosaukums = Nimcoviča aizsardzība
|       attēls = {{Šaha diagramma
| fen = rnbqk2r/pppp1ppp/4pn2/8/1bPP4/2N5/PP2PPPP/R1BQKBNR w KQkq - 0 4
}}
|      att_izm = 
|      att_nos = 
|      gājieni = '''1. d4 Zf6 2. c4 e6 3. Zc3 Lb4 '''
|          ECO = E20—E59
|     citi_nos = 
|    pirmavots = 
| izstrādātāji = [[Ārons Nimcovičs]] un citi.
|    piederība = [[Pusslēgtās atklātnes]].
|     chessgid =112308&amp;move=4&amp;moves=d4.Nf6.c4.e6.Nc3.Bb4&amp;nodes=10703.11482.11470.75542.75543.112308 
}}
'''Nimcoviča aizsardzība'''  ir [[šahs|šaha]] [[atklātne (šahs)|atklātne]], kas sākas ar gājieniem: '''1. d2-d4 Zg8-f6 2. c2-c4 e7-e6 3. Zb1-c3 Lf8-b4'''.

To klasificē pie [[Pusslēgtās atklātnes|pusslēgtām atklātnēm]] ar [[Šaha atklātņu enciklopēdija]]s kodiem E20 līdz E59.

== Vēsture ==
Atklātni 20. gadsimta divdesmitos gados izstrādājis un praksē ieviesis [[Ārons Nimcovičs]]. Lielu ieguldījumu Nimcoviča aizsardzības teorijas attīstībā devuši [[Hosē Rauls Kapablanka|H. Kapablanka]], [[Akiba Rubinšteins|A. Rubinšteins]], [[Aleksandrs Aļehins|A. Aļehins]], [[Marks Taimanovs|M. Taimanovs]] un citi.&lt;ref name=E&gt;''Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, 271. lpp., 621 lpp. {{ISBN|5-85 270-005-3}}''&lt;/ref&gt;
== Stratēģiskā ideja ==
Atklātnes galvenā ideja ir radīt melno figūru spiedienu pret centra lauciņiem, pirmkārt d5 un e4, turpinājumā to atbalstot ar bandinieku uzrāvieniem d7-d5, c7-c5, e6-e5, dažreiz b7-b5, ar mērķi radīt pretuzbrukumu centrā un dāmas spārnā. Baltie parasti plāno uzbrukumu karaļa spārnā.&lt;ref name=E /&gt;

== Galvenie varianti ==
* '''4. a2-а3''' — [[Frīdrihs Zēmišs|Zēmiša]] sistēma
* '''4. e2-е3''' — [[Akiba Rubinšteins|Rubinšteina]] sistēma
* '''4. Dd1-с2''' — klasiskā sistēma
* '''4. Lc1-g5''' — [[Ļeņingrada]]s sistēma
* '''4. g2-g3''' — [[Oļegs Romaņišins|Romaņišina]] sistēma
* '''4. Dd1-b3''' — [[Rūdolfs Špīlmans|Špīlmana]] variants
* '''4. Dd1-d3''' — [[Vlads Mikens|Mikenasa]] variants

== Literatūra ==
* ''The Strategic Nimzo-Indian. A Complete Guide to the Rubinstein Variation'' by Ivan Sokolov. Publisher: New In Chess, 2012. {{ISBN|978-90-5691-378-6}}. {{en ikona}}
* Тайманов М. Е.  ''Защита Нимцовича''. — М.: Физкультура и спорт, 1985. (Теория дебютов). ru ikona

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Šaha atklātnes}}

[[Kategorija:Šaha atklātnes]]</text>
      <sha1>0r863ovrf0pixg48ux3xa28kl8d3vbz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biržu muiža (Madona)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>300537</id>
    <revision>
      <id>4518388</id>
      <parentid>4018749</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T07:22:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4518388</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1667" sha1="q177drpoa6wu1emsa4q6xxlmmvu0ivc" xml:space="preserve">[[Attēls:Madonas stacija.jpg|thumb|270px|[[Madona (stacija)|Madonas stacijas]] ēkas uz Biržu muižas zemes (ap 1910).]]
'''Biržu muiža''' jeb '''Madonas muiža''' ({{val|de|Modohn}}) bija [[muiža]] [[Lazdonas pagasts|Lazdonas pagasta]] un [[Madona]]s pilsētas teritorijā.

== Vēsture ==
Muiža izveidojusies [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Ļaudonas viduslaiku pils|Ļaudonas pilsnovadā]] pie senā [[Koknese]]s - [[Alūksne]]s lielceļa pēc tam, kad 1461. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Silvestrs Stodevešers]] iznomāja novadā esošās zemes saviem vasaļiem. [[Zviedru Vidzeme]]s muižu redukcijas laikā tā kļuva par Zviedrijas kroņa muižu, kartēs tā sastopama gan ar Modonas, gan Biržu vārdu. 
[[Krievijas Impērija]]s ķeizariene [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabete]] Biržu muižu uzdāvināja grāfam [[Aleksandrs Buturļins|Aleksandram Buturļinam]] (''Бутурлин''), bet ķeizariene [[Katrīna II]] - [[serbi|serbu]] izcelsmes [[ģenerālmajors|ģenerālmajoram]] Maksimam Zoričam.
No 19. gadsimta sākuma līdz [[1920. gada zemes reforma]]i no Ļaudonas novada atdalītā [[Lazdonas draudzes novads|Lazdonas draudzes novada]] Biržu muiža piederēja [[Vulfu dzimta]]i.&lt;ref&gt;[http://www.madona.lv/lat/?ct=madpilsvesture Madona vēsturiskā skatījumā]&lt;/ref&gt;

Pēc 1900. gada ap Biržu muižas Leivēra krogu un Madonas dzelzceļa staciju pakāpeniski izveidojās mūsdienu Madonas pilsēta.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{coord|56|51|08|N|26|12|43|E|display=title|type:landmark}}
{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}

[[Kategorija:Muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Madona]]</text>
      <sha1>q177drpoa6wu1emsa4q6xxlmmvu0ivc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fidži lori</title>
    <ns>0</ns>
    <id>304451</id>
    <revision>
      <id>4518086</id>
      <parentid>2967784</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T16:14:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518086</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4323" sha1="rzrcwjus00o5qy3dn7zlkow6zek62x7" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls         = Collared Lories taveuni june2008.JPG
| att_nosaukums  = Fidži lori dabiskā vidē [[Taveuni]] salā, Fidži
| valsts         = Animalia
| valsts_lv      = Dzīvnieki
| tips           = Chordata
| tips_lv        = Hordaiņi
| klase          = Aves
| klase_lv       = Putni
| kārta          = Psittaciformes
| kārta_lv       = Papagaiļveidīgie
| virsdzimta     = Psittacoidea
| virsdzimta_lv  = Papagaiļu virsdzimta
| dzimta         = Psittaculidae
| dzimta_lv      = Vecās pasaules papagaiļu dzimta
| apakšdzimta    = Loriinae
| apakšdzimta_lv = Loriketi
| ģints          = Phigys
| ģints_lv       = Fidži lori
| suga           = Phigys solitarius
| suga_lv        = Fidži lori
| binomial       = Phigys solitarius &lt;small&gt;([[Georg Adolf Suckow|Suckow]], 1800)&lt;/small&gt;
| kategorijas    = nē
}}
'''Fidži lori''' (''Phigys solitarius'') ir [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] kārtas [[suga]], kas [[endēms|endēma]] [[Fidži]]. Tas ir vienīgais [[ģints (bioloģija)|ģints]] '''''Phigys''''' pārstāvis, un vienīgais Fidži [[lietus mežs|lietus mežu]] putns, kas pielāgojies dzīvei [[urbanizācija|urbanizētā]] vidē.

Sugas [[latīņu valoda|latīniskais]] nosaukums ''solitarius'' nozīmē &quot;vientuļnieks&quot; jeb &quot;vientuļais&quot;, taču tas ir kļūdains un neatspoguļo lori paradumus.

== Izskats ==
[[Attēls:Phigys solitarius -San Diego Zoo, California, USA-8a (1).jpg|thumb|left|180px|Fidži lori [[Sandjego zoodārzs|Sandjego zoodārzā]]]]
Ķermeņa garums 20 [[centimetrs|cm]], svars 75—85 [[grams|grami]].&lt;ref name=world&gt;[http://www.parrots.org/encyclopedia/collared-lorikeet World Parrot Trust]&lt;/ref&gt;

Sugai raksturīgs vāji izteikts [[dzimumdimorfisms|dzimumu dimorfisms]]. Tēviņiem zilgani melna galvas priekšpuse un virspuse. Vaigi, rīkle, krūtis un vēdera augšējā daļa spilgti sarkana. Pakausis dzeltenīgi zaļš un sarkans, tā spalvas iegarenākas. Spārni, mugura un astes spalvas zaļas. Pavēdere un apspalvojums ap kājām tumši zils.

Mātītēm galvas virspuse gaišāka, kas pakauša virzienā iegūst zaļganu nokrāsu.&lt;ref name=world/&gt;

== Izplatība ==
Apdzīvo Fidži lielākās salas, kā arī dienvidaustrumu virzienā līdz [[Lakeba]]s un Oneatas salām [[Lau arhipelāgs|Lau arhipelāgā]]. Fosilijas liecina par sugas kādreizējo klātbūtni [[Tonga|Tongā]] — salu grupā uz dienvidaustrumiem no Fidži, taču cilvēku darbības rezultātā izzuda no turienes pirms daudziem gadsimtiem.

Sastopams galvenokārt [[tropi|tropu]] [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežos]], taču piemērojies dzīvei pilsētās un sastopams arī [[Suva|Suvā]] — Fidži galvaspilsētā un valsts lielākajā pilsētā. Laiku pa laikam apmeklē dārzus un [[kokospalmas|kokospalmu]] plantācijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.thewebsiteofeverything.com/animals/birds/Psittaciformes/Psittacidae/Phigys-solitarius |title=Pictures and facts of animals |access-date={{dat|2016|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2013|06|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130602172410/http://thewebsiteofeverything.com/animals/birds/Psittaciformes/Psittacidae/Phigys-solitarius }}&lt;/ref&gt;

== Uzvedība un barība ==
Parasti dzīvo pāros vai nelielās grupās.&lt;ref name=world/&gt;

Pārtiek no [[auglis|augļiem]], nektāra, [[zieds|ziediem]] un [[sēklas|sēklām]]. Priekšroku dod kokospalmu, [[Indijas koraļkoks|Indijas koraļkoku]] (''Erythrina variegata'') un invazīvā [[Āfrikas tulpjkoks|Āfrikas tulpjkoka]] (''Spathodea campanulata'') ziediem, kā arī kultivētā [[mango]] augļiem.&lt;ref&gt;[http://www.hbw.com/species/collared-lory-phigys-solitarius Handbook of the Bird of the World]&lt;/ref&gt;

== Ligzdošana ==
Ligzdo koku dobumos vai uz celmiem. Perējumā parasti divas [[ola]]s. Perēšanas ilgums 28—30 dienas. Jaunie putni apaug ar spalvām apmēram 9 nedēļu vecumā.&lt;ref name=world/&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Phigys solitarius -San Diego Zoo -9.jpg
Attēls:Phigys solitarius -San Diego Zoo-6.jpg
Attēls:Phigys solitarius -back -San Diego Zoo-8a-2c.jpg
Attēls:Phigys solitarius -San Diego Zoo -8.jpg
Attēls:Phigys solitarius -San Diego Zoo -food bowl-8a.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Vecās pasaules papagaiļu dzimta]]
[[Kategorija:Melanēzijas putni]]</text>
      <sha1>rzrcwjus00o5qy3dn7zlkow6zek62x7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līga Velvere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>306453</id>
    <revision>
      <id>4518155</id>
      <parentid>3891828</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:27:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>otrs uzvārds.</comment>
      <origin>4518155</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6858" sha1="3bg7f2yzbtiqm616cih59kqyngjj69e" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Līga Velvere
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = Līga Velvere 2019 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Līga Velvere 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|2|10}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Saldus rajons|td=Latvija}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{LAT}}
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=171}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=59}}
 |         iesauka = 
 |       izglītība = Aidaho štata universitāte
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[400 m barjerskrējiens]]&lt;br /&gt;[[800 m]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = Daila Mankusa&lt;br /&gt; [[Ludmila Olijare]]&lt;br /&gt;Aleksandrs Čumakovs
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp =  {{oss|V=2020}}
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 2:00,75
 |           PR1_d = [[800 m]]
 |             PR2 = 56,77
 |           PR2_d = [[400 m/b]]
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Līga Velvere-Krūmiņa''' (dzimusi {{dat|1990|2|10}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēte]], startē [[400 m barjerskrējiens|400 m barjerskrējiena]] un [[800 m]] distancē.

== Karjera ==
Pārstāvēja Latviju [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014. gada Eiropas čempionātā]]. 2016. gada februārī laboja [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] 800 m skrējienā telpās, kas kopš 1985. gada piederēja [[Marika Ārente|Marikai Ārentei]], sasniedzot 2:03,08.&lt;ref&gt;[http://lat-athletics.lv/07022016-jauns_latvijas_rekords_800_m_skrejiena Sasniegts jauns Latvijas rekords 800 m skrējienā!]{{Novecojusi saite}} LVS&lt;/ref&gt; 2016. gada 12. jūnijā [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]] uzstādīja savu personisko rekordu 800 m skrējienā stadionā: 2:02,71.&lt;ref&gt;[http://lat-athletics.lv/lv/article/2052/liga-velvere-sasniedz-jaunu-personigo-rekordu-800m Līga Velvere sasniedz jaunu personīgo rekordu 800m] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160616224130/http://lat-athletics.lv/lv/article/2052/liga-velvere-sasniedz-jaunu-personigo-rekordu-800m |date={{dat|2016|06|16||bez}} }} LVS&lt;/ref&gt;

[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016. gada Eiropas čempionātā]] [[Amsterdama|Amsterdamā]], izstājoties pusfinālā, L. Velvere ieņēma 17. vietu 400 m barjerskrējienā.

2017. gada februārī L. Velvere laboja sev piederošo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] 800 m skrējienā telpās, sasniedzot 2:02,18.&lt;ref&gt;[http://lat-athletics.lv/lv/video/2348/liga-velvere-labo-latvijas-rekordu-800-metros-telpas Līga Velvere labo Latvijas rekordu 800 metros telpās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170316230302/http://lat-athletics.lv/lv/video/2348/liga-velvere-labo-latvijas-rekordu-800-metros-telpas |date={{dat|2017|03|16||bez}} }} LVS&lt;/ref&gt; Šo rekordu viņai izdevās pārspēt aptuveni gadu vēlāk, uzvarot IAAF Pasaules tūres telpās sacensību seriāla posmā [[Skotija]]s pilsētā [[Glāzgova|Glāzgovā]], kur L. Velvere finišēja pēc 2 minūtēm un 02,01 sekundes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/velvere-ar-uzvaru-prestizas-sacensibas-labo-latvijas-rekordu-800-metros.a269341/ Velvere ar uzvaru prestižās sacensībās labo Latvijas rekordu 800 metros] LSM&lt;/ref&gt; [[2018. gada Pasaules čempionāts telpās vieglatlētikā|2018. gada Pasaules čempionātā telpās]] 800 m skrējienā ar rezultātu 2:02,98 L. Velvere izcīnīja 10. vietu.

2018. gada jūlijā, uzvarot sacensībās [[Beļģija]]s pilsētā [[Kortreika|Kortreikā]], L. Velvere uzstādīja jaunu personisko rekordu — 2:01,21, kas ir trešais visu laiku ātrākais skrējiens Latvijas vieglatlētikas vēsturē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skrejeja-velvere-uzvar-belgija-ar-jaunu-personisko-rekordu.a285425/ Skrējēja Velvere uzvar Beļģijā ar jaunu personisko rekordu] LSM&lt;/ref&gt; 25. jūlijā [[Zviedrija]]s pilsētā [[Kārlstade|Kārlstadē]] viņai izdevās vēlreiz labot personisko rekordu, sasniedzot 2:00,85,&lt;ref&gt;[https://athletics.lv/lv/article/3045/liga-velvere-uzstada-jaunu-personigo-rekordu-800-m-20085 Līga Velvere uzstāda jaunu personīgo rekordu 800 m — 2:00,85] LVS&lt;/ref&gt; bet augustā [[Itālija]]s pilsētā [[Rovereto]] — uzlabot to līdz 2:00,75.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/vieglatleti-muze-un-misans-iegust-2vietu-somija-velverei-personiskais-rekords-italija.a289808/ Vieglatlēti Mūze un Misāns iegūst 2.vietu Somijā, Velverei personiskais rekords Itālijā] LSM&lt;/ref&gt;

2019. gada 12. februārī, uzvarot sacensībās Francijā, uzstādīja jaunu Latvijas rekordu 800 m skrējienā telpās: 2:01.10.

L. Velvere piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]], kur iekļuva pusfinālā, sasniedzot 23. vietu kopvērtējumā.

Pirms [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kas notika [[Tokija|Tokijā]] 2021. gadā L. Velvere guva traumu un, lai gan sportiste izgāja uz starta savā 800 m disciplīnas priekšskrējienā, viņai neizdevās pabeigt distanci, un savās pirmajās olimpiskajās spēlēs viņa palika bez rezultāta.

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta !! Piezīmes
|-
| [[800 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 2:00,75 || {{dat|2018|8|23|N|bez}} || {{Vieta|Itālija|Rovereto}}
|
|-
| [[800 m]] (telpās) || style=&quot;text-align:center;&quot;| 2:01,10 || {{dat|2018|2|10|N|bez}} || {{Vieta|Francija|Obonna}} || [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]]
|-
| [[1000 m]] (telpās) || style=&quot;text-align:center;&quot;| 2:42,30 || {{dat|2019|1|19|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Kuldīga}} || [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]]
|-
| [[400 m barjerskrējiens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 56,77 s || {{dat|2015|8|9|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Ventspils}}
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvija 2020 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Velvere, Līga}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>3bg7f2yzbtiqm616cih59kqyngjj69e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518156</id>
      <parentid>4518155</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:29:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauce</comment>
      <origin>4518156</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7013" sha1="gw2ufl3ho1a0kqknmz1pl775wjzdz5s" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Līga Velvere
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = Līga Velvere 2019 (cropped).jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Līga Velvere 2019. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|2|10}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Saldus rajons|td=Latvija}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{LAT}}
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=171}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=59}}
 |         iesauka = 
 |       izglītība = Aidaho štata universitāte
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[400 m barjerskrējiens]]&lt;br /&gt;[[800 m]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = Daila Mankusa&lt;br /&gt; [[Ludmila Olijare]]&lt;br /&gt;Aleksandrs Čumakovs
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp =  {{oss|V=2020}}
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 2:00,75
 |           PR1_d = [[800 m]]
 |             PR2 = 56,77
 |           PR2_d = [[400 m/b]]
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Līga Velvere-Krūmiņa'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/person/579|title=LVS {{!}} Līga Velvere-Krūmiņa|website=athletics.lv|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; (dzimusi {{dat|1990|2|10}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēte]], startē [[400 m barjerskrējiens|400 m barjerskrējiena]] un [[800 m]] distancē.

== Karjera ==
Pārstāvēja Latviju [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014. gada Eiropas čempionātā]]. 2016. gada februārī laboja [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] 800 m skrējienā telpās, kas kopš 1985. gada piederēja [[Marika Ārente|Marikai Ārentei]], sasniedzot 2:03,08.&lt;ref&gt;[http://lat-athletics.lv/07022016-jauns_latvijas_rekords_800_m_skrejiena Sasniegts jauns Latvijas rekords 800 m skrējienā!]{{Novecojusi saite}} LVS&lt;/ref&gt; 2016. gada 12. jūnijā [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]] uzstādīja savu personisko rekordu 800 m skrējienā stadionā: 2:02,71.&lt;ref&gt;[http://lat-athletics.lv/lv/article/2052/liga-velvere-sasniedz-jaunu-personigo-rekordu-800m Līga Velvere sasniedz jaunu personīgo rekordu 800m] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160616224130/http://lat-athletics.lv/lv/article/2052/liga-velvere-sasniedz-jaunu-personigo-rekordu-800m |date={{dat|2016|06|16||bez}} }} LVS&lt;/ref&gt;

[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016. gada Eiropas čempionātā]] [[Amsterdama|Amsterdamā]], izstājoties pusfinālā, L. Velvere ieņēma 17. vietu 400 m barjerskrējienā.

2017. gada februārī L. Velvere laboja sev piederošo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] 800 m skrējienā telpās, sasniedzot 2:02,18.&lt;ref&gt;[http://lat-athletics.lv/lv/video/2348/liga-velvere-labo-latvijas-rekordu-800-metros-telpas Līga Velvere labo Latvijas rekordu 800 metros telpās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170316230302/http://lat-athletics.lv/lv/video/2348/liga-velvere-labo-latvijas-rekordu-800-metros-telpas |date={{dat|2017|03|16||bez}} }} LVS&lt;/ref&gt; Šo rekordu viņai izdevās pārspēt aptuveni gadu vēlāk, uzvarot IAAF Pasaules tūres telpās sacensību seriāla posmā [[Skotija]]s pilsētā [[Glāzgova|Glāzgovā]], kur L. Velvere finišēja pēc 2 minūtēm un 02,01 sekundes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/velvere-ar-uzvaru-prestizas-sacensibas-labo-latvijas-rekordu-800-metros.a269341/ Velvere ar uzvaru prestižās sacensībās labo Latvijas rekordu 800 metros] LSM&lt;/ref&gt; [[2018. gada Pasaules čempionāts telpās vieglatlētikā|2018. gada Pasaules čempionātā telpās]] 800 m skrējienā ar rezultātu 2:02,98 L. Velvere izcīnīja 10. vietu.

2018. gada jūlijā, uzvarot sacensībās [[Beļģija]]s pilsētā [[Kortreika|Kortreikā]], L. Velvere uzstādīja jaunu personisko rekordu — 2:01,21, kas ir trešais visu laiku ātrākais skrējiens Latvijas vieglatlētikas vēsturē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skrejeja-velvere-uzvar-belgija-ar-jaunu-personisko-rekordu.a285425/ Skrējēja Velvere uzvar Beļģijā ar jaunu personisko rekordu] LSM&lt;/ref&gt; 25. jūlijā [[Zviedrija]]s pilsētā [[Kārlstade|Kārlstadē]] viņai izdevās vēlreiz labot personisko rekordu, sasniedzot 2:00,85,&lt;ref&gt;[https://athletics.lv/lv/article/3045/liga-velvere-uzstada-jaunu-personigo-rekordu-800-m-20085 Līga Velvere uzstāda jaunu personīgo rekordu 800 m — 2:00,85] LVS&lt;/ref&gt; bet augustā [[Itālija]]s pilsētā [[Rovereto]] — uzlabot to līdz 2:00,75.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/vieglatleti-muze-un-misans-iegust-2vietu-somija-velverei-personiskais-rekords-italija.a289808/ Vieglatlēti Mūze un Misāns iegūst 2.vietu Somijā, Velverei personiskais rekords Itālijā] LSM&lt;/ref&gt;

2019. gada 12. februārī, uzvarot sacensībās Francijā, uzstādīja jaunu Latvijas rekordu 800 m skrējienā telpās: 2:01.10.

L. Velvere piedalījās [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]], kur iekļuva pusfinālā, sasniedzot 23. vietu kopvērtējumā.

Pirms [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kas notika [[Tokija|Tokijā]] 2021. gadā L. Velvere guva traumu un, lai gan sportiste izgāja uz starta savā 800 m disciplīnas priekšskrējienā, viņai neizdevās pabeigt distanci, un savās pirmajās olimpiskajās spēlēs viņa palika bez rezultāta.

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta !! Piezīmes
|-
| [[800 m]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 2:00,75 || {{dat|2018|8|23|N|bez}} || {{Vieta|Itālija|Rovereto}}
|
|-
| [[800 m]] (telpās) || style=&quot;text-align:center;&quot;| 2:01,10 || {{dat|2018|2|10|N|bez}} || {{Vieta|Francija|Obonna}} || [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]]
|-
| [[1000 m]] (telpās) || style=&quot;text-align:center;&quot;| 2:42,30 || {{dat|2019|1|19|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Kuldīga}} || [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]]
|-
| [[400 m barjerskrējiens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 56,77 s || {{dat|2015|8|9|N|bez}} || {{Vieta|Latvija|Ventspils}}
|
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Latvija 2020 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Velvere, Līga}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>gw2ufl3ho1a0kqknmz1pl775wjzdz5s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Henriks Kasparjans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>311603</id>
    <revision>
      <id>4518283</id>
      <parentid>3593887</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T01:13:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518283</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10461" sha1="f7mxw3z8t0krn7upo6ehd1t1ts2q3j4" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Henriks Kasparjans
|     vārds_orig = ''Հենրիկ Գասպարյան''
|         attēls = Birth Centenary of Henrik Kasparyan.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 2010. gadā izdota Henrika Kasparjana simtgadei veltīta pastmarka.
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1910
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 27
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Tiflisa|td=Gruzija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1995
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 27
|        m_vieta = {{vieta|Armēnija|Erevāna}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = 
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = Tiflisas Politehniskais institūts
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Henriks Kasparjans''' ({{val|hy|Հենրիկ Գասպարյան}}, {{val|ru|Ге́нрих Моисе́евич Каспаря́н}}; dzimis {{dat|1910|2|27}}, miris {{dat|1995|12|27}}) bija [[armēņi|armēņu]] [[šahists]] un [[Šaha etīde|etīdists]].&lt;ref name=ENC&gt;{{ŠE|153.-154}}&lt;/ref&gt;

== Dzīves gājums ==
Dzimis celtnieka ģimenē. 1917. gadā sācis mācīties Tiflisas (tagad [[Tbilisi]]) reālskolā. Šahu spēlēt iemācījies no vecākā brāļa 13 gadu vecumā. Pēc skolas beigšanas studējis Tiflisas Politehniskā institūtā (1926-1931). To beidzot, ieguvis būvinženiera specialitāti. Šai specialitātē viņš strādājis visu pirmskara posmu, sākumā Tiflisā, bet no 1936. gada — [[Erevāna|Erevānā]]. Pēc Vācijas iebrukuma Padomju Savienībā viņu 1941. gada jūlija sākumā iesauca armijā. No militārā dienesta demobilizēts 1945. gada novembrī. Par piedalīšanos karā viņš apbalvots ar vairākām medaļām. Pēc kara viņa turpmākā mūža daļa galvenokārt bija saistīta ar šahu, gan piedaloties turnīros, gan vadot šaha apmācību Erevānā un Tbilisi. 1970. gadā viņš pensionējās. Miris 1995. gada 27. decembrī Erevānā.

Kasparjans bija precējies divas reizes. Pirmā laulībā (1937-1947) bērnu nebija. Otrā laulība devusi viņam dēlu, šaha problēmistu Sergeju Kasparjanu un meitu.

== Sasniegumi šahā ==
1936. gadā, uzvarot kvalifikācijas mačā pret [[Vitālijs Čehovers|V. Čehoveru]], ieguvis PSRS sporta meistara titulu. Bijis trīskārtīgs Tiflisas čempions, desmitkārtīgs Armēnijas čempions. 1935. gadā kļuvis par Aizkaukāza čempionāta uzvarētāju. Bijis četru PSRS čempionātu dalībnieks.&lt;ref name=ENC /&gt;

== Sasniegumi šaha kompozīcija ==
Pirmo etīdi publicējis 1928. gadā. Kopš tā laika sastādījis ap 545 korektu etīžu, apmēram 300 no tām saņēmušas atzinības, tai skaitā vairāk nekā 70 pirmās godalgas. Viņš 13 reizes piedalījies PSRS čempionātos un sešas reizes uzvarējis etīžu grupā.&lt;ref name=ENC /&gt; 1956. gadā viņam piešķirts [[PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars|PSRS Nopelniem bagātā  sporta meistara]]&lt;ref name=ENC /&gt; nosaukums.

1956. gadā FIDE viņam piešķīra starptautiskā tiesneša kategoriju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wfcc.ch/1999-2012/ij/#armenia |title=Starptautiskie tiesneši šaha kompozīcijā |access-date={{dat|2016|08|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170701001153/http://www.wfcc.ch/1999-2012/ij/#armenia |archivedate={{dat|2017|07|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1960. gadā [[Starptautiskais meistars šaha kompozīcijā|starptautiskā meistara]] un 1972. gadā [[Lielmeistars šaha kompozīcijā|lielmeistara]] titulu šaha kompozīcijā.&lt;ref&gt;[http://www.wfcc.ch/1999-2012/gm/ Lielmeistari šaha kompozīcijā]&lt;/ref&gt;

Kasparjans ir ieguvis 175,83 [[FIDE Albums|FIDE albumu]] punktus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wfcc.ch/fide-albums/points1012/ |title=FIDE albumu punkti |access-date={{dat|2016|08|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160818111526/http://www.wfcc.ch/fide-albums/points1012/ |archivedate={{dat|2016|08|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Šaha etīdes ==
{{Šaha diagramma
| fen =8/8/5Pr1/3R4/pp6/8/k2B4/2K5
| align = tleft
| clear = 
| header = № 1. '''Henrihs Kasparjans '''&lt;br&gt; ''Šahmati v SSSR'', 1939&lt;br /&gt;1. godalga 
| footer ={{center|'''Uzvara'''}}
| size = 
| numbers = both
| letters = both
| reverse =
}}
=== Etīdes Nr. 1 risinājums ===
: '''1. Lg5! b3'''
: '''2. Td2+ Ka1'''
: '''3. f7'''
: Kļūda būtu 3. Le3? b2+ 4. Txb2 Txf6 5. Ld4 Tf1+ 6. Kc2 a3! 7. Tb1+ Ka2 8. Dxf1 pats.
: '''3. ... Txg5!'''
: Ja 3. ... a3, tad 4. Td1 Td6 5. f8D b2+ 6. Kc2+ Txd1 7. Dxa3#
: '''4. f8D Tg1+'''
: '''5. Td1 Tg2!'''
: '''6. Da3+ Ta2'''
: '''7. Td2!! Txa3'''
: Ja 7. ... b2, tad 8. Dxb2+ Txb2 9. Txb2 a3 10. Tb1+! Ka2 11. Tb8 Ka1 12. Kc2 a2 13. Kb3 Kb1 14. Ka3+ Ka1 15. Th8 un 16. Лh1+ ar uzvaru.
: '''8. Tb2! Ta2'''
: '''9. Tb1#'''
{{clear}}
{{Šaha diagramma
| fen = 8/8/bb6/2pR4/4R3/6K1/8/5r1k
| align = tleft
| clear = 
| header = № 2. '''Henrihs Kasparjans '''&lt;br&gt; ''L'Italia Scacchistica'', 1984&lt;br /&gt;4. godalga 
| footer ={{center|'''Neizšķirts'''}}
| size = 
| numbers = both
| letters = both
| reverse =
}}
=== Etīdes Nr. 2 risinājums ===
: '''1. Te6! Lc7+''' 
: '''2. Kh4 Lc4''' 
: '''3. Txc5 Ld8+''' 
: '''4. Kg3 Tg1+''' 
: '''5. Kf3! Tf1+''' 
: '''6. Kg3 Lxe6''' 
: '''7. Th5+ Kg1''' 
: '''8. Th1+ Kxh1 pats.'''
: Šī etīde redzama uz 2010. gadā izdotās H. Kasparjana simtgadei veltītās pastmarkas.
{{clear}}

== Bibliogrāfija ==
* {{Grāmatas atsauce |title=Избранные этюды и партии |last=Каспарян |first=Г. М. |last2= |first2= |year=1959 |publisher=Айпетрат |location=Ереван |isbn= |page= |pages= |language=ru}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Позиционная ничья |last=Каспарян |first=Г. М. |last2= |first2= |year=1962 |publisher=Физкультура и спорт |location=Москва |isbn= |page= |pages= |language=ru}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Шахматные этюды: Доминация. Т. 1 |last=Каспарян |first=Г. М. |last2= |first2= |year=1972 |publisher=Айастан |location=Ереван |isbn= |page= |pages=  |language=ru}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Шахматные этюды: Доминация. Т. 2 |last=Каспарян |first=Г. М. |last2= |first2= |year=1974 |publisher=Айастан |location=Ереван |isbn= |page= |pages=  |language=ru}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Этюды |last=Каспарян |first=Г. М. |last2= |first2= |year=1972 |publisher=Физкультура и спорт |location=Москва |isbn= |page= |pages= |language=ru}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Zauber des Endspiels |url=https://archive.org/details/zauberdesendspie00kasp |last=Kasparjan |first=Henrich |year=1974 |publisher=Rau |location=Düsseldorf |isbn= |page= |pages= |language=de}}
* {{Grāmatas atsauce |title=555 этюдов-миниатюр |last=Каспарян |first=Г. М. |last2= |first2= |year=1975 |publisher=Айастан |location=Ереван |isbn= |page= |pages= |language=ru}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Finales artisticos |last=Kasparian |first=G. M. |year=1974 |publisher=Ediciones Martinez Roca |location=Barcelona |isbn= |page= |pages= |language=es}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Позиционная ничья.— 2-е изд., перераб. |last=Каспарян |first=Г. М. |year=1977 |publisher=Физкультура и спорт |location=Москва |isbn= |page= |pages= |language=ru}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Развитие этюдных идей |last=Каспарян |first=Г. М. |last2= |first2= |year=1979 |publisher=Айастан |location=Ереван |isbn= |page= |pages= |language=ru}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Сила пешки |last=Каспарян |first=Г. М. |last2= |first2= |year=1980 |publisher=Айастан |location=Ереван |isbn= |page= |pages= |language=ru}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Domination in 2,545 endgame studies |last=Kasparyan |first=Genrikh M. |year=1980 |publisher=Progress |location=М. |isbn= |page= |pages= |language=en}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Замечательные этюды |last=Каспарян |first=Г. М. |last2= |first2= |year=1982 |publisher=Айастан |location=Ереван |isbn= |page= |pages= |language=ru}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Тайны этюдиста |last=Каспарян |first=Г. М. |last2= |first2= |year=1984 |publisher=Айастан |location=Ереван |isbn= |page= |pages= |language=ru}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Сборник этюдов и партий |last=Каспарян |first=Г. М. |last2= |first2= |year=1987 |publisher=Айастан |location=Ереван |isbn= |page= |pages= |language=ru}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Этюды, статьи, анализы |last=Каспарян |first=Г. М. |year=1988 |publisher=Физкультура и спорт |location=Москва |isbn=5-278-00051-1 |page= |pages= |language=ru}}
 
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Papildu literatūra ==
{{Grāmatas atsauce |title=Волшебник шахмат |last=Акопян |first= Гарик |year=1981 |publisher=Айастан |location=Ереван |isbn= |page= |pages= |language=ru}}

== Ārējās saites ==
* [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Kasparyan'%20and%20FIRSTNAME='Genrikh' H. Kasparjana šaha kompozīcijas PDB vietnē]
* [http://www.redhotpawn.com/chess/grandmaster-games/index.php?player=Genrikh_Kasparian&amp;masterplayerid=7111 Grandmaster Games Database (Lielmeistaru partiju datubāze) – Henrihs Kasparjans] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304032241/http://www.redhotpawn.com/chess/grandmaster-games/index.php?player=Genrikh_Kasparian&amp;masterplayerid=7111 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}
* {{citation
 | title=Henriks Kasparjans
 | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/241355
 | nopp=false}} šahista profils vietnē chesstempo.com

{{Lielmeistari šaha kompozīcijā}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kasparjans Henriks}}
[[Kategorija:Tbilisi dzimušie]]
[[Kategorija:PSRS šahisti]]
[[Kategorija:Armēnijas šahisti]]
[[Kategorija:Šaha problēmisti]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Lielmeistari šaha kompozīcijā]]</text>
      <sha1>f7mxw3z8t0krn7upo6ehd1t1ts2q3j4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eriks Andersens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>319101</id>
    <revision>
      <id>4518055</id>
      <parentid>4261794</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T14:04:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518055</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3109" sha1="2koisbmr4gphk8s8yx4y8gnvm5m11hb" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Eriks Andersens
|     vārds_orig = ''Erik Andersen''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1904
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 10
|       dz_vieta = {{vieta|Dānija|Gentofte}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1938
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 27
|        m_vieta = {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{DEN}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Eriks Andersens''' ({{val|da|Erik Andersen}}; {{dat|1904|4|10|N}} [[Gentofte]] — {{dat|1938|2|27|N}} [[Kopenhāgena]]) bija [[Dānija]]s [[šahs|šahists]].

== Biogrāfija ==
No 1920. gadu sākuma līdz savai pāragrajai nāvei bijis viens no Dānijas spēcīgākājiem šahistiem. Divpadsmit reizes uzvarējis Dānijas šaha čempionātos (1923, 1925, 1926, 1927, 1929, 1930, 1931, 1932, 1933, 1934, 1935, 1936), kas joprojām ir nepārspēts šo turnīru sasniegums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ajedrezdeataque.com/05%20Palmares/Campeonatos/Nacionales/Europa/Dinamarca.htm |title=Campeonato de Dinamarca |access-date={{dat|2016|06|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303195334/http://www.ajedrezdeataque.com/05%20Palmares/Campeonatos/Nacionales/Europa/Dinamarca.htm |archivedate={{dat|2016|03|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1930. gadā [[Stokholma|Stokholmā]] uzvarējis Ziemeļu valstu individuālajā šaha čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shakki.net/shakkipeli/historia/pm.html |title=Pohjoismaiden mestaruus |access-date={{dat|2016|06|06||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181002053827/http://www.shakki.net/shakkipeli/historia/pm.html }}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā starptautiskajā šaha turnīrā [[Svinoujsce|Svinemindē]] dalījis 4.-5. vietu (uzvarēja [[Frīdrihs Zēmišs]]). 1934. gadā aizstāvējis savu Ziemeļu valstu šaha meistara titulu mačā pret [[Jideons Stolberjs|Jideonu Stolberju]], nospēlējot neizšķirti 3:3. 1937. gadā zaudējis maču par Ziemeļu valstu šaha meistaru titulu pret citu [[Zviedrija]]s šahistu [[Ēriks Lundīns|Ēriku Lundīnu]] ar 2½:3½.

Pārstāvējis Dānijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 6 reizes (1927-1935). Komandu vērtējumā izcīnījis sudraba ([[1. šaha olimpiāde|1927]]) medaļu;&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/players/rj1pn17e.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Erik Andersen]&lt;/ref&gt;
* neoficiālajā Pasaules šaha olimpiādē piedalījies 1936. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersx/rj1pn17e.html OlimpBase :: unofficial Chess Olympiads :: Erik Andersen]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| chessgames = 24160 | 365chess = Erik_Sr_Andersen }}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Andersens, Eriks}}
[[Kategorija:1904. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1938. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dānijas šahisti]]
[[Kategorija:Galvaspilsētas reģionā (Dānija) dzimušie]]</text>
      <sha1>2koisbmr4gphk8s8yx4y8gnvm5m11hb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Renamed user 74fe6a3a786ea996dc5ce2ca4f8dc3ef</title>
    <ns>3</ns>
    <id>322074</id>
    <revision>
      <id>4518289</id>
      <parentid>2532918</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T03:17:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Manchiu</username>
        <id>12278</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Manchiu pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Taltaltal1901]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 74fe6a3a786ea996dc5ce2ca4f8dc3ef]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Taltaltal1901|Taltaltal1901]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Renamed user 74fe6a3a786ea996dc5ce2ca4f8dc3ef|Renamed user 74fe6a3a786ea996dc5ce2ca4f8dc3ef]]&quot;</comment>
      <origin>2532918</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" sha1="935p6rwmkqlzixuzt1iv7lsyuy9ozim" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Taltaltal1901}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2016. gada 23. jūnijs, plkst. 15.32 (EEST)</text>
      <sha1>935p6rwmkqlzixuzt1iv7lsyuy9ozim</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dreiliņmuiža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>339840</id>
    <revision>
      <id>4518391</id>
      <parentid>4391291</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T07:25:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518391</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3738" sha1="amqhau81wknm8nd4d87nyxbojt2cf7o" xml:space="preserve">[[Attēls:Dreylingsbush 1876.jpg|thumb|250px|Dreiliņmuižas ēkas (''Stadtgut Dreylingsbush'', pilsētas muiža Dreiliņbuša) pēc [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa līnija]]s izveides un [[Kuzņecova porcelāna fabrika]]s uzcelšanas (1878. gada karte).]]
'''Dreiliņmuiža''' ({{val|de|Dreilingshof}}) jeb '''Dreiliņbuša''' ({{val|de|Dreilingsbusch}}) bija pie [[Biķernieku draudzes novads|Biķernieku draudzes novada]] piederoša muiža (''Stadtgut'') tagadējā [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] apkaimē.

== Vēsture ==
Uzskata, ka Dreiliņmuižas nosaukums radies no Rīgas rātskunga Melhiora Dreilinga ārpilsētas muižiņas (''Dreylingsbusch'') nosaukuma, kuras zemes šeit bijušas kopš 17. gadsimta. Muižas īpašnieka koka māja gan atradusies starp [[Rencēnu iela (Rīga)|Rencēnu]] un [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils ielu]] tagadējā [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas apkaimē]]. Tajā krievu [[feldmaršals]] [[Boriss Šeremetjevs]] 1709. – 1710. gadā iekārtoja savu kara nometni astoņus mēnešus ilgā [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma]] laikā. Šeit 1710. gada jūlijā tika parakstīta [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas kapitulācija un Vidzemes bruņniecības un Rīgas rātes un ģilžu &quot;labprātīga padošanās&quot;]] Krievijas caram. 

Pēc Pirmā pasaules kara uz agrākās Dreiliņmuižas zemes atradās Rīgas pilsētas dārzniecība un Jāņa Zlaugotņa – Cukura dārzniecība.&lt;ref&gt;[http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Skirotava/DreilinMuiz.htm ambermarks.com]&lt;/ref&gt;
[[1924]]. gadā daļu bijušā [[Dreiliņu pagasts|Dreiliņu pagasta]] teritorijas ap Dreiliņmuižu pievienoja [[Rīga]]i. [[1934]]. gadā Dreiliņiem pievienoja bijušo Burharda muižas zemi, bet [[1974]]. gadā visa tagadējā [[Dreiliņu apkaime]]s teritorija tika iekļauta Rīgas pilsētā. No 1976. gada līdz 2004. gadam šajā vietā atradās &quot;[[Lada (auto)|AvtoVAZ]]tehobsluživaņije&quot; un &quot;LatLada&quot; autosalons un tehniskās apkopes centrs.&lt;ref name=&quot;vaz-2101-40-gadu-jubilejas-ekspedicija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vazi.lv/vaz-pasakumi/vaz-2101-40-gadu-jubilejas-ekspedicija.html|title=Vaz 2101 40. gadu jubilejas ekspedīcija {{!}} Latvijas VAZ Klubs|website=www.vazi.lv|access-date=2019-03-27|archive-date=2019-03-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20190327115435/https://www.vazi.lv/vaz-pasakumi/vaz-2101-40-gadu-jubilejas-ekspedicija.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latlada.lv/index.php|title=AS LatLADA|website=www.latlada.lv|access-date=2019-03-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190327120953/http://www.latlada.lv/index.php|archivedate=2019-03-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php/t4607.html|title=Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu &gt; АвтоВАЗтехобслуживание, Ренцену,1|website=forum.myriga.info|access-date=2019-03-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190327120950/http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php/t4607.html|archivedate=2019-03-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6251824/drizuma-izvelesies-zemi-jauna-latlada-autocentra-buvniecibai|title=Drīzumā izvēlēsies zemi jaunā &quot;LatLada&quot; autocentra būvniecībai|website=TVNET|access-date=2019-03-27|date=2003-04-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; No 2006. gada - tirdzniecības centrs [[Galerija Azur|Atrium Azur]] (tagad – i/c &quot;[[Iepirkšanās centrs &quot;Ozols&quot;|Ozols]]&quot;).&lt;ref name=&quot;vaz-2101-40-gadu-jubilejas-ekspedicija&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{rīga-aizmetnis}}
{{arhitektūra-aizmetnis}}
{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}

[[Kategorija:Muižas Rīgā]]
[[Kategorija:Šķirotava]]</text>
      <sha1>amqhau81wknm8nd4d87nyxbojt2cf7o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Polockas vaivadija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341134</id>
    <revision>
      <id>4517977</id>
      <parentid>4267278</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:31:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517977</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1749" sha1="str1xs1rxi4yanxv0ddwvthpiyspyzm" xml:space="preserve">[[Attēls:PołockieIRP.JPG|thumb|Polockas vaivadija kartē]]
'''Polockas vaivadija''' ({{lang-la|Palatinatus Polocensis}}, {{lang-pl|Województwo połockie}}, {{val|be|Полацкае ваяводства}}, {{val|lt|Polocko vaivadija}}) bija viena no [[Lietuvas dižkunigaitija]]s vaivadijām (1504—1793) mūsdienu [[Baltkrievija]]s teritorijā. 

== Vēsture ==
[[Attēls:Połacak, Pahonia. Полацак, Пагоня (1672) (2).jpg|thumb|180px|Polockas ģerbonis]]Izveidota 1504. gadā no [[Polocka]]s vietniecības, 1569. gadā iekļauta [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Sūtīja divus deputātus uz kopvalsts [[Polijas-Lietuvas kopvalsts Seims|Seimu]] [[Varšava|Varšavā]].  
Robežojās ar Vitebskas, Minskas un Viļņas vaivadijām, kā arī ar [[Maskavija|Maskaviju]] un [[Livonija|Livoniju]] ziemeļos, kas pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas 1561. gadā arī nonāca Lietuvas dižkunigaitijas pārvaldībā.

Pēc 1667. gada [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] Krievijas cariste līdz 1678. gadam ieguva Polockas vaivadijas ziemeļdaļu ar [[Sebeža]]s un [[Ņeveļa]]s pilsētām.
== Likvidācija ==
Pēc Pirmās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1772. gadā Polockas vaivadijas ziemeļu daļu anektēja [[Krievijas Impērija]] un pievienoja [[Pleskavas guberņa]]i kā [[Polockas province|Polockas provinci]]. Otrās Polijas dalīšanas laikā 1793. gadā Krievijas Impērija piesavinājās arī atlikušo vaivadijas daļu un izveidoja Polockas vaivadiju.

== Skatīt arī ==
* [[Inflantijas vaivadija]]
{{Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijas un autonomijas}}
{{Krievijas Impērijas struktūra}}
{{Krievijas Impērijas koloniālā struktūra}}

[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>str1xs1rxi4yanxv0ddwvthpiyspyzm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517978</id>
      <parentid>4517977</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:32:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517978</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1761" sha1="5r0lnlybz3m8zn9myg5krgnnysy7mkx" xml:space="preserve">[[Attēls:PołockieIRP.JPG|thumb|Polockas vaivadija kartē]]
'''Polockas vaivadija''' ({{lang-la|Palatinatus Polocensis}}, {{lang-pl|Województwo połockie}}, {{val|be|Полацкае ваяводства}}, {{val|lt|Polocko vaivadija}}) bija viena no [[Lietuvas dižkunigaitija]]s vaivadijām (1504—1793) mūsdienu [[Baltkrievija]]s teritorijā. 

== Vēsture ==
[[Attēls:Połacak, Pahonia. Полацак, Пагоня (1672) (2).jpg|thumb|180px|Polockas ģerbonis (1672)|left]]Izveidota 1504. gadā no [[Polocka]]s vietniecības, 1569. gadā iekļauta [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Sūtīja divus deputātus uz kopvalsts [[Polijas-Lietuvas kopvalsts Seims|Seimu]] [[Varšava|Varšavā]].  
Robežojās ar Vitebskas, Minskas un Viļņas vaivadijām, kā arī ar [[Maskavija|Maskaviju]] un [[Livonija|Livoniju]] ziemeļos, kas pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas 1561. gadā arī nonāca Lietuvas dižkunigaitijas pārvaldībā.

Pēc 1667. gada [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] Krievijas cariste līdz 1678. gadam ieguva Polockas vaivadijas ziemeļdaļu ar [[Sebeža]]s un [[Ņeveļa]]s pilsētām.
== Likvidācija ==
Pēc Pirmās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1772. gadā Polockas vaivadijas ziemeļu daļu anektēja [[Krievijas Impērija]] un pievienoja [[Pleskavas guberņa]]i kā [[Polockas province|Polockas provinci]]. Otrās Polijas dalīšanas laikā 1793. gadā Krievijas Impērija piesavinājās arī atlikušo vaivadijas daļu un izveidoja Polockas vaivadiju.

== Skatīt arī ==
* [[Inflantijas vaivadija]]
{{Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijas un autonomijas}}
{{Krievijas Impērijas struktūra}}
{{Krievijas Impērijas koloniālā struktūra}}

[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>5r0lnlybz3m8zn9myg5krgnnysy7mkx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksejs Kosigins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>343538</id>
    <revision>
      <id>4518200</id>
      <parentid>3893011</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:08:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518200</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5414" sha1="ldtiq5a5xmpzmn788j84db4zmv51fan" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Aleksejs Kosigins
|     vārds_orig = ''Алексей Николаевич Косыгин''
|         attēls = 05.11.1966. Kossiguine à Toulouse. (1966) - 53Fi3436 (cropped).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1904
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 21
|       dz_vieta = [[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br/&gt;({{RUS}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1980
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 18
|        m_vieta = [[Maskava]], [[KPFSR]], [[PSRS]]&lt;br /&gt;({{RUS}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = politiķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Aleksejs Kosigins''' ({{val|ru|Алексей Николаевич Косыгин}}; dzimis {{dat|1904|2|21}}, miris {{dat|1980|12|18}}) bija [[krievi|krievu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis un saimnieciskais darbinieks. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā no 1964. līdz 1980. gadam bija PSRS valdības vadītājs ([[PSRS Ministru padome]]s priekšsēdētājs).

Tika uzskatīts par PSRS vadības liberālākā spārna pārstāvi, vairāk darbodamies pragmatiski, nevis ideoloģiski. No 1965. līdz 1970. gadam centās īstenot pamatā neveiksmīgas ekonomiskās reformas, rosinot uzņēmumu lielāku patstāvību un uz peļņu orientētu darbību.

== Dzīvesgājums ==
Aleksejs Kosigins dzimis 1904. gada 21. februārī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] strādnieku ģimenē. Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], bet vēlāk ieguva izglītību kooperatīvās tirdzniecības un rūpniecības jomā. 1927. gadā viņš iestājās [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Vissavienības Komunistiskajā (boļševiku) partijā]].

1930. gados Kosigins strauji virzījās augšup padomju saimnieciskās pārvaldes sistēmā. Viņš strādāja tekstilrūpniecībā [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]], bet 1938. gadā kļuva par Ļeņingradas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju. Jau 1939. gadā viņu iecēla par [[PSRS]] tekstilrūpniecības tautas komisāru.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Kosigins piedalījās padomju rūpniecības uzņēmumu evakuācijas un apgādes organizēšanā. [[Ļeņingradas blokāde|Ļeņingradas blokādes]] laikā viņš bija iesaistīts pilsētas apgādes nodrošināšanā un iedzīvotāju evakuācijā. Pēc kara ieņēma vairākus augstus amatus PSRS valdībā un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem valsts ekonomiskās politikas vadītājiem.

No 1948. līdz 1953. gadam Kosigins bija PSRS finanšu ministrs un ieņēma citus valdības amatus. Pēc [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] nāves viņa politiskā ietekme uz laiku samazinājās, taču [[Ņikita Hruščovs|Ņikitas Hruščova]] valdīšanas laikā Kosigins atkal ieņēma vadošus amatus ekonomikas pārvaldē.

1964. gada oktobrī pēc Hruščova atcelšanas Kosigins kļuva par [[PSRS Ministru padome|PSRS Ministru padomes]] priekšsēdētāju, faktiski ieņemot Padomju Savienības valdības vadītāja amatu. Šajā amatā viņš strādāja līdz 1980. gadam un bija viens no galvenajiem padomju politiskās vadības pārstāvjiem līdzās [[Leonīds Brežņevs|Leonīdam Brežņevam]].

Kosigina vadībā 1965. gadā tika sākta ekonomiskā reforma, kas paredzēja palielināt uzņēmumu saimniecisko patstāvību, lielāku nozīmi piešķirt rentabilitātei un materiālajai stimulēšanai, vienlaikus saglabājot centralizētās plānošanas sistēmu. Reforma deva īslaicīgus pozitīvus rezultātus, taču vēlāk tās īstenošana tika ierobežota, pastiprinoties konservatīvajām tendencēm PSRS vadībā.

Kosigins aktīvi piedalījās arī ārpolitikā. 1966. gadā viņš bija viens no starpniekiem [[Indija|Indijas]] un [[Pakistāna|Pakistānas]] sarunās, kuru rezultātā tika parakstīta [[Taškentas deklarācija]]. Viņš piedalījās sarunās ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], [[Ķīna|Ķīnu]] un citām valstīm.

1970. gados Kosigina politiskā ietekme pakāpeniski samazinājās, kamēr Brežņeva pozīcijas nostiprinājās. Veselības problēmu dēļ 1980. gada oktobrī viņš atkāpās no PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja amata. Aleksejs Kosigins nomira 1980. gada 18. decembrī [[Maskava|Maskavā]]. Viņa pelni tika apbedīti [[Kremļa sienas nekropole|Kremļa sienas nekropolē]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSRS Ministru padome]]s priekšsēdētājs
 | periods    = 1980-1985
 | pirms      = [[Ņikita Hruščovs]]
 | pēc        = [[Nikolajs Rižkovs]]
}}
{{kastes beigas}}
{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kosigins, Aleksejs}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:PSRS valdības vadītāji]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]</text>
      <sha1>ldtiq5a5xmpzmn788j84db4zmv51fan</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anete Sietiņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>351711</id>
    <revision>
      <id>4518288</id>
      <parentid>4507169</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T03:11:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4518288</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12879" sha1="89bdidh9emihqk09kxo737t711vu653" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Anete Sietiņa
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = 2017 European Athletics U23 Championships, javelin throw women CM1 16-07-2017.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Anete Kociņa (vidū) 2017. gada Eiropas U-23 čempionāta apbalvošanā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|5}}
 |         dz_viet = {{vieta|Latvija|Limbaži}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{LAT}}
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=176}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=67}}
 |         iesauka = 
 |       izglītība = [[Salacgrīvas vidusskola]]&lt;br /&gt;[[Rīgas Tehniskā koledža]]&lt;br /&gt;[[LSPA]]
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[Šķēpa mešana]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = [[Gints Palameiks]]
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}})
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 64,64 m (2025, [[Tokija]])
 |           PR1_d = [[Šķēpa mešana]]
 |             PR2 = 
 |           PR2_d = 
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportiste]] - 2025
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = yes
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalSilver|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|Šķēpa mešana}}
{{Medal|Competition|Eiropas U-23 čempionāts}}
{{Medal|Silver|[[2017. gada Eiropas U-23 čempionāts vieglatlētikā|Bidgošča 2017]]|Šķēpa mešana}}
{{Medal|Competition|Eiropas junioru čempionāts}}
{{Medal|Silver|Eskilstūna 2015|Šķēpa mešana}}
{{Medal|Competition|Pasaules jauniešu čempionāts}}
{{Medal|Bronze|Donecka 2013|Šķēpa mešana}}
}}
'''Anete Sietiņa''' (dzimusi '''Kociņa''' {{dat|1996|2|5}} [[Limbaži|Limbažos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēte]], startē [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]. Viņa ir [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] sudraba medaļas ieguvēja. Personiskais rekords 64,64 m, kas sasniegts 2025. gada septembrī [[Tokija|Tokijā]], ir viens no visu laiku labākajiem rezultātiem sievietēm Latvijas vieglatlētikas vēsturē. Atzīta par 2025. gada [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportisti]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Karjera ==
A. Kociņa nāk no [[Salacgrīva|Salacgrīvas]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/10.09.2023-asa-meitene-no-salacgrivas-skepmeteja-sietina-macas-ieklausities-kermena-sajutas.a523252/|title=Asā meitene no Salacgrīvas: Šķēpmetēja Sietiņa mācās ieklausīties ķermeņa sajūtās|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji trenējusies [[basketbols|basketbolā]], pēc tam pievērsusies vieglatlētikai, no 15 gadu vecuma specializējusies šķēpa mešanā. Pirmā trenere — Rasma Turka, vēlāk Indra Eversone, kopš 2014. gada trenējās pie [[Valentīna Eiduka|Valentīnas Eidukas]],&lt;ref&gt;[http://www.sporto.lv/raksts/anetes_kocinas_magija Anetes Kociņas maģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170703105749/http://www.sporto.lv/raksts/anetes_kocinas_magija |date={{dat|2017|07|03||bez}} }} Sports.lv&lt;/ref&gt; bet 2022. gadā iekļāvās [[Gints Palameiks|Ginta Palameika]] treniņgrupā.

2013. gadā A. Kociņa izcīnījusi bronzas medaļu pasaules čempionātā jauniešiem (U-18), 2015. gadā — sudraba medaļu Eiropas čempionātā junioriem (U-20).

2017. gadā vairākas reizes labojusi personisko rekordu. [[2017. gada Eiropas U-23 čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Eiropas U-23 čempionātā]] [[Bidgošča|Bidgoščā]] A. Kociņa izcīnīja sudraba medaļu ar jaunu personisko rekordu 64,47 m, piekāpjoties tikai [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro olimpiskajai]] čempionei no [[Horvātija]]s [[Sāra Kolakaa|Sārai Kolakai]].&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skepmeteja-kocina-klust-par-eiropas-u-23-vicecempioni.a243501/ Škēpmetēja Kociņa kļūst par Eiropas U-23 vicečempioni] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170718103413/http://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skepmeteja-kocina-klust-par-eiropas-u-23-vicecempioni.a243501/ |date={{dat|2017|07|18||bez}} }} LSM&lt;/ref&gt; A. Kociņa startēja arī [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem [[Londona|Londonā]]. Ar rezultātu 62,26 m viņa palika 13. vietā, 3 cm aiz iespējas startēt finālsacensībās, tomēr apsteidzot daudz pieredzējušāko komandas biedreni [[Madara Saidī-Ndure|Madaru Palameiku]].

[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] A. Kociņa neiekļuva finālā, sasniedzot 24. vietu kopvērtējumā (56,70 m). Piedalījās {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]]. Kvalifikācijā aizmeta šķēpu 58,84 tālu, ieņēma 21. vietu un finālsacensībām nekvalificējās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/kvalifikaciju-neparvarejusi-kocina-kops-junija-nebiju-metusi-skepu.a415323 |title=Kvalifikāciju nepārvarējusī Kociņa: Kopš jūnija nebiju metusi šķēpu |date={{dat|2021|8|3||bez}}|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2023|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] A. Kociņa sasniedza savu sezonas labāko rezultātu (63,18 m) un izcīnīja 4. vietu. Vēl pirms pēdējās metienu sērijas atradās otrajā vietā, bet sestajā mēģinājumā divas konkurentes pārspēja viņas rezultātu un izstūma no medaļu pozīcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/25082023-muze_sirma_paliek_devitaja_vieta_kocina_c |title=Kociņa pēdējā metienu sērijā zaudē medaļu, Mūze-Sirmā paliek devītā |date={{dat|2023|8|25||bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2023|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] [[Roma|Romā]] iekļuva finālā un ar rezultātu 59,34 m ieguva 7. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/11.06.2024-sietina-un-muze-sirma-skepmesana-nosledz-top8-eiropas-cempionata-galvenie-notikumi.a557653/ |title=Sietiņa un Mūze-Sirmā šķēpmešanā noslēdz TOP8 Eiropas čempionātā |website=lsm.lv |date={{dat|2024|6|11|N|bez}} |access-date={{dat|2024|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] kvalifikācijas sacensībās ar 60,47 m tālu metienu ieņēma 15. vietu un finālam nekvalificējās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/07.08.2024-skepmetejas-lina-muze-sirma-un-anete-sietina-nekvalificejas-olimpisko-spelu-finalam.a564195/ |title=Šķēpmetējas Līna Mūze-Sirmā un Anete Sietiņa nekvalificējas olimpisko spēļu finālam |website=lsm.lv |date={{dat|2024|8|7|N|bez}} |access-date={{dat|2024|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] Tokijā izcīnīja sudraba medaļu, kļūstot par trešo vieglatlēti neatkarīgas Latvijas vēsturē, kas izcīnījusi medaļu pasaules čempionātā. Pirms tam to bija paveikušas tikai [[Ineta Radēviča]] un [[Laura Ikauniece]]. A. Sietiņa pēc trim mēģinājiemiem ieņēma tikai 10. vietu, bet turpinājumā uzlaboja savu pozīciju un pēdējā mēģinājumā veica 64,64 metrus tālu metienu, kas bija arī viņas personiskais rekords un nodrošināja 2. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/20.09.2025-skepmeteja-sietina-pedeja-metiena-izcina-sudraba-medalu-pasaules-cempionata.a615125/ |title=Šķēpmetēja Sietiņa pēdējā metienā izcīna sudraba medaļu pasaules čempionātā  |website=lsm.lv |date={{dat|2025|9|20|N|bez}} |access-date={{dat|2025|9|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; Savu medaļu viņa veltīja bijušajai trenerei, 2023. gadā mirušajai V. Eidukai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/674252-pasaules-vicecempione-skepmesana-anete-sietina-savu-medalu-velta-bijusajai-trenerei|title=Pasaules vicečempione šķēpmešanā Anete Sietiņa savu medaļu velta bijušajai trenerei|website=https://jauns.lv|access-date=2025-09-22|date=2025-09-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gada janvārī Sietiņa tika atzīta par 2025. gada [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportisti]],&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/07012026-par_latvijas_gada_sportistiem_klust_anete|title=Par Latvijas gada sportistiem kļūst Anete Sietiņa un Toms Skujiņš|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-01-08|date=2026-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī par gada vieglatlēti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/08012026-sietina_un_kreiss_triumfe_latvijas_viegla|title=Sietiņa un Kreišs triumfē Latvijas vieglatlētikas gada balvā|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-01-09|date=2026-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā]] [[Birmingema|Birmingemā]] viņa kvalifikācijā ieņēma 13. vietu, paliekot pirmā no sportistēm, kas finālsacensībām nekvalificējās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/14.08.2026-sietinai-lidz-eiropas-cempionata-finalsacensibam-pietrukst-66-centimetru-izstajas-ari-kartslecejs-kreiss.a658834/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme|title=Sietiņai līdz Eiropas čempionāta finālsacensībām pietrūkst 66 centimetru; izstājas arī kārtslēcējs Kreišs |website=lsm.lv|access-date=2026-08-15|date=2026-08-14}}&lt;/ref&gt; Septembra sākumā A. Sietiņa ieņēma 5. vietu [[Dimanta līga|Dimanta līgas]] finālsacensībās [[Brisele|Briselē]].

== Sasniegumi ==
{| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}}
|-
|2013
|Pasaules čempionāts jauniešiem
|{{vieta|Ukraina|Donecka}}
|bgcolor=cc9966|3.
|54,26 m
|-
|2014
|Pasaules čempionāts junioriem
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|22.
|47,86 m
|-
|2015
|Eiropas čempionāts junioriem
|{{vieta|Zviedrija|Eskilstūna}}
|bgcolor=&quot;silver&quot; | 2.
|58,88 m
|-
|rowspan=3|2017
|Eiropas U-23 čempionāts
|{{vieta|Polija|Bidgošča}}
|bgcolor=&quot;silver&quot; | 2.
|64,47 m
|-
|[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|13.
|56,70 m
|-
|Universiāde
|{{vieta|Taivāna|Taibei|1s=Ķīnas Republika}}
|6.
|58,49 m
|-
|2018
|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|17.
|57,48 m
|-
|2019
|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Katara|Doha}}
|24.
|56,70 m
|-
|2021
|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|21.
|58,84 m
|-
|2023
|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Ungārija|Budapešta}}
|4.
|63,18 m
|-
|rowspan=2|2024
|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Itālija|Roma}}
|7.
|59,34 m
|-
|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|15.
|60,47 m
|-
|2025
|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|bgcolor=&quot;silver&quot; | 2.
|64,64 m
|-
|2026
|[[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}}
|13.
|56,24 m
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20150709155029/http://www.lov.lv/summer_sportists/anete-kocina/ LOV profils]

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība
| virsraksts = [[Trīs Zvaigžņu balva|Latvijas gada sportiste]]
| periods = [[Trīs Zvaigžņu balva 2025|2025]]&lt;br&gt;
| pirms = [[Kitija Laksa]]
| pēc = ''tiks noteikts''
}}
{{kastes beigas}}
{{Latvija 2024 VOS}}
{{Latvija 2020 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Sietiņa, Anete}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Limbažos dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Šķēpa metēji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>89bdidh9emihqk09kxo737t711vu653</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Renamed user c1e176998e781c5ba60aa4dfe1735f6d</title>
    <ns>3</ns>
    <id>359902</id>
    <revision>
      <id>4518416</id>
      <parentid>2913772</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T10:41:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Deepfriedokra</username>
        <id>95076</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Deepfriedokra pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Eestlane321]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user c1e176998e781c5ba60aa4dfe1735f6d]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Eestlane321|Eestlane321]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Renamed user c1e176998e781c5ba60aa4dfe1735f6d|Renamed user c1e176998e781c5ba60aa4dfe1735f6d]]&quot;</comment>
      <origin>2729041</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="klx70n2pxorifzi0m4zbsm7gkgfot9w" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Karl Pikner}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2017. gada 28. augusts, plkst. 20.54 (EEST)</text>
      <sha1>klx70n2pxorifzi0m4zbsm7gkgfot9w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zvaigžņu ceļš (seriāls)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>364701</id>
    <revision>
      <id>4518404</id>
      <parentid>4342888</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T09:12:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518404</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4649" sha1="e8l4zxynuwyl62ee5xuk4edzx0ch2c6" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Zvaigžņu ceļš
| show_name_2 = ''Star Trek''
| bgcolour = 
| color text = 
| image = Star Trek TOS Logo.svg
| caption = 
| genre = [[Zinātniskā fantastika]]
| format = 
| creator = [[Džīns Rodenberijs]]
| developer = 
| writer = 
| director = 
| creative_director = 
| presenter = 
| starring = * [[Viljams Šetners]]
* [[Leonards Nīmojs]]
* [[Deforests Kelijs]]
* [[Džeimss Dohans]]
* [[Nišela Nikolsa]]
* [[Džordžs Takei]]
* [[Valters Koenigs]]
* [[Madžels Barets]]
* [[Greisa Lī Vitnija]]
| judges = 
| voices = 
| narrated = 
| theme_music_composer = 
| opentheme = 
| endtheme = 
| composer = 
| country = {{vieta|ASV}}
| language = [[angļu valoda|angļu]]
| num_seasons = 3
| num_episodes = 79
| list_episodes = 
| executive_producer = 
| producer = 
| editor = 
| location = 
| cinematography = 
| camera = 
| runtime = 50 minūtes&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.imdb.com/title/tt0060028 |title=Star Trek |publisher=[[imdb.com]] |accessdate=July 19, 2010}}&lt;/ref&gt;
| company = * ''[[Desilu Productions]]'' (1966–67)
* ''[[Paramount Television]]'' (1968–69)
| distributor = ''[[CBS Television Distribution]]''&lt;ref&gt;&quot;Star Trek: The Original Series&quot;.    CBS.com.     http://www.cbs.com/shows/star_trek/&lt;/ref&gt;
| channel = [[NBC]]&lt;ref&gt;&quot;Star Trek (1966) - Original Series&quot;.    YouTube: TheSciFiSpot.     9 December 2010.     https://m.youtube.com/watch?v=Z7TSv4Bgzkk&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Variety Staff.  &quot;NBC Buys 'Star Trek' Sci-Fi Series.    Variety.    11 March 1966.     http://variety.com/1966/tv/news/nbc-buys-star-trek-sci-fi-series-1201342591/&lt;/ref&gt;
| picture_format = * [[480i]] (4:3 [[SDTV]])
* [[1080p]] (4:3 [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) &lt;small&gt;(2006. gada restaurācija)&lt;/small&gt;
| audio_format = * ''Monaural''
* ''[[Dolby Digital]]'' [[5.1]] &lt;small&gt;(2006. gada restaurācija)&lt;/small&gt;
* ''[[DTS-HD Master Audio]]'' [[7.1]] &lt;small&gt;(2009. gada [[Blu-ray]])&lt;/small&gt;
| first_run = {{dat|1966|9|8|N|bez}} — {{dat|1969|6|3|N|bez}}
| first_aired = 
| last_aired = 
| status = 
| channel_LV = 
| preceded_by = 
| followed_by = ''[[Star Trek: The Next Generation]]''
| related = 
| website = http://www.startrek.com/
| production_website = 
}}
'''&quot;Zvaigžņu ceļš&quot;''' ({{val|en|Star Trek}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] televīzijas seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[NBC]] no 1966. gada līdz 1969. gadam. Seriālam ir trīs sezonas, kopumā ir iznākušas 79 sērijas. Seriāla autors ir [[Džīns Rodenberijs]]. Galvenās lomas atveido [[Viljams Šetners]] un [[Leonards Nīmojs]]. Šis seriāls aizsāka franšīzi &quot;[[Zvaigžņu ceļš]]&quot;. Pēc turpinājumu izdošanas sākotnējais televīzijas seriāls tika pārsaukts par '''&quot;Zvaigžņu ceļš: Oriģinālais seriāls&quot;''' ({{val|en|Star Trek: The Original Series}}, saīsinājumā '''&quot;TOS&quot;''').
[[Attēls:Star trek title letters.jpg|thumb|3. sezonas tituluzraksts (bez zvaigznēm)]]
Pirmizrādes laikā seriāls neieguva vērā ņemamu popularitāti, taču vēlāk, atkārtojot to ASV televīzijas kanālos, tas ieguva ļoti plašu fanu pulku, kā arī ietekmēja [[kosmoss|kosmosa]] apguves attēlojumu kinomākslā. Pēc seriāla pārtraukšanas 1969. gadā tika uzņemti vairāki turpinājumi, [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājumi]], kā arī pilnmetrāžas filmas.

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sezona
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sērijas
! style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; colspan=&quot;2&quot; | Oriģinālā pārraide
|-
! Sezonas sākums
! Sezonas beigas
|-
| '''Pilotsērijas'''
| 2
|colspan=&quot;2&quot;| {{dat|1988|10|4|N|bez}}
|-
| '''1'''
| 29
| {{dat|1966|9|8|N|bez}}
| {{dat|1967|4|13|N|bez}}
|-
| '''2'''
| 26
| {{dat|1967|9|15|N|bez}}
| {{dat|1968|3|29|N|bez}}
|-
| '''3'''
| 24
| {{dat|1968|9|20|N|bez}}
| {{dat|1969|6|3|N|bez}}
|}

== Sižets ==
Seriāla notikumi risinās 23. gadsimtā. Kapteinis Džeimss Kērks (atveido Viljams Šetners) vada kosmosa kuģi ''USS Enterprise (NCC-1701)'' izpētes ekspedīcijā. Komanda pēta dažādas [[ārpuszemes dzīvība]]s, bet nereti iesaistās arī politiskos konfliktos. Seriāla vēlākās sērijās tēli ceļo arī laikā un nonāk citos [[visums|visumos]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{filmu ārējās saites}}


{{TV-aizmetnis}}
{{Zvaigžņu ceļš}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zvaigžņu ceļš]]
[[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss]]</text>
      <sha1>e8l4zxynuwyl62ee5xuk4edzx0ch2c6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sesile Oserno</title>
    <ns>0</ns>
    <id>370739</id>
    <revision>
      <id>4518206</id>
      <parentid>4398498</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:13:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Wikimarc1</username>
        <id>149929</id>
      </contributor>
      <origin>4518206</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3157" sha1="67so5xhx4m3kaxb7w6bvzpudezpp62h" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Sesile Oserno
|     vārds_orig = ''Cécile Haussernot''
|         attēls = Cecile Haussernot in 2020.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Sesile Oserno 2016. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1998
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 22
|       dz_vieta = {{vieta|Francija|Dižona}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{FRA}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Sesile Oserno''' ({{val|fr|Cécile Haussernot}}; dzimusi {{dat|1998|10|22}} [[Dižona|Dižonā]]) ir [[Francija]]s [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] [[šahs|šahā]] (2017).

== Biogrāfija ==
Četras reizes uzvarējusi Francijas jauniešu šaha čempionātos dažādās vecuma grupās: 2006. gadā U8 meiteņu grupā, 2007. gadā U10 meiteņu grupā, 2011. gadā U14 meiteņu grupā un 2013. gadā U16 meiteņu grupā. 2009. gadā bijusi otrā U16 meiteņu grupā, bet 2010. gadā ieņēmusi trešo vietu U12 zēnu grupā.

Vairākkārt pārstāvējusi Franciju Eiropas un Pasaules jauniešu šaha čempionātos. Divas reizes uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātos meitenēm]]: 2007. gadā U10 vecuma grupā&lt;ref&gt;[http://www.echecs.com/actualites/actualites-cecile-haussernot-championne-d-europe-des-moins-de-12-ans-1841.html Cécile Haussernot : Championne d’Europe des moins de 12 ans!]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un 2009. gadā U12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=4166 |title=New record for the European Youth Chess Championships |access-date={{dat|2017|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121109103436/http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=4166 |archivedate={{dat|2012|11|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2010. gadā izcīnījusi bronzas medaļu U12 vecuma grupā. Pasaules jauniešu šaha čempionātos labāko rezultātu sasniegusi 2008. gadā U10 vecuma grupā meitenēm, kad izcīnījusi 4. vietu.

2017. gadā izcīnījusi otro vietu Francijas sieviešu šaha čempionātā (uzvarējusi [[Sofija Miljē]]).&lt;ref&gt;[https://ratings.fide.com/view_source.phtml?code=162050 Championnat de France 2017 - National Feminin]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2017. gadā Oserno piešķīra starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=601632&amp;title=WIM&amp;pb=50 |title=Title Applications (WIM):  Haussernot, Cecile |access-date={{dat|2017|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241226191117/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=601632&amp;title=WIM&amp;pb=50 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 601632 | chessgames = 124670 | 365chess = Cecile_Haussernot }}

{{DEFAULTSORT:Oserno, Sesile}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kotdorā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas šahisti]]</text>
      <sha1>67so5xhx4m3kaxb7w6bvzpudezpp62h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518209</id>
      <parentid>4518206</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:13:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Wikimarc1</username>
        <id>149929</id>
      </contributor>
      <origin>4518209</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3157" sha1="6futydkhy1dw5zs4291zozsaiqlwfsf" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Sesile Oserno
|     vārds_orig = ''Cécile Haussernot''
|         attēls = Cecile Haussernot in 2020.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Sesile Oserno 2020. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1998
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 22
|       dz_vieta = {{vieta|Francija|Dižona}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{FRA}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Sesile Oserno''' ({{val|fr|Cécile Haussernot}}; dzimusi {{dat|1998|10|22}} [[Dižona|Dižonā]]) ir [[Francija]]s [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] [[šahs|šahā]] (2017).

== Biogrāfija ==
Četras reizes uzvarējusi Francijas jauniešu šaha čempionātos dažādās vecuma grupās: 2006. gadā U8 meiteņu grupā, 2007. gadā U10 meiteņu grupā, 2011. gadā U14 meiteņu grupā un 2013. gadā U16 meiteņu grupā. 2009. gadā bijusi otrā U16 meiteņu grupā, bet 2010. gadā ieņēmusi trešo vietu U12 zēnu grupā.

Vairākkārt pārstāvējusi Franciju Eiropas un Pasaules jauniešu šaha čempionātos. Divas reizes uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātos meitenēm]]: 2007. gadā U10 vecuma grupā&lt;ref&gt;[http://www.echecs.com/actualites/actualites-cecile-haussernot-championne-d-europe-des-moins-de-12-ans-1841.html Cécile Haussernot : Championne d’Europe des moins de 12 ans!]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; un 2009. gadā U12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=4166 |title=New record for the European Youth Chess Championships |access-date={{dat|2017|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121109103436/http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=4166 |archivedate={{dat|2012|11|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2010. gadā izcīnījusi bronzas medaļu U12 vecuma grupā. Pasaules jauniešu šaha čempionātos labāko rezultātu sasniegusi 2008. gadā U10 vecuma grupā meitenēm, kad izcīnījusi 4. vietu.

2017. gadā izcīnījusi otro vietu Francijas sieviešu šaha čempionātā (uzvarējusi [[Sofija Miljē]]).&lt;ref&gt;[https://ratings.fide.com/view_source.phtml?code=162050 Championnat de France 2017 - National Feminin]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2017. gadā Oserno piešķīra starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=601632&amp;title=WIM&amp;pb=50 |title=Title Applications (WIM):  Haussernot, Cecile |access-date={{dat|2017|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241226191117/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=601632&amp;title=WIM&amp;pb=50 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 601632 | chessgames = 124670 | 365chess = Cecile_Haussernot }}

{{DEFAULTSORT:Oserno, Sesile}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kotdorā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas šahisti]]</text>
      <sha1>6futydkhy1dw5zs4291zozsaiqlwfsf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Beilijs Raits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>378339</id>
    <revision>
      <id>4518044</id>
      <parentid>4239652</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:45:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518044</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2451" sha1="338muc9t8gxh5m7ktyezl4zrf3gvblo" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Beilijs Raits
| image = Bailey Wright.jpg
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|7|28}}
| birth_place = {{vieta|Austrālija|Viktorija (Austrālija)}}
| height = 184
| currentclub = {{flaga|Singapūra}} ''[[Lion City Sailors FC|Lion City Sailors]]''
| clubnumber = 26
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| youthyears1 = 2009—2010
| youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Prestonas „North End”]]
| years1 = 2010—2017
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} ''[[Preston North End F.C.|Preston North End]]''
| caps1 = 179
| goals1 = 8
| years2 = 2017—2020
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} ''[[Bristol City F.C.]]''
| caps2 = 72
| goals2 = 1
| nationalyears1 = 2008—2009
| nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U17
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2014—2023
| nationalteam2 = {{fb|AUS}}
| nationalcaps2 = 29
| nationalgoals2 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| caps3 = 5
| caps4 = 102
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''
| goals3 = 0
| goals4 = 4
| years3 = 2020
| years4 = 2020—2023
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} ''[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]''
| years5 = 2023
| caps5 = 7
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Singapūra}} ''[[Lion City Sailors FC|Lion City Sailors]]''
| years6 = 2023—
| caps6 = 49
| goals6 = 11
}}

'''Beilijs Raits''' ({{val|en|Bailey Wright}}; dzimis {{dat|1992|7|28}}) ir [[Austrālija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Austrālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Singapūras komandas [[Lion City Sailors FC|''Lion City Sailors'']] rindās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Austrālijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Raits, Beilijs}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Melburnā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Bristol City FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Preston North End F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Rotherham United F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>338muc9t8gxh5m7ktyezl4zrf3gvblo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raians Makgovans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>378340</id>
    <revision>
      <id>4518030</id>
      <parentid>4239650</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:24:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518030</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3719" sha1="bunv20m26vt3vj239q4rm52pgi45ezq" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Raians Makgovans
| image = Chile VS. Australia 4) (cropped).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|8|15}}
| birth_place = {{vieta|Austrālija|Adelaida}}
| height = 191
| currentclub = {{flaga|Skotija}} [[Livingston FC|Livingston]]
| clubnumber = 5
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| youthyears1 = 2006—2008
| youthclubs1 = {{flaga|Austrālija}} Heart of Midlothian F.C. Under-20s and Academy
| years1 = 2006
| clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Para Hills Knights SC]]
| caps1 = 10
| goals1 = 1
| years2 = 2008—2013
| clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Edinburgas &quot;Hearts&quot;]]
| caps2 = 57
| goals2 = 2
| years3 = 2009—2010
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Ayr United]]
| caps3 = 28
| goals3 = 1
| years4 = 2011
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Partick Thistle]]
| caps4 = 8
| goals4 = 0
| years5 = 2013—2014
| clubs5 = {{flaga|Ķīna}} [[Taišanas „Shandong Luneng”]]
| caps5 = 46
| goals5 = 2
| years6 = 2015—2016
| clubs6 = {{flaga|Skotija}} [[Dandī „United”]]
| caps6 = 34
| goals6 = 1
| years7 = 2016
| clubs7 = {{flaga|Ķīna}} [[Henan Jianye]]
| caps7 = 28
| goals7 = 2
| years8 = 2017
| clubs8 = {{flaga|Ķīna}} [[Guizhou Zhicheng]]
| caps8 = 12
| goals8 = 0
| years9 = 2017—2018
| clubs9 = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} [[Al Sharjah]]
| caps9 = 10
| goals9 = 0
| years10 = 2018—2019
| clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Bradford City A.F.C.]]
| caps10 = 26
| goals10 = 1
| nationalyears1 = 2005—2006
| nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U17
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2007—2009
| nationalteam2 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U20
| nationalcaps2 = 21
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2011—2012
| nationalteam3 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U23
| nationalcaps3 = 3
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2012—2021
| nationalteam4 = {{fb|AUS}}
| nationalcaps4 = 22
| nationalgoals4 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| caption = 
| caps11 = 15
| caps12 = 50
| clubs11 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Dundee F.C.|Dundee]]
| clubs12 = {{flaga|Austrālija}} [[Sydney FC]]
| goals11 = 0
| goals12 = 1
| years11 = 2019
| years12 = 2019—2021
| clubs13 = {{flaga|Kuveita}} [[Kuwait SC|Kuwait]]
| years13 = 2021—2022
| caps13 = 15
| goals13 = 1
| clubs14 = {{flaga|Skotija}} [[St Johnstone F.C.|St Johnstone]]
| years14 = 2022—2024
| caps14 = 57
| goals14 = 2
| clubs15 = {{flaga|Skotija}} [[Livingston FC|Livingston]]
| years15 = 2024—
| caps15 = 62
| goals15 = 0
}}

'''Raians Makgovans''' (dzimis {{dat|1989|8|15}}) ir [[Austrālija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Austrālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē [[Skotijas futbola čempionāts|Skotijas čempionāta]] kluba [[Livingston FC|Livingston]] sastāvā.

== Sasnieugmi ==
'''Dundee'''

* [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2011—12

'''Sydney FC'''

* [[Austrālijas A līga]]: 2019—20

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Austrālijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2014}}

{{DEFAULTSORT:Makgovans, Raians}}

[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Adelaidē dzimušie]]
[[Kategorija:Bradford City AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Dundee United FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Ayr United FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Dundee FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Partick Thistle FC spēlētāji]]
[[Kategorija:St Johnstone FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Livingston FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>bunv20m26vt3vj239q4rm52pgi45ezq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marks Milligans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>378646</id>
    <revision>
      <id>4518043</id>
      <parentid>4239651</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:44:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518043</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4202" sha1="n49nt938vnakz79jsswbc81vt91c7xh" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Marks Milligans
| image = [[Attēls:20180601 FIFA Friendly Match Czech Republic vs. Australia Mark Milligan 850 0206.jpg|220px]]
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1985|8|4}}
| birth_place = {{vieta|Austrālija|Sidneja}}
| height = 78
| currentclub = {{flaga|Austrālija}} [[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]] (galvenais treneris)
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2002
| youthclubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Australian Institute of Sport]]
| years1 = 2002—2003
| clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Gladesville Hornsby Football Association Spirit FC|Northern Spirit]]
| caps1 = 16
| goals1 = 1
| years2 = 2004
| clubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Blacktown City FC]]
| caps2 = 9
| goals2 = 5
| years3 = 2005—2008
| clubs3 = {{flaga|Austrālija}} [[Sydney FC]]
| caps3 = 42
| goals3 = 1
| years4 = 2008—2009
| clubs4 = {{flaga|Austrālija}} [[Ņūkāslas „Jets”]]
| caps4 = 11
| goals4 = 1
| years5 = 2009
| clubs5 = {{flaga|Ķīna}} [[Šanhajas „Shenhua”]]
| caps5 = 25
| goals5 = 1
| years6 = 2010—2012
| clubs6 = {{flaga|Japāna}} [[JEF United Chiba]]
| caps6 = 53
| goals6 = 3
| years7 = 2012
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Austrālija}} [[Melburnas „Victory”]]
| caps7 = 10
| goals7 = 1
| years8 = 2015—2017
| clubs8 = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} [[Bani Yas]]
| caps8 = 43
| goals8 = 5
| years9 = 2017—2018
| clubs9 = {{flaga|Austrālija}} [[Melburnas „Victory”]]
| caps9 = 14
| goals9 = 3
| years10 = 2018
| clubs10 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ahli Jeddah]]
| caps10 = 8
| goals10 = 0
| clubs11 = {{flaga|Skotija}} [[Hibernians F.C.]]
| years11 = 2018—2019
| caps11 = 28
| goals11 = 0
| nationalyears1 = 2003—2005
| nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U20
| nationalcaps1 = 11
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2006—2008
| nationalteam2 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U23
| nationalcaps2 = 25
| nationalgoals2 = 7
| nationalyears3 = 2006—2019
| nationalteam3 = {{fb|AUS}}
| nationalcaps3 = 80
| nationalgoals3 = 6
| caps12 = 30
| clubs12 = {{flaga|Anglija}} [[Southend United F.C.|Southend United]]
| goals12 = 0
| years12 = 2019—2020
| caps13 = 27
| clubs13 = {{flaga|Austrālija}} [[Macarthur FC|Macarthur]]
| goals13 = 3
| years13 = 2020—2021
| totalcaps = 379
| totalgoals = 37
| managerclubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[St George FC|St George]]
| manageryears1 = 2022
| managerclubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]
| manageryears2 = 2025—
}}

'''Marks Milligans''' (dzimis {{dat|1985|8|4}}) ir [[Austrālija]]s futbola treneris un bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Austrālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Milligans ir Austrālijas komandas ''[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]'' galvenais treneris.

Pārstāvējis [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas futbola izlasi]] [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]], [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Sasniegumi ==
'''Sydney FC'''

* [[Austrālijas A līga]]: 2005—06

'''Melbourne Victory'''

* Austrālijas A līga: 2014—15

'''Austrālija'''

* [[Āzijas kauss futbolā]]: 2015

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Austrālijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2014}}

{{DEFAULTSORT:Milligans, Marks}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Sidnejā dzimušie]]
[[Kategorija:Hibernian FC spēlētāji]]
[[Kategorija:JEF United Chiba spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Ahli Saudi FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>n49nt938vnakz79jsswbc81vt91c7xh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeimss Troisi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>378650</id>
    <revision>
      <id>4518046</id>
      <parentid>4035952</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:47:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518046</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3075" sha1="mby4bu9bab8c2ovhd34h2gliuf7nk8t" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Džeimss Troisi
| image = Chile VS. Australia (17) (cropped).jpg
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|3}}
| birth_place = {{vieta|Austrālija|Rose Park}}
| height = 176
| currentclub = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2005—2007
| youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.]]
| years1 = 2007—2008
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.]]
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| years2 = 2008—2009
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Genclerbirligi]]
| caps2 = 29
| goals2 = 6
| years3 = 2009—2012
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]]
| caps3 = 64
| goals3 = 10
| years4 = 2012—2014
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]]
| caps4 = 6
| goals4 = 0
| years5 = 2013—2014
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Austrālija}} [[Melburnas „Victory”]]
| caps5 = 29
| goals5 = 12
| years6 = 2014
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]
| caps6 = 0
| goals6 = 0
| years7 = 2014—2015
| clubs7 = {{flaga|Beļģija}} [[S.V. Zulte Waregem]]
| caps7 = 21
| goals7 = 5
| years8 = 2015
| clubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Ittihad]]
| caps8 = 8
| goals8 = 1
| years9 = 2016
| clubs9 = {{flaga|Ķīna}} [[Liaoning]]
| caps9 = 3
| goals9 = 0
| years10 = 2016—2019
| clubs10 = {{flaga|Austrālija}} [[Melburnas „Victory”]]
| caps10 = 76
| goals10 = 15
| nationalyears1 = 2007—2008
| nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U23
| nationalcaps1 = 13
| nationalgoals1 = 2
| nationalyears2 = 2008—2018
| nationalteam2 = {{fb|AUS}}
| nationalcaps2 = 37
| nationalgoals2 = 5
| caps11 = 13
| clubs11 = {{flaga|Austrālija}} [[Adelaide United FC|Adelaide United]]
| goals11 = 1
| years11 = 2019—2020
| caps12 = 41
| clubs12 = {{flaga|Austrālija}} [[Western Sydney Wanderers F.C.|Western Sydney Wanderers]]
| goals12 = 5
| years12 = 2020—2022
| clubs13 = {{flaga|Austrālija}} [[Western United FC|Western United]]
| years13 = 2022—2023
| caps13 = 18
| goals13 = 0
}}

'''Džeimss Troisi''' (dzimis {{dat|1988|7|3}}) ir [[Austrālija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Austrālijas futbola izlase]]s dalībnieks.

== Sasniegumi ==
'''Austrālija'''

* [[Āzijas kauss futbolā]]: 2015

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Austrālijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2014}}

{{DEFAULTSORT:Troisi, Džeimss}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Bergamo &quot;Atalanta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Adelaidē dzimušie]]
[[Kategorija:SV Zulte Waregem spēlētāji]]
[[Kategorija:Gençlerbirliği S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:Kayserispor spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Ittihad Club spēlētāji]]</text>
      <sha1>mby4bu9bab8c2ovhd34h2gliuf7nk8t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mails Jedinaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>379964</id>
    <revision>
      <id>4518029</id>
      <parentid>4136149</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:23:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518029</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3196" sha1="sclv8kjjc3zv3gvghj2ctcpi1rs34fj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Mails Jedinaks
| image = Mile Jedinak Antalyaspor.JPG
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1984|8|3}}
| birth_place = {{vieta|Austrālija|Camperdown}}
| height = 189
| currentclub = {{fb|AUS}} (trenera asistents)
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2001—2006
| clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Sydney United 58 FC]]
| caps1 = 84
| goals1 = 12
| years2 = 2003—2004
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Horvātija}} [[Varaždin]]
| caps2 = 0
| goals2 = 0
| years3 = 2005
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Austrālija}} [[South Coast United SC]]
| caps3 = 18
| goals3 = 7
| years4 = 2006—2009
| clubs4 = {{flaga|Austrālija}} [[Central Coast Mariners]]
| caps4 = 45
| goals4 = 8
| years5 = 2009—2011
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Genclerbirligi]]
| caps5 = 38
| goals5 = 4
| years6 = 2009—2010
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]]
| caps6 = 28
| goals6 = 5
| years7 = 2011—2016
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.]]
| caps7 = 165
| goals7 = 10
| years8 = 2016—2019
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa F.C.]]
| caps8 = 70
| goals8 = 2
| nationalyears1 = 2003
| nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U20
| nationalcaps1 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2008—2018
| nationalteam2 = {{fb|AUS}}
| nationalcaps2 = 79
| nationalgoals2 = 20
| ntupdate = 
| totalcaps = 421
| totalgoals = 39
| managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur FC|Tottenham Hotspur]] (trenera asistents)
| manageryears1 = 2023—2025
| managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] (trenera asistents)
| manageryears2 = 2025
| managerclubs3 = {{fb|AUS}} (trenera asistents)
| manageryears3 = 2026—
}}

'''Mails Jedinaks''' (dzimis {{dat|1984|8|3}}) ir [[Austrālija]]s futbola treneris un bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Austrālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Jedinaks ir Austrālijas izlases trenera asistents.

[[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas futbola izlases]] sastāvā Jedinaks ir spēlējis [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]], [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasnieugmi ==
'''Austrālija'''

* [[Āzijas kauss futbolā]]: 2015

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Crystal Palace F.C.|''Crystal Palace'']] gada labākais spēlētājs: 2012—13

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Austrālijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2014}}

{{DEFAULTSORT:Jedinaks, Mails}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sidnejā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Antalyaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Gençlerbirliği S.K. spēlētāji]]</text>
      <sha1>sclv8kjjc3zv3gvghj2ctcpi1rs34fj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Masimo Longo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>379967</id>
    <revision>
      <id>4518041</id>
      <parentid>4239648</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:42:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518041</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2898" sha1="2ntuxe6umy2k4mro4us27s4b35nfy8l" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Masimo Longo
| image = 20180601 FIFA Friendly Match Czech Republic vs. Australia Massimo Luongo 850 0218.jpg
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|9|25}}
| birth_place = {{vieta|Austrālija|Sidneja}}
| height = 176
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Millwall F.C.|Millwall]]
| clubnumber = 21
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2011
| youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.]]
| years1 = 2011—2013
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.]]
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| years2 = 2012
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.]]
| caps2 = 9
| goals2 = 0
| years3 = 2013
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Swindon Town F.C.|Swindon Town]]
| caps3 = 7
| goals3 = 1
| years4 = 2013
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Swindon Town F.C.|Swindon Town]]
| caps4 = 5
| goals4 = 2
| years5 = 2013—2015
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Swindon Town F.C.|Swindon Town]]
| caps5 = 76
| goals5 = 10
| years6 = 2015—2019
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers F.C.]]
| caps6 = 145
| goals6 = 10
| nationalyears1 = 2014—2024
| nationalteam1 = {{fb|AUS}}
| nationalcaps1 = 45
| nationalgoals1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| caps7 = 64
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Šefīldas &quot;Wednesday&quot;]]
| goals7 = 4
| years7 = 2019—2022
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]
| years8 = 2022—2023
| caps8 = 0
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]
| years9 = 2023—2025
| caps9 = 69
| goals9 = 5
| clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Millwall F.C.|Millwall]]
| years10 = 2025—
| caps10 = 9
| goals10 = 0
}}

'''Masimo Longo''' (dzimis {{dat|1992|9|25}}) ir [[Austrālija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Austrālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] kluba ''[[Millwall F.C.|Millwall]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Austrālija'''

* [[Āzijas kauss futbolā]]: 2015

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Austrālijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2014}}

{{DEFAULTSORT:Longo, Massimo}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sidnejā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Queens Park Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sheffield Wednesday F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Swindon Town F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Millwall F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>2ntuxe6umy2k4mro4us27s4b35nfy8l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tomi Juričs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>380031</id>
    <revision>
      <id>4518032</id>
      <parentid>4239642</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:26:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518032</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3167" sha1="5vouoopk7ksqd4tc0058a65d56bsb5w" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Tomi Juričs
| image = Tomi Jurić.jpg
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|7|22}}
| birth_place = {{vieta|Austrālija|Sidneja}}
| height = 191
| currentclub = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]
| clubnumber = 11
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 2009—2010
| youthclubs1 = {{flaga|Horvātija}} NK Croatia Sesvete
| years1 = 2010—2011
| clubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Croatia Sesvete]]
| caps1 = 24
| goals1 = 12
| years2 = 2011—2012
| clubs2 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Lokomotiva]]
| caps2 = 14
| goals2 = 3
| years3 = 2012—2013
| clubs3 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Inter Zaprešić]]
| caps3 = 12
| goals3 = 1
| years4 = 2013
| clubs4 = {{flaga|Austrālija}} [[Adelaidas „United”]]
| caps4 = 7
| goals4 = 2
| years5 = 2013—2015
| clubs5 = {{flaga|Austrālija}} [[Rietumsidnejas „Wanderers”]]
| caps5 = 34
| goals5 = 12
| years6 = 2015—2016
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[Roda JC]]
| caps6 = 17
| goals6 = 4
| years7 = 2016—2019
| clubs7 = {{flaga|Šveice}} [[FC Luzern]]
| caps7 = 64
| goals7 = 15
| nationalyears1 = 2013—2018
| nationalteam1 = {{fb|AUS}}
| nationalcaps1 = 41
| nationalgoals1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| caps8 = 10
| caps9 = 18
| clubs8 = {{flaga|Bulgārija}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]
| clubs9 = {{flaga|Austrālija}} [[Adelaidas „United”]]
| goals8 = 1
| goals9 = 9
| years8 = 2019—2020
| years9 = 2020—2021
| clubs10 = {{flaga|Austrālija}} [[Macarthur FC|Macarthur]]
| years10 = 2021—2022
| caps10 = 8
| goals10 = 1
| clubs11 = {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne Victory FC|Melbourne Victory]]
| years11 = 2022—2023
| caps11 = 6
| goals11 = 1
| clubs12 = {{flaga|Indija}} [[NorthEast United FC|NorthEast United]]
| years12 = 2024
| caps12 = 6
| goals12 = 5
| clubs13 = {{flaga|Slovēnija}} [[FC Koper|Koper]]
| years13 = 2024—2026
| caps13 = 29
| goals13 = 13
| clubs14 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]
| years14 = 2026—
| goals14 = 4
| caps14 = 6
}}

'''Tomi Juričs''' (dzimis {{dat|1991|7|22}}) ir [[Austrālija]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Austrālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Juričs spēlē [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]]s komandā ''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]''.

== Sasniegumi ==
'''Western Sydney Wanderers'''

* [[AFC Čempionu līga]]: 2014

'''Austrālija'''

* [[Āzijas kauss futbolā]]: 2015

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{īss-aizmetnis}}
{{Austrālijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Jurič, Tomi}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sidnejā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:NK Inter Zaprešić spēlētāji]]
[[Kategorija:NK Lokomotiva spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Luzern spēlētāji]]
[[Kategorija:Sofijas CSKA spēlētāji]]
[[Kategorija:HŠK Zrinjski Mostar spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>5vouoopk7ksqd4tc0058a65d56bsb5w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kremļa sienas nekropole</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396579</id>
    <revision>
      <id>4518201</id>
      <parentid>3986526</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:09:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518201</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6365" sha1="cq14ca4ujmj1qmsbbzklso2w9o21n6r" xml:space="preserve">{{Pieminekļa infokaste
|monument_name = Kremļa sienas nekropole
|native_name   = ''Некрополь у Кремлёвской стены''
|image         = Russia-Moscow-Graves near and in Kremlin Wall.jpg
|caption       = Kremļa sienas nekropole
|map_image     = Maskavas centrs#Maskava#Krievija
|map_text      = 
|map_width     = 
|latd  = 55.753611
|longd = 37.619722
|location      = {{vieta|Krievija|Maskava|Sarkanais laukums}}
|designer      = 
|type          = [[kapsēta]]
|material      = 
|length        = 
|width         = 
|height        = 
|begin         = 1917
|complete      = 1987
|open          = 
|dedicated_to  = 
|extra         = 
{{Designation list
|embed=yes
| designation1 = WHS
| designation1_date = 1990 &lt;small&gt;(14. sesija)&lt;/small&gt;
| designation1_offname =  Maskavas kremlis un Sarkanais laukums
| designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/545 545]
| designation1_criteria = i, ii, iv, vi
| designation1_type = Kultūra
| designation1_free1name =Valsts
| designation1_free1value ={{RUS}}
| designation1_free2name = Platība
| designation1_free2value = 42,1 ha
}}
}}
&lt;mapframe text=&quot;Kremļa sienas nekropole&quot; width=260 height=260 zoom=16 &gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q1130019&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;

'''Kremļa sienas nekropole''' ({{val|ru|Некрополь у Кремлёвской стены}}) atrodas [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]. Nekropoles centrā atrodas [[Ļeņina mauzolejs]].

Pirmos tur apbedīja [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijā]] kritušos 240 cilvēkus. Pēc 1921. gada nekropolē apbedīti tika ievērojami politiķi, militāristi, kosmonauti, zinātnieki. Pēdējo 1985. gadā tur apglabāja [[Konstantīns Čerņenko|Konstantīnu Čerņenko]]. 1974. gadā iekļauts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.

== Vēsture ==
Kremļa sienas nekropole izveidojās pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]]. 1917. gada novembrī pie [[Maskavas Kremlis|Maskavas Kremļa]] sienas [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]] tika izveidoti masu kapi, kuros apbedīja revolucionāro kauju laikā Maskavā kritušos. Tur tika apglabāti aptuveni 240 cilvēki, un šie apbedījumi kļuva par aizsākumu vēlākajai nekropolei.

Turpmākajos gados Kremļa sienas apkārtne pakāpeniski kļuva par vienu no nozīmīgākajām [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] valsts un partijas darbinieku apbedījumu vietām. Nekropolē tika apbedīti ievērojami [[boļševiki]], militārie komandieri, valsts darbinieki, zinātnieki un citi padomju režīma pārstāvji. Daļa personu tika apbedītas individuālos kapos pie Kremļa sienas, bet citu kremētās mirstīgās atliekas tika ievietotas urnās pašā sienā.

1924. gadā pēc [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] nāves Sarkanajā laukumā tika uzcelts [[Ļeņina mauzolejs]], kas kļuva par nekropoles centrālo arhitektonisko objektu. Vēlāk līdzās mauzolejam tika apbedīti arī vairāki augstākie PSRS vadītāji, tostarp [[Josifs Staļins]], [[Jakovs Sverdlovs]], [[Mihails Kaļiņins]], [[Kliments Vorošilovs]], [[Semjons Budjonnijs]], [[Leonīds Brežņevs]], [[Jurijs Andropovs]] un [[Konstantīns Čerņenko]].

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] nekropolē turpināja apbedīt personas ar īpašiem nopelniem Padomju Savienības labā. Kremļa sienā tika ievietotas arī vairāku ievērojamu kosmonautu, militārpersonu un zinātnieku urnas, tostarp [[Jurijs Gagarins|Jurija Gagarina]] mirstīgās atliekas.

Pēc Staļina nāves 1953. gadā viņa ķermenis sākotnēji tika novietots Ļeņina mauzolejā. [[Destalinizācija|Destalinizācijas]] laikā 1961. gadā Staļina mirstīgās atliekas no mauzoleja iznesa un pārapbedīja individuālā kapā pie Kremļa sienas.

Pēdējais individuālais apbedījums Kremļa sienas nekropolē notika 1985. gadā, kad tur tika apglabāts PSRS vadītājs [[Konstantīns Čerņenko]]. Kopš tā laika jauni apbedījumi nekropolē nav veikti.

1974. gadā Kremļa sienas nekropole tika iekļauta valsts aizsargājamo vēstures un kultūras pieminekļu sarakstā. Mūsdienās tā saglabājusies kā viens no nozīmīgākajiem padomju laikmeta memoriālajiem kompleksiem Maskavā.

== Literatūra ==
* {{cite book | author=Brooke, Caroline | title=Moscow: a cultural history | url=https://books.google.com/books?id=ZjRR2Jlg5aEC&amp;q=Red+Square+history&amp;pg=PA34 | year=2006 | publisher=[[Oxford University]] Press US | isbn=0195309510 | id= }}
* {{cite book | author=Burgess, Colin | author-link=Colin Burgess (author) | title=Fallen Astronauts: Heroes who Died Reaching for the Moon | url=https://books.google.com/books?id=iJ8WwRBNgk0C | publisher=[[University of Nebraska]] | year=2003 | isbn=0803262124 | id= |display-authors=etal}}
* {{cite book | author=Colton, Timothy J. | title=Moscow: Governing the Socialist Metropolis | url=https://books.google.com/books?id=lXM2H6tWHskC | publisher=[[Harvard University]] | year=1998 | isbn=0674587499 | id= }}
* {{cite book | url=https://books.google.com/books?id=UwkmiGq2ar4C&amp;q=kremlin+grave&amp;pg=PA41 | author=Corney, Frederick C. | title=Telling October: memory and the making of the Bolshevik Revolution | year=2004 | publisher=[[Cornell University]] | isbn=0801489318 | id= }}
* {{cite book | url=http://militera.lib.ru/db/kamanin_np/index.html | author=Kamanin, Nikolay | language=ru | title=Skryty Kosmos (Скрытый Космос) | year=1997 | publisher=Moscow: Infortext | author-link=Nikolai Kamanin }}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://necropolis.tass.ru/ Погребённые великаны. 100 лет некрополю у Кремлёвской стены.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220123030642/http://necropolis.tass.ru/ |date={{dat|2022|01|23||bez}} }} Проект [[ТАСС]]. 2017
* [https://web.archive.org/web/20120924012303/http://memorial.ppolk.ru/svedeniya-o-pokhoronennykh-na-krasnoj-ploshchadi-v-kremlevskoj-stene-ot-senatskoj-bashni-v-storonu-nikolskoj-bashni.html Сведения о похороненных на у Кремлёвской стены]

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Krievija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā]]
[[Kategorija:Maskava]]
[[Kategorija:Kapsētas]]</text>
      <sha1>cq14ca4ujmj1qmsbbzklso2w9o21n6r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396862</id>
    <revision>
      <id>4518025</id>
      <parentid>4405192</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:17:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Euwed</username>
        <id>129809</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Euwed pārvietoja lapu [[Radio Brīvā Eiropa]] uz [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]], pārrakstot pāradresācijas lapu: article naming consistency across wiki</comment>
      <origin>4405192</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6324" sha1="09ulkkfmhtb9y2zlvjgoh0bb1jt0dk7" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name                = Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība
| full_name           = 
| logo                = RFERL primary brandmark.svg
| logo_caption        = 
| image               = 
| caption             = 
| map                 = 
| abbreviation        = RFE/RL
| nickname            = 
| named_after         = 
| motto               = 
| formation           = {{ubl|1949. gadā (Radio Brīvā Eiropa)|1953. gadā (Radio Brīvība)|{{nobr|1976. gadā (abas apvienojušās)}}}}
| founder             = 
| founding_location   = 
| type                = [[bezpeļņas organizācija]]
| status              = 
| purpose             = 
| professional_title  = 
| headquarters        = {{vieta|Čehija|Prāga}}
| location_city       = 
| location_country    = 
| coordinates         = 
| origins             = 
| region_served       = 
| products            = 
| services            = 
| methods             = 
| fields              = 
| membership          = 
| membership_year     = 
| language            = 
| owner               = ''[[U.S. Agency for Global Media]]''
| sec_gen             = 
| leader_title        = Prezidents un izpilddirektors
| leader_name         = [[Džeimijs Flajs]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.usagm.gov/2021/02/04/rfe-rl-welcomes-back-jamie-fly-as-president/|title=RFE/RL welcomes back Jamie Fly as president|website=USAGM}}&lt;/ref&gt;
| leader_title2       = Viceprezidents un finanšu direktors (kasieris)
| leader_name2        = Marks Kontoss&lt;ref name=&quot;about-us&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://pressroom.rferl.org/about-rfe-rl/|title=About RFE/RL|website=Radio Free Europe/Radio Liberty}}&lt;/ref&gt;
| board_of_directors  = 
| key_people          = 
| main_organ          = 
| parent_organization = 
| subsidiaries        = 
| secessions          = 
| affiliations        = 
| budget              = $124 300 000&lt;ref name=&quot;about-us&quot;/&gt;
| budget_year         = 2021
| revenue             = 
| revenue_year        = 
| disbursements       = 
| expenses            = 
| expenses_year       = 
| endowment           = 
| endowment_year      = 
| funding             = 
| staff               = &gt;700&lt;ref name=&quot;about-us&quot; /&gt;
| staff_year          = 
| volunteers          = 
| volunteers_year     = 
| students            = 
| students_year       = 
| awards              = 
| website             = https://www.rferl.org/
| remarks             = 
| formerly            = 
| footnotes           = 
| bodystyle           = 
}}

'''&quot;Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība&quot;''' ({{val|en|Radio Free Europe/Radio Liberty (RFE/RL)}}) ir [[ASV]] valdības finansēta starptautiska raidorganizācija, kas izplata ziņas un analītiskus raidījumus [[Austrumeiropa]]s, [[Centrālāzija]]s un [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] valstīs. 
Izveidota [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laika laikā 1950. gadā kā &quot;Radio Brīvā Eiropa&quot; raidīšanai uz [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstīm [[Bulgārija|Bulgāriju]], [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]], [[Polija|Poliju]], [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Ungārija|Ungāriju]]. 1953. gadā tā sāka raidīt krieviski kā &quot;Radio Brīvība&quot;, drīz vien arī [[Adigejiešu valoda|adigejiešu]], [[Avāru valoda|avāru]], [[Azeru valoda|azeru]], [[Balkāru valoda|balkāru]], [[Čečenu valoda|čečenu]], [[Gruzīnu valoda|gruzīnu]], [[Ingušu valoda|ingušu]], [[Kazahu valoda|kazahu]], [[Kirgīzu valoda|kirgīzu]], [[Osetīnu valoda|osetīnu]], [[Tadžiku valoda|tadžiku]], [[Tatāru valoda|tatāru]], [[Turkmēņu valoda|turkmēņu]] un [[Uzbeku valoda|uzbeku]] valodās, no 1954. gada [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] valodās.

[[Padomju Savienība|PSRS]] to uzskatīja par Rietumu &quot;propagandas ieroci un [[ideoloģiskā diversija|ideoloģisku diversiju]], kas grauj sociālistiskās sistēmas un padomju sabiedrības vienotību&quot;. Visā Padomju Savienības teritorijā bija izveidots īpašs radio traucētāju tīkls, kas apgrūtināja arī šīs radiostacijas klausīšanos.&lt;ref name=LVA&gt;[http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=1150 Radio Brīvā Eiropa darbības 60. gadadiena] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220303054919/http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=1150 |date={{dat|2022|03|03||bez}} }} Latvijas Valsts arhīvs&lt;/ref&gt;

== Raidījumi latviski ==
&quot;Radio Brīvība&quot; sāka regulārus raidījumus latviešu valodā 1975. gadā līdztekus raidstacijas [[Amerikas Balss|&quot;Amerikas Balss&quot;]] raidījumiem, kas latviešu valodā notika jau kopš 1951. gada. Kopš 1984. gada raidstacija latviski raidīja ar nosaukumu &quot;Radio Brīvā Eiropa&quot;. [[Perestroika]]s laikā 1988. gada 30. novembrī raidījumus pārtrauca traucēt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/23.08.2025-kalendara-nemieri-pie-brivibas-pieminekla-1987-gada-23-augusta-nenovertetais-tresas-atmodas-notikums.a610928/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi «Kalendāra nemieri» pie Brīvības pieminekļa 1987. gada 23. augustā. Nenovērtētais Trešās atmodas notikums] lsm.lv 2025. gada 23. augustā&lt;/ref&gt; 

2003. gada 31. decembrī Radio Brīvā Eiropa izbeidza savu darbību latviešu valodā.

== Krievu valodas redakcijas pārcelšana uz Rīgu ==
Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] RL/RFE bija spiesta savu darbību Krievijā pārtraukt 12. martā, dienu pēc tam, kad [[Vladimirs Putins]] parakstīja likumu, kas paredz līdz 15 gadus ilgu cietumsodu par viltus ziņām, valsts bruņoto spēku diskreditāciju un aicinājumiem ieviest sankcijas pret Krieviju. Latvijas Ārlietu ministrija informēja, ka radiostacijas Krievijas redakcija turpmāk strādās Rīgā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/radio-briva-eiropa-krievijas-redakcija-parcelas-uz-rigu|title=&quot;Radio Brīvā Eiropa&quot; Krievijas redakcija pārceļas uz Rīgu|website=satori.lv|access-date={{dat|2022|03|17||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220317200656/https://satori.lv/article/radio-briva-eiropa-krievijas-redakcija-parcelas-uz-rigu}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Radio]]
[[Kategorija:Plašsaziņas līdzekļi, kas Krievijā atzīti par ārvalstu aģentiem]]</text>
      <sha1>09ulkkfmhtb9y2zlvjgoh0bb1jt0dk7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trents Seinsberijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398080</id>
    <revision>
      <id>4518045</id>
      <parentid>4437511</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:46:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518045</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3115" sha1="lamxtibkxmpbkxf5kypk8giijbcy1z6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Trents Seinsberijs
| image = 20180601 FIFA Friendly Match Czech Republic vs. Australia Trent Sainsbury 850 0224.jpg
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|5}}
| birth_place = {{vieta|Austrālija}}
| height = 183
| currentclub = {{flaga|Austrālija}} [[Central Coast Mariners FC]]
| clubnumber = 4
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2010—2014
| clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Central Coast Mariners FC]]
| caps1 = 60
| goals1 = 1
| years2 = 2014—2016
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[PEC Zwolle]]
| caps2 = 28
| goals2 = 1
| years3 = 2016—2018
| clubs3 = {{flaga|Ķīna}} [[Jiangsu Suning F.C.]]
| caps3 = 34
| goals3 = 2
| years4 = 2017
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]
| caps4 = 1
| goals4 = 0
| years5 = 2018
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper Club Zürich]]
| caps5 = 9
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| years6 = 2018—2019
| caps6 = 6
| goals6 = 0
| nationalyears1 = 2007—2009
| nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U17
| nationalcaps1 = 12
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2009—2011
| nationalteam2 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U20
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2014—2022
| nationalteam3 = {{fb|AUS}}
| nationalcaps3 = 58
| nationalgoals3 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| caps7 = 31
| clubs7 = {{flaga|Izraēla}} [[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]
| goals7 = 2
| years7 = 2019—2020
| caps8 = 45
| clubs8 = {{flaga|Beļģija}} [[K.V. Kortrijk|Kortrijk]]
| goals8 = 6
| years8 = 2020—2022
| clubs9 = {{flaga|Katara}} [[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]
| years9 = 2022—2024
| caps9 = 39
| goals9 = 2
| clubs10 = {{flaga|Austrālija}} [[Central Coast Mariners FC]]
| years10 = 2024—
| caps10 = 16
| goals10 = 1
}}

'''Trents Seinsberijs''' ({{val|en|Trent Sainsbury}}, dzimis {{dat|1992|1|5}}) ir [[Austrālija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Austrālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē Austrālijas kluba ''[[Central Coast Mariners FC|Central Coast Mariners]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''Central Coast Mariners'''

* [[Austrālijas A līga]]: 2012—13

'''PEC Zwolle'''

* [[KNVB beker]]: 2013—14
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 2014

'''Austrālija'''

* [[Āzijas kauss futbolā]]: 2015

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Austrālijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Seinsberijs, Trents}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Grasshopper Club Zürich spēlētāji]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:Pērtā dzimušie]]
[[Kategorija:PEC Zwolle spēlētāji]]
[[Kategorija:KV Kortrijk spēlētāji]]
[[Kategorija:Haifas &quot;Maccabi&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Wakrah SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>lamxtibkxmpbkxf5kypk8giijbcy1z6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daniels Arzani</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399061</id>
    <revision>
      <id>4518016</id>
      <parentid>4239628</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:03:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518016</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3722" sha1="5xslcp9xhkc2qbbkvduf64gbcldnf5h" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Daniels Arzani
| image = Daniel Arzani training December 2023 (cropped).jpg
| caption = Daniels Arzani 2023. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|1|4}}
| birth_place = {{vieta|Irāna|Horramābāda}}
| height = 171
| currentclub = {{flaga|Ungārija}} [[Budapeštas &quot;Ferencváros&quot;|Ferencváros]]
| clubnumber = 15
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2014—2015
| clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[FFA Centre of Excellence]]
| caps1 = 20
| goals1 = 2
| years2 = 2016—2017
| clubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne City FC Reserves]]
| caps2 = 6
| goals2 = 1
| years3 = 2016—2018
| clubs3 = {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne City FC]]
| caps3 = 24
| goals3 = 2
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| years4 = 2018—2022
| caps4 = 0
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]]
| years5 = 2018—2020
| caps5 = 1
| goals5 = 0
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U17
| nationalcaps1 = 7
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2017
| nationalteam2 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U20
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2017—2021
| nationalteam3 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U23
| nationalcaps3 = 9
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2018—
| nationalteam4 = {{fb|AUS}}
| nationalcaps4 = 11
| nationalgoals4 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| caps6 = 4
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[FC Utrecht]]
| goals6 = 0
| years6 = 2020—2021
| caps7 = 6
| caps8 = 4
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Jong FC Utrecht|Jong Utrecht]]
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Dānija}} [[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]
| goals7 = 1
| goals8 = 0
| years7 = 2020—2021
| years8 = 2021
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Lommel SK|Lommel]]
| years9 = 2021—2022
| caps9 = 13
| goals9 = 1
| clubs10 = {{flaga|Austrālija}} [[Macarthur FC|Macarthur]]
| years10 = 2022—2023
| caps10 = 19
| goals10 = 1
| clubs11 = {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne Victory FC|Melbourne Victory]]
| caps11 = 60
| goals11 = 7
| years11 = 2023—2025
| clubs12 = {{flaga|Ungārija}} [[Budapeštas &quot;Ferencváros&quot;|Ferencváros]]
| years12 = 2025—
| caps12 = 3
| goals12 = 0
| clubs13 = {{īre}} {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne Victory FC|Melbourne Victory]]
| years13 = 2025—2026
| caps13 = 8
| goals13 = 1
}}

'''Daniels Arzani''' ({{val|en|Daniel Arzani}}; dzimis {{dat|1999|1|4}}) ir [[Austrālija]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Austrālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē [[Ungārijas futbola līga|Ungārijas līgas]] kluba [[Budapeštas &quot;Ferencváros&quot;]] sastāvā.

[[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas futbola izlasi]] pārstāvējis [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Austrālijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Arzani, Daniels}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Irānā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Utrecht spēlētāji]]
[[Kategorija:Aarhus Gymnastikforening spēlētāji]]
[[Kategorija:Budapeštas &quot;Ferencváros&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>5xslcp9xhkc2qbbkvduf64gbcldnf5h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dominikānas karognesēji olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>404699</id>
    <revision>
      <id>4518174</id>
      <parentid>4487272</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T19:11:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>novecojis</comment>
      <origin>4518174</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5084" sha1="qr5i03v44k5om8j1bbpcgzohtilaphn" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{Valsts infokaste spēlēs
|               NOC = DOM
|           NOCname = [[Dominikānas Republikas Olimpiskā komiteja]]
|             games = olimpiskajās spēlēs
|              year = 
|       flagcaption = 
|           oldcode = 
|           website = {{url|www.colimdo.org}}
|          location = 
|              date = 
|       competitors = 
|            sports = 
|        flagbearer = 
|              rank = 
|              gold = 
|            silver = 
|            bronze = 
|         officials = 
|       appearances = 
|    app_begin_year = 
|      app_end_year = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Dominikāna|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= |end_year= }}
| winterappearances = 
|           seealso =
}}

Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Dominikāna]]s pārstāvji un sportisti, kas [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] oficiālajās ceremonijās nesuši valsts karogu.'''&lt;ref&gt;[https://www.sports-reference.com/olympics/countries/DOM/ Dominican Republic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417093607/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/DOM/ |date={{dat|2020|04|17||bez}} }}. Olympics at Sport-Reference.com. Sports Reference LLC. Accessed 25 October 2011.&lt;/ref&gt;

Dominikāna līdz šim ir piedalījusies tikai [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] (kopš [[1964]]. gada).

== Vasaras olimpiskās spēles ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot;| Spēles !! rowspan=&quot;16&quot; style=&quot;font-size:0.2em; line-height:1px;;&quot;| &amp;nbsp; !! colspan=&quot;2&quot;| Atklāšanas ceremonija !! rowspan=&quot;16&quot; style=&quot;font-size:0.2em; line-height:1px;;&quot;| &amp;nbsp; !! colspan=&quot;2&quot;| Noslēguma ceremonija
|-
! Sportists !! Sporta veids !! Sportists !! Sporta veids
|-
|align=left| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || [[Luguelins Santoss]] || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Lusitio Piē]] || {{osv|Tekvondo|2016|Vasaras|image=yes}}
|-
|align=left| {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || [[Gabriels Mersedess]] || {{osv|Tekvondo|2012|Vasaras|image=yes}} || [[Felikss Sančess]] || {{osv|Vieglatlētika|2012|Vasaras|image=yes}}
|-
|align=left| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || [[Felikss Sančess]] || {{osv|Vieglatlētika|2008|Vasaras|image=yes}} || [[Felikss Diass]] || {{osv|Bokss|2008|Vasaras|image=yes}}
|-
|align=left| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || [[Felikss Sančess]] || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}} || [[Felikss Sančess]] || {{osv|Vieglatlētika|2004|Vasaras|image=yes}}
|-
|align=left| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || [[Vanda Riho]] || {{osv|Svarcelšana|2000|Vasaras|image=yes}} || ||
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || [[Hoans Gusmans]] || {{osv|Bokss|1996|Vasaras|image=yes}} || ||
|-
|align=left| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || [[Altagrasija Kontrerass]] || {{osv|Džudo|1992|Vasaras|image=yes}} || ||
|-
|align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || [[Huans Nunjess]] || {{osv|Vieglatlētika|1988|Vasaras|image=yes}} || ||
|-
|align=left| {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || [[Pedro Nolasko]] || {{osv|Bokss|1984|Vasaras|image=yes}} || ||
|-
|align=left| {{flaga|PSRS}} [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980 Maskava]] || || || ||
|-
|align=left| {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || || || ||
|-
|align=left| {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || || || ||
|-
|align=left| {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || || || ||
|-
|align=left| {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || [[Alberto Torress]] || {{osv|Vieglatlētika|1964|Vasaras|image=yes}} || ||
|}

== Skatīt arī ==
* [[Dominikāna olimpiskajās spēlēs]]
* [[Dominikānas olimpisko medaļnieku uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{tīmekļa atsauce |title=Dominican Republic |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/dominican-republic }}
* {{tīmekļa atsauce |title=Dominican Republic |publisher=Sports-Reference.com |url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/DOM |access-date={{dat|2018|08|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417093607/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/DOM/ |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417093607/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/DOM/ |date={{dat|2020|04|17||bez}} }}

{{Dominikāna olimpiskajās spēlēs}}
{{Karognesēji olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Dominikāna olimpiskajās spēlēs|Karognesēji]]
[[Kategorija:Olimpisko karognesēju uzskaitījumi pēc valsts]]</text>
      <sha1>qr5i03v44k5om8j1bbpcgzohtilaphn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marko Arnautovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>405755</id>
    <revision>
      <id>4518048</id>
      <parentid>4482175</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:49:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518048</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5130" sha1="sdx06i07w83ladzxl8euhvpy3tio5tj" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = 
| playername = Marko Arnautovičs
| image = [[Attēls:20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Marko Arnautović 850 1633.jpg|220px]]
| caption = Arnautovičs 2018. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|4|19}}
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| height = 192
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]
| clubnumber = 7
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]]
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| years1 = 2006—2010
| caps1 = 44
| goals1 = 12
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} {{īre}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]
| years2 = 2009—2010
| caps2 = 3
| goals2 = 0
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| years3 = 2010—2013
| caps3 = 72
| goals3 = 14
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Stoke City F.C.|Stoke City]]
| years4 = 2013—2017
| caps4 = 125
| goals4 = 22
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| years5 = 2017—2019
| caps5 = 59
| goals5 = 21
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrija U18
| nationalyears1 = 2006
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrija U19
| nationalyears2 = 2007
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Austrija}} Austrija U21
| nationalyears3 = 2007—2010
| nationalcaps3 = 5
| nationalgoals3 = 3
| nationalteam4 = {{fb|AUT}}
| nationalyears4 = 2008—2026
| nationalcaps4 = 137
| nationalgoals4 = 49
| caps6 = 33
| clubs6 = {{flaga|Ķīna}} [[Shanghai SIPG]]
| goals6 = 19
| years6 = 2019—2021
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]]
| years7 = 2021—2024
| goals7 = 24
| caps7 = 54
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]]
| years8 = 2023—2024
| caps8 = 27
| goals8 = 5
| clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]]
| years9 = 2024—2025
| caps9 = 18
| goals9 = 4
| clubs10 = {{flaga|Serbija}} [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;|Crvena Zvezda]]
| years10 = 2025—
| caps10 = 18
| goals10 = 7
}}'''Marko Arnautovičs''' ({{Val|sr|Marko Arnautović}}, dzimis {{Dat|1989|4|19}}) ir [[Serbi|serbu]] izcelsmes [[Austrieši|austriešu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāvējis [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Arnautovičš spēlē [[Serbijas Superlīga]]s komandā [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]]''.''

== Sasniegumi ==
'''Inter Milan'''

* [[Itālijas Serie A]]: 2009—10, [[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/italija/22042024-milanas_inter_uzvar_derbija_un_izcina_div&lt;/ref&gt;
* [[Coppa Italia]]: 2009—10
* [[Itālijas Superkauss]]: 2023
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2009—10]], finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2024–25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/31052025-psg_ar_galvu_reibinosu_futbolu_svin_grauj |title=PSG ar galvu reibinošu futbolu svin graujošāko uzvaru ČL finālu vēsturē |accessdate=2025-06-01 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
'''Red Star Belgrade'''

* [[Serbijas Superlīga]]: 2025—26
* [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2025—26

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[West Ham United F.C.|''West Ham United'']] gada labākais futbolists: 2017—18&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whufc.com/news/articles/2018/may/23-may/hammer-year-arnautovic-called-austria|title=Hammer of the Year Arnautovic called-up by Austria {{!}} West Ham United|website=www.whufc.com|access-date=2021-02-18|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Austrijas gada futbolists: 2018&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whufc.com/news/articles/2018/december/21-december/marko-arnautovic-named-austrian-footballer-year|title=Marko Arnautovic named Austrian Footballer of the Year {{!}} West Ham United|website=www.whufc.com|access-date=2021-02-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Austrijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Arnautovičs, Marko}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vīnē dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Brēmenes &quot;Werder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Twente spēlētāji]]
[[Kategorija:Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>sdx06i07w83ladzxl8euhvpy3tio5tj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Martins Hinteregers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>405807</id>
    <revision>
      <id>4518061</id>
      <parentid>4240020</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T14:18:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518061</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3395" sha1="geimypaszulds01h9t4buzicdpwvlx4" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = 
| playername = Martins Hinteregers
| image = [[Attēls:20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Martin Hinteregger 850 1665.jpg|220px]]
| caption = Hinteregers 2018. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|9|7}}
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Feldkirhena}}
| height = 184
| position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| currentclub = {{flaga|Austrija}} SGA Sirnitz
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg II]]
| years1 = 2009—2011
| caps1 = 13
| goals1 = 6
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| years2 = 2010—2016
| caps2 = 141
| goals2 = 5
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} {{īre}} [[Borussia Mönchengladbach]]
| years3 = 2016
| caps3 = 10
| goals3 = 0
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg|Augsburg]]
| years4 = 2016—2019
| caps4 = 79
| goals4 = 5
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrija U17
| nationalyears1 = 2008—2009
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrija U18
| nationalyears2 = 2009—2010
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Austrija}} Austrija U19
| nationalyears3 = 2010
| nationalcaps3 = 5
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam4 = {{flaga|Austrija}} Austrija U21
| nationalyears4 = 2010
| nationalcaps4 = 13
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam5 = {{fb|AUT}}
| nationalyears5 = 2013—2022
| nationalcaps5 = 67
| nationalgoals5 = 4
| caps5 = 14
| caps6 = 87
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]]
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]]
| goals5 = 1
| goals6 = 11
| years5 = 2019
| years6 = 2019—2022
| clubnumber = 13
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| clubs7 = {{flaga|Austrija}} SGA Sirnitz
| years7 = 2022—2024
| caps7 = 59
| goals7 = 40
| clubs8 = {{flaga|Austrija}} [[SK Austria Klagenfurt|Austria Klagenfurt]]
| years8 = 2025
| caps8 = 14
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Austrija}} SGA Sirnitz
| years9 = 2025—
| caps9 = 9
| goals9 = 5
}}'''Martins Hinteregers''' ({{Val|de|Martin Hinteregger}}, dzimis {{Dat|1992|9|7}}) ir [[Austrieši|austriešu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Hinteregers spēlē Austrijas komandā ''SGA Sirnitz''.

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2011—12, 2013—14, 2014—15, 2015—16
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2011—12, 2013—14, 2014—15, 2015—16

'''Frankfurtes Eintracht'''

* [[UEFA Eiropas līga]]: 2021-22&lt;ref&gt;https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/2033450--frankfurt-vs-rangers/&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

== Atsauces ==

{{atsauces}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Hinteregers, Martins}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Menhengladbahas &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Augsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Frankfurtes &quot;Eintracht&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Karintijā dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>geimypaszulds01h9t4buzicdpwvlx4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvīds Sodums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>405999</id>
    <revision>
      <id>4518418</id>
      <parentid>4502620</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T10:53:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518418</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16193" sha1="7qj8f107jfkutyo0ngbi945wb9floso" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Arvīds Sodums
| image         = Arvids Sodums brivmurnieks.jpg
| imagesize     = 
| caption       = brīvmūrnieka tērpā
| birthname     = Arvīds Aleksandrs Sodums
| birthdate     = {{dat|1919|09|13}}
| location      = [[Krievija]] 
| deathdate     = {{mdv|2018|09|25|1919|09|13}}
| deathplace    = [[Austrālija]]
| nationality   = 
| field         = [[mākslinieks]]
| training      = 
| movement      = 
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        =  
 }}
'''Arvīds Sodums''' ({{dat|1919|09|13}} – {{dat|2018|09|25}}) bija [[Austrālija|Austrālijā]] dzīvojošs latviešu [[grafika|grafiķis]], [[grāmata|grāmatu]] ilustrators un zīmētājs, [[televīzija]]s dizainers, dekoratīvo mākslas [[audums|audumu]] metu [[autors]], lietišķās [[māksla]]s izdevumu un [[izstāde|izstāžu]] iekārtotājs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1919. gada 13. septembrī [[Dno]] pilsētā [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], netālu no [[Pleskava]]s. 1923. gadā kopā ar vecākiem atgriezās [[Latvija|Latvijā]]. Mācījās [[Rīga]]s pilsētas 14. (Dzegužkalna) [[pamatskola|pamatskolā]], kur skolotājs K. Kristbergs, [[kaligrāfs]], mācīja glītrakstīšanu un [[kaligrāfija|kaligrāfiju]]. 1927. gadā mācījās [[Friča Brīvzemnieka pamatskola|16. Rīgas pilsētas (Friča Brīvzemnieka) pamatskolā]], kur arī skolotāji mudināja zīmēt. 1933. gadā iestājās [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|2. Rīgas Valsts ģimnāzijā]], kur skolotājs Jānis Ērglis mācīja [[zīmējums|zīmēšanu]], [[eļļas glezniecība|eļļas glezniecību]], gleznošanu uz [[Porcelāns|porcelāna]] un citus daiļamatus.

Kopš 1937. gada ar gleznojumiem uz porcelāna piedalījās vairākās izstādēs. Pirmajā Latvijas daiļamatniecības izstādē Rīgā mākslinieks izstādīja apgleznotu vāzi. 1939. gadā Rīgas pilsētas [[mazpulki|mazpulku]] skatē viņa vāzi nopirka izglītības ministrs [[Jūlijs Auškāps]], lauksaimniecības sasniegumu izstādē [[Jelgava|Jelgavā]] divus darbus iegādājās Lauksaimniecības kamera, bet 1940. gadā divi darbi nonāca [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] īpašumā.

No 1940. līdz 1944. gadam A. Sodums studēja [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]]. Pedagogi bija tolaik vadošie mākslinieki [[Leo Svemps]], [[Jānis Cielavs]], [[Augusts Annuss]], [[Kārlis Miesnieks]], [[Konrāds Ubāns]], bet kursabiedri&amp;nbsp;— Latvijā pazīstamie gleznotāji [[Biruta Baumane]], Ērika Gulbe un [[Jānis Brekte]], kā arī vēlākie [[Trimdas latvieši|trimdinieki]] [[Juris Soikans]] un Aleksandrs Klopcanovs.&lt;ref&gt;Lamberga, Dace. Vārdi, kas mums vēl jāatklāj ;ar red. iev. // Latvijas Vēstnesis, 2000, 31. marts, 8.lpp. ISSN 1407-0391.&lt;/ref&gt;

1944. gadā studijas pārtrauca iesaukums [[Latviešu leģions|Leģionā]]. Apmācības [[Paplaka|Paplakā]], kaujas [[Dobele|Dobelē]], pie Upesmuižas un citur. Pēc ievainojuma [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kaujās 4. decembrī ievietots [[karš|kara]] [[slimnīca|slimnīcā]] [[Ārlava|Ārlavā]], 15. janvārī no [[Ventspils]] evakuēts uz slimnīcu [[Vācija|Vācijā]] (''Marine Lazaret, Arendsee'', pēc tam ''Hitzaker'' pie [[Elba]]s). 1945. gada 22. septembrī nokļuvis Zedelgemā, [[Beļģija|Beļģijā]]. 1946. gadā tika atbrīvots no [[karaspēks|armijas]] un 1946. gada 21. martā kā DP (''Displaced Person'')&amp;nbsp;— pārvietotā persona dzīvoja Grossenbrodē, Vācijā, pēc tam latviešu DP [[bēgļi|bēgļu]] nometnē “Saule” Gēstahtā. 1947. gada maijā devās uz [[Anglija|Angliju]], kur strādāja par laukstrādnieku, audzēja [[sēnes]] [[dārzkopība|dārzniecībā]]. 1949. gadā sāka strādāt keramikas darbnīcā ''Fine Arts Porcelain'' [[Londona|Londonā]]. 1950. gadā apstiprināts par Latviešu Mazpulku organizācijas [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] novada vadītāju. 1952. gadā aizceļojis uz [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]], kur kopā ar studiju biedriem Elmu Vestmani un Aleksandru Klopcanovu strādāja keramikas darbnīcā ''Kalahari Studio'' [[Keiptauna|Keiptaunā]], kur darbu dekorējumi tika ieturēti vietējo tradīciju stilā.

1957. gadā Arvīds Sodums pievērsās citai mākslas nozarei&amp;nbsp;— sāka strādāt sludinājumu un [[reklāma]]s aģentūrā par komerciālo zīmētāju, iegūstot profesionālu pieredzi. Pirmais uzdevums bija pavārgrāmata, kuras tekstiem kā paskaidrojumu mākslinieks darināja lineārus zīmējumus mazliet [[humors|humoristiskā]] garā. Angļu grāmatu apgādam ''Longman'', ''Green&amp;Co'' Sodums zīmēja ilustrācijas vietējo [[tauta|tautu]] skolas grāmatām. Materiālu vākšana aizveda uz [[Botsvāna|Bečuanalandi]]. Iedzimto ciema dzīves [[fotogrāfija]]s un darbs [[bibliotēka|bibliotēkās]] sniedza ziņas arī grāmatām &quot;Āfrikas vēsture&quot; un &quot;Britu nāciju sadraudzības vēsture&quot;.

1958. gadā mākslinieks pārcēlās uz [[Johannesburga|Johannesburgu]] un sāka strādāt [[litogrāfija]]s spiestuvē par mākslas daļas vadītāju. 1959. gadā viņu uzņēma Dienvidāfrikas Rūpniecības mākslinieku asociācijā (''Society of Industrial Artists of South Africa''). [[Āfrika]]s posmā mākslinieks radīja eļļas gleznas un spalvas zīmējumus, atainojot [[kontinents|kontinenta]] eksotisko savdabību. Dīvainās [[galvassega]]s, [[juvelierizstrādājums|rotas]] un [[apģērbs|tērpi]], no kuriem ne mazums [[ideja|ideju]] smēlusies mūsdienu &quot;augstā [[mode]]&quot;, savdabīgie [[mūzikas instruments|mūzikas instrumenti]], fantastiskie [[baobabi]] ir fons Āfrikas cilvēkiem. Mākslinieks ar reālistisku tiešamību un pietāti rāda [[sieviete|sieviešu]] [[portrets|portretus]], ļaudis darbā un sadzīvē; Ndebeles, [[Zulu]], [[bušmeņi|bušmeņu]] un citu cilšu sieviešu tipāžus ar izteiksmīgiem sejas vaibstiem un oriģinālām galvas un kakla rotām. Brīvajā laikā mākslinieks iesaistījās tautiešu pasākumos. 1952. gadā [[Čikāga]]s latviešu biedrības konkursā mets krūšu nozīmei ieguva pirmo godalgu. Ar zīmējuma ekspresivitāti izceļas divkrāsainā linogriezuma tehnikā darinātā vāka kompozīcija Jāņa Sudrabiņa kara atmiņu grāmatai &quot;Nīcības viesuļos&quot;.

1961. gadā Arvīds Sodums devās uz [[Austrālija|Austrāliju]], kur viņš pieteicās strādāt ABC (''Australian Broadcasting Commission'') televīzijā. Pēc sešiem [[Melburna|Melburnā]] pavadītiem mēnešiem mākslinieks pārgāja uz ABC [[Pērta]]s studiju, kur ar laiku kļuva par grafikas nodaļas vadītāju. Televīzijā viņš nostrādāja 23 gadus līdz pat aiziešanai pensijā 1987. gadā, piedzīvojot šā [[saziņa|komunikācijas]] veida straujo tehnisko izaugsmi. ABC televīzija izdeva speciālus materiālus, lai papildinātu skolu programmu raidījumus. Arvīds Sodums ilustrējis programmu, kas stāsta par dažādu tautu dzīvi no [[Zviedrija]]s līdz [[Amazone]]s [[džungļi]]em. Televīzijas vajadzībām tika radītas arī krāsainas ilustrācijas [[Bībele]]s stāstiem par [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un [[Lieldienas|Lieldienu]] jēru. Vērienīgākais darbs saistījās ar [[animācija|multiplikācijas]] [[kinofilma|filmas]] veidošanu 1969. gadā, ko pasūtīja kāda Austrālijas [[tērauds|tēraudrūpniecības]] [[uzņēmums|firma]].

1973. gadā Arvīds Sodums pievienojās [[Pērta]]s [[brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] brālībai, kur aktīvi darbojās līdz aiziešanai pensijā. Dzīvojot Austrālijā, Arvīds Sodums aktīvi iesaistījās latviešu pasākumos, [[plakāts|plakātu]] un nozīmīšu konkursos, izstādīja savus darbus Pertā, Melburnā, [[Sidneja|Sidnejā]], [[Adelaide|Adelaidā]] un [[Kanāda|Kanādā]]. Meistars strādāja dažādos mākslas veidos. Reālistiskās eļļas gleznas atspoguļo sieviešu tēlus un Āfrikas atmiņas. [[kokgriezums|Koka]] un [[linogriezums|linoleja]] griezumi, skrāpējumi un papes spiedumi ir izmēros samērā nelieli, dažkārt zīmējumā stilistiski ekspresīvi, taču, piemēram, papes spiedumos parādās 1960. gadiem tipiskā formas vienkāršošana un dekorativitāte. Arvīda Soduma daiļradei būtiska arī latviskā tematika, kas daudzveidīgi izmantota [[vitrāža|vitrāžu]] un dekoratīvo [[audums|audumu]] metos. Lielākoties tas ir tautu meitas tēls, latviskuma [[simbols]], kas savu izteiksmību ieguva [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[1920. gadi|20.]] un [[1930. gadi|30. gados]] [[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] daiļradē.

Arvīda Soduma nozīmīgais devums dekoratīvajā tekstilmākslā izpaužas divējādi&amp;nbsp;— metos un oriģinālaudumos. Pirmsākums bija 1972. gadā radītā sienas sega &quot;Triloģija&quot; , kuru pēc mākslinieka meta izšuva daiļamatniece Lidija Beklešova. &quot;Vērpēja&quot; (1973), &quot;Laima un Māra&quot; (1975) &quot;Trīs jaunas māsas&quot; (1977) un &quot;Papardes zieds&quot; (1994) ir līdzsvarotas vienfigūras kompozīcijas ar ģeometrizēti vienkāršotām formām, kuras ataino latvju sievieti kā malēju, audēju un [[dainas|dainu]] [[autors|sacerētāju]].
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Arvīda Soduma darbi izstādīti arī Latvijā: Jelgavā&lt;ref&gt;Brancis, Māris. Ieraudzīt, iepazīt un iemīlēt : [par pasaules latviešu mākslas izstādi &quot;Tēvu zemei&amp;nbsp;— Latvijai&quot; Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā] // Zemgales Ziņas, (2009., 7. jūl.).&lt;/ref&gt; un [[Madona|Madonā]] (2009),&lt;ref&gt;Zvirgzdiņa, Dace, Pazīstamais un svešais Madonas muzejā : [par pasaules latviešu mākslas izstādi Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā] Dace Zvirgzdiņa // Stars, Nr.33 (2009, 19. marts), 5.lpp.&amp;nbsp;— ISSN 1691-0958.&lt;/ref&gt; [[Talsi|Talsos]] (2013).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=3662|title=Deviņi no Pertas Latvijā|website=laikraksts.com|access-date={{dat|2021|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2025|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250119090444/https://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=3662}}&lt;/ref&gt;&lt;gallery&gt;
|Sienas sega &quot;Trīs jaunas māsas&quot;
|Grafika &quot;Butendes vīrs&quot; no cikla &quot;Āfrikas sejas&quot;
|Grafika &quot;Zulu meitene&quot; no cikla &quot;Āfrikas sejas&quot;
|Grafika &quot;Sosa sieviete&quot; no cikla &quot;Āfrikas sejas&quot;
|Sieviete no Vindhukas
&lt;/gallery&gt;

== Arvīda Soduma ilustrētās grāmatas ==
* Akuraters, Jānis, Degošā sala : novele / Jānis Akurāters ; [Arv. Soduma ilustrācijas]. [Eutīna] : Andreja Ozoliņa apgāds, [1951]. 252, [1] lpp. : il. ; 11 x 8 cm.
* Astoņi Austrālijas latviešu mākslinieki : katalogs izstādei LMS telpās 1995.g. Rīgā : Biruta Clark, Mārtiņš Gauja, Dagnija Greste, Gunārs Jurjāns, Jevgenijs Kasapcevs, Gunārs Krūmiņš, Dzidra Mitchell, Arvids Sodums. [Izdošanas vieta nav uzrādīta : izdevējs nav uzrādīts, 1995]. [9] ats. lp. aplikā.
* Beklešova, Lidija, Latvju raksti runā = Latvian ornaments alive / Lidija Oberte-Beklešova, Sergejs Beklešovs, Arvīds Sodums. Australia : Latviešu daiļamatnieku apvienība Austrālijā, c1999. 367 lpp. : il. ; 30 cm. {{ISBN|0646378058}}.
* Latviešu tautasdziesmas. Aiz kalniņa dūmi kūp, kas tos dūmus kūpināja? / [Arvīda Soduma ilustrācijas]. Rīga : Avots, ©2016. 19 lpp. : ilustrācijas ; 14 x 20 cm. {{ISBN|9789934534287}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://epadomi.lv/kulturasvestis/bernu_pasakumi/06042016-latviesu_tautasdziesmas_berniem|title=Latviešu tautasdziesmas bērniem ar spilgtu ilustratīvo materiālu|date=2016. gada 6. apr.|website=epadomi.lv}}&lt;/ref&gt;
* Lesiņš, Vilis, Leģenda / Vilis Lesiņš ; [Arvīda Soduma illustratīvais ietērps ; Arvīda Eglīša priekšvārds]. [Gēsthahta] : Arvids Sēļzemnieks, 1947. 16 lpp. : il. ; 15 x 11 cm.
* Sudrabiņš, Jānis, Nīcības viesuļos : Volchovas cīņu atmiņas / Jānis Sudrabiņš ; A. Soduma vāks. Kopenhāgena : Imanta, MCMLIV [1954] 142, [2] lpp., 20 nenumurētas lpp. ielīmes : ilustrācijas ; 20 cm
* Sudrabiņš, Jānis, Asiņaina gaisma aust : kara atmiņu tēlojums / Jānis Sudrabiņš ; Arveda Soduma vāks un ilustrācijas ; Aivara Ruņģa kartes. [Eutīna] : Andr. Ozoliņa apgāds, 1951. 139, [2] lpp. : ilustrācijas ; 21 x 15 cm.

== Publikācijas par Arvīdu Sodumu ==
* Brancis, Māris. Ieraudzīt, iepazīt un iemīlēt : [par pasaules latviešu mākslas izstādi &quot;Tēvu zemei - Latvijai&quot; Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā] // Zemgales Ziņas, (2009., 7. jūl.).
* Kince, Velga. Sirdsdarbs Latvijai : [par Lidijas un Sergeja Beklešovu un Arvīda Soduma grām. &quot;Latvju raksti runā&quot;] // Dziesmusvētki, 2000, Nr.2, 15.lpp. ISSN 1407-2904.
* Kučinska, Veronika, Latvju raksti runā : [sakarā ar Lidijas Obertes-Beklešovas, Sergeja Beklešova un Arvīda Soduma t.p. nos. grām. iznākšanu Melburnā (Austrālija)] // Literatūra un Māksla Latvijā, 2000, 23. marts, 13.lpp.
* Lagzdiņa, Irēna, Piemineklis : [par Lidijas un Sergeja Beklešovu un Arvīda Soduma grām. &quot;Latvju raksti runā&quot; (Melburna, 1999)] // Brīvā Latvija (Londona), 2000, 18./24. marts, 9.lpp.
* Lamberga, Dace. Vārdi, kas mums vēl jāatklāj ;ar red. iev. // Latvijas Vēstnesis, 2000, 31. marts, 8.lpp. ISSN 1407-0391.
* Millersone, Guna, Pertas krāsas : deviņi Rietumaustrālijas latviešu mākslinieki sarīkojuši izstādi Talsos : [par Pertas pilsētas (Austrālija) latviešu mākslinieku grupas darbu izstādi &quot;Jauns vienādojums. 8+1&quot; Talsu novada muzejā] / Guna Millersone // Ir, Nr.28 (2013, 11./17.jūl.), 36.lpp. - ISSN 1691-6166.
* No Dienvidāfrikas uz Austrāliju // Laiks, Ņujorka, 1961, 10.jūn., 6.lpp.
* Purva, Inta, Latvju raksti runā : [par Lidijas un Sergeja Beklešovu un Arvīda Soduma grām. ar t.p. nos. (Melburna, 1999)] // Brīvā Latvija (Londona), 2000, 25./31. marts, 5.lpp.
* Purva, Inta, Ar senču balsi šodienā : [par Lidijas un Sergeja Beklešovu un Arvīda Soduma grām. &quot;Latvju raksti runā&quot; (Melburna, 1999)] // Laiks (Ņujorka), 2000, 26.febr., 4.lpp.
* [Sakarā ar Lidijas Obertes-Beklešovas, Sergeja Beklešova un Arvīda Soduma grāmatas &quot;Latvju raksti runā&quot; (Melburna, 1999) atvēršanas svētkiem Misiņa bibliotēkā Rīgā] : [raksti] Saturs: Mūsu raksti un likteņi, karogā sarkanbaltisarkanā ieaustie / Aina Rozeniece. Tauta zem debesīm pastāv ar savu kultūru : [daiļamatn. atmiņas : no grām. &quot;Latvju raksti runā&quot;] / Lidija Oberte-Beklešova, Sergejs Beklešovs. Dzimtenes mīlestības augstā dziesma : [etnogr. uzruna grām. &quot;Latvju raksti runā&quot; atvēršanas svētkos] / Aina Alsupe. Latviešu emigrācijas kultūras fenomens : [no sadaļas &quot;Latvijas kultūrsituācijas attīstība XX gadsimtā&quot; Latvijas ziņoj. Eiropas Padomei par nac. kultūrpolitiku] / Jānis Stradiņš // Latvijas Vēstnesis, 2000, 18.febr., 11.lpp. - ISSN 1407-0391.
* Sodums Arvīds // Latviešu mākslinieki Austrālijā, [Strathfield], 1979., 208. - 209. lpp.
* Sudrabiņš, Jānis. Sava ceļa lauzējs : [par mākslinieku Arvīdu Sodumu] // Latvija, Nr. 16. (1950, 25.febr.).
* Zvirgzdiņa, Dace, Pazīstamais un svešais Madonas muzejā : [par pasaules latviešu mākslas izstādi Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā] / Dace Zvirgzdiņa // Stars, Nr.33 (2009, 19. marts), 5.lpp. - ISSN 1691-0958.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://books.google.lv/books/about/Latvian_Ornaments_Alive.html?id=7zvAPQAACAAJ&amp;redir_esc=y Latvju raksti runā] (skatīts 10.09.2018.)
* [http://epadomi.lv/kulturasvestis/bernu_pasakumi/06042016-latviesu_tautasdziesmas_berniem Latviešu tautasdziesmas bērniem ar spilgtu ilustratīvo materiālu] (skatīts 10.09.2018.)
* [http://www.laikraksts.com/raksti/3662 Deviņi no Pertas Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190818004942/http://www.laikraksts.com/raksti/3662 |date={{dat|2019|08|18||bez}} }} (skatīts 10.09.2018.)
* [https://www.vestnesis.lv/ta/id/3822 Vārdi, kas mums vēl jāatklāj - Latvijas Vēstnesis] (skatīts 10.09.2018.)

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Sodums, Arvīds}}
[[Kategorija:1919. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrālijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Grāmatu ilustrētāji]]
[[Kategorija:Keramiķi]]
[[Kategorija:Brīvmūrnieki]]</text>
      <sha1>7qj8f107jfkutyo0ngbi945wb9floso</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristians Pulišičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>406550</id>
    <revision>
      <id>4517983</id>
      <parentid>4497829</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:38:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4517983</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5908" sha1="ivnh4m3w98m55dkmnhujo1dtvi3bwgf" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = 
| playername = Kristians Pulišičs
| image = Christian Pulisic USMNT v Belgium Mar 28 2026-73 (cropped).jpg
| caption = Pulišičs 2026. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|9|18}}
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Hēršeja}}
| height = 173
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| clubnumber = 11
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| years1 = 2016—2019
| caps1 = 81
| goals1 = 10
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| years2 = 2019—2023
| caps2 = 98
| goals2 = 20
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| years3 = 2019
| caps3 = 9
| goals3 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U15
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| nationalyears1 = 2012—2013
| nationalcaps1 = 10
| nationalgoals1 = 2
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U17
| nationalyears2 = 2013—2015
| nationalcaps2 = 34
| nationalgoals2 = 20
| nationalteam3 = {{fb|USA}}
| nationalyears3 = 2016—
| nationalcaps3 = 90
| nationalgoals3 = 33
| years4 = 2023—
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| caps4 = 100
| goals4 = 31
}}'''Kristians Pulišičs''' ({{Val|en|Christian Pulisic}}, {{Val|hr|Christian Pulišić}}; dzimis {{Dat|1998|9|18}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijā, [[ASV futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Pulišičs pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu ''[[AC Milan]]''.

== Sasniegumi ==
'''Borussia Dortmund'''

* [[DFB Pokal]]: 2016—17, finālists: 2015—16

'''Chelsea'''

*[[UEFA Čempionu līga]]: [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020—21]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/57268064 |title=Manchester City 0—1 Chelsea |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=May 29, 2021 |access-date=August 29, 2021 |archive-date=June 3, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210603234908/https://www.bbc.co.uk/sport/football/57268064}}&lt;/ref&gt;
*[[UEFA Superkauss]]: [[2021 UEFA Super Cup|2021]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/58157867 |title=Chelsea 1—1 Villarreal |first=Mark |last=Sterling |website=BBC Sport |date=August 11, 2021 |access-date=August 29, 2021 |archive-date=August 24, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210824053709/https://www.bbc.co.uk/sport/football/58157867}}&lt;/ref&gt;
*[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2021 FIFA Club World Cup|2021]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/60352740 |title=Chelsea 2—1 Palmeiras |website=BBC Sport |date=February 12, 2022 |access-date=February 16, 2022 |archive-date=February 12, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220212212756/https://www.bbc.co.uk/sport/football/60352740}}&lt;/ref&gt;
*[[FA kauss]] finālists: [[2019—20 FA Cup|2019—20]],&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/53546100 |title=Arsenal 2—1 Chelsea |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=August 1, 2020 |access-date=August 1, 2020 |archive-date=August 1, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200801202716/https://www.bbc.co.uk/sport/football/53546100 |dead-url=no }}&lt;/ref&gt; [[2020—21 FA Cup|2020—21]],&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/57055571 |title=Chelsea 0—1 Leicester City |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=May 15, 2021 |access-date=May 16, 2021 |archive-date=May 19, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210519215158/https://www.bbc.co.uk/sport/football/57055571 }}&lt;/ref&gt; [[2021—22 FA Cup|2021—22]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/61429640 |title=Chelsea 0—0 Liverpool |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=May 14, 2022 |access-date=May 14, 2022 |archive-date=May 13, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220513202531/https://www.bbc.co.uk/sport/football/61429640}}&lt;/ref&gt;
*[[Anglijas Līgas kauss]] finālists: [[2021—22 EFL Cup|2021—22]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60450274|title=Chelsea 0—0 Liverpool: Reds win Carabao Cup final on penalties|last=McNulty|first=Phil|work=BBC Sport|date=February 27, 2022|access-date=February 27, 2022|archive-date=July 13, 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220713082839/https://www.bbc.com/sport/football/60450274}}&lt;/ref&gt;

'''AC Milan'''

* [[Supercoppa Italiana]]:2024&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/06012025-lieliska_milan_derbija_atspelejas_no_0_2_|publisher=|website=sportacentrs.com|title=Lieliskā ''Milan'' derbijā atspēlējas no 0:2 un no Superkausa troņa Rijādā gāž ''Inter''|accessdate=2025-01-6|archiveurl=|archivedate=}}&lt;/ref&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* ASV gada labākais futbolists: 2017, 2019&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ussoccer.com/stories/2019/12/pulisic-voted-as-2019-us-soccer-male-player-of-the-year|title=Pulisic Voted as 2019 U.S. Soccer Male Player of the Year|website=www.ussoccer.com|access-date=2021-02-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{ASV futbolists-aizmetnis}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Pulišičs, Kristians}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]</text>
      <sha1>ivnh4m3w98m55dkmnhujo1dtvi3bwgf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trolejbusu satiksme Tallinā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>408146</id>
    <revision>
      <id>4518037</id>
      <parentid>4517779</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:38:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Homer Citywide|Homer Citywide]] ([[User talk:Homer Citywide|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4517779 Slikts attēls</comment>
      <origin>4518037</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5428" sha1="8hupy6utcgmpx9bd980odk8roklqp8i" xml:space="preserve">{{Transporta sistēmas infokaste
|nosaukums         = Trolejbusu satiksme Tallinā
|fona krāsa        = #0432C8
|logo              = 
|karte             = 
|valsts            = {{flag|Igaunija}}
|pilsēta           = [[Tallina]]
|atklāts           = 1965. gada 11. jūlijā
|izmaksas          = 
|kopējais garums   = 39 km 
|līniju skaits     = 4
|staciju skaits    = 
|pieturu skaits    = 
|transporta vienīb = 53
|depo              = 1
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [https://www.tallinnlt.ee/ tallinnlt.ee]
|apakšveidne       =
}}

'''Trolejbusu satiksme Tallinā''' ir slēgta [[Sabiedriskais transports Tallinā|sabiedriskā transporta]] sistēma [[Igaunija]]s galvaspilsētā, kas nodrošināja pasažieru pārvadājumus [[Tallina]]s pilsētas robežās. Pārvadājumus ar trolejbusiem veica pašvaldības uzņēmums &quot;[[Tallinna Linnatranspordi AS]]&quot;. Visus maršrutus apkalpoja viens tolejbusu parks. Trolejbusu satiksme [[Tallina|Tallinā]] atklāta 1965. gada 11. jūlijā, līdz ar to Tallina bija pēdējā [[Padomju Savienība]]s galvaspilsēta, kurā tika atklāta trolejbusu satiksme. No 2024. gada 1. novembra, sakarā ar [[kontakttīkls|kontakttīkla]] un ritošā sastāva novecošanu, trolejbusu kustība tika pārtraukta.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Vēstures lappuse aizveras – uz visiem laikiem pārtrauc kursēt Tallinas zilie trolejbusi |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/vestures-lappuse-aizveras-uz-visiem-laikiem-partrauc-kurset-tallinas-zilie-trolejbusi/ |agency=TV3 Ziņas |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |date={{dat|2024|11|1||bez}} |access-date={{dat|2025|02|11||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241101112458/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/vestures-lappuse-aizveras-uz-visiem-laikiem-partrauc-kurset-tallinas-zilie-trolejbusi/ }}&lt;/ref&gt;

Slēgšanas brīdī Tallinā bija četras trolejbusu līnijas un tajās pavisam brauc 53 trolejbusi, no kuriem lielākā daļa ir ''[[Solaris Bus &amp; Coach|Solaris]]'' ražotie trolejbusi (25 ''[[Solaris Trollino 12]]'' un 12 ''[[Solaris Trollino 18]]''). Agrāk izmantoja arī ''[[ЗиУ-5]]'', ''[[Škoda 9Tr]]'', ''[[Ikarus 280.93]]'', ''[[Ikarus 415.T1]]'', ''[[Ikarus 412.82]]'', ''[[ЮМЗ Т1]]'', ''[[Škoda 14Tr]]'' un ''[[Škoda 15Tr]]'' trolejbusu modeļus.

== Trolejbusu maršruti ==
=== Bijušie maršruti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;50&quot;|Nr.
! width=&quot;170&quot;|Sākums
! width=&quot;170&quot;|Beigas
! width=&quot;350&quot;|Papildinformācija
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1. trolejbusu maršruts (Tallina)|1]]
| [[Mustamē]]
| Universālveikals ''Kaubamaja''
| Atklāts [[1965]]. gada [[6. jūlijs|6. jūlijā]]. No 2024. gada 1. novembra aizstāts ar 81. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2. trolejbusu maršruts (Tallina)|2]]
| [[Mustamē]]
| [[Igaunijas Nacionālā opera|Estonia]]
| [[2012. gads|2012. gada]] [[30. novembris|31. novembrī]] tika aizvietots ar 24. un 24A. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | [[3. trolejbusu maršruts (Tallina)|3]]
| [[Mustamē]]
| Universālveikals ''Kaubamaja''
| Atklāts [[1969. gads|1969]]. gada [[11. jūlijs|11. jūlijā]]. No 2024. gada 1. novembra aizstāts ar 83. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | [[4. trolejbusu maršruts (Tallina)|4]]
| Keskuse iela
| [[Baltijas stacija (Tallina)|Baltijas stacija]]
| Atklāts [[1970. gads|1970. gadā]]. No 2024. gada 1. novembra aizstāts ar 84. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | [[5. trolejbusu maršruts (Tallina)|5]]
| [[Mustamē]]
| [[Baltijas stacija (Tallina)|Baltijas stacija]]
| Atklāts [[1971. gads|1971. gada]] [[25. augusts|25. augustā]]. No 2024. gada 1. novembra aizstāts ar 85. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | [[6. trolejbusu maršruts (Tallina)|6]]
| [[Veike-Eismē]]
| Universālveikals ''Kaubamaja''
| [[2015. gads|2015. gada]] [[31. decembris|31. decembrī]] aizstāts ar 42. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | [[7. trolejbusu maršruts (Tallina)|7]]
| [[Veike-Eismē]]
| [[Baltijas stacija (Tallina)|Baltijas stacija]]
| [[2015. gads|2015. gada]] [[31. decembris|31. decembrī]] aizstāts ar 43. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | [[8. trolejbusu maršruts (Tallina)|8]]
| [[Veike-Eismē]]
| [[Brīvības laukums (Tallina)|Brīvības laukums]]
| [[2000. gads|2000. gada]] [[31. marts|31. martā]] aizstāts ar 22. autobusu maršrutu.
|-
| align=&quot;center&quot; | [[9. trolejbusu maršruts (Tallina)|9]]
| Keskuse iela
| [[Kopli]]
| [[2017. gads|2017. gada]] [[1. maijs|1. maijā]] aizstāts ar 72. autobusu maršrutu.
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=6&gt;
Attēls:SolarisT18ACInTallinn.jpg|Trolejbuss ''[[Solaris Trollino 18]]''
Attēls:ŠkodaTr14inTallinn.jpg|Trolejbuss ''[[Škoda 14Tr]]''
Attēls:Škoda15trInTallinn.jpg|Trolejbuss ''[[Škoda 15Tr]]''
Attēls:Ikarus-Ganz280T.jpg|Trolejbuss ''[[Ikarus 280T]]''
Attēls:Tallinn,Estonia. TTTK Škoda 9Tr Trolleybus nr. 206. May 1996.jpg|1996. gadā Tallinā vēl kursēja ''[[Škoda 9Tr]]'' tipa trolejbusi
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Autobusu satiksme Tallinā]]
* [[Tramvaju satiksme Tallinā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.tallinnlt.ee/ www.tallinnlt.ee]
* [http://transphoto.ru/city/26/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Tallinas sabiedrisko transportu]


{{Trolejbusu satiksme Baltijas valstīs}}

[[Kategorija:Sabiedriskais transports Tallinā]]</text>
      <sha1>8hupy6utcgmpx9bd980odk8roklqp8i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bhagjašrī Tipseja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>411157</id>
    <revision>
      <id>4518417</id>
      <parentid>3895620</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T10:46:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518417</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3319" sha1="e5qd8steewffjt8n49a6pxl3f3m5a7d" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Bhagjašrī Tipseja
|     vārds_orig = ''Bhagyashree Sathe Thipsay''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1961
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{IND}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Bhagjašrī Sathe Tipseja''' ({{val|en|Bhagyashree Sathe Thipsay}}; dzimusi kā '''Bhagjašrī Sathe''' ({{val|en|Bhagyashree Sathe}}) {{dat|1961|8|4}}) ir [[Indija]]s [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] [[šahs|šahā]] (1986).

== Biogrāfija ==
Piecas reizes uzvarējusi Indijas sieviešu šaha čempionātā (1985, 1986, 1988, 1991, 1994). 1991. gadā uzvarējusi [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas sieviešu šaha čempionātā]]. 1984. gadā dalījusi pirmo vietu Lielbritānijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.englishchess.org.uk/british-champions-1904-present/ |title=British Champions 1904 – present |access-date={{dat|2018|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180626111649/https://www.englishchess.org.uk/british-champions-1904-present/ |archivedate={{dat|2018|06|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; 1993. gadā [[Džakarta|Džakartā]] piedalījusies [[1996. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionāta šahā sievietēm starpzonu turnīrā]], kurā ieņēmusi 30. vietu.&lt;ref&gt;[https://www.mark-weeks.com/chess/93wo$iix.htm 1993 Jakarta Interzonal Tournament]&lt;/ref&gt; 1999. gadā [[Kišiņeva|Kišiņevā]] piedalījusies [[1999. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionāta šahā sievietēm starpzonu turnīrā]], kurā ieņēmusi 46. vietu.&lt;ref&gt;[https://www.mark-weeks.com/chess/95wo$iix.htm 1995 Kishinev Interzonal Tournament]&lt;/ref&gt; 2000. gadā [[Ņūdeli|Ņudeli]] piedalījusies Pasaules čempionātā šahā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas, kurā 1. kārtā zaudējusi [[Pena Džaocjiņa|Penai Džaocjiņai]].&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/a0wo$wix.htm 2000 FIDE Knockout Matches]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējusi Indijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 9 reizes (1980—1990, 1994—1998);&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersw/qsm0w80p.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Bagyashree Sathe Thipsay]&lt;/ref&gt;
* Āzijas komandu šaha čempionātā sievietēm piedalījusies 2003. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playerss/qsm0w80p.html OlimpBase :: Women's Asian Team Chess Championship :: Bagyashree Sathe Thipsay]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1986. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu. Saņēmusi Indijas augstākos apbalvojumus sportā ''Padma Shri'' un ''Arjuna''. Strādājusi Indijas bankas ''Industrial Development Bank of India'' valdē [[Mumbaja|Mumbajā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 5001013 | chessgames = 11576 | 365chess = Bagyashree_Sathe_Thipsay }}

{{DEFAULTSORT:Tipseja, Bhagjašrī}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas šahisti]]</text>
      <sha1>e5qd8steewffjt8n49a6pxl3f3m5a7d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4518145</id>
      <parentid>4517572</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:01:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4518145</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1113" sha1="oc72rr0cdfytlefa2grvjy65hrwo2xx" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-09-05 18:01:29{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 59 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)&lt;/nowiki&gt; || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026)
|-
| {{page-multi|page=Lidija Lūriņa|t|h|d}} || 2026-09-05 17:52:21 || 0 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Dzēst: Nav redzama personas nozīmība, novadu pašvaldībās priekš enciklopēdiskās nozīmības jābūt novada priekšsēdētājam&lt;/nowiki&gt; || Nav redzama personas nozīmība, novadu pašvaldībās priekš enciklopēdiskās nozīmības jābūt novada priekšsēdētājam || 5 (09.10.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>oc72rr0cdfytlefa2grvjy65hrwo2xx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kresida Kovela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415593</id>
    <revision>
      <id>4518323</id>
      <parentid>4390278</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:59:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518323</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2466" sha1="8tn2u0lwa3pn23my62twncei16iz38r" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Kresida Kovela
|     vārds_orig = ''Cressida Cowell''
|         attēls = 10.8.17CressidaCowellByLuigiNovi1.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1966
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 15
|       dz_vieta = [[Londona]], {{GBR}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = [[Londona]]
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = [[rakstniece]]
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 3
|     alma_mater = [[Oksfordas Universitāte]]
|       paraksts = Cressida Cowell signature.svg
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Kresida Kovela''' ({{val|en|Cressida Cowell}}, dzimusi {{dat|1966|4|15}} [[Londona|Londonā]]) ir [[angļi|angļu]] bērnu rakstniece, pazīstama ar divām bērnu grāmatu sērijām — &quot;[[Kā pieradināt pūķi (grāmatu sērija)|Kā pieradināt pūķi]]&quot; un &quot;[[Emīlija Brauna (grāmatu sērija)|Emīlija Brauna]]&quot;.

Dzimusi [[pērs|pēru]] Maikla Džona Hēra un Māršas Persifones Hēras ģimenē. Absolvējusi [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitāti]], pašlaik dzīvo un strādā [[Londona|Londonā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/news/pirmavots-kresidas-kovelas-gramatu-serija-ka-pieradinat-puki/?tx_news_pi1%5Bcontroller%5D=News&amp;tx_news_pi1%5Baction%5D=detail&amp;cHash=13197a7e9c621959b273aafdb7efd1dc|title=Kresidas Kovelas grāmatu sērija &quot;Kā pieradināt pūķi&quot;|publisher=lffb.lv|accessdate={{dat|2018|12|26||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2010. gadā iznāca filma &quot;[[Kā pieradināt pūķi]]&quot;, kura balstīta uz Kresidas Kovelas tāda paša nosaukuma grāmatām. 2014. gadā iznāca filmas turpinājums — &quot;[[Kā pieradināt pūķi 2]]&quot;, bet 2019. gadā izdots vēl viens turpinājums — &quot;[[Kā pieradināt pūķi 3]]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Rakstnieks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kovela, Kresida}}
[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes bērnu literatūras rakstnieki]]</text>
      <sha1>8tn2u0lwa3pn23my62twncei16iz38r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4518144</id>
      <parentid>4517570</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:01:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4518144</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16986" sha1="tfipby5y6pwupl6gjed5lvldk0xf516" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|09|05||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200243}}]
| {{formatnum:1720}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13738}}]
| 2009-02-13
| 2026-09-05
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175186}}]
| {{formatnum:10002}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8089}}]
| 2007-12-03
| 2026-09-05
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}]
| {{formatnum:772}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14818}}]
| 2004-11-07
| 2026-08-19
|-
| 4.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:115326}}]
| {{formatnum:10239}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1941}}]
| 2009-10-02
| 2026-09-05
|-
| 5.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115125}}]
| {{formatnum:8623}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9943}}]
| 2007-11-24
| 2026-09-05
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89135}}]
| {{formatnum:7891}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6764}}]
| 2005-10-30
| 2026-09-05
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:72645}}]
| {{formatnum:9455}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2174}}]
| 2009-05-24
| 2026-09-05
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68964}}]
| {{formatnum:1706}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3276}}]
| 2005-07-26
| 2026-09-05
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58827}}]
| {{formatnum:614}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}]
| 2006-11-23
| 2026-08-19
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52967}}]
| {{formatnum:7075}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6585}}]
| 2018-06-22
| 2026-09-05
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49741}}]
| {{formatnum:5350}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:393}}]
| 2007-01-07
| 2026-09-05
|-
| 12.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49279}}]
| {{formatnum:1400}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3543}}]
| 2006-05-03
| 2026-09-05
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:49129}}]
| {{formatnum:4918}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3097}}]
| 2007-04-26
| 2026-09-04
|-
| 14.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45221}}]
| {{formatnum:6382}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1642}}]
| 2015-03-11
| 2026-09-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 15.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42335}}]
| {{formatnum:1441}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}]
| 2009-01-14
| 2026-09-05
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39240}}]
| {{formatnum:4641}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:786}}]
| 2013-03-30
| 2026-09-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32455}}]
| {{formatnum:4020}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:672}}]
| 2020-05-10
| 2026-09-04
|-
| 20.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:31538}}]
| {{formatnum:9058}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4868}}]
| 2023-01-18
| 2026-09-05
|-
| 21.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28836}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27024}}]
| {{formatnum:4629}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:928}}]
| 2015-08-30
| 2026-09-05
|-
| 24.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23795}}]
| {{formatnum:18}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}]
| 2007-11-05
| 2026-09-04
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}]
| {{formatnum:40}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1938}}]
| 2006-07-03
| 2026-08-26
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}]
| {{formatnum:1351}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-08-15
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15999}}]
| {{formatnum:1347}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-09-05
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15491}}]
| {{formatnum:3125}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1402}}]
| 2014-07-27
| 2026-09-05
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}]
| {{formatnum:2414}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}]
| 2005-07-30
| 2026-07-31
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14494}}]
| {{formatnum:525}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}]
| 2011-08-03
| 2026-08-31
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14235}}]
| {{formatnum:612}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}]
| 2013-06-21
| 2026-08-31
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13446}}]
| {{formatnum:910}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-09-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10962}}]
| {{formatnum:1743}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:419}}]
| 2021-07-27
| 2026-08-30
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10632}}]
| {{formatnum:260}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-09-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10172}}]
| {{formatnum:310}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}]
| 2012-05-17
| 2026-09-05
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9586}}]
| {{formatnum:185}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:180}}]
| 2013-03-14
| 2026-08-28
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}]
| {{formatnum:14}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}]
| 2004-09-16
| 2026-08-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:66}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6759}}]
| {{formatnum:228}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-08-17
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:42}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6531}}]
| {{formatnum:574}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}]
| 2017-05-11
| 2026-08-17
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-08-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5608}}]
| {{formatnum:87}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-09-01
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:8}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|-
| 63.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}]
| {{formatnum:81}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}]
| 2020-12-20
| 2026-09-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 64.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|-
| 66.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5009}}]
| {{formatnum:133}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}]
| 2013-04-16
| 2026-08-28
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>tfipby5y6pwupl6gjed5lvldk0xf516</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jura Mātera iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>425745</id>
    <revision>
      <id>4518217</id>
      <parentid>4133177</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:22:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>+ Piltene</comment>
      <origin>4518217</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="268" sha1="qxwvz4b0k2t5lx9xbn4uqjky2xfukgg" xml:space="preserve">'''Jura Mātera iela''' vai '''Mātera iela''' var būt:

* [[Jura Mātera iela (Aizpute)]]
* [[Jura Mātera iela (Auce)]]
* [[Jura Mātera iela (Kuldīga)]]
* [[Jura Mātera iela (Piltene)]]

* [[Mātera iela (Jelgava)]]
* [[Mātera iela (Rīga)]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>qxwvz4b0k2t5lx9xbn4uqjky2xfukgg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uģis Magonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>426004</id>
    <revision>
      <id>4518398</id>
      <parentid>4345839</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T08:35:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518398</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10919" sha1="rzbnfqgrhqvi4yv13c952lv8w0khp53" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Uģis Magonis
| vārds_orig = 
| attēls = Magonis.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Uģis Magonis konferencē &quot;Transrussia'2018&quot; Maskavā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1965
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 8
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LAT}}
| nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
| tautība = [[latvietis]]
| dzimums = 
| dzīvesbiedrs = Anastasija Bakuļina
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| alma_mater = Makarova inženieru jūrskola (Ļeņingrada), 1989
}}

'''Uģis Magonis''' (dzimis {{dat|1965|3|8}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]], bijušais [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas Dzelzceļa]] (LDz) valdes priekšsēdētājs, [[Latvijas Hokeja federācija]]s prezidents (1995—1998).
2015. gadā [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] viņu aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu 500 000 eiro apmērā no [[Igaunija]]s uzņēmēja [[Oļegs Osinovskis|Oļega Osinovska]]. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. 2021. gada 21. janvārī Vidzemes rajona tiesa Limbažos atzina abus apsūdzētos pēc Krimināllikuma 323. panta otrās daļas par nevainīgiem un attaisnoja visā apsūdzības apjomā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesas.lv/aktualitates/tiesa-attaisno-umagoni-un-oosinovski-10092|title=Tiesa attaisno U.Magoni un O.Osinovski|publisher=Latvijas Tiesu Portāls|website=www.tiesas.lv|access-date=2021-12-15|date=2021-01-21|archive-date=2021-12-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20211215164228/https://www.tiesas.lv/aktualitates/tiesa-attaisno-umagoni-un-oosinovski-10092}}&lt;/ref&gt; Tomēr prokuratūra iesniedza protestu par Vidzemes rajona tiesas spriedumu [[Vidzemes apgabaltiesa]]i, kur lietas izskatīšana ievilkās līdz 2025. gadam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.10.2025-noslegumam-apelacija-tuvojas-bijusa-latvijas-dzelzcela-sefa-magona-lieta.a617936/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Noslēgumam apelācijā tuvojas bijušā Latvijas Dzelzceļa šefa Magoņa lieta] lsm.lv 2025. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1965. gadā. Mācījās [[Ļeņingrada]]s Makarova vārdā nosauktajā inženieru jūrskolā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tadviser.ru/index.php/Персона:Магонис_Угис|title=Магонис Угис|website=TAdviser.ru|access-date=2019-04-10}}&lt;/ref&gt; pēc mācību beigām atgriezās dzimtenē un no 1989. līdz 1992. gadam strādāja &quot;[[Latvijas kuģniecība|Latvijas kuģniecībā]]&quot; par [[stūrmanis|stūrmani]] un kapteiņa 3. palīgu.
Pēc [[PSRS]] jūras flotes sadalīšanas un &quot;Latvijas kuģniecības&quot; [[privatizācija]]s 1993. gadā viņš sāka nodarboties ar uzņēmējdarbību, līdz 2000. gadam bija SIA &quot;Hanzas jūras aģentūra&quot; direktors.

1998. gadā U. Magonis kļuva par [[Jaunā partija|Jaunās partijas]] biedru. 2001. gadā viņš kandidēja [[Rīgas dome]]s vēlēšanās no [[Jaunā kristīgā partija|Jaunās kristīgās partijas]] saraksta, bet netika ievēlēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.kand?nr=010017|title=CVK. Jaunās kristīgās partijas saraksts vēlēšanās Rīgas domē 2001.g.|last=|first=|website=www.cvk.lv|access-date=2019-04-10|date=2001.g.|archive-date=2019-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526024235/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.kand?nr=010017}}&lt;/ref&gt;
Darbojās &quot;[[airBaltic]]&quot; padomē, bija priekšsēdētāja vietnieks AS &quot;[[Latvijas Mobilais telefons]]&quot; padomē.
2004.—2005. gadā viņš bija [[Latvijas satiksmes ministrs|satiksmes ministra]] [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] padomnieks, padomes loceklis &quot;[[Latvijas kuģniecība|Latvijas kuģniecībā]]&quot;, [[Rīgas Tirdzniecības osta|Rīgas Tirdzniecības ostā]] un [[Latvijas Privatizācijas aģentūra|Latvijas Privatizācijas aģentūrā]], kā arī vadīja VAS &quot;Latvijas dzelzceļš&quot; padomi.

=== LDz vadīšana ===
2005. gada 1. septembrī Magonis kļuva par VAS &quot;Latvijas dzelzceļš&quot; (LDz) valdes priekšsēdētāju. 2012. gadā LDz sasniedza rekordu kravu pārvadājumos — 60,6 miljonus tonnu&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/ldz-pern-jauns-parvadajumu-rekords.d?id=42955492|title=LDz pērn jauns pārvadājumu rekords|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2019-04-10|date=2013-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; un bija viens no lielākajiem darba devējiem valstī, nodrošinot darbu gandrīz 12 000 cilvēku jeb aptuveni 1% Latvijā strādājošo. Vidējā darba alga uzņēmumā 2012. gadā pārsniedza 1000 eiro (783,7 latus), kas bija gandrīz uz pusi vairāk, nekā vidējā alga valstī. Uzņēmums bija lielākais sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs valsts budžetā, gadā nomaksājot vairāk nekā 60 miljonus latu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ES atbalstīti projekti bija otrā sliežu ceļa būvniecība posmā [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]]—[[Krustpils (stacija)|Krustpils]], Rīgas [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] stacijas šķirošanas uzkalna modernizēšana, stacijas &quot;[[Bolderāja II|Bolderāja 2]]&quot; būvniecība ar savienojošo ceļu uz [[Krievu sala|Krievu salu]].

=== Tiesāšanās ===
2015. gada 5. augustā U. Magoni aizturēja aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā ar LDz meitasuzņēmuma &quot;LDz ritošā sastāva serviss&quot; (LDz RSS) četru renovēto dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram O. Osinovskim piederošā uzņēmuma &quot;Skinest Rail&quot; par astoņiem miljoniem eiro. Lokomotīvju remonts bija paredzēts &quot;Skinest Rail&quot; meitas uzņēmumā — [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca|Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā]] (DLRR), kas cieta smagus zaudējumus pēc [[Krimas okupācija]]s 2014. gadā uzlikto abpusēju sankciju dēļ. O. Osinovskis nenoliedza, ka devis naudu U. Magonim, taču tam esot bijis pavisam cits mērķis: pierunāt Krievijas dzelzceļa vadītāju Vladimiru Jakuņinu, kas ir Magoņa sievas radinieks, atjaunot pasūtījumus DLRR.&lt;ref name=&quot;TiesaAtcel&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49223489|title=Tiesa atceļ aizliegumu Magonim tikties ar Osinovski un uz pusi samazina drošības naudu|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2019-04-10|date=2017-09-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Rīgas rajona tiesa 2015. gada 8. augustā U. Magonim kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet vēlāk tiesa viņu nolēma atbrīvot pret 400 000 eiro lielu drošības naudu.

2016. gada jūlijā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs [[Juris Jurašs]] žurnālam &quot;[[Ir (žurnāls)|Ir]]&quot; teica, ka viņam piedāvāja kukuli 1 miljona eiro apmērā, lai krimināllietu pārkvalificētu no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzētais sods ir maigāks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/criminal/jurass-magona-kriminallieta-man-piedavaja-miljonu.d?id=47673631|title=Jurašs: Magoņa krimināllietā man piedāvāja miljonu|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2019-04-10|date=2016-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; KNAB priekšnieks [[Jaroslavs Streļčenoks]] šī iemesla dēļ izdeva rīkojumu par dienesta tiesisko attiecību izbeigšanu ar J. Jurašu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/advokati-magonis-un-osinovskis-nav-piedavajusi-kukuli-knab-parstavim-jurasam.d?id=47676903|title=Advokāti: Magonis un Osinovskis nav piedāvājuši kukuli KNAB pārstāvim Jurašam|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2019-04-10|date=2016-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
U. Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs un O. Osinovska advokāts Saulvedis Vārpiņš norādīja, ka viņu klienti nav pratināti par J. Juraša publiski minēto faktu. J. Rozenbergs norādīja, ka gadījumā, ja kāds gribētu dot J. Jurašam kukuli, tad viņa kompetencē nemaz nav tiesību lemt par nozieguma pārkvalifikāciju — to dara tikai izmeklētājs. &quot;Ja šāds smaga nozieguma fakts ir bijis, tad cerams, ka Jurašs ir par to ziņojis, jo pretējā gadījumā viņš pats, iespējams, pieļāvis noziegumu, par ko paredzēta atbildība. Šāda atziņa pēc viņa atbrīvošanas no amata ir diezgan smieklīga,&quot; piebilda J. Rozenbergs.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2017. gada aprīlī U. Magoņa lietu nosūtīja izskatīšanai Limbažu rajona tiesā, jo inkriminētais noziegums notika [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]]. Lieta nodeva tiesnesim Kārlim Jansonam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48707843|title=Magoņa krimināllieta nosūtīta Limbažu rajona tiesai|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2019-04-10|date=2017-04-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2017. gada septembrī tiesa atcēla U. Magonim uzlikto aizliegumu tikties ar O. Osinovski un uz pusi samazināja drošības naudu, samazināto daļu atmaksājot drošības naudas iemaksātajai, U. Magoņa sievai Anastasijai Bakuļinai.&lt;ref name=&quot;TiesaAtcel&quot; /&gt;
2018. gada 19. marta tiesas sēdē bijušais &quot;LDz Cargo&quot; vadītājs Guntis Mačs liecināja, ka viņam nekas neesot zināms par U. Magoņa iespējamo ietekmi uz LDz investīciju padomi un LDz prezidentu padomi, bez kuru lēmuma &quot;LDz ritošā sastāva serviss&quot; nemaz nevarētu no &quot;Skinest Rail&quot; iegādāties lokomotīves, ko piedāvāts nomāt pārvadātājam &quot;LDz Cargo&quot; un citiem pārvadātājiem Latvijā un ārpus Latvijas. To apliecināja arī bijusī &quot;LDz ritošā sastāva serviss&quot; valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga sēdē 26. martā. 2018. gada 13. maijā bijušais DLRR valdes priekšsēdētājs Aivars Keskuela izteica šaubas, vai LDz vadītājs Uģis Magonis vienpersoniski spētu ietekmēt iepirkuma procedūru LDz, kas ir ļoti sarežģīta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/tiesa-apsauba-ka-magonis-varejis-ietekmet-lokomotivju-iepirkumu-14197312|title=Tiesā apšauba, ka Magonis varējis ietekmēt lokomotīvju iepirkumu|last=LETA|first=informatīvā aģentūra|website=www.diena.lv|access-date=2019-08-09|date=2018-05-14}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2013. gadā apbalvots ar II. šķiras [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2013/10/24/ordenu-kapituls-uz-valsts-svetkiem-pieskir-apbalvojumus/|title=Ordeņu kapituls uz valsts svētkiem piešķir apbalvojumus IR.lv|website=IR.lv|access-date=2019-04-10|date=2013-10-24|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; vienlaicīgi ar AS “Uzbekistānas dzelzceļš&quot; direktoru Ačilbaju Ramatovu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Magonis, Uģis}}
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]]</text>
      <sha1>rzbnfqgrhqvi4yv13c952lv8w0khp53</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andreass Hercogs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>434771</id>
    <revision>
      <id>4518059</id>
      <parentid>4011698</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T14:17:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518059</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6238" sha1="lrg0xqwfc5yhxk3lr3ow3x020pffn30" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Andreass Hercogs
| image = FC Salzburg gegen Real Sociedad San Sebastian (22. Februar 2018, EL Sechzehntelfinale) 05.jpg
| image_size = 250px
| caption = Andreass Hercogs 2018. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1968|9|10}}
| birth_place = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| height = 184
| position = [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošais pussargs]]
| currentclub = 
| years1 = 1986—1992
| clubs1 = {{flaga|AUT}} [[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]
| caps1 = 133
| goals1 = 33
| years2 = 1988
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|AUT}} [[First Vienna FC|First Vienna]]
| caps2 = 7
| goals2 = 3
| years3 = 1992—1995
| clubs3 = {{flaga|GER}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| caps3 = 94
| goals3 = 26
| years4 = 1995—1996
| clubs4 = {{flaga|GER}} [[FC Bayern München|Bayern München]]
| caps4 = 28
| goals4 = 2
| years5 = 1996—2001
| clubs5 = {{flaga|GER}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| caps5 = 142
| goals5 = 31
| years6 = 2002—2003
| clubs6 = {{flaga|AUT}} [[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]
| caps6 = 41
| goals6 = 4
| years7 = 2004
| clubs7 = {{flaga|USA}} [[Losandželosas &quot;Galaxy&quot;|Los Angeles Galaxy]]
| caps7 = 27
| goals7 = 4
| nationalyears1 = 1988—2003
| nationalteam1 = {{fb|AUT}}
| nationalcaps1 = 103
| nationalgoals1 = 26
| manageryears1 = 2005
| managerclubs1 = {{fb|AUT}} (pienākumu izpildītājs)
| manageryears2 = 2005—2009
| managerclubs2 = {{fb|AUT}} (asistents)
| manageryears3 = 2009—2011
| managerclubs3 = {{flaga|USA}} Austrija U21
| manageryears4 = 2011—2016
| managerclubs4 = {{fb|USA}} (asistents)
| manageryears5 = 2015—2016
| managerclubs5 = {{flaga|USA}} ASV U23
| manageryears6 = 2018—2020
| managerclubs6 = {{fb|ISR}}
| managerclubs7 = {{flaga|Austrija}} [[FC Admira Wacker Mödling|Admira Wacker]]
| manageryears7 = 2021—2022
| managerclubs8 = {{fb|KOR}} (asistents)
| manageryears8 = 2023—2024
}}

'''Andreass Hercogs''' ({{val|de|Andreas Herzog}}; dzimis {{dat|1968|9|10}} [[Vīne|Vīnē]], [[Austrija|Austrijā]]) ir [[Austrieši|austriešu]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlējis [[pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāvējis Austrijas, [[Vācija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] klubus, aizvadījis 103 spēles [[Austrijas futbola izlase|Austrijas izlasē]].

== Futbolista karjera ==
Klubu karjeru sāka 1986. gadā [[Vīnes &quot;Rapid&quot;]]. 1992. gadā pievienojās [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubam [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]]. 1993. gadā šī kluba sastāvā kļuva par Vācijas čempionu un 1994. gadā par [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] ieguvēju. 1995. gadā pārgāja uz citu Bundeslīgas klubu — [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]], ar ko 1995.—1996. gada sezonā kļuva par [[UEFA kauss|UEFA kausa]] ieguvēju. Pēc vienas aizvadītas sezonas ''Bayern'' atgriezās Brēmenes &quot;Werder&quot;, kur spēlēja līdz 2001. gadam. Pēc tam atgriezās Austrijā un atkal pārstāvēja ''Rapid''. Spēlētāja karjeru noslēdza 2004. gadā [[Major League Soccer|MLS]] klubā [[Losandželosas &quot;Galaxy&quot;]]. 1992. gadā atzīts par Austrijas gada futbolistu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/oostpoy.html |title=Austria - Player of the Year and Other Awards |language=en |accessdate={{dat|2019|6|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;

[[Austrijas futbola izlase|Austrijas izlasē]] debitēja 1988. gada aprīlī [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]]. Izlases sastāvā piedalījās [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros. Pēdējo spēli izlases rindās aizvadīja {{dat|2003|4|30||bez}} pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Vairākus gadus bija izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=8282 |title=Andreas Herzog - national football team player |language=en |accessdate={{dat|2019|6|8||bez}} |website=eu-football.info}}&lt;/ref&gt; Izlasē nospēlējis 103 spēles un guvis 26 vārtus. Hercogs ir visvairāk spēles Austrijas izlasē aizvadījušais futbolists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/oost-recintlp.html |title=Austria - Record International Players |language=en |accessdate={{dat|2019|6|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==
2005. gadā bija viens no [[Austrijas futbola izlase|Austrijas izlases]] trenera pienākumu izpildītājiem, strādājot kopā ar Vilibaldu Rutenšteineru und Slavko Kovačiču. Vēlāk bija izlases galvenā trenera asistents, kura pienākumus veica arī [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]]. No 2009. līdz 2011. gadam strādāja ar Austrijas U-21 izlasi. 2011. gadā kļuva par [[ASV futbola izlase]]s galvenā trenera [[Jirgens Klinsmans|Jirgena Klinsmana]] asistentu. 2015. gadā sāka vadīt ASV olimpisko (U-23) izlasi, taču nespēja kvalificēties [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]].

2018. gada augustā tika apstiprināts par [[Izraēlas futbola izlase]]s galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thejc.com/sport/football/herzog-israel-manager-1.467876 |title=Herzog appointed manager of Israel football team | date={{dat|2018|8|2||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2019|6|8||bez}} |website=thejc.com}}&lt;/ref&gt; Izlasi vadīja gandrīz divus gadus, 2020. gada jūnijā amatu atstāja.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hercogs, Andreass}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Austrijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Izraēlas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Brēmenes &quot;Werder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vīnē dzimušie]]
[[Kategorija:Vīnes &quot;Rapid&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Galaxy&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>lrg0xqwfc5yhxk3lr3ow3x020pffn30</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paula Strautmane</title>
    <ns>0</ns>
    <id>436180</id>
    <revision>
      <id>4518329</id>
      <parentid>4506346</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T05:49:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4518329</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5344" sha1="q7x84eksrfqu79z4l2i8ml1lf79vxqb" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Paula Strautmane
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = Final 33a Lliga Catalana AON 2021 LF (Foto Ferran Torné) (51455000709).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Paula Strautmane 2021. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{ddv|1997|3|23}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = {{mērvienība|cm=186}}
 |            svars = 
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|3}}
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |           numuri = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = [[Kvinipekas Universitāte]] ([[Konektikuta]])
 |     universitāte = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Estudiantes&quot;]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2019—2021
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |         kl_sez 2 = 2021—2023
 |          klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[Cadi La Seu]]''
 |         kl_sez 3 = 2023—2024
 |          klubs 3 = {{flaga|Beļģija}} [[Mehelenas &quot;Kangoeroes&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2024—2025
 |          klubs 4 = {{flaga|Francija}} ''[[Charnay Basket]]''
 |         kl_sez 5 = 2025—2026
 |          klubs 5 = {{flaga|Izraēla}} [[Ramatganas &quot;Maccabi&quot;]]
 |         kl_sez 6 = 2026
 |          klubs 6 = {{flaga|Meksika}} [[Sjudadviktorijas &quot;Correcaminos&quot;]]
 |         kl_sez 7 = 2026—pašlaik
 |          klubs 7 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Estudiantes&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2017—pašlaik
 |           taut 1 = {{bks|LVA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* Izraēlas kausa ieguvēja &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
 |           blankp = 
 |         blankp_d = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = S
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Paula Strautmane''' (dzimusi {{dat|1997|3|23}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketboliste]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|veglās uzbrucējas]] pozīcijā, [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece. 2026. gadā pārstāv [[Spānija]]s basketbola virslīgas klubu [[Madrides &quot;Estudiantes&quot;]].

P. Strautmanes jaunākā māsa [[Digna Strautmane]] arī ir basketboliste, abas māsas kopā spēlējušas visa vecuma Latvijas jaunatnes izlasēs&lt;ref name=&quot;gobobcats&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Paula Strautmane - Women's Basketball |url=https://gobobcats.com/roster.aspx?rp_id=7677 |website=Quinnipiac University Athletics |language=en}}&lt;/ref&gt; un pieaugušo izlasē.

== Karjera ==
Pirms spēlēšanas ASV studentu čempionātā bijusi dažādu jauniešu komandu sastāvā Latvijā. Studentu basketbolā pārstāvēja [[Kvinipiekas Universitāte]]s sieviešu basketbola komandu [[NCAA]] čempionātā. Debijas gadā ASV iekļuva savas konferences simboliskajā debitantu izlasē.&lt;ref name=&quot;gobobcats&quot; /&gt;

Pēc koledžu basketbola karjeras beigām P. Strautmane atgriezās Latvijā un kopš 2019. gada vasaras spēlēja [[Rīgas TTT]]. Pēc tam pārcēlās uz [[Spānija|Spāniju]], kur pārstāvēja ''[[Cadi La Seu]]'' komandu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/188531/paula-strautmane|title=Paula Strautmane, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-07-03|language=en}}&lt;/ref&gt; bet 2023. gada vasarā noslēdza līgumu ar [[Beļģija]]s čempionvienību [[Mehelenas &quot;Kangoeroes&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/04072023-paula_strautmane_paraksta_ligumu_ar_belgi|title=Paula Strautmane paraksta līgumu ar Beļģijas čempioni|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-07-05|date=2023-07-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc tam vienu sezonu aizvadījusi [[Francija]]s klubā ''[[Charnay Basket]]'', bet 2025. gada vasarā pievienojusies [[Izraēla]]s komandai [[Ramatganas &quot;Maccabi&quot;]]. Pēc nepilnas sezonas Izraēlā (sezona tika pārtraukta februārī, kad sākās [[Irānas karš (2026)|karš starp Izraēlu, ASV un Irānu]]). Sezonas turpinājumā basketboliste spēlēja [[Meksika|Meksikā]].

2027. gada septembrī P. Strautmane noslēdza līgumu ar [[Spānija]]s basketbola virslīgas klubu [[Madrides &quot;Estudiantes&quot;]].

=== Latvijas izalse ===
Spēlējusi visa vecuma Latvijas jaunatnes izlasēs, ir viena no spēlētājām, kas aizvadījusi visvairāk spēļu Latvijas jaunatnes izlasēs. [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola izlasi]] pārstāvējusi [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2017. gada]] un [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}}
{{DEFAULTSORT:Strautmane, Paula}}

[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>q7x84eksrfqu79z4l2i8ml1lf79vxqb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Delaila Muhameda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>438818</id>
    <revision>
      <id>4518160</id>
      <parentid>4131582</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:33:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518160</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6720" sha1="hw58he33e8ucga2lrtv6x5lui5et4gt" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Delaila Muhameda
 |      vārds_orig = ''Dalilah Muhammad''
 |          attēls = Dalilah Muhammad, dos Estados Unidos, vence os 400m com barreiras nos Jogos Rio 2016.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Delaila Muhameda 2016. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|2|7}}
 |         dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorkas štats|Ņujorka}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{USA}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 173 [[Centimetrs|cm]]
 |           svars = 55 [[Kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |       izglītība = [[Dienvidkalifornijas Universitāte]]
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[400 m barjerskrējiens]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 51,58
 |           PR1_d = 400 m/b
 |             PR2 = 
 |           PR2_d = 
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
 |             PR4 = 
 |           PR4_d = 
 |             PR5 = 
 |           PR5_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{USA}}}}
{{MedalCompetition|[[Vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalGold|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]]|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 m/b]]}}
{{MedalGold|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|4×400 m stafete]]}}
{{MedalSilver|Tokija 2020|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 m/b]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|400 m/b}}
{{MedalGold|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|4×400 m}}
{{MedalSilver|[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Maskava 2013]]|400 m/b}}
{{MedalSilver|[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Londona 2017]]|400 m/b}}
{{MedalBronze|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|400 m/b}}
}}
'''Delaila Muhameda''' ({{val|en|Dalilah Muhammad}}; dzimusi {{dat|1990|2|7}}) ir [[ASV]] [[vieglatlēte]], startē [[400 m/b|400 m barjerskrējienā]]. Viņa ir divkārtēja olimpiskā čempione, kā arī vairāku [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] medaļu īpašniece, bijusī pasaules rekordiste 400 metru barjerskrējienā.

== Karjera ==
Pirmais starptautiskais panākums D. Muhamedas karjerā bija uzvara 400 m barjerskrējienā [[2007. gada Pasaules jaunatnes čempionāts vieglatlētikā|2007. gada Pasaules jaunatnes čempionātā]] [[Ostrava|Ostravā]]. Pieaugušo līmenī pirmais ievērojamais panākums bija sudraba medaļa [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]]. Līdzīgu panākumu D. Muhameda atkārtoja [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada čempionātā]] [[Londona|Londonā]], toties kļuva par uzvarētāju 400 m/b disciplīnā [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]]. Četras reizes uzvarējusi ASV nacionālajā čempionātā, 2019. gadā tajā sasniedzot rezultātu 52,20 sekundes&lt;ref&gt;[https://www.iaaf.org/athletes/united-states/dalilah-muhammad-219379 Dalilah MUHAMMAD] IAAF&lt;/ref&gt; un labojot [[Jūlija Pečonkina|Jūlijai Pečonkinai]] no [[Krievija]]s piederējušo [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] (52,34 s), kas bija sasniegts 2003. gada 8. augustā.

[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] D. Muhameda uzvarēja gan 400 m barjerskrējienā, gan ar ASV komandu [[4×400 m stafete|4×400 m stafetē]], pie tam individuālajā distancē uzlaboja sev piederošo pasaules rekordu līdz 52,16 s.

{{dat|2021|6|27||bez}} ASV olimpiskās atlases sacensībās [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnija Maklaflina]] laboja Muhamedai piedorošo pasaules rekordu 400 m/b.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/report/mclaughlin-world-400m-hurdles-record-eugene-5190 |title=McLaughlin smashes world 400m hurdles record in Eugene with 51.90 |language=en |date={{dat|2021|6|28||bez}} |website=worldathletics.org |access-date={{dat|2022|7|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] Muhameda izcīnīja sudraba medaļu 400 metru barjerskrējienā, piekāpjoties tikai S. Maklaflinai. Viņa sasniedza personisko rekordu 51,58, kas tobrīd bija otrais ātrākais rezultāts vieglatlētikas vēsturē pēc Maklaflinas pasaules rekorda. Muhameda izcīnīja arī zeltu 4x400 metru stafetē. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Jūdžīnā ieguva bronzas medaļu 400 m/b.

== Personīgie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left; width: 50%; font-size: 95%;&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
|| '''Disciplīna''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Vieta'''
|-
| [[400 m]] || 50,60 || {{dat|2019|06|16|SK|bez}} || {{vieta|Polija|Hožova}}
|-
| [[400 m/b]] || 51,58 || {{dat|2021|8|4|SK|bez}} || {{vieta|Japāna|Tokija}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordiste]] [[400 m/b]] |pirms={{flaga|Krievija}} [[Jūlija Pečonkina]]|pēc={{flaga|ASV}} [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnija Maklaflina]] |periods={{dat|2019|7|28|N}} — {{dat|2021|7|27|N}}}}
{{kastes beigas}}


{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Muhameda, Delaila}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlētes]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Barjerskrējēji]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>hw58he33e8ucga2lrtv6x5lui5et4gt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518161</id>
      <parentid>4518160</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:35:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jaunāks attēls.</comment>
      <origin>4518161</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6754" sha1="grkxc0u89q0wwawfohdnrwk3fvzbgji" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Delaila Muhameda
 |      vārds_orig = ''Dalilah Muhammad''
 |          attēls = Dalilah Muhammad in the 400 meter hurdles at the Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 02.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Delaila Muhameda 2026. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|2|7}}
 |         dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorkas štats|Ņujorka}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{USA}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 173 [[Centimetrs|cm]]
 |           svars = 55 [[Kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |       izglītība = [[Dienvidkalifornijas Universitāte]]
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[400 m barjerskrējiens]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 51,58
 |           PR1_d = 400 m/b
 |             PR2 = 
 |           PR2_d = 
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
 |             PR4 = 
 |           PR4_d = 
 |             PR5 = 
 |           PR5_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{USA}}}}
{{MedalCompetition|[[Vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalGold|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]]|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 m/b]]}}
{{MedalGold|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|4×400 m stafete]]}}
{{MedalSilver|Tokija 2020|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 m/b]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|400 m/b}}
{{MedalGold|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|4×400 m}}
{{MedalSilver|[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Maskava 2013]]|400 m/b}}
{{MedalSilver|[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Londona 2017]]|400 m/b}}
{{MedalBronze|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|400 m/b}}
}}
'''Delaila Muhameda''' ({{val|en|Dalilah Muhammad}}; dzimusi {{dat|1990|2|7}}) ir [[ASV]] [[vieglatlēte]], startē [[400 m/b|400 m barjerskrējienā]]. Viņa ir divkārtēja olimpiskā čempione, kā arī vairāku [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] medaļu īpašniece, bijusī pasaules rekordiste 400 metru barjerskrējienā.

== Karjera ==
Pirmais starptautiskais panākums D. Muhamedas karjerā bija uzvara 400 m barjerskrējienā [[2007. gada Pasaules jaunatnes čempionāts vieglatlētikā|2007. gada Pasaules jaunatnes čempionātā]] [[Ostrava|Ostravā]]. Pieaugušo līmenī pirmais ievērojamais panākums bija sudraba medaļa [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]]. Līdzīgu panākumu D. Muhameda atkārtoja [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada čempionātā]] [[Londona|Londonā]], toties kļuva par uzvarētāju 400 m/b disciplīnā [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]]. Četras reizes uzvarējusi ASV nacionālajā čempionātā, 2019. gadā tajā sasniedzot rezultātu 52,20 sekundes&lt;ref&gt;[https://www.iaaf.org/athletes/united-states/dalilah-muhammad-219379 Dalilah MUHAMMAD] IAAF&lt;/ref&gt; un labojot [[Jūlija Pečonkina|Jūlijai Pečonkinai]] no [[Krievija]]s piederējušo [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] (52,34 s), kas bija sasniegts 2003. gada 8. augustā.

[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] D. Muhameda uzvarēja gan 400 m barjerskrējienā, gan ar ASV komandu [[4×400 m stafete|4×400 m stafetē]], pie tam individuālajā distancē uzlaboja sev piederošo pasaules rekordu līdz 52,16 s.

{{dat|2021|6|27||bez}} ASV olimpiskās atlases sacensībās [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnija Maklaflina]] laboja Muhamedai piedorošo pasaules rekordu 400 m/b.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/report/mclaughlin-world-400m-hurdles-record-eugene-5190 |title=McLaughlin smashes world 400m hurdles record in Eugene with 51.90 |language=en |date={{dat|2021|6|28||bez}} |website=worldathletics.org |access-date={{dat|2022|7|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] Muhameda izcīnīja sudraba medaļu 400 metru barjerskrējienā, piekāpjoties tikai S. Maklaflinai. Viņa sasniedza personisko rekordu 51,58, kas tobrīd bija otrais ātrākais rezultāts vieglatlētikas vēsturē pēc Maklaflinas pasaules rekorda. Muhameda izcīnīja arī zeltu 4x400 metru stafetē. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Jūdžīnā ieguva bronzas medaļu 400 m/b.

== Personīgie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left; width: 50%; font-size: 95%;&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
|| '''Disciplīna''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Vieta'''
|-
| [[400 m]] || 50,60 || {{dat|2019|06|16|SK|bez}} || {{vieta|Polija|Hožova}}
|-
| [[400 m/b]] || 51,58 || {{dat|2021|8|4|SK|bez}} || {{vieta|Japāna|Tokija}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordiste]] [[400 m/b]] |pirms={{flaga|Krievija}} [[Jūlija Pečonkina]]|pēc={{flaga|ASV}} [[Sidnija Maklaflina-Levrona|Sidnija Maklaflina]] |periods={{dat|2019|7|28|N}} — {{dat|2021|7|27|N}}}}
{{kastes beigas}}


{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Muhameda, Delaila}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV vieglatlētes]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Barjerskrējēji]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>grkxc0u89q0wwawfohdnrwk3fvzbgji</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igors Movels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449564</id>
    <revision>
      <id>4518298</id>
      <parentid>4510956</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T03:53:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518298</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5913" sha1="m3px9o2i4z1tyuo4675ydq3u33vmn8y" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Igors Movels
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
 |     term_sākums = {{dat|1990|3|18|N}}
 |     term_beigas = {{dat|1993|7|6|N}} 
| prezidents = 
| premjers = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{ddv|1949|9|14|}} 
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Varakļāni|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[žurnālists]]
| alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Igors Movels''' (dzimis 1949. gada 14. septembrī [[Varakļāni|Varakļānos]]) ir [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] žurnālists un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1949|9|14||bez}} [[Varakļāni|Varakļānos]]. Beidzis [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Filoloģijas fakultāte|Filoloģijas fakultātes]] Žurnālistikas nodaļu.

Strādāja par [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] laikraksta “Darba Karogs” korespondentu, nodaļas vadītāju, atbildīgo sekretāru (1966—1973); laikraksta “Žeļeznodorožnik Pribaltiki” korespondentu, atbildīgo sekretāru (1973—1975); laikraksta “Latvijskij morjak” nodaļas vadītāju, atbildīgo sekretāru (1975—1978); [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajona]] un pilsētas laikraksta “Darba Uzvara” rūpniecības nodaļas vadītāju, galveno redaktoru (1979—1980).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4882|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-08-21}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

No 1985. gada bijis [[PSKP]] biedrs.&lt;ref&gt;[http://85.254.250.16/raksti/109019 Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019|date=2020. gada 1. Janvāris}} Barikadopēdijas fonds&lt;/ref&gt;

[[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā I. Movels bija Jelgavas laikraksta &quot;Jelgavas Ziņotājs&quot; redaktors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/lepojos-ka-stradaju-latvijas-brivibai/|title=Lepojos, ka strādāju Latvijas brīvībai|website=ZZ.lv|access-date=2026-08-21|date=2013-10-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1989. gadā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 81. Jelgavas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā I. Movels balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana|title=Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana - Ārlietu ministrija|website=web.archive.org|access-date=2025-03-14|date=2015-02-15|archive-date=2015-02-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20150215190248/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana}}&lt;/ref&gt;

Pēc deputāta pilnvaru beigām Igors Movels bija nekustamo īpašumu jomas uzņēmuma SIA “Rumko” izpilddirektors un valdes loceklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/arhivs/ipasumu-ozolniekos-sola-sakopt-lidz-5-maijam/|title=Īpašumu Ozolniekos sola sakopt līdz 5.maijam|last=Bartaševics|first=Rolands|website=jelgavniekiem.lv|access-date=2026-08-21|date=2009-04-27|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] laikā Igors Movels arī bijis SIA &quot;V.E.L.G.&quot; direktors — uzņēmums nodrošināja ar vīrusu inficētu bezpajumtnieku patversmes darbību [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], [[Esplanādes iela|Esplanādes ielā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smes-europa.org/RIGA_Emergency_Services.html|title=1. RIGA INFO on SOCIAL ASSISTANCE|website=www.smes-europa.org|access-date=2026-08-21}}&lt;/ref&gt; Movels darbojas arī siltumapgādes uzņēmumā SIA &quot;EkoSil&quot;, kuru 2024. gadā vainoja par nekvalitatīvu pakalpojumu piegādi Jaunjelgavā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://staburags.lv/staburaga-projektu-raksti/jautajumu-vairak-neka-atbilzu-apkures-problemas-pulce-pilnu-zali-ar-jaunjelgaviesiem/|title=Jautājumu vairāk nekā atbilžu. Apkures problēmas pulcē pilnu zāli ar jaunjelgaviešiem|last=Grincēviča|first=Ginta|website=Staburags.lv|access-date=2026-08-21|date=2024-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2000. gadā I. Movelu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Movels, Igors}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Varakļānos dzimušie]]</text>
      <sha1>m3px9o2i4z1tyuo4675ydq3u33vmn8y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alesandro Šepfs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450619</id>
    <revision>
      <id>4518082</id>
      <parentid>4482195</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T15:42:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518082</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3036" sha1="71m8cuegqfombp9n48yl1uiqumwk6z2" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|7}}
| nationalyears2 = 2013—2016
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 8
| nationalgoals3 = 6
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrija U19
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrija U21
| nationalteam3 = {{fb|AUT}}
| nationalyears1 = 2012—2013
| nationalyears3 = 2016—
| nationalcaps2 = 20
| playername = Alesandro Šepfs
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2012—2014
| years2 = 2014—2016
| years3 = 2016—2021
| years4 = 2017—2019
| name = 
| nationalcaps3 = 35
| nationalcaps1 = 10
| caps1 = 63
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| caps2 = 51
| caps3 = 112
| caps4 = 3
| caption = Šepfs 2014. gadā
| clubnumber = 18
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich II]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Nürnberg]]
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04 II]]
| image = 20140905 U21 AUT BIH AT08 1103.jpg
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Umhauzena}}
| currentclub = {{flaga|Austrija}} [[LASK]]
| goals1 = 22
| goals2 = 11
| goals3 = 10
| goals4 = 1
| height = 178
| birth_place = 
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Arminia Bielefeld]]
| years5 = 2021—2022
| caps5 = 33
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Kanāda}} [[Vankūveras &quot;Whitecaps&quot;]]
| years6 = 2022—2024
| caps6 = 65
| goals6 = 2
| clubs7 = {{flaga|Austrija}} [[Wolfsberger AC]]
| years7 = 2025—2026
| caps7 = 32
| goals7 = 7
| clubs8 = {{flaga|Austrija}} [[LASK]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 5
| goals8 = 1
}}'''Alesandro Šepfs''' ({{Val|de|Alessandro Schöpf}}, dzimis {{Dat|1994|2|7}}) ir [[Austrieši|austriešu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Šepfs pārstāv [[Austrijas Bundeslīga]]s komandu ''[[LASK]]''.

[[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlases]] sastāvā Šepfs ir spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] un [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}{{Austrijas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tirolē dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bīlefeldes &quot;Arminia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vankūveras &quot;Whitecaps&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Šepfs, Alesandro}}
[[Kategorija:Wolfsberger AC spēlētāji]]
[[Kategorija:LASK spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>71m8cuegqfombp9n48yl1uiqumwk6z2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Štefans Lainers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450625</id>
    <revision>
      <id>4518074</id>
      <parentid>4293829</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T15:07:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518074</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2209" sha1="fjm0krv67wrbopokt8ufk73mmxbohe6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|8|27}}
| height = 175
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| birth_place = 
| name = 
| years4 = 2019—2025
| years3 = 2015—2019
| years2 = 2014—2015
| years1 = 2013—2014
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| playername = Štefans Lainers
| nationalyears1 = 2017—
| nationalteam1 = {{fb|AUT}}
| nationalgoals1 = 2
| nationalcaps1 = 39
| image = FC Red Bull Salzburg gegen Grazer AK (2025-08-09 Bundesliga Zweite Runde) 11.jpg
| goals4 = 5
| caps1 = 62
| goals3 = 8
| goals2 = 1
| goals1 = 3
| currentclub = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Zēkirhene pie Volerzē}}
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;]]
| clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[SV Ried]]
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering|Liefering]]
| clubnumber = 22
| caption = Štefans Lainers 2025. gadā
| caps4 = 138
| caps3 = 74
| caps2 = 34
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| clubs5 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| years5 = 2025
| caps5 = 25
| goals5 = 1
}}'''Štefans Lainers''' ({{Val|de|Stefan Lainer}}, dzimis {{Dat|1992|8|27}}) ir [[Austrieši|austriešu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Lainers pārstāv [[Austrijas Bundeslīga]]s komandu ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]''.

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2018—19
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2015—16, 2016—17, 2018—19

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]

[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Menhengladbahas &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]]
[[Kategorija:SV Ried spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Lainers, Štefans}}</text>
      <sha1>fjm0krv67wrbopokt8ufk73mmxbohe6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grenctāles lidlauks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450924</id>
    <revision>
      <id>4518263</id>
      <parentid>3999224</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T21:29:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518263</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2697" sha1="m3veox8kfr570nknnqgbrlzsi5it2zr" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| box-width                  = 250px
| nosaukums                  = Grenctāles lidlauks
| attels                     = Grenctāles lidlauks.jpg
| attela-platums             = 250px
| paraksts                   = Būves pie lidlauka
| paraksts2                  =
| IATA                       = 
| ICAO                       = 
| latd  = 56 | latm  = 18| lats  = 46| latNS  = N
| longd = 24 | longm = 20| longs = 42| longEW = E
| karte                      = Latvia
| kartes_paraksts            = Lidostas atrašanās vieta Latvijā
| paraksta_novietojums       = top
| lidostas_tips              = Civilā
| ipasnieks-operators        = 
| ipasnieks                  = 
| atrasanas_vieta            = [[Brunavas pagasts]], [[Bauskas novads]]
| elevation-f                = 88.5
| elevation-m                = 27
| metric-rwy                 = y
| r1-number                  = 06/24
| r1-length-f                = 
| r1-length-m                = 400
| r1-surface                 = bez seguma
| pasazieru_skaits           = 
| lidojumu_skaits            = 
| majas_lapa                 = 
}}
'''Grenctāles lidlauks''' (arī '''Raiņa lidlauks''') ir likvidēts lidlauks [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Brunavas pagasts|Brunavas pagastā]]. Izvietojies ziemeļrietumos no [[Grenctāle]]s ciema {{nobr|0,7 km}} no tā centra. Lidlaukā bija viens {{nobr|400 m}} garš un {{nobr|20 m}} plats asfalta seguma skrejceļš.&lt;ref&gt;[https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=22889 Aviofoto]{{Novecojusi saite}}. Atjaunināts: {{dat|2020|02|04}}.&lt;/ref&gt; Izbūvēts padomju laikā un izmantots kā lauksaimniecības lidlauks. Mūsdienās privatizēts un gandrīz pilnībā norakts. Viena no būvēm, ko plānots ''[[Rail Baltica]]'' būvniecības laikā demontēt, jo dzelzceļa sliedes plānots būvēt tieši pāri skrejceļam, kā arī pilnībā nobloķējot vienīgo piebraucamo ceļu no Grenctāles puses.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;120px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Rail Baltica (Grenctāles lidlauks).jpg|Ceļš uz lidlauku
Attēls:Grenctāles lidlauks 2.jpg|Skrejceļš
Attēls:Grenctāles lidlauks 3.jpg|Skrejceļa segums
&lt;/gallery&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/ryanair-bauskas-novada-buves-savu-lidlauku-8577 «Ryanair» Bauskas novadā būvēs savu lidlauku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203231520/https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/ryanair-bauskas-novada-buves-savu-lidlauku-8577 |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Bauskas Dzīve. &lt;small&gt;(1. aprīļa / joku dienas ziņa)&lt;/small&gt;

{{Latvijas lidostas}}

[[Kategorija:Brunavas pagasts]]
[[Kategorija:Grenctāle]]</text>
      <sha1>m3veox8kfr570nknnqgbrlzsi5it2zr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kotora</title>
    <ns>0</ns>
    <id>457716</id>
    <revision>
      <id>4518361</id>
      <parentid>4355811</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:32:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518361</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7624" sha1="6k3xnyq2ugj0e9ujg1232wb6rypxkj5" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu Melnkalnē|cietoksni Bosnijā un Hercegovinā|Kotora (Bosnija un Hercegovina)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Kotora
 | official_name              = ''Котор''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
| border = infobox
| perrow = 1/2/2/2/1
| total_width = 275
| align = center
| caption_align = center
| image1 = View on Kotor, Montenegro 2023.jpg
| image2 = Kotor, Montenegro (2023).jpg
| image3 = Nuestra Señora de las Rocas, Perast, Bahía de Kotor, Montenegro, 2014-04-19, DD 25.JPG
| image4 = Kotor, Montenegro (16105317698).jpg
| image5 = Museo Marítimo, Kotor, Bahía de Kotor, Montenegro, 2014-04-19, DD 31.JPG
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag of Kotor, Montenegro.jpg
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Kotor.png
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Melnkalne#Eiropa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{MNE}}
 | subdivision_type1        = Pašvaldība
 | subdivision_name1        = [[Kotoras pašvaldība]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 335
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 12583
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = 
 | utc_offset               = 
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 42 | latm = 26 | lats =  | latNS = N
 | longd = 18 | longm = 46 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 85330
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 635
 | website                  = {{URL|http://www.opstinakotor.com}}
 | footnotes                = 
}}

'''Kotora''' ({{val|cnr|Котор}}) ir pilsēta [[Melnkalne]]s dienvidrietumos, netālu no [[Adrijas jūra]]s. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 12,6 tūkstoši iedzīvotāju.

== Vēsture ==
Kotoras apkārtne bijusi apdzīvota jau kopš senatnes. Antīkajā periodā teritorija atradās [[Ilīrija|Ilīrijas]] kultūras telpā, bet vēlāk nonāca [[Romas Impērija|Romas Impērijas]] sastāvā. Pēc Romas impērijas sadalīšanas reģions nonāca [[Austrumromas impērija|Austrumromas jeb Bizantijas impērijas]] ietekmē.

Viduslaikos Kotora izveidojās par nozīmīgu nocietinātu ostas pilsētu [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] austrumu piekrastē. Pilsētā attīstījās amatniecība, tirdzniecība, akmens apstrāde un ikonogrāfija. Kotorai bija ievērojama ekonomiskā un kultūras nozīme visā Kotoras līča reģionā, un tās arhitektūras un mākslas tradīcijas ietekmēja arī citas Adrijas piekrastes pilsētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/list/125|title=Natural and Culturo-Historical Region of Kotor|publisher=UNESCO World Heritage Centre|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

No 1186. gada Kotora nonāca viduslaiku Serbijas valdnieku varā un saglabāja ievērojamu autonomiju. Pilsēta bija nozīmīgs Serbijas valsts jūras tirdzniecības centrs. 14. gadsimta beigās un 15. gadsimta sākumā, Serbijas valsts varai pavājinoties, Kotora īslaicīgi atradās dažādu reģionālo valdnieku un politisko veidojumu ietekmē.

1420. gadā Kotora brīvprātīgi atzina [[Venēcijas Republika|Venēcijas Republikas]] varu un tika iekļauta tās Adrijas jūras īpašumos. Venēcijas valdīšanas periods ilga līdz 1797. gadam un būtiski ietekmēja pilsētas arhitektūru, kultūru un politisko attīstību. Kotora kļuva par vienu no svarīgākajiem Venēcijas nocietinātajiem atbalsta punktiem Adrijas jūras dienvidaustrumu piekrastē. Šajā laikā tika paplašināta un nostiprināta pilsētas aizsardzības sistēma, kuras daļas saglabājušās līdz mūsdienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/list/125|title=Natural and Culturo-Historical Region of Kotor|publisher=UNESCO World Heritage Centre|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Venēcijas Republika|Venēcijas Republikas]] likvidēšanas 1797. gadā Kotora nonāca [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu monarhijas]] pakļautībā. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā pilsētu pārvaldīja Francija, bet 1814. gadā tā tika iekļauta [[Austrijas Impērija|Austrijas Impērijā]]. Vēlāk Kotora atradās [[Austroungārija|Austroungārijas]] sastāvā un kļuva par vienu no nozīmīgākajām tās kara flotes bāzēm Kotoras līcī.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Austrijas-Ungārijas sabrukuma 1918. gadā Kotora tika iekļauta [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistē]], kas 1929. gadā tika pārdēvēta par [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalisti]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1941. līdz 1943. gadam Kotoru okupēja [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]], bet pēc Itālijas kapitulācijas pilsētu kontrolēja [[Nacistiskā Vācija|Vācijas]] spēki. 1944. gadā pilsētu ieņēma Dienvidslāvijas partizāni, un pēc kara Kotora kļuva par [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] Melnkalnes sastāvdaļu.

1979. gada 15. aprīlī spēcīga zemestrīce nodarīja ievērojamus postījumus Kotorai un citām Melnkalnes piekrastes pilsētām. Tika bojātas daudzas vēsturiskas ēkas, baznīcas un pilsētas nocietinājumi. Tajā pašā gadā Kotoras dabas un kultūrvēsturiskais reģions tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], kā arī apdraudētā pasaules mantojuma sarakstā. Plašajos restaurācijas darbos piedalījās arī UNESCO; 2003. gadā objekts tika svītrots no apdraudētā mantojuma saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/list/125|title=Natural and Culturo-Historical Region of Kotor|publisher=UNESCO World Heritage Centre|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Dienvidslāvijas sabrukums|Dienvidslāvijas sabrukuma]] 1990. gados Kotora atradās Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas un vēlāk [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] sastāvā. Kopš [[Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes neatkarības atjaunošanas]] 2006. gadā Kotora ir neatkarīgās Melnkalnes pilsēta un viens no nozīmīgākajiem valsts vēsturiskajiem un tūrisma centriem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/place/Kotor | title= Kotor | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}}
* {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/fine_art/text/2103946 | title= Котор | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | access-date= {{dat|2020|04|24||bez}} | archive-date= {{dat|2020|08|05||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20200805192005/https://bigenc.ru/fine_art/text/2103946 }}


{{Melnkalne-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Melnkalnes pilsētas]]</text>
      <sha1>6k3xnyq2ugj0e9ujg1232wb6rypxkj5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radio Svoboda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>460089</id>
    <redirect title="Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" />
    <revision>
      <id>4518270</id>
      <parentid>3218773</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T23:34:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Radio Brīvā Eiropa]] to [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</comment>
      <origin>4518270</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</text>
      <sha1>ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džovanni Reina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461838</id>
    <revision>
      <id>4517985</id>
      <parentid>4503411</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:39:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4517985</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2621" sha1="45mxf1qnhsrz97z45at1lza6g6lpff0" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|13}}
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U16
| nationalteam3 = {{flaga|ASV}} ASV U17
| nationalgoals3 = 8
| nationalcaps3 = 18
| years1 = 2020—2025
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| playername = Džovanni Reina
| name = 
| ntupdate = {{dat|2026|08|06|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| nationalcaps1 = 11
| nationalyears1 = 2016—2017
| nationalyears2 = 2017—2018
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U15
| birth_place = 
| nationalgoals2 = 1
| nationalgoals1 = 7
| nationalcaps2 = 2
| caption = Reina 2026. gadā
| image = Gio Reyna Australia v USA 19 June 2026-71.jpg
| height = 185
| goals1 = 15
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Sanderlenda}}
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| clubnumber = 10
| caps1 = 105
| nationalyears3 = 2018—2019
| nationalcaps4 = 43
| nationalgoals4 = 10
| nationalteam4 = {{fb|USA}}
| nationalyears4 = 2020—
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]]
| years2 = 2024
| caps2 = 9
| goals2 = 0
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;]]
| years3 = 2025—2026
| caps3 = 19
| goals3 = 1
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]
| years4 = 2026—
| caps4 = 2
| goals4 = 0
}}

'''Džovanni Reina''' ({{Val|en|Giovanni Reyna}}, dzimis {{Dat|2002|11|13}} [[Sanderlenda|Sanderlendā]], [[Anglija|Anglijā]]) ir [[ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Reina pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandu ''[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]''.

Džovanni Reinas tēvs ir ilgu karjeru nospēlējušais ASV futbolists [[Klaudio Reina]].

== Sasniegumi ==
'''Borussia Dortmund'''

* [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2020—21

'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2019—20, 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{ASV futbolists-aizmetnis}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tainā un Vīrā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Menhengladbahas &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Strasbūras &quot;Racing&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Reina, Džovanni}}
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>45mxf1qnhsrz97z45at1lza6g6lpff0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zeks Stefens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461888</id>
    <revision>
      <id>4518002</id>
      <parentid>4239600</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:48:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518002</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2746" sha1="8k8c4f37zaacd63s0g1kir3r7jvytyc" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|4|2}}
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U18
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| nationalyears2 = 2014—2015
| nationalyears1 = 2012—2013
| nationalcaps1 = 9
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Zeks Stefens
| years1 = 2015—2016
| nationalgoals1 = 0
| years2 = 2016—2019
| years3 = 2016
| years4 = 2019—2024
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 30
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| nationalteam4 = {{fb|USA}}
| nationalyears3 = 2015
| nationalgoals2 = 0
| nationalcaps2 = 17
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Kotesvilla}}
| caps1 = 14
| caps2 = 76
| caps3 = 9
| caps4 = 2
| clubnumber = 1
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg|SC Freiburg II]]
| clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas &quot;Crew&quot;]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[Pittsburgh Riverhounds]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| currentclub = {{flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Rapids&quot;]]
| caption = Stefens 2019. gadā
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf]]
| years5 = 2019—2020
| caps5 = 17
| goals5 = 0
| height = 191
| image = Zack Steffen on June 9, 2019.jpg
| nationalyears4 = 2018—2025
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]
| years6 = 2022—2023
| caps6 = 42
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Rapids&quot;]]
| years7 = 2024—
| caps7 = 65
| goals7 = 0
}}'''Zeks Stefens''' ({{Val|en|Zack Steffen}}, dzimis {{Dat|1995|4|2}}) ir [[ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2024. gada Stefens pārstāv [[MLS]] līgas komandu [[Kolorādo &quot;Rapids&quot;]].

== Sasniegumi ==
'''Manchester City'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]]
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2020—21

'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2019—20

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{ASV futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]]
[[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Kolorādo &quot;Rapids&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolumbusas &quot;Crew&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Stefens, Zeks}}</text>
      <sha1>8k8c4f37zaacd63s0g1kir3r7jvytyc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Florians Grilličs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462055</id>
    <revision>
      <id>4518057</id>
      <parentid>4507501</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T14:15:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518057</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3236" sha1="p9genidsjksy084zcvugimwlfggupqg" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|8|7}}
| years1 = 2013—2015
| nationalyears1 = 2013—2014
| nationalcaps1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|08|15|SK|bez}}
| name = 
| playername = Florians Grilličs
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years2 = 2015—2017
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U20
| years3 = 2017—2022
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 61
| nationalgoals3 = 3
| nationalgoals4 = 1
| nationalteam3 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U21
| nationalteam4 = {{fb|AUT}}
| nationalyears3 = 2014—2017
| nationalyears2 = 2015
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U19
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Noikirhena}}
| caps1 = 36
| caps2 = 48
| caps3 = 130
| clubnumber = 27
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen II]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Frosinone Calcio|Frosinone]]
| nationalgoals2 = 2
| goals1 = 10
| goals2 = 3
| goals3 = 3
| height = 187
| image = 20180602 AUTGER 4687 (cropped) Florian Grillitsch.jpg
| caption = Grilličs 2018. gadā
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals1 = 7
| nationalyears4 = 2017—
| clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]]
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 10
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]
| years5 = 2023—2025
| caps5 = 38
| goals5 = 1
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid]]
| years6 = 2025
| caps6 = 13
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga]]
| years7 = 2025—2026
| caps7 = 20
| goals7 = 1
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Frosinone Calcio|Frosinone]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 0
| goals8 = 0
}}
'''Florians Grilličs''' ({{Val|de|Florian Grillitsch}}, dzimis {{Dat|1995|8|7}}) ir [[Austrieši|austriešu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Grilličs pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu ''[[Frosinone Calcio|Frosinone]]''.

Iepriekš Grilličs ir spēlējis [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]], ''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]'', [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]], ''[[Real Valladolid]]'' un ''[[SC Braga|Braga]]''.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Austrijas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lejasaustrijā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Brēmenes &quot;Werder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]]
[[Kategorija:Amsterdamas &quot;Ajax&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Grilličs, Florians}}
[[Kategorija:SC Braga spēlētāji]]
[[Kategorija:Frosinone Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>p9genidsjksy084zcvugimwlfggupqg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vestons Makenijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462077</id>
    <revision>
      <id>4517974</id>
      <parentid>4497827</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:27:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4517974</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2935" sha1="c37vtrfgngdi73801xxdqpowpaklrfo" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|8|28}}
| nationalyears1 = 2013—2014
| nationalyears3 = 2016
| nationalteam4 = {{fb|USA}}
| nationalteam3 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| nationalgoals4 = 12
| nationalgoals3 = 0
| nationalcaps4 = 71
| nationalcaps3 = 2
| years1 = 2017—2021
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| playername = Vestons Makenijs
| name = 
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| nationalcaps1 = 6
| nationalyears2 = 2016
| birth_place = 
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U19
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U17
| nationalgoals2 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalcaps2 = 9
| caption = Makenijs 2026. gadā
| image = Weston McKennie Australia v USA 19 June 2026-219.jpg
| height = 185
| goals1 = 4
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Fortlūisa}}
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| clubnumber = 22
| caps1 = 75
| nationalyears4 = 2017—
| caps2 = 21
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]
| goals2 = 4
| years2 = 2020—2021
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]
| years3 = 2021—
| caps3 = 151
| goals3 = 12
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]]
| years4 = 2023
| caps4 = 19
| goals4 = 0
}}'''Vestons Makenijs''' ({{Val|en|Weston McKennie}}, dzimis {{Dat|1998|8|28}}) ir [[ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2021. gada Makenijs pārstāv [[Itālijas Serie A|Itālijas ''Serie A'']] komandu [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]].

== Sasniegumi ==
'''Juventus'''

* [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2020—21, 2023—24&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/italija/16052024-juventus_15_triumfs_italijas_kausa_atalan&lt;/ref&gt;
* [[Supercoppa Italiana]]: 2020
'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2019—20, 2022—23, 2023—24

'''Individuālie sasniegumi'''

* ASV gada labākais futbolists: 2020&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ussoccer.com/stories/2020/12/mckennie-wins-2020-us-soccer-male-player-of-the-year|title=Weston McKennie Voted 2020 U.S. Soccer Male Player of the Year|website=www.ussoccer.com|access-date=2021-02-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{ASV futbolists-aizmetnis}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Makenijs, Vestons}}
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Teksasā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>c37vtrfgngdi73801xxdqpowpaklrfo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467193</id>
    <revision>
      <id>4518424</id>
      <parentid>4251775</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:06:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14102" sha1="2tmvr3lx3efiga7z2jttv3onwsnsh1p" xml:space="preserve">{{Futbola līgas sezona v2
|nosaukums       = 2020.—2021. gada&lt;br /&gt;Vācijas Bundeslīgas sezona
|apraksts        =
|komandas        = 18
|liga            = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]
|sezona          = 2020.—2021.
|valsts          = {{DEU}}
|uzvar           = [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]&lt;br /&gt;(30. Bundeslīgas tituls;&lt;br /&gt;31. Vācijas čempionu tituls)
|pazem           = ''[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]&lt;br /&gt;[[FC Schalke 04|Schalke 04]]''
|pazem_liga      = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]]
|kauss1          = [[UEFA Čempionu līga]]
|kauss1_kvalif   = ''[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern]]&lt;br /&gt;[[RB Leipzig]]&lt;br /&gt;[[Borussia Dortmund]]&lt;br /&gt;[[VfL Wolfsburg]]''
|kauss2          = [[UEFA Eiropas līga]]
|kauss2_kvalif   = ''[[Eintracht Frankfurt]]&lt;br /&gt;[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]''
|kauss3          = [[UEFA Eiropas konferenču līga|Eiropas konferenču līga]]
|kauss3_kvalif   = ''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]''
|rezultativakais = [[Roberts Levandovskis]]&lt;br /&gt;(41 vārti)
|varti           = 928
|varti_spele     = 3,03
|vid_apm         = 
|pag_sez         = [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|←&amp;nbsp;2019.—2020.]]
|nak_sez         = [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021.—2022.&amp;nbsp;→]]
}}

'''2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona''' bija 58. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2020|9|18||bez}}. Sezona noslēdzās {{dat|2021|5|22||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dfl.de/de/aktuelles/neuer-rahmenterminkalender-fuer-saison-2020-21-veroeffentlicht-bundesliga-und-2-bundesliga-starten-am-18-september/ |title=Neuer Rahmenterminkalender für Saison 2020/21 veröffentlicht – Bundesliga und 2. Bundesliga starten am 18. September |language=de |date={{dat|2020|07|10||bez}}|website=dfl.de |access-date={{dat|2020|09|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem uz Bundeslīgu tika paaugstināti klubi [[Bīlefeldes &quot;Arminia&quot;]] un ''[[VfB Stuttgart]]'', bet Bundeslīgu atstāja ''[[Fortuna Düsseldorf]]'' un ''[[SC Paderborn]]''.

{{VietasKarte+|Vācija|alt=2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|caption=2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places=
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.032076|long= 8.516750|label=[[Arminia&amp;nbsp;Bielefeld]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.323056|long=10.885833|label=[[FC&amp;nbsp;Augsburg]] |position=left}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.514722|long=13.239444|label=[[Hertha&amp;nbsp;BSC]] |position=top}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.083333|long= 8.837628|label=[[SV Werder Bremen|Werder&amp;nbsp;Bremen]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.516667|long= 7.466667|label=[[Borussia&amp;nbsp;Dortmund]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.116667|long= 8.683333|label=[[Eintracht&amp;nbsp;Frankfurt]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=47.988945|long= 7.892947|label=[[SC&amp;nbsp;Freiburg]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.238014|long= 8.883333|label=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899&amp;nbsp;Hoffenheim]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.345770|long=12.348298|label=[[RB Leipzig]] |position=top}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.038056|long= 7.001944|label=[[Bayer&amp;nbsp;Leverkusen]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.000928|long= 8.245731|label=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |position=left}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.933611|long=6.874697|label=[[1. FC Köln]]|position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.174530|long= 6.385407|label=[[Borussia&amp;nbsp;Mönchengladbach]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.218773|long=11.624760|label=[[FC Bayern Munich|Bayern]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.554498|long= 7.067554|label=[[FC Schalke 04|Schalke&amp;nbsp;04]] |position=top}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.792295|long= 9.232141|label=[[VfB&amp;nbsp;Stuttgart]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.457222|long= 13.568056|label=[[1. FC Union Berlin|Union&amp;nbsp;Berlin]] |position=bottom}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.421923|long=10.784980|label=[[VfL&amp;nbsp;Wolfsburg]] |position=right}}}}
=== Stadioni ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Klubs
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Bīlefeldes &quot;Arminia&quot;|Arminia]]
|[[Bīlefelde]]
|''[[Bielefelder Alm]]''
|27 300
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[FC Augsburg|Augsburg]]
|[[Augsburga]]
|''[[WWK Arena]]''
|30 660
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]
|[[Leverkūzene]]
|''[[BayArena]]''
|30 210
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern München]]
|[[Minhene]]
|''[[Allianz Arena]]''
|75 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Dortmundes &quot;Borussia&quot;|Borussia Dortmund]]
|[[Dortmunde]]
|''[[Signal Iduna Park]]''
|81 365
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;|Borussia Mönchengladbach]]
|[[Menhengladbaha]]
|''[[Borussia-Park]]''
|59 724
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;|Eintracht]]
|[[Frankfurte pie Mainas]]
|''[[Deutsche Bank Park]]''
|51 500
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[SC Freiburg|Freiburg]]
|[[Freiburga]]
|''[[Schwarzwald-Stadion]]''
|24 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Berlīnes &quot;Hertha&quot;|Hertha BSC]]
|[[Berlīne]]
|[[Berlīnes olimpiskais stadions]]
|74 649
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]
|[[Zinsheima]]
|''[[Rhein-Neckar-Arena]]''
|30 150
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FC Köln|Köln]]
|[[Ķelne]]
|''[[RheinEnergieStadion]]''
|49 698
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
|[[Mainca]]
|''[[Opel Arena]]''
|34 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[RB Leipzig]]
|[[Leipciga]]
|''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]''
|42 558
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]
|[[Gelzenkirhene]]
|''[[Veltins-Arena]]''
|62 271
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[VfB Stuttgart]]
|[[Štutgarte]]
|''[[Mercedes-Benz Arena]]''
|60 449
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
|[[Berlīne]]
|''[[Stadion An der Alten Försterei]]''
|22 012
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder]]
|[[Brēmene]]
|''[[Weserstadion]]''
|42 100
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]]
|[[Volfsburga]]
|''[[Volkswagen Arena]]''
|30 000
|}

=== Treneri un kapteiņi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Komanda
!Treneris
!Kapteinis
|-
|''[[Arminia Bielefeld]]''
|{{flaga|GER}} [[Franks Krāmers]]
|{{flaga|GER}} [[Fabians Kloss]]
|-
|''[[FC Augsburg]]''
|{{flaga|GER}} [[Heiko Herlihs]]
|{{flaga|NED}} [[Džefrijs Gauveleuvs]]
|-
|''[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]''
|{{flaga|GER}} [[Hanness Volfs (futbola treneris)|Hanness Volfs]]
|{{flaga|CHI}} [[Čarless Arangiss]]
|-
|''[[FC Bayern Munich|Bayern München]]''
|{{flaga|GER}} [[Hanss Dīters Fliks]]
|{{flaga|GER}} [[Manuels Neiers]]
|-
|''[[Borussia Dortmund]]''
|{{flaga|GER}} [[Edins Terzičs]]
|{{flaga|GER}} [[Marko Reiss]]
|-
|''[[Borussia Mönchengladbach]]''
|{{flaga|GER}} [[Marko Roze]]
|{{flaga|GER}} [[Larss Štindls]]
|-
|''[[Eintracht Frankfurt]]''
|{{flaga|AUT}} [[Adi Hiters]]
|{{flaga|JPN}} [[Makoto Hasebe]]
|-
|''[[SC Freiburg]]''
|{{flaga|GER}} [[Kristiāns Štreihs]]
|{{flaga|GER}} [[Kristiāns Ginters]]
|-
|''[[Hertha BSC]]''
|{{flaga|HUN}} [[Pāls Dārdai]]
|{{flaga|BEL}} [[Dedriks Bojata]]
|-
|''[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]''
|{{flaga|GER}} [[Sebastiāns Hēness]]
|{{flaga|GER}} [[Benjamins Hibners]]
|-
|''[[1. FC Köln]]''
|{{flaga|GER}} [[Frīdhelms Funkels]]
|{{flaga|GER}} [[Jonass Hektors]]
|-
|''[[RB Leipzig]]''
|{{flaga|GER}} [[Jūliāns Nagelsmans]]
|{{flaga|AUT}} [[Marsels Zabicers]]
|-
|''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]''
|{{flaga|DEN}} [[Bo Svensons]]
|{{flaga|GER}} [[Dannijs Laca]]
|-
|''[[FC Schalke 04|Schalke 04]]''
|{{flaga|GRE}} [[Dimitrijs Grammozis]]
|{{flaga|BIH}} [[Seads Kolašinacs]]
|-
|''[[VfB Stuttgart]]''
|{{flaga|USA}} [[Pellegrīno Mataraco]]
|{{flaga|GER}} [[Gonsalo Kastro]]
|-
|''[[1. FC Union Berlin]]''
|{{flaga|SUI}} [[Urss Fišers]]
|{{flaga|AUT}} [[Kristofers Trimmels]]
|-
|''[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]''
|{{flaga|GER}} [[Florians Kofelts]]
|{{flaga|FIN}} [[Niklass Moisanders]]
|-
|''[[VfL Wolfsburg]]''
|{{flaga|AUT}} [[Olivers Glasners]]
|{{flaga|FRA}} [[Žozua Gilavogi]]
|}

== Turnīra tabula ==
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.dfb.de/bundesliga/spieltagtabelle/?spieledb_path=%2Fcompetitions%2F12%2Fseasons%2F18356%2Fmatchday%2Fcurrent DFB]

&lt;!--Update team positions here--&gt;
|team1=MUN |team2=LEI |team3=DOR |team4=WOL |team5=FRA |team6=LEV |team7=UNB |team8=MÖN |team9=STU |team10=FRE |team11=HOF |team12=MAI |team13=AUG |team14=BSC |team15=BIE |team16=KÖL |team17=BRE |team18=SCH

&lt;!--Update team qualifications here (defined below)--&gt;
|result1=CLGS |result2=CLGS |result3=CLGS |result4=CLGS |result5=ELGS |result6=ELGS |result7=ECLPO
|result16=RPO |result17=REL |result18=REL

|note_res_ELGS=Tā kā 2020.—2021. gada [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa ieguvēji]] Dortmundes &quot;Borussia&quot; kvalificējās Čempionu līgai, vietu Eiropas līgas grupu turnīrā ieguva 6. vietas ieguvēji, bet Eiropas konferenču līgai kvalificējās 7. vietas ieguvēji.
|note_res_ECLPO=ELGS

&lt;!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--&gt;
|update=complete
|win_AUG=10|draw_AUG=6 |loss_AUG=18|gf_AUG=36|ga_AUG=54&lt;!-- FC Augsburg --&gt;
|win_BSC=8 |draw_BSC=11|loss_BSC=15|gf_BSC=41|ga_BSC=52&lt;!-- Hertha BSC --&gt;
|win_UNB=12|draw_UNB=14|loss_UNB=8 |gf_UNB=50|ga_UNB=43&lt;!-- Union Berlin --&gt;
|win_BIE=9 |draw_BIE=8 |loss_BIE=17|gf_BIE=26|ga_BIE=52&lt;!-- Arminia Bielefeld --&gt;
|win_BRE=7 |draw_BRE=10|loss_BRE=17|gf_BRE=36|ga_BRE=57&lt;!-- Werder Bremen --&gt;
|win_DOR=20|draw_DOR=4 |loss_DOR=10|gf_DOR=75|ga_DOR=46&lt;!-- Borussia Dortmund --&gt;
|win_FRA=16|draw_FRA=12|loss_FRA=6 |gf_FRA=69|ga_FRA=53&lt;!-- Eintracht Frankfurt --&gt;
|win_FRE=12|draw_FRE=9 |loss_FRE=13|gf_FRE=52|ga_FRE=52&lt;!-- SC Freiburg --&gt;
|win_HOF=11|draw_HOF=10|loss_HOF=13|gf_HOF=52|ga_HOF=54&lt;!-- 1899 Hoffenheim --&gt;
|win_KÖL=8 |draw_KÖL=9 |loss_KÖL=17|gf_KÖL=34|ga_KÖL=60&lt;!-- 1. FC Köln --&gt;
|win_LEI=19|draw_LEI=8 |loss_LEI=7 |gf_LEI=60|ga_LEI=32&lt;!-- RB Leipzig --&gt;
|win_LEV=14|draw_LEV=10|loss_LEV=10|gf_LEV=53|ga_LEV=39&lt;!-- Bayer Leverkusen --&gt;
|win_MAI=10|draw_MAI=9 |loss_MAI=15|gf_MAI=39|ga_MAI=56&lt;!-- Mainz 05 --&gt;
|win_MÖN=13|draw_MÖN=10|loss_MÖN=11|gf_MÖN=64|ga_MÖN=56&lt;!-- Borussia Mönchengladbach --&gt;
|win_MUN=24|draw_MUN=6 |loss_MUN=4 |gf_MUN=99|ga_MUN=44&lt;!-- Bayern Munich --&gt;
|win_SCH=3 |draw_SCH=7 |loss_SCH=24|gf_SCH=25|ga_SCH=86&lt;!-- Schalke 04 --&gt;
|win_STU=12|draw_STU=9 |loss_STU=13|gf_STU=56|ga_STU=55&lt;!-- VfB Stuttgart --&gt;
|win_WOL=17|draw_WOL=10|loss_WOL=7 |gf_WOL=61|ga_WOL=37&lt;!-- VfL Wolfsburg --&gt;

&lt;!--Status--&gt;
|status_BRE=R
|status_KÖL=Q
|status_MUN=C
|status_SCH=R

&lt;!--Team definitions (wikilinks in table)--&gt;
|name_AUG=[[FC Augsburg]]
|name_BSC=[[Hertha BSC]]
|name_UNB=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
|name_BIE=[[Arminia Bielefeld]]
|name_BRE=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
|name_DOR=[[Borussia Dortmund]]
|name_FRA=[[Eintracht Frankfurt]]
|name_FRE=[[SC Freiburg]]
|name_HOF=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]
|name_KÖL=[[1. FC Köln]]
|name_LEI=[[RB Leipzig]]
|name_LEV=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]
|name_MAI=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
|name_MÖN=[[Borussia Mönchengladbach]]
|name_MUN=[[FC Bayern München|Bayern München]]
|name_SCH=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]
|name_STU=[[VfB Stuttgart]]
|name_WOL=[[VfL Wolfsburg]]

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|show_limit=5
|res_col_header=QR
|col_CLGS=green1 |text_CLGS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīram
|col_ELGS=blue1  |text_ELGS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīram
|col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas konferenču līga]]s kvalifikācijas ''play-off'' kārtai
|col_RPO=red2    |text_RPO=Pārspēles par palikšanu Bundeslīgā 
|col_REL=red1    |text_REL=Pazemināšana uz [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]]
}}

== Rezultatīvākie spēlētāji ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Vieta
! Spēlētājs
! Klubs
! Vārti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Goals – Player Statistic |url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/stats/players/goals|access-date={{dat|2021|5|21||bez}} |website=bundesliga.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| 1
| align=&quot;left&quot;|{{flaga|POL}} [[Roberts Levandovskis]]
| align=&quot;left&quot;|''[[FC Bayern München|Bayern München]]''
| 41
|-
| 2
| align=&quot;left&quot;|{{flaga|POR}} [[Andrē Silva]]
| align=&quot;left&quot;|''[[Eintracht Frankfurt]]''
| 28
|-
| 3
| align=&quot;left&quot;|{{flaga|NOR}} [[Ērlings Holanns]]
| align=&quot;left&quot;|''[[Borussia Dortmund]]''
| 27
|-
| rowspan=2|4
| align=&quot;left&quot;|{{flaga|CRO}} [[Andrejs Kramaričs]]
| align=&quot;left&quot;|''[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]''
| rowspan=2|20
|-
| align=&quot;left&quot;|{{flaga|NED}} [[Vauts Veghorsts]]
| align=&quot;left&quot;|''[[VfL Wolfsburg]]''
|-
| 6
| align=&quot;left&quot;|{{flaga|AUT}} [[Saša Kalajdžičs]]
| align=&quot;left&quot;|''[[VfB Stuttgart]]''
| 16
|-
| 7
| align=&quot;left&quot;|{{flaga|GER}} [[Larss Štindls]]
| align=&quot;left&quot;|''[[Borussia Mönchengladbach]]''
| 14
|-
| rowspan=4|8
| align=&quot;left&quot;|{{flaga|ARG}} [[Lukass Alario]]
| align=&quot;left&quot;|''[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]''
| rowspan=4|11
|-
| align=&quot;left&quot;|{{flaga|GER}} [[Makss Krūze]]
| align=&quot;left&quot;|''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]''
|-
| align=&quot;left&quot;|{{flaga|GER}} [[Tomass Millers]]
| align=&quot;left&quot;|''Bayern München''
|-
| align=&quot;left&quot;|{{flaga|COD}} [[Silass Vamangituka]]
| align=&quot;left&quot;|''VfB Stuttgart''
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bundesliga.com/ Oficiālā mājaslapa] {{de ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}}

[[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga]]
[[Kategorija:2020. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]]
[[Kategorija:2021. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]]</text>
      <sha1>2tmvr3lx3efiga7z2jttv3onwsnsh1p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihaels Gregoričs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>470810</id>
    <revision>
      <id>4518056</id>
      <parentid>4482180</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T14:15:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518056</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3965" sha1="kukzjkziw223nkuirqqxngvba1284ce" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|18}}
| nationalyears3 = 2011
| caps9 = 25
| caps8 = 15
| years7 = 2013—2014
| goals7 = 2
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC St. Pauli|FC St. Pauli II]]
| caps7 = 5
| nationalyears4 = 2016—
| nationalteam4 = {{fb|AUT}}
| caps11 = 55
| nationalteam3 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U21
| nationalgoals4 = 24
| nationalgoals3 = 20
| nationalcaps4 = 78
| nationalcaps3 = 29
| years6 = 2012—2013
| goals6 = 11
| caps10 = 0
| caps12 = 118
| caps6 = 28
| goals11 = 10
| years12 = 2017—2022
| years11 = 2015—2017
| years10 = 2015
| years9 = 2014—2015
| years8 = 2013—2014
| goals13 = 1
| goals12 = 28
| goals10 = 0
| caps13 = 14
| goals9 = 7
| goals8 = 1
| clubs13 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| clubs12 = {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]]
| clubs11 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]]
| clubs10 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum]]
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum]]
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC St. Pauli]]
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim II]]
| years4 = 2011—2012
| birth_place = 
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[Kapfenberger SV|Kapfenberger SVII]]
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[Kapfenberger SV]]
| goals4 = 1
| goals3 = 0
| goals2 = 10
| goals1 = 10
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Grāca}}
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]
| caps5 = 16
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[Kapfenberger SV]]
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[Kapfenberger SV|Kapfenberger SVII]]
| clubnumber = 11
| caps4 = 7
| caps3 = 0
| caps2 = 28
| caps1 = 30
| years5 = 2011—2012
| goals5 = 1
| years3 = 2011—2015
| nationalcaps1 = 1
| years2 = 2010—2011
| years1 = 2009—2011
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| playername = Mihaels Gregoričs
| name = 
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| nationalyears1 = 2010
| height = 174
| nationalyears2 = 2011
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U17
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U16
| nationalgoals2 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalcaps2 = 3
| caption = 
| image = Michael Gregoritsch U21 Austria vs. Albania 2014-03-05 01.jpg
| years13 = 2019—2020
| clubs14 = {{flaga|Vācija}} [[SC Freiburg]]
| years14 = 2022—2025
| caps14 = 82
| goals14 = 19
| clubs15 = {{flaga|Dānija}} [[Brøndby IF|Brøndby]]
| years15 = 2025—2026
| caps15 = 11
| goals15 = 2
| clubs16 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]]
| years16 = 2026
| caps16 = 17
| goals16 = 6
| clubs17 = {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]]
| years17 = 2026—
| caps17 = 1
| goals17 = 1
}}

'''Mihaels Gregoričs''' ({{Val|de|Michael Gregoritsch}}, dzimis {{Dat|1994|4|18}}) ir [[Austrieši|austriešu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Gregoričs pārstāv [[Vācijas Bundeslīga]]s komandu ''[[FC Augsburg]]''.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Austrijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Gregoričs, Mihaels}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Štīrijā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]]
[[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Augsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Freiburg spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Bochum spēlētāji]]
[[Kategorija:FC St. Pauli spēlētāji]]
[[Kategorija:Brøndby IF spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>kukzjkziw223nkuirqqxngvba1284ce</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ralfs Hāzenhitls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>472017</id>
    <revision>
      <id>4518058</id>
      <parentid>4397559</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T14:16:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518058</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5022" sha1="kymnxhucwchenrcablsrzs2tsrtw0gy" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1967|8|9}}
| years7 = 2000—2002
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 1985—1989
| years2 = 1989—1994
| years3 = 1994—1996
| years4 = 1996—1997
| caps6 = 41
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]]
| goals6 = 3
| years6 = 1998—2000
| caps7 = 51
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[SpVgg Greuther Fürth|Greuther Fürth]]
| goals7 = 13
| caps8 = 57
| name = 
| clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich II]]
| goals8 = 14
| years8 = 2002—2004
| managerclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SpVgg Unterhaching]]
| managerclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[VfR Aalen]]
| managerclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[FC Ingolstadt 04]]
| managerclubs4 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]]
| managerclubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC|Southampton]]
| manageryears1 = 2007—2010
| manageryears2 = 2011—2013
| manageryears3 = 2013—2016
| manageryears4 = 2016—2018
| playername = Ralfs Hāzenhitls
| ntupdate = 
| birth_place = 
| goals2 = 44
| caps1 = 65
| caps2 = 134
| caps3 = 53
| caps4 = 27
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[Grazer AK|GAK]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FK Austria Wien|Austria Wien]]
| clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Austria Salzburg]]
| clubs4 = {{flaga|Beļģija}} [[KV Mechelen|Mechelen]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Grāca}}
| currentclub = 
| goals1 = 20
| goals3 = 13
| goals4 = 8
| clubs5 = {{flaga|Beļģija}} [[Lierse S.K.|Lierse]]
| years5 = 1997—1998
| caps5 = 22
| goals5 = 4
| height = 191
| image = Ralph Hasenhüttl (2016).jpg
| caption = Hāzenhitls 2016. gadā
| nationalgoals1 = 3
| nationalteam1 = {{fb|AUT}}
| nationalyears1 = 1988—1994
| nationalcaps1 = 8
| manageryears5 = 2018—2022
| manageryears6 = 2024—2025
| managerclubs6 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]]
}}
'''Ralfs Hāzenhitls''' ({{Val|de|Ralph Hasenhüttl}}, dzimis {{Dat|1967|8|9}}) ir bijušais [[Austrija|Austrijas]] [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pašlaik futbola treneris. No 2018. gada līdz 2022. gada Hāzenhitls bija [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandas ''[[Southampton FC]]'' galvenais treneris.

Savu trenera karjeru Hāzenhitls sāka [[Vācija|Vācijas]] zemāko līgu klubos ''[[SpVgg Unterhaching]]'' un ''[[VfR Aalen]]''. 2013. gadā Hāzenhitls kļuva par [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgas]] komandas ''[[Ingolstadt 04]]'' galveno treneri. Divu gadu laika viņš komandu ieveda [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. 2016. gadā Hāzenhitls kļuva par Bundeslīgā debitējošā kluba ''[[RB Leipzig]]'' galveno treneri. 2018. gada decembrī Hāzenhitls tika apstiprināts par ''[[Southampton FC]]'' galveno treneri, tādējādi kļūdams par pirmo [[Austrija|Austrijas]] treneri [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] vēsturē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/dec/05/southampton-appoint-ralph-hasenhuttl-new-manager|title=Southampton confirm appointment of Ralph Hasenhüttl as new manager|work=The Guardian|access-date=2020-12-04|date=2018-12-05|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 7. novembrī Sauthemptonas kluba vadītāji paziņoja, ka ir pārtraukta sadarbība ar Ralfu Hāzenhitlu.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.southamptonfc.com/en/news/article/club-statement-ralph-hasenhuttl|title=Club statement: Ralph Hasenhüttl|date=2022. gada 7. nov.|website=www.southamptonfc.com|access-date=2024. gada 31. Augustsss|archive-date=2024. gada 23. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20240923233215/https://www.southamptonfc.com/en/news/article/club-statement-ralph-hasenhuttl}}&lt;/ref&gt; Tobrīd [[Southampton FC]] bija Premjerlīgas izkrišanas zonā ar 12 punktiem pēc 14 spēlēm.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/63152382|title=Southampton sack Ralph Hasenhuttl after nearly four years in charge|date=2022. gada 7. nov.|via=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Austria Wien'''

* [[Austrijas Bundeslīga]] (3): 1990—91, 1991—92, 1992—93
* [[Austrijas kauss futbolā]] (2): 1991—92, 1993—94

'''Austria Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]] (1): 1994—95
* [[Austrijas superkauss]] (1): 1995

=== Trenera karjera ===
'''FC Ingolstadt 04'''

* [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]] (1): 2014—15

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1967. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas futbola treneri]]
[[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]]
[[Kategorija:Štīrijā dzimušie]]
[[Kategorija:SpVgg Greuther Fürth spēlētāji]]
[[Kategorija:KV Mechelen spēlētāji]]
[[Kategorija:Vīnes &quot;Austria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Hāzenhitls, Ralfs}}</text>
      <sha1>kymnxhucwchenrcablsrzs2tsrtw0gy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tims Hauards</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474463</id>
    <revision>
      <id>4517958</id>
      <parentid>4348865</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:04:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4517958</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5260" sha1="1qtmmwhiv78ke7pbt7gl314b7k8o3gl" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1979|3|6}}
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} ''[[Everton F.C.|Everton]]''
| nationalcaps1 = 3
| name = 
| playername = Tims Hauards
| position = [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]
| years1 = 1997
| years2 = 1998—2003
| years3 = 1998
| years4 = 2003—2007
| caps6 = 329
| goals6 = 1
| nationalyears2 = 1999
| years6 = 2007—2016
| nationalcaps3 = 121
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|USA}}
| nationalyears3 = 2002—2017
| caps7 = 100
| clubs7 = {{flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Rapids&quot;|Colorado Rapids]]
| goals7 = 0
| years7 = 2016—2019
| caps8 = 6
| clubs8 = {{flaga|ASV}} [[Memphis 901 FC|Memphis 901]]
| goals8 = 0
| nationalyears1 = 1999
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| birth_place = 
| goals1 = 0
| caps1 = 6
| caps2 = 88
| caps3 = 1
| caps4 = 45
| clubs1 = {{flaga|ASV}} [[North Jersey Imperials]]
| clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot;|MetroStars]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[MLS Pro-40]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Nortbrunsvika}}
| currentclub = 
| goals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| goals3 = 0
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| years5 = 2006—2007
| caps5 = 25
| goals5 = 0
| height = 187
| image = Tim Howard 2023.jpg
| caption = Tims Hauards 2023. gadā
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| years8 = 2020—2021
| totalcaps = 600
| totalgoals = 1
}}
'''Timotijs Metjū Hauards''' ({{Val|en|Timothy Matthew Howard}}, dzimis {{Dat|1979|3|6}}) ir bijušais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbolists]], spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, bijušais [[ASV futbola izlase]]s pārstāvis.

Savu karjeru Hauards sāka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komandās ''[[North Jersey Imperials]]'' un [[Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot;|''MetroStars'']]. 2003. gadā Hauards pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai [[Manchester United FC|''Manchester United'']].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://usatoday30.usatoday.com/sports/soccer/world/2004-01-22-howard_x.htm|title=USATODAY.com - American goalie rises to top of soccer world|website=usatoday30.usatoday.com|access-date=2021-01-02}}&lt;/ref&gt; Līdz [[Edvīns van der Sars|Edvīna van der Sara]] atnākšanai 2005. gadā Hauards bija komandas pamatvārtsargs. 2006. gadā Hauards uz vienu sezonu tika izīrēts citai [[Anglija]]s komandai [[Everton F.C.|''Everton'']], bet pēc sezonas jau pilnvērtīgi pievienojās šai komandai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2007/02/14/howard-signs-everton-deal-86828/|title=Howard signs Everton deal|website=Metro|access-date=2021-01-02|date=2007-02-14|language=en}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2012|1|4|5=bez}} Hauards guva vārtus pret [[Bolton Wanderers F.C.|''Bolton Wanderers'']], tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus Premjerlīgā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/av/football/16431991|title=Everton keeper Howard scores freak goal|work=BBC Sport|access-date=2021-01-02|date=2012-01-05|language=en}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā Hauards atgriezās ''[[ASV augstākā futbola līga|MLS]]'' līgā un pievienojās [[Kolorādo &quot;Rapids&quot;|''Colorado Rapids'']] komandai. 2019. gadā Hauards noslēdza savu profesionālo spēlētāja karjeru, tomēr 2020. gadā viņš kļuva par ''[[Memphis 901 FC]]'' komandas spēlētāju un sporta direktoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.memphis901fc.com/news_article/show/1092573|title=Tim Howard to Play for Memphis 901 FC|website=www.memphis901fc.com|access-date=2021-01-02|archive-date=2020-10-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201027145058/https://www.memphis901fc.com/news_article/show/1092573}}&lt;/ref&gt;

[[ASV futbola izlase]]s sastāvā Hauards ir piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Sasniegumi ==
'''Manchester United'''

* [[FA kauss]]: 2003—04, 2004—05
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2005—06
* [[FA Community Shield]]: 2003

'''ASV'''

* [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2007, 2017

'''Individuālie sasniegumi'''

* MLS gada labākais vārtsargs: 2001
* MLS sezonas simboliskā izlase: 2001, 2002, 2017
* ASV gada labākais futbolists: 2008, 2014
* [[CONCACAF]] gada labākais vārtsargs: 2013, 2014, 2015

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{ASV futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Hovards, Tims}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Kolorādo &quot;Rapids&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>1qtmmwhiv78ke7pbt7gl314b7k8o3gl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristians Fukss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>475106</id>
    <revision>
      <id>4518052</id>
      <parentid>3922071</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:53:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518052</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4273" sha1="ln7jbnpo1mwxyi9k9iz79wz6e5y5dkw" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|4|7}}
| years3 = 2008—2011
| nationalyears2 = 2003—2005
| nationalyears1 = 2002—2003
| nationalcaps1 = 24
| name = 
| playername = Kristians Fukss
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2002—2003
| years2 = 2003—2008
| years4 = 2010—2011
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U17
| caps6 = 116
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]]
| goals6 = 2
| nationalcaps3 = 10
| nationalcaps4 = 78
| nationalgoals3 = 3
| nationalgoals4 = 1
| nationalteam3 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U21
| nationalteam4 = {{fb|AUT}}
| nationalyears3 = 2005—2006
| nationalyears4 = 2006—2016
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U19
| nationalgoals2 = 1
| birth_place = 
| currentclub = 
| caps1 = 12
| caps2 = 141
| caps3 = 53
| caps4 = 31
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[1. FC Wiener Neustadt SC|Wiener Neustadt]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[SV Mattersburg]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Noinkirhene}}
| goals1 = 0
| nationalgoals1 = 6
| goals2 = 11
| goals3 = 6
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| years5 = 2011—2015
| caps5 = 99
| goals5 = 4
| height = 187
| image = AUT vs. TUR 2016-03-29 (030).jpg
| caption = Fukss 2016. gadā
| nationalcaps2 = 7
| years6 = 2015—2021
| clubs7 = {{flaga|ASV}} [[Charlotte FC]]
| years7 = 2021—2022
| caps7 = 26
| goals7 = 3
| clubs8 = {{īre}} {{Flaga|ASV}} [[Charlotte Independence]]
| years8 = 2022
| caps8 = 15
| goals8 = 1
| totalcaps = 493
| totalgoals = 27
| managerclubs1 = {{flaga|Velsa}} [[Newport County A.F.C.|Newport County]]
| manageryears1 = 2025—2026
}}'''Kristians Fukss''' ({{Val|de|Christian Fuchs}}, dzimis {{Dat|1986|4|7}}) ir [[Austrija|Austrijas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]].

Savu profesionālo karjeru Fukss uzsāka [[Austrijas Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] komandā ''[[SV Mattersburg]]''. 2008. gadā Fukss pameta Austriju un pievienojās [[Vācija|Vācijas]] komandai ''[[VfL Bochum]]''. Pavadījis vienu sezonu īrē [[1. FSV Mainz 05|''Mainz 05'']] komandā, bet 2011. gadā pārcēlās uz [[FC Schalke 04|''Schalke 04'']]. 2015. gadā Fukss pievienojās [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandai [[Leicester City F.C.|''Leicester City'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/32999056|title=Leicester City make Fuchs capture|work=BBC Sport|access-date=2021-01-11|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Savā pirmajā sezonā Fukss izcīnīja Anglijas Premjerlīgas čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football365.com/news/leicester-city-the-ridiculous-statistics|title=Leicester City: The ridiculous statistics|last=Stead|first=Matthew|website=Football News -|access-date=2021-01-11|date=2016-05-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlases]] sastāvā Fukss ir piedalījies [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. Ilgstoši bijis arī Austrijas izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]].

== Sasniegumi ==
'''Schalke'''

* [[DFL-Supercup]]: 2011

'''Leicester City'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015—16]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:SV Mattersburg spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Bochum spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Lejasaustrijā dzimušie]]
{{DEFAULTSORT:Fukss, Kristians}}</text>
      <sha1>ln7jbnpo1mwxyi9k9iz79wz6e5y5dkw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lelde Kovaļova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>479630</id>
    <revision>
      <id>4518196</id>
      <parentid>4262937</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:04:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518196</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2379" sha1="o5jjjmbtvjni5wlgfam1njpmyktg8ho" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Lelde Kovaļova
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1991
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 24
| dz_vieta = {{vieta|Latvija|Gulbene}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Vlads Kovaļovs
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = rakstniece&lt;br /&gt;TV producente
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
| periods = 
| žanri = proza
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Lelde Kovaļova''' (dzimusi {{dat|1991|5|24}} [[Gulbene|Gulbenē]]) ir latviešu [[rakstnieks|rakstniece]], [[kinoproducents|kinoproducente]] un izdevēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/lelde-kovalova|title=Lelde Kovaļova|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2025-04-02|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Ieguvusi maģistra grādu audiovizuālajā mediju mākslā. Romānu &quot;Bezvēsts pazudušās&quot; (2019), &quot;Svešinieki&quot;, (2020), &quot;Šoseja&quot; (2021), “Tvitera tiesa” (2022), &quot;Aizdomas&quot; (2023), &quot;Klusie kaimiņi&quot; (2024) un &quot;Stalkere&quot; (2025) autore (izdevējs &quot;Latvijas Mediji&quot;). Producējusi vairākus kino projektus, tajā skaitā ''[[Tet]]'' oriģinālseriālu &quot;Bezvēsts pazudušās&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/trilleru-autore-lelde-kovalova-ir-sajuta-ka-pasreizejie-notikumi-mums-atsutiti-ar-nodomu-lai-mes-nedaudz-apstatos|title=Trilleru autore Lelde Kovaļova: “Ir sajūta, ka pašreizējie notikumi mums „atsūtīti” ar nodomu, lai mēs nedaudz apstātos”|publisher=la.lv}}&lt;/ref&gt; (uzņemts pēc Kovaļovas debijas romāna ar tādu pašu nosaukumu) (2020—2022), &quot;Nelūgtie viesi&quot; (2023—2025).

Kopš 2023.gada strādā arī par pasniedzēju [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola|Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kovaļova, Lelde}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gulbenē dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]</text>
      <sha1>o5jjjmbtvjni5wlgfam1njpmyktg8ho</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518204</id>
      <parentid>4518196</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:12:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ sīkumi, replaced: .gad → . gad, lv-LV → lv using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4518204</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2377" sha1="qf631772s7lfvomis2wfv6t91c0f4vf" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Lelde Kovaļova
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1991
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 24
| dz_vieta = {{vieta|Latvija|Gulbene}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Vlads Kovaļovs
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = rakstniece&lt;br /&gt;TV producente
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
| periods = 
| žanri = proza
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Lelde Kovaļova''' (dzimusi {{dat|1991|5|24}} [[Gulbene|Gulbenē]]) ir latviešu [[rakstnieks|rakstniece]], [[kinoproducents|kinoproducente]] un izdevēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/lelde-kovalova|title=Lelde Kovaļova|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2025-04-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ieguvusi maģistra grādu audiovizuālajā mediju mākslā. Romānu &quot;Bezvēsts pazudušās&quot; (2019), &quot;Svešinieki&quot;, (2020), &quot;Šoseja&quot; (2021), “Tvitera tiesa” (2022), &quot;Aizdomas&quot; (2023), &quot;Klusie kaimiņi&quot; (2024) un &quot;Stalkere&quot; (2025) autore (izdevējs &quot;Latvijas Mediji&quot;). Producējusi vairākus kino projektus, tajā skaitā ''[[Tet]]'' oriģinālseriālu &quot;Bezvēsts pazudušās&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/trilleru-autore-lelde-kovalova-ir-sajuta-ka-pasreizejie-notikumi-mums-atsutiti-ar-nodomu-lai-mes-nedaudz-apstatos|title=Trilleru autore Lelde Kovaļova: “Ir sajūta, ka pašreizējie notikumi mums „atsūtīti” ar nodomu, lai mēs nedaudz apstātos”|publisher=la.lv}}&lt;/ref&gt; (uzņemts pēc Kovaļovas debijas romāna ar tādu pašu nosaukumu) (2020—2022), &quot;Nelūgtie viesi&quot; (2023—2025).

Kopš 2023. gada strādā arī par pasniedzēju [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola|Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kovaļova, Lelde}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gulbenē dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]</text>
      <sha1>qf631772s7lfvomis2wfv6t91c0f4vf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radio Free Europe/Radio Liberty</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486310</id>
    <redirect title="Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" />
    <revision>
      <id>4518271</id>
      <parentid>3419085</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T23:34:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Radio Brīvā Eiropa]] to [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</comment>
      <origin>4518271</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</text>
      <sha1>ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristofers Trimmels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486506</id>
    <revision>
      <id>4518084</id>
      <parentid>3989837</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T15:44:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518084</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1662" sha1="q9dn5s9pvcag2oway6kc1bde1ri9gjb" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|2|24}}
| image = Christopher Trimmel (33832632510) (cropped).jpg
| years2 = 2008—2014
| years1 = 2007—2008
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| playername = Kristofers Trimmels
| name = 
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| nationalcaps1 = 25
| nationalyears1 = 2009—2022
| nationalteam1 = {{fb|AUT}}
| nationalgoals1 = 1
| caption = Trimmels 2016. gadā
| height = 189
| birth_place = 
| goals3 = 5
| goals2 = 18
| goals1 = 7
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Obenpullendorfa}}
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[ASK Horitschon]]
| clubnumber = 28
| caps3 = 345
| caps2 = 148
| caps1 = 15
| years3 = 2014—
}}'''Kristofers Trimmels''' ({{Val|de|Christopher Trimmel}}, dzimis {{Dat|1987|2|24}}) ir [[Austrija|Austrijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2014. gada Trimmels pārstāv [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu ''[[1. FC Union Berlin]]''.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Union Berlin spēlētāji]]
[[Kategorija:Vīnes &quot;Rapid&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Trimmels, Kristofers}}</text>
      <sha1>q9dn5s9pvcag2oway6kc1bde1ri9gjb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brennana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486628</id>
    <redirect title="Brenana" />
    <revision>
      <id>4518150</id>
      <parentid>3899406</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:16:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Moija Brenana]] uz [[Brenana]]</comment>
      <origin>4518150</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="2rak7y57s8h14xs8fk6597egizs7exa" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Brenana]]</text>
      <sha1>2rak7y57s8h14xs8fk6597egizs7exa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristofs Baumgartners</title>
    <ns>0</ns>
    <id>489288</id>
    <revision>
      <id>4518050</id>
      <parentid>4380638</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:51:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518050</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4306" sha1="f2mjmbllz653n58k63v7lfkk1a4prvo" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Kristofs Baumgartners
| image = Austria national under-21 football team - Teamcamp October 2019 (61) (cropped).jpg
| image_size = 200px
| caption = Kristofs Baumgartners 2019. gadā
| fullname = 
| height = 178
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|1}}
| birth_place = {{vieta|Austrija|Horna|2s=Horna (Austrija)}}
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{flaga|GER}} [[RB Leipzig]]
| clubnumber = 14
| youthyears1 = 2005—2012
| youthclubs1 = {{flaga|AUT}} [[SV Horn]]
| youthyears2 = 2012—2017
| youthclubs2 = {{flaga|AUT}} AKA St. Pölten
| youthyears3 = 2017—2018
| youthclubs3 = {{flaga|GER}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]
| years1 = 2018—2019
| clubs1 = {{flaga|GER}} 1899 Hoffenheim II
| caps1 = 14
| goals1 = 5
| years2 = 2019—2023
| clubs2 = {{flaga|GER}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]
| caps2 = 121
| goals2 = 27
| nationalyears1 = 2014
| nationalteam1 = {{flaga|AUT}} Austrija U15
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2014—2015
| nationalteam2 = {{flaga|AUT}} Austrija U16
| nationalcaps2 = 12
| nationalgoals2 = 5
| nationalyears3 = 2015—2016
| nationalteam3 = {{flaga|AUT}} Austrija U17
| nationalcaps3 = 10
| nationalgoals3 = 4
| nationalyears4 = 2016—2017
| nationalteam4 = {{flaga|AUT}} Austrija U18
| nationalcaps4 = 6
| nationalgoals4 = 2
| nationalyears5 = 2017—2018
| nationalteam5 = {{flaga|AUT}} Austrija U19
| nationalcaps5 = 9
| nationalgoals5 = 4
| nationalyears6 = 2017—
| nationalteam6 = {{flaga|AUT}} Austrija U21
| nationalcaps6 = 6
| nationalgoals6 = 0
| nationalyears7 = 2020—
| nationalteam7 = {{fb|Austrija}}
| nationalcaps7 = 58
| nationalgoals7 = 19
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| clubs3 = {{flaga|GER}} [[RB Leipzig]]
| years3 = 2023—
| caps3 = 96
| goals3 = 20
}}
'''Kristofs Baumgartners''' ({{val|de|Christoph Baumgartner}}; dzimis {{dat|1999|8|1}}) ir austriešu [[futbolists]], kas spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Austrijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Baumgartners pārstāv [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu [[RB Leipzig|''RB Leipzig'']].

== Karjera ==
Spēlējis ''SV Horn'' un ''AKA St. Pölten'' jauniešu komandās. 2017. gadā pievienojās [[Vācija]]s klubam ''[[TSG 1899 Hoffenheim]]''. {{dat|2019|5|11||bez}} debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]] spēlē pret [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/spieltag/1-bundesliga/2018-19/33/4243553/spielbericht_1899-hoffenheim-3209_werder-bremen-4.html |title=Johannes Eggestein hält Europa-Traum am Leben |language=de |website=kicker.de|date=11 May 2019 |access-date={{dat|2021|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pārstāvējis dažādu vecumu Austrijas jauniešu izlases. [[Austrijas futbola izlase|Austrijas izlasē]] debitēja {{dat|2020|9|4||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģiju]]. Pirmos vārtus izlases labā guva savā otrajā spēlē trīs dienas vēlāk pret [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas izlasi]]. Tika iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Guva vārtus grupu turnīra spēlē pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2020/21062021-parliecinosa_austrija_sarugtina_ukrainu_k |title=Pārliecinošā Austrija sarūgtina Ukrainu, kurai jāgaida pārējo grupu rezultāti  |date={{dat|2021|6|21||bez}} |website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2021|7|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Baumgartners, Kristofs}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lejasaustrijā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]]
[[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>f2mjmbllz653n58k63v7lfkk1a4prvo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daniels Bahmanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>491609</id>
    <revision>
      <id>4518049</id>
      <parentid>4438110</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:50:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518049</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3257" sha1="0n29nkb4fndrbxglpsjvszrj6hfsnpq" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|7|9}}
| nationalcaps3 = 1
| name = 
| playername = Daniels Bahmanis
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2012—2017
| years2 = 2011—2016
| years3 = 2015
| years4 = 2015—2016
| caps6 = 25
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Kilmarnock FC|Kilmarnock]]
| goals6 = 0
| years6 = 2018—2019
| nationalcaps4 = 5
| nationalcaps1 = 3
| nationalcaps5 = 16
| nationalcaps6 = 14
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U21
| nationalteam6 = {{fb|AUT}}
| nationalyears3 = 2011
| nationalyears4 = 2012—2013
| nationalyears5 = 2015—2016
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| nationalyears1 = 2009—2010
| birth_place = 
| goals2 = 0
| caps1 = 0
| caps2 = 15
| caps3 = 1
| caps4 = 8
| clubnumber = 26
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Stoke City FC|Stoke City]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Velsa}} [[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Ross County FC|Ross County]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bury FC|Bury]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Vīnerneištate}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]]
| goals1 = 0
| goals3 = 0
| nationalyears2 = 2010
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]]
| years5 = 2017—
| caps5 = 129
| goals5 = 0
| height = 191
| image = Austria_national_under-21_football_team_-_Teamcamp_October_2015_(25).jpg
| caption = Bahmans 2016. gadā
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U17
| nationalyears6 = 2021—2023
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Deportivo de La Coruña|Deportivo La Coruña]]
| years7 = 2025—2026
| caps7 = 0
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Leyton Orient F.C.|Leyton Orient]]
| years8 = 2026
| caps8 = 0
| goals8 = 0
}}'''Daniels Bahmanis''' ({{Val|de|Daniel Bachmann}}, dzimis {{Dat|1994|7|9}}) ir [[Austrija]]s [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Austrijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2017. gada Bahmanis pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu ''[[Watford F.C.|Watford]]''.

[[Austrijas futbola izlase]]s sastāvā piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}

[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Kilmarnock FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Vīnes &quot;Austria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Wrexham A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Ross County FC spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Bahmans, Daniels}}
[[Kategorija:Akoruņas &quot;Deportivo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Leyton Orient F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>0n29nkb4fndrbxglpsjvszrj6hfsnpq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Konrāds Laimers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>491814</id>
    <revision>
      <id>4518073</id>
      <parentid>4482189</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T15:06:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518073</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4497" sha1="6bik2jdh4e9m2r17tawisdvifn2caoa" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|27}}
| nationalgoals5 = 0
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2004—2016
| years2 = 2014—2017
| years3 = 2017—2023
| nationalcaps3 = 1
| nationalcaps4 = 18
| nationalcaps5 = 5
| nationalcaps6 = 13
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals6 = 2
| name = 
| nationalteam3 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U18
| nationalteam4 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U19
| nationalteam5 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U20
| nationalteam6 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U21
| nationalyears3 = 2014
| nationalyears4 = 2014—2016
| nationalyears5 = 2015
| nationalyears6 = 2016—2018
| nationalteam7 = {{fb|AUT}}
| nationalyears7 = 2019—
| nationalcaps7 = 61
| playername = Konrāds Laimers
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| birth_place = 
| goals2 = 4
| caps1 = 20
| caps2 = 57
| caps3 = 130
| clubnumber = 27
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering|Liefering]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Zalcburga}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
| goals1 = 0
| goals3 = 10
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| height = 180
| image = 2022-07-21 Fußball, Männer,Freundschaftsspiel, RB Leipzig - FC Liverpool 1DX 2137 by Stepro (cropped).jpg
| caption = Laimers 2022. gadā
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U17
| nationalyears2 = 2013—2014
| nationalyears1 = 2012—2013
| nationalcaps1 = 14
| nationalgoals7 = 7
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
| years4 = 2023—
| caps4 = 88
| goals4 = 5
}}
'''Konrāds Laimers''' ({{Val|de|Konrad Laimer}}, dzimis {{Dat|1997|5|27}}) ir [[Austrija|Austrijas]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2023. gada Laimers pārstāv [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]].

Iepriekš spēlējis [[Austrijas Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] komandā [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']] un tās rezerves komandā [[FC Liefering|''Liefering'']], kā arī [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandā [[RB Leipzig|''RB Leipzig'']].

[[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasē]] Laimers debitēja {{Dat|2019|6|7|5=bez}} pret [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]]. Savus pirmos vārtus guva {{Dat|2019|9|6|5=bez}} pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]].

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17

'''RB Leipzig'''

* [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2021—22, 2022—23

'''Bayern München'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024—25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/04052025-vacijas_smagsvars_minhenes_bayern_oficial |title= Vācijas smagsvars Minhenes &quot;Bayern&quot; oficiāli atgriežas Bundeslīgas tronī|language=lv |accessdate={{dat|2025|5|4||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;, [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025—26]]
* [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2025–26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/23052026-keinam_i_hat_trick_i_bayern_pec_sesu_gadu |title= Keinam hat-trick, ''Bayern'' pēc sešu gadu pauzes triumfē Vācijas kausā|language=lv |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;
* [[Vācijas Superkauss]]: 2025, 2026

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Austrijas futbola izlase - FIFA 2026}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]]
[[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Laimers, Konrāds}}
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>6bik2jdh4e9m2r17tawisdvifn2caoa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksejs Zagrebeļnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492350</id>
    <revision>
      <id>4518281</id>
      <parentid>4517649</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T00:42:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-48192-76</username>
        <id>149935</id>
      </contributor>
      <origin>4518281</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6752" sha1="g2nbd5kntyu19nzcdfj4j44i3ayosxh" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Aleksejs Zagrebeļnijs
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = Aleksejs Zagrebelnijs.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1974
 |    dz_mēnesis = 3
 |      dz_diena = 13
 |      dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = [[Rīgas Aviācijas universitāte]]s Ekonomikas fakultāte
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Aleksejs Zagrebeļnijs''' (dzimis 1974. gada 13. martā [[Rīga|Rīgā]]) ir uzņēmējs, uzņēmuma ''[[R.Evolution City]]'' dibinātājs un valdes loceklis. 

== Biogrāfija ==
Dzimis 1974. gadā Rīgā un mācījies [[Rīgas 32. vidusskola|Rīgas 32. vidusskolā]]. Pēc tam mācības turpināja [[Puškina licejs|Puškina licejā]] un [[Rīgas 74. vidusskola|Rīgas 74. vidusskolā]]. 1995. gadā viņš absolvēja [[Rīgas Aviācijas universitāte]]s Ekonomikas fakultāti.

2003. gadā dibināja nekustamo īpašumu un investīciju uzņēmumu ''R.Evolution City''. Vēlāk 2016. gadā dibināja ''R.Evolution GmbH'' [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], un ''R.Evolution Strategy SL'' [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spānijā]].

Aleksejs Zagrebeļnijs ir [[ilgtspējīga arhitektūra|ilgtspējīgas arhitektūras]] piekritējs, ar ''R.Evolution City'' attīstot ēkas, kas rada savu mikrovidi, apvienojot jau bijušas celtnes ar jaunajām, kas iekļaujas pilsētas ainavā. Viņš ir koncepciju autors vairākiem uzņēmuma projektiem, tostarp tiem, kas ir guvuši arī starptautisku atzinību, piemēram, ''House of the Flying Trees'' un kvartālam ''LEGEND''.

== Projekti un apbalvojumi ==
Alekseja Zagrebeļnija vadībā uzņēmums ''R.Evolution City'' ir attīstījis vairākus ēku kompleksus — &quot;Tomsona Terases&quot;, kas bija pirmā Rīgas klusā centra apkaimē uzbūvētā elitārā māja, ''House of the Flying Trees'' (HOFT),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7082422/latvija-nebijis-notikums-ekas-fasadi-apstada-ar-helikopteru-palidzibu|title=Latvijā nebijis notikums: ēkas fasādi apstāda ar helikopteru palīdzību|access-date=2021-08-24|date=2020-10-09|website=tvnet.lv}}&lt;/ref&gt; ''LOFT &amp; Rosegold'', uzņēmējai [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijai Beņjamiņai]] veltīto ''Villa Milia'', filozofiem [[Johans Georgs Hāmanis|Johanam Georgam Hāmanim]] un [[Johans Gotfrīds Herders|Johanam Gotfrīdam Herderam]] veltīto ēku kompleksu &quot;Filozofu rezidence&quot;, šahistam [[Mihails Tāls|Mihailam Tālam]] veltīto ''TAL Residence'', 20. gadsimta personībām veltīto ''LEGEND.'' un citus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/filozofu-rezidences-buvnieciba-tuvojas-noslegumam|title=&quot;Filozofu rezidences&quot; būvniecība tuvojas noslēgumam|access-date=2021-08-24|date=2018-05-11|website=abc.lv}}&lt;/ref&gt;

Projekti ir saņēmuši vairākus apbalvojumus, piemēram, ''TAL Residence'' saņēma ''SPEAR'S Russia Awards 2013'' balvu par labāko investīciju objektu Rīgā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://events.mediacrat.com/en/projects/spear-s-russia-wealth-management-awards-2013|title=SPEAR’S Russia Wealth Management Awards 2013|access-date=2021-08-24|website=mediacrat.com}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; ''FIABCI Prix d'Excellence Awards 2013'' nominācijā ''Urban Residential Real Estate''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fiabciprix.com/winners/?id=1|title=2013 - FIABCI Prix d'Excellence Awards|access-date=2021-08-24|website=fiabciprix.com}}&lt;/ref&gt; un ''Luxury Lifestyle Awards 2014'' balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://luxurylifestyleawards.com/winners/years/2014|title=Winners in 2014 year|access-date=2021-08-24|website=luxurylifestyleawards.com}}&lt;/ref&gt;

Vairāki Alekseja Zagrebeļnija vadītie projekti ir saņēmuši [[Latvijas arhitektūras gada balva]]s — komplekss ''CityZen'' nominācijā &quot;Labākā māja 2005&quot;, &quot;Šokolāde&quot; saņēma balvu &quot;Par labāko arhitektūru&quot; un titulu &quot;Labākā māja 2006&quot;, 2007. gadā projekts &quot;Saules republika&quot; tika izraudzīts par gada labāko projektu un ēka ''Backstage'' uzvarēja nominācijā &quot;Labākais elitārais projekts&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritakafija.lv/2017/10/18/tuvaja-pardaugava-top-divas-augstceltnes/|title=Tuvajā Pārdaugavā top divas augstceltnes – biznesa klases dzīvokļu nami “Filozofu rezidence”|access-date=2021-08-24|date=2017-10-18|website=ritakafija.lv}}&lt;/ref&gt; Ēka &quot;HOFT&quot;, kuras projekta idejas autors ir Aleksejs Zagrebeļnijs, ieguva 1. vietu konkursā &quot;[[Latvijas Būvniecības Gada balva]] 2020&quot; nominācijā &quot;Jaunā dzīvojamā ēka&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apskats Arhitektūra Būvniecība Dizains|last=Jansone|first=Paula|publisher=Biedrība &quot;Arhitektūra, Būvniecība, Dizains.&quot;|year=2021|pages=77|url=https://www.buvniekupadome.lv/wp-content/uploads/2021/04/APSKATS-2021-NR1_DATORAM.pdf|issn=2661-5681}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā māja ''TheHome'' [[Latvijas Celtnieku asociācija]]s konkursā ieguva balvu &quot;Labākā gada būve&quot;, bet 2013. gadā tika apbalvota ar [[Latvijas Dizaineru asociācija]]s balvu kategorijā &quot;Vides dizains&quot; un &quot;Fasādes dizains&quot;. 2014. gadā ēku komplekss ''LEGEND.'' saņēma ''International Property Awards'' balvu nominācijā &quot;Pasaulē labākā dzīvojamā kompleksa arhitektūra&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://buvlaukums.lv/lv/news/article/latvijas-projekts-dzivojamais-kvartals-legend-iegu-2635/|title=Latvijas projekts – dzīvojamais kvartāls LEGEND. ieguvis titulu Pasaulē labākā dzīvojamā kompleksa arhitektūra|access-date=2021-08-24|date=2014-12-11|website=buvlaukums.lv}}&lt;/ref&gt;

== Saiknes ar Krieviju ==
2024. gadā tīmekļa izdevums ''Rumafia'' publicēja rakstu, kurā tika aplūkotas Alekseja Zagrebeļnija un viņa vadītās ''R.evolution'' iespējamās uzņēmējdarbības saiknes ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rumafia.io/news/13288-ot_rocsii_k_zapadu_kak_latvijskij_developer_aleksej_zagrebeljnyj_pytaetsja_zamesti_sledy_svoih_rossijskih_svjazej|title=От России к Западу: Как латвийский девелопер Алексей Загребельный пытается замести следы своих российских связей}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Zagrebeļnijs, Aleksejs}}
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>g2nbd5kntyu19nzcdfj4j44i3ayosxh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518286</id>
      <parentid>4518281</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T02:22:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-48192-76|~2026-48192-76]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4517649</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7515" sha1="9r3nc2egry7p3gvo4ksf0p4h7p3nv77" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Aleksejs Zagrebeļnijs
 |    vārds_orig = 
 |        attēls = Aleksejs Zagrebelnijs.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1974
 |    dz_mēnesis = 3
 |      dz_diena = 13
 |      dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = [[uzņēmējs]]
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = 
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = [[Rīgas Aviācijas universitāte]]s Ekonomikas fakultāte
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Aleksejs Zagrebeļnijs''' (dzimis 1974. gada 13. martā [[Rīga|Rīgā]]) ir uzņēmējs, uzņēmuma ''[[R.Evolution City]]'' dibinātājs un valdes loceklis. 

== Biogrāfija ==
Dzimis 1974. gadā Rīgā un mācījies [[Rīgas 32. vidusskola|Rīgas 32. vidusskolā]]. Pēc tam mācības turpināja [[Puškina licejs|Puškina licejā]] un [[Rīgas 74. vidusskola|Rīgas 74. vidusskolā]]. 1995. gadā viņš absolvēja [[Rīgas Aviācijas universitāte]]s Ekonomikas fakultāti.

2003. gadā dibināja nekustamo īpašumu un investīciju uzņēmumu ''R.Evolution City''. Vēlāk 2016. gadā dibināja ''R.Evolution GmbH'' [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], un ''R.Evolution Strategy SL'' [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spānijā]].

Aleksejs Zagrebeļnijs ir [[ilgtspējīga arhitektūra|ilgtspējīgas arhitektūras]] piekritējs, ar ''R.Evolution City'' attīstot ēkas, kas rada savu mikrovidi, apvienojot jau bijušas celtnes ar jaunajām, kas iekļaujas pilsētas ainavā. Viņš ir koncepciju autors vairākiem uzņēmuma projektiem, tostarp tiem, kas ir guvuši arī starptautisku atzinību, piemēram, ''House of the Flying Trees'' un kvartālam ''LEGEND''.

== Projekti un apbalvojumi ==
Alekseja Zagrebeļnija vadībā uzņēmums ''R.Evolution City'' ir attīstījis vairākus ēku kompleksus — &quot;Tomsona Terases&quot;, kas bija pirmā Rīgas klusā centra apkaimē uzbūvētā elitārā māja, ''House of the Flying Trees'' (HOFT),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7082422/latvija-nebijis-notikums-ekas-fasadi-apstada-ar-helikopteru-palidzibu|title=Latvijā nebijis notikums: ēkas fasādi apstāda ar helikopteru palīdzību|access-date=2021-08-24|date=2020-10-09|website=tvnet.lv}}&lt;/ref&gt; ''LOFT &amp; Rosegold'', uzņēmējai [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijai Beņjamiņai]] veltīto ''Villa Milia'', filozofiem [[Johans Georgs Hāmanis|Johanam Georgam Hāmanim]] un [[Johans Gotfrīds Herders|Johanam Gotfrīdam Herderam]] veltīto ēku kompleksu &quot;Filozofu rezidence&quot;, šahistam [[Mihails Tāls|Mihailam Tālam]] veltīto ''TAL Residence'', 20. gadsimta personībām veltīto ''LEGEND.'' un citus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/filozofu-rezidences-buvnieciba-tuvojas-noslegumam|title=&quot;Filozofu rezidences&quot; būvniecība tuvojas noslēgumam|access-date=2021-08-24|date=2018-05-11|website=abc.lv}}&lt;/ref&gt;

Projekti ir saņēmuši vairākus apbalvojumus, piemēram, ''TAL Residence'' saņēma ''SPEAR'S Russia Awards 2013'' balvu par labāko investīciju objektu Rīgā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://events.mediacrat.com/en/projects/spear-s-russia-wealth-management-awards-2013|title=SPEAR’S Russia Wealth Management Awards 2013|access-date=2021-08-24|website=mediacrat.com}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; ''FIABCI Prix d'Excellence Awards 2013'' nominācijā ''Urban Residential Real Estate''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fiabciprix.com/winners/?id=1|title=2013 - FIABCI Prix d'Excellence Awards|access-date=2021-08-24|website=fiabciprix.com}}&lt;/ref&gt; un ''Luxury Lifestyle Awards 2014'' balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://luxurylifestyleawards.com/winners/years/2014|title=Winners in 2014 year|access-date=2021-08-24|website=luxurylifestyleawards.com}}&lt;/ref&gt;

Vairāki Alekseja Zagrebeļnija vadītie projekti ir saņēmuši [[Latvijas arhitektūras gada balva]]s — komplekss ''CityZen'' nominācijā &quot;Labākā māja 2005&quot;, &quot;Šokolāde&quot; saņēma balvu &quot;Par labāko arhitektūru&quot; un titulu &quot;Labākā māja 2006&quot;, 2007. gadā projekts &quot;Saules republika&quot; tika izraudzīts par gada labāko projektu un ēka ''Backstage'' uzvarēja nominācijā &quot;Labākais elitārais projekts&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritakafija.lv/2017/10/18/tuvaja-pardaugava-top-divas-augstceltnes/|title=Tuvajā Pārdaugavā top divas augstceltnes – biznesa klases dzīvokļu nami “Filozofu rezidence”|access-date=2021-08-24|date=2017-10-18|website=ritakafija.lv}}&lt;/ref&gt; Ēka &quot;HOFT&quot;, kuras projekta idejas autors ir Aleksejs Zagrebeļnijs, ieguva 1. vietu konkursā &quot;[[Latvijas Būvniecības Gada balva]] 2020&quot; nominācijā &quot;Jaunā dzīvojamā ēka&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apskats Arhitektūra Būvniecība Dizains|last=Jansone|first=Paula|publisher=Biedrība &quot;Arhitektūra, Būvniecība, Dizains.&quot;|year=2021|pages=77|url=https://www.buvniekupadome.lv/wp-content/uploads/2021/04/APSKATS-2021-NR1_DATORAM.pdf|issn=2661-5681}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā māja ''TheHome'' [[Latvijas Celtnieku asociācija]]s konkursā ieguva balvu &quot;Labākā gada būve&quot;, bet 2013. gadā tika apbalvota ar [[Latvijas Dizaineru asociācija]]s balvu kategorijā &quot;Vides dizains&quot; un &quot;Fasādes dizains&quot;. 2014. gadā ēku komplekss ''LEGEND.'' saņēma ''International Property Awards'' balvu nominācijā &quot;Pasaulē labākā dzīvojamā kompleksa arhitektūra&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://buvlaukums.lv/lv/news/article/latvijas-projekts-dzivojamais-kvartals-legend-iegu-2635/|title=Latvijas projekts – dzīvojamais kvartāls LEGEND. ieguvis titulu Pasaulē labākā dzīvojamā kompleksa arhitektūra|access-date=2021-08-24|date=2014-12-11|website=buvlaukums.lv}}&lt;/ref&gt;

== Saiknes ar Krieviju ==
2024. gadā tīmekļa izdevums ''Rumafia'' publicēja rakstu, kurā tika aplūkotas Alekseja Zagrebeļnija un viņa vadītās ''R.evolution'' iespējamās uzņēmējdarbības saiknes ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rumafia.io/news/13288-ot_rocsii_k_zapadu_kak_latvijskij_developer_aleksej_zagrebeljnyj_pytaetsja_zamesti_sledy_svoih_rossijskih_svjazej|title=От России к Западу: Как латвийский девелопер Алексей Загребельный пытается замести следы своих российских связей}}&lt;/ref&gt; Izdevums norādīja, ka ''R.evolution'' darbības sākumposmā būtiska uzņēmuma klientu daļa bijuši Krievijas pilsoņi, kuri Latvijā iegādājās nekustamos īpašumus, tostarp saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju programmu. Tāpat rakstā tika pievērsta uzmanība Zagrebeļnija agrākajai dalībai uzņēmumā ''Jūrmalas Dzintars'', kura dibinātāju vidū bija arī [[Ainārs Šlesers]], [[Jūlijs Krūmiņš]], Ivars Rudzītis un Igors Jefremovs. Rakstā tika minētas arī ''R.evolution'' aktivitātes [[Maskava|Maskavā]]. Atsevišķi tika norādīts, ka Zagrebeļnijs savulaik bijis viens no Luksemburgā reģistrētā uzņēmuma ''Inred Management'' direktoriem; šim uzņēmumam piederējušas vairākas telpas kompleksā ''Moscow-City''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Zagrebeļnijs, Aleksejs}}
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>9r3nc2egry7p3gvo4ksf0p4h7p3nv77</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Harijs Kjūels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493908</id>
    <revision>
      <id>4518034</id>
      <parentid>4451036</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:27:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518034</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5572" sha1="3i7ogndfqqx1rbupb3nkmc8981as2t0" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1978|9|22}}
| nationalgoals3 = 17
| name = 
| playername = Harijs Kjūels
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 1996—2003
| years2 = 2003—2008
| years3 = 2008—2011
| years4 = 2011—2012
| caps6 = 16
| clubs6 = {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne Heart FC|Melbourne Heart]]
| goals6 = 2
| years6 = 2013—2014
| nationalcaps3 = 58
| nationalteam3 = {{fb|AUS}}
| nationalcaps1 = 10
| nationalyears3 = 1996—2012
| totalcaps = 381
| totalgoals = 90
| managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] (jaunieši)
| manageryears1 = 2015—2017
| managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Crawley Town F.C.|Crawley Town]]
| manageryears2 = 2017—2018
| managerclubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Notts County F.C.|Notts County]]
| manageryears3 = 2018
| managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]
| manageryears4 = 2020—2021
| managerclubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Barnet F.C.|Barnet]]
| nationalyears1 = 1994—1995
| birth_place = 
| goals2 = 12
| caps1 = 181
| caps2 = 93
| caps3 = 63
| caps4 = 25
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| clubs4 = {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne Victory FC|Melbourne Victory]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrālija|Sidneja}}
| currentclub = {{flaga|Vjetnama}} [[Hanoi FC]] (galvenais treneris)
| goals1 = 45
| goals3 = 22
| nationalyears2 = 1997
| goals4 = 8
| clubs5 = {{flaga|Katara}} [[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]
| years5 = 2012—2013
| caps5 = 3
| goals5 = 1
| height = 180
| image = HarryKewell.jpg
| caption = Kjūels 2008. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U20
| manageryears5 = 2021
| managerclubs6 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] (asistents)
| manageryears6 = 2022—2023
| managerclubs7 = {{flaga|Japāna}} [[Yokohama F. Marinos]]
| manageryears7 = 2023—2024
| managerclubs8 = {{flaga|Vjetnama}} [[Hanoi FC]]
| manageryears8 = 2025—
}}'''Harijs Kjūels''' ({{Val|en|Harry Kewell}}, dzimis {{Dat|1978|9|22}}) ir [[Austrālija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Austrālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Kjūels ir Vjetnamas komandas ''[[Hanoi FC]]'' galvenais treneris.

Savas spēlētāja karjeras laikā pārstāvējis [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']], [[Liverpool FC|''Liverpool'']], [[Galatasaray S.K. (football team)|''Galatasaray'']], [[Melbourne Victory FC|''Melbourne Victory'']], [[Al-Gharafa SC|''Al-Gharafa'']] un [[Melbourne Heart FC|''Melbourne Heart'']]. Spēlējot ''Leeds United'' komandā, Kjūels 2000. gadā tika atzīts par [[PFA gada labākais jaunais spēlētājs|PFA gada labāko jauno spēlētāju]]. 2001. gadā nominēts [[Zelta bumba]]s balvai. Ar ''Liverpool'' komandu 2005. gadā uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. [[Austrālijas futbola izlase]]s sastāvā Kjūels 58 spēlēs guva 17 vārtus. Izlasi pārstāvējis [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]].

Pārsvarā spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|malējā uzbrucēja]] pozīcijā, bet spēlējis arī kā [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošais pussargs]]. 2012. gadā Austrālijas līdzjutēju, spēlētāju un mediju vērtējumā Kjūels tika atzīts par Austrālijas labāko futbolistu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/news/2931/go-global/2012/07/13/3238656/harry-kewell-named-australias-best-ever-footballer-at-gala|title=Harry Kewell named Australia's best ever footballer at gala awards {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2021-09-20}}&lt;/ref&gt;

Līdz šim Kjūels ir vienīgais Austrālijas vīrietis, kurš jebkad ir spēlējis UEFA Čempionu līgas finālā, būdams Liverpūles komandas sastāvā, kas uzvarēja 2005. gada UEFA Čempionu līgas finālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://socceroos.com.au/news/looking-back-socceroos-who-have-played-european-finals|title=Looking back: The Socceroos who have played in European finals {{!}} Socceroos|website=socceroos.com.au|access-date=2026-04-06|date=2022-05-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Liverpool'''

* [[FA kauss]]: 2005—06
* [[UEFA Čempionu līga]]: 2004—05

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas Superkauss]]: 2008

'''Austrālija'''

* [[Okeānijas Nāciju kauss]]: 2004

'''Individuālie sasniegumi'''

* PFA gada labākais jaunais spēlētājs: 1999—2000
* Okeānijas gada futbolists: 1999, 2001, 2003
* [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']] gada labākais spēlētājs: 1999—2000

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrālijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kjūels, Harijs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Sidnejā dzimušie]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Al-Gharafa SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>3i7ogndfqqx1rbupb3nkmc8981as2t0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radio Liberty</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497246</id>
    <redirect title="Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" />
    <revision>
      <id>4518272</id>
      <parentid>3505737</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T23:34:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Radio Brīvā Eiropa]] to [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</comment>
      <origin>4518272</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</text>
      <sha1>ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Mojang Studios Logo.svg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>499312</id>
    <revision>
      <id>4518087</id>
      <parentid>4273211</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T16:23:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4518087</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="584" sha1="1evn012sdzlyq6se34jkm6rttzfufev" xml:space="preserve">{{Dzēst}}

== Kopsavilkums ==
{{Information
|description=Logo, ko izmanto Mojang Studios no 2020. gada 17. maija
|date=2020-5-17
|source = {{Tīmekļa atsauce |url=https://news.xbox.com/en-us/media/?fwp_search=Mojang%20Studios%20Logos |title=Mojang Studios Logos |date=11 September 2020 |website=[[Xbox Wire]] |access-date=3 July 2021 |archive-date=8 August 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210808185247/https://news.xbox.com/en-us/media/?fwp_search=Mojang%20Studios%20Logos}}
|author=Mojang Studios
|permission=
|other versions=
}}

== Licence ==
{{Aizsargāts logo}}</text>
      <sha1>1evn012sdzlyq6se34jkm6rttzfufev</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radio Brīvība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506400</id>
    <redirect title="Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" />
    <revision>
      <id>4518273</id>
      <parentid>3582935</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T23:34:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Radio Brīvā Eiropa]] to [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</comment>
      <origin>4518273</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</text>
      <sha1>ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tims Karijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506566</id>
    <revision>
      <id>4517990</id>
      <parentid>4517830</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:42:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precizējums......</comment>
      <origin>4517990</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1961" sha1="ho1512ohz4jm2npv6vwfhxy91x0gmsi" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Tims Karijs
| vārds_orig = ''Tim Curry''
| attēls = Tim Curry (1978 A&amp;M Records publicity photo).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Tims Karijs 1978. gadā
| dz. vārds = Timotijs Džeimss Karijs
| dz. datums = {{dat|1946|4|19}}
| dz. vieta = {{vieta|Anglija|Greipenhola}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|8|25|1946|4|19}}
| miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| nodarbošanās = aktieris, dziedātājs
| darbības gadi = 1968—2025
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| emibalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Timotijs Džeimss Karijs''' ({{Val|en|Timothy James Curry}}; dzimis {{Dat|1946|4|19}}, miris {{dat|2026|8|25}}) bija [[Angļi|angļu]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]]. Atpazīstamību ieguvis, piedaloties filmā &quot;[[Rokija Horora šausmu šovs]]&quot; (1975).

Piedalījies vairākās [[Vestenda]]s un [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugās, tai skaitā ''[[Hair]]'' (1968), ''[[Travesties]]'' (1975), [[Amadeus (luga)|''Amadeus'']] (1980), ''[[My Favorite Year]]'' (1992) un ''[[Spamalot]]'' (2004—2007).

Piedalījies tādās filmās kā &quot;[[Leģenda (1985. gada filma)|Leģenda]]&quot; (''Legend'', 1985), &quot;[[Pavediens (filma)|Pavediens]]&quot; (1985), &quot;[[Tas (1990. gada filma)|Tas]]&quot; (''It'', 1990), &quot;[[Viens pats mājās 2]]&quot; (1992), &quot;[[Trīs musketieri (1993. gada filma)|Trīs musketieri]]&quot; (''The Three Musketeers'', 1993), ''[[Muppet Treasure Island]]'' (1996) un &quot;[[Čārlija eņģeļi (2000. gada filma)|Čārlija eņģeļi]]&quot; (2000).

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karijs, Tims}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Angļu balss aktieri]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Angļu televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>ho1512ohz4jm2npv6vwfhxy91x0gmsi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518039</id>
      <parentid>4517990</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:40:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4518039</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2148" sha1="rhygstswt7844dntv2e85oubf6kyya9" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Tims Karijs
| vārds_orig = ''Tim Curry''
| attēls = Tim Curry (1978 A&amp;M Records publicity photo).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Tims Karijs 1978. gadā
| dz. vārds = Timotijs Džeimss Karijs
| dz. datums = {{dat|1946|4|19}}
| dz. vieta = {{vieta|Anglija|Greipenhola}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|8|25|1946|4|19}}
| miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| nodarbošanās = aktieris, dziedātājs
| darbības gadi = 1968—2025
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| emibalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Timotijs Džeimss Karijs''' ({{Val|en|Timothy James Curry}}; dzimis {{Dat|1946|4|19}}, miris {{dat|2026|8|25}})&lt;ref&gt;[https://people.com/tim-curry-cause-of-death-revealed-12068616 Tim Curry’s Cause of Death Revealed 1 Week After ''Rocky Horror'' Star Died at 80]&lt;/ref&gt; bija [[Angļi|angļu]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]]. Atpazīstamību ieguvis, piedaloties filmā &quot;[[Rokija Horora šausmu šovs]]&quot; (1975).

Piedalījies vairākās [[Vestenda]]s un [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugās, tai skaitā ''[[Hair]]'' (1968), ''[[Travesties]]'' (1975), [[Amadeus (luga)|''Amadeus'']] (1980), ''[[My Favorite Year]]'' (1992) un ''[[Spamalot]]'' (2004—2007).

Piedalījies tādās filmās kā &quot;[[Leģenda (1985. gada filma)|Leģenda]]&quot; (''Legend'', 1985), &quot;[[Pavediens (filma)|Pavediens]]&quot; (1985), &quot;[[Tas (1990. gada filma)|Tas]]&quot; (''It'', 1990), &quot;[[Viens pats mājās 2]]&quot; (1992), &quot;[[Trīs musketieri (1993. gada filma)|Trīs musketieri]]&quot; (''The Three Musketeers'', 1993), ''[[Muppet Treasure Island]]'' (1996) un &quot;[[Čārlija eņģeļi (2000. gada filma)|Čārlija eņģeļi]]&quot; (2000).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Karijs, Tims}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Angļu balss aktieri]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Angļu televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>rhygstswt7844dntv2e85oubf6kyya9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Timotijs Veā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508253</id>
    <revision>
      <id>4518014</id>
      <parentid>4498008</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:01:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518014</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3968" sha1="ecjoox7c5rdjmzosk8u3c7exnwg36f6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Timotijs Veā
| nationalteam4 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2015—2017
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U17
| nationalcaps2 = 14
| nationalgoals2 = 6
| nationalyears3 = 2019
| nationalteam3 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| nationalcaps3 = 6
| nationalgoals3 = 2
| nationalyears4 = 2019
| nationalcaps4 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U15
| nationalgoals4 = 0
| nationalyears5 = 2018—
| nationalteam5 = {{fb|USA}}
| nationalcaps5 = 53
| nationalgoals5 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| caption = Timotijs Veā 2026. gadā
| birth_date = 
| nationalcaps1 = 6
| nationalyears1 = 2015
| image = Tim Weah Australia v USA 19 June 2026-75 (cropped).jpg
| goals1 = 4
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|22}}
| cityofbirth = {{vieta|ASV|Ņujorka|Bruklina}}
| height = 183
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| clubnumber = 22
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2017—2018
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain|Paris Saint-Germain B]]
| caps1 = 15
| years2 = 2018—2019
| goals4 = 6
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]]
| caps2 = 5
| goals2 = 1
| years3 = 2019
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]]
| caps3 = 13
| goals3 = 3
| years4 = 2019—2023
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| caps4 = 89
| birth_place = 
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]]
| years5 = 2023—2026
| caps5 = 60
| goals5 = 5
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| years6 = 2025—2026
| caps6 = 29
| goals6 = 2
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 2
| goals7 = 0
}}'''Timotijs Tarpe Veā''' ({{Val|en|Timothy Tarpeh Weah}}, dzimis {{Dat|2000|2|22}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[ASV futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Veā pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseļas &quot;''Olympique''&quot;]].

Veā ir dēls bijušajam futbolistam, [[Zelta bumba]]s ieguvējam un pašreizējam [[Libērijas prezidenti|Libērijas prezidentam]], [[Džordžs Veā|Džordžam Veā]]. Futbolista karjeru T. Veā ir sācis ''[[Paris Saint-Germain]]'' komandā. 2019. gadā pievienojies [[Lille OSC|''Lille'']] komandai.

ASV futbola izlases sastāvā debitējis 2018. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Paris Saint-Germain'''

* [[Ligue 1]]: [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018—19]]
* [[Trophée des Champions]]: 2018

'''Celtic'''

* [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2018—19
* [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2018—19

'''Lille'''

* Ligue 1: [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020—21]]
* Trophée des Champions: 2021

'''Juventus'''
* [[Coppa Italia]]: 2023—24&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/italija/16052024-juventus_15_triumfs_italijas_kausa_atalan&lt;/ref&gt;

'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2019—20, 2022—23, 2023—24

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{ASV futbolists-aizmetnis}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Veā, Timotijs}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>ecjoox7c5rdjmzosk8u3c7exnwg36f6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zlatko Junuzovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508806</id>
    <revision>
      <id>4518062</id>
      <parentid>4240024</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T14:19:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518062</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3370" sha1="5t3rd4ksannepfo04dsx9n2l59gewtd" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Zlatko Junuzovičs
| nationalteam3 = {{flaga|Austrija}} Austrija U21
| goals5 = 9
| nationalyears1 = 
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrija U19
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2007
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrija U20
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals2 = 4
| nationalyears3 = 2005—2008
| nationalcaps3 = 15
| clubs5 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2006—2017
| nationalteam4 = {{fb|AUT}}
| nationalcaps4 = 55
| nationalgoals4 = 7
| name = 
| caption = Zlatko Junuzovičs 2023. gadā
| birth_date = 
| caps5 = 81
| years5 = 2018—2022
| image = FC Salzburg gegen Inter Mailand (Testspiel 2023-08-09) 18.jpg
| goals1 = 9
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1987|9|26}}
| cityofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Loznica}}
| height = 172
| currentclub = {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering|Liefering]] (trenera asistents)
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2005—2007
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[Grazer AK]]
| caps1 = 70
| years2 = 2007—2009
| goals4 = 21
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[SK Austria Kärnten|Austria Kärnten]]
| caps2 = 57
| goals2 = 3
| years3 = 2009—2012
| clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FK Austria Wien|Austria Wien]]
| caps3 = 82
| goals3 = 21
| years4 = 2012—2018
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| caps4 = 188
| birth_place = 
| managerclubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering|Liefering]] (trenera asistents)
| manageryears1 = 2022—
| totalcaps = 478
| totalgoals = 63
}}'''Zlatko Junuzovičs''' ({{Val|de|Zlatko Junuzović}}, dzimis {{Dat|1987|9|26}}) ir [[Austrija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Austrijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Junuzovičs ir Austrijas komandas [[FC Liefering|''Liefering'']] trenera asistents.

Karjeras sākumā pārstāvējis Austrijas komandas ''[[Grazer AK]]'', [[SK Austria Kärnten|''Austria Kärnten'']] un [[FK Austria Wien|''Austria Wien'']]. Savu karjeras lielāko daļu pavadījis [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[SV Werder Bremen|''Werder Bremen'']], kur viņš septiņu sezonu laikā kopumā nospēlēja 197 mačus un guva 22 vārtus. 2018. gadā pievienojies Austrijas komandai [[FC Red Bull Salzburg|''Red Bull Salzburg'']].

Austrijas futbola izlases sastāvā debitējis 2006. gadā. Piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2018—19, 2019—20, 2020—21, 2021—22
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2018—19, 2019—20, 2020—21, 2021—22

'''Individuālie sasniegumi'''

* Austrijas gada futbolists: 2010

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Junuzovičs, Zlatko}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Vīnes &quot;Austria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Brēmenes &quot;Werder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]]</text>
      <sha1>5t3rd4ksannepfo04dsx9n2l59gewtd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Heincs Lindners</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508807</id>
    <revision>
      <id>4518075</id>
      <parentid>4240036</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T15:18:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518075</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3468" sha1="eic2y84smnuv5d56ewkxojie9bw6xx2" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Heincs Lindners
| goals6 = 0
| goals4 = 0
| years5 = 2019—2020
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[SV Wehen Wiesbaden|Wehen Wiesbaden]]
| caps5 = 23
| goals5 = 0
| years6 = 2020—2022
| clubs6 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]]
| caps6 = 67
| nationalyears1 = 2012—
| clubs4 = {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]]
| nationalteam1 = {{fb|AUT}}
| nationalcaps1 = 37
| nationalgoals1 = 0
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| caption = Lindners 2015. gadā
| birth_date = 
| caps4 = 71
| years4 = 2017—2019
| image = AUT vs. MDA 2015-09-05 (093).jpg
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FK Austria Wien|Austria Wien II]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1990|7|17}}
| cityofbirth = {{vieta|Austrija|Linca}}
| height = 187
| currentclub = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich|Zürich]]
| clubnumber = 13
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2007—2011
| caps1 = 26
| goals3 = 0
| goals1 = 0
| years2 = 2010—2015
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FK Austria Wien|Austria Wien]]
| caps2 = 166
| goals2 = 0
| years3 = 2015—2017
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]]
| caps3 = 2
| birth_place = 
| clubs7 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]]
| years7 = 2022—2025
| caps7 = 30
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Royale Union Saint-Gilloise|Saint-Gilloise]]
| years8 = 2024
| caps8 = 1
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]]
| years9 = 2025—2026
| caps9 = 0
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich|Zürich]]
| years10 = 2026—
| caps10 = 3
| goals10 = 0
}}'''Heincs Lindners''' ({{Val|de|Heinz Lindner}}, dzimis {{Dat|1990|7|17}}) ir [[Austrija]]s [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Austrijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada Lindners [[Šveices Superlīga]]s komandu ''[[FC Zürich|Zürich]]''.

Iepriekš spēlējis Austrijas komandā ''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'', [[Vācija]]s komandās ''[[Eintracht Frankfurt]]'' un ''[[SV Wehen Wiesbaden|Wehen Wiesbaden]]'', [[Beļģija]]s komandā ''[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]'', kā arī [[Šveice]]s komandās ''[[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]]'', ''[[FC Basel|Basel]]'', ''[[FC Sion|Sion]]'' un ''[[BSC Young Boys|Young Boys]]''.

Austrijas futbola izlases sastāvā debitējis 2012. gadā. Piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Lindners, Heincs}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Vīnes &quot;Austria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Frankfurtes &quot;Eintracht&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Grasshopper Club Zürich spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Basel spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Sion spēlētāji]]
[[Kategorija:Augšaustrijā dzimušie]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Royale Union Saint-Gilloise spēlētāji]]
[[Kategorija:BSC Young Boys spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Zürich spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>eic2y84smnuv5d56ewkxojie9bw6xx2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hutirmihaiļivska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>509128</id>
    <revision>
      <id>4518287</id>
      <parentid>4324572</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T02:24:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518287</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3509" sha1="eye6ldinieqhdthh5vzycjep1olygzn" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Hutirmihaiļivska
 | official_name            = ''Хутір-Михайлівський''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | image_skyline            = 
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | image_map                = 
 | map_caption              = 
 | pushpin_map              = Ukraina#Sumu apgabals
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 52| latm  = 02| lats  = 55| latNS  = N
 | longd = 33| longm = 56| longs = 35| longEW = E
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{UKR}}
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name1        = [[Sumu apgabals]]
 | subdivision_type2        = Rajons
 | subdivision_name2        = [[Šostkas rajons]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 17. gadsimts
 | established_title1       = Pirmoreiz minēta
 | established_date1        = 
 | established_title2       = Pilsēta
 | established_date2        = 1962
 | seat_type                = 
 | seat                     = 
 | area_total_km2           = 8.5
 | elevation_m              = 175
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 4832
 | population_as_of         = {{dat|2017|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 41220—41222
 | area_code                = +380 5456
 | website                  = {{url|https://druzhbivska-gromada.gov.ua/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Hutirmihaiļivska''' ({{val|uk|Хутір-Михайлівський}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s ziemeļos, [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] [[Šostkas rajons|Šostkas rajonā]]. Izvietojusies apgabala ziemeļos Žuraveļas upītes krastos {{nobr|191 km}} no apgabala centra [[Sumi|Sumiem]].&lt;ref&gt;{{PZT|180|Družba}}&lt;/ref&gt; Ievērojams dzelzceļa mezgls.

== Vēsture ==
Pagadējās pilsētas vietā 17. gadsimta otrajā pusē bija trīs ciemi — Žuravka, Jurasivka un Hutirmihaiļivska (''Хутір Михайлівський''). 1860. gados izbūvēja dzelzceļu no [[Voroņeža]]s uz Hutirmihajlovskas staciju, bet 1895. gadā līniju [[Vorožba]]—[[Seredina-Buda]]. 1938. gadā Hutirmihajlovskai piešķirts pilsētciemata statuss. 1962. gadā, apvienojot Hutirmihajlovsku, Žuravku un Jurasivku, izveidoja '''Družbas''' (''Дружба'') pilsētu. 2024. gadā pilsēta pārdēvēta vēsturiskajā vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/3984-IX#Text |title=Про перейменування окремих населених пунктів та районів. ''Верховна Рада України.'' |access-date={{dat|2025|08|19||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241204042945/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/3984-IX#Text }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Sumu apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>eye6ldinieqhdthh5vzycjep1olygzn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radio &quot;Brīvība&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>509457</id>
    <redirect title="Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" />
    <revision>
      <id>4518274</id>
      <parentid>3606373</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T23:34:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Radio Brīvā Eiropa]] to [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</comment>
      <origin>4518274</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</text>
      <sha1>ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Breds Guzans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>510198</id>
    <revision>
      <id>4517953</id>
      <parentid>4239540</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:00:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4517953</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3112" sha1="a5awdmw6zlaw346lxemiv4fz22po4dy" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Breds Guzans
| nationalcaps1 = 5
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]
| caps5 = 10
| goals5 = 0
| years6 = 2017—2025
| clubs6 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;United&quot;|Atlanta United]]
| caps6 = 225
| goals6 = 0
| nationalyears1 = 2008
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| nationalgoals1 = 0
| goals4 = 0
| nationalyears2 = 2006—2021
| nationalteam2 = {{fb|USA}}
| nationalcaps2 = 64
| nationalgoals2 = 0
| name = 
| caption = Guzans 2024. gadā
| birth_date = 
| years5 = 2016—2017
| caps4 = 16
| image = ATLUTD 20240331 ATLvsCHI MM1 0825 (cropped).jpg
| caps1 = 13
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1984|9|9}}
| cityofbirth = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Evergrīnpārka}}
| height = 193
| currentclub = 
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2004
| clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Chicago Fire Premier]]
| goals1 = 0
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]]
| years2 = 2005—2008
| clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Chivas USA]]
| caps2 = 64
| goals2 = 0
| years3 = 2008—2016
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| caps3 = 144
| goals3 = 0
| years4 = 2011
| birth_place = 
| totalcaps = 488
| totalgoals = 0
}}'''Bredlijs Edvins Guzans''' ({{Val|en|Bradley Edwin Guzan}}, dzimis {{Dat|1984|9|9}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un ir bijis [[ASV futbola izlase]]s dalībnieks.

2005. gadā debitējis [[MLS]] komandas ''[[Chivas USA]]'' komandā. 2007. gadā atzīts par līgas labāko vārtsargu. 2008. gada jūlijā pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']], kopumā astoņu sezonu laikā nospēlējot 171 maču. Vēlāk vienu sezonu pavadījis [[Middlesbrough FC|''Middlesbrough'']], bet 2017. gadā atgriezies MLS, lai pievienotos [[Atlantas &quot;United&quot;]].

ASV futbola izlases sastāvā piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Ar izlasi uzvarējis 2007, 2017. un 2021. gada [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Atlanta United'''

* [[MLS]] kauss: 2018
* [[U.S. Open Cup]]: 2019
* [[Campeones Cup]]: 2019

'''ASV'''

* [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2007, 2017, 2021

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{ASV futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Guzans, Breds}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Atlantas &quot;United&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>a5awdmw6zlaw346lxemiv4fz22po4dy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518455</id>
    <revision>
      <id>4518423</id>
      <parentid>4050270</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:05:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20021" sha1="lzneiyqiribgafe5ilswwdj0rbdiloj" xml:space="preserve">{{Futbola līgas sezona v2
|nosaukums       = 2022.—2023. gada&lt;br /&gt;Vācijas Bundeslīgas sezona
|apraksts        =
|komandas        = 18
|liga            = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]
|sezona          = 2022.—2023.
|valsts          = {{DEU}}
|uzvar           = [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]&lt;br /&gt;32. Bundeslīgas tituls;&lt;br /&gt;33. Vācijas čempionu tituls
|pazem           = [[FC Schalke 04|Schalke 04]]&lt;br /&gt;[[Berlīnes &quot;Hertha&quot;|Hertha BSC]]
|pazem_liga      = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]]
|kauss1          = [[UEFA Čempionu līga]]
|kauss1_kvalif   = ''Bayern&lt;br /&gt;[[Borussia Dortmund]]&lt;br /&gt;[[RB Leipzig]]&lt;br /&gt;[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]''
|kauss2          = [[UEFA Eiropas līga]]
|kauss2_kvalif   = ''[[SC Freiburg]]''
|kauss3          = [[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līga]]
|kauss3_kvalif   = ''[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]''
|rezultativakais = [[Niklass Filkrugs]]&lt;br /&gt;[[Kristofers Nkunku]]&lt;br /&gt;(16 vārti)
|varti           = 971
|varti_spele     = 3,17
|vid_apm         = 42 966
|pag_sez         = [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
|nak_sez         = [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]
}}

'''2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona''' bija 60. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2022|8|5||bez}}, bet noslēdzās {{dat|2023|5|27||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dfl.de/de/aktuelles/rahmenterminkalender-2022-23/ |title=Rahmenterminkalender für die Saison 2022/23: Bundesliga startet am 05. August 2022 – Auftakt der 2. Bundesliga am 15. Juli 2022 |website=DFL.de |language=de |date={{dat|2021|10|29||bez}} |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Tā kā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss]] rīkotājvalsts [[Katara]]s klimatisko apstākļu dēļ notika no 2022. gada 21. novembra līdz 18. decembrim, līgai sezonas laikā bija ilgāka pauze. Izlašu spēlētāji klubiem bija jāatbrīvo 2022. gada 14. novembrī, līdz ar to pēdējā Bundeslīgas spēļu kārta pirms pārtraukuma bija paredzēta no 11. līdz 13. novembrim. Līga atsākās pēc desmit nedēļām 2023. gada 20. janvārī.

== Komandas ==
Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] uz Bundeslīgu tika paaugstināti klubi [[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;]] un [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]], bet Bundeslīgu atstāja [[Bīlefeldes &quot;Arminia&quot;]] un ''[[SpVgg Greuther Fürth|Greuther Fürth]]''.

{{VietasKarte+|Vācija|alt=2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|caption=2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places=
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.489919|long= 7.236521|label=[[VfL Bochum]]|position=left}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.323056|long=10.885833|label=[[FC&amp;nbsp;Augsburg]] |position=left}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.514722|long=13.239444|label=[[Hertha&amp;nbsp;BSC]] |position=top}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.516667|long= 7.466667|label=[[Borussia&amp;nbsp;Dortmund]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.116667|long= 8.683333|label=[[Eintracht&amp;nbsp;Frankfurt]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=47.988945|long= 7.892947|label=[[SC&amp;nbsp;Freiburg]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.238014|long= 8.883333|label=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899&amp;nbsp;Hoffenheim]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.345770|long=12.348298|label=[[RB Leipzig]] |position=top}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.038056|long= 7.001944|label=[[Bayer&amp;nbsp;Leverkusen]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.000928|long= 8.245731|label=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |position=left}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.933611|long=6.874697 |label=[[1. FC Köln]]|position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.174530|long= 6.385407|label=[[Borussia&amp;nbsp;Mönchengladbach]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.218773|long=11.624760|label=[[FC Bayern Munich|Bayern]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.554498|long= 7.067554|label=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|position=top}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.792295|long= 9.232141|label=[[VfB&amp;nbsp;Stuttgart]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.457222|long= 13.568056|label=[[1. FC Union Berlin|Union&amp;nbsp;Berlin]] |position=bottom}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.083333|long= 8.837628 |label=[[SV Werder Bremen|Werder&amp;nbsp;Bremen]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.421923|long=10.784980|label=[[VfL&amp;nbsp;Wolfsburg]] |position=right}}}}

=== Stadioni ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Klubs
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[FC Augsburg|Augsburg]]
| [[Augsburga]]
| ''[[WWK Arena]]''
| 30 660
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]
| [[Leverkūzene]]
| ''[[BayArena]]''
| 30 210
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern München]]
| [[Minhene]]
| ''[[Allianz Arena]]''
| 75 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[VfL Bochum|Bochum]]
| [[Bohuma]]
| ''[[Vonovia Ruhrstadion]]''
| 27 599
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Dortmundes &quot;Borussia&quot;|Borussia Dortmund]]
| [[Dortmunde]]
| ''[[Signal Iduna Park]]''
| 81 365
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;|Borussia Mönchengladbach]]
| [[Menhengladbaha]]
| ''[[Borussia-Park]]''
| 54 057
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;|Eintracht]]
| [[Frankfurte pie Mainas]]
| ''[[Deutsche Bank Park]]''
| 51 500
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[SC Freiburg|Freiburg]]
| [[Freiburga]]
| ''[[Europa-Park Stadion]]''
| 34 700
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Berlīnes &quot;Hertha&quot;|Hertha BSC]]
| [[Berlīne]]
| [[Berlīnes olimpiskais stadions]]
| 74 649
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]
| [[Zinsheima]]
| ''[[Rhein-Neckar-Arena|PreZero Arena]]''
| 30 150
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FC Köln|Köln]]
| [[Ķelne]]
| ''[[RheinEnergieStadion]]''
| 49 698
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
| [[Mainca]]
| ''[[Mewa Arena]]''
| 34 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[RB Leipzig]]
| [[Leipciga]]
| ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]''
| 47 069
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | [[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]
| [[Gelzenkirhene]]
| ''[[Veltins-Arena]]''
| 62 271
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[VfB Stuttgart]]
| [[Štutgarte]]
| ''[[Mercedes-Benz Arena]]''
| 60 449
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| [[Berlīne]]
| ''[[Stadion An der Alten Försterei]]''
| 22 012
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | [[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder Bremen]]
| [[Brēmene]]
| ''[[Weser-Stadion|Wohninvest Weserstadion]]''
| 42 100
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]]
| [[Volfsburga]]
| ''[[Volkswagen Arena]]''
| 30 000
|}

=== Treneri un kapteiņi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Komanda
!Treneris
!Kapteinis
|-
| ''FC Augsburg''
| {{flaga|GER}} [[Enriko Māsens]]
| {{flaga|NED}} [[Džefrijs Gauveleuvs]]
|-
| ''Bayer Leverkusen''
| {{flaga|ESP}} [[Šavi Alonso]]
| {{flaga|FIN}} [[Lukāšs Hrādeckis]]
|-
| ''Bayern München''
| {{flaga|GER}} [[Tomass Tuhels]]
| {{flaga|GER}} [[Manuels Neiers]]
|-
| ''Borussia Dortmund''
| {{flaga|GER}} [[Edins Terzičs]]
| {{flaga|GER}} [[Marko Reiss]]
|-
| ''Borussia Mönchengladbach''
| {{flaga|GER}} [[Daniels Farke]]
| {{flaga|GER}} [[Larss Štindls]]
|-
| ''Eintracht Frankfurt''
| {{flaga|AUT}} [[Olivers Glasners]]
| {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Rode]]
|-
| ''SC Freiburg''
| {{flaga|GER}} [[Kristiāns Štreihs]]
| {{flaga|GER}} [[Kristiāns Ginters]]
|-
| ''Hertha BSC''
| {{flaga|HUN}} [[Pāls Dārdai]]
| {{flaga|GER}} [[Marvins Platenhārts]]
|-
| ''1899 Hoffenheim''
| {{flaga|USA}} [[Pellegrīno Mataraco]]
| {{flaga|GER}} [[Olivers Baumanis]]
|-
| ''1. FC Köln''
| {{flaga|GER}} [[Štefens Baumgarts]]
| {{flaga|GER}} [[Jonass Hektors]]
|-
| ''RB Leipzig''
| {{flaga|GER}} [[Marko Roze]]
| {{flaga|HUN}} [[Pēters Gulāči]]
|-
| ''Mainz 05''
| {{flaga|DEN}} [[Bo Svensons]]
| {{flaga|SUI}} [[Silvans Vidmers]]
|-
| ''Schalke 04''
| {{flaga|GER}} [[Tomass Reiss]]
| {{flaga|GER}} [[Simons Terode]]
|-
| ''VfB Stuttgart''
| {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Hēness]]
| {{flaga|JPN}} [[Vataru Endo]]
|-
| ''1. FC Union Berlin''
| {{flaga|SUI}} [[Urss Fišers]]
| {{flaga|AUT}} [[Kristofers Trimmels]]
|-
| ''VfL Wolfsburg''
| {{flaga|CRO}} [[Niko Kovačs]]
| {{flaga|GER}} [[Maksimiliāns Arnolds]]
|-
| ''VfL Bochum''
| {{flaga|GER}} [[Tomass Lečs]]
| {{flaga|FRA}} [[Antonī Losilla]]
|-
| ''Werder Bremen''
| {{flaga|GER}} [[Ole Verners]]
| {{flaga|AUT}} [[Marko Frīdls]]
|}

=== Treneru maiņas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Klubs
!Iepriekšējais treneris
!Atlaišanas datums
!Jaunais treneris
!Apstiprināšanas datums
|-
|[[RB Leipzig]]
|{{flaga|GER}} [[Domeniko Tedesko]]
|{{dat|2022|9|7|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/07092022-leipzig_pec_zaudejuma_pret_shakhtar_atlai |title=''Leipzig'' pēc zaudējuma pret ''Shakhtar'' atlaiž galveno treneri |website=sportacentrs.com |date={{dat|2022|9|7|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|9|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|{{flaga|GER}} [[Marko Roze]]
|{{dat|2022|9|8|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/08092022-leipciga_zigli_atrod_jaunu_galveno_trener |title=Leipciga žigli atrod jaunu galveno treneri: divu gadu līgums ar Rozi |website=sportacentrs.com |date={{dat|2022|9|8|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|9|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[VfL Bochum]]
|{{flaga|GER}} [[Tomass Reiss]]
|{{dat|2022|9|12|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vfl-bochum.de/en/news/overview/pro/vfl-releases-thomas-reis/ |title=VfL releases Thomas Reis |website=vfl-bochum.de |date={{dat|2022|9|12|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|10|8||bez}} |archive-date={{dat|2022|09|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220922032726/https://www.vfl-bochum.de/en/news/overview/pro/vfl-releases-thomas-reis/ }}&lt;/ref&gt;
|{{flaga|GER}} [[Tomass Lečs]]
|{{dat|2022|9|22|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vfl-bochum.de/en/news/overview/pro/thomas-letsch-named-as-new-vfl-head-coach/ |title=Thomas Letsch named as new VfL head coach |website=vfl-bochum.de |date={{dat|2022|9|22|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|10|8||bez}} |archive-date={{dat|2022|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220928181658/https://www.vfl-bochum.de/en/news/overview/pro/thomas-letsch-named-as-new-vfl-head-coach/ }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]]
|{{flaga|SUI}} [[Herardo Seoane]]
|{{dat|2022|10|5|SK|bez}}
|{{flaga|ESP}} [[Šavi Alonso]]
|{{dat|2022|10|5|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/06102022-tituletais_alonso_parnem_bayer_sturi_un_t |title=Titulētais Alonso pārņem &quot;Bayer&quot; stūri un tiek pie pirmā lielā darba trenera karjerā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2022|10|5|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|10|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[VfB Stuttgart]]
|{{flaga|USA}} [[Pellegrīno Mataraco]]
|{{dat|2022|10|10|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vfb.de/de/vfb/aktuell/neues/profis/2223/pm-1022/ |title=Der VfB Stuttgart stellt Pellegrino Matarazzo frei |language=de|website=vfb.de |date={{dat|2022|10|10|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|10|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|{{flaga|GER}} [[Mihaels Vimmers]] (pagaidu treneris)
|{{dat|2022|10|11|SK|bez}}
|-
|[[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]
|{{flaga|GER}} [[Franks Krāmers]]
|{{dat|2022|10|19|SK|bez}}
|{{flaga|GER}} [[Tomass Reiss]]
|{{dat|2022|10|26|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/27102022-no_bochum_atlaistais_reiss_klust_par_scha |title=No ''Bochum'' atlaistais Reiss kļūst par ''Schalke'' galveno stratēģi |website=sportacentrs.com |date={{dat|2022|10|27|N|bez}} |accessdate={{dat|2022|10|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[VfB Stuttgart]]
|{{flaga|GER}} Mihaels Vimmers
|{{dat|2022|12|5|SK|bez}}
|{{flaga|GER}} [[Bruno Labadija]]
|{{dat|2022|12|5|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vfb.de/de/vfb/aktuell/neues/profis/2223/verpflichtung-bruno-labbadia-/ |title=Bruno Labbadia wird VfB-Cheftrainer  |website=vfb.de |language=de |date={{dat|2022|12|5|N|bez}} |accessdate={{dat|2023|1|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]
|{{flaga|GER}} [[Andrē Breitenreiters]]
|{{dat|2023|2|6|SK|bez}}
|{{flaga|USA}} [[Pellegrīno Mataraco]]
|{{dat|2023|2|8|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tsg-hoffenheim.de/aktuelles/news/2023/02/pellegrino-matarazzo-trainiert-die-tsg-hoffenheim/ |title=Pellegrino Matarazzo trainiert die TSG Hoffenheim |website=tsg-hoffenheim.de |language=de |date={{dat|2023|2|8|N|bez}} |accessdate={{dat|2023|2|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern München]]
|{{flaga|GER}} [[Jūliāns Nagelsmans]]
|{{dat|2023|3|24|SK|bez}}
|{{flaga|GER}} [[Tomass Tuhels]]
|{{dat|2023|3|24|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2023/03/fc-bayern-and-julian-nagelsmann-part-company---thomas-tuchel-new-head-coach |title=FC Bayern and Julian Nagelsmann part company - Thomas Tuchel new head coach |website=fcbayern.com |language=en |date={{dat|2023|3|24|N|bez}} |accessdate={{dat|2023|3|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[VfB Stuttgart]]
|{{flaga|GER}} [[Bruno Labadija]]
|{{dat|2023|4|3|SK|bez}}
|{{flaga|GER}} [[Sebastiāns Hēness]]
|{{dat|2023|4|3|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vfb.de/en/vfb/latest/news/professionals/2223/sebastian-hoeness-uebernimmt-als-cheftrainer/ |title=Sebastian Hoeneß replaces Bruno Labbadia |website=vfb.de |language=en |date={{dat|2023|4|3|N|bez}} |accessdate={{dat|2023|5|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Berlīnes &quot;Hertha&quot;|Hertha BSC]]
|{{flaga|GER}} [[Sandro Švarcs]]
|{{dat|2023|4|16|SK|bez}}
|{{flaga|HUN}} [[Pāls Dārdai]]
|{{dat|2023|4|16|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.herthabsc.com/en/news/2023/04/hertha-part-ways-with-sandro-schwarz |title=Pál Dárdai takes over from Sandro Schwarz |website=herthabsc.com |language=en |date={{dat|2023|4|16|N|bez}} |accessdate={{dat|2023|5|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|}

== Turnīra tabula ==
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.dfb.de/en/leagues/?spieledb_path=/en/data-center/bundesliga/18356/current&amp;spieledb_path=%2Fen%2Fdata-center%2Fbundesliga%2F18644%2Fcurrent DFB]

&lt;!--Update team positions here--&gt;
|team1=MUN |team2=DOR |team3=LEI |team4=UNB |team5=FRE |team6=LEV |team7=FRA |team8=WOL |team9=MAI |team10=MÖN |team11=KÖL |team12=HOF |team13=BRE |team14=BOC |team15=AUG |team16=STU |team17=SCH |team18=BSC

&lt;!--Update team qualifications here (defined below)--&gt;
|result1=CLGS |result2=CLGS |result3=CLGS |result4=CLGS |result5=ELGS |result6=ELGS |result7=ECLPO
|result16=RPO |result17=REL |result18=REL

&lt;!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--&gt;
|update=complete
|win_AUG=9 |draw_AUG=7 |loss_AUG=18|gf_AUG=42|ga_AUG=63&lt;!-- FC Augsburg --&gt;
|win_BSC=7 |draw_BSC=8 |loss_BSC=19|gf_BSC=42|ga_BSC=69&lt;!-- Hertha BSC --&gt;
|win_UNB=18|draw_UNB=8 |loss_UNB=8 |gf_UNB=51|ga_UNB=38&lt;!-- Union Berlin --&gt;
|win_BOC=10|draw_BOC=5 |loss_BOC=19|gf_BOC=40|ga_BOC=72&lt;!-- VfL Bochum --&gt;
|win_BRE=10|draw_BRE=6 |loss_BRE=18|gf_BRE=51|ga_BRE=64&lt;!-- Werder Bremen --&gt;
|win_DOR=22|draw_DOR=5 |loss_DOR=7 |gf_DOR=83|ga_DOR=44&lt;!-- Borussia Dortmund --&gt;
|win_FRA=13|draw_FRA=11|loss_FRA=10|gf_FRA=58|ga_FRA=52&lt;!-- Eintracht Frankfurt --&gt;
|win_FRE=17|draw_FRE=8 |loss_FRE=9 |gf_FRE=51|ga_FRE=44&lt;!-- SC Freiburg --&gt;
|win_HOF=10|draw_HOF=6 |loss_HOF=18|gf_HOF=48|ga_HOF=57&lt;!-- 1899 Hoffenheim --&gt;
|win_KÖL=10|draw_KÖL=12|loss_KÖL=12|gf_KÖL=49|ga_KÖL=54&lt;!-- 1. FC Köln --&gt;
|win_LEI=20|draw_LEI=6 |loss_LEI=8 |gf_LEI=64|ga_LEI=41&lt;!-- RB Leipzig --&gt;
|win_LEV=14|draw_LEV=8 |loss_LEV=12|gf_LEV=57|ga_LEV=49&lt;!-- Bayer Leverkusen --&gt;
|win_MAI=12|draw_MAI=10|loss_MAI=12|gf_MAI=54|ga_MAI=55&lt;!-- Mainz 05 --&gt;
|win_MÖN=11|draw_MÖN=10|loss_MÖN=13|gf_MÖN=52|ga_MÖN=55&lt;!-- Borussia Mönchengladbach --&gt;
|win_MUN=21|draw_MUN=8 |loss_MUN=5 |gf_MUN=92|ga_MUN=38&lt;!-- Bayern Munich --&gt;
|win_SCH=7 |draw_SCH=10|loss_SCH=17|gf_SCH=35|ga_SCH=71&lt;!-- Schalke 04 --&gt;
|win_STU=7 |draw_STU=12|loss_STU=15|gf_STU=45|ga_STU=57&lt;!-- VfB Stuttgart --&gt;
|win_WOL=13|draw_WOL=10|loss_WOL=11|gf_WOL=57|ga_WOL=48&lt;!-- VfL Wolfsburg --&gt;

&lt;!--Team definitions (wikilinks in table)--&gt;
|name_AUG=[[FC Augsburg]]
|name_BSC=[[Hertha BSC]]
|name_UNB=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
|name_BOC=[[VfL Bochum]]
|name_BRE=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
|name_DOR=[[Borussia Dortmund]]
|name_FRA=[[Eintracht Frankfurt]]
|name_FRE=[[SC Freiburg]]
|name_HOF=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]
|name_KÖL=[[1. FC Köln]]
|name_LEI=[[RB Leipzig]]
|name_LEV=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]
|name_MAI=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
|name_MÖN=[[Borussia Mönchengladbach]]
|name_MUN=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
|name_SCH=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]
|name_STU=[[VfB Stuttgart]]
|name_WOL=[[VfL Wolfsburg]]

&lt;!--Table settings and rules--&gt;
|show_limit=5
|class_rules=1) Punkti; 2) Vārtu starpība; 3) Gūtie vārti; 4) Punkti savstarpējuās spēlēs; 5) Vārtu starpība savstarpējās spēlēs; 6) Izbraukumā gūtie vārti savstarpējās spēlēs; 7) Kopā izbraukumā gūtie vārti; 8) ''Play-off''.

&lt;!-- Status --&gt;
|status_MUN=C
|status_SCH=R
|status_BSC=R

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|col_CLGS=green1   |text_CLGS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīram
|col_ELGS=blue1    |text_ELGS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīram
|col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas konferences līga]]s kvalifikācijas ''play-off'' kārtai
|col_RPO=red2      |text_RPO=Pārspēles par palikšanu Bundeslīgā
|col_REL=red1      |text_REL=Pazemināšana uz [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]]
|note_res_ELGS=Tā kā 2022.—2023. gada [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] ieguvēji ''RB Leipzig'' kvalificējās Čempionu līgai, vietu Eiropas līgas grupu turnīrā ieguva 6. vietas ieguvēji, bet Eiropas konferences līgai kvalificējās 7. vietas ieguvēji.
|note_res_ECLPO=ELGS
}}

== Rezultatīvākie spēlētāji ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Vieta
! Spēlētājs
! Klubs
! Vārti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/stats/players/goals/2022-2023|title=Bundesliga Stats 2022-2023|website=bundesliga.com|access-date={{dat|2023|7|3||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=2|1
| align=left|{{flagicon|GER}} [[Niklass Filkrugs]]
| align=left|''[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]''
| rowspan=2|16
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|FRA}} [[Kristofers Nkunku]]
| align=&quot;left&quot; |''[[RB Leipzig]]''
|-
| rowspan=2|3
| align=left|{{flagicon|ITA}} [[Vinčenco Grifo]]
| align=left|''[[SC Freiburg]]''
| rowspan=2|15
|-
| align=left|{{flagicon|FRA}} [[Randals Kolo Muani]]
| align=left|''[[Eintracht Frankfurt]]
|-
| 5
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|GER}} [[Seržs Gnabrī]]
| align=&quot;left&quot; |''[[FC Bayern München|Bayern München]]''
| 14
|-
| 6
| align=left|{{flagicon|FRA}} [[Markuss Tirāms]]
| align=left|''[[Borussia Mönchengladbach]]''
| 13
|-
| rowspan=4|7
| align=left|{{flagicon|GER}} [[Mārvins Dukšs]]
| align=left|''Werder Bremen''
| rowspan=4|12
|-
| align=left|{{flagicon|GER}} [[Jonass Hofmanis]]
| align=left|''Borussia Mönchengladbach''
|-
| align=left|{{flagicon|CRO}} [[Andrejs Kramaričs]]
| align=left|''[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]''
|-
| align=left|{{flagicon|GER}} [[Džamals Musiala]]
| align=left|''Bayern München''
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bundesliga.com/ Oficiālā tīmekļa vietne]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}}

[[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga]]
[[Kategorija:2022. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]]</text>
      <sha1>lzneiyqiribgafe5ilswwdj0rbdiloj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mets Tērners</title>
    <ns>0</ns>
    <id>525615</id>
    <revision>
      <id>4518003</id>
      <parentid>4497822</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:49:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518003</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3370" sha1="8io5vp39hh21foq4daeog9ztb8ujwjd" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|6|24}}
| birth_place = 
| caps1 = 24
| clubnumber = 30
| clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Jersey Express S.C.|Jersey Express]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Pārkridža}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[Jaunanglijas &quot;Revolution&quot;|New England Revolution]]
| goals1 = 0
| height = 191
| image = Matt Turner Australia v USA 19 June 2026-46 (cropped).jpg
| caption = Mets Tērners 2026. gadā
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam1 = {{fb|ASV}}
| nationalyears1 = 2021—
| nationalcaps1 = 55
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Mets Tērners
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2014—2015
| clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Jaunanglijas &quot;Revolution&quot;|New England Revolution]]
| years2 = 2016—2022
| caps2 = 102
| goals2 = 0
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[Richmond Kickers]]
| years3 = 2016—2017
| caps3 = 27
| goals3 = 0
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]]
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 0
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]]
| years5 = 2023—2025
| caps5 = 17
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]
| years6 = 2024—2025
| caps6 = 0
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]]
| years7 = 2025—
| caps7 = 0
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[Jaunanglijas &quot;Revolution&quot;|New England Revolution]]
| years8 = 2025—
| caps8 = 32
| goals8 = 0
}}'''Metjū Čārlzs Tērners''' ({{Val|en|Matthew Charles Turner}}, dzimis {{Dat|1994|6|24}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[ASV futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Tērners pārstāv [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās līgas]] komandu ''[[New England Revolution]]'', kas viņu īrē no Francijas komandas [[Lionas &quot;Olympique&quot;]].

[[ASV futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2021. gadā. 2021. gadā ar izlasi izcīnījis [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausu]].

== Sasniegumi ==
'''New England Revolution'''

* [[Supporters' Shield]]: 2021
'''Arsenal'''

* [[FA Community Shield]]: 2023

'''Crystal Palace FC'''

* [[FA kauss]]: 2024–25&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/17052025-mancestras_city_ar_i_garu_degunu_i_paliek |title= Mančestras ″City″ ar garu degunu paliek arī FA kausa finālā|accessdate=2025-05-17 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
'''ASV'''

* [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2021
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{ASV futbolists-aizmetnis}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Tērners, Mets}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Jaunanglijas &quot;Revolution&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Lionas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>8io5vp39hh21foq4daeog9ztb8ujwjd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tims Rīms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>525616</id>
    <revision>
      <id>4517993</id>
      <parentid>4498002</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:44:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4517993</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2452" sha1="dvvle2qfrbeuae37pd4ars60kg6kgrz" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|10|5}}
| birth_place = 
| caps1 = 19
| clubnumber = 3
| clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Chicago Fire U-23|Chicago Fire Premier]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Misūri|Sentluisa|2s=Misūri (štats)}}
| currentclub = {{flaga|ASV}} [[Charlotte FC]]
| goals1 = 0
| height = 186
| image = Tim Ream USMNT v Belgium Mar 28 2026-66.jpg
| caption = Tims Rīms 2026. gadā
| nationalgoals1 = 1
| nationalteam1 = {{fb|ASV}}
| nationalyears1 = 2010—
| nationalcaps1 = 86
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Tims Rīms
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2008—2009
| clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot;|New York Red Bulls]]
| years2 = 2010—2011
| caps2 = 58
| goals2 = 1
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]
| years3 = 2012—2015
| caps3 = 114
| goals3 = 0
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| years4 = 2015—2024
| caps4 = 281
| goals4 = 5
| clubs5 = {{flaga|ASV}} [[Charlotte FC]]
| years5 = 2024—
| caps5 = 51
| goals5 = 1
}}'''Timotijs Maikls Rīms''' ({{Val|en|Timothy Michael Ream}}, dzimis {{Dat|1987|10|5}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[ASV futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Rīms pārstāv [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] komandu ''[[Charlotte FC]]''.

Iepriekš spēlējis ASV komandā [[Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot;]] un Anglijas komandās [[Bolton Wanderers F.C.|''Bolton Wanderers'']] un ''[[Fulham FC|Fulham]]''.

[[ASV futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2010. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Fulham'''

* [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2021—22

'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2020—21, 2023—24

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{ASV futbolists-aizmetnis}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Rīms, Tims}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Misūri dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>dvvle2qfrbeuae37pd4ars60kg6kgrz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Junuss Musā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>525705</id>
    <revision>
      <id>4517976</id>
      <parentid>4331022</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:30:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4517976</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3009" sha1="j1fnj272si8fcoxyxzl310l2np0tab8" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|11|29}}
| birth_place = 
| caps1 = 17
| clubnumber = 80
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia B]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| goals1 = 1
| height = 178
| image = 2022 FIFA World Cup United States 1–1 Wales - (13) (cropped).jpg
| caption = Junuss Musā 2022. gadā
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U15
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U16
| nationalyears2 = 2017—2018
| nationalyears1 = 2016—2017
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Junuss Musā
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2019—2020
| nationalcaps3 = 9
| nationalcaps4 = 8
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18
| nationalyears3 = 2018—2019
| nationalyears4 = 2019
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| years2 = 2020—2023
| caps2 = 94
| goals2 = 2
| nationalteam5 = {{fb|USA}}
| nationalyears5 = 2020—
| nationalcaps5 = 47
| nationalgoals5 = 1
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| years3 = 2023—
| caps3 = 62
| goals3 = 0
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]]
| years4 = 2025—2026
| caps4 = 19
| goals4 = 1
}}'''Junuss Dimoara Musā''' ({{Val|en|Yunus Dimoara Musah}}, dzimis {{Dat|2002|11|29}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[ASV futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada Musā pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola čempionāta A sērijas]] komandu [[AC Milan|''AC Milan'']].

Dzimis ASV, vecāki cēlušies no [[Gana|Ganas]]. Lielāko daļu bērnības pavadījis [[Itālija|Itālijā]] un [[Anglija|Anglijā]], kuras dažādu vecumu jauniešu izlases viņš pārstāvēja. 2020. gadā debitējis ASV futbola izlases sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''AC Milan'''

* [[Supercoppa Italiana]]: 2024&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/06012025-lieliska_milan_derbija_atspelejas_no_0_2_|publisher=|website=sportacentrs.com|title=Lieliskā ''Milan'' derbijā atspēlējas no 0:2 un no Superkausa troņa Rijādā gāž ''Inter''|accessdate=2025-01-6|archiveurl=|archivedate=}}&lt;/ref&gt;

'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2019—20, 2022—23, 2023—24
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{ASV futbolists-aizmetnis}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}
{{DEFAULTSORT:Musā, Junuss}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]</text>
      <sha1>j1fnj272si8fcoxyxzl310l2np0tab8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>HAKUTO-R M1</title>
    <ns>0</ns>
    <id>530963</id>
    <revision>
      <id>4518277</id>
      <parentid>4300962</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T23:35:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518277</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7993" sha1="8jtjizca5gvolxi6fe71ux54yhcnglq" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Kosmiskā aparāta infokaste
| Nosaukums              = ''HAKUTO-R M1''
| Nosaukums_orig         = 
| Attēls                 = 
| Attēla_izmērs          = 280px
| Att_virsraksts         =
| Programma              = ''HAKUTO-R''
| KA_veids               = Mēness nolaižamais aparāts
| Bāzes platforma        = 
| Operators              = ''[[ispace]]'', {{KOR}}
| Lielākie_izgatavotāji  = ''ispace'', ''JAL Engineering'', ''[[ArianeGroup]]''
| Starta_gads            = 2022
| Starts                 = {{dat|2022|12|11|SK}} 07:38:13 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]''
| Nesējs                 = ''[[Falcon 9 Block 5]]'', {{USA}}
| Starta_vieta           = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]]
| Starta_laukums         = ''SLC-40''
| Starta_valsts          = {{USA}}
| Palaists_kopā_ar       = ''[[Lunar Flashlight]]''
| Darbības_beigu_gads    = 2023
| Darbības_beigu_datums  = {{dat|2023|4|25|SK}} 07:38 ''UTC''
| Darbības_ilgums        = 
| Beigu_gads             = 
| Beigu_datums           = 
| Lidojuma_ilgums        = 
| NSSDC_ID               = 
| Tīmekļa_vietne         = 
| Masa                   =
| Sausmasa               = 340 kg
| Pilna_masa             = ~ 1000 kg
| Enerģija               = [[saules baterijas]],
| Orbītas_elementi       = nē
| Centr_ķermenis         = Mēness
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Mēness]]
| Orbītas_veids          = 
| GEO_punkts             = 
| Lielā_pusass           = 
| Ekscentricitāte        = 
| Inklinācija            = 
| Periods                = 
| Apoapsīda              = 
| Periapsīda             = 
| Apriņķojumi            = 
| Orbītā_ieiešanas_dat   = 
| KA_iepr                = 
| KA_nāk                 = ''[[HAKUTO-R M2]]''
}}
'''''HAKUTO-R M1''''' jeb '''''HAKUTO-R'' Misija 1''' ('''''HAKUTO-R ミッション1''''') bija neveiksmīga [[Japāna]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]], uzņēmuma ''[[ispace]]'' Mēness izpētes programmas ''HAKUTO-R'' pirmā misija. Kosmiskais aparāts tika palaists 2022. gada 11. decembrī. Nolaišanās uz Mēness notika 2023. gada 25. decembrī, bet īsi pirms nosēšanās tika zaudēti sakari ar zondi.

''Hakuto-R M1'' nolaižamajam aparātam uz Mēness virsmas bija jānogādā Apvienoto Arābu Emirātu mobili ''Rashid'', kas izgatavots sadarbībā ar ''Mohammed bin Rashid Space Center'' (''MBRSC''). Ar nolaižamo aparātu tiktu aizvests arī rotaļlietu uzņēmuma ''[[Tomy]]'' un ''[[JAXA]]'' transformējamais Mēness robots ''SORA-Q''.
Citas [[derīgā krava|kravas]]: Japānas automašīnu detaļu ražotāja ''[[NGK Spark Plug]]'' cietvielas akumulators; Kanādas uzņēmuma ''Canadensys Aerospace'' vairākas 360° kameras; Kanādas ''Mission Control Space Services'' lidojuma dators ar mākslīgo intelektu; ''ispace'' gravēta [[plakete]].
''Hakuto-R M1'' bija vēl viena krava — mūzikas disks, kurā ir japāņu rokgrupas ''Sakanaction'' dziesma ''&quot;SORATO&quot;'', ko sākotnēji izdeva 2018. gadā kā daļu no ''Hakuto'' komandas kampaņas ''Google Lunar XPRIZE''.

Primārā nosēšanās vieta bija Atlasa krāteris [[Aukstuma jūra|Aukstuma jūrā]].

== Priekšvēsture ==
Mēness nolaižamā aparāta pirmsākumi ir saistīti ar 2008. gadā dibināto Eiropas organizāciju ''White Label Space'', kas apvienoja apvienoja kosmiskās nozares inženierus un entuziastus no visas pasaules, piesakot dalību kosmiskajā sacensībā ''[[Google Lunar X Prize]]'' (''GLXP''). Eiropas puse izstrādāja nolaižamo aparātu, kamēr Japānas grupa ''Hakuto'' izstrādāja mobilo aparātu ''Sorato''. 2013. gadā no projekta izstājās Eiropas komanda, bet Japānas uzņēmums ''White Label Space Japan LLC'', nomainot nosaukumu uz ''ispace'', turpināja darbu. Līdz palaišanai kosmosā līdz ''GLXP'' noteiktajam termiņam šis projekts tomēr nenonāca. ''Hakuto'' komanda tomēr turpināja darbu pie Mēness mobiļiem.

2018. gadā ''ispace'' ieguva 90 miljonu ASV dolāru privātas investīcijas un sāka plānot darbus pie sava Mēness nolaižamā aparāta un orbitālā aparāta. 2018. gadā ''ispace'' parakstīja sadarbības līgumu ar ASV pētniecības organizāciju ''[[Draper Laboratory]]'', lai varētu piedalīties ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' ''Commercial Lunar Payload Services'' (''CLPS'') programmā.

2019. gada augustā ''ispace'' paziņoja par savas Mēness programmas (to nosaucot par ''Hakuto-R'') pārstrukturēšanu, ņemot vērā straujo klientu pieprasījuma pieaugumu pēc kravas piegādes pakalpojumiem Mēness izpētes nozarē. Būtiskas izmaiņas bija tehnoloģiju demonstrācijas orbitālās misijas atcelšana 2020. gadā par labu ātrākai virzībai uz nosēšanās spēju demonstrēšanu.

''Hakuto-R Mission 1'' bija paredzēts kā Mēness nolaižamais aparāts, kas nogādātu vairākas kravas uz Mēness virsmu: Apvienoto Arābu Emirātu mobili ''Rashid'' un transformējamu robotu ''SORA-Q''.

2021. gadā sākās nolaižamā aparāta izgatavošana Japānā uzņēmuma ''JAL Engineering'' rūpnīcā Naritā. Nolaižamā aparāta galīgās montāžas, integrācijas un testēšanas darbības veica ''[[ArianeGroup|ArianeGroup GmbH]]'' ražotnē Lampoldhauzenā, Vācijā.

''ArianeGroup GmbH'' piegādāja arī divas neatkarīgas dzinējsistēmas: galveno dzinējsistēmu (aprīkotu ar apogeja dzinēju un divu degvielu dzinējiem) un reakcijas kontroles sistēmu (RCS), kas sastāv no hidrazīna dzinējiem.

== Lidojuma gaita ==
''HAKUTO-R M1'' tika palaists {{dat|2022|12|11||bez}} 07:38:13 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''SLC-40''. Reizē ar to tika palaists ''NASA'' orbitālais aparāts ''[[Lunar Flashlight]]''.

15. decembrī 03:00 ''UTC'' Hakuto-R iegāja zemas enerģijas pārneses orbītā uz Mēnesi. Kosmiskais aparāts sākotnēji lidoja Saules—Zemes sistēmas Lagranža punkta L1 virzienā.&lt;ref name=&quot;ispace, 2022-12-15&quot; /&gt;

2023. gada janvāra vidū ''HAKUTO-R M1'' ieradās L1 Lagranža punktā un iegāja nestabilā Lisažū orbītā ap to. Pēc gandrīz puses no apriņķojuma, kas ilga apmēram mēnesi, un kad ''Hakuto-R'' sasniedza vislielāko attālumu no Zemes 1,4 miljonu kilometru attālumā, tika veikts vēl viens orbitālais manevrs un uzsākts lidojums uz Mēnesi. 21. martā 01:24 ''UTC'' tas veica ieiešanas Mēness orbītā manevru.

Sākotnēji zondei bija eliptiska orbīta ar augstumu 100 km virs Mēness virsmas vistuvākajā punktā un 6000 km tālākajā punktā. Ar pirmo orbītas korekcijas manevru orbīta vēlāk tika mainīta uz 100 × 2300 km. 13. aprīlī 01:08 ''UTC'' otrajā orbītas manevrā, kas bija pēdējais pirms nolaišanās, galvenais dzinējs tika iedarbināts uz aptuveni 10 minūtēm. Pēc tam ''Hakuto-R'' bija 100 km augsta apļveida orbīta.

2023. gada 25. aprīlī ap 15:40 ''UTC'' tika uzsākts aptuveni vienu stundu ilgs nosēšanās manevrs. Pirms nosēšanās atlikušais degvielas daudzums sasniedza apakšējo slieksni, pēc kā strauji palielinājās nolaišanās ātrums. Īsi pirms piezemēšanās uz Mēness virsmas, kas bija plānota 16:40 ''UTC'', sakari ar nolaižamo aparātu pārtrūka.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;ispace, 2022-12-15&quot;&gt;[https://ispace-inc.com/news-en/?p=4186 News. ispace Successfully Achieves “Success 4” of the Mission 1 Milestones] ispace, 2022-12-15&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://ispace-inc.com/hakuto-r/ HAKUTO-R] ispace {{jp ikona}}
* [https://ispace-inc.com/jpn/missions Missions] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221220143344/https://www.ispace-inc.com/jpn/missions |date={{dat|2022|12|20||bez}} }} ispace {{jp ikona}}
* [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/hakuto-r-m1.htm Hakuto-R M1, M2] Gunter Dirk Krebs {{en ikona}}


{{2022. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Japānas kosmiskie aparāti]]
[[Kategorija:Mēness zondes]]</text>
      <sha1>8jtjizca5gvolxi6fe71ux54yhcnglq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radio Free Europe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>531603</id>
    <redirect title="Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" />
    <revision>
      <id>4518275</id>
      <parentid>3768989</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T23:34:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Radio Brīvā Eiropa]] to [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</comment>
      <origin>4518275</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</text>
      <sha1>ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Entonijs Robinsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>536933</id>
    <revision>
      <id>4517994</id>
      <parentid>4497824</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:45:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4517994</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2790" sha1="4pb0rz9iedv20629muxrto069wzr8s2" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|8|8}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 30
| caps3 = 26
| clubnumber = 33
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Miltonkīnza}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 183
| image = Antonee Robinson Australia v USA 19 June 2026-24 (cropped).jpg
| caption = Entonijs Robinsons 2026. gadā
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U18
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| nationalyears2 = 2019
| nationalyears1 = 2014
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Entonijs Robinsons
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2015—2019
| years2 = 2017—2018
| years3 = 2018—2019
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic]]
| years4 = 2019—2020
| caps4 = 38
| goals4 = 1
| nationalteam3 = {{fb|USA}}
| nationalyears3 = 2018—
| nationalcaps3 = 58
| nationalgoals3 = 5
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| years5 = 2020—
| caps5 = 196
| goals5 = 3
}}'''Entonijs Robinsons''' ({{Val|en|Antonee Robinson}}, dzimis {{Dat|1997|8|8}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2020. gada Robinsons pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Fulham FC|''Fulham'']].

Iepriekš spēlējis Anglijas komandās [[Everton FC|''Everton'']], [[Bolton Wanderers F.C.|''Bolton Wanderers'']] un ''[[Wigan Athletic]]''.

[[ASV futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2018. gadā. Piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Fulham'''

* [[Anglijas futbola čempionāts]]: 2021—22

'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2019—20, 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Robinsons, Entonijs}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bakingemšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Wigan Athletic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>4pb0rz9iedv20629muxrto069wzr8s2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ignalina (Baltkrievija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>539430</id>
    <revision>
      <id>4517951</id>
      <parentid>3876470</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T11:59:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517951</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1605" sha1="pa2d7ek5d27yrg37abg305fjw02nist" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

Ir attīstīta liellopu audzēšana.

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>pa2d7ek5d27yrg37abg305fjw02nist</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517955</id>
      <parentid>4517951</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:03:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517955</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4234" sha1="1urw2jrwiuoca6xzet9u9xc1grqhh23" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

Ir attīstīta liellopu audzēšana.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra; viena no versijām to saista ar personvārdu Ignats vai Ignācijs.

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vojevodiste|Polockas vojevodistē]]. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas]] 1772. gadā teritoriju pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]].

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Krievijas Impērijas sabrukuma apvidus palika Padomju Baltkrievijas sastāvā.

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota kolektivizācijas gaitā, un tā tika iekļauta kolhozu sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gadam, kad teritoriju atguva [[Sarkanā armija]]. Pēc kara Ignalina atkal atradās Baltkrievijas PSR sastāvā.

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>1urw2jrwiuoca6xzet9u9xc1grqhh23</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517956</id>
      <parentid>4517955</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:04:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517956</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4264" sha1="4hsd3e55h8d1jz2m7mjv7q9naflpavb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

Ir attīstīta liellopu audzēšana.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra; viena no versijām to saista ar personvārdu Ignats vai Ignācijs.

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vojevodiste|Polockas vojevodistē]]. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas]] 1772. gadā teritoriju pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]].

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Krievijas Impērijas sabrukuma apvidus palika Padomju Baltkrievijas sastāvā.

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota kolektivizācijas gaitā, un tā tika iekļauta kolhozu sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gadam, kad teritoriju atguva [[Sarkanā armija]]. Pēc kara Ignalina atkal atradās Baltkrievijas PSR sastāvā.

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>4hsd3e55h8d1jz2m7mjv7q9naflpavb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517960</id>
      <parentid>4517956</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:05:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517960</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4948" sha1="122t5q2rdum6qmduol69q4620d6vir9" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

Ir attīstīta liellopu audzēšana.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra; viena no versijām to saista ar personvārdu Ignats vai Ignācijs.

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vojevodiste|Polockas vojevodistē]]. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas]] 1772. gadā teritoriju pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]].

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gadam, kad teritoriju atkaroja [[Sarkanā armija]]. Pēc kara Ignalina atkal atradās Baltkrievijas PSR sastāvā.

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>122t5q2rdum6qmduol69q4620d6vir9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517962</id>
      <parentid>4517960</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:08:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517962</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4910" sha1="mjfeeymbflzkm5aecs45f814uqqocxb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra; viena no versijām to saista ar personvārdu Ignats vai Ignācijs.

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vojevodiste|Polockas vojevodistē]]. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas]] 1772. gadā teritoriju pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]].

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gadam, kad teritoriju atkaroja [[Sarkanā armija]]. Pēc kara Ignalina atkal atradās Baltkrievijas PSR sastāvā.

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>mjfeeymbflzkm5aecs45f814uqqocxb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517964</id>
      <parentid>4517962</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:10:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7979" sha1="7l1y0ityjzlthbekru3s29jv1eithe8" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra; viena no versijām to saista ar personvārdu Ignats vai Ignācijs.

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vojevodiste|Polockas vojevodistē]]. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas]] 1772. gadā teritoriju pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]].

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''Winterzauber'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>7l1y0ityjzlthbekru3s29jv1eithe8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517965</id>
      <parentid>4517964</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:13:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517965</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8391" sha1="bmaecdp7qdu6p5so9habhyd5chiag0g" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vojevodiste|Polockas vojevodistē]]. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas]] 1772. gadā teritoriju pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]].

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''Winterzauber'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>bmaecdp7qdu6p5so9habhyd5chiag0g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517967</id>
      <parentid>4517965</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:21:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517967</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11610" sha1="7ia936cpyycugwnf6amdzuqj8gur03s" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vojevodiste|Polockas vojevodistē]]. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas]] 1772. gadā teritoriju pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]].

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]]. 

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''Winterzauber'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz &lt;nowiki&gt;[[Latvijas PSR]]&lt;/nowiki&gt;. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.&lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493 |title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā |publisher=Latvijas Vēstnesis |language=lv |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;

Īpaši mobili bija jaunieši. Padomju Latvijas migrācijas datos 1950.—1980. gados 16—29 gadus veci cilvēki veidoja aptuveni 48—60% no ikgadējā migrācijas pieauguma. Lauku jaunieši bieži devās prom no kolhoziem, lai mācītos pilsētās, strādātu rūpniecības uzņēmumos vai pēc obligātā militārā dienesta neatgrieztos iepriekšējā dzīvesvietā.&lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493 |title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā |publisher=Latvijas Vēstnesis |language=lv |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;

No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija &lt;nowiki&gt;[[Daugavpils]]&lt;/nowiki&gt;, kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz &lt;nowiki&gt;[[Rīga|Rīgu]]&lt;/nowiki&gt; un citām Latvijas pilsētām, kur bija lielāks pieprasījums pēc darbaspēka rūpniecībā, celtniecībā, transportā un pakalpojumu nozarēs.

Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.&lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/ |title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации |publisher=LSM |language=ru |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;

Šī tendence skāra arī mazos Verhņadzvinskas rajona ciemus. Jaunieši pēc skolas beigšanas bieži devās mācīties vai strādāt ārpus rajona, un daļa izvēlējās Latvijas PSR. Tas veicināja pierobežas ciemu iedzīvotāju novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos. Arī no &lt;nowiki&gt;[[Ignalina (Baltkrievija)|Ignalinas]]&lt;/nowiki&gt; jaunā paaudze padomju periodā varēja pārcelties uz Latviju, īpaši uz Latgales pilsētām, tomēr publiski pieejamie avoti nesniedz precīzus statistikas datus par migrantu skaitu tieši no Ignalinas.

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>7ia936cpyycugwnf6amdzuqj8gur03s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517968</id>
      <parentid>4517967</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:23:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517968</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10816" sha1="sm1gr9n05bp67k9ls3294tvm732nl0m" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vojevodiste|Polockas vojevodistē]]. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas]] 1772. gadā teritoriju pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]].

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]]. 

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''Winterzauber'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz [[Latvijas PSR]]. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpaši mobili bija jaunieši. Padomju Latvijas migrācijas datos 1950.—1980. gados 16—29 gadus veci cilvēki veidoja aptuveni 48—60% no ikgadējā migrācijas pieauguma. Lauku jaunieši bieži devās prom no kolhoziem, lai mācītos pilsētās, strādātu rūpniecības uzņēmumos vai pēc obligātā militārā dienesta neatgrieztos iepriekšējā dzīvesvietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija [[Daugavpils]], kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz [[Rīga|Rīgu]] un citām Latvijas pilsētām. Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/|title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации|publisher=LSM|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>sm1gr9n05bp67k9ls3294tvm732nl0m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517969</id>
      <parentid>4517968</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:24:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517969</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10812" sha1="ge2iytbpykjfs8anhfs9r9wrjjbjiwb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vaivadija|Polockas vaivadijā]]. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas]] 1772. gadā teritoriju pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]].

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]]. 

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''Winterzauber'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz [[Latvijas PSR]]. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpaši mobili bija jaunieši. Padomju Latvijas migrācijas datos 1950.—1980. gados 16—29 gadus veci cilvēki veidoja aptuveni 48—60% no ikgadējā migrācijas pieauguma. Lauku jaunieši bieži devās prom no kolhoziem, lai mācītos pilsētās, strādātu rūpniecības uzņēmumos vai pēc obligātā militārā dienesta neatgrieztos iepriekšējā dzīvesvietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija [[Daugavpils]], kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz [[Rīga|Rīgu]] un citām Latvijas pilsētām. Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/|title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации|publisher=LSM|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>ge2iytbpykjfs8anhfs9r9wrjjbjiwb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517970</id>
      <parentid>4517969</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:26:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517970</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10952" sha1="pdh13g85h5nqsvnsq6ggrdk1y5hsohk" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. 
[[Attēls:Polatsk Voivodeship within Lithuania in the 17th century.png|left|thumb|Polockas vaivadija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā]]
Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vaivadija|Polockas vaivadijā]]. 

Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas]] 1772. gadā teritoriju pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''Winterzauber'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz [[Latvijas PSR]]. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpaši mobili bija jaunieši. Padomju Latvijas migrācijas datos 1950.—1980. gados 16—29 gadus veci cilvēki veidoja aptuveni 48—60% no ikgadējā migrācijas pieauguma. Lauku jaunieši bieži devās prom no kolhoziem, lai mācītos pilsētās, strādātu rūpniecības uzņēmumos vai pēc obligātā militārā dienesta neatgrieztos iepriekšējā dzīvesvietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija [[Daugavpils]], kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz [[Rīga|Rīgu]] un citām Latvijas pilsētām. Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/|title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации|publisher=LSM|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>pdh13g85h5nqsvnsq6ggrdk1y5hsohk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517975</id>
      <parentid>4517970</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:29:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517975</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12111" sha1="9dfjaygkw8slehs02tc8an81xhpdcyr" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. 
[[Attēls:Polatsk Voivodeship within Lithuania in the 17th century.png|left|thumb|Polockas vaivadija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā]]
Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vaivadija|Polockas vaivadijā]]. Vaivadija tika izveidota 1509. gadā pārveidojot agrāko [[Polockas kņaziste|Polockas kņazisti]] par administratīvu vienību. Tās centrs bija [[Polocka]], un vaivadija aptvēra plašas teritorijas gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām, tostarp mūsdienu Baltkrievijas ziemeļu daļu. 16. gadsimtā Polockas vaivadija atradās pierobežas reģionā starp Lietuvas dižkunigaitiju un [[Maskavija|Maskaviju]], tādēļ to vairākkārt skāra kari. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1563. gadā Polocku ieņēma cara [[Ivans IV Bargais|Ivana IV Bargā]] karaspēks, un daļa vaivadijas nonāca Maskavijas kontrolē. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] Polocku atkaroja. 17. gadsimtā vaivadiju smagi skāra [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas karš]], kura laikā tās teritorija vairākkārt nonāca dažādu armiju kontrolē un daudzas apdzīvotās vietas tika izpostītas. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] 1667. gadā lielākā daļa Polockas vaivadijas palika Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Vaivadija pastāvēja līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā, kad tās lielāko daļu pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz ar to arī Ignalinas apkārtne nonāca Krievijas pārvaldē. 

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''Winterzauber'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz [[Latvijas PSR]]. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpaši mobili bija jaunieši. Padomju Latvijas migrācijas datos 1950.—1980. gados 16—29 gadus veci cilvēki veidoja aptuveni 48—60% no ikgadējā migrācijas pieauguma. Lauku jaunieši bieži devās prom no kolhoziem, lai mācītos pilsētās, strādātu rūpniecības uzņēmumos vai pēc obligātā militārā dienesta neatgrieztos iepriekšējā dzīvesvietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija [[Daugavpils]], kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz [[Rīga|Rīgu]] un citām Latvijas pilsētām. Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/|title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации|publisher=LSM|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>9dfjaygkw8slehs02tc8an81xhpdcyr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517979</id>
      <parentid>4517975</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:34:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517979</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12211" sha1="rwlaer0t03yrjfuah2dojz1szmid1l5" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. 
[[Attēls:Polatsk Voivodeship within Lithuania in the 17th century.png|left|thumb|Polockas vaivadija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā]]
Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vaivadija|Polockas vaivadijā]]. Vaivadija tika izveidota 1509. gadā pārveidojot agrāko [[Polockas kņaziste|Polockas kņazisti]] par administratīvu vienību. Tās centrs bija [[Polocka]], un vaivadija aptvēra plašas teritorijas gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām, tostarp mūsdienu Baltkrievijas ziemeļu daļu. 16. gadsimtā Polockas vaivadija atradās pierobežas reģionā starp Lietuvas dižkunigaitiju un [[Maskavija|Maskaviju]], tādēļ to vairākkārt skāra kari. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1563. gadā Polocku ieņēma cara [[Ivans IV Bargais|Ivana IV Bargā]] karaspēks, un daļa vaivadijas nonāca Maskavijas kontrolē. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] Polocku atkaroja. 17. gadsimtā vaivadiju smagi skāra [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas karš]], kura laikā tās teritorija vairākkārt nonāca dažādu armiju kontrolē un daudzas apdzīvotās vietas tika izpostītas. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] 1667. gadā lielākā daļa Polockas vaivadijas palika Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Vaivadija pastāvēja līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā, kad tās lielāko daļu pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz ar to arī Ignalinas apkārtne nonāca Krievijas pārvaldē. 

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].
[[Attēls:Map of Belarusian People's Republic 1918.png|thumb|Baltkrievijas Tautas RepublikaS karte]]
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''Winterzauber'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz [[Latvijas PSR]]. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpaši mobili bija jaunieši. Padomju Latvijas migrācijas datos 1950.—1980. gados 16—29 gadus veci cilvēki veidoja aptuveni 48—60% no ikgadējā migrācijas pieauguma. Lauku jaunieši bieži devās prom no kolhoziem, lai mācītos pilsētās, strādātu rūpniecības uzņēmumos vai pēc obligātā militārā dienesta neatgrieztos iepriekšējā dzīvesvietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija [[Daugavpils]], kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz [[Rīga|Rīgu]] un citām Latvijas pilsētām. Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/|title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации|publisher=LSM|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>rwlaer0t03yrjfuah2dojz1szmid1l5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517980</id>
      <parentid>4517979</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:35:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517980</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12211" sha1="gcsmo4fyhehulg11fz8x2334jrg29m3" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. 
[[Attēls:Polatsk Voivodeship within Lithuania in the 17th century.png|left|thumb|Polockas vaivadija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā]]
Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vaivadija|Polockas vaivadijā]]. Vaivadija tika izveidota 1509. gadā pārveidojot agrāko [[Polockas kņaziste|Polockas kņazisti]] par administratīvu vienību. Tās centrs bija [[Polocka]], un vaivadija aptvēra plašas teritorijas gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām, tostarp mūsdienu Baltkrievijas ziemeļu daļu. 16. gadsimtā Polockas vaivadija atradās pierobežas reģionā starp Lietuvas dižkunigaitiju un [[Maskavija|Maskaviju]], tādēļ to vairākkārt skāra kari. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1563. gadā Polocku ieņēma cara [[Ivans IV Bargais|Ivana IV Bargā]] karaspēks, un daļa vaivadijas nonāca Maskavijas kontrolē. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] Polocku atkaroja. 17. gadsimtā vaivadiju smagi skāra [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas karš]], kura laikā tās teritorija vairākkārt nonāca dažādu armiju kontrolē un daudzas apdzīvotās vietas tika izpostītas. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] 1667. gadā lielākā daļa Polockas vaivadijas palika Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Vaivadija pastāvēja līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā, kad tās lielāko daļu pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz ar to arī Ignalinas apkārtne nonāca Krievijas pārvaldē. 

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].
[[Attēls:Map of Belarusian People's Republic 1918.png|thumb|Baltkrievijas Tautas Republikas karte]]
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''Winterzauber'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz [[Latvijas PSR]]. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpaši mobili bija jaunieši. Padomju Latvijas migrācijas datos 1950.—1980. gados 16—29 gadus veci cilvēki veidoja aptuveni 48—60% no ikgadējā migrācijas pieauguma. Lauku jaunieši bieži devās prom no kolhoziem, lai mācītos pilsētās, strādātu rūpniecības uzņēmumos vai pēc obligātā militārā dienesta neatgrieztos iepriekšējā dzīvesvietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija [[Daugavpils]], kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz [[Rīga|Rīgu]] un citām Latvijas pilsētām. Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/|title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации|publisher=LSM|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>gcsmo4fyhehulg11fz8x2334jrg29m3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517982</id>
      <parentid>4517980</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:38:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517982</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12244" sha1="anb2r9znfkplxbwjowyoh2aafqzgjxy" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. 
[[Attēls:Polatsk Voivodeship within Lithuania in the 17th century.png|left|thumb|Polockas vaivadija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā]]
Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vaivadija|Polockas vaivadijā]]. Vaivadija tika izveidota 1509. gadā pārveidojot agrāko [[Polockas kņaziste|Polockas kņazisti]] par administratīvu vienību. Tās centrs bija [[Polocka]], un vaivadija aptvēra plašas teritorijas gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām, tostarp mūsdienu Baltkrievijas ziemeļu daļu. 16. gadsimtā Polockas vaivadija atradās pierobežas reģionā starp Lietuvas dižkunigaitiju un [[Maskavija|Maskaviju]], tādēļ to vairākkārt skāra kari. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1563. gadā Polocku ieņēma cara [[Ivans IV Bargais|Ivana IV Bargā]] karaspēks, un daļa vaivadijas nonāca Maskavijas kontrolē. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] Polocku atkaroja. 17. gadsimtā vaivadiju smagi skāra [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas karš]], kura laikā tās teritorija vairākkārt nonāca dažādu armiju kontrolē un daudzas apdzīvotās vietas tika izpostītas. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] 1667. gadā lielākā daļa Polockas vaivadijas palika Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Vaivadija pastāvēja līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā, kad tās lielāko daļu pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz ar to arī Ignalinas apkārtne nonāca Krievijas pārvaldē. 

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].
[[Attēls:Map of Belarusian People's Republic 1918.png|thumb|Baltkrievijas Tautas Republikas karte]]
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''[[Operācija &quot;Ziemas burvība&quot;|Winterzauber]]'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz [[Latvijas PSR]]. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpaši mobili bija jaunieši. Padomju Latvijas migrācijas datos 1950.—1980. gados 16—29 gadus veci cilvēki veidoja aptuveni 48—60% no ikgadējā migrācijas pieauguma. Lauku jaunieši bieži devās prom no kolhoziem, lai mācītos pilsētās, strādātu rūpniecības uzņēmumos vai pēc obligātā militārā dienesta neatgrieztos iepriekšējā dzīvesvietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija [[Daugavpils]], kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz [[Rīga|Rīgu]] un citām Latvijas pilsētām. Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/|title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации|publisher=LSM|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>anb2r9znfkplxbwjowyoh2aafqzgjxy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517984</id>
      <parentid>4517982</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:39:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517984</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12369" sha1="96mloisoydzzy9o2tagoiw2hlr5298p" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. 
[[Attēls:Polatsk Voivodeship within Lithuania in the 17th century.png|left|thumb|Polockas vaivadija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā]]
Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vaivadija|Polockas vaivadijā]]. Vaivadija tika izveidota 1509. gadā pārveidojot agrāko [[Polockas kņaziste|Polockas kņazisti]] par administratīvu vienību. Tās centrs bija [[Polocka]], un vaivadija aptvēra plašas teritorijas gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām, tostarp mūsdienu Baltkrievijas ziemeļu daļu. 16. gadsimtā Polockas vaivadija atradās pierobežas reģionā starp Lietuvas dižkunigaitiju un [[Maskavija|Maskaviju]], tādēļ to vairākkārt skāra kari. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1563. gadā Polocku ieņēma cara [[Ivans IV Bargais|Ivana IV Bargā]] karaspēks, un daļa vaivadijas nonāca Maskavijas kontrolē. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] Polocku atkaroja. 17. gadsimtā vaivadiju smagi skāra [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas karš]], kura laikā tās teritorija vairākkārt nonāca dažādu armiju kontrolē un daudzas apdzīvotās vietas tika izpostītas. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] 1667. gadā lielākā daļa Polockas vaivadijas palika Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Vaivadija pastāvēja līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā, kad tās lielāko daļu pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz ar to arī Ignalinas apkārtne nonāca Krievijas pārvaldē. 

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].
[[Attēls:Map of Belarusian People's Republic 1918.png|thumb|Baltkrievijas Tautas Republikas karte]]
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:1943 Winterzauber karte.png|thumb|Operācijas ''Winterzauber'' norises shēma, padomju partizānu interpretācija]]
1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''[[Operācija &quot;Ziemas burvība&quot;|Winterzauber]]'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz [[Latvijas PSR]]. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpaši mobili bija jaunieši. Padomju Latvijas migrācijas datos 1950.—1980. gados 16—29 gadus veci cilvēki veidoja aptuveni 48—60% no ikgadējā migrācijas pieauguma. Lauku jaunieši bieži devās prom no kolhoziem, lai mācītos pilsētās, strādātu rūpniecības uzņēmumos vai pēc obligātā militārā dienesta neatgrieztos iepriekšējā dzīvesvietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija [[Daugavpils]], kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz [[Rīga|Rīgu]] un citām Latvijas pilsētām. Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/|title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации|publisher=LSM|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>96mloisoydzzy9o2tagoiw2hlr5298p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517986</id>
      <parentid>4517984</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:39:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517986</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12383" sha1="pjoo22i3ch9vkdlx2dx4ubuwtdy541k" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. 
[[Attēls:Polatsk Voivodeship within Lithuania in the 17th century.png|left|thumb|Polockas vaivadija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā]]
Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vaivadija|Polockas vaivadijā]]. Vaivadija tika izveidota 1509. gadā pārveidojot agrāko [[Polockas kņaziste|Polockas kņazisti]] par administratīvu vienību. Tās centrs bija [[Polocka]], un vaivadija aptvēra plašas teritorijas gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām, tostarp mūsdienu Baltkrievijas ziemeļu daļu. 16. gadsimtā Polockas vaivadija atradās pierobežas reģionā starp Lietuvas dižkunigaitiju un [[Maskavija|Maskaviju]], tādēļ to vairākkārt skāra kari. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1563. gadā Polocku ieņēma cara [[Ivans IV Bargais|Ivana IV Bargā]] karaspēks, un daļa vaivadijas nonāca Maskavijas kontrolē. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] Polocku atkaroja. 17. gadsimtā vaivadiju smagi skāra [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas karš]], kura laikā tās teritorija vairākkārt nonāca dažādu armiju kontrolē un daudzas apdzīvotās vietas tika izpostītas. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] 1667. gadā lielākā daļa Polockas vaivadijas palika Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Vaivadija pastāvēja līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā, kad tās lielāko daļu pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz ar to arī Ignalinas apkārtne nonāca Krievijas pārvaldē. 

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].
[[Attēls:Map of Belarusian People's Republic 1918.png|thumb|Baltkrievijas Tautas Republikas karte]]
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:1943 Winterzauber karte.png|thumb|Operācijas ''Winterzauber'' norises shēma, padomju partizānu interpretācija (ar Ignalinu)]]
1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''[[Operācija &quot;Ziemas burvība&quot;|Winterzauber]]'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz [[Latvijas PSR]]. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpaši mobili bija jaunieši. Padomju Latvijas migrācijas datos 1950.—1980. gados 16—29 gadus veci cilvēki veidoja aptuveni 48—60% no ikgadējā migrācijas pieauguma. Lauku jaunieši bieži devās prom no kolhoziem, lai mācītos pilsētās, strādātu rūpniecības uzņēmumos vai pēc obligātā militārā dienesta neatgrieztos iepriekšējā dzīvesvietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija [[Daugavpils]], kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz [[Rīga|Rīgu]] un citām Latvijas pilsētām. Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/|title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации|publisher=LSM|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>pjoo22i3ch9vkdlx2dx4ubuwtdy541k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517988</id>
      <parentid>4517986</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:41:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517988</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11829" sha1="pck30f9hpedopz2mw24061deled3ynx" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalina'', ''Ignalino'' un {{val|be|Ігналіна}}. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. 
[[Attēls:Polatsk Voivodeship within Lithuania in the 17th century.png|left|thumb|Polockas vaivadija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā]]
Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vaivadija|Polockas vaivadijā]]. Vaivadija tika izveidota 1509. gadā pārveidojot agrāko [[Polockas kņaziste|Polockas kņazisti]] par administratīvu vienību. Tās centrs bija [[Polocka]], un vaivadija aptvēra plašas teritorijas gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām, tostarp mūsdienu Baltkrievijas ziemeļu daļu. 16. gadsimtā Polockas vaivadija atradās pierobežas reģionā starp Lietuvas dižkunigaitiju un [[Maskavija|Maskaviju]], tādēļ to vairākkārt skāra kari. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1563. gadā Polocku ieņēma cara [[Ivans IV Bargais|Ivana IV Bargā]] karaspēks, un daļa vaivadijas nonāca Maskavijas kontrolē. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] Polocku atkaroja. 17. gadsimtā vaivadiju smagi skāra [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas karš]], kura laikā tās teritorija vairākkārt nonāca dažādu armiju kontrolē un daudzas apdzīvotās vietas tika izpostītas. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] 1667. gadā lielākā daļa Polockas vaivadijas palika Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Vaivadija pastāvēja līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā, kad tās lielāko daļu pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz ar to arī Ignalinas apkārtne nonāca Krievijas pārvaldē. 

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].
[[Attēls:Map of Belarusian People's Republic 1918.png|thumb|Baltkrievijas Tautas Republikas karte]]
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:1943 Winterzauber karte.png|thumb|Operācijas ''Winterzauber'' norises shēma, padomju partizānu interpretācija (ar Ignalinu)]]
1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''[[Operācija &quot;Ziemas burvība&quot;|Winterzauber]]'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz [[Latvijas PSR]]. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpaši mobili bija jaunieši. No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija [[Daugavpils]], kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz [[Rīga|Rīgu]] un citām Latvijas pilsētām. Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/|title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации|publisher=LSM|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>pck30f9hpedopz2mw24061deled3ynx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518008</id>
      <parentid>4517988</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:58:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518008</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11799" sha1="7ztqa2c2hbakk5878kml6xi38glsy0c" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalin'' un ''Ignalino''. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. 
[[Attēls:Polatsk Voivodeship within Lithuania in the 17th century.png|left|thumb|Polockas vaivadija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā]]
Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vaivadija|Polockas vaivadijā]]. Vaivadija tika izveidota 1509. gadā pārveidojot agrāko [[Polockas kņaziste|Polockas kņazisti]] par administratīvu vienību. Tās centrs bija [[Polocka]], un vaivadija aptvēra plašas teritorijas gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām, tostarp mūsdienu Baltkrievijas ziemeļu daļu. 16. gadsimtā Polockas vaivadija atradās pierobežas reģionā starp Lietuvas dižkunigaitiju un [[Maskavija|Maskaviju]], tādēļ to vairākkārt skāra kari. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1563. gadā Polocku ieņēma cara [[Ivans IV Bargais|Ivana IV Bargā]] karaspēks, un daļa vaivadijas nonāca Maskavijas kontrolē. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] Polocku atkaroja. 17. gadsimtā vaivadiju smagi skāra [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas karš]], kura laikā tās teritorija vairākkārt nonāca dažādu armiju kontrolē un daudzas apdzīvotās vietas tika izpostītas. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] 1667. gadā lielākā daļa Polockas vaivadijas palika Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Vaivadija pastāvēja līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā, kad tās lielāko daļu pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz ar to arī Ignalinas apkārtne nonāca Krievijas pārvaldē. 

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].
[[Attēls:Map of Belarusian People's Republic 1918.png|thumb|Baltkrievijas Tautas Republikas karte]]
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:1943 Winterzauber karte.png|thumb|Operācijas ''Winterzauber'' norises shēma, padomju partizānu interpretācija (ar Ignalinu)]]
1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''[[Operācija &quot;Ziemas burvība&quot;|Winterzauber]]'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz [[Latvijas PSR]]. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpaši mobili bija jaunieši. No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija [[Daugavpils]], kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz [[Rīga|Rīgu]] un citām Latvijas pilsētām. Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/|title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации|publisher=LSM|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
|-
|241
|161
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>7ztqa2c2hbakk5878kml6xi38glsy0c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518018</id>
      <parentid>4518008</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:09:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518018</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11810" sha1="euj985fyc6t68qp56c11pascn7dj5tf" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalin'' un ''Ignalino''. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. 
[[Attēls:Polatsk Voivodeship within Lithuania in the 17th century.png|left|thumb|Polockas vaivadija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā]]
Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vaivadija|Polockas vaivadijā]]. Vaivadija tika izveidota 1509. gadā pārveidojot agrāko [[Polockas kņaziste|Polockas kņazisti]] par administratīvu vienību. Tās centrs bija [[Polocka]], un vaivadija aptvēra plašas teritorijas gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām, tostarp mūsdienu Baltkrievijas ziemeļu daļu. 16. gadsimtā Polockas vaivadija atradās pierobežas reģionā starp Lietuvas dižkunigaitiju un [[Maskavija|Maskaviju]], tādēļ to vairākkārt skāra kari. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1563. gadā Polocku ieņēma cara [[Ivans IV Bargais|Ivana IV Bargā]] karaspēks, un daļa vaivadijas nonāca Maskavijas kontrolē. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] Polocku atkaroja. 17. gadsimtā vaivadiju smagi skāra [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas karš]], kura laikā tās teritorija vairākkārt nonāca dažādu armiju kontrolē un daudzas apdzīvotās vietas tika izpostītas. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] 1667. gadā lielākā daļa Polockas vaivadijas palika Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Vaivadija pastāvēja līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā, kad tās lielāko daļu pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz ar to arī Ignalinas apkārtne nonāca Krievijas pārvaldē. 

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].
[[Attēls:Map of Belarusian People's Republic 1918.png|thumb|Baltkrievijas Tautas Republikas karte]]
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:1943 Winterzauber karte.png|thumb|Operācijas ''Winterzauber'' norises shēma, padomju partizānu interpretācija (ar Ignalinu)]]
1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''[[Operācija &quot;Ziemas burvība&quot;|Winterzauber]]'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz [[Latvijas PSR]]. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpaši mobili bija jaunieši. No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija [[Daugavpils]], kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz [[Rīga|Rīgu]] un citām Latvijas pilsētām. Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/|title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации|publisher=LSM|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
!20019
|-
|241
|161
|80
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>euj985fyc6t68qp56c11pascn7dj5tf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518019</id>
      <parentid>4518018</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:09:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <origin>4518019</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11809" sha1="b2l7psrz2ymedzu94ilkmrpnmacyfqb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalin'' un ''Ignalino''. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. 
[[Attēls:Polatsk Voivodeship within Lithuania in the 17th century.png|left|thumb|Polockas vaivadija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā]]
Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vaivadija|Polockas vaivadijā]]. Vaivadija tika izveidota 1509. gadā pārveidojot agrāko [[Polockas kņaziste|Polockas kņazisti]] par administratīvu vienību. Tās centrs bija [[Polocka]], un vaivadija aptvēra plašas teritorijas gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām, tostarp mūsdienu Baltkrievijas ziemeļu daļu. 16. gadsimtā Polockas vaivadija atradās pierobežas reģionā starp Lietuvas dižkunigaitiju un [[Maskavija|Maskaviju]], tādēļ to vairākkārt skāra kari. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1563. gadā Polocku ieņēma cara [[Ivans IV Bargais|Ivana IV Bargā]] karaspēks, un daļa vaivadijas nonāca Maskavijas kontrolē. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] Polocku atkaroja. 17. gadsimtā vaivadiju smagi skāra [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas karš]], kura laikā tās teritorija vairākkārt nonāca dažādu armiju kontrolē un daudzas apdzīvotās vietas tika izpostītas. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] 1667. gadā lielākā daļa Polockas vaivadijas palika Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Vaivadija pastāvēja līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā, kad tās lielāko daļu pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz ar to arī Ignalinas apkārtne nonāca Krievijas pārvaldē. 

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].
[[Attēls:Map of Belarusian People's Republic 1918.png|thumb|Baltkrievijas Tautas Republikas karte]]
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:1943 Winterzauber karte.png|thumb|Operācijas ''Winterzauber'' norises shēma, padomju partizānu interpretācija (ar Ignalinu)]]
1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''[[Operācija &quot;Ziemas burvība&quot;|Winterzauber]]'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz [[Latvijas PSR]]. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpaši mobili bija jaunieši. No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija [[Daugavpils]], kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz [[Rīga|Rīgu]] un citām Latvijas pilsētām. Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/|title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации|publisher=LSM|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]].

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
!2019
|-
|241
|161
|80
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>b2l7psrz2ymedzu94ilkmrpnmacyfqb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518021</id>
      <parentid>4518019</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:10:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <origin>4518021</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11977" sha1="61rtviq1k89iglrajk7lsl4c90s9hhm" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ignalina
| official_name = ''Игналина''
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 
| pushpin_map = Belarus
| pushpin_label_position = &lt;!-- paraksta izvietojums (left/right) --&gt;
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| subdivision_name2 = 
| established_title = 
| established_date = 
| established_title1 = 
| established_date1 = 
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2009
| population_footnotes = 
| population_total = 161
| population_density_km2 = 
| timezone = 
| utc_offset = +2
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 04
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 28
| longm = 14
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_footnotes = 
| elevation_ft = 
| elevation_m = 
| website = 
| footnotes = 
}}'''Ignalina''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Ігналіна'') ir ciemats [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas rajonā]] [[Baltkrievija|Baltkrievijā]].

Ciemats atrodas [[Latvija]]s—Baltkrievijas—[[Krievija]]s pierobežā.

== Vēsture ==
Ignalina ir sena apdzīvota vieta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] ziemeļos, [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], netālu no Baltkrievijas un Latvijas robežas. Rakstītajos avotos apdzīvotā vieta dažādos laikposmos sastopama ar nosaukumiem ''Ignalin'' un ''Ignalino''. Nosaukuma izcelsme nav pilnīgi skaidra. Saskaņā ar vienu no vietējām versijām apdzīvotā vieta un agrāk šeit atradusies muiža nosaukta muižnieka dēla Ignalisa vārdā. Šādu skaidrojumu sniegusi vietējā iedzīvotāja, norādot, ka vēsturiskais nosaukums saistīts tieši ar muižas īpašnieka ģimeni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ignalina.info/ru/8-s-polovinoy-ignalina/|title=«8 с половиной Игналина»|website=www.ignalina.info|access-date=2026-09-05|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viduslaikos šī teritorija atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmes zonā. Polockas kņaziste 10.—12. gadsimtā bija viena no nozīmīgākajām [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskajām vienībām, un tās teritorija aptvēra plašas zemes gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām. 
[[Attēls:Polatsk Voivodeship within Lithuania in the 17th century.png|left|thumb|Polockas vaivadija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā]]
Vēlāk, 13.—14. gadsimtā, Polockas zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijas]] sastāvā. Pēc [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijas]] 1569. gadā reģions atradās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. Administratīvi tas ietilpa [[Polockas vaivadija|Polockas vaivadijā]]. Vaivadija tika izveidota 1509. gadā pārveidojot agrāko [[Polockas kņaziste|Polockas kņazisti]] par administratīvu vienību. Tās centrs bija [[Polocka]], un vaivadija aptvēra plašas teritorijas gar [[Daugava|Daugavu]] un tās pietekām, tostarp mūsdienu Baltkrievijas ziemeļu daļu. 16. gadsimtā Polockas vaivadija atradās pierobežas reģionā starp Lietuvas dižkunigaitiju un [[Maskavija|Maskaviju]], tādēļ to vairākkārt skāra kari. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1563. gadā Polocku ieņēma cara [[Ivans IV Bargais|Ivana IV Bargā]] karaspēks, un daļa vaivadijas nonāca Maskavijas kontrolē. 1579. gadā [[Stefans Batorijs]] Polocku atkaroja. 17. gadsimtā vaivadiju smagi skāra [[Krievijas—Polijas karš (1654—1667)|Krievijas—Polijas karš]], kura laikā tās teritorija vairākkārt nonāca dažādu armiju kontrolē un daudzas apdzīvotās vietas tika izpostītas. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] 1667. gadā lielākā daļa Polockas vaivadijas palika Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā. Vaivadija pastāvēja līdz [[Polijas dalīšanas|Polijas—Lietuvas kopvalsts pirmajai dalīšanai]] 1772. gadā, kad tās lielāko daļu pievienoja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]]. Līdz ar to arī Ignalinas apkārtne nonāca Krievijas pārvaldē. 

Krievijas Impērijas sastāvā Ignalinas apkārtne sākotnēji tika iekļauta [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]], bet pēc vairākām administratīvām reformām — [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 19. gadsimtā tā atradās [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķī]], kura administratīvais centrs bija Drisa, tagadējā [[Verhņadzvinska]].
[[Attēls:Map of Belarusian People's Republic 1918.png|thumb|Baltkrievijas Tautas Republikas karte]]
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma reģiona politiskais statuss vairākkārt mainījās. 1918. gada martā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] pasludināja neatkarību un savās deklarētajās robežās iekļāva arī baltkrievu apdzīvotās [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņas]] teritorijas, tostarp Drisas apriņķi. Tomēr republikas valdība šo teritoriju faktiski nekontrolēja, un tās valstiskums pastāvēja Vācijas okupācijas un konkurējošu politisko spēku apstākļos. Pēc Vācijas karaspēka atkāpšanās reģionā nostiprinājās padomju vara. 1919. gadā Vitebskas guberņa tika iekļauta [[Krievijas PFSR]], bet vēlāk daļa tās teritoriju tika nodota [[Baltkrievijas PSR]].

Starpkaru periodā Ignalina atradās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā netālu no toreizējās Padomju Savienības robežas ar Latviju un Poliju. Padomju varas laikā apdzīvotās vietas tradicionālā lauksaimniecība tika pārkārtota [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācijas]] gaitā, un tā tika iekļauta [[Kolhozs|kolhozu]] sistēmā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā apvidu okupēja [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]]. Drisas rajons, kurā atradās Ignalina, tika iekļauts vācu armiju grupas &quot;Centrs&quot; aizmugures pārvaldes zonā. Reģionā darbojās SS soda vienības, drošības policija un SD, žandarmērija, slepenā lauka policija un vietējās palīgpolicijas vienības, kas īstenoja represijas pret civiliedzīvotājiem, ebrejiem un personām, kuras tika turētas aizdomās par sadarbību ar partizāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://victims.rusarchives.ru/index.php/drissa-verkhnedvinsk|title=Дрисса (Верхнедвинск)|publisher=Преступления нацистов и их пособников против мирного населения СССР в годы Великой Отечественной войны 1941–1945 гг.|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Viens no galvenajiem okupācijas režīma noziegumu virzieniem bija [[Holokausts|ebreju iznīcināšana]]. Drisā jau 1941. gada vasarā tika izveidots [[geto]], kurā ieslodzīja ne tikai pilsētas ebrejus, bet arī ebrejus no apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ieslodzītajiem bija jāvalkā atšķirības zīmes, viņi tika pakļauti piespiedu darbam un pārtikas ierobežojumiem. 1942. gada 2. februārī geto tika likvidēts — vācu okupācijas spēki un vietējās palīgpolicijas dalībnieki Drisas ebreju kapsētā nogalināja aptuveni 770 cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wwv.yadvashem.org/yv/he/research/ghettos_encyclopedia/ghetto_details.asp?cid=263|title=Drissa|publisher=[[Yad Vashem]]|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=he}}&lt;/ref&gt;

Plašas represijas tika vērstas arī pret lauku iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar spēcīgo partizānu kustību Baltkrievijas un Latvijas pierobežā. 1942.—1943. gadā Drisas un kaimiņu rajonos vācu un to sabiedroto vienības īstenoja vairākas lielas pretpartizānu soda operācijas. To laikā tika dedzināti ciemi, nogalināti civiliedzīvotāji, konfiscēta pārtika un lopi, bet daļa iedzīvotāju tika aizvesta piespiedu darbā vai pārvietota no dzīvesvietām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:1943 Winterzauber karte.png|thumb|Operācijas ''Winterzauber'' norises shēma, padomju partizānu interpretācija (ar Ignalinu)]]
1943. gada sākumā Drisas rajonu skāra operācija ''Schneehase'' (&quot;Baltais zaķis&quot;), kuras mērķis bija iznīcināt partizānu atbalsta bāzi un izveidot tā saukto &quot;izdedzinātās zemes&quot; joslu. Tai sekoja citas soda operācijas Baltkrievijas—Latvijas pierobežā, tostarp ''[[Operācija &quot;Ziemas burvība&quot;|Winterzauber]]'' (&quot;Ziemas burvība&quot;), kuru laikā tika iznīcinātas vairākas apdzīvotas vietas un nogalināts liels skaits civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vesture_XXIV_2021-1.pdf|title=Vēsture: avoti un cilvēki. XXIV|publisher=Daugavpils Universitāte|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Vācijas okupācija turpinājās līdz 1944. gada vasarai, kad [[Sarkanā armija]] atguva Drisas rajonu. Kara un okupācijas rezultātā reģions bija smagi izpostīts, bet tā iedzīvotāju skaits bija ievērojami samazinājies represiju, masu slepkavību, deportāciju un karadarbības dēļ.

Padomju periodā, īpaši no 1950. līdz 1980. gadiem, no Verhņadzvinskas rajona un citiem Baltkrievijas PSR pierobežas lauku rajoniem daļa jauniešu pārcēlās uz [[Latvijas PSR]]. Šī migrācija bija daļa no plašākas PSRS iekšējās iedzīvotāju pārvietošanās, kuru veicināja industrializācija, darbaspēka sadale un lielākas nodarbinātības iespējas pilsētās. Latvijā pēckara desmitgadēs strauji attīstījās rūpniecība, un darbaspēks tika piesaistīts arī no citām Padomju Savienības republikām, tostarp Baltkrievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/63493|title=Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1990. gadā|publisher=Latvijas Vēstnesis|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpaši mobili bija jaunieši. No Verhņadzvinskas rajona Latvija bija salīdzinoši pieejams migrācijas galamērķis arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ. Īpaši nozīmīgs centrs bija [[Daugavpils]], kas atradās netālu no Baltkrievijas PSR robežas un padomju periodā bija viens no lielākajiem Latvijas PSR rūpniecības un transporta centriem. Citi migranti devās arī uz [[Rīga|Rīgu]] un citām Latvijas pilsētām. Migrāciju veicināja arī salīdzinoši labākas sadzīves iespējas Latvijas PSR pilsētās. Padomju perioda socioloģiskajos pētījumos tika konstatēts, ka viens no nozīmīgiem migrācijas iemesliem no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uz Latvijas pilsētām bija cerība iegūt labāku darbu un atsevišķu dzīvokli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/stil-zhizni/istorija/01.01.2025-sunut-nos-v-kastryulyu-soseda-kommunalki-v-latvii-vo-vremena-sovetskoi-okkupacii.a581484/|title=«Коммуналки» в Латвии во времена советской оккупации|publisher=LSM|access-date={{dat|2026|9|5||bez}}|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma 1991. gadā Ignalina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas apdzīvotu vietu. Mūsdienās tā ir neliels ciems [[Verhņadzvinskas rajons|Verhņadzvinskas rajonā]].

== Iedzīvotāji ==
Ciematā galvenokārt dzīvo [[baltkrievi]]. Pašlaik ciematā vērojama izteikta iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence: laikposmā no 1999. līdz 2019. gadam iedzīvotāju skaits saruka no 241 līdz 80.

Iedzīvotāju skaits:
{| class=&quot;wikitable&quot;
!1999
!2009
!2019
|-
|241
|161
|80
|}

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas ciemi]]</text>
      <sha1>61rtviq1k89iglrajk7lsl4c90s9hhm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RFERL</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548941</id>
    <redirect title="Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" />
    <revision>
      <id>4518276</id>
      <parentid>3904774</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T23:34:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Radio Brīvā Eiropa]] to [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</comment>
      <origin>4518276</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</text>
      <sha1>ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>550441</id>
    <revision>
      <id>4518422</id>
      <parentid>4488996</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:05:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518422</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19883" sha1="mb4p7ee42f6rvnot73fi7njm4ri3v3z" xml:space="preserve">{{Futbola līgas sezona v2
|nosaukums       = 2023.—2024. gada&lt;br /&gt;Vācijas Bundeslīgas sezona
|apraksts        =
|komandas        = 18
|liga            = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]
|sezona          = 2023.—2024.
|valsts          = {{DEU}}
|uzvar           = [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]]&lt;br /&gt;1. Bundeslīgas tituls;&lt;br /&gt;1. Vācijas čempionu tituls
|pazem           = [[1. FC Köln]]&lt;br/&gt;[[SV Darmstadt 98|Darmstadt 98]]
|pazem_liga      = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]]
|kauss1          = [[UEFA Čempionu līga]]
|kauss1_kvalif   = Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;&lt;br/&gt;''[[VfB Stuttgart]]''&lt;br/&gt;[[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]&lt;br/&gt;''[[RB Leipzig]]''&lt;br/&gt;[[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
|kauss2          = [[UEFA Eiropas līga]]
|kauss2_kvalif   = 
|kauss3          = [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Konferences līga]]
|kauss3_kvalif   = 
|rezultativakais = {{flaga|ENG}} [[Harijs Keins]] (36 vārti)
|varti           = 985
|varti_spele     = 3,22
|vid_apm         = 38 320
|pag_sez         = [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|←&amp;nbsp;2022.—2023.]]
|nak_sez         = [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024.—2025.&amp;nbsp;→]]
}}

'''2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona''' bija 61. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2023|8|18||bez}}, bet noslēdzās {{dat|2024|5|18||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dfl.de/de/aktuelles/rahmenterminkalender-saison-2023-24/ |title=Rahmenterminkalender für die Saison 2023/24: Bundesliga-Auftakt am 18. August 2023 – 2. Bundesliga startet am 28. Juli 2023 |website=DFL.de |language=de |date={{dat|2022|12|9||bez}} |access-date={{dat|2023|9|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; Spēļu kalendāru izziņoja {{dat|2023|6|30||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kicker.de/bundesliga-spielplan-2023-24-fc-bayern-eroeffnet-in-bremen-957300/artikel |title=Bundesliga-Spielplan 2023/24: FC Bayern eröffnet in Bremen |website=kicker.de |language=de |date={{dat|2023|6|30||bez}} |access-date={{dat|2023|9|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Par Bundeslīgas čempioniem pirmo reizi kļuva [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/14042024-neticama_sezona_sagada_leverkuzenes_bayer |title=Neticama sezona sagādā Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; pirmo Bundeslīgas titulu vēsturē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2024|4|14||bez}} |access-date={{dat|2024|5|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; kļuva par pirmo komandu Bundeslīgas vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē. Tā izcīnīja 28 uzvaras un sešas reizes spēlēja neizšķirti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-leverkusen-augsburg-preview-live-blog-report-xabi-alonso-wirtz-unbeaten-27365 |title=Legendary Bayer Leverkusen complete invincible Bundesliga season |website=bundesliga.com |language=en |date={{dat|2024|5|18||bez}} |access-date={{dat|2024|5|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] uz Bundeslīgu paaugstināja klubus ''[[1. FC Heidenheim]]'' un ''[[Darmstadt 98]]'', bet Bundeslīgu atstāja [[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;]] un [[Berlīnes &quot;Hertha&quot;]].

{{VietasKarte+|Vācija|alt=2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|caption=2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places=
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.489919|long= 7.236521|label=[[VfL Bochum]]|position=left}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.323056|long=10.885833|label=[[FC&amp;nbsp;Augsburg]] |position=left}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.516667|long= 7.466667|label=[[Dortmundes &quot;Borussia&quot;|Borussia&amp;nbsp;Dortmund]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.866667|long= 8.672222|label=[[SV Darmstadt 98|Darmstadt]]|position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.116667|long= 8.683333|label=[[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;|Eintracht&amp;nbsp;Frankfurt]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=47.988945|long= 7.892947|label=[[SC&amp;nbsp;Freiburg]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.668476|long=10.139287|label=[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.238014|long= 8.883333|label=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899&amp;nbsp;Hoffenheim]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.345770|long=12.348298|label=[[RB Leipzig]] |position=top}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.038056|long= 7.001944|label=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer&amp;nbsp;Leverkusen]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.000928|long= 8.245731|label=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |position=left}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.933611|long=6.874697 |label=[[1. FC Köln]]|position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.174530|long= 6.385407|label=[[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;|Borussia&amp;nbsp;Mönchengladbach]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.218773|long=11.624760|label=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.792295|long= 9.232141|label=[[VfB&amp;nbsp;Stuttgart]]|position=left}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.457222|long=13.568056|label=[[1. FC Union Berlin|Union&amp;nbsp;Berlin]] |position=bottom}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.083333|long= 8.837628|label=[[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder&amp;nbsp;Bremen]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.421923|long=10.784980|label=[[VfL&amp;nbsp;Wolfsburg]] |position=right}}}}

=== Stadioni ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Klubs
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[FC Augsburg|Augsburg]]
| [[Augsburga]]
| ''[[WWK Arena]]''
| 30 660
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]
| [[Leverkūzene]]
| ''[[BayArena]]''
| 30 210
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern München]]
| [[Minhene]]
| ''[[Allianz Arena]]''
| 75 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[VfL Bochum|Bochum]]
| [[Bohuma]]
| ''[[Vonovia Ruhrstadion]]''
| 27 599
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Dortmundes &quot;Borussia&quot;|Borussia Dortmund]]
| [[Dortmunde]]
| ''[[Signal Iduna Park]]''
| 81 365
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;|Borussia Mönchengladbach]]
| [[Menhengladbaha]]
| ''[[Borussia-Park]]''
| 54 057
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[SV Darmstadt 98|Darmstadt]]
| [[Darmštate]]
| ''[[Merck-Stadion am Böllenfalltor]]''
| 17 650
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;|Eintracht]]
| [[Frankfurte pie Mainas]]
| ''[[Deutsche Bank Park]]''
| 58 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[SC Freiburg|Freiburg]]
| [[Freiburga]]
| ''[[Europa-Park Stadion]]''
| 34 700
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]]
| [[Heidenheima]]
| ''[[Voith-Arena]]''
| 15 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]
| [[Zinsheima]]
| ''[[Rhein-Neckar-Arena|PreZero Arena]]''
| 30 150
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FC Köln|Köln]]
| [[Ķelne]]
| ''[[RheinEnergieStadion]]''
| 49 698
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
| [[Mainca]]
| ''[[Mewa Arena]]''
| 33 305
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[RB Leipzig]]
| [[Leipciga]]
| ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]''
| 47 069
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[VfB Stuttgart]]
| [[Štutgarte]]
| ''[[MHPArena]]''
| 60 449
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| [[Berlīne]]
| ''[[Stadion An der Alten Försterei]]''
| 22 012
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | [[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder Bremen]]
| [[Brēmene]]
| ''[[Weserstadion|Wohninvest Weserstadion]]''
| 42 100
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]]
| [[Volfsburga]]
| ''[[Volkswagen Arena]]''
| 30 000
|}

=== Treneri un kapteiņi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Komanda
!Treneris
!Kapteinis
|-
| ''FC Augsburg''
| {{flaga|DEN}} [[Jess Torups]]
| {{flaga|BIH}} [[Ermedins Demirovičs]]
|-
| ''Bayer Leverkusen''
| {{flaga|ESP}} [[Šavi Alonso]]
| {{flaga|FIN}} [[Lukāšs Hrādeckis]]
|-
| ''Bayern München''
| {{flaga|GER}} [[Tomass Tuhels]]
| {{flaga|GER}} [[Manuels Neiers]]
|-
| ''Borussia Dortmund''
| {{flaga|GER}} [[Edins Terzičs]]
| {{flaga|GER}} [[Emre Džans]]
|-
| ''Borussia Mönchengladbach''
| {{flaga|SUI}} [[Herardo Seoane]]
| {{flaga|SUI}} [[Jonass Omlins]]
|-
| ''Darmstadt 98''
| {{flaga|GER}} [[Torstens Līberknehts]]
| {{flaga|GER}} [[Fabians Hollands]]
|-
| ''Eintracht Frankfurt''
| {{flaga|GER}} [[Dino Topmellers]]
| {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Rode]]
|-
| ''SC Freiburg''
| {{flaga|GER}} [[Kristiāns Štreihs]]
| {{flaga|GER}} [[Kristiāns Ginters]]
|-
| ''1. FC Heidenheim''
| {{flaga|GER}} [[Franks Šmits]]
| {{flaga|GER}} [[Patriks Mainka]]
|-
| ''1899 Hoffenheim''
| {{flaga|USA}} [[Pellegrīno Mataraco]]
| {{flaga|GER}} [[Olivers Baumanis]]
|-
| ''1. FC Köln''
| {{flaga|GER}} [[Timo Šulcs]]
| {{flaga|AUT}} [[Florians Kaincs]]
|-
| ''RB Leipzig''
| {{flaga|GER}} [[Marko Roze]]
| {{flaga|HUN}} [[Villijs Orbāns]]
|-
| ''Mainz 05''
| {{flaga|DEN}} [[Bo Henriksens]]
| {{flaga|SUI}} [[Silvans Vidmers]]
|-
| ''VfB Stuttgart''
| {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Hēness]]
| {{flaga|GER}} [[Valdemars Antons]]
|-
| ''1. FC Union Berlin''
| {{flaga|GER}} Marko Grote
| {{flaga|AUT}} [[Kristofers Trimmels]]
|-
| ''VfL Wolfsburg''
| {{flaga|AUT}} [[Ralfs Hāzenhitls]]
| {{flaga|GER}} [[Maksimiliāns Arnolds]]
|-
| ''VfL Bochum''
| {{flaga|GER}} [[Heiko Bučers]]
| {{flaga|FRA}} [[Antonī Losilla]]
|-
| ''Werder Bremen''
| {{flaga|GER}} [[Ole Verners]]
| {{flaga|AUT}} [[Marko Frīdls]]
|}

=== Treneru maiņas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Klubs
!Iepriekšējais treneris
!Atlaišanas datums
!Jaunais treneris
!Apstiprināšanas datums
|-
|[[FC Augsburg]]
|{{flaga|GER}} [[Enriko Māsens]]
|{{dat|2023|10|9|SK|bez}}
|{{flaga|DEN}} [[Jess Torups]]
|{{dat|2023|10|15|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fcaugsburg.de/article/fca-verpflichtet-jess-thorup-als-neuen-cheftrainer-18886|title=FCA verpflichtet Jess Thorup als neuen Cheftrainer |website=fcaugsburg.de |language=de |date=15 October 2023 |access-date={{dat|2024|2|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
|{{flaga|DEN}} [[Bo Svensons]]
|{{dat|2023|11|2|SK|bez}}
|{{flaga|GER}} [[Jans Zīverts]]
|{{dat|2023|11|2|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mainz05.de/en/news-en/bo-svensson-no-longer-head-coach-%E2%80%93-jan-siewert-appointed-as-first-team-coach |title=Bo Svensson no longer head coach – Jan Siewert appointed as first-team coach |website=mainz05.de |language=en |date=2 November 2023 |access-date={{dat|2024|2|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
|{{flaga|SUI}} [[Urss Fišers]]
|{{dat|2023|11|15|SK|bez}}
|{{flaga|CRO}} [[Nenads Bjelica]]
|{{dat|2023|11|26|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/union-berlin-hire-new-coach-nenad-bjelica-to-replace-urs-fischer-25437|title=Union Berlin look to new coach Nenad Bjelica to reverse season fortunes |website=bundesliga.com |language=en|date=26 November 2023|access-date={{dat|2024|2|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[1. FC Köln]]
|{{flaga|GER}} [[Štefens Baumgarts]]
|{{dat|2023|12|21|SK|bez}}
|{{flaga|GER}} [[Timo Šulcs]]
|{{dat|2024|1|4|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fc.de/en/timo-schultz-is-the-new-fc-head-coach|title=Timo Schultz is the new FC head coach|website=fc.de|language=en|date=4 January 2024|access-date={{dat|2024|2|24||bez}}|archive-date={{dat|2024|01|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240104100041/https://fc.de/en/timo-schultz-is-the-new-fc-head-coach}}&lt;/ref&gt;
|-
|Mainz 05
|{{flaga|GER}} [[Jans Zīverts]]
|{{dat|2024|2|12|SK|bez}}
|{{flaga|DEN}} [[Bo Henriksens]]
|{{dat|2024|2|13|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mainz05.de/en/news-en/bo-henriksen-appointed-new-head-coach-of-mainz-05|title=Bo Henriksen appointed new head coach of Mainz 05|website=mainz05.de |language=en|date=13 February 2024|access-date={{dat|2024|2|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[VfL Wolfsburg]]
|{{flaga|CRO}} [[Niko Kovačs]]
|{{dat|2024|3|17|SK|bez}}
|{{flaga|AUT}} [[Ralfs Hāzenhitls]]
|{{dat|2024|3|17|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/ralph-hasenhuttl-new-wolfsburg-coach-niko-kovac-replacement-26613 |title=Wolfsburg appoint Ralph Hasenhüttl as head coach |website=bundesliga.com |language=en|date={{dat|2024|3|17|N|bez}}|access-date={{dat|2024|3|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[VfL Bochum]]
|{{flaga|GER}} [[Tomass Lečs]]
|{{dat|2024|4|8|SK|bez}}
|{{flaga|GER}} [[Heiko Bučers]]
|{{dat|2024|4|9|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vfl-bochum.de/de/news/2024/april/9/heiko-butscher-wird-cheftrainer-beim-vfl |title=Heiko Butscher wird Cheftrainer beim VfL |website=vfl-bochum.de |language=de|date={{dat|2024|4|9|N|bez}}|access-date={{dat|2024|4|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|Union Berlin
|{{flaga|CRO}} [[Nenads Bjelica]]
|{{dat|2024|5|6|SK|bez}}
|{{flaga|GER}} Marko Grote (pagaidu)
|{{dat|2024|5|6|SK|bez}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/06052024-lai_turpinatu_cinu_par_noturesanos_bundes |title=Lai turpinātu cīņu par noturēšanos Bundeslīgā, ''Union Berlin'' atlaiž galveno treneri |website=sportacentrs.com |date={{dat|2024|5|6|N|bez}}|access-date={{dat|2024|5|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|}

== Turnīra tabula ==
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.dfb.de/bundesliga/spieltagtabelle/?spieledb_path=%2Fdatencenter%2Fbundesliga%2F2023-24%2Fcurrent DFB]

&lt;!--Update team positions here--&gt;
|team1=LEV |team2=STU |team3=MUN |team4=LEI |team5=DOR |team6=FRA |team7=HOF |team8=HEI |team9=BRE |team10=FRE |team11=AUG |team12=WOL |team13=MAI |team14=MÖN |team15=UNB |team16=BOC |team17=KÖL |team18=DAR

&lt;!--Update team qualifications here (defined below)--&gt;
|result1=CLLS |result2=CLLS |result3=CLLS |result4=CLLS |result5=CLLS |result6=ELLS |result7=ELLS| result8=ECLPO |result16=RPO |result17=REL |result18=REL

&lt;!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--&gt;
|update=complete
|win_AUG=10|draw_AUG=9 |loss_AUG=15|gf_AUG=50|ga_AUG=60&lt;!-- FC Augsburg --&gt;
|win_UNB=9 |draw_UNB=6 |loss_UNB=19|gf_UNB=33|ga_UNB=58&lt;!-- Union Berlin --&gt;
|win_BOC=7 |draw_BOC=12|loss_BOC=15|gf_BOC=42|ga_BOC=74&lt;!-- VfL Bochum --&gt;
|win_BRE=11|draw_BRE=9 |loss_BRE=14|gf_BRE=48|ga_BRE=54&lt;!-- Werder Bremen --&gt;
|win_DAR=3 |draw_DAR=8 |loss_DAR=23|gf_DAR=30|ga_DAR=86&lt;!-- SV Darmstadt --&gt;
|win_DOR=18|draw_DOR=9 |loss_DOR=7 |gf_DOR=68|ga_DOR=43&lt;!-- Borussia Dortmund --&gt;
|win_FRA=11|draw_FRA=14|loss_FRA=9 |gf_FRA=51|ga_FRA=50&lt;!-- Eintracht Frankfurt --&gt;
|win_FRE=11|draw_FRE=9 |loss_FRE=14|gf_FRE=45|ga_FRE=58&lt;!-- SC Freiburg --&gt;
|win_HEI=10|draw_HEI=12|loss_HEI=12|gf_HEI=50|ga_HEI=55&lt;!-- 1. FC Heidenheim --&gt;
|win_HOF=13|draw_HOF=7 |loss_HOF=14|gf_HOF=66|ga_HOF=66&lt;!-- 1899 Hoffenheim --&gt;
|win_KÖL=5 |draw_KÖL=12|loss_KÖL=17|gf_KÖL=28|ga_KÖL=60&lt;!-- 1. FC Köln --&gt;
|win_LEI=19|draw_LEI=8 |loss_LEI=7 |gf_LEI=77|ga_LEI=39&lt;!-- RB Leipzig --&gt;
|win_LEV=28|draw_LEV=6 |loss_LEV=0 |gf_LEV=89|ga_LEV=24&lt;!-- Bayer Leverkusen --&gt;
|win_MAI=7 |draw_MAI=14|loss_MAI=13|gf_MAI=39|ga_MAI=51&lt;!-- Mainz 05 --&gt;
|win_MÖN=7 |draw_MÖN=13|loss_MÖN=14|gf_MÖN=56|ga_MÖN=67&lt;!-- Borussia Mönchengladbach --&gt;
|win_MUN=23|draw_MUN=3 |loss_MUN=8 |gf_MUN=94|ga_MUN=45&lt;!-- Bayern Munich --&gt;
|win_STU=23|draw_STU=4 |loss_STU=7 |gf_STU=78|ga_STU=39&lt;!-- VfB Stuttgart --&gt;
|win_WOL=10|draw_WOL=7 |loss_WOL=17|gf_WOL=41|ga_WOL=56&lt;!-- VfL Wolfsburg --&gt;

&lt;!--Team status--&gt;
|status_LEV=C
|status_BOC=Q
|status_KÖL=R
|status_DAR=R

&lt;!--Team definitions (wikilinks in table)--&gt;
|name_AUG=[[FC Augsburg]]
|name_UNB=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
|name_BOC=[[VfL Bochum]]
|name_BRE=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
|name_DAR=[[SV Darmstadt 98|Darmstadt 98]]
|name_DOR=[[Borussia Dortmund]]
|name_FRA=[[Eintracht Frankfurt]]
|name_FRE=[[SC Freiburg]]
|name_HEI=[[1. FC Heidenheim]]
|name_HOF=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]
|name_KÖL=[[1. FC Köln]]
|name_LEI=[[RB Leipzig]]
|name_LEV=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]
|name_MAI=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
|name_MÖN=[[Borussia Mönchengladbach]]
|name_MUN=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
|name_STU=[[VfB Stuttgart]]
|name_WOL=[[VfL Wolfsburg]]

&lt;!--Table settings and rules--&gt;
|show_limit=5
|class_rules=1) punkti; 2) vārtu starpība; 3) gūtie vārti; 4) rezultāti savstarpējās spēlēs; 5) izbraukumā gūtie vārti savstarpējās spēlēs; 6) kopā izbraukumā gūtie vārti 7) ''play-off''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://media.dfl.de/sites/2/2023/03/Spielordnung-SpOL-2023-03-04-Stand.pdf |title=Spielordnung (SpOL) |language=de |format=PDF |page=3 |access-date={{dat|2024|5|19|bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|col_CLLS=green1   |text_CLLS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s līgas posmam
|col_ELLS=blue1    |text_ELLS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s līgas posmam
|col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas konferences līga|Konferences līgas]] kvalifikācijas ''play-off'' kārtai
|col_RPO=red2      |text_RPO=Pārspēles par palikšanu Bundeslīgā
|col_REL=red1      |text_REL=Pazemināšana uz [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]]

&lt;!--Qualification notes--&gt;
|note_res_ELLS=Tā kā 2023.—2024. gada [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] ieguvēji Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; kvalifcējās Čempionu līgai, Eiropas līgas vieta tika nodota septītajā vietā esošajai komandai, bet vieta Konferences līgā — astotajai vietai.
|note_res_ECLPO=ELLS
|note_res_CLLS=Bundeslīga ieguva papildu vietu Čempionu līgā, jo Vācija 2023.—2024. gada sezonā bija viena no divām asociācijām ar augstāko UEFA koeficientu.
}}

== Pārspēles par palikšanu vai iekļūšanu Bundeslīgā ==
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|'''[[VfL Bochum]]''' {{small|(B)}}||3–3 (6–5 {{piezīme|p.|pēcspēles 11 metru sitieni}})|[[Fortuna Düsseldorf]] {{small|(2B)}}||0—3|3—0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}

== Rezultatīvākie spēlētāji ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Vieta
! Spēlētājs
! Klubs
! Vārti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/stats/players/goals/2023-2024|title=Bundesliga Stats 2023-2024|website=bundesliga.com|access-date={{dat|2024|5|19||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
| 1
| align=left|{{flagicon|GER}} [[Harijs Keins]]
| align=left|''[[FC Bayern München|Bayern München]]''
| 36
|-
| 2
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|GUI}} [[Serū Girasī]]
| align=&quot;left&quot; |''[[VfB Stuttgart]]''
| 28
|-
| 3
| align=left|{{flagicon|BEL}} [[Loiss Openda]]
| align=left|''[[RB Leipzig]]''
| 24
|-
| 4
| align=left|{{flagicon|GER}} [[Denizs Undavs]]
| align=&quot;left&quot; |''VfB Stuttgart''
| 18
|-
| 5
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|GER}} [[Maksimiliāns Beiers]]
| align=&quot;left&quot; |''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]''
| 16
|-
| rowspan=2|6
| align=left|{{flagicon|BIH}} [[Ermedins Demirovičs]]
| align=left|''[[FC Augsburg]]''
| rowspan=2|15
|-
| align=left|{{flagicon|CRO}} [[Andrejs Kramaričs]]
| align=left|''TSG Hoffenheim''
|-
| rowspan=2|8
| align=left|{{flagicon|NGA}} [[Viktors Bonifeiss]]
| align=left|''[[Bayer Leverkusen]]''
| rowspan=2|14
|-
| align=left|{{flagicon|SVN}} [[Benjamins Šeško]]
| align=left|''RB Leipzig ''
|-
| 10
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|NED}} [[Donjells Malens]]
| align=&quot;left&quot; |''[[Borussia Dortmund]]''
| 13
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bundesliga.com/ Oficiālā tīmekļa vietne]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}}

[[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]]
[[Kategorija:2024. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]]</text>
      <sha1>mb4p7ee42f6rvnot73fi7njm4ri3v3z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Chris Noah</title>
    <ns>0</ns>
    <id>553632</id>
    <revision>
      <id>4518403</id>
      <parentid>4493096</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T09:09:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-48476-48</username>
        <id>149941</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4518403</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9035" sha1="dy19j7n00b4d5bthu7zto8rgzvdoyzg" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūziķa infokaste
| Vārds = ''Chris Noah''
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1995|2|27}}
| Vieta = {{vieta|Latvija|Olaine}}
| Žanrs = [[indīpops]]
| Gadi = 2015—pašlaik
| Attēls =Chris Noah Hanzas Perons 2021-109 (51385591561).jpg
| Dz_vārds = Krists Indrišonoks
| Ainava = yes
| Apraksts = ''Chris Noah'' 2021. gadā
| Izdevējkompānija = ''[[Sony Music Entertainment]]''
| Instrumenti = [[ģitāra]], balss
}}

'''''Chris Noah''''' (īstajā vārdā '''Krists Indrišonoks''', dzimis 1995. gada 27. februārī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[mūziķis]], dziesmu autors, kurš savā mūzikā apvieno ''indie'' mūzikas elementus un mūsdienu [[Popmūzika|popmūziku]].

== Karjera ==
Karjeras gaitā mūziķis ir izdevis vairākus singlus, iekarojot dažādu radiostaciju topus, nominēts vairākām &quot;[[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta Mikrofona]]&quot; balvām, un kopš 2022. gada darbojas starptautiskās mūzikas izdevniecības ''Sony Music Entertainment'' paspārnē'.

''Chris Noah'' ir uzstājies gan pašmāju festivālos ''[[Positivus]]'', ''[[Summer Sound]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/liepaja-sak-skanet-pirmie-summer-sound-koncerti.a327310/|title=Liepājā sāk skanēt pirmie «Summer Sound» koncerti|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; &quot;Bauska Tas Te&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/54614960/foto-festivals-bauska-taste-2022-pirmaja-diena-pulce-8000-apmekletaju|title=Foto: Festivāls 'Bauska TASTE 2022' pirmajā dienā pulcē 8000 apmeklētāju|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; gan ''Reeperbahn''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/latviju-_reeperbahn-campus-festival_-parstaves-elizabete-balcus-un-chris-noah-14181150|title=Latviju Reeperbahn Campus Festival pārstāvēs Elizabete Balčus un Chris Noah|website=www.diena.lv|access-date=2023-10-27}}&lt;/ref&gt; festivālā [[Hamburga|Hamburgā]], [[Tallina|Tallinā]] ''Tallin Music Week''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/tallinas-muzikas-nedela-latviju-parstaves-carnival-youth-chris-noah-un-dmitry-distant.a347397/|title=Tallinas Mūzikas nedēļā Latviju pārstāvēs «Carnival Youth», Chris Noah un Dmitry Distant|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; ietvaros, kā arī ir iesildījis tādus māksliniekus kā grupu ''The Naked and Famous'', [[Toms Odels|Tomu Odelu]], [[LP (dziedātāja)|LP]] un Džeimsu Beju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.musicglue.com/chrisnoah/about|title=Chris Noah - About|website=Chris Noah|access-date=2023-10-22}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā mūziķis izdeva savu pirmo singlu “Had It All”, kurš kļuva par hitu Latvijā.

2016. gada pavasarī ''Chris Noah'' izdeva savu otro singlu “You”, kas kļuva par Latvijā vienu no spēlētākajām dziesmām 2016. gadā un 2017. gadā ieguva [[AKKA/LAA Autortiesību Bezgalības balva|AKKA/LAA Autortiesību Bezgalības balvu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/autortiesibu-bezgalibas-balvu-2017-sanems-20-autori.a258850/|title=«Autortiesību bezgalības balvu 2017» saņems 20 autori|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tam sekoja [[EP ieraksts|minialbums]] “What About Tomorrow?”, kas tika nominēts labākajai debijai [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta Mikrofons&quot;]] 2018. gadā.

2018. gadā ''Chris Noah'' sadarbībā ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] producentu Kristoferu Harisu ierakstīja 3 dziesmas “River”, “Fall Through” un “Inside Out”. Līdz ar šo dziesmu iznākšanu, viņa mūziku sāka ievērot un pievērst uzmanību starptautiski mūzikas blogi (''Indie Air, AlexRainBirdMusic, Wolf in a Suit, Uranium Music, Music Injection'' un citi), savukārt “Fall Through” kļuva par mūziķa visvairāk Latvijas Radio stacijās atskaņoto dziesmu.

2020. gadā Krists izdeva savu debijas minialbumu &quot;Distance&quot;, kas Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas &quot;Zelta Mikrofons&quot; pasniegšanas ceremonijā saņēma nomināciju par labāko popmūzikas albumu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/muzika/dziedatajs-kriss-noa-izdod-mini-albumu-red-light/|title=Dziedātājs Kriss Noa izdod mini albumu &quot;Red light&quot;|website=tv3.lv|access-date=2023-10-22|date=2022-11-04|language=lv|archive-date=2022-11-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20221104102413/https://izklaide.tv3.lv/muzika/dziedatajs-kriss-noa-izdod-mini-albumu-red-light/}}&lt;/ref&gt; un 2021. gada nogalē Krists parakstīja līgumu ar starptautisko ierakstu kompāniju &quot;Sony Music Finland&quot;.

2022. gadā mūziķis sadarbībā ar &quot;Sony Music Finland&quot; izdod minialbumu “Red Light”, kurš tika nominēts Latvijas ierakstu gada balvai kā gada [[popmūzika]]s albums. Singls no šī paša [[EP ieraksts|EP]] — “Sunboy’’, ieguva nomināciju “Gada dziesma”. Sadarbība turpinās arī ar ''Chris Noah'' nākamo singlu — “Take A Minute”.

2023. gadā ''Chris Noah'' aktīvi darbojās kā dziesmu autors un savas spējas apliecinājis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], sarakstot kopā ar latviešu producentu ''[[JJ Lush]]'' [[Lietuva]]s pārstāves [[Monika Linkīte|Monikas Linkītes]] dziesmu “Stay”, kura fināla balsojumā ieguva [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|11. vietu]]. Tajā pašā gadā mūziķis sadarbībā ar ierakstu kompāniju &quot;Sony Music Entertainment Baltics&quot; izdeva savu pirmo singlu latviešu valodā “Cik tālu vēl?” un septembrī norisinājās ''Chris Noah'' lielākais solo koncerts kultūrtelpā “Tu jau zini kur” ar īpašajiem viesiem — [[Kristīne Pāže|Kristīni Pāži]] un [[Fiņķis|Fiņķi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ekase.lv/lv/biletes/koncerti/chris-noah-kulturtelpa-tu-jau-zini-kur|title=Biļetes:eKase.lv - biļešu, suvenīru, mūzikas, grāmatu tirdzniecība|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.ekase.lv|access-date=2023-10-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Nākamā gada pavasarī tika izdota nākamā dziesma latviešu valodā ar nosaukumu ''Nomodā'' un pēc dažiem mēnešiem sekoja viņa hits ''Desmitiem reižu''. 2025. gadā ''Chris Noah'' piedalījās [[Supernova 2025]] ar dziesmu ''Romance Isn't Dead'' un ieguva piekto vietu.

== Diskogrāfija ==

=== EP ieraksti ===
{{Albums|gads=2017|nosaukums=What About Tomorrow?|saturs=# &quot;Rain Is Still Falling Down&quot; — 4:41
# &quot;Spark&quot;— 3:14
# &quot;Autumn&quot;— 3:58
# &quot;What About Tomorrow?&quot; — 4:50
# &quot;Platform 9&quot; — 3:55}}{{Albums|gads=2020|nosaukums=Distance|saturs=# ''The Line'' - 3:17
# ''Tell Me Something More'' - 3:16
# ''Only Words'' - 2:38
# ''Distance'' - 5:18}}{{Albums|gads=2020|nosaukums=Distance (Deluxe)|saturs=# ''The Line'' - 3:17
# ''Tell Me Something More'' - 3:16
# ''Only Words'' - 2:38
# ''Distance'' - 5:18
# ''This Is The Night'' (Acoustic Live) - 4:11
# ''River'' (Stripped) - 4:45}}{{Albums|gads=2022|nosaukums=Red Light|saturs=# ''Red Light'' - 3:26
# ''Sunboy'' - 2:58
# ''Only Yours'' - 3:03
# ''Someday'' - 3:05
# ''Lay It All Out'' - 3:24
# ''I'm Not Good At Goodbyes'' - 2:58}}

=== Izdotie singli ===
2015: ''Had it all''

2016: ''You''

2017: ''Spark''

2018: ''River''

2018: ''Fall Through''

2019: ''Inside out''

2020: ''The Line''

2020: ''This Is The Night''

2022: ''Sunboy''

2022: ''Only Yours''

2023: ''Take A Minute''

2023: ''Cik Tālu vēl?''

2024: ''Nomodā''

2024: Desmitiem reižu

=== Videoklipi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''Dziesma'''
|'''Režisors'''
|'''Gads'''
|-
|‘’Fall Through’’
|Pēteris Vīksna un Ieva Aleksejeva
|2018
|-
|‘’The Line’’
|Pēteris Vīksna un Ieva Aleksejeva
|2020
|-
|‘’This Is The Night’’
|Renārs Liepiņš
|2020
|-
|‘’Sunboy’’
|Helen Takkin
|2022
|-
|&quot;Nomodā&quot;
|Gustavs Ķibilds
|2024
|}

== Nominācijas ==

=== [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Latvijas mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta mikrofons&quot;]] ===
2018: Labākā debija

2021: Popmūzikas albums

2023: Popmūzikas albums, Labākā dziesma

== Apbalvojumi ==
2017

* AKKA/LAA Autortiesību Bezgalības balva

== Ārējās saites ==

* [https://www.musicglue.com/chrisnoah/ Oficiālā tīmekļa vietne]
* ''Apple Music:'' [https://music.apple.com/lv/artist/chris-noah/1043477016 bit.ly/chrisnoah-applemusic]
* ''Spotify:'' [https://open.spotify.com/artist/5kBCim1X0RmlHeisRncpQ4?si=NffrpjTXRCSBy8SNA__DBQ open.spotify.com/track/27sfleqg2SXyL5wv7n7lbx] 
* ''Youtube:'' https://www.youtube.com/c/ChrisNoah/
* ''Facebook:'' [https://www.facebook.com/ChrisNoahMusic/ facebook.com/ChrisNoahMusic]
* ''Instagram:'' [https://www.instagram.com/chrisnoahmusic/ instagram.com/chrisnoahmusic]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Chris Noah}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]</text>
      <sha1>dy19j7n00b4d5bthu7zto8rgzvdoyzg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džefrijs Epstīns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>559821</id>
    <revision>
      <id>4518383</id>
      <parentid>4517354</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T07:04:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-48290-98</username>
        <id>149939</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4518383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19016" sha1="jvlljaacozb29t8cxsdclm2r3o8uiko" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Džefrijs Epstīns
 |    vārds_orig = ''Jeffrey Epstein''
 |        attēls = Epstein_2013_mugshot.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = Džefrijs Epstīns 2013. ɡadā
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1953
 |    dz_mēnesis = 1
 |      dz_diena = 20
 |      dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 2019
 |     m_mēnesis = 8
 |       m_diena = 10
 |       m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = ASV
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Džefrijs Edvards Dročītājs Epstīns'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Džefrijs Epstīns; Gilēna Maksvela ― Latviešu valodas aģentūras (LVA) personvārdu atveides lēmums|url=https://x.com/EsEsmuTuEsmuEs/status/2020193455885164648/photo/1 |website=[[x.com]] |accessdate={{dat|2026|2|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; ({{val|en|Jeffrey Edward Epstein}}, {{izrunā|ˈɛpstiːn}}; dzimis {{dat|1953|1|20}}, miris {{dat|2019|8|10}}) bija [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un dzimumnoziedznieks.&lt;ref name=&quot;guardian_2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/2015/jan/02/jeffrey-epstein-rise-and-fall-of-teacher-turned-tycoon|title=Jeffrey Epstein: The rise and fall of teacher turned tycoon|work=[[The Guardian]]|access-date=November 7, 2016|date=January 4, 2015|last=Lewis|first=Paul}}{{en ikona}}&lt;/ref&gt; 

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1953. gadā [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Strādāja par skolotāju [[Daltonas skolā]], neraugoties uz koledžas grāda trūkumu. Pēc darba zaudēšanas Daltonas skolā vāja snieguma dēļ viņš pārgāja uz banku un finanšu sektoru, kur no 1976. līdz 1981. gadam dažādos amatos strādāja investīciju bankā ''Bear Stearns'', bet pēc atlaišanas izveidoja pats savu uzņēmumu. 

1990. gadu sākumā Epstīns iepazinās ar britu preses magnāta [[Roberts Maksvels|Roberta Maksvela]] meitu [[Gilēna Maksvela|Gilēnu Maksvelu]], abi apgrozījās ietekmīgās aprindās un ieguva tādus draugus kā [[Bils Klintons]], [[Donalds Tramps]] un britu [[princis Endrū]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pedofila-epstina-partnere-maksvela-atzita-par-vainigu-upuru-sagadasana.a436779/ ASV pedofila Epstīna partnere Maksvela atzīta par vainīgu upuru sagādāšanā] lsm.lv 2021. ɡada 30. decembrī&lt;/ref&gt;
Epstīns un Maksvela izveidoja elitāru sociālo loku un sagādāja saviem klientiem pusaudzes seksuālai izmantošanai.&lt;ref name=&quot;A Rapist's Camouflage: Child Prosti&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Goddard|first=Chris|last2=Bortoli|first2=Lillian De|last3=Saunders|first3=Bernadette J.|last4=Tucci|first4=Joe|date=2005|title=The rapist's camouflage: 'child prostitution'|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/car.894|journal=Child Abuse Review|language=en|volume=14|issue=4|pages=275–291|doi=10.1002/car.894|issn=0952-9136}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;
1998. gadā Epstīns [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu salās]] ieɡādājās [[Mazā Seintdžeimsa|Mazo Seintdžeimsas salu]], kuru apmeklēja Holivudas slavenības, ietekmīgi uzņēmēji un amatpersonas, šādas darbības notika arī viņa īpašumos [[Manhetena|Manhetenā]] un [[Palmbīča|Palmbīčā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2025-asv-prezidents-tramps-aicina-generalprokurori-publiskot-visas-ticamas-zinas-par-epstina-lietu.a607050/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ASV prezidents Tramps aicina ģenerālprokurori publiskot «visas ticamās ziņas» par Epstīna lietu] lsm.lv 2025. ɡada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;

2005. gadā policija Palmbīčā sāka izmeklēt Epstīna nodarbošanos, kad kādas jaunietes vecāki policijai ziņoja, ka viņš seksuāli izmantojis viņu 14 gadus veco meitu. Federālās amatpersonas pavisam bija identificējušas 36 līdzīgus upurus, no kuriem daži bija 14 gadus veci, kurus iespējams, Epstīns bija seksuāli izmantojis.&lt;ref name=&quot;Herald timeline&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.miamiherald.com/news/local/article221404845.html|title=Jeffrey Epstein abused teen girls for years, police say. A timeline of his case|work=Miami Herald|access-date=August 12, 2019|date=November 28, 2018|last=Brown|first=Julie K.|authorlink=Julie K. Brown}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Epstīns atzina savu vainu un 2008. gadā Floridas štata tiesa viņu notiesāja par bērna pavedināšanu [[prostitūcija]]i.&lt;ref name=&quot;A Rapist's Camouflage: Child Prosti&quot;/&gt; Viņu notiesāja vienīɡi par šo noziegumu pretrunīgi vērtētās vienošanās ietvaros. Viņš pavadīja gandrīz 13 mēnešus apcietinājumā, bet ar atļauju pamest cietumu dienas laikā darba iemeslu dēļ.&lt;ref name=&quot;deal&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.miamiherald.com/news/local/article220097825.html|title=How a future Trump Cabinet member gave a serial sex abuser the deal of a lifetime|work=Miami Herald|access-date=November 28, 2018|date=November 28, 2018|last=Brown|first=Julie K.|authorlink=Julie K. Brown}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/americas/who-is-jeffrey-epstein-a-study-of-the-man-linked-to-worlds-of-celebrity-politics--and-royalty-9954397.html|title=Jeffrey Epstein: the billionaire paedophile with links to Bill Clinton, Kevin Spacey, Robert Maxwell – and Prince Andrew|work=The Independent|access-date=November 7, 2016|date=January 2, 2015|last=Buncombe|first=Andrew|location=London, England}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;

Epstīnu atkārtoti arestēja 2019. gada 6. jūlijā, pamatojoties uz federālajām apsūdzībām par nepilngadīgo seksuālo tirdzniecību Floridā un Ņujorkā.&lt;ref name=&quot;Shallwani&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thedailybeast.com/jeffrey-epstein-arrested-for-sex-trafficking-of-minors-source|title=Jeffrey Epstein Arrested for Sex Trafficking of Minors|work=The Daily Beast|access-date=July 7, 2019|date=July 6, 2019|last=Shallwani|first=Pervaiz}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Chaitin-2019&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonexaminer.com/news/jeffrey-epstein-arrested-for-sex-trafficking-of-minors-in-florida-and-new-york-report|title=Jeffrey Epstein arrested for sex trafficking of minors in Florida and New York|work=Washington Examiner|access-date=July 7, 2019|date=July 7, 2019|last=Chaitin|first=Daniel}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Viņš nomira savā cietuma kamerā 2019. gada 10. augustā.&lt;ref name=&quot;WashingtonPost_20190810&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national-security/jeffrey-epstein-kills-himself-in-jail-according-to-media-reports/2019/08/10/a3d48862-bb73-11e9-b3b4-2bb69e8c4e39_story.html|title=Jeffrey Epstein dead after apparent suicide in New York jail|work=The Washington Post|access-date=August 10, 2019|date=August 10, 2019|last=Zapotosky|first=Matt}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Medicīnas ekspertīze konstatēja, ka viņa nāves iemesls bija [[pašnāvība]] pakaroties.&lt;ref name=&quot;Medical examiner rules suicide by hanging&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/a947e0d85d31496eb5bd9ff4994c9718|title=Medical examiner rules Epstein death a suicide by hanging|last=Sisak|first=Michael R.|last2=Balsamo|first2=Michael|website=AP NEWS|access-date=August 17, 2019|date=August 17, 2019|last3=Neumeister|first3=Larry}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Epstīna [[advokāts|advokāti]] ir apstrīdējuši spriedumu, un sabiedrībā ir bijušas ievērojamas šaubas par viņa nāves patieso cēloni, kā rezultātā radušās daudzas [[sazvērestības teorija]]s.&lt;ref name=&quot;Stockler-2019&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsweek.com/epstein-death-murder-suicide-victims-hearing-1456397|title=Epstein Lawyers say evidence 'far more consistent' with murder than suicide|work=Newsweek|access-date=August 27, 2019|date=August 27, 2019|last=Stockler|first=Asher}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hosenball-2019&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-people-jeffrey-epstein-cameras-idUSKCN1VI2LC|title=FBI studies two broken cameras outside cell where Epstein died: source|work=Reuters|access-date=August 29, 2019|date=August 28, 2019|last=Hosenball|first=Mark|location=London}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Tā kā Epstīna nāve izslēdza iespēju pret viņu izvirzīt kriminālapsūdzības, tiesnesis 2019. gada 29. augustā noraidīja visas kriminālapsūdzības.&lt;ref name=&quot;epsteinclosed&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/9032d5b4c8bb4175958da4e545f60543|title=Judge ends case against Epstein, with a nod to the accusers|last=Neumeister|first=Larry|website=[[Associated Press]]|access-date=August 30, 2019|date=August 29, 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;epsteinreutersdismiss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-people-jeffrey-epstein-idUSKCN1VJ28B|title=Case against Jeffrey Epstein dismissed following his death|last=Pierson|first=Brendan|website=[[Reuters]]|access-date=August 31, 2019|date=August 30, 2019}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;
2021. gadā viņa partneri Gilēnu Maksvelu notiesāja par seksuālo tirdzniecību un sazvērestību par palīdzēšanu Epstīnam sagādāt meitenes.&lt;ref name=&quot;BBCMaxwellConviction&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-59824150|title=Ghislaine Maxwell guilty of helping Jeffrey Epstein abuse girls|work=BBC News|access-date=December 30, 2021|date=December 30, 2021|language=en-GB}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Maksvelai izvirzītās apsūdzības attiecās uz notikumiem no 1994. līdz 2004. gadam.

== &quot;Epstīna faili&quot; ==
2019. gadā [[Donalds Tramps]] sociālajā tīklā ''[[Twitter]]'' dalījās ar dažādām sazvērestības teorijām par Epstīna nāvi, saistot to ar bijušo ASV prezidentu [[Bils Klintons|Bilu Klintonu]] un viņa sievu bijušo valsts sekretāri [[Hilarija Klintone|Hilariju]]. 2025. ɡada jūlijā Tramps paziņoja, ka [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurorei]] būtu jāatklāj visas tās ziņas, kuras viņa uzskata par ticamām saistībā ar Epstīna lietu. [[ASV Pārstāvju palāta]]s Uzraudzības komiteja izsauca noklaušināšanai Bilu un Hilariju Klintonus. Tramps aicināja savus atbalstītājus atmest prasības publiskot visus Epstīna lietas materiālus, taču [[ASV Demokrātiskā partija|demokrāti]] [[ASV Kongress|kongresā]] ar daļēju [[ASV Republikāniskā partija|republikāņu]] atbalstu centās panākt balsojumu par dokumentu publicēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2025-klintoni-izsaukti-uz-noklausinasanu-kongresa-epstina-lieta.a609361/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Klintoni izsaukti uz noklaušināšanu Kongresā Epstīna lietā] lsm.lv 2025. ɡada 5. augustā&lt;/ref&gt; Tramps atzina, ka savulaik viņam bijušas draudzīgas attiecības ar Epstīnu, bet viņu sakari pārtrūkuši jau 2000. gadu sākumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2025-asv-demokrati-publice-trampa-apsveikumu-pedofilam-epstinam-tramps-noliedz-ta-istumu.a613601/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ASV demokrāti publicē Trampa apsveikumu pedofilam Epstīnam; Tramps noliedz tā īstumu] lsm.lv 2025. ɡada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
Septembrī ASV Pārstāvju palātas Uzraudzības un valdības reformu komitejas demokrātu partijas locekļi publiskoja Epstīnam dāvināto apsveikuma albumu, vēlāk arī e-pastus, kas izraisīja Lielbritānijas vēstnieka ASV Pītera Mandelsona atlaišanu no amata,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.09.2025-par-saistibu-ar-pedofilu-epstinu-atlaists-lielbritanijas-vestnieks-asv.a614002/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Par saistību ar pedofilu Epstīnu atlaists Lielbritānijas vēstnieks ASV] lsm.lv 2025. ɡada 11. septembrī&lt;/ref&gt; oktobrī karalis [[Čārlzs III]] atņēma savam jaunākajam brālim [[Endrū Mountbatens-Vindzors|Endrū]] visus karaliskos titulus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2026-jaunie-epstina-lietas-dokumenti-palielina-spiedienu-uz-bijuso-britu-princi.a632553/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Jaunie Epstīna lietas dokumenti palielina spiedienu uz bijušo britu princi] lsm.lv 2026. ɡada 31. janvārī&lt;/ref&gt;

Kongresa demokrāti novembrī publicēja vairākus Epstīna e–pastus, bet nedaudz vēlāk republikāņi atbildēja ar vairāk nekā 20 000 lappušu dokumentu publicēšanu no Epstīna lietas. Tramps apgalvoja, ka demokrāti izmanto Epstīna lietu, lai novērstu sabiedrības uzmanību no pašu neveiksmīgās politikas. No publicētajiem dokumentiem izrietēja, ka Epstīns mēģinājis uzņemt sakarus ar Krievijas vēstnieku ASV, lai piegādātu informāciju par Trampu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.11.2025-bedigi-slavenais-pedofils-epstins-piedavajis-krievijai-informaciju-par-trampu.a622389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Bēdīgi slavenais pedofils Epstīns piedāvājis Krievijai informāciju par Trampu] lsm.lv 2025. ɡada 13. novembrī&lt;/ref&gt; ASV Kongress 18. novembrī apstiprināja likumprojektu, kas uzdeva [[ASV Tieslietu departaments|Tieslietu ministrija]]i publicēt Epstīna failus, to atbalstīja 427 deputāti, tikai viens balsoja &quot;pret&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-asv-kongress-ar-likumu-uzdod-publicet-izmeklesanas-materialus-par-pedofilu-epstinu.a622895/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ASV Kongress ar likumu uzdod publicēt izmeklēšanas materiālus par pedofilu Epstīnu] lsm.lv 2025. ɡada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada 30. janvārī [[ASV Tieslietu departaments|ASV Tieslietu ministrija]] publicēja vairāk nekā trīs miljonus dokumentu no t.s. &quot;Epstīna failiem&quot;. Latvijas nosaukums dokumentos bija minēts vairāk nekā 500 reižu, Rīgas — vairāk nekā 800.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.02.2026-epstina-failos-figure-vairakas-latviesu-modeles-pieminets-ari-basketbolists-porzingis.a632611/ Epstīna failos figurē vairākas latviešu modeles; pieminēts arī basketbolists Porziņģis] lsm.lv 2026. ɡada 1. februārī&lt;/ref&gt; [[Igaunija]]s vārds bija minēts vairāk nekā 200 reižu, turpretī [[Lietuva]]s vārds vairāk nekā 1200 reižu, bet [[Viļņa]]s vārds – vairāk nekā tūkstoti reižu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.02.2026-epstina-lieta-atbalsojas-ari-lietuva-un-igaunija.a632761/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Epstīna lieta atbalsojas arī Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 2026. ɡada 2. februārī&lt;/ref&gt; 
Dokumentos vairāk nekā 1000 reižu bija minēts [[Vladimirs Putins]], [[Krievija]] minēta vairāk nekā 5800 reižu, bet [[Maskava]] — vairāk nekā 9000 reižu. [[Garijs Kasparovs]] pauda uzskatu, ka Epstīns bija nodevis krieviem kompromitējošu informāciju par Donaldu Trampu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.02.2026-pedofila-epstina-failos-izskan-ari-putina-vards-dokumenti-liecina-par-ciesam-saitem-ar-krieviju.a632686/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Pedofila Epstīna failos izskan arī Putina vārds: dokumenti liecina par ciešām saitēm ar Krieviju] lsm.lv 2026. ɡada 2. februārī&lt;/ref&gt;
No amata atkāpās [[Slovākija]]s premjera [[Roberts Fico|Roberta Fico]] padomnieks nacionālās drošības jautājumos Miroslavs Laičaks. [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]] atzina, ka viņas plašā saziņa ar Epstīnu no 2011. līdz 2014. gadam bijusi kļūda. [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Edgars Rinkēvičs]] norādīja, ka Latvijas tiesībsargiem būtu jāizpēta Epstīna failu informācija, kur Latvija figurē kā viena no iespējamām nepilngadīgu meiteņu vervēšanas vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.02.2026-jaunie-epstina-lietas-dokumenti-pasaule-rada-ari-politiskas-sekas.a632622/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Jaunie Epstīna lietas dokumenti pasaulē rada arī politiskas sekas] lsm.lv 2026. ɡada 2. februārī&lt;/ref&gt; Polijas premjerministrs [[Donalds Tusks]] paziņoja, ka Polija izmeklēs Epstīna iespējamās saites ar Krievijas izlūkdienestiem un to ietekmi uz Poliju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2026-polija-izmekles-dzimumnoziedznieka-epstina-saites-ar-krievijas-izlukdienestiem.a632998/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Polija izmeklēs dzimumnoziedznieka Epstīna saites ar Krievijas izlūkdienestiem] lsm.lv 2026. ɡada 4. februārī &lt;/ref&gt;
[[Latvijas Valsts policija]] un [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] aicināja iespējamos cietušos vērsties tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumiem, jo, neskatoties uz to, ka vairākums dokumentu ir datējami ar 2007. gadu, noziegumiem, kas ir saistīti ar nepilngadīgo seksuālu izmantošanu vai cilvēktirdzniecību, noilgums iestājas tikai 20 vai pat 30 gadus pēc tam, kad upuris sasniedzis pilngadības vecumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2026-epstina-failos-figurejosa-agentura-natalie-noraida-parmetumus-policija-aicina-iespejamos-cietusos-zinot.a632940/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Epstīna failos figurējošā aģentūra «Natalie» noraida pārmetumus; policija aicina iespējamos cietušos ziņot] lsm.lv 2026. ɡada 3. februārī &lt;/ref&gt; 4. februārī Latvijas Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde saistībā ar Epstīna lietas materiāliem sāka kriminālprocesu par cilvēktirdzniecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.02.2026-latvijas-policija-sakusi-kriminalprocesu-par-epstina-lietas-materialiem.a633217/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Latvijas policija sākusi kriminālprocesu par Epstīna lietas materiāliem] lsm.lv 2026. ɡada 5. februārī&lt;/ref&gt; 

[[Bils Klintons]] piekrita sniegt liecības [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] uzsāktajā izmeklēšanā, bet noliedza, ka jebkad būtu apmeklējis [[Mazā Seintdžeimsa|Epstīna privāto salu]], kur notikušas noziedzīgās darbības, lai gan bija ticies ar Epstīnu viņa dzīvoklī [[Ņujorka|Ņujorkā]], bet pārtraucis attiecības ar viņu pēc pirmās kriminālapsūdzības kārtas. Savukārt Donalds Tramps, kura vārds Epstīna failos bija pieminēts vairāk nekā 1000 reižu, bija lidojis ar Epstīna privāto lidmašīnu un vairākkārt viesojies viņa īpašumos. [[Bils Geitss]] savu saistību ar Epstīna tumšajām izklaidēm noliedza.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.02.2026-bils-un-hilarija-klintoni-liecinas-izmeklesana-epstina-lieta.a632809/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Bils un Hilarija Klintoni liecinās izmeklēšanā Epstīna lietā] lsm.lv 2026. ɡada 3. februārī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2019. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV noziedznieki]]</text>
      <sha1>jvlljaacozb29t8cxsdclm2r3o8uiko</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518384</id>
      <parentid>4518383</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T07:04:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-48290-98</username>
        <id>149939</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4518384</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19003" sha1="g1oqn38c8506jkr7ipcfe3v10raerng" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Džefrijs Epstīns
 |    vārds_orig = ''Jeffrey Epstein''
 |        attēls = Epstein_2013_mugshot.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = Džefrijs Epstīns 2013. ɡadā
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1953
 |    dz_mēnesis = 1
 |      dz_diena = 20
 |      dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 2019
 |     m_mēnesis = 8
 |       m_diena = 10
 |       m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = ASV
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Džefrijs Edvards Epstīns'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Džefrijs Epstīns; Gilēna Maksvela ― Latviešu valodas aģentūras (LVA) personvārdu atveides lēmums|url=https://x.com/EsEsmuTuEsmuEs/status/2020193455885164648/photo/1 |website=[[x.com]] |accessdate={{dat|2026|2|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; ({{val|en|Jeffrey Edward Epstein}}, {{izrunā|ˈɛpstiːn}}; dzimis {{dat|1953|1|20}}, miris {{dat|2019|8|10}}) bija [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un dzimumnoziedznieks.&lt;ref name=&quot;guardian_2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/2015/jan/02/jeffrey-epstein-rise-and-fall-of-teacher-turned-tycoon|title=Jeffrey Epstein: The rise and fall of teacher turned tycoon|work=[[The Guardian]]|access-date=November 7, 2016|date=January 4, 2015|last=Lewis|first=Paul}}{{en ikona}}&lt;/ref&gt; 

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1953. gadā [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Strādāja par skolotāju [[Daltonas skolā]], neraugoties uz koledžas grāda trūkumu. Pēc darba zaudēšanas Daltonas skolā vāja snieguma dēļ viņš pārgāja uz banku un finanšu sektoru, kur no 1976. līdz 1981. gadam dažādos amatos strādāja investīciju bankā ''Bear Stearns'', bet pēc atlaišanas izveidoja pats savu uzņēmumu. 

1990. gadu sākumā Epstīns iepazinās ar britu preses magnāta [[Roberts Maksvels|Roberta Maksvela]] meitu [[Gilēna Maksvela|Gilēnu Maksvelu]], abi apgrozījās ietekmīgās aprindās un ieguva tādus draugus kā [[Bils Klintons]], [[Donalds Tramps]] un britu [[princis Endrū]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pedofila-epstina-partnere-maksvela-atzita-par-vainigu-upuru-sagadasana.a436779/ ASV pedofila Epstīna partnere Maksvela atzīta par vainīgu upuru sagādāšanā] lsm.lv 2021. ɡada 30. decembrī&lt;/ref&gt;
Epstīns un Maksvela izveidoja elitāru sociālo loku un sagādāja saviem klientiem pusaudzes seksuālai izmantošanai.&lt;ref name=&quot;A Rapist's Camouflage: Child Prosti&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Goddard|first=Chris|last2=Bortoli|first2=Lillian De|last3=Saunders|first3=Bernadette J.|last4=Tucci|first4=Joe|date=2005|title=The rapist's camouflage: 'child prostitution'|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/car.894|journal=Child Abuse Review|language=en|volume=14|issue=4|pages=275–291|doi=10.1002/car.894|issn=0952-9136}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;
1998. gadā Epstīns [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu salās]] ieɡādājās [[Mazā Seintdžeimsa|Mazo Seintdžeimsas salu]], kuru apmeklēja Holivudas slavenības, ietekmīgi uzņēmēji un amatpersonas, šādas darbības notika arī viņa īpašumos [[Manhetena|Manhetenā]] un [[Palmbīča|Palmbīčā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2025-asv-prezidents-tramps-aicina-generalprokurori-publiskot-visas-ticamas-zinas-par-epstina-lietu.a607050/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ASV prezidents Tramps aicina ģenerālprokurori publiskot «visas ticamās ziņas» par Epstīna lietu] lsm.lv 2025. ɡada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;

2005. gadā policija Palmbīčā sāka izmeklēt Epstīna nodarbošanos, kad kādas jaunietes vecāki policijai ziņoja, ka viņš seksuāli izmantojis viņu 14 gadus veco meitu. Federālās amatpersonas pavisam bija identificējušas 36 līdzīgus upurus, no kuriem daži bija 14 gadus veci, kurus iespējams, Epstīns bija seksuāli izmantojis.&lt;ref name=&quot;Herald timeline&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.miamiherald.com/news/local/article221404845.html|title=Jeffrey Epstein abused teen girls for years, police say. A timeline of his case|work=Miami Herald|access-date=August 12, 2019|date=November 28, 2018|last=Brown|first=Julie K.|authorlink=Julie K. Brown}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Epstīns atzina savu vainu un 2008. gadā Floridas štata tiesa viņu notiesāja par bērna pavedināšanu [[prostitūcija]]i.&lt;ref name=&quot;A Rapist's Camouflage: Child Prosti&quot;/&gt; Viņu notiesāja vienīɡi par šo noziegumu pretrunīgi vērtētās vienošanās ietvaros. Viņš pavadīja gandrīz 13 mēnešus apcietinājumā, bet ar atļauju pamest cietumu dienas laikā darba iemeslu dēļ.&lt;ref name=&quot;deal&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.miamiherald.com/news/local/article220097825.html|title=How a future Trump Cabinet member gave a serial sex abuser the deal of a lifetime|work=Miami Herald|access-date=November 28, 2018|date=November 28, 2018|last=Brown|first=Julie K.|authorlink=Julie K. Brown}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/americas/who-is-jeffrey-epstein-a-study-of-the-man-linked-to-worlds-of-celebrity-politics--and-royalty-9954397.html|title=Jeffrey Epstein: the billionaire paedophile with links to Bill Clinton, Kevin Spacey, Robert Maxwell – and Prince Andrew|work=The Independent|access-date=November 7, 2016|date=January 2, 2015|last=Buncombe|first=Andrew|location=London, England}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;

Epstīnu atkārtoti arestēja 2019. gada 6. jūlijā, pamatojoties uz federālajām apsūdzībām par nepilngadīgo seksuālo tirdzniecību Floridā un Ņujorkā.&lt;ref name=&quot;Shallwani&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thedailybeast.com/jeffrey-epstein-arrested-for-sex-trafficking-of-minors-source|title=Jeffrey Epstein Arrested for Sex Trafficking of Minors|work=The Daily Beast|access-date=July 7, 2019|date=July 6, 2019|last=Shallwani|first=Pervaiz}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Chaitin-2019&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonexaminer.com/news/jeffrey-epstein-arrested-for-sex-trafficking-of-minors-in-florida-and-new-york-report|title=Jeffrey Epstein arrested for sex trafficking of minors in Florida and New York|work=Washington Examiner|access-date=July 7, 2019|date=July 7, 2019|last=Chaitin|first=Daniel}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Viņš nomira savā cietuma kamerā 2019. gada 10. augustā.&lt;ref name=&quot;WashingtonPost_20190810&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national-security/jeffrey-epstein-kills-himself-in-jail-according-to-media-reports/2019/08/10/a3d48862-bb73-11e9-b3b4-2bb69e8c4e39_story.html|title=Jeffrey Epstein dead after apparent suicide in New York jail|work=The Washington Post|access-date=August 10, 2019|date=August 10, 2019|last=Zapotosky|first=Matt}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Medicīnas ekspertīze konstatēja, ka viņa nāves iemesls bija [[pašnāvība]] pakaroties.&lt;ref name=&quot;Medical examiner rules suicide by hanging&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/a947e0d85d31496eb5bd9ff4994c9718|title=Medical examiner rules Epstein death a suicide by hanging|last=Sisak|first=Michael R.|last2=Balsamo|first2=Michael|website=AP NEWS|access-date=August 17, 2019|date=August 17, 2019|last3=Neumeister|first3=Larry}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Epstīna [[advokāts|advokāti]] ir apstrīdējuši spriedumu, un sabiedrībā ir bijušas ievērojamas šaubas par viņa nāves patieso cēloni, kā rezultātā radušās daudzas [[sazvērestības teorija]]s.&lt;ref name=&quot;Stockler-2019&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsweek.com/epstein-death-murder-suicide-victims-hearing-1456397|title=Epstein Lawyers say evidence 'far more consistent' with murder than suicide|work=Newsweek|access-date=August 27, 2019|date=August 27, 2019|last=Stockler|first=Asher}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Hosenball-2019&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-people-jeffrey-epstein-cameras-idUSKCN1VI2LC|title=FBI studies two broken cameras outside cell where Epstein died: source|work=Reuters|access-date=August 29, 2019|date=August 28, 2019|last=Hosenball|first=Mark|location=London}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Tā kā Epstīna nāve izslēdza iespēju pret viņu izvirzīt kriminālapsūdzības, tiesnesis 2019. gada 29. augustā noraidīja visas kriminālapsūdzības.&lt;ref name=&quot;epsteinclosed&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/9032d5b4c8bb4175958da4e545f60543|title=Judge ends case against Epstein, with a nod to the accusers|last=Neumeister|first=Larry|website=[[Associated Press]]|access-date=August 30, 2019|date=August 29, 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;epsteinreutersdismiss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-people-jeffrey-epstein-idUSKCN1VJ28B|title=Case against Jeffrey Epstein dismissed following his death|last=Pierson|first=Brendan|website=[[Reuters]]|access-date=August 31, 2019|date=August 30, 2019}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt;
2021. gadā viņa partneri Gilēnu Maksvelu notiesāja par seksuālo tirdzniecību un sazvērestību par palīdzēšanu Epstīnam sagādāt meitenes.&lt;ref name=&quot;BBCMaxwellConviction&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-59824150|title=Ghislaine Maxwell guilty of helping Jeffrey Epstein abuse girls|work=BBC News|access-date=December 30, 2021|date=December 30, 2021|language=en-GB}}{{En ikona}}&lt;/ref&gt; Maksvelai izvirzītās apsūdzības attiecās uz notikumiem no 1994. līdz 2004. gadam.

== &quot;Epstīna faili&quot; ==
2019. gadā [[Donalds Tramps]] sociālajā tīklā ''[[Twitter]]'' dalījās ar dažādām sazvērestības teorijām par Epstīna nāvi, saistot to ar bijušo ASV prezidentu [[Bils Klintons|Bilu Klintonu]] un viņa sievu bijušo valsts sekretāri [[Hilarija Klintone|Hilariju]]. 2025. ɡada jūlijā Tramps paziņoja, ka [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurorei]] būtu jāatklāj visas tās ziņas, kuras viņa uzskata par ticamām saistībā ar Epstīna lietu. [[ASV Pārstāvju palāta]]s Uzraudzības komiteja izsauca noklaušināšanai Bilu un Hilariju Klintonus. Tramps aicināja savus atbalstītājus atmest prasības publiskot visus Epstīna lietas materiālus, taču [[ASV Demokrātiskā partija|demokrāti]] [[ASV Kongress|kongresā]] ar daļēju [[ASV Republikāniskā partija|republikāņu]] atbalstu centās panākt balsojumu par dokumentu publicēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2025-klintoni-izsaukti-uz-noklausinasanu-kongresa-epstina-lieta.a609361/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Klintoni izsaukti uz noklaušināšanu Kongresā Epstīna lietā] lsm.lv 2025. ɡada 5. augustā&lt;/ref&gt; Tramps atzina, ka savulaik viņam bijušas draudzīgas attiecības ar Epstīnu, bet viņu sakari pārtrūkuši jau 2000. gadu sākumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2025-asv-demokrati-publice-trampa-apsveikumu-pedofilam-epstinam-tramps-noliedz-ta-istumu.a613601/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ASV demokrāti publicē Trampa apsveikumu pedofilam Epstīnam; Tramps noliedz tā īstumu] lsm.lv 2025. ɡada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
Septembrī ASV Pārstāvju palātas Uzraudzības un valdības reformu komitejas demokrātu partijas locekļi publiskoja Epstīnam dāvināto apsveikuma albumu, vēlāk arī e-pastus, kas izraisīja Lielbritānijas vēstnieka ASV Pītera Mandelsona atlaišanu no amata,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.09.2025-par-saistibu-ar-pedofilu-epstinu-atlaists-lielbritanijas-vestnieks-asv.a614002/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Par saistību ar pedofilu Epstīnu atlaists Lielbritānijas vēstnieks ASV] lsm.lv 2025. ɡada 11. septembrī&lt;/ref&gt; oktobrī karalis [[Čārlzs III]] atņēma savam jaunākajam brālim [[Endrū Mountbatens-Vindzors|Endrū]] visus karaliskos titulus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2026-jaunie-epstina-lietas-dokumenti-palielina-spiedienu-uz-bijuso-britu-princi.a632553/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Jaunie Epstīna lietas dokumenti palielina spiedienu uz bijušo britu princi] lsm.lv 2026. ɡada 31. janvārī&lt;/ref&gt;

Kongresa demokrāti novembrī publicēja vairākus Epstīna e–pastus, bet nedaudz vēlāk republikāņi atbildēja ar vairāk nekā 20 000 lappušu dokumentu publicēšanu no Epstīna lietas. Tramps apgalvoja, ka demokrāti izmanto Epstīna lietu, lai novērstu sabiedrības uzmanību no pašu neveiksmīgās politikas. No publicētajiem dokumentiem izrietēja, ka Epstīns mēģinājis uzņemt sakarus ar Krievijas vēstnieku ASV, lai piegādātu informāciju par Trampu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.11.2025-bedigi-slavenais-pedofils-epstins-piedavajis-krievijai-informaciju-par-trampu.a622389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Bēdīgi slavenais pedofils Epstīns piedāvājis Krievijai informāciju par Trampu] lsm.lv 2025. ɡada 13. novembrī&lt;/ref&gt; ASV Kongress 18. novembrī apstiprināja likumprojektu, kas uzdeva [[ASV Tieslietu departaments|Tieslietu ministrija]]i publicēt Epstīna failus, to atbalstīja 427 deputāti, tikai viens balsoja &quot;pret&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-asv-kongress-ar-likumu-uzdod-publicet-izmeklesanas-materialus-par-pedofilu-epstinu.a622895/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme ASV Kongress ar likumu uzdod publicēt izmeklēšanas materiālus par pedofilu Epstīnu] lsm.lv 2025. ɡada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada 30. janvārī [[ASV Tieslietu departaments|ASV Tieslietu ministrija]] publicēja vairāk nekā trīs miljonus dokumentu no t.s. &quot;Epstīna failiem&quot;. Latvijas nosaukums dokumentos bija minēts vairāk nekā 500 reižu, Rīgas — vairāk nekā 800.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.02.2026-epstina-failos-figure-vairakas-latviesu-modeles-pieminets-ari-basketbolists-porzingis.a632611/ Epstīna failos figurē vairākas latviešu modeles; pieminēts arī basketbolists Porziņģis] lsm.lv 2026. ɡada 1. februārī&lt;/ref&gt; [[Igaunija]]s vārds bija minēts vairāk nekā 200 reižu, turpretī [[Lietuva]]s vārds vairāk nekā 1200 reižu, bet [[Viļņa]]s vārds – vairāk nekā tūkstoti reižu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.02.2026-epstina-lieta-atbalsojas-ari-lietuva-un-igaunija.a632761/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Epstīna lieta atbalsojas arī Lietuvā un Igaunijā] lsm.lv 2026. ɡada 2. februārī&lt;/ref&gt; 
Dokumentos vairāk nekā 1000 reižu bija minēts [[Vladimirs Putins]], [[Krievija]] minēta vairāk nekā 5800 reižu, bet [[Maskava]] — vairāk nekā 9000 reižu. [[Garijs Kasparovs]] pauda uzskatu, ka Epstīns bija nodevis krieviem kompromitējošu informāciju par Donaldu Trampu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.02.2026-pedofila-epstina-failos-izskan-ari-putina-vards-dokumenti-liecina-par-ciesam-saitem-ar-krieviju.a632686/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Pedofila Epstīna failos izskan arī Putina vārds: dokumenti liecina par ciešām saitēm ar Krieviju] lsm.lv 2026. ɡada 2. februārī&lt;/ref&gt;
No amata atkāpās [[Slovākija]]s premjera [[Roberts Fico|Roberta Fico]] padomnieks nacionālās drošības jautājumos Miroslavs Laičaks. [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]] atzina, ka viņas plašā saziņa ar Epstīnu no 2011. līdz 2014. gadam bijusi kļūda. [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Edgars Rinkēvičs]] norādīja, ka Latvijas tiesībsargiem būtu jāizpēta Epstīna failu informācija, kur Latvija figurē kā viena no iespējamām nepilngadīgu meiteņu vervēšanas vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.02.2026-jaunie-epstina-lietas-dokumenti-pasaule-rada-ari-politiskas-sekas.a632622/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Jaunie Epstīna lietas dokumenti pasaulē rada arī politiskas sekas] lsm.lv 2026. ɡada 2. februārī&lt;/ref&gt; Polijas premjerministrs [[Donalds Tusks]] paziņoja, ka Polija izmeklēs Epstīna iespējamās saites ar Krievijas izlūkdienestiem un to ietekmi uz Poliju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2026-polija-izmekles-dzimumnoziedznieka-epstina-saites-ar-krievijas-izlukdienestiem.a632998/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Polija izmeklēs dzimumnoziedznieka Epstīna saites ar Krievijas izlūkdienestiem] lsm.lv 2026. ɡada 4. februārī &lt;/ref&gt;
[[Latvijas Valsts policija]] un [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] aicināja iespējamos cietušos vērsties tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumiem, jo, neskatoties uz to, ka vairākums dokumentu ir datējami ar 2007. gadu, noziegumiem, kas ir saistīti ar nepilngadīgo seksuālu izmantošanu vai cilvēktirdzniecību, noilgums iestājas tikai 20 vai pat 30 gadus pēc tam, kad upuris sasniedzis pilngadības vecumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2026-epstina-failos-figurejosa-agentura-natalie-noraida-parmetumus-policija-aicina-iespejamos-cietusos-zinot.a632940/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Epstīna failos figurējošā aģentūra «Natalie» noraida pārmetumus; policija aicina iespējamos cietušos ziņot] lsm.lv 2026. ɡada 3. februārī &lt;/ref&gt; 4. februārī Latvijas Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde saistībā ar Epstīna lietas materiāliem sāka kriminālprocesu par cilvēktirdzniecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.02.2026-latvijas-policija-sakusi-kriminalprocesu-par-epstina-lietas-materialiem.a633217/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Latvijas policija sākusi kriminālprocesu par Epstīna lietas materiāliem] lsm.lv 2026. ɡada 5. februārī&lt;/ref&gt; 

[[Bils Klintons]] piekrita sniegt liecības [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] uzsāktajā izmeklēšanā, bet noliedza, ka jebkad būtu apmeklējis [[Mazā Seintdžeimsa|Epstīna privāto salu]], kur notikušas noziedzīgās darbības, lai gan bija ticies ar Epstīnu viņa dzīvoklī [[Ņujorka|Ņujorkā]], bet pārtraucis attiecības ar viņu pēc pirmās kriminālapsūdzības kārtas. Savukārt Donalds Tramps, kura vārds Epstīna failos bija pieminēts vairāk nekā 1000 reižu, bija lidojis ar Epstīna privāto lidmašīnu un vairākkārt viesojies viņa īpašumos. [[Bils Geitss]] savu saistību ar Epstīna tumšajām izklaidēm noliedza.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.02.2026-bils-un-hilarija-klintoni-liecinas-izmeklesana-epstina-lieta.a632809/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Bils un Hilarija Klintoni liecinās izmeklēšanā Epstīna lietā] lsm.lv 2026. ɡada 3. februārī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2019. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV noziedznieki]]</text>
      <sha1>g1oqn38c8506jkr7ipcfe3v10raerng</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Indras lidlauks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>565272</id>
    <revision>
      <id>4518326</id>
      <parentid>4019224</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T05:34:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518326</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2753" sha1="p3ojw54j0txup266qy4v0lzwbxfeggg" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| box-width                  = 250px
| nosaukums                  = Indras lidlauks
| nosaukums_originalvaloda   = 
| nosaukums_originalvaloda-a =
| nosaukums_originalvaloda-r =
| attels                     =
| attela-platums             = 
| paraksts                   = 
| paraksts2                  =
| IATA                       = 
| ICAO                       =
|lat_deg=55|lat_min=52|lat_sec=14.0|lat_dir=N
|lon_deg=27|lon_min=30|lon_sec=34.5|lon_dir=E
| karte                      = Latvia
| kartes_paraksts            = Lidlauka atrašanās vieta Latvijā
| paraksta_novietojums       = top
| lidostas_tips              = Civilā
| ipasnieks-operators        = 
| ipasnieks                  = 
| atrasanas_vieta            = [[Indras pagasts]], [[Krāslavas novads]]
| elevation-f                = 522
| elevation-m                = 159
| metric-rwy                 = y
| r1-number                  = 13/31
| r1-length-f                = 
| r1-length-m                = 400
| r1-surface                 = asfalts
| pasazieru_skaits           = 
| lidojumu_skaits            = 
| majas_lapa                 = 
}}

'''Indras lidlauks''' ir pamests [[lidlauks]], kas atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Indras pagasts|Indras pagastā]] pie autoceļa [[V628]]; lidlauks atrodas 7,3 kilometru attālumā no [[Latvijas—Baltkrievijas robeža|Baltkrievijas robežas]]. Tas ir sliktā stāvoklī un netiek izmantots aviācijai.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=26061|title=raksts par lidlauka stāvokli un attēls|access-date={{dat|2024|02|28||bez}}|archive-date={{dat|2024|02|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240228200353/https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=26061}}&lt;/ref&gt;

Lidlauka [[skrejceļš]] ir 400 metru garš un 20 metru plats, ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu; to agrāk izmantoja lauksaimniecības aviācijai. Mūsdienās tā stāvoklis ir slikts, jo skrejceļš un [[perons]] tiek izmantoti kokmateriālu pārkraušanai un uzglabāšanai. Šobrīd tas nav izmantojams aviācijai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimapia.org/34030379/lv/Lidlauks|title=Lidlauks wikimapia kartē}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://forgottenairfields.com/airfield-indra-717.html|title=Forgotten Airfields}}&lt;/ref&gt;

Lidlauks, iespējams, pieejams tikai ar atbilstošu atļauju vai vispār slēgts aviācijas pārvadājumiem, ņemot vērā tā tuvumu [[Baltkrievija]]i un ar to saistītos drošības apsvērumus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://forgottenairfields.com/airfield-indra-717.html Lidlauka lapa forgottenairfields.com]

{{Latvijas lidostas}}</text>
      <sha1>p3ojw54j0txup266qy4v0lzwbxfeggg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elejas lidlauks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>566970</id>
    <revision>
      <id>4517989</id>
      <parentid>4036803</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:41:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4517989</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2589" sha1="1h5e1qal9c9ns6gyfjpuyzbgr7imk0n" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| box-width                  = 250px
| nosaukums                  = Elejas lidlauks
| nosaukums_originalvaloda   = 
| nosaukums_originalvaloda-a =
| nosaukums_originalvaloda-r =
| attels                     =
| attela-platums             = 
| paraksts                   = 
| paraksts2                  =
| IATA                       = 
| ICAO                       =
|lat_deg=56|lat_min=28|lat_sec=29.6|lat_dir=N
|lon_deg=23|lon_min=41|lon_sec=52.8|lon_dir=E
| karte                      = Latvia
| kartes_paraksts            = Lidlauka atrašanās vieta Latvijā
| paraksta_novietojums       = top
| lidostas_tips              = Civilā (iznīcināta)
| ipasnieks-operators        = 
| ipasnieks                  = 
| atrasanas_vieta            = [[Elejas pagasts]], [[Jelgavas novads]]
| elevation-f                = 79
| elevation-m                = 24
| metric-rwy                 = y
| r1-number                  = 01/19
| r1-length-f                = 
| r1-length-m                = 400
| r1-surface                 = asfalts (iznīcināts, vairs nav seguma)
| pasazieru_skaits           = 
| lidojumu_skaits            = 
| majas_lapa                 = 
}}
'''Elejas lidlauks''' ir iznīcināts un pamests [[lidlauks]], kas atrodas [[Elejas pagasts|Elejas pagastā]], [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]] pie autoceļa [[A8]]. Lidlauks tika uzbūvēts [[PSRS]] laikos ar 400 metru garu un 20 metru platu [[asfaltbetons|asfalta]] segumu un tika izmantots kā lauksaimniecības lidlauks,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=25804|title=(lidostas) - -|website=www.aviofoto.lv|access-date=2024-03-21|archive-date=2024-03-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20240321173518/https://www.aviofoto.lv/?c=bilde&amp;id=25804}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimapia.org/29656538/lv/Elejas-lidlauks|title=Elejas lidlauks {{!}} lidosta|website=wikimapia.org|access-date=2024-03-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://forgottenairfields.com/airfield-eleja-699.html|title=Forgotten airfields europe|website=forgottenairfields.com|access-date=2024-03-21}}&lt;/ref&gt;

2000. gadā lidlauku sāka demontēt. 2012. gada februārī &quot;Latvijas Aviācija&quot; mainīja lidlauka stāvokli uz &quot;pilnībā nepieejams lidojumam demontētā skrejceļa dēļ&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; [[Skrejceļš]] pašreiz ir iznīcināts, bet [[perons]] ir aizaudzis, tiek izmantots [[smilts]] kaudzes pārkraušanai un uzglabāšanai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas lidostas}}

[[Kategorija:Elejas pagasts]]</text>
      <sha1>1h5e1qal9c9ns6gyfjpuyzbgr7imk0n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunfrancija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570783</id>
    <revision>
      <id>4518262</id>
      <parentid>4306219</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T21:13:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xocolatl</username>
        <id>14937</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Medievale08.jpg]] → [[File:Fêtes de la Nouvelle-France, 2006.jpg]] [[c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name) · More explicit name for the content of the photo</comment>
      <origin>4518262</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9060" sha1="p9ymn8vdeu3x1mugb62govtzwmobqzk" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = ''Nouvelle-France''
|nosaukums_latv_val  = Jaunfrancija
|sugasvārds          = Jaunfrancija
|
|kontinents          = Amerika
|reģions             = Ziemeļamerika
|valsts              = 
|laikmets            = [[Jaunie laiki]]&lt;br /&gt;[[Septiņgadu karš Ziemeļamerikā]]
|statuss             = [[Francijas Karaliste|Francijas]] [[vicekaraliste]]&lt;br /&gt;(1535—1760)&lt;br /&gt;[[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānija]]s okupēta vicekaraliste (1760—1763)
|statusa_teksts      =
|impērija            = 
|valdības_veids      = Monarhija
|
|&lt;!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -&gt;
|&lt;!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās 
     parādīšanos raksta. Nelietot tikai &quot;likvidēšana&quot; vai &quot;deklarēšana&quot; -&gt;
|
|gads_sākums         = 1534
|gads_beigas         = 1763
|
|year_exile_start    = &lt;!--- Year of start of exile (if dealing with exiled 
                             government - status=&quot;Exile&quot;) ---&gt;
|year_exile_end      = &lt;!--- Year of end of exile (leave blank if still in 
                             exile)---&gt;
|
|event_start         = Franču kolonistu ierašanās
|date_start          = {{dat|1534|7|24||bez}}
|event_end           = Britu karaliskā proklamācija
|date_end            = {{dat|1763|10|7||bez}}
|
|event1              = Parīzes miera līgums (1763)
|date_event1         = {{dat|1763|2|10||bez}}
|event2              = 
|date_event2         = 
|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = &lt;!--- Optional: A crucial event that took place before 
                             before &quot;event_start&quot;---&gt;
|date_pre            = 
|event_post          = &lt;!--- Optional: A crucial event that took place before 
                             after &quot;event_end&quot;---&gt;
|date_post           = 
|
|&lt;!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to 
       s5 ---&gt;
|p1                  = 
|flag_p1             = 
|image_p1            = 
|p2                  = 
|flag_p2             = 
|p3                  = 
|flag_p3             = 
|p4                  = 
|flag_p4             = 
|p5                  = 
|flag_p5             = 
|s1                  = Britu Amerika
|flag_s1             = Red ensign of Great Britain (1707–1800, square canton).svg
|image_s1            = 
|s2                  = Senpjēra un Mikelona
|flag_s2             = Flag of Saint-Pierre and Miquelon.svg
|s3                  = Spāņu Luiziāna
|flag_s3             = Flag of Cross of Burgundy.svg
|s4                  = 
|flag_s4             = 
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = Royal_flag_of_France.svg

|flag                = Francijas karogs
|flag_type           = Karogs&lt;ref&gt;{{cite book|author= New York State Historical Association|title=Proceedings of the New York State Historical Association with the Quarterly Journal: 2nd-21st Annual Meeting with a List of New Members|url= https://books.google.com/books?id=Eog-AAAAYAAJ|year=1915|publisher= The Association|quote= It is most probable that the Bourbon Flag was used during the greater part of the occupancy of the French in the region extending southwest from the St. Lawrence to the Mississippi, known as New France... The French flag was probably blue at that time with three golden fleur-de-lis .... }}&lt;/ref&gt;
|
|image_coat          = Coat_of_Arms_of_France.svg
|symbol              = Francijas ģerbonis
|symbol_type         = Ģerbonis
|
|image_map           = New_France_(orthographic_projection).svg
|image_map_caption   = Jaunfrancijas teritorija pirms [[Utrehtas miera līgums|Utrehtas miera līguma]] 1712. gadā.
|
|galvaspilsēta       = [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeka]]
|galvaspilsēta_exile = &lt;!-- If status=&quot;Exile&quot; --&gt;
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = ''Montjoie Saint Denis!''
|national_anthem     = ''À la claire fontaine''
|kopīgas_valodas     = [[franču valoda|franču]]
|reliģija            = [[katoļticība]]
|nauda               = [[Tūras livra]]
|
|&lt;!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---&gt;
|leader1             = [[Fransuā I]] &lt;small&gt;(pirmais)&lt;/small&gt;
|leader2             = [[Luijs XV]] &lt;small&gt;(pēdējais)&lt;/small&gt;
|leader3             = 
|leader4             = 
|year_leader1        = 1534—1541
|year_leader2        = 1715—1763
|year_leader3        = 
|year_leader4        = 
|title_leader        = [[Francijas valdnieku uzskaitījums#Francijas Karaliste (987 — 1792)|Karalis]]
|representative1     = [[Žaks Kartjē]] &lt;small&gt;(pirmais)&lt;/small&gt;
|representative2     = [[Pjērs de Rigo]] &lt;small&gt;(pēdējais)&lt;/small&gt;
|representative3     = 
|representative4     = 
|year_representative1 = 1534—1541
|year_representative2 = 1755—1760
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = Vicekaralis
|deputy1             = &lt;!--- Name of prime minister ---&gt;
|deputy2             = 
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = &lt;!--- Years served ---&gt;
|year_deputy2        = 
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = &lt;!--- Default: &quot;Prime minister&quot; ---&gt;
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = 
|house1              = &lt;!--- Name of first chamber ---&gt;
|type_house1         = &lt;!--- Default: &quot;Upper house&quot;---&gt;
|house2              = &lt;!--- Name of second chamber ---&gt;
|type_house2         = &lt;!--- Default: &quot;Lower house&quot;---&gt;
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = 
|stat_platība1       = 
|stat_pop1           = 
|stat_year2          = 
|stat_platība2       = 
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = &lt;!--- Accepts wikilinks ---&gt;
|today = {{CAN}}&lt;br/&gt;{{USA}}&lt;br/&gt;{{SPM}}
}}
'''Jaunfrancija''' ({{val|fr|Nouvelle-France}}) bija apzīmējums [[Francijas Karaliste]]s kolonijām [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] (1534–1763), kuras [[Septiņgadu karš Ziemeļamerikā|Septiņgadu kara]] laikā iekaroja [[Lielbritānijas Karaliste]]. Ar 1763. gada Parīzes līgumu Francija atteicās no saviem Amerikas valdījumiem  par labu Lielbritānijai un Spānijai, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas. 
[[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] laikā 1800. gadā Francija no Spānijas atguva Luiziānas kolonijas rietumu daļu, kuru jau 1803. gadā tā pārdeva ASV.

== Teritorija ==
Jaunfrancijā dažādos laikos ietilpa šādas franču kolonijas mūsdienu [[Kanāda]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teritorijā:

* [[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanāda]] (''Canada'') —  [[Kvebeka]]s, [[Ontārio]] provinces un daļa no [[Lielie ezeri|Lielo ezeru]] piekrastes, ieskaitot [[Detroita]]s apkārtni,
* [[Akadija]] (''Acadie'') — [[Ņūbransvika]]s, [[Jaunskotija]]s provinces un [[Prinča Edvarda Sala (Kanāda)|Prinča Edvarda sala]].
* [[Ņūfaundlenda (Jaunfrancija)|Ņūfaundlenda]] (''Terre-Neuve'') — [[Ņūfaundlenda]]s sala,
* [[Luiziāna (Jaunfrancija)|Luiziāna]] (''Louisiane'') — [[Luiziāna]]s štats, [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Ārkanzasa]], [[Ziemeļdakota|Ziemeļ]]- un [[Dienviddakota]], [[Aiova]], [[Kanzasa]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[Montāna]], [[Nebraska]] un [[Oklahoma]] [[Misisipi (upe)|Misisipi upes]] baseinā.

== Kultūras un valodas mantojums ==
Kanādas provincē [[Kvebeka|Kvebekā]] joprojām dominē [[Kanādas franču valoda|franču valoda]] un kultūra, [[Monreāla]] ir viena no lielākajām franciski runājošajām pilsētām pasaulē. Franču kultūras un tiesību tradīcijas ir saglabājušās arī [[Luiziāna|Luiziānā]].

== Galerija ==
&lt;gallery&gt; 
Hôpital général de Québec.JPG|thumb|Slimnīca ''L'hôpital général de Québec'' Notrdamā de Anžā.|alt=L'hôpital général de Québec à Notre-Dame-des-Anges.
Champ de mars Montreal.JPG|thumb|Monreālas aizsardzības vaļnu drupas, ''Champ-de-Mars'' parkā.|alt=Vestiges des fortifications de Montréal, au Champ-de-Mars.
Fort Michilimackinac.jpg|thumb|Mišilimakino (''Michilimakinac'') forts.|alt=Le fort Michilimakinac.
Fêtes de la Nouvelle-France, 2006.jpg|thumb|Svētku pasākumi mūsdienās [[Vecā Kvebeka|Vecajā Kvebekā]].|alt=Les Fêtes de la Nouvelle-France près de la place Royale dans le Vieux-Québec.
NS Louisbourg2 tango7174.jpg|thumb|Luisbergas cietoksnis [[Keipbretona|Keipbretonā]].|alt=La forteresse de Louisbourg, à l'île du Cap-Breton, Nouvelle-Écosse.
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas vēsture]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās kolonijas]]
[[Kategorija:Koloniālisms]]
[[Kategorija:Kanāda]]</text>
      <sha1>p9ymn8vdeu3x1mugb62govtzwmobqzk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Florians Kaincs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>572018</id>
    <revision>
      <id>4518063</id>
      <parentid>4240026</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T14:20:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518063</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2392" sha1="gjzq7fpgp9rxlx6rankdjojqjhw3dae" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|10|24}}
| birth_place = 
| caps1 = 98
| caps2 = 65
| caps3 = 52
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Grāca}}
| currentclub = 
| goals1 = 15
| goals2 = 11
| goals3 = 5
| height = 176
| image = AUT vs. SUI 2015-11-17 (044).jpg
| caption = Florians Kaincs 2015. gadā
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrija U18
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrija U19
| nationalyears2 = 2010
| nationalyears1 = 2010
| nationalcaps1 = 2
| name = 
| playername = Florians Kaincs
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2010—2014
| years2 = 2014—2016
| years3 = 2016—2019
| nationalcaps3 = 17
| nationalcaps4 = 28
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 1
| nationalteam3 = {{flaga|Austrija}} Austrija U21
| nationalteam4 = {{fb|AUT}}
| nationalyears3 = 2011—2014
| nationalyears4 = 2015—2024
| years4 = 2019—2026
| caps4 = 189
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]]
| goals4 = 27
}}
'''Florians Kaincs''' ({{Val|de|Florian Kainz}}, dzimis {{Dat|1992|10|24}}) ir [[Austrieši|austriešu]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]].

Iepriekš pārstāvējis Austrijas komandas ''[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]'' un ''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'', kā arī Vācijas komandu ''[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]''.

[[Austrijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Kaincs, Florians}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Grācas &quot;Sturm&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vīnes &quot;Rapid&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Brēmenes &quot;Werder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]]
[[Kategorija:Štīrijā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>gjzq7fpgp9rxlx6rankdjojqjhw3dae</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sandi Lovričs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>573691</id>
    <revision>
      <id>4518076</id>
      <parentid>4407908</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T15:29:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518076</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3199" sha1="ak1p5k0ou9e4bwcy8u39v92gmpvaosd" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|28}}
| birth_place = 
| caps1 = 64
| caps2 = 31
| caps3 = 93
| clubnumber = 4
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[SK Sturm Graz|Sturm Graz]] II
| clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Lugano|Lugano]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Lienca}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| goals1 = 1
| goals2 = 4
| goals3 = 9
| height = 180
| image = Sandi Lovric.jpg
| caption = Sandi Lovričs 2021. gadā
| nationalcaps2 = 10
| nationalgoals1 = 6
| nationalgoals2 = 5
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrija U16
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrija U17
| nationalyears2 = 2014—2015
| nationalyears1 = 2013—2014
| nationalcaps1 = 10
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Sandi Lovričs
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2014—2019
| years2 = 2014—2017
| years3 = 2019—2022
| nationalcaps3 = 3
| nationalcaps4 = 13
| nationalcaps5 = 19
| nationalcaps6 = 46
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 3
| nationalgoals5 = 4
| nationalgoals6 = 5
| nationalteam3 = {{flaga|Austrija}} Austrija U18
| nationalteam4 = {{flaga|Austrija}} Austrija U19
| nationalteam5 = {{flaga|Austrija}} Austrija U21
| nationalteam6 = {{fb|SLO}}
| nationalyears3 = 2015
| nationalyears4 = 2016—2017
| nationalyears5 = 2017—2019
| nationalyears6 = 2020—
| years4 = 2022—
| caps4 = 108
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| goals4 = 8
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]
| years5 = 2026
| caps5 = 8
| goals5 = 0
}}
'''Sandi Lovričs''' ({{Val|sl|Sandi Lovrić}}; dzimis {{Dat|1998|3|28}}) ir [[Austrija|Austrijā]] dzimis [[Slovēnija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Lovričs spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandā ''[[Udinese Calcio|Udinese]]''.

Iepriekš spēlējis Austrijas komandā [[Grācas &quot;Sturm&quot;]], Šveices komandā ''[[FC Lugano|Lugano]]'' un Itālijas komandā ''[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]''.

[[Slovēnijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Sturm Graz'''

* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2017—18

'''Lugano'''

* [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2021—22

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Lovričs, Sandi}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tirolē dzimušie]]
[[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Grācas &quot;Sturm&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Lugano spēlētāji]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Hellas Verona F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>ak1p5k0ou9e4bwcy8u39v92gmpvaosd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Como 1907</title>
    <ns>0</ns>
    <id>578453</id>
    <revision>
      <id>4518397</id>
      <parentid>4472967</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T08:00:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <origin>4518397</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4645" sha1="pk8vs5v1v7inodsls98ri9djz3a5wkf" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #093F6A
| nos        = ''Como 1907''
| logo       = Calcio Como - logo (Italy, 2019-).svg
| logo_izm   = 175
| pilns      = ''Como 1907 S.r.l.''
| iesauka    = 
| pilsēta    = {{vieta|Itālija|Komo|2s=Komo (pilsēta)}}
| dib        = 1907
| dib_mēn    = 5
| dib_dat    = 25
| dib_com    = 
| stad       = ''[[Stadio Giuseppe Sinigaglia]]''
| ietilp     = 13 602
| prez       = 
| tren       = {{flaga|Spānija}} [[Sesks Fabregass]]
| līga       = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]
| sez        = [[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026.]]
| poz        = 4. vieta
| mediji     = {{URL|https://comofootball.com/}}
| pattern_b1 = _como2526h
| body1 = 0000DD
| pattern_la1 = _como2526h
| leftarm1 = 0000DD
| pattern_ra1 = _como2526h
| rightarm1 = 0000DD
| pattern_sh1 = _molde25h
| shorts1 = FFFFFF
| pattern_so1 = _3_stripes_white
| socks1 = 0000DD
| pattern_b2 = _como2526a
| body2 = FFFFFF
| pattern_la2 = _como2526a
| leftarm2 = FFFFFF
| pattern_ra2 = _como2526a
| rightarm2 = FFFFFF
| pattern_sh2 = _molde25h2
| shorts2 = 0000DD
| pattern_so2 = _3_stripes_blue
| socks2 = FFFFFF
}}

'''''Como 1907''''', parasti saukts vienkārši par '''''Como''''', ir profesionāls [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Komo (pilsēta)|Komo]], pilsētas [[Lombardija|Lombardijā]]. Dibināts 1907. gadā kā ''Como Foot-Ball Club''. Pašlaik spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Stadio Giuseppe Sinigaglia|Giuseppe Sinigaglia]]'' stadionā, kura ietilpība ir 13 602 vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legaseriea.it/en/team/como/stadio|title=Como - Stadio|website=legaseriea.it|language=en|access-date={{dat|2024|8|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]'''
** Čempioni (3): 1948—49, 1979—80, 2001—02
** Vicečempioni (3): 1974—75, 1983—84, 2023—24
* '''C sērija''' (agrāk arī ''Prima Divisione'' un C1 sērija)
** Grupas uzvarētāji: 1930—31, 1967—68, 1978—79, 2020—21
* '''D sērija'''
** Grupas uzvarētāji: 2007—08, 2018—19

== Komandas sastāvs ==
:''{{dat|2026|9|6||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://comofootball.com/en/players/|title=Players|website=Como 1907|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|pos=GK|nat=FRA|name=[[Žans Bitē]]}}
{{Fs player|no= 2|pos=DF|nat=GER|name=[[Marks Olivers Kempfs]]}}
{{Fs player|no= 3|pos=DF|nat=ESP|name=[[Alekss Valje]]}}
{{fs player|no= 4|nat=ESP|pos=DF|name=[[Hakobo Ramons]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=ARG|pos=MF|name=[[Maksimo Perrone]]}}
{{fs player|no= 6|nat=SPA|pos=MF|name=[[Luiss Milja]]}}
{{Fs player|no= 7|pos=MF|nat=FRA|name=[[Lukass Da Kuņa]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no= 8|nat=FRA|pos=MF|name=[[Maksenss Kakrē]]}}
{{Fs player|no= 9|pos=FW|nat=GRE|name=[[Anastasijs Duviks]]}}
{{Fs player|no=10|pos=MF|nat=ARG|name=[[Niko Pass]]}}
{{fs player|no=11|nat=SEN|pos=FW|name=[[Asane Diao]]}}
{{Fs player|no=13|nat=ITA|pos=DF|name=[[Alberto Dosena]]}}
{{fs player|no=15|nat=SWE|pos=MF|name=[[Adrians Lahdo]]}}
{{fs player|no=16|nat=BRA|pos=DF|name=[[Kaiki Brunu]]|other=īrē no [[Beluorizonti &quot;Cruzeiro&quot;|Cruzeiro]]}}
{{Fs mid}}
{{fs player|no=17|nat=ESP|pos=FW|name=[[Hesuss Rodrigess]]}}
{{Fs player|no=18|nat=ITA|pos=DF|name=[[Edoardo Goldaniga]]}}
{{Fs player|no=20|pos=MF|nat=CRO|name=[[Martins Baturina]]}}
{{fs player|no=21|nat=ITA|pos=MF|name=[[Samuēle Riči]]|other=īrē no [[AC Milan]]}}
{{Fs player|no=22|pos=GK|nat=ITA|name=[[Mauro Vigorito]]}}
{{fs player|no=27|nat=BRA|pos=DF|name=[[Jans Koutu]]|other=īrē no [[Borussia Dortmund]]}}
{{Fs player|no=28|pos=DF|nat=CRO|name=[[Ivans Smolčičs]]}}
{{fs player|no=30|nat=ITA|pos=MF|name=[[Matija Liberali]]}}
{{Fs player|no=42|pos=FW|nat=NED|name=[[Džeidens Adai]]}}
{{fs player|no=53|nat=COD|pos=DF|name=[[Villijs Kambvala]]|other=īrē no [[Villarreal CF|Villarreal]]}}
{{fs player|no=90|nat=ITA|pos=FW|name=[[Moize Kens]]|other=īrē no [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]}}
{{Fs player|no=97|nat=ESP|pos=GK|name=[[Roberts Sančess]]|other=īrē no [[Chelsea F.C.|Chelsea]]}}
{{fs player|no=99|nat=ENG|pos=DF|name=[[Trevo Čalobā]]}}
{{Fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://comofootball.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{it ikona}} {{en ikona}} 
{{sporta ārējās saites}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Itālija-aizmetnis}}
{{Itālijas Serie A}}

[[Kategorija:Itālijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Como 1907]]</text>
      <sha1>pk8vs5v1v7inodsls98ri9djz3a5wkf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marko Frīdls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>582180</id>
    <revision>
      <id>4518051</id>
      <parentid>4482192</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:52:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518051</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3198" sha1="q05xb5q155xcqgqnoy63rx77cap7b7i" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|16}}
| birth_place = 
| caps1 = 14
| caps2 = 1
| caps3 = 16
| clubnumber = 32
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] II
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Kirhbihla}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| goals1 = 1
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 187
| image = Austria national under-21 football team - Teamcamp June 2017 (053).jpg
| caption = Marko Frīdls 2017. gadā
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrija U15
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrija U16
| nationalyears2 = 2013—2014
| nationalyears1 = 2013
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Marko Frīdls
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2015—2017
| years2 = 2017—2019
| years3 = 2018—2019
| nationalcaps3 = 3
| nationalcaps4 = 2
| nationalcaps5 = 9
| nationalcaps6 = 24
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Austrija}} Austrija U17
| nationalteam4 = {{flaga|Austrija}} Austrija U18
| nationalteam5 = {{flaga|Austrija}} Austrija U19
| nationalteam6 = {{flaga|Austrija}} Austrija U21
| nationalyears3 = 2014—2015
| nationalyears4 = 2015—2016
| nationalyears5 = 2016—2017
| nationalyears6 = 2017—2020
| years4 = 2018—2019
| caps4 = 1
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] II
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| years5 = 2019—
| caps5 = 198
| goals5 = 7
| nationalteam7 = {{fb|AUT}}
| nationalyears7 = 2020—
| nationalcaps7 = 12
| nationalgoals7 = 0
}}
'''Marko Frīdls''' ({{Val|de|Marco Friedl}}, dzimis {{Dat|1998|3|16}}) ir [[Austrieši|austriešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]]. Kopš 2019. gada Frīdls spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]].

Savu karjeru iesācis [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]], kur 2017. gadā debitējis [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. 2019. gadā pievienojies [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]].

[[Austrijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Bayern Munich'''

* [[DFL-Supercup]]: 2017

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}{{Austrijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Frīdls, Marko}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Tirolē dzimušie]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Brēmenes &quot;Werder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>q05xb5q155xcqgqnoy63rx77cap7b7i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>585119</id>
    <revision>
      <id>4518282</id>
      <parentid>4387176</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T01:03:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LCont5</username>
        <id>131802</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518282</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13167" sha1="8luxo1wb7thyds8tgrsovnjo3gzssh4" xml:space="preserve">{{Infobox football match|title=1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|image=|image_size=200|event=[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1992.—1993. gada UEFA Čempionu līga]]|team1=[[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]|team1association={{flaga|FRA|size=30px}}|team1score=1|team2=[[AC Milan]]|team2association={{flaga|ITA|size=30px}}|team2score=0|date=1993. gada 26. maijs|stadium=[[Minhenes Olimpiskais stadions]]|city={{vieta|Vācija|Minhene}}|man_of_the_match1a=|referee=[[Kurts Retlisbergers]] ([[Šveices Futbola Asociācija|Šveice]])|attendance=64,444&lt;ref name=&quot;attendance&quot;/&gt;|weather=|previous=[[1992. gada Eiropas kausa fināls|1992]] ''(Eiropas kauss)''|next=[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994]]}}

'''1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls''' bija futbola spēle starp [[Francija]]s klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'', kas tika aizvadīta 1993. gada 26. maijā, [[Minhenes olimpiskais stadions|Olimpiskajā stadionā]], [[Minhene|Minhenē]]. Šī bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle.

Finālā vienīgos vārtus spēles 43. minūtē, pēc sitiena ar galvu, guva [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] dzimušais [[Marseļa]]s komandas aizsargs [[Bazils Bolī]], nodrošinot savai komandai pirmo Eiropas kausa titulu. Tā bija pirmā reize, kad Francijas komanda uzvarēja Eiropas kausā. Neviens cits Francijas līgas klubs nesasniedza finālu līdz [[2004. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2004. gadam]], kad to paveica [[AS Monaco FC|''AS Monaco'']].

Vēlāk atklājās, ka [[Marseļa]]s klubs un tā prezidents [[Bernārs Tapī]] bija iesaistīti spēļu sarunāšanas skandālā, 1992.—1993. gada sezonā (kurā Marseļas &quot;Olympique&quot;, iespējams, maksāja [[Valenciennes FC|''Valenciennes'']] komandai, lai zaudētu spēli), kā rezultātā, viņi tika pazemināti uz [[Francijas futbola 2. līga|2. divīziju]] un viņiem tika liegta dalība Eiropas futbolā nākamajā sezonā. Tā kā skandāls skāra tikai [[1992.–1993. gada Francijas futbola 1. divīzijas sezona|Francijas līgas]] spēles, Marseļas kluba statuss kā 1993. gada Čempionu līgas uzvarētājiem netika ietekmēts.

Pirmais Čempionu līgas fināls izrādījās pēdējā spēle ''AC Milan'' meistarīgajam, bet bieži traumas gūstošajam nīderlandiešu uzbrucējam [[Marko van Bastens|Marko van Bastenam]], kuram tobrīd bija 28 gadi; tiekot nomainītam 86. minūtē, noguruma un kārtējā potītes savainojuma dēļ. Nākamos divus gadus viņš pavadīja, lai atveseļotos, pirms 1995. gada augustā paziņoja par karjeras beigšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.corriere.it/sette/incontri/20_febbraio_28/marco-van-basten-ho-vissuto-venti-anni-rimpianti-ora-sono-sereno-c1bda286-56e7-11ea-b89d-a5ca249e9e1e.shtml|title=Oggi su 7 Marco van Basten: «Ho visto la depressione. Ma adesso sono sereno»|last=Imarisio|first=Marco|website=Corriere della Sera|access-date=2024-11-24|date=2020-02-28|language=it}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
''Sekojošā tabulā fināli līdz 1992. gadam bija Eiropas kausa ērā, kopš 1993. gada — UEFA Čempionu līgas ērā.''
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Komanda
!'''Iepriekšējās piedalīšanās finālā (treknrakstā parādīti uzvarētāji)'''
|-
|{{Flagicon|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]]
|1 ([[1991. gada Eiropas kausa fināls|1991]])
|-
|{{Flagicon|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
|5 ([[1958. gada Eiropas kausa fināls|1958]], '''[[1963. gada Eiropas kausa fināls|1963]]''', '''[[1969. gada Eiropas kausa fināls|1969]]''', '''[[1989. gada Eiropas kausa fināls|1989]]''', '''[[1990. gada Eiropas kausa fināls|1990]]''')
|}

== Ceļš uz finālu ==
{{Further|[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! colspan=&quot;4&quot; |{{flagicon|FRA}} [[Olympique de Marseille|Marseille]]
!Kārta
! colspan=&quot;4&quot; |{{flagicon|ITA}} [[AC Milan|Milan]]
|- style=&quot;background:#c1e0ff&quot;
|Pretinieks
|{{Abbr|Agg.|Divu spēļu summā}}
|1. spēle
|2. spēle
|
|Pretinieks
|{{Abbr|Agg.|Divu spēļu summā}}
|1. spēle
|2. spēle
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|NIR}} [[Glentoran F.C.|Glentoran]]
|8—0
|5—0 (A)
|3—0 (H)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pirm%C4%81 k%C4%81rta|Pirmā kārta]]
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|SLO}} [[NK Olimpija Ljubljana (1945–2005)|Olimpija Ljubljana]]
|7—0
|4—0 (H)
|3—0 (A)
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|ROU}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]]
|2—0
|0—0 (A)
|2—0 (H)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Otr%C4%81 k%C4%81rta|Otrā kārta]]
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|TCH}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]
|5—0
|1—0 (A)
|4—0 (H)
|- bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot;
|Pretinieks
| colspan=&quot;3&quot; |Rezultāts
|[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Grupu turn%C4%ABrs|Grupu turnīrs]]
|Pretinieks
| colspan=&quot;3&quot; |Rezultāts
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|SCO}} [[Rangers F.C.|Rangers]]
| colspan=&quot;3&quot; |2—2 (A)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |1. spēļu kārta
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|SWE}} [[IFK Göteborg]]
| colspan=&quot;3&quot; |4—0 (H)
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
| colspan=&quot;3&quot; |3—0 (H)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |2. spēļu kārta
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|NED}} [[PSV Eindhoven]]
| colspan=&quot;3&quot; |2—1 (A)
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|RUS|1991}} [[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]
| colspan=&quot;3&quot; |1—1 (A)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |3. spēļu kārta
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|POR}} [[FC Porto|Porto]]
| colspan=&quot;3&quot; |1—0 (A)
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|RUS|1991}} [[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]
| colspan=&quot;3&quot; |6—0 (H)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |4. spēļu kārta
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|POR}} [[FC Porto|Porto]]
| colspan=&quot;3&quot; |1—0 (H)
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|SCO}} [[Rangers F.C.|Rangers]]
| colspan=&quot;3&quot; |1—1 (H)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |5. spēļu kārta
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|SWE}} [[IFK Göteborg]]
| colspan=&quot;3&quot; |1—0 (A)
|-
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|BEL}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
| colspan=&quot;3&quot; |1—0 (A)
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |6. spēļu kārta
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|NED}} [[PSV Eindhoven]]
| colspan=&quot;3&quot; |2—0 (H)
|-
| colspan=&quot;4&quot; align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot; |'''[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona#A grupa|A grupas]] uzvarētājs'''
| bgcolor=&quot;#c1e0ff&quot; |
| colspan=&quot;4&quot; align=&quot;center&quot; valign=&quot;top&quot; |'''[[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona#B grupa|B grupas]] uzvarētājs'''

|}
'''Piezīmes:''' (H) — mājās; (A) — izbraukumā

== Spēle ==
{{Futbola spēle|datums=1993. gada 26. maijs|laiks=20:15 [[Centrāleiropas laiks|CET]]|komanda1=[[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] {{flagicon|FRA}}|rezultāts=1–0|komanda2={{flagicon|ITA}} [[AC Milan]]|stadions=[[Minhenes olimpiskais stadions|Olimpiskais stadions]], [[Minhene]]|skatītāji=64,444&lt;ref name=&quot;attendance&quot;&gt;{{cite book |year=2017 |chapter=2. Finals |chapter-url=https://www.uefa.com/MultimediaFiles/Download/EuroExperience/competitions/Publications/02/28/56/89/2285689_DOWNLOAD.pdf |title=UEFA Champions League Statistics Handbook 2016/17 |location=Nyon |publisher=Union of European Football Associations |page=1 |access-date=22 April 2017}}&lt;/ref&gt;|tiesnesis=[[Kurts Retlisbergers]] ([[Šveices Futbola asociācija|Šveice]])|vārti1=[[Bazils Bolī|Bolī]] {{goal|44}}|pārskats=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1992/matches/round=50/match=50054/index.html Pārskats]}}
{| width=&quot;92%&quot;
|{{Football kit|pattern_la=_lom9293h|pattern_b=_lom9293h|pattern_ra=|pattern_sh=_lom9293h|leftarm=FFFFFF|body=FFFFFF|rightarm=FFFFFF|shorts=FFFFFF|socks=FFFFFF|title=Marseļas &quot;Olympique&quot;}}
|{{Football kit|pattern_la=_acm9091h|pattern_b=_milan1992H|pattern_ra=_acm9091h|pattern_so=_double_pale_red_line|leftarm=FF0000|body=000000|rightarm=FF0000|shorts=FFFFFF|socks=000000|title=AC Milan}}
|}
{| width=&quot;100%&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot; |
{| style=&quot;font-size:90%&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;0&quot;
| colspan=&quot;4&quot; |
|-
! width=&quot;25&quot; |
! width=&quot;25&quot; |
|-
|GK
|'''1'''
|{{flagicon|FRA}} [[Fabjēns Bartēzs]]
|{{yel|70}}
|-
|RB
|'''2'''
|{{flagicon|FRA}} [[Žoslēns Anglomā]]
|
|{{suboff|62}}
|-
|LB
|'''3'''
|{{flagicon|FRA}} [[Ēriks Di Meko]]
|{{yel|31}}
|-
|SW
|'''4'''
|{{flagicon|FRA}} [[Bazils Bolī]]
|{{yel|56}}
|-
|CM
|'''5'''
|{{flagicon|FRA}} [[Franks Sozē]]
|-
|CB
|'''6'''
|{{flagicon|FRA}} [[Marsels Desajī]]
|-
|CM
|'''7'''
|{{flagicon|FRA}} [[Žans Žaks Eidelī]]
|-
|CF
|'''8'''
|{{flagicon|CRO}} [[Alens Bokšičs]]
|-
|LF
|'''9'''
|{{flagicon|GER}} [[Rūdijs Fellers]]
|
|{{suboff|79}}
|-
|RF
|'''10'''
|{{flagicon|GHA}} [[Abedi Pele]]
|-
|CM
|'''11'''
|{{flagicon|FRA}} [[Didjē Dešāns]] ([[Kapteinis (futbols)|c]])
|-
| colspan=&quot;3&quot; |'''Rezervisti:'''
|-
|MF
|'''12'''
|{{flagicon|FRA}} [[Žans Kristofs Tomā]]
|
|{{subon|79}}
|-
|DF
|'''13'''
|{{flagicon|FRA}} [[Bernārs Kasonī]]
|-
|MF
|'''14'''
|{{flagicon|FRA}} [[Žans Filips Durāns]]
|
|{{subon|62}}
|-
|FW
|'''15'''
|{{flagicon|FRA}} [[Žans Marks Fererī]]
|-
|GK
|'''16'''
|{{flagicon|FRA}} [[Paskāls Olmetā]]
|-
| colspan=&quot;3&quot; |'''Galvenais treneris:'''
|-
| colspan=&quot;4&quot; |{{flagicon|BEL}} [[Raimons Gutalss]]
|}
| valign=&quot;top&quot; |[[Attēls:Marseille-Milan_1993-05-26.svg|415x415px]]
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot; |
{| style=&quot;font-size: 90%&quot; cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;0&quot; align=&quot;center&quot;
| colspan=&quot;4&quot; |
|-
! width=&quot;25&quot; |
! width=&quot;25&quot; |
|-
|GK
|'''1'''
|{{flagicon|ITA}} [[Sebastjāno Rosi]]
|-
|RB
|'''2'''
|{{flagicon|ITA}} [[Mauro Tasoti]]
|-
|LB
|'''3'''
|{{flagicon|ITA}} [[Paolo Maldīni]]
|-
|CM
|'''4'''
|{{flagicon|ITA}} [[Demetrjo Albertīni]]
|-
|CB
|'''5'''
|{{flagicon|ITA}} [[Alesandro Kostakurta]]
|-
|CB
|'''6'''
|{{flagicon|ITA}} [[Franko Barēzi]] ([[Kapteinis (futbols)|c]])
|-
|LM
|'''7'''
|{{flagicon|ITA}} [[Džanluidži Lentīni]]
|{{yel|39}}
|-
|CM
|'''8'''
|{{flagicon|NED}} [[Franks Reikārds]]
|-
|CF
|'''9'''
|{{flagicon|NED}} [[Marko van Bastens]]
|
|{{suboff|86}}
|-
|RM
|'''10'''
|{{flagicon|ITA}} [[Roberto Donadoni]]
|
|{{suboff|58}}
|-
|CF
|'''11'''
|{{flagicon|ITA}} [[Danjele Masaro]]
|-
| colspan=&quot;3&quot; |'''Rezervisti:'''
|-
|GK
|'''12'''
|{{flagicon|ITA}} [[Karlo Kudičīni]]
|-
|DF
|'''13'''
|{{flagicon|ITA}} [[Stefāno Nava]]
|-
|MF
|'''14'''
|{{flagicon|ITA}} [[Stefāno Eranjo]]
|
|{{subon|86}}
|-
|MF
|'''15'''
|{{flagicon|ITA}} [[Alberiko Evani]]
|-
|FW
|'''16'''
|{{flagicon|FRA}} [[Žans Pjērs Papēns]]
|
|{{subon|58}}
|-
| colspan=&quot;3&quot; |'''Galvenais treneris:'''
|-
| colspan=&quot;4&quot; |{{flagicon|ITA}} [[Fabio Kapello]]
|}
|}
{| style=&quot;width:100%; font-size:90%;&quot;
|'''Līnijtiesneši:'''

Zivanko Popovičs ([[Šveices Futbola asociācija|Šveice]])

Ervins Kreigs ([[Šveices Futbola asociācija|Šveice]])

'''Ceturtais tiesnesis:'''

Seržs Mūmentālers ([[Šveices Futbola asociācija|Šveice]])
|}

== Pēcspēles notikumi ==
Marseļas &quot;Olimpique&quot; triumfs joprojām ir pretrunīgs, saistībā ar apsūdzībām [[Dopings|dopinga]] lietošanā, ko apgalvo [[Marsels Desajī]], [[Žans Žaks Eidelī]], [[Kriss Vodls]] un [[Tonijs Kaskarino]]. Pēc Eidelī teiktā, &quot;visi (viņi) veica virkni injekciju&quot; 1993. gada Čempionu līgas finālā, izņemot [[Rūdijs Fellers|Rūdiju Felleru]]. Desajī un Kaskarino apgalvoja, ka kluba prezidents [[Bernārs Tapī]] pats izplatījis tabletes un injekcijas. Intervijā franču žurnālam ''Le Point'' Žans Pjērs de Mondenārs sacīja, ka Marseļas komandas ģērbtuvē bija tāfele, uz kuras bija rakstīts &quot;injekcijas visiem&quot;. Tapī tikai atzina, ka daži spēlētāji ieņēma [[Fenetilīns|kaptagonu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thesefootballtimes.co/2018/10/30/the-glory-and-the-corruption-of-marseilles-kings-of-1993-the-team-that-conquered-europe/|title=The glory and the corruption of Marseille's kings of 1993, the team that conquered Europe|last=Weir|first=Christopher|website=These Football Times|access-date=2024-11-25|date=2018-10-30|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Schuss. Die geheime Dopinggeschichte des Fußballs|last=Kistner|first=Thomas|publisher=Droemer|year=2015|isbn=978-3-426-27652-5|pages=62|oclc=948696330}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/sport/fussball/doping-im-fussball-schaerfer-und-hungriger-a-410794.html|title=Doping im Fußball: &quot;Schärfer und hungriger&quot;|work=Der Spiegel|access-date=2024-11-25|date=2006-04-12|last=Oberschelp|first=Malte|issn=2195-1349|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lepoint.fr/societe/dopage-dans-le-football-mondenard-les-footballeurs-sont-de-grands-malades-17-11-2010-1263604_23.php|title=DOPAGE DANS LE FOOTBALL - Mondenard : &quot;Les footballeurs sont de grands malades&quot;|website=Le Point|access-date=2024-11-25|date=2010-11-17|language=fr}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

* Dixon, James (2020). ''The Fix: How the first Champions League was won and why we all lost''. Pitch. {{ISBN|9781785317781}}.

== Ārējās saites ==

* [https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/seasons/1992/ 1992.—1993. gada sezona UEFA mājaslapā] {{En icon}}
{{UEFA Čempionu līgas sezonas}}
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas fināli]]
[[Kategorija:1993. gads futbolā]]</text>
      <sha1>8luxo1wb7thyds8tgrsovnjo3gzssh4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rikardo Pepi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>585441</id>
    <revision>
      <id>4517981</id>
      <parentid>4497828</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:38:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4517981</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2650" sha1="i4tqe17189dp15ad0sqm0wwek8pf74g" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|1|9}}
| birth_place = 
| caps1 = 55
| caps2 = 13
| caps3 = 15
| clubnumber = 9
| clubs1 = {{flaga|ASV}} [[FC Dallas]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[North Texas SC]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[FC Augsburg]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Teksasa|Elpaso}}
| currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| goals1 = 15
| goals2 = 9
| goals3 = 0
| height = 185
| image = Ricardo Pepi Australia v USA 19 June 2026-51 (cropped).jpg
| caption = Rikardo Pepi 2026. gadā
| nationalcaps2 = 42
| nationalgoals1 = 6
| nationalgoals2 = 13
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U17
| nationalteam2 = {{fb|USA}}
| nationalyears2 = 2021—
| nationalyears1 = 2018—2019
| nationalcaps1 = 17
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Rikardo Pepi
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2019—2021
| years2 = 2019—2020
| years3 = 2022—2023
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 29
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen]]
| goals4 = 12
| clubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[Jong PSV]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 2
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| years6 = 2023—
| caps6 = 74
| goals6 = 36
}}
'''Rikardo Denjels Pepi''' ({{Val|en|Ricardo Daniel Pepi}}, dzimis {{Dat|2003|1|9}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Pepi spēlē Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' līgas komandā ''[[PSV Eindhoven]]''.

Iepriekš spēlējis ''[[MLS]]'' komandā ''[[FC Dallas]]'', [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[FC Augsburg]]'' un Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandā ''[[FC Groningen]]''.

[[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''PSV'''

* [[Eredivisie]]: 2023—24, 2024—25, 2025—26
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 2023, 2025

'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2022—23, 2023—24

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Pepi, Rikardo}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Teksasā dzimušie]]
[[Kategorija:FC Dallas spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Augsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>i4tqe17189dp15ad0sqm0wwek8pf74g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ītans Horvats</title>
    <ns>0</ns>
    <id>585749</id>
    <revision>
      <id>4517954</id>
      <parentid>4185146</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:03:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4517954</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3518" sha1="53a2tjt116q2x0q991wzp2l2tbym9yr" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|6|9}}
| birth_place = 
| caps1 = 39
| caps2 = 51
| caps3 = 6
| clubnumber = 34
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]]
| clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Kolorādo|Hailedsranča}}
| currentclub = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot;|New York Red Bulls]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 193
| image = Ethan Horvath Red Bulls Revolution-28 (cropped).jpg
| caption = Ītans Horvats 2026. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| nationalyears2 = 2015–2016
| nationalyears1 = 2014–2015
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Ītans Horvats
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2013–2017
| years2 = 2017–2021
| years3 = 2021–2024
| nationalcaps3 = 10
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|USA}}
| nationalyears3 = 2016–2024
| years4 = 2022–2023
| caps4 = 44
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Luton Town F.C.|Luton Town]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Velsa}} [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]
| years5 = 2024–2026
| caps5 = 33
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]
| years6 = 2025–2026
| caps6 = 14
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot;|New York Red Bulls]]
| years7 = 2026–
| caps7 = 2
| goals7 = 0
}}
'''Ītans Šī Horvats''' ({{Val|en|Ethan Shea Horvath}}, dzimis {{Dat|1995|6|9}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Horvats spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] komandā [[Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot;]].

Iepriekš spēlējis Norvēģijas komandā ''[[Molde FK|Molde]]'', Beļģijas komandā ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]'' un Anglijas komandās ''[[Nottingham Forest]]'', ''[[Luton Town F.C.|Luton Town]]'', ''[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]'' un ''[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]''.

[[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''Molde'''

* [[Eliteserien]]: 2014
* [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kauss]]: 2014

'''Club Brugge'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2017–18, 2019–20, 2020–21
* [[Beļģijas Superkauss]]: 2018

'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2019–20, 2023–24

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}
{{DEFAULTSORT:Horvats, Ītans}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolorādo dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Molde FK spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Luton Town F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Cardiff City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sheffield Wednesday F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>53a2tjt116q2x0q991wzp2l2tbym9yr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luka de la Torre</title>
    <ns>0</ns>
    <id>585750</id>
    <revision>
      <id>4518011</id>
      <parentid>4397108</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:59:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518011</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2657" sha1="jd5aixharp1me1u6o0wwrik92h10q4x" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|23}}
| birth_place = 
| caps1 = 7
| caps2 = 64
| caps3 = 60
| clubnumber = 17
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]]
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[Heracles Almelo]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Celta de Vigo|Celta Vigo]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego}}
| currentclub = {{flaga|ASV}} [[Charlotte FC]]
| goals1 = 0
| goals2 = 2
| goals3 = 1
| height = 178
| image = Luca de la Torre, 2025 CONCACAF Gold Cup, 01 (cropped).jpg
| caption = Luka de la Torre 2025. gadā
| nationalcaps2 = 15
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U17
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| nationalyears2 = 2016—2017
| nationalyears1 = 2013—2015
| nationalcaps1 = 28
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Luka de la Torre
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2016—2020
| years2 = 2020—2022
| years3 = 2022—2025
| nationalcaps3 = 32
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam3 = {{fb|USA}}
| nationalyears3 = 2018—
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[San Diego FC]]
| years4 = 2025
| caps4 = 30
| goals4 = 5
| clubs5 = {{flaga|ASV}} [[Charlotte FC]]
| years5 = 2025—
| caps5 = 18
| goals5 = 0
}}
'''Lukass Denjels de la Torre''' ({{Val|en|Lucas Daniel de la Torre}}, dzimis {{Dat|1998|5|23}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada de la Torre spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] komandā ''[[Charlotte FC]]''.

Iepriekš spēlējis Anglijas komandā ''[[Fulham FC|Fulham]]'', Nīderlandes komandā ''[[Heracles Almelo]]'', Spānijas komandā ''[[Celta de Vigo|Celta Vigo]]'' un ASV komandā ''[[San Diego FC]].''

[[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}
{{DEFAULTSORT:Torre, Luka de la}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Heracles Almelo spēlētāji]]
[[Kategorija:Bigo &quot;Celta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>jd5aixharp1me1u6o0wwrik92h10q4x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kemerons Kārters-Vikerss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>585809</id>
    <revision>
      <id>4517971</id>
      <parentid>4185724</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:26:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4517971</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3929" sha1="ba17oxc8q8fi0g3jgraoxhuspwat9tg" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|31}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 17
| caps3 = 17
| clubnumber = 20
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Sautendonsī}}
| currentclub = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]]
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 0
| height = 185
| image = Cameron Carter-Vickers USA-Columbia, FIFA U20 World Cup (18684217745) (cropped).jpg
| caption = Kemerons Kārters-Vikerss 2015. gadā
| nationalcaps2 = 17
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U18
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| nationalyears2 = 2014—2017
| nationalyears1 = 2014
| nationalcaps1 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Kemerons Kārters-Vikerss
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2016—2022
| years2 = 2017—2018
| years3 = 2018
| nationalcaps3 = 11
| nationalcaps4 = 19
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| nationalteam4 = {{fb|ASV}}
| nationalyears3 = 2014—2019
| nationalyears4 = 2017—
| years4 = 2018—2019
| caps4 = 30
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Stoke City F.C.|Stoke City]]
| years5 = 2019—2020
| caps5 = 12
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Luton Town F.C.|Luton Town]]
| years6 = 2020
| caps6 = 16
| goals6 = 0
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[A.F.C. Bournemouth|Bournemouth]]
| years7 = 2020—2021
| caps7 = 21
| goals7 = 1
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]]
| years8 = 2021—2022
| caps8 = 33
| goals8 = 4
| clubs9 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]]
| years9 = 2022—
| caps9 = 91
| goals9 = 2
}}
'''Kemerons Roberts Kārters-Vikerss''' ({{Val|en|Cameron Robert Carter-Vickers}}, dzimis {{Dat|1997|12|31}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Kārters-Vikerss spēlē [[Skotijas Premjerlīga]]s komandā [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]].

Iepriekš pārstāvējis Anglijas komandas ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'', ''[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]'', ''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'', ''[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]'', ''[[Stoke City F.C.|Stoke City]]'', ''[[Luton Town F.C.|Luton Town]]'' un ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]''.

[[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2017. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''Celtic'''

* [[Skotijas Premjerlīga]]: 2021—22, 2022—23, 2023—24, 2024—25, 2025—26
* [[Skotijas Līgas kauss]]: 2021—22, 2022—23, 2024—25
* [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2022—23, 2023—24

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}
{{DEFAULTSORT:Kārters-Vikerss, Kemerons}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Eseksā dzimušie]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sheffield United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Luton Town F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]]
[[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>ba17oxc8q8fi0g3jgraoxhuspwat9tg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džošs Sārdžents</title>
    <ns>0</ns>
    <id>585815</id>
    <revision>
      <id>4517996</id>
      <parentid>4185919</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:47:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4517996</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2597" sha1="enrcdaygxazslsxzqbr08jayirqa2eq" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|20}}
| birth_place = 
| caps1 = 12
| caps2 = 72
| caps3 = 147
| clubnumber = 9
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] II
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City FC|Norwich City]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Misūri|Ofelona|2s=Misūri (štats)}}
| currentclub = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto FC]]
| goals1 = 7
| goals2 = 13
| goals3 = 53
| height = 185
| image = 2022 FIFA World Cup United States 1—1 Wales - (20) (cropped).jpg
| caption = Džošs Sārdžents 2022. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 30
| nationalgoals2 = 4
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U17
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| nationalyears2 = 2017
| nationalyears1 = 2015—2017
| nationalcaps1 = 48
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Džošs Sārdžents
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2018
| years2 = 2018—2021
| years3 = 2021—2026
| nationalcaps3 = 2
| nationalcaps4 = 29
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 5
| nationalteam3 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| nationalteam4 = {{fb|USA}}
| nationalyears3 = 2019
| nationalyears4 = 2018—
| clubs4 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto FC]]
| years4 = 2026—
| caps4 = 15
| goals4 = 4
}}
'''Džošua Tomass Sārdžents''' ({{Val|en|Joshua Thomas Sargent}}, dzimis {{Dat|2000|2|20}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Sārdžents spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] komandā ''[[Toronto FC]]''.

Iepriekš pārstāvējis Vācijas komandu [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]].

[[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2019—20

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}
{{DEFAULTSORT:Sārdžents, Džošs}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Misūri dzimušie]]
[[Kategorija:Brēmenes &quot;Werder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>enrcdaygxazslsxzqbr08jayirqa2eq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517997</id>
      <parentid>4517996</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:47:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4517997</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2597" sha1="0ufmfytzzswa3cuem6lawit2hivb2pt" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|20}}
| birth_place = 
| caps1 = 12
| caps2 = 72
| caps3 = 147
| clubnumber = 9
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] II
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City FC|Norwich City]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Misūri|Ofelona|2s=Misūri (štats)}}
| currentclub = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto FC]]
| goals1 = 7
| goals2 = 13
| goals3 = 53
| height = 185
| image = 2022 FIFA World Cup United States 1–1 Wales - (20) (cropped).jpg
| caption = Džošs Sārdžents 2022. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 30
| nationalgoals2 = 4
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U17
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| nationalyears2 = 2017
| nationalyears1 = 2015—2017
| nationalcaps1 = 48
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Džošs Sārdžents
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2018
| years2 = 2018—2021
| years3 = 2021—2026
| nationalcaps3 = 2
| nationalcaps4 = 29
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 5
| nationalteam3 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| nationalteam4 = {{fb|USA}}
| nationalyears3 = 2019
| nationalyears4 = 2018—
| clubs4 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto FC]]
| years4 = 2026—
| caps4 = 15
| goals4 = 4
}}
'''Džošua Tomass Sārdžents''' ({{Val|en|Joshua Thomas Sargent}}, dzimis {{Dat|2000|2|20}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Sārdžents spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] komandā ''[[Toronto FC]]''.

Iepriekš pārstāvējis Vācijas komandu [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]].

[[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2019—20

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}
{{DEFAULTSORT:Sārdžents, Džošs}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Misūri dzimušie]]
[[Kategorija:Brēmenes &quot;Werder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>0ufmfytzzswa3cuem6lawit2hivb2pt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>HAKUTO-R M2</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593546</id>
    <revision>
      <id>4518280</id>
      <parentid>4393770</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T23:36:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518280</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4960" sha1="ga3njhkxyaxfhvf40w3d2dkg08lvghc" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Kosmiskā aparāta infokaste
| Nosaukums              = ''HAKUTO-R M2''
| Nosaukums_orig         = 
| Attēls                 = Maquette de Hakuto-R IAC 2022.jpg
| Attēla_izmērs          = 200px
| Att_virsraksts         = ''HAKUTO-R'' pilna izmēra modelis
| Programma              = ''HAKUTO-R''
| KA_veids               = Mēness nolaižamais aparāts
| Bāzes platforma        = 
| Operators              = ''[[ispace]]'', {{KOR}}
| Lielākie_izgatavotāji  = ''ispace'', ''JAL Engineering'', ''[[ArianeGroup]]''
| Starta_gads            = 2025
| Starts                 = {{dat|2025|1|15|SK}} 06:11:39 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]''
| Nesējs                 = ''[[Falcon 9 Block 5]]'', {{USA}}
| Starta_vieta           = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]]
| Starta_laukums         = ''LC-39A''
| Starta_valsts          = {{USA}}
| Palaists_kopā_ar       = ''[[Blue Ghost Mission 1]]''
| Darbības_beigu_gads    = 
| Darbības_beigu_datums  = 
| Darbības_ilgums        = 
| Beigu_gads             = 
| Beigu_datums           = 
| Lidojuma_ilgums        = 
| NSSDC_ID               = 
| Tīmekļa_vietne         = 
| Masa                   =
| Sausmasa               = 340 kg
| Pilna_masa             = ~ 1000 kg
| Enerģija               = [[saules baterijas]],
| Orbītas_elementi       = jā
| Centr_ķermenis         = Mēness
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Mēness]]
| Orbītas_veids          = 
| GEO_punkts             = 
| Lielā_pusass           = 
| Ekscentricitāte        = 
| Inklinācija            = 
| Periods                = 
| Apoapsīda              = 
| Periapsīda             = 
| Apriņķojumi            = 
| Orbītā_ieiešanas_dat   = 
| KA_iepr                = ''[[HAKUTO-R M1]]''
| KA_nāk                 = ''[[HAKUTO-R M3]]''
}}
'''''HAKUTO-R M2''''' jeb '''''HAKUTO-R'' Misija 2''' ('''''HAKUTO-R ミッション2'''''), saukts arī par '''''Resilience''''' bija [[Japāna]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]], uzņēmuma ''[[ispace]]'' Mēness izpētes programmas ''HAKUTO-R'' otrā misija. Kosmiskais aparāts tika palaists 2025. gada 15. janvārī. Nolaišanās uz Mēness virsmas 2025. gada 5. jūnijā bija neveiksmīga.

''HAKUTO-R M2'' projekts tika realizēts pēc tam, kad ''[[HAKUTO-R M1]]'' 2023. gada 25. aprīlī avarēja, nosēžoties uz Mēness. Otrā misija izmantoja to pašu vispārējo konstrukciju ar uzlabojumiem, kas iegūti, izmantojot 1. misijā savāktos lidojuma datus.

Bija plānots, ka nolaižamais aparāts uz Mēness virsmas nogādās arī 5 kg mobili ''TENACIOUS'', kas izstrādāts un ražots [[Luksemburga|Luksemburgā]],&lt;ref name=&quot;nasaspaceflight 2025-01-14&quot; /&gt; kā arī ''Takasago Thermal Engineering Co.'', ''Euglena Co.'', Taivānas Nacionālās Centrālās universitātes, ''Quantum Aerospace'' un ''Bandai Namco Research Institute, Inc.'' [[derīgā krava|derīgās kravas]].

== Lidojuma gaita ==
''HAKUTO-R M2'' tika palaists {{dat|2025|1|15||bez}} 06:11:39 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''LC-39A''. Reizē ar to tika palaists uzņēmuma ''Firefly Aerospace '' nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]''. Pirmā pakāpe (''B1085'') pirms tam bija lidojusi četras reizes.&lt;ref name=&quot;nasaspaceflight 2025-01-14&quot; /&gt;

14. februārī ''HAKUTO-R M2'' veiksmīgi aplidoja Mēnesi, ar tuvāko punktu Mēnesim 8400 km 22:43 ''UTC''.
6. maijā 20:41 ''UTC'' nolaižamais aparāts iegāja Mēness orbītā. 28. maijā ''Hakuto-R'' pazemināja orbītu ap Mēnesi līdz 100 × 100 km.

5. jūnijā nolaižamais aparāts aptuveni 18:09 ''UTC'' veica veica noiešanas no orbītas manevru. 19:15 ''UTC'' tas ietriecās Mēness virsmā netālu no plānotās nosēšanās vietas [[Aukstuma jūra|Aukstuma jūrā]].
24. jūnijā uzņēmums publicēja tehnisko analīzi, kurā kā cietās nosēšanās cēlonis tika identificēta anomālija lāzera attāluma mērītājā (''Laser Range Finder'', ''LRF'').

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;nasaspaceflight 2025-01-14&quot;&gt;[https://www.nasaspaceflight.com/2025/01/blue-ghost-hakuto-r-launch/ Falcon 9 launches two landers to the Moon on the same mission] Justin Davenport, nasaspaceflight.com, 2025-01-14&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://ispace-inc.com/m2 HAKUTO-R Mission 2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250317202716/https://ispace-inc.com/m2 |date={{dat|2025|03|17||bez}} }} ispace {{en ikona}}
* [https://ispace-inc.com/jpn/missions Missions] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221220143344/https://www.ispace-inc.com/jpn/missions |date={{dat|2022|12|20||bez}} }} ispace {{jp ikona}}
* [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/hakuto-r-m1.htm Hakuto-R M1, M2] Gunter Dirk Krebs {{en ikona}}


{{2025. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Japānas kosmiskie aparāti]]
[[Kategorija:Mēness zondes]]</text>
      <sha1>ga3njhkxyaxfhvf40w3d2dkg08lvghc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RFE/RL</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597629</id>
    <redirect title="Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" />
    <revision>
      <id>4518278</id>
      <parentid>4263357</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T23:35:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Radio Brīvā Eiropa]] to [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</comment>
      <origin>4518278</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</text>
      <sha1>ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slavenā revolūcija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603809</id>
    <revision>
      <id>4518315</id>
      <parentid>4502335</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:36:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518315</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2759" sha1="bu0rg9is3f26553up3gkbnjukyly1ge" xml:space="preserve">'''Slavenā revolūcija''' ({{val|en|Glorious Revolution}}) bija politisks notikumu kopums, kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, kā arī angļu [[konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] nostiprināšanos. Revolūcija noveda pie [[Stjuartu dinastija]]s karaļa [[Džeimss II Stjuarts|Džeimsa II]] gāšanas, kurš tika apsūdzēts par [[absolūtisms|absolūtisma]] centieniem un [[katolicisms|katolicisma]] atjaunošanas mēģinājumiem [[Protestantisms|protestantiskajā]] valstī. Politiskā un reliģiskā opozīcija pret Džeimsu II pulcējās ap [[Toriji]]em un [[Vigi]]em Parlamentā.

Viljams III tika uzaicināts iejaukties Anglijas lietās ar t.s. [[Septiņu lordu vēstule]]. 1688. gada novembrī viņš ar armiju izcēlās Anglijā, un Džeimss II drīz vien bēga uz [[Francija|Franciju]], faktiski atsakoties no varas. Šī bezasinīgā varas maiņa tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem Eiropas vēsturē, kad monarhijas maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta.

Šie notikumi noslēdzās ar [[1689. gada Tiesību deklarācija]]s (''Bill of Rights 1689'') pieņemšanu, kas ierobežoja karaļa varu, nostiprināja parlamenta pārākumu, kā arī noteica, ka karalim nevar būt [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] ticība. Tiesību deklarācija uzsvēra, ka parlaments ir galvenā institūcija likumdošanā, nodrošināja brīvas vēlēšanas un runas brīvību [[Anglijas parlaments|Parlamentā]]. Tā iezīmēja [[konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] sākumu un ir uzskatāma par nozīmīgu soli [[liberālā demokrātija|liberālās demokrātijas]] attīstībā.

Slavenajai revolūcijai bija arī plašākas sekas ārpus Anglijas. Tā ietekmēja arī [[Skotija]]s un [[Īrija]]s politisko ainavu, veicinot turpmākos konfliktus, īpaši Īrijas karā (1689—1691), kur Vilhelma atbalstītāji sakāva Džeimsa sekotājus. Revolūcija arī nostiprināja [[Protestantisms|protestantismu]] kā dominējošo reliģiju Anglijas politikā un sabiedrībā.

Turklāt Slavenā revolūcija nostiprināja ideju par &quot;tautas suverenitāti&quot;, kas vēlāk ietekmēja [[ASV Neatkarības deklarācija|Amerikas Neatkarības deklarāciju]] un [[Franču revolūcija|Franču revolūciju]]. Tiesību deklarācija kļuva par vienu no modernās [[konstitucionālisms|konstitucionālisma]] pamatdokumentiem un iedvesmoja līdzīgu principu iekļaušanu citās nacionālajās konstitūcijās.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas vēsture]]</text>
      <sha1>bu0rg9is3f26553up3gkbnjukyly1ge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Epic Drama</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605420</id>
    <revision>
      <id>4518054</id>
      <parentid>4478773</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:55:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518054</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7610" sha1="63nw7qpxtb9spt7vobfx0se0ssady9q" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Televīzijas infokaste
|nosaukums          = ''Viasat Epic Drama''
|logo               = Viasat Epic Drama 2026.svg
|logo izmērs        = 200px
|formāts            = komerctelevīzija
|attēla formāts     = [[1080i]] ([[16:9]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])&lt;ref name=&quot;neplp&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;hd&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[576i]] (16:9 [[Standarta izšķirtspējas televīzija|SDTV]])&lt;ref name=&quot;neplp&quot; /&gt;
|valsts             = {{GBR}}&lt;ref name=&quot;static&quot; /&gt;
|valoda             = [[Angļu valoda|angļu]],&lt;ref name=&quot;neplp&quot; /&gt; [[Vācu valoda|vācu]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Sisi 4. sezona I Epic Drama I Pirmizrāde no ceturtdienas, 26. decembra, plkst. 22.00 |url=https://www.youtube.com/watch?v=jyKf5Rpp_Ic |website=youtube.com |publisher=Viasat World TV Latvijā |accessdate={{dat|2025|7|17||bez}} |language=en |date={{dat|2024|12|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Latviešu valoda|latviešu]],&lt;ref name=&quot;neplp&quot; /&gt; [[Krievu valoda|krievu]]&lt;ref name=&quot;neplp&quot; /&gt;
|adrese             = ''Chiswick Green'', ''610 Chiswick High Road'', [[Londona]], {{karogs|Apvienotā Karaliste}}
|dibināta           = 
|raida-kopš         = {{dat|2017|12|14|ģ}}
|sauklis            = 
|īpašnieks          = ''[[Viasat World]]''&lt;ref name=viasatcom&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Viasat World set to debut Epic Drama |url=https://www.viasatworld.com/news/viasat-world-set-to-debut-epic-drama/ |website=viasatworld.com |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=en |date={{dat|2017|10|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|ģenerāldirektors   = 
|redzam-cilvēki     = 
|popular-raidījumi  = 
|apraide            = [[Centrālā un Austrumeiropa]]&lt;ref name=&quot;bold&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[Turcija]]&lt;ref name=&quot;turkiye&quot; /&gt;
|kanāli             = [[Viasat Explore]], [[Viasat History]]
|tirgus-daļa        = 
|iepriekšējais      = 
|nākamais           = 
|mājas-lapa         = [https://viasatepicdrama.com/ viasatepicdrama.com]
|cable serv 1=
|cable chan 1=
|sat serv 1=
|sat chan 1=}}
''''' Viasat Epic Drama''''' ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] bāzēts&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Epic Drama |url=https://www.ofcom.org.uk/siteassets/resources/documents/tv-radio-and-on-demand/on-demand/list_of_regulated_video_on_demand_services.pdf?v=388120 |website=ofcom.org.uk |accessdate={{dat|2025|7|17||bez}} |page=65 |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;static&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Epic Drama (CEE) {{!}} Ofcom |url=https://static.ofcom.org.uk/static/radiolicensing/html/tv/cs/tlcs102287ba1epicdramacee.htm |website=static.ofcom.org.uk |accessdate={{dat|2025|7|17||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; un reģistrēts&lt;ref name=&quot;static&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;neplp&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Epic Drama (CEE) |url=https://registrs.neplp.lv/visi-kanali |website=registrs.neplp.lv |publisher=[[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] |accessdate={{dat|2025|7|17||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Centrālā un Austrumeiropa|Centrālās un Austrumeiropas]] valstīs&lt;ref name=&quot;bold&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Groves |first1=James |title=Viasat World unveils 'bold' Epic Drama |url=https://www.tvbeurope.com/business/viasat-unveils-bold-epic-drama |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=TVBEurope |date={{dat|2017|10|12||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; un [[Turcija|Turcijā]]&lt;ref name=&quot;turkiye&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Brzoznowski |first1=Kristin |title=Viasat World's Epic Drama Channel Extends to Turkey |url=https://worldscreen.com/tvdrama/viasat-worlds-epic-drama-channel-extends-to-turkey/ |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=TVDRAMA |date={{dat|2018|11|15||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; raidošs [[televīzija]]s kanāls, kas pārraidi uzsāka 2017. gada 14. decembrī.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Viasat World announces major operator partners launching Epic Drama |url=https://viasatworld.com/news/viasat-world-announces-major-operator-partners-launching-epic-drama/ |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=viasatworld.com |date={{dat|2017|12|14||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Kanāls pārraida [[Rietumu pasaule|Rietumvalstu]] [[Vēsturiskā drāma|vēsturiskās drāmas]] seriālus. Kanāls pieder [[Londona|Londonā]] bāzētajam uzņēmumam ''[[Viasat World]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Epic Drama |url=https://www.viasatworld.com/brands/epic-drama/ |website=viasatworld.com |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2025|07|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250718220328/https://viasatworld.com/brands/epic-drama/ }}&lt;/ref&gt;

== Apraide ==
Kanāls raida [[Bulgārija|Bulgārijā]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Viasat World’s Epic Drama joins A1 Bulgaria |url=https://www.viasatworld.com/news/viasat-world-s-epic-drama-joins-a1-bulgaria/ |website=viasatworld.com |accessdate={{dat|2025|7|17||bez}} |language=en |date={{dat|2018|8|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], [[Horvātija|Horvātijā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Grieķija|Grieķijā]], [[Ungārija|Ungārijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], [[Melnkalne|Melnkalnē]], [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Serbija|Serbijā]], [[Slovākija|Slovākijā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]],&lt;ref name=viasatcom /&gt;&lt;ref name=&quot;bold&quot; /&gt; [[Ukraina|Ukrainā]]&lt;ref name=&quot;hd&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Epic Drama HD |url=https://viasat.com.ua/channel/epicdrama |website=viasat.com.ua |accessdate={{dat|2025|7|17||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; un [[Turcija|Turcijā]].&lt;ref name=&quot;turkiye&quot; /&gt; Latvijā ''Epic Drama'' pieejams lielāko TV operatoru un digitālā video satura straumēšanas pakalpojumu sniedzēju klāstā.&lt;ref name=&quot;neplp&quot; /&gt;

== Demonstrētie seriāli ==
* &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;&lt;ref name=&quot;ser&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Epic Drama buys content from three major distributors |url=https://www.ceetv.net/readItem?id=57283 |website=ceetv.net |accessdate={{dat|2025|7|17||bez}} |language=en |date={{dat|2022|1|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* &quot;[[Sisi (seriāls)|Sisi]]&quot;&lt;ref name=&quot;ser&quot; /&gt;
* &quot;Fišeres kundzes mūsdienu slepkavību noslēpumi&quot; jeb &quot;Mis Fišeres modernie izmeklēšanas noslēpumi&quot;
* &quot;[[Lielas un mazas radības]]&quot;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=TV programma kanālam Epic Drama uz 20.08.2025 |url=https://epg-service.baltcom.lv/?ch=280# |website=epg-service.baltcom.lv |accessdate={{dat|2025|8|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250820190650/https://epg-service.baltcom.lv/?ch=280 |archivedate={{dat|2025|8|20||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;
* &quot;[[Endavers]]&quot;&lt;ref name=&quot;ser&quot; /&gt;
* &quot;[[Dalgliešs]]&quot;&lt;ref name=&quot;ser&quot; /&gt;
* &quot;[[Grāntčestera]]&quot; jeb &quot;Grančestera&quot;
* &quot;[[Agata Kristi. Mis Mārpla]]&quot;&lt;ref name=&quot;ser&quot; /&gt; jeb &quot;Agatas Kristi Mārpla&quot;
* &quot;Tesa no d'Erbervilu cilts&quot;
* &quot;Slepkavība mazpilsētā&quot;
* &quot;[[Frenkijas Dreikas noslēpumi]]&quot;&lt;ref name=&quot;frdrnosl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Epic Drama Latvija programma no 2022. gada 28. novembra līdz 2022. gada 4. decembrim Беседка.ТВ |url=https://tvbesedka.com/channel/Epic_Drama_CEE_Latvija/2022/49 |website=tvbesedka.com |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250828162017/https://tvbesedka.com/channel/Epic_Drama_CEE_Latvija/2022/49 |archivedate={{dat|2025|8|28||bez}} |date={{dat|2022|11|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* &quot;Mārlovas slepkavību klubs&quot;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://epicdrama.lv/ ''Epic Drama'' mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250804001654/https://epicdrama.lv/ |date={{dat|2025|08|04||bez}} }}
* {{facebook|EpicDramaLatvija}}

[[Kategorija:Lielbritānijas televīzijas kanāli]]
[[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]]</text>
      <sha1>63nw7qpxtb9spt7vobfx0se0ssady9q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vandaļu un alānu karaliste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606000</id>
    <revision>
      <id>4518100</id>
      <parentid>4463758</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:10:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518100</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3403" sha1="ez64qaaiszpjiy18tdeawhnh3h0p81q" xml:space="preserve">[[Attēls:Vandal alan kingdom 526.png|thumb|Vandaļu Karaliste (rozā) 526. gadā]]
'''Vandaļu un alānu karaliste''' bija barbaru izcelsmes [[valsts]], kuru [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] izveidoja ģermāņu tauta [[vandaļi]] un irāņu izcelsmes [[alāni]] 5. gadsimta sākumā. Karaliste pastāvēja vairāk nekā simts gadus, līdz to 534. gadā iznīcināja [[Austrumromas impērija]] [[Vandaļu karš (533—534)|Vandaļu kara]] laikā.

Lai gan Vandaļu un alānu karaliste pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu, tā būtiski ietekmēja vēlās Romas impērijas un agrīnās Bizantijas vēsturi. Vārds “[[vandalisms]]” cēlies no šīs tautas nosaukuma un kļuvis par simbolu postīšanai, īpaši pēc Romas izlaupīšanas 455. gadā.

Vandaļi savā Ziemeļāfrikas valstī neveidoja iedzīvotāju vairākumu. Lielāko daļu iedzīvotāju veidoja vietējie romiešu-afrikāņu iedzīvotāji — bijušo Romas provinču latīniski runājošie pilsētnieki, zemnieki, zemes īpašnieki un katoļu garīdzniecība. Iekšzemes un kalnu apgabalos nozīmīga bija arī [[Berberi|berberu]] jeb mauru klātbūtne. Vandaļi un alāni galvenokārt veidoja valdošo militāro eliti. Viņi kontrolēja karaspēku, karalisko varu, daļu zemju un galvenos politiskos centrus, īpaši [[Kartāga|Kartāgu]].

== Vēsture ==
[[Vandaļi]] un [[alāni]], kas sākotnēji dzīvoja [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], migrēja caur [[Gallija|Galliju]] un [[Pireneju pussala|Ibēriju]], līdz 429. gadā viņu valdnieks [[Geizerihs]] pārcēla viņus pāri [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumam]] uz Ziemeļāfriku. Tur viņi ieņēma lielas teritorijas [[Romas impērija|Romas]] provincēs [[Numīdija|Numīdijā]] un [[Mauretānija|Mauretānijā]].

439. gadā Geizerihs ieņēma [[Kartāga|Kartāgu]], padarot to par karalistes galvaspilsētu. Šis notikums tiek uzskatīts par oficiālu karalistes dibināšanas brīdi. Tās teritorijā ietilpa mūsdienu [[Tunisija]], [[Alžīrija]] un daļa [[Lībija]]s, kā arī [[Sardīnija]], [[Korsika]], [[Baleāru Salas]] un daļēji [[Sicīlija]].

Pēc reliģiskās piederības vandaļi bija [[ariānisms|ariāņi]], kamēr lielākā daļa vietējo iedzīvotāju bija ortodoksāli ticīgie. Tas izraisīja reliģiskus konfliktus un kristiešu vajāšanu.

6. gadsimta sākumā karaliste kļuva vāja iekšēju nesaskaņu un ārēju draudu dēļ. 533. gadā [[Bizantijas imperators]] [[Justiniāns I]] sāka militāru kampaņu pret vandaļiem. [[Belisārijs]] sakāva vandaļu spēkus [[Trikameronas kauja|Trikameronas kaujā]], un 534. gadā karaliste beidza pastāvēt.

== Teritorija ==
Karalistes sastāvā bija:

* [[Ziemeļāfrika]]s piekraste (galvenokārt [[Tunisija]])
* Daļēji [[Alžīrija]] un [[Lībija]]
* Vidusjūras salas: [[Sardīnija]], [[Korsika]], [[Baleāru Salas]], daļēji [[Sicīlija]]
== Karalistes valdnieki ==

* [[Geizerihs]] (428–477) — Vandaļu valsts dibinātājs Ziemeļāfrikā
* [[Huneriks]] (477–484)
* [[Guntamunds]] (484–496)
* [[Trazamunds]] (496–523)
* [[Hilderiks]] (523–530)
* [[Gelimers]] (530–534) — pēdējais vandaļu karalis, kuru sakāva [[Belisārijs]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Āfrikas vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Āfrikā]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]]</text>
      <sha1>ez64qaaiszpjiy18tdeawhnh3h0p81q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vandaļu karš (533—534)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606001</id>
    <revision>
      <id>4518305</id>
      <parentid>4381400</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:06:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518305</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1802" sha1="ezlyidwoiyrqj5ws582vs9iws9ph373" xml:space="preserve">[[Attēls:Vandalic War campaign map.png|thumb|Kampaņas karte]]
'''Vandaļu karš (533—534)''' bija militārs konflikts starp [[Austrumromas impērija|Bizantijas impēriju]] un [[Vandaļu un alānu karaliste|Vandaļu un alānu karalisti]], kas norisinājās [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Tas bija daļa no imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] plāna atjaunot [[Romas impērija]]s rietumu provinces. Karš beidzās ar Bizantijas uzvaru un Vandaļu karalistes galīgu iznīcināšanu.

== Vēsture ==
Pēc vairāku desmitgažu relatīvas stabilitātes [[Vandaļu un alānu karaliste]] 6. gadsimta sākumā piedzīvoja iekšējas nesaskaņas un prestiža zudumu. Pēdējais valdnieks [[Gelimers]] saskārās ar opozīciju un sacelšanos. Tajā pašā laikā Bizantijas imperators [[Justiniāns I]] centās atgūt bijušās [[Rietumromas impērija|Rietumromas]] teritorijas, sākot ar Ziemeļāfriku.

== Kampaņa ==
533. gadā Bizantijas karavadonis [[Belizars]] ar apmēram 15 000 karavīru devās ekspedīcijā uz [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfriku]]. Viņš veiksmīgi izsēdās netālu no [[Kartāga]]s un 13. septembrī izcīnīja izšķirošu uzvaru [[Ad Decimum kauja|''Ad Decimum'' kaujā]]. Nedaudz vēlāk, decembrī, viņš guva galīgo uzvaru [[Trikameronas kauja|Trikameronas kaujā]].

Pēc sakāves [[Gelimers]] padevās Bizantijas spēkiem 534. gadā. [[Vandaļu un alānu karaliste]] tika likvidēta, un tās teritorija kļuva par Bizantijas provinci — [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]. Šī uzvara bija pirmais lielais panākums Justiniāna centienos atjaunot Romas impērijas spožumu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Alžīrijas vēsture]]
[[Kategorija:Bizantija]]</text>
      <sha1>ezlyidwoiyrqj5ws582vs9iws9ph373</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dumpinieku popūrijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606002</id>
    <revision>
      <id>4518101</id>
      <parentid>4326679</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:14:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>varbūt šādi? jo nu 60tie gadi un atmodas laiks - ir ļoti attālināti.</comment>
      <origin>4518101</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7386" sha1="rqjlfdv98v0p1222tom9f23tzsfe3lp" xml:space="preserve">{{Singla infokaste
|Nosaukums        = Dumpinieku popūrijs
|Izdots           = {{dat|2025|7|13}}
|Formāts          = dzīvais izpildījums
|Ierakstīts       = {{dat|2025|7|13|L}}, [[Mežaparka Lielā estrāde]]
|Žanrs            = [[popūrijs]], [[Latviešu rokmūzika|latviešu roks]]
|Komponists       = [[Juris Kulakovs]], [[Imants Kalniņš]], [[Jānis Lūsēns]], [[Gvido Linga]]
|Vardi            = [[Māris Melgalvs]], [[Māris Čaklais]], [[Edvards Treimanis-Zvārgulis]], [[Igors Linga]]
|Producents       = [[Edgars Linde]] (aranžējums), [[Andis Klučnieks]] (aranžējums)
|Citi             = Diriģents: [[Gvido Brenčevs]]
}}
'''&quot;Dumpinieku popūrijs&quot;''' ir piecu dziesmu popūrijs, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja {{dat|2025|7|13|L|bez}} [[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]] noslēguma koncertā &quot;Te-aust&quot;. Popūrijā ir apvienotas dziesmas &quot;[[Zaļā dziesma]]&quot;, &quot;[[Dzeguzes balss]]&quot;, &quot;[[Taisnība (dziesma)|Taisnība]]&quot;, &quot;[[Nāc dejot]]&quot; un &quot;[[Gandrīz tautasdziesma]]&quot;, kuras visas radītas periodā no 1967. līdz 1989. gadam un bija populāras [[Latvijas Trešā atmoda|Latvijas Trešās atmodas]] laikā.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacgavilet.lv/lv/par-svetkiem/nosleguma-koncerta-repertuars/dumpinieku-popurijs/|title=Dumpinieku popūrijs|publisher=XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|accessdate=2025-07-26}}&lt;/ref&gt;

Edgara Lindes un Andas Klučnieces aranžējums izveidots īpaši Dziesmu svētkiem, lai iepazīstinātu jaunatni ar nozīmīgām [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] dziesmām.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt; Popūriju izpildīja vairāk nekā {{sk|38000}} dalībnieku apvienotais koris un orķestris virsdiriģenta [[Gvido Brenčevs|Gvido Brenčeva]] vadībā.&lt;ref name=&quot;lsm_koncerts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/13.07.2025-tiesraide-nosleguma-koncerts-te-aust-un-sadziedasanas.a605474|title=FOTO un VIDEO: Mežaparka estrādi pieskandinājis noslēguma koncerts „Te-aust&quot; un sadziedāšanās|publisher=LSM|date=2025-07-13|accessdate=2025-07-26}}&lt;/ref&gt;

== Idejas izcelsme ==
Mākslinieciskais vadītājs [[Edgars Vītols]] atklāja, ka ideja par popūriju radās, kad viņš pārsteigts konstatēja jauniešu interesi par vecākām dziesmām: {{citāts|Autobusā skan dziesmas no tā laika, kas ir 70. gadu beigas, 80. gadu sākums pagājušajā gadsimtā. Un es biju pārsteigts, ka tie jaunieši viņas zina, ka viņi viņas dzied un klausās.|Edgars Vītols}}Vītols skaidro, ka nosaukums &quot;dumpinieks&quot; pārnestā nozīmē apzīmē &quot;cilvēku, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu&quot;.&lt;ref name=&quot;vitols_intervija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Gcgqz_9Ux2w|title=Dumpinieku popūrijs {{!}} Virsdiriģents Edgars Vītols|publisher=YouTube|accessdate=2025-07-26|date=2025}}&lt;/ref&gt;

== Dziesmu sastāvs un struktūra ==
&quot;Dumpinieku popūrijs&quot; sastāv no piecām oriģinālajām dziesmām, kas radītas laikā no 1967. līdz 1989. gadam. Edgars Linde izveidoja popūrija aranžējumu 2023. gadā, papildus aranžējumus veica Anda Klučniece.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt;

=== &quot;Zaļā dziesma&quot; ===
Komponists: [[Juris Kulakovs]], dzejnieks: [[Māris Melgalvs]]. Grupas &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot; dziesma, kas kļuva par Latvijas vides kustības himnu 1980. gadu beigās un veltīta arī ''[[Greenpeace]]'' darbībai.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt;

=== &quot;Dzeguzes balss&quot; ===
Komponists: [[Imants Kalniņš]], dzejnieks: [[Māris Čaklais]]. Grupa &quot;[[Menuets (grupa)|Menuets]]&quot; ierakstīja šo dziesmu 1979. gada albumā. Māra Čaklā dzeja uzdod jautājumus par dabas skaistuma vietu mūsdienu pilsētu dzīvē.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt;

=== &quot;Taisnība&quot; ===
Komponists: [[Jānis Lūsēns]], dzejnieks: [[Edvards Treimanis-Zvārgulis]]. Dziesma atspoguļo Trešās atmodas laika garu un taisnības meklējumus.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt;

=== &quot;Nāc dejot&quot; ===
Komponists: [[Gvido Linga]], dzejnieks: [[Igors Linga]]. Dziesma aicina uz vienotību caur deju un kustību.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt;

=== &quot;Gandrīz tautasdziesma&quot; ===
Komponists: [[Juris Kulakovs]], dzejnieks: [[Māris Melgalvs]]. Sacerēta 1987. gadā, kad &quot;Pērkons&quot; atsāka uzstāšanos pēc otrā aizlieguma. Dziesma sasniedza otro vietu 1987. gada &quot;Mikrofona&quot; aptaujā un to bieži izpilda ar latviešu tautas dejas &quot;Gatves deja&quot; horeogrāfiju.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt;

== 2025. gada izpildījums ==
{{Skatīt arī|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki}}
&quot;Dumpinieku popūrijs&quot; izpildīja {{dat|2025|7|13|L|bez}} XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā &quot;Te-aust&quot; [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]] virsdiriģenta Gvido Brenčeva vadībā.&lt;ref name=&quot;lsm_koncerts&quot;/&gt;

Koncerta laikā īpaši izcēlās ceturtā dziesma &quot;Nāc dejot&quot;, kuras izpildījuma laikā visa estrāde iesaistījās dejošanā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=DUMPINIEKU POPŪRIJS {{!}} Noslēguma koncerts “Te-aust”|url=https://www.youtube.com/watch?v=0rhfeA6mmVE|date=2025-07-13|accessdate=2025-07-26|last=LTV Ziņu dienests}}&lt;/ref&gt; Koncertu pārraidīja tiešraidē vairākos medijos, un pilns ieraksts ir pieejams ''REplay.lv'' platformā.&lt;ref name=&quot;lsm_koncerts&quot;/&gt;

== Kultūras nozīme ==
Popūrija iekļaušana 2025. gada programmā kalpoja vairākiem mērķiem:
* Starppaudžu saikne — jaunieši iepazinās ar dziesmām, kas bija izšķirošas Latvijas neatkarības kustībā;
* Izglītojošā vērtība — dalībnieki mācījās par [[Latvijas Trešā atmoda|Trešo atmodu]] un [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmoto revolūciju]];
* Nacionālā identitāte — dziesmas stiprināja vienotības un kultūras nepārtrauktības tēmas.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot; /&gt;

Edgars Vītols ieteica jauniešiem, apgūstot popūriju:&lt;ref name=&quot;vitols_intervija&quot; /&gt; {{citāts|mājās aizejot, izstāstīt mammai, tētim, vecmammai vai jebkuram no radiem, kas ir vecākas paaudzes, un nodziedāt, kādas dziesmas tagad korī arī mācās|Edgars Vītols}}Šādi popūrijs kalpo kā tilts starp paaudzēm, ļaujot jauniešiem izprast vecāko paaudžu pieredzi caur mūziku.

Mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols uzsvēra, ka šis popūrijs ir veltījums vecākiem un vecvecākiem, iekļaujot dziesmas, kas bija būtiskas Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībai. Grupa &quot;Pērkons&quot;, kuras divas dziesmas iekļautas popūrijā, padomju varas laikā tika aizliegta divreiz politiski asu tekstu dēļ, tomēr palika viena no populārākajām 1980. gadu grupām.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.nacgavilet.lv/lv/par-svetkiem/nosleguma-koncerta-repertuars/dumpinieku-popurijs/ Oficiālā informācija par &quot;Dumpinieku popūriju&quot;]
* [https://www.youtube.com/watch?v=0rhfeA6mmVE Dziesmas ieraksts koncertā &quot;Te-aust&quot; Youtube]
* [https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/359176/te-aust-nosleguma-koncerts-xiii-latvijas-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetki Koncerta &quot;Te-aust&quot; ieraksts REplay.lv]
* [https://www.youtube.com/watch?v=Gcgqz_9Ux2w Edgara Vītola intervija par &quot;Dumpinieku popūriju&quot;]

[[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]]
[[Kategorija:Popūriji]]
[[Kategorija:2025. gada dziesmas]]
[[Kategorija:Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]]</text>
      <sha1>rqjlfdv98v0p1222tom9f23tzsfe3lp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518306</id>
      <parentid>4518101</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:09:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518306</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7444" sha1="65r17ch6abbr0bzmrquek1jo5zscnuo" xml:space="preserve">{{Singla infokaste
|Nosaukums        = Dumpinieku popūrijs
|Izdots           = {{dat|2025|7|13}}
|Formāts          = dzīvais izpildījums
|Ierakstīts       = {{dat|2025|7|13|L}}, [[Mežaparka Lielā estrāde]]
|Žanrs            = [[popūrijs]], [[Latviešu rokmūzika|latviešu roks]]
|Komponists       = [[Juris Kulakovs]], [[Imants Kalniņš]], [[Jānis Lūsēns]], [[Gvido Linga]]
|Vardi            = [[Māris Melgalvs]], [[Māris Čaklais]], [[Edvards Treimanis-Zvārgulis]], [[Igors Linga]]
|Producents       = [[Edgars Linde]] (aranžējums), [[Andis Klučnieks]] (aranžējums)
|Citi             = Diriģents: [[Gvido Brenčevs]]
}}
'''&quot;Dumpinieku popūrijs&quot;''' ir piecu dziesmu popūrijs, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja {{dat|2025|7|13|L|bez}} [[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]] noslēguma koncertā &quot;Te-aust&quot;. Popūrijā ir apvienotas dziesmas &quot;[[Zaļā dziesma]]&quot;, &quot;[[Dzeguzes balss]]&quot;, &quot;[[Taisnība (dziesma)|Taisnība]]&quot;, &quot;[[Nāc dejot]]&quot; un &quot;[[Gandrīz tautasdziesma]]&quot;, kuras visas radītas periodā no 1967. līdz 1989. gadam un bija populāras [[Latvijas Trešā atmoda|Latvijas Trešās atmodas]] laikā.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nacgavilet.lv/lv/par-svetkiem/nosleguma-koncerta-repertuars/dumpinieku-popurijs/|title=Dumpinieku popūrijs|publisher=XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|accessdate=2025-07-26}}&lt;/ref&gt;

Edgara Lindes un Andas Klučnieces aranžējums izveidots īpaši Dziesmu svētkiem, lai iepazīstinātu jaunatni ar nozīmīgām [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] dziesmām.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt; Popūriju izpildīja vairāk nekā {{sk|38000}} dalībnieku apvienotais koris un orķestris virsdiriģenta [[Gvido Brenčevs|Gvido Brenčeva]] vadībā.&lt;ref name=&quot;lsm_koncerts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/13.07.2025-tiesraide-nosleguma-koncerts-te-aust-un-sadziedasanas.a605474|title=FOTO un VIDEO: Mežaparka estrādi pieskandinājis noslēguma koncerts „Te-aust&quot; un sadziedāšanās|publisher=LSM|date=2025-07-13|accessdate=2025-07-26}}&lt;/ref&gt;

== Idejas izcelsme ==
Mākslinieciskais vadītājs [[Edgars Vītols]] atklāja, ka ideja par popūriju radās, kad viņš pārsteigts konstatēja jauniešu interesi par vecākām dziesmām: {{citāts|Autobusā skan dziesmas no tā laika, kas ir 70. gadu beigas, 80. gadu sākums pagājušajā gadsimtā. Un es biju pārsteigts, ka tie jaunieši viņas zina, ka viņi viņas dzied un klausās.|Edgars Vītols}}Vītols skaidro, ka nosaukums &quot;dumpinieks&quot; pārnestā nozīmē apzīmē &quot;cilvēku, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu&quot;.&lt;ref name=&quot;vitols_intervija&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Gcgqz_9Ux2w|title=Dumpinieku popūrijs {{!}} Virsdiriģents Edgars Vītols|publisher=YouTube|accessdate=2025-07-26|date=2025}}&lt;/ref&gt;

== Dziesmu sastāvs un struktūra ==
&quot;Dumpinieku popūrijs&quot; sastāv no piecām oriģinālajām dziesmām, kas radītas laikā no 1967. līdz 1989. gadam. Edgars Linde izveidoja popūrija aranžējumu 2023. gadā, papildus aranžējumus veica Anda Klučniece.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt;

=== &quot;Zaļā dziesma&quot; ===
Komponists: [[Juris Kulakovs]], dzejnieks: [[Māris Melgalvs]]. Grupas &quot;[[Pērkons (rokgrupa)|Pērkons]]&quot; dziesma, kas kļuva par Latvijas vides kustības himnu 1980. gadu beigās un veltīta arī ''[[Greenpeace]]'' darbībai.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt;

=== &quot;Dzeguzes balss&quot; ===
Komponists: [[Imants Kalniņš]], dzejnieks: [[Māris Čaklais]]. Grupa &quot;[[Menuets (grupa)|Menuets]]&quot; ierakstīja šo dziesmu 1979. gada albumā. Māra Čaklā dzeja uzdod jautājumus par dabas skaistuma vietu mūsdienu pilsētu dzīvē.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt;

=== &quot;Taisnība&quot; ===
Komponists: [[Jānis Lūsēns]], dzejnieks: [[Edvards Treimanis-Zvārgulis]]. Dziesma atspoguļo Trešās atmodas laika garu un taisnības meklējumus.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt;

=== &quot;Nāc dejot&quot; ===
Komponists: [[Gvido Linga]], dzejnieks: [[Igors Linga]]. Dziesma aicina uz vienotību caur deju un kustību.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt;

=== &quot;Gandrīz tautasdziesma&quot; ===
Komponists: [[Juris Kulakovs]], dzejnieks: [[Māris Melgalvs]]. Sacerēta 1987. gadā, kad &quot;Pērkons&quot; atsāka uzstāšanos pēc otrā aizlieguma. Dziesma sasniedza otro vietu 1987. gada &quot;Mikrofona&quot; aptaujā un to bieži izpilda ar latviešu tautas dejas &quot;Gatves deja&quot; horeogrāfiju.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt;

== 2025. gada izpildījums ==
{{Skatīt arī|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki}}
&quot;Dumpinieku popūriju&quot; izpildīja {{dat|2025|7|13|L|bez}} [[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]] noslēguma koncertā &quot;Te-aust&quot; [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]] virsdiriģenta Gvido Brenčeva vadībā.&lt;ref name=&quot;lsm_koncerts&quot;/&gt;

Koncerta laikā īpaši izcēlās ceturtā dziesma &quot;Nāc dejot&quot;, kuras izpildījuma laikā visa estrāde iesaistījās dejošanā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=DUMPINIEKU POPŪRIJS {{!}} Noslēguma koncerts “Te-aust”|url=https://www.youtube.com/watch?v=0rhfeA6mmVE|date=2025-07-13|accessdate=2025-07-26|last=LTV Ziņu dienests}}&lt;/ref&gt; Koncertu pārraidīja tiešraidē vairākos medijos, un pilns ieraksts ir pieejams ''REplay.lv'' platformā.&lt;ref name=&quot;lsm_koncerts&quot;/&gt;

== Kultūras nozīme ==
Popūrija iekļaušana 2025. gada programmā kalpoja vairākiem mērķiem:
* Starppaudžu saikne — jaunieši iepazinās ar dziesmām, kas bija izšķirošas Latvijas neatkarības kustībā;
* Izglītojošā vērtība — dalībnieki mācījās par [[Latvijas Trešā atmoda|Trešo atmodu]] un [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmoto revolūciju]];
* Nacionālā identitāte — dziesmas stiprināja vienotības un kultūras nepārtrauktības tēmas.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot; /&gt;

Edgars Vītols ieteica jauniešiem, apgūstot popūriju:&lt;ref name=&quot;vitols_intervija&quot; /&gt; {{citāts|mājās aizejot, izstāstīt mammai, tētim, vecmammai vai jebkuram no radiem, kas ir vecākas paaudzes, un nodziedāt, kādas dziesmas tagad korī arī mācās|Edgars Vītols}}Šādi popūrijs kalpo kā tilts starp paaudzēm, ļaujot jauniešiem izprast vecāko paaudžu pieredzi caur mūziku.

Mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols uzsvēra, ka šis popūrijs ir veltījums vecākiem un vecvecākiem, iekļaujot dziesmas, kas bija būtiskas Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībai. Grupa &quot;Pērkons&quot;, kuras divas dziesmas iekļautas popūrijā, padomju varas laikā tika aizliegta divreiz politiski asu tekstu dēļ, tomēr palika viena no populārākajām 1980. gadu grupām.&lt;ref name=&quot;nacgavilet&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.nacgavilet.lv/lv/par-svetkiem/nosleguma-koncerta-repertuars/dumpinieku-popurijs/ Oficiālā informācija par &quot;Dumpinieku popūriju&quot;]
* [https://www.youtube.com/watch?v=0rhfeA6mmVE Dziesmas ieraksts koncertā &quot;Te-aust&quot; Youtube]
* [https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/359176/te-aust-nosleguma-koncerts-xiii-latvijas-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetki Koncerta &quot;Te-aust&quot; ieraksts REplay.lv]
* [https://www.youtube.com/watch?v=Gcgqz_9Ux2w Edgara Vītola intervija par &quot;Dumpinieku popūriju&quot;]

[[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]]
[[Kategorija:Popūriji]]
[[Kategorija:2025. gada dziesmas]]
[[Kategorija:Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]]</text>
      <sha1>65r17ch6abbr0bzmrquek1jo5zscnuo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Folkloras komisija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606012</id>
    <revision>
      <id>4518102</id>
      <parentid>4511818</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:17:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518102</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4034" sha1="09cjjkwphrqtkkt4lssdkvlgztozzaf" xml:space="preserve">'''Folkloras komisija''' ir [[Rīgas Latviešu biedrība]]s (RLB) struktūrvienība. Tā izveidota [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] rudenī, bet darbu tā uzsāka [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rlb.lv/rlb-komisijas/folkloras-komisija|title=Rīgas Latviešu biedrības Folkoras komisija|website=www.rlb.lv|access-date=2025-08-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/rigas-latviesu-biedribas-folkloras-komisijai-aprit-25-gadi.a296853/|title=Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijai aprit 25 gadi|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; Galvenā Folkloras komisijas darbība notiek piedaloties Rīgas Latviešu biedrības darbā un tai skaitā rīkojot tradicionālos svētkus, koncertus, izrādes, tautas dejas vakarus un citus sarīkojumus, kā arī izglītojošu pasākumu ciklu — &quot;Sprīdīša skolu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/rigaslatviesubiedriba/p/DCzN8X0taS1/|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2025-08-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvak.wordpress.com/2018/03/05/latviesu-valoda-un-norises-rlb-folkloras-komisija/|title=Latviešu valoda un norises RLB Folkloras komisijā|website=- Latviešu valodas attīstības kopa - (RLB LVAK)|access-date=2025-08-01|date=2018-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iksd.riga.lv/lv/rd-iksd?target=news_item&amp;news_item=lapu-diena-daudzveidiga-kulturas-programma-un-talka-12919|title=Lapu dienā daudzveidīga kultūras programma un talka|website=iksd.riga.lv|access-date=2025-08-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/54291102/rigas-latviesu-biedriba-skanes-bags-lielaka-kokle-pasaule|title=Rīgas Latviešu biedrībā skanēs bāgs - lielākā kokle pasaulē|website=www.delfi.lv|access-date=2025-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Komisijas izveidošanas iniciators bija [[ģeologs]] [[Viktors Grāvītis]]. Viņš 1992. gada rudenī aicināja Rīgas folkloras draugus iestāties Rīgas Latviešu biedrībā un savu darbību veikt ar jaunveidojamo Folkloras komisiju. Šāda ideja neguva atsaucību, tādēļ Viktors Grāvītis uzrunāja jaundibinātā Etniskās kultūras centra darbiniekus un tā bija veiksme. Sākotnēji komisijas darbu nodrošināja [[Latvijas Universitāte]]s Etniskās kultūras centra darbinieki — [[Māra Mellēna]], [[Valdis Muktupāvels]], [[Ernests Spīčs]] un Vija Skrule. Tādējādi RLB kļuva par Bērnu un jauniešu [[folklora]]s [[Festivāls|festivāla]] &quot;[[Pulkā eimu, pulkā teku]]&quot; rīkošanas un norises vietu pēc tam, kad LU fonds &quot;Juventus&quot; atteicās no bērnu sarīkojumu rīkošanas.

Sākuma posmā no 1993. līdz 2004. gadam tika rīkoti daudzveidīgi sarīkojumi: &quot;Novadu dejas dienas&quot;, &quot;Etnodejas&quot;, gadskārtu svētīšana un izglītojoši pasākumi kā &quot;Riņķa danču semināri&quot;. Bez tam komisijas atbildībā bija [[Rīgas Danču klubs|&quot;Danču klubs&quot;]] (tagad &quot;Rīgas danču klubs&quot;) un [[Dievturība|dievturi]]. 2004. gadā Folkloras komisijā sāka darboties Margita Poriete, kura uzņēmās Rīgas skolēnu tradicionālās izglītības projekta &quot;Mēs, rīdzinieki!&quot; (tagad &quot;Sprīdīša skola&quot;) pārvaldību.

Aktuālie Folkloras komisijas darbības virzieni ir saistīti ar programmām un projektiem &quot;Pulkā eimu, pulkā teku &quot; konkursi, &quot;Somugru dienas&quot;, &quot;Sprīdīša skola&quot;. No 2019. gada komisija spaspārnē ir izveidota tautas muzikantu, dančmeistaru un mākslinieku kopiena [[Rīgas Danči|&quot;Rīgas Danči',]] kura kopj tautas dejas un danču tradīciju, koklēšanas tradīciju (zīmols &quot;Dižkokle&quot;) un pēta Goda dvieļus, vāc par tiem stāstus, rīko seminārus un izstādes (zīmols (&quot;Goda dvielis&quot;).

== Folkloras komisijas vadītāji ==
* [[Ernests Spīčs]] (1993—2007)
* [[Margita Poriete]] (2008—2025)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.facebook.com/RLBFolklora/photos/?_rdr Facebook konts]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Folklora]]</text>
      <sha1>09cjjkwphrqtkkt4lssdkvlgztozzaf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tirgus kapitalizācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606023</id>
    <revision>
      <id>4518103</id>
      <parentid>4315895</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:19:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518103</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3711" sha1="j8c05m5rawsh7pjnsmd42it2h7thlrm" xml:space="preserve">'''Tirgus kapitalizācija''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''market capitalization'', saīsināti ''market cap'') ir [[Uzņēmums|uzņēmuma]] kopējās tirgus vērtības rādītājs, kas tiek aprēķināts, reizinot emitēto apgrozībā esošo [[Akcija (vērtspapīrs)|akciju]] skaitu ar vienas akcijas aktuālo tirgus cenu. Šis rādītājs tiek plaši izmantots finanšu analīzē, lai novērtētu uzņēmuma lielumu, salīdzinātu to ar citiem tirgus dalībniekiem un klasificētu uzņēmumus pēc to relatīvās ekonomiskās ietekmes.

== Definīcija un aprēķins ==
Tirgus kapitalizācija tiek aprēķināta pēc šādas formulas:

Tirgus kapitalizācija = Akciju skaits × Akcijas cena

kur:

* Akciju skaits — uzņēmuma emitēto un brīvi tirgojamo parasto akciju kopskaits;
* Akcijas cena — viena akcijas vienības tirgus cena, kas noteikta biržā.

== Klasifikācija pēc kapitalizācijas ==
Finanšu praksē uzņēmumi bieži tiek iedalīti vairākās kategorijās atkarībā no to tirgus kapitalizācijas:

* Lielas kapitalizācijas uzņēmumi (''large-cap'') — parasti ar tirgus kapitalizāciju virs 10 miljardiem eiro/dolāru. Šie uzņēmumi bieži ir globāli aktīvi un ar salīdzinoši stabilu finansiālo stāvokli (piemēram, ''[[Apple|Apple Inc.]]'', ''[[Microsoft Corporation|Microsoft Corp.]]'').
* Vidējas kapitalizācijas uzņēmumi (''mid-cap'') — kapitalizācija parasti no 2 līdz 10 miljardiem eiro/dolāru. Šādi uzņēmumi mēdz būt strauji augoši un ar potenciālu kļūt par lielajiem tirgus dalībniekiem.
* Mazas kapitalizācijas uzņēmumi (''small-cap'') — kapitalizācija zem 2 miljardiem eiro/dolāru. Bieži vien šie uzņēmumi ir vairāk pakļauti tirgus svārstībām, bet tiem var būt arī augstāks izaugsmes potenciāls.

Dažās klasifikācijās tiek izmantoti arī jēdzieni ''micro-cap'' (kapitalizācija zem 300 miljoniem) un ''mega-cap'' (virs 200 miljardiem).

== Tirgus kapitalizācijas nozīme ==
Tirgus kapitalizācija ir būtisks indikators vairākos finanšu un ekonomiskos kontekstos:

* Investīciju stratēģijās — investori izmanto kapitalizācijas datus, lai izvēlētos uzņēmumus, kas atbilst viņu riska tolerancei un investīciju horizontam;
* Indeksu veidošanā — daudzi biržas indeksi (piemēram, ''[[S&amp;P 500]]'', ''[[NASDAQ-100]]'') izmanto tirgus kapitalizāciju kā svēršanas faktoru;
* Risku novērtēšanā — mazākas kapitalizācijas uzņēmumiem parasti ir augstāks risks, taču arī augstāka potenciālā atdeve.

== Ierobežojumi un kritika ==
Lai gan tirgus kapitalizācija ir vienkāršs un intuitīvs rādītājs, tai piemīt vairāki ierobežojumi:

* Tā neņem vērā uzņēmuma parādsaistības vai citas finansiālās struktūras nianses. Šim nolūkam tiek izmantots uzņēmuma vērtības (''enterprise value'') jēdziens;
* Tirgus cena var būt īslaicīgi ietekmēta [[Spekulācija|spekulācijām]] vai tirgus emocijām, kas var radīt nepamatoti augstu vai zemu kapitalizāciju;
* Rādītājs nav piemērots uzņēmumu iekšējās vērtības vai [[Fundamentālā analīze|fundamentālās analīzes]] aizvietošanai.

== Tirgus kapitalizācija un uzņēmuma vērtība ==
Atšķirībā no tirgus kapitalizācijas, uzņēmuma vērtība (''enterprise value'') ietver arī uzņēmuma parādus, skaidro naudu un citus aktīvus. Tā tiek uzskatīta par precīzāku uzņēmuma kopējās vērtības rādītāju, īpaši apvienošanās un iegādes (M&amp;A) procesos.
{{Citāts|1=Uzņēmuma vērtība = Tirgus kapitalizācija + Parādi − Naudas līdzekļ​i}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ekonomika]]</text>
      <sha1>j8c05m5rawsh7pjnsmd42it2h7thlrm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518104</id>
      <parentid>4518103</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:19:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>nešķiet, ka citāts ir pareizākais veids, kā šo izcelt</comment>
      <origin>4518104</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3698" sha1="jymh8mz8bu4xay60chzwbuuycrs9ejy" xml:space="preserve">'''Tirgus kapitalizācija''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''market capitalization'', saīsināti ''market cap'') ir [[Uzņēmums|uzņēmuma]] kopējās tirgus vērtības rādītājs, kas tiek aprēķināts, reizinot emitēto apgrozībā esošo [[Akcija (vērtspapīrs)|akciju]] skaitu ar vienas akcijas aktuālo tirgus cenu. Šis rādītājs tiek plaši izmantots finanšu analīzē, lai novērtētu uzņēmuma lielumu, salīdzinātu to ar citiem tirgus dalībniekiem un klasificētu uzņēmumus pēc to relatīvās ekonomiskās ietekmes.

== Definīcija un aprēķins ==
Tirgus kapitalizācija tiek aprēķināta pēc šādas formulas:

Tirgus kapitalizācija = Akciju skaits × Akcijas cena

kur:

* Akciju skaits — uzņēmuma emitēto un brīvi tirgojamo parasto akciju kopskaits;
* Akcijas cena — viena akcijas vienības tirgus cena, kas noteikta biržā.

== Klasifikācija pēc kapitalizācijas ==
Finanšu praksē uzņēmumi bieži tiek iedalīti vairākās kategorijās atkarībā no to tirgus kapitalizācijas:

* Lielas kapitalizācijas uzņēmumi (''large-cap'') — parasti ar tirgus kapitalizāciju virs 10 miljardiem eiro/dolāru. Šie uzņēmumi bieži ir globāli aktīvi un ar salīdzinoši stabilu finansiālo stāvokli (piemēram, ''[[Apple|Apple Inc.]]'', ''[[Microsoft Corporation|Microsoft Corp.]]'').
* Vidējas kapitalizācijas uzņēmumi (''mid-cap'') — kapitalizācija parasti no 2 līdz 10 miljardiem eiro/dolāru. Šādi uzņēmumi mēdz būt strauji augoši un ar potenciālu kļūt par lielajiem tirgus dalībniekiem.
* Mazas kapitalizācijas uzņēmumi (''small-cap'') — kapitalizācija zem 2 miljardiem eiro/dolāru. Bieži vien šie uzņēmumi ir vairāk pakļauti tirgus svārstībām, bet tiem var būt arī augstāks izaugsmes potenciāls.

Dažās klasifikācijās tiek izmantoti arī jēdzieni ''micro-cap'' (kapitalizācija zem 300 miljoniem) un ''mega-cap'' (virs 200 miljardiem).

== Tirgus kapitalizācijas nozīme ==
Tirgus kapitalizācija ir būtisks indikators vairākos finanšu un ekonomiskos kontekstos:

* Investīciju stratēģijās — investori izmanto kapitalizācijas datus, lai izvēlētos uzņēmumus, kas atbilst viņu riska tolerancei un investīciju horizontam;
* Indeksu veidošanā — daudzi biržas indeksi (piemēram, ''[[S&amp;P 500]]'', ''[[NASDAQ-100]]'') izmanto tirgus kapitalizāciju kā svēršanas faktoru;
* Risku novērtēšanā — mazākas kapitalizācijas uzņēmumiem parasti ir augstāks risks, taču arī augstāka potenciālā atdeve.

== Ierobežojumi un kritika ==
Lai gan tirgus kapitalizācija ir vienkāršs un intuitīvs rādītājs, tai piemīt vairāki ierobežojumi:

* Tā neņem vērā uzņēmuma parādsaistības vai citas finansiālās struktūras nianses. Šim nolūkam tiek izmantots uzņēmuma vērtības (''enterprise value'') jēdziens;
* Tirgus cena var būt īslaicīgi ietekmēta [[Spekulācija|spekulācijām]] vai tirgus emocijām, kas var radīt nepamatoti augstu vai zemu kapitalizāciju;
* Rādītājs nav piemērots uzņēmumu iekšējās vērtības vai [[Fundamentālā analīze|fundamentālās analīzes]] aizvietošanai.

== Tirgus kapitalizācija un uzņēmuma vērtība ==
Atšķirībā no tirgus kapitalizācijas, uzņēmuma vērtība (''enterprise value'') ietver arī uzņēmuma parādus, skaidro naudu un citus aktīvus. Tā tiek uzskatīta par precīzāku uzņēmuma kopējās vērtības rādītāju, īpaši apvienošanās un iegādes (M&amp;A) procesos.

Uzņēmuma vērtība = Tirgus kapitalizācija + Parādi − Naudas līdzekļ​i

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ekonomika]]</text>
      <sha1>jymh8mz8bu4xay60chzwbuuycrs9ejy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518105</id>
      <parentid>4518104</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:21:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518105</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3700" sha1="adak7sxwwf4ew16qecavuqs8j0zotqt" xml:space="preserve">'''Tirgus kapitalizācija''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''market capitalization'', saīsināti ''market cap'') ir [[Uzņēmums|uzņēmuma]] kopējās tirgus vērtības rādītājs, kas tiek aprēķināts, reizinot emitēto apgrozībā esošo [[Akcija (vērtspapīrs)|akciju]] skaitu ar vienas akcijas aktuālo tirgus cenu. Šis rādītājs tiek plaši izmantots finanšu analīzē, lai novērtētu uzņēmuma lielumu, salīdzinātu to ar citiem tirgus dalībniekiem un klasificētu uzņēmumus pēc to relatīvās ekonomiskās ietekmes.

== Definīcija un aprēķins ==
Tirgus kapitalizācija tiek aprēķināta pēc šādas formulas:

:Tirgus kapitalizācija = Akciju skaits × Akcijas cena

kur:

* Akciju skaits — uzņēmuma emitēto un brīvi tirgojamo parasto akciju kopskaits;
* Akcijas cena — viena akcijas vienības tirgus cena, kas noteikta biržā.

== Klasifikācija pēc kapitalizācijas ==
Finanšu praksē uzņēmumi bieži tiek iedalīti vairākās kategorijās atkarībā no to tirgus kapitalizācijas:

* Lielas kapitalizācijas uzņēmumi (''large-cap'') — parasti ar tirgus kapitalizāciju virs 10 miljardiem eiro/dolāru. Šie uzņēmumi bieži ir globāli aktīvi un ar salīdzinoši stabilu finansiālo stāvokli (piemēram, ''[[Apple|Apple Inc.]]'', ''[[Microsoft Corporation|Microsoft Corp.]]'').
* Vidējas kapitalizācijas uzņēmumi (''mid-cap'') — kapitalizācija parasti no 2 līdz 10 miljardiem eiro/dolāru. Šādi uzņēmumi mēdz būt strauji augoši un ar potenciālu kļūt par lielajiem tirgus dalībniekiem.
* Mazas kapitalizācijas uzņēmumi (''small-cap'') — kapitalizācija zem 2 miljardiem eiro/dolāru. Bieži vien šie uzņēmumi ir vairāk pakļauti tirgus svārstībām, bet tiem var būt arī augstāks izaugsmes potenciāls.

Dažās klasifikācijās tiek izmantoti arī jēdzieni ''micro-cap'' (kapitalizācija zem 300 miljoniem) un ''mega-cap'' (virs 200 miljardiem).

== Tirgus kapitalizācijas nozīme ==
Tirgus kapitalizācija ir būtisks indikators vairākos finanšu un ekonomiskos kontekstos:

* Investīciju stratēģijās — investori izmanto kapitalizācijas datus, lai izvēlētos uzņēmumus, kas atbilst viņu riska tolerancei un investīciju horizontam;
* Indeksu veidošanā — daudzi biržas indeksi (piemēram, ''[[S&amp;P 500]]'', ''[[NASDAQ-100]]'') izmanto tirgus kapitalizāciju kā svēršanas faktoru;
* Risku novērtēšanā — mazākas kapitalizācijas uzņēmumiem parasti ir augstāks risks, taču arī augstāka potenciālā atdeve.

== Ierobežojumi un kritika ==
Lai gan tirgus kapitalizācija ir vienkāršs un intuitīvs rādītājs, tai piemīt vairāki ierobežojumi:

* Tā neņem vērā uzņēmuma parādsaistības vai citas finansiālās struktūras nianses. Šim nolūkam tiek izmantots uzņēmuma vērtības (''enterprise value'') jēdziens;
* Tirgus cena var būt īslaicīgi ietekmēta [[Spekulācija|spekulācijām]] vai tirgus emocijām, kas var radīt nepamatoti augstu vai zemu kapitalizāciju;
* Rādītājs nav piemērots uzņēmumu iekšējās vērtības vai [[Fundamentālā analīze|fundamentālās analīzes]] aizvietošanai.

== Tirgus kapitalizācija un uzņēmuma vērtība ==
Atšķirībā no tirgus kapitalizācijas, uzņēmuma vērtība (''enterprise value'') ietver arī uzņēmuma parādus, skaidro naudu un citus aktīvus. Tā tiek uzskatīta par precīzāku uzņēmuma kopējās vērtības rādītāju, īpaši apvienošanās un iegādes (M&amp;A) procesos.

:Uzņēmuma vērtība = Tirgus kapitalizācija + Parādi − Naudas līdzekļ​i

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ekonomika]]</text>
      <sha1>adak7sxwwf4ew16qecavuqs8j0zotqt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Starptautiskā Bioloģijas olimpiāde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606043</id>
    <revision>
      <id>4518106</id>
      <parentid>4405576</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:23:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518106</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10888" sha1="rg1fz1ajz56dvhc8ujto85it9noho55" xml:space="preserve">[[Attēls:The logo of the International Biology Olympiad.png|thumb|Starptautiskās Bioloģijas olimpiādes logo.]]
'''Starptautiskā Bioloģijas olimpiāde''' (''International Biology Olympiad'', IBO) ir starptautiskas [[skolēni|skolēnu]] sacensības, kuru mērķis ir veicināt skolēnu interesi par [[bioloģija]]s zinātni. Katra IBO dalībvalsts uz šīm sacensībām var nosūtīt četrus dalībniekus, kuri nedrīkst būt vecāki par 20 gadiem. 2025. gadā IBO piedalījās skolēni no 80 valstīm.

Starptautiskā bioloģijas olimpiāde ir paredzēta indivīdu, nevis komandu sacensībām. Zelta, sudraba un bronzas medaļas piešķirt pēc vairākiem teorētiskiem un praktiskiem pārbaudījumiem.

== Latvijas komandas panākumi ==
Latvijas skolēnu komanda IBO piedalās kopš 1995. gada, un līdz 2002. gadam Latvijas skolēni ieguva trīs sudraba un piecas bronzas medaļas. 13. Starptautiskā Bioloģijas olimpiāde 2002. gadā notika Latvijā, tajā piedalījās 160 vidusskolēni no 40 valstīm. Visas četras Latvijas pārstāves ieguva sudraba un bronzas godalgas. Maija Misāne no [[Lielvārdes vidusskola]]s un Ieva Gailīte no [[Smiltenes ģimnāzija]]s ieguva sudraba godalgas, bet Martina Baltkalne no [[Ziemeļvalstu ģimnāzija]]s un Lāsma Irša no [[Jaunpiebalgas vidusskola]]s izcīnīja bronzu.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/193/politics/3531276/latvija-iegust-sudrabu-un-bronzu-starptautiskaja-biologijas-olimpiade Latvija iegūst sudrabu un bronzu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē] [[LETA]] 15.07.2002&lt;/ref&gt;
2012. gada IBO Singapūrā piedalījās 59 valstu komandas, bronzas medaļas izcīnīja [[Rīgas 72. vidusskola]]s skolnieks Mihails Šišovs, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Māris Seržāns, [[Salacgrīvas vidusskola]]s skolnieks Mārtiņš Vaivads un [[Ogres Valsts ģimnāzija]]s skolnieks Kārlis Jermacāns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-skoleni-iegust-bronzas-medalas-23.-starptautiskaja-biologijas-olimpiade-singapura.a5850/ Latvijas skolēni iegūst bronzas medaļas 23. Starptautiskajā bioloģijas olimpiādē Singapūrā] lsm.lv 17. jūlijs, 2012&lt;/ref&gt;
2013. gada IBO Bernē četri 12. klašu skolnieki — Māris Seržāns un Andris Pāvils Stikuts no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Mārtiņš Vaivads no Salacgrīvas vidusskolas un Jānis Gruduls no [[Madonas Valsts ģimnāzija]]s, ieguva bronzas medaļas.&lt;ref&gt;[https://ir.lv/rubrika/radars/cetri-latvijas-skoleni-iegust-bronzu-starptautiska-biologijas-olimpiade.176275 Četri Latvijas skolēni iegūst bronzu starptautiskā bioloģijas olimpiādē] ir.lv 24.07.2013.&lt;/ref&gt;
2014. gada IBO Bali sudraba medaļu ieguva [[Aglonas vidusskola]]s 11. klases skolnieks Daniels Krimans, bet bronzas medaļu Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolniece Katrīna Daila Neiburga.&lt;ref&gt;[https://www.visc.gov.lv/lv/jaunums/olimpiazu-rezultati-20132014macibu-gada Olimpiāžu rezultāti 2013./2014.mācību gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250430062609/https://www.visc.gov.lv/lv/jaunums/olimpiazu-rezultati-20132014macibu-gada |date={{dat|2025|04|30||bez}} }} Valsts izglītības satura centrs 01.01.2014&lt;/ref&gt;

2016. gada IBO Hanojā sudraba medaļu izcīnīja [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]]s 12. klases skolnieks Ņikita Trojanskis, bet bronzas medaļu ieguva [[Siguldas Valsts ģimnāzija]]s 12. klases skolnieks Valts Krūmiņš.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/280898-starptautiskaja-biologijas-olimpiade-vjetnama-latvijas-skoleniem-sudrabs-bronza-un-atziniba-2016 Starptautiskajā bioloģijas olimpiādē Vjetnamā Latvijas skolēniem — sudrabs, bronza un atzinība] lvportals.lv 3. augustā, 2016&lt;/ref&gt;
2018. gada IBO Teherānā sudraba medaļu izcīnīja [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija]]s absolvents Artūrs Sokolovskis, bet bronzas medaļas ieguva [[Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola]]s absolvents Ernests Tomass Auziņš un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolnieks Staņislavs Kurašs.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/latvijas-skoleniem-irana-sudrabs-un-bronza-starptautiskaja-biologijas-olimpiade Latvijas skolēniem Irānā — sudrabs un bronza starptautiskajā bioloģijas olimpiādē] la.lv 26. jūlijs 2018&lt;/ref&gt;

2019. gada IBO Segedā bronzas medaļas ieguva [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija]]s 11. klases skolnieks Toms Ekmanis, [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]]s absolvente Anitra Zīle un 11. klases skolnieks Mārtiņš Dāvis Apsītis.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/306365-latvijas-komanda-atgriezas-ar-apbalvojumiem-no-30-starptautiskas-biologijas-olimpiades-2019 Latvijas komanda atgriežas ar apbalvojumiem no 30. Starptautiskās bioloģijas olimpiādes] lvportals.lv 22. jūlijā, 2019&lt;/ref&gt;
2020. gada Starptautiskajā bioloģijas olimpiādē, kas norisinājās tiešsaistes režīmā, sudraba medaļas ieguva [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija]]s skolēns Toms Ekmanis un [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]]s skolēns Rolands Lopatko, bet bronzas medaļas Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Mārtiņš Dāvis Apsītis un [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija]]s skolēns Mairis Bērziņš.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-skoleni-starptautiska-biologijas-olimpiade-izcina-sudraba-un-bronzas-medalas.a372186/ Latvijas skolēni starptautiskā bioloģijas olimpiādē izcīna sudraba un bronzas medaļas] lsm.lv 2020. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

2022. gada IBO Erevānā sudraba medaļas ieguva Nauris Prikšāns no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Huberts Zimackis no [[Rēzeknes Valsts ģimnāzija]]s, bet bronzas medaļas izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni Markuss Gustavs Ķēniņš un Kristians Lelis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-skoleni-iegust-medalas-starptautiskas-fizikas-un-biologijas-olimpiades.a465869/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Latvijas skolēni iegūst medaļas starptautiskās fizikas un bioloģijas olimpiādēs] lsm.lv 2022. gada 18. jūlijā&lt;/ref&gt;
2023. gada IBO Al Ajnā sudraba medaļu atkārtoti guva Nauris Prikšāns, savukārt bronzas medaļu atkārtoti ieguva Kristians Lelis. Bronzas medaļas izcīnīja arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolniece Elza Strumpe un 10. klases skolēns Arnolds Pīrāgs. Šī bija pirmā reize, kad 10. klases skolēns no Latvijas olimpiādē ieguva medaļu.&lt;ref&gt;[https://www.visc.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-komandas-skoleni-iegust-vienu-sudraba-un-tris-bronzas-medalas-starptautiskaja-biologijas-olimpiade?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250811161957/https://www.visc.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-komandas-skoleni-iegust-vienu-sudraba-un-tris-bronzas-medalas-starptautiskaja-biologijas-olimpiade?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F |date={{dat|2025|08|11||bez}} }} Latvijas komandas skolēni iegūst vienu sudraba un trīs bronzas medaļas Starptautiskajā bioloģijas olimpiādē. Valsts izglītības satura centrs 13.07.2023.&lt;/ref&gt;

2024. gada IBO Astanā sudraba medaļas ieguva Elza Strumpe no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Kārlis Driba no [[Cēsu Valsts ģimnāzija]]s, bet bronzas medaļu Marta Uzkalne no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/dienaskartiba/371155-apbalvos-starptautisko-macibu-prieksmetu-olimpiazu-uzvaretajus-2024 Apbalvos starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājus] Izglītības un zinātnes ministrija 2024. gada 17. decembrī&lt;/ref&gt;
2025. gada IBO [[Kesonsitija|Kesonsitijā]] sudraba medaļas ieguva Arnolds Pīrāgs no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Līga Blumfelde no [[RTU Inženierzinātņu vidusskola]]s un Amanda Mosāne no [[Liepājas Valsts ģimnāzija]]s, bet bronzas medaļu izcīnīja Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēns Emīls Gerhards Bērziņš.&lt;ref&gt;[https://www.viaa.gov.lv/lv/jaunums/cetras-medalas-latvijai-pasaules-biologijas-olimpiade-lidz-sim-labakais-rezultats Četras medaļas Latvijai Pasaules bioloģijas olimpiādē — līdz šim labākais rezultāts] Valsts izglītības attīstības aģentūra 2025. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Norises vieta ==
* 2029. gads — {{Čehija}}
* 2028. gads — {{Nīderlande}}
* 2027. gads — [[Varšava]] {{Polija}}&lt;ref name=&quot;Past IBOs&quot;&gt;[https://www.ibo-info.org/en/contest/future-ibos.html Future IBOs]&lt;/ref&gt;
* 2026. gads — [[Viļņa]] {{Lietuva}}&lt;ref name=&quot;IBO 2026&quot;&gt;[http://ibo2026.lt/ IBO 2026 Website]&lt;/ref&gt;
* 2025. gads — [[Kesonsitija]] {{Filipīnas}}&lt;ref&gt;[https://www.ibo2025.org/ IBO 2025 Website]&lt;/ref&gt;
* 2024. gads — [[Astana]] {{Kazahstāna}}&lt;ref name=&quot;IBO 2024&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ibo2024.kz/ |title=IBO 2024 Website |access-date={{dat|2025|07|27||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250113231735/https://www.ibo2024.kz/ }}&lt;/ref&gt;
* 2023. gads — Al Ajna {{ARE}}&lt;ref name=&quot;IBO 2023&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ibo2023.ae/ |title=IBO 2023 Website |access-date={{dat|2025|07|27||bez}} |archive-date={{dat|2024|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240106041236/https://ibo2023.ae/ }}&lt;/ref&gt;
* 2022. gads — [[Erevāna]] {{Armēnija}}
* 2021. gads — [[Lisabona]] {{Portugāle}}&lt;ref&gt;IBO Challenge II&lt;/ref&gt;
* 2020. gads — [[Nagasaki]] {{Japāna}}&lt;ref&gt;IBO Challenge 2020&lt;/ref&gt;
* 2019. gads — [[Segeda]] {{Ungārija}}
* 2018. gads — [[Teherāna]] {{Irāna}}
* 2017. gads — [[Koventrija]] {{Apvienotā Karaliste}}
* 2016. gads — [[Hanoja]] {{Vjetnama}}
* 2015. gads — [[Orhūsa]] {{Dānija}}
* 2014. gads — [[Bali]] {{Indonēzija}}
* 2013. gads — [[Berne]] {{Šveice}}
* 2012. gads — [[Singapūra]] {{Singapūra}}
* 2011. gads — [[Taipeja]] {{Taivāna}}
* 2010. gads — [[Čangvona]] {{Dienvidkoreja}}
* 2009. gads — [[Cukuba]] {{Japāna}}
* 2008. gads — [[Mumbaja]] {{Indija}}
* 2007. gads — [[Saskatūna]] {{Kanāda}}
* 2006. gads — [[Rio Kuarto]] {{Argentīna}}
* 2005. gads — [[Pekina]] {{ĶTR}}
* 2004. gads — [[Brisbena]] {{Austrālija}}
* 2003. gads — [[Minska]] {{Baltkrievija}}
* 2002. gads — [[Jūrmala]] un [[Rīga]] {{Latvija}}
* 2001. gads — [[Brisele]] {{Beļģija}}
* 2000. gads — [[Antālija]] {{Turcija}}
* 1999. gads — [[Upsāla]] {{Zviedrija}}
* 1998. gads — [[Ķīle]] {{Vācija}}
* 1997. gads — [[Ašhabata]] {{Turkmenistāna}}
* 1996. gads — [[Arteka]] {{Ukraina}}
* 1995. gads — [[Bangkoka]] {{Taizeme}}
* 1994. gads — [[Varna]] {{Bulgārija}}
* 1993. gads — [[Utrehta]] {{Nīderlande}}
* 1992. gads — [[Poprada]] {{Čehoslovākija}}
* 1991. gads — [[Mahačkala]] {{Krievijas Federācija}}
* 1990. gads — [[Olomouca]] {{Čehoslovākija}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Starptautiskās zinātņu olimpiādes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bioloģija]]
[[Kategorija:Konkursi]]</text>
      <sha1>rg1fz1ajz56dvhc8ujto85it9noho55</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Orlando Galo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606053</id>
    <revision>
      <id>4518108</id>
      <parentid>4313120</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:25:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>kā es saprotu - īres periods ir beidzies.</comment>
      <origin>4518108</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1947" sha1="eforjhfhn3gzmssridv5zwh8tyxkcex" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|11}}
| birth_place = 
| caps1 = 17
| caps2 = 157
| caps3 = 17
| caps4 = 28
| clubnumber = 4
| clubs1 = {{flaga|Kostarika}} [[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]
| clubs2 = {{flaga|Kostarika}} [[C.S. Herediano|Herediano]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
| clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
| countryofbirth = {{vieta|Kostarika|Puntarenasa}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
| goals1 = 0
| goals2 = 7
| goals3 = 4
| goals4 = 6
| height = 176
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 26
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 4
| nationalteam1 = {{flaga|Kostarika}} Kostarikas U20
| nationalteam2 = {{fb|CRC}}
| nationalyears2 = 2021—
| nationalyears1 = 2018
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2025|07|27|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|07|27|sk|bez}}
| name = 
| playername = Orlando Galo
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2018—2019
| years2 = 2019—2025
| years3 = 2024—2025
| years4 = 2025—
}}
'''Orlando Moisess Galo Kalderons''' ({{Val|es|Orlando Moisés Galo Calderón}}, dzimis {{Dat|2000|8|11}}) ir [[Kostarika]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kostarikas futbola izlase|Kostarikas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Galo spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]'', kas viņu sākotnēji īrēja no Kostarikas komandas ''[[C.S. Herediano|Herediano]]''.

Kostarikas futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]] un [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025. gada CONCACAF Zelta kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Galo, Orlando}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kostarikas futbolisti]]
[[Kategorija:Kostarikas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Riga FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>eforjhfhn3gzmssridv5zwh8tyxkcex</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518307</id>
      <parentid>4518108</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:10:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4518307</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1948" sha1="0hh4b122kg7ie8cqq6njhlpxij3i08p" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|11}}
| birth_place = 
| caps1 = 17
| caps2 = 157
| caps3 = 17
| caps4 = 28
| clubnumber = 4
| clubs1 = {{flaga|Kostarika}} [[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]
| clubs2 = {{flaga|Kostarika}} [[C.S. Herediano|Herediano]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
| clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
| countryofbirth = {{vieta|Kostarika|Puntarenasa}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
| goals1 = 0
| goals2 = 7
| goals3 = 4
| goals4 = 6
| height = 176
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 35
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 4
| nationalteam1 = {{flaga|Kostarika}} Kostarikas U20
| nationalteam2 = {{fb|CRC}}
| nationalyears2 = 2021—
| nationalyears1 = 2018
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2025|07|27|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|07|27|sk|bez}}
| name = 
| playername = Orlando Galo
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2018—2019
| years2 = 2019—2025
| years3 = 2024—2025
| years4 = 2025—
}}
'''Orlando Moisess Galo Kalderons''' ({{Val|es|Orlando Moisés Galo Calderón}}, dzimis {{Dat|2000|8|11}}) ir [[Kostarika]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kostarikas futbola izlase|Kostarikas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Galo spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]'', kas viņu sākotnēji īrēja no Kostarikas komandas ''[[C.S. Herediano|Herediano]]''.

Kostarikas futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]] un [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025. gada CONCACAF Zelta kausā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Galo, Orlando}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kostarikas futbolisti]]
[[Kategorija:Kostarikas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Riga FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>0hh4b122kg7ie8cqq6njhlpxij3i08p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Režinaldu Ramiriss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606054</id>
    <revision>
      <id>4518119</id>
      <parentid>4313121</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:38:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518119</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2324" sha1="1qtw6owlpd8zsi261528znyrvzvm9e2" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|4|25}}
| birth_place = 
| caps1 = 3
| caps2 = 16
| caps3 = 5
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Grêmio Osasco Audax Esporte Clube|Audax]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Red Bull Bragantino II]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Associação Atlética Ponte Preta|Ponte Preta]]
| countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Olimpija|2s=Olimpija (Brazīlija)}}
| currentclub = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
| goals1 = 0
| goals2 = 5
| goals3 = 0
| height = 178
| image = 
| caption = 
| pcupdate = {{dat|2025|07|27|sk|bez}}
| name = 
| playername = Režinaldu Ramiriss
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2020—2023
| years2 = 2021
| years3 = 2022
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 15
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Kipra}} [[Akritas Chlorakas]]
| goals4 = 3
| clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]]
| years5 = 2023—
| caps5 = 42
| goals5 = 23
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]]
| years6 = 2023—2024
| caps6 = 32
| goals6 = 23
}}
'''Režinaldu Ramiriss de Oliveira Albertinu''' ({{Val|pt|Reginaldo Ramires de Oliveira Albertino}}, dzimis {{Dat|2001|4|25}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2023. gada Ramiriss spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā ''[[Riga FC]]''.

Savu karjeru sācis vairākās Brazīlijas komandās. 2022. gadā debitējis [[Brazīlijas futbola čempionāta B sērija|Brazīlijas futbola čempionāta B sērijas]] komandā [[Kampinasas &quot;Ponte Preta&quot;]]. 2023. gadā pievienojies ''[[Riga FC]]''. Sezonas vidū izīrēts ''[[FK Auda]]'' komandai. 2024. gada vidū atgriezies ''Riga FC''. [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024. gada sezonā]] gūstot 25 vārtus, Ramiriss kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}}
{{Latvijas futbola Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji}}
{{DEFAULTSORT:Ramiriss, Režinaldu}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]]
[[Kategorija:Riga FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Auda spēlētāji]]
[[Kategorija:Kampinasas &quot;Ponte Preta&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>1qtw6owlpd8zsi261528znyrvzvm9e2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leons I Trāķietis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606056</id>
    <revision>
      <id>4518112</id>
      <parentid>4313157</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:31:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518112</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2380" sha1="bpecr7kl1v3fdrvivxg1luh2ajbw3wn" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Leons I Trāķietis
| vārds_orģ = ''Leon Makellas''
| attēls = Leo_I_Louvre_Ma1012_n2.jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = 
| amats = Austrumromas imperators
| term_sākums = {{dat|457||N}}
| term_beigas = {{dat|474||N}}
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| priekštecis2 = [[Markians]]
| pēctecis2 = [[Leons II (imperators)|Leons II]]
| dzim_dati = 401
| dzim_vieta = [[Trāķija]], [[Austrumromas impērija]]
| mir_dati = 474
| mir_vieta = [[Konstantinopole]]
| tautība = 
| dzīvesb = [[Verina]]
| profesija = Militārais komandieris
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Flāvijs Leons Makella''' jeb '''Leons I Trāķietis''' ({{val|grc|Λέων Α' Μακέλλας}}, ''Leon I Makellas''; dzimis ap 401. gadu, miris {{dat|474}}) bija [[Austrumromas impērija|Austrumromas imperators]] no 457. līdz 474. gadam. Viņš bija pirmais imperators, kuru kronēja [[Konstantinopoles patriarhāts|patriarhs]] un kurš valdīja bez tieša rietumu atbalsta. Leons bija [[Armēņi|armēņu]] izcelsmes un pirms nākšanas pie varas kalpoja kā militārs komandieris. Viņa valdīšanas laikā turpinājās impērijas militarizācija un tika mēģināts atgūt kontroli pār [[Itālija|Itāliju]], kas bija daļēji zaudēta [[vandaļi]]em un citām barbaru ciltīm.

Leona valdīšana iezīmējās ar ievērojamu aziātu izcelsmes augstmaņu ietekmi galmā, tostarp viņa ģenerāļa un znota [[Zenons (imperators)|Zenona]] lomu, kurš kļuva par viņa pēcteci. Leons arī iecēla par savu līdzimperatoru dēlu [[Leons II (imperators)|Leonu II]], kurš īslaicīgi valdīja pirms Zenona nākšanas pie varas. Leona valdīšana bija pārejas posms starp klasisko romiešu administrāciju un Bizantijas centralizētāko modeli.
&lt;!-- == Dzīvesgājums ==

=== Agrīnie gadi un nākšana pie varas ===
(Šeit vari pievienot detalizētu informāciju par viņa biogrāfiju.)

=== Valdīšana ===
(Šeit vari aprakstīt galvenos notikumus viņa valdīšanas laikā, konfliktus, iekšpolitiku u.c.)

=== Nāve un pēctecība ===
(Uzsvērt viņa nāvi, Ļeva II īso valdīšanu un Zenona nākšanu pie varas.)

--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{vēsture-aizmetnis}}
{{Romiešu imperatori}}

[[Kategorija:Bizantijas imperatori]]</text>
      <sha1>bpecr7kl1v3fdrvivxg1luh2ajbw3wn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606061</id>
    <revision>
      <id>4518115</id>
      <parentid>4313271</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:35:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518115</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3471" sha1="rb2p8i97b7kft72pv9zzg5qvuthw974" xml:space="preserve">[[Attēls:Potemkin mutiny Odessa le corps du omeltchouk.jpg|thumb|Zīmējums no sacelšanās laikiem ar attēlu, kurā redzams mītiņš pie kritušā apakšvirsnieka Grigorija Vakulenčuka ķermeņa]]
'''Sacelšanās uz bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;''' bija viena no nozīmīgākajām [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijas]] epizodēm [[Krievijas impērija|Krievijas Impērijā]], kurā jūlija sākumā (pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] — jūnijā) [[Melnā jūra|Melnās jūras]] kara flotes [[Bruņukuģis &quot;Potjomkins&quot; (kuģis)|bruņukuģis &quot;Potjomkins&quot;]] piedzīvoja apkalpes sacelšanos pret cara varu un militāro disciplīnu. Sacelšanās sākās pēc tam, kad jūrnieki atteicās ēst sapuvušu gaļu, un konflikts pārauga plašākā dumpī, kura laikā sacelšanās vadītāji pārņēma kuģa kontroli.

Notikums kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēts gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā &quot;[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]&quot; (1925). Sacelšanās uzsvēra pieaugošo sociālo spriedzi cariskā Krievijā un kļuva par vienu no priekšvēstnešiem nākamajiem revolucionārajiem notikumiem.

== Konteksts un sacelšanās gaita ==
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā [[Krievijas impērija|Krievijas Impērija]] piedzīvoja nopietnas sociālās, ekonomiskās un politiskās krīzes, ko saasināja neveiksmes [[Krievijas—Japānas karš|Krievu–japāņu karā]] (1904–1905) un iekšējās pretrunas starp [[Zemnieki|zemniekiem]], [[Strādnieku šķira|strādniekiem]] un [[Autokrātija|autokrātisko režīmu]]. Flote, tai skaitā Melnās jūras flote, saskārās ar sliktas pārtikas, zemu algu un cietsirdīgas disciplīnas problēmām. Šie apstākļi veicināja revolucionārās idejas un jūrnieku neapmierinātību.

Sacelšanās uz [[Bruņukuģis &quot;Potjomkins&quot; (kuģis)|bruņukuģa &quot;Potjomkins&quot;]] sākās 1905. gada 14. jūnijā (1. jūnijā pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]), kad kuģa apkalpe atteicās ēst sapuvušu gaļu ar tārpiem. Kad kuģa virsnieki mēģināja piespiest jūrniekus pakļauties ar draudiem un ieroču spēku, apkalpe sacēlās, nogalinot vairākus virsniekus, tostarp komandieri kapteini Golikovu.

Sacelšanos vadīja revolucionāri noskaņoti jūrnieki, īpaši izceļoties Afanasijam Matjušenko, kurš vēlāk kļuva par vienu no galvenajiem dumpinieku simboliem. Pēc kuģa pārņemšanas sacelšanās dalībnieki mēģināja rast atbalstu [[Odesa|Odesā]], kur sacēlās arī strādnieki un demonstrācijas pārauga asiņainā sadursmē ar cara karaspēku. Bruņukuģis centās arī panākt solidaritāti ar citiem kuģiem flotē, taču lielākoties citi apkalpes locekļi palika lojāli režīmam.

Pēc dažām dienām &quot;Potjomkins&quot; devās uz [[Rumānija|Rumānijas]] ostu [[Konstance|Konstanci]], meklējot politisko patvērumu. 25. jūnijā (12. jūnijā pēc jūlija kalendāra) kuģis tika nodots Rumānijas varasiestādēm, un sacelšanās noslēdzās bez tālākas militāras darbības.

Kopējais bojāgājušo skaits nav precīzi zināms, bet tiek lēsts, ka aptuveni 40–50 cilvēki (ieskaitot virsniekus un civiliedzīvotājus) gāja bojā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas vēsture]]</text>
      <sha1>rb2p8i97b7kft72pv9zzg5qvuthw974</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kartupelis (spēle)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606064</id>
    <revision>
      <id>4518121</id>
      <parentid>4443461</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:40:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4518121</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4260" sha1="ea9lv1k2vc21lsqr83njy5zp2vb70uu" xml:space="preserve">[[Attēls:Battleship game board.svg|thumb|250px|Spēles variācija]]
'''&quot;Kartupelis&quot;''' jeb '''&quot;Karakuģis&quot;''' vai '''&quot;Kuģu kauja&quot;''' ir populāra divu spēlētāju stratēģijas [[spēle]], ko var spēlēt uz [[rūtiņu lapa]]s, īpaša spēles laukuma vai [[datorspēle|datorā]]. Spēles sākumā spēlētāji uz laukuma atzīmē dažādu izmēru kuģu koordinātas un min pretinieka kuģu atrašanās vietas.

== Noteikumi ==
Sekojošie spēles noteikumi attiecas uz spēles versiju, kuru spēlē uz rūtiņu lapas.

Divi spēlētāji spēles sākumā uz 10x10 rūtiņu laukuma izvieto dažāda izmēra taisnstūrus (kuģus). Parasti tie ir viens četrrūtiņu, divi trīsrūtiņu, trīs divrūtiņu un četri vienrūtiņu kuģi. Šie kuģi nevar atrasties blakus viens otra malām. Vertikāli koordinātas atzīmē ar cipariem no 1 līdz 10, bet horizontāli ar burtiem &quot;K&quot;, &quot;A&quot;, &quot;R&quot;, &quot;T&quot;, &quot;U&quot;, &quot;P&quot;, &quot;E&quot;, &quot;L&quot;, &quot;I&quot; un &quot;S&quot; (vai [[Alfabēts|alfabeta]] burtiem no &quot;A&quot; līdz &quot;J&quot;).

Spēlētāji nerāda viens otram savas rūtiņu lapas, bet sava gājiena laikā prasa pretiniekam vai kādā brīvi izvēlētā koordinātē atrodas pretinieka kuģis. Pretinieks atbild ar vārdiem &quot;garām&quot; (ja neatrodas), &quot;trāpīts&quot; (ja viena no kuģa rūtiņām ir uzminēta) vai &quot;nogremdēts&quot; (ja visas viena kuģa rūtiņas ir uzminētas). Gājiens beidzas, kad pretinieks pasaka vārdu &quot;garām&quot;. Spēle beidzas, kad visas kuģu rūtiņas ir uzminētas. Uzvar spēlētājs, kurš pirmais nogremdē visus pretinieka kuģus.

== Spēles versijas ==
Lai gan visbiežāk spēli spēlē ar zīmuli un rūtiņu papīru, pieejamas arī citas versijas:
* '''Galda spēle''' ar plastmasas kuģiem un īpašiem spēles laukumiem (vispopulārākā šīs spēles variācija ir amerikāņu kompānijas ''[[Hasbro]]'' variācija).
* '''Elektroniskās versijas''', kur spēlētāji min koordinātas datorā vai telefonā.
* '''Mutiskas versijas''', kur kuģi un šāvieni tiek paturēti prātā vai pierakstīti minimāli.

Tāpat var spēlēt ar dažādu izmēru spēles laukumiem un kuģiem, kas ir citu formu (ne taisnstūru).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mammamuntetiem.lv/berns/rotalas/51292/spele-kartupelis-iemaci-to-ari-savam-bernam|title=Spēle ''kartupelis''. Iemāci to arī savam bērnam!|website=www.mammamuntetiem.lv|access-date=2025-07-31|date=2025-07-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Spēles pirmsākumi saistīti ar 1890. gada galda spēli ''[[Basilinda]]'', kuru izstrādāja Džordžs Hovards Monks un izdeva kompānija ''E. I. Horsman''.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A board game education|url=https://archive.org/details/boardgameeducati0000hine|publisher=Rowman &amp; Littlefield Education|date=2009|location=Lanham, Md|isbn=978-1-60709-259-9|first=Jeffrey P.|last=Hinebaugh}}&lt;/ref&gt; Tajā spēlētāji varēja pārvietot uz īpaša spēles laukuma karakuģus un kaujiniekus. Divdesmitā gadsimta sākumā līdzīgas spēles tika spēlētas ar papīru un zīmuli [[Krievijas Impērija|Krievijas]] armijā, īpaši virsnieku vidū. Spēle literatūrā pirmoreiz tika pieminēta krievu dzejnieka [[Rjuriks Ivņevs|Rjurika Ivņeva]] dienasgrāmatā 1907. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://corpus.prozhito.org/|title=Прожито|website=Прожито|access-date=2025-07-27}}&lt;/ref&gt;

Pirmo komerciālo versiju izdeva 1931. gadā ASV kompānija ''Starex'' ar nosaukumu ''Salvo''. Spēle kļuva plaši pazīstama ar nosaukumu ''Battleship'' un 20. gadsimta vidū tika izlaista gan kā papīra formāta, gan vēlāk plastmasas galda spēle. Elektroniskās versijas parādījās 1970.—1980. gados, un kopš tā laika spēle ir pielāgota dažādām platformām — sākot no personālajiem datoriem līdz mobilajām ierīcēm.

== Digitālās versijas ==
Mūsdienās spēli iespējams spēlēt arī tiešsaistē vai [[Mobilā lietotne|mobilās lietotnēs]]. Tās bieži ietver:
* Automātisku kuģu izvietošanu,
* Skaņas efektus un animācijas,
* Spēli pret mākslīgo intelektu vai citiem spēlētājiem internetā,
* Reitingu sistēmas un turnīru režīmus.

Spēles digitālās versijas ir pieejamas vairākās valodās un bieži ļauj pielāgot noteikumus un spēles laukuma izmērus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Spēles]]</text>
      <sha1>ea9lv1k2vc21lsqr83njy5zp2vb70uu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518132</id>
      <parentid>4518121</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:49:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Noteikumi */ Es gan to, ka kuģīšu šaušanai ir arī versija ar &quot;kartupeli&quot;, uzzināju tikai krietni pēc skolas beigām.</comment>
      <origin>4518132</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4261" sha1="b01pcv8d7lfu9ceg8k6vrw0s0xbk0pl" xml:space="preserve">[[Attēls:Battleship game board.svg|thumb|250px|Spēles variācija]]
'''&quot;Kartupelis&quot;''' jeb '''&quot;Karakuģis&quot;''' vai '''&quot;Kuģu kauja&quot;''' ir populāra divu spēlētāju stratēģijas [[spēle]], ko var spēlēt uz [[rūtiņu lapa]]s, īpaša spēles laukuma vai [[datorspēle|datorā]]. Spēles sākumā spēlētāji uz laukuma atzīmē dažādu izmēru kuģu koordinātas un min pretinieka kuģu atrašanās vietas.

== Noteikumi ==
Sekojošie spēles noteikumi attiecas uz spēles versiju, kuru spēlē uz rūtiņu lapas.

Divi spēlētāji spēles sākumā uz 10x10 rūtiņu laukuma izvieto dažāda izmēra taisnstūrus (kuģus). Parasti tie ir viens četrrūtiņu, divi trīsrūtiņu, trīs divrūtiņu un četri vienrūtiņu kuģi. Šie kuģi nevar atrasties blakus viens otra malām. Vertikāli koordinātas atzīmē ar cipariem no 1 līdz 10, bet horizontāli ar burtiem &quot;K&quot;, &quot;A&quot;, &quot;R&quot;, &quot;T&quot;, &quot;U&quot;, &quot;P&quot;, &quot;E&quot;, &quot;L&quot;, &quot;I&quot; un &quot;S&quot; (vai [[Alfabēts|alfabēta]] burtiem no &quot;A&quot; līdz &quot;J&quot;).

Spēlētāji nerāda viens otram savas rūtiņu lapas, bet sava gājiena laikā prasa pretiniekam vai kādā brīvi izvēlētā koordinātē atrodas pretinieka kuģis. Pretinieks atbild ar vārdiem &quot;garām&quot; (ja neatrodas), &quot;trāpīts&quot; (ja viena no kuģa rūtiņām ir uzminēta) vai &quot;nogremdēts&quot; (ja visas viena kuģa rūtiņas ir uzminētas). Gājiens beidzas, kad pretinieks pasaka vārdu &quot;garām&quot;. Spēle beidzas, kad visas kuģu rūtiņas ir uzminētas. Uzvar spēlētājs, kurš pirmais nogremdē visus pretinieka kuģus.

== Spēles versijas ==
Lai gan visbiežāk spēli spēlē ar zīmuli un rūtiņu papīru, pieejamas arī citas versijas:
* '''Galda spēle''' ar plastmasas kuģiem un īpašiem spēles laukumiem (vispopulārākā šīs spēles variācija ir amerikāņu kompānijas ''[[Hasbro]]'' variācija).
* '''Elektroniskās versijas''', kur spēlētāji min koordinātas datorā vai telefonā.
* '''Mutiskas versijas''', kur kuģi un šāvieni tiek paturēti prātā vai pierakstīti minimāli.

Tāpat var spēlēt ar dažādu izmēru spēles laukumiem un kuģiem, kas ir citu formu (ne taisnstūru).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mammamuntetiem.lv/berns/rotalas/51292/spele-kartupelis-iemaci-to-ari-savam-bernam|title=Spēle ''kartupelis''. Iemāci to arī savam bērnam!|website=www.mammamuntetiem.lv|access-date=2025-07-31|date=2025-07-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Spēles pirmsākumi saistīti ar 1890. gada galda spēli ''[[Basilinda]]'', kuru izstrādāja Džordžs Hovards Monks un izdeva kompānija ''E. I. Horsman''.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A board game education|url=https://archive.org/details/boardgameeducati0000hine|publisher=Rowman &amp; Littlefield Education|date=2009|location=Lanham, Md|isbn=978-1-60709-259-9|first=Jeffrey P.|last=Hinebaugh}}&lt;/ref&gt; Tajā spēlētāji varēja pārvietot uz īpaša spēles laukuma karakuģus un kaujiniekus. Divdesmitā gadsimta sākumā līdzīgas spēles tika spēlētas ar papīru un zīmuli [[Krievijas Impērija|Krievijas]] armijā, īpaši virsnieku vidū. Spēle literatūrā pirmoreiz tika pieminēta krievu dzejnieka [[Rjuriks Ivņevs|Rjurika Ivņeva]] dienasgrāmatā 1907. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://corpus.prozhito.org/|title=Прожито|website=Прожито|access-date=2025-07-27}}&lt;/ref&gt;

Pirmo komerciālo versiju izdeva 1931. gadā ASV kompānija ''Starex'' ar nosaukumu ''Salvo''. Spēle kļuva plaši pazīstama ar nosaukumu ''Battleship'' un 20. gadsimta vidū tika izlaista gan kā papīra formāta, gan vēlāk plastmasas galda spēle. Elektroniskās versijas parādījās 1970.—1980. gados, un kopš tā laika spēle ir pielāgota dažādām platformām — sākot no personālajiem datoriem līdz mobilajām ierīcēm.

== Digitālās versijas ==
Mūsdienās spēli iespējams spēlēt arī tiešsaistē vai [[Mobilā lietotne|mobilās lietotnēs]]. Tās bieži ietver:
* Automātisku kuģu izvietošanu,
* Skaņas efektus un animācijas,
* Spēli pret mākslīgo intelektu vai citiem spēlētājiem internetā,
* Reitingu sistēmas un turnīru režīmus.

Spēles digitālās versijas ir pieejamas vairākās valodās un bieži ļauj pielāgot noteikumus un spēles laukuma izmērus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Spēles]]</text>
      <sha1>b01pcv8d7lfu9ceg8k6vrw0s0xbk0pl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Joanne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606084</id>
    <revision>
      <id>4518309</id>
      <parentid>4345423</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:16:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518309</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8657" sha1="0s1wp9vmyjng2nzyadnd67bmzqzmy0u" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Albuma infokaste
| Nosaukums             = ''Joanne''
| Izpildītājs           = [[Lady Gaga]] 5. studijas albums
| Vāks                  = Lady Gaga - Joanne (Official Album Cover).png
| Background            = #83ADC0
| Izdots                = {{dat|2016|10|21||bez}}
| Ierakstīts            = 2015. - 2016. gads
| Žanrs                 = {{hlist|Softroks|dance-pop}}
| Garums                = 39:05
| Skaits                = 11
| Valoda                = [[Angļu valoda|angļu]]
| Kataloga Nr.          = 
| Ierakstu kompānija    = ''[[Interscope Records|Interscope]], Streamline''
| Producents            = ''{{hlist|Lady Gaga|Mark Ronson|Jeff Bhasker|BloodPop|Emile Haynie|Josh Homme|Kevin Parker|RedOne}}''
| Izpildītājsģen        = ''[[Lady Gaga]]'' albumu
| Iepriekšējais albums  = ''Cheek to Cheek''&lt;br /&gt;(2014)
| Šis albums            = '''''Joanne'''''&lt;br /&gt;(2016)
| Nākamais albums       = ''A Star Is Born''&lt;br /&gt;(2018)
| Singls1               = ''Perfect Illusion''
| Singls1 datums        = {{dat|2016|9|9}}
| Singls2               = ''Million Reasons''
| Singls2 datums        = {{dat|2016|11|8}}
| Singls3               = ''Joanne''
| Singls3 datums        = {{dat|2017|12|22}}
}}
'''''Joanne''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] dziedātājas ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums. Tas tika izdots {{dat|2016|10|21||bez}} izdevniecības ''[[Interscope Records]]'' paspārnē. Albums tika nosaukts Gagas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[Sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://people.com/music/lady-gaga-talks-joanne-influence-of-men-in-her-life-on-the-album/|title=I Love Men That Are Cowboys': Lady Gaga Talks Writing Joanne and the People Who Influenced the Record|last=Yagoda|first=Maria|date=October 5, 2016|access-date=October 21, 2016|magazine=[[People (magazine)|People]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20161022022334/http://people.com/music/lady-gaga-talks-joanne-influence-of-men-in-her-life-on-the-album/|archive-date=October 22, 2016}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no viņas iepriekšējiem darbiem, ''Joanne'' atšķiras ar tās vienkāršāku, organiskāku skanējumu, kas apvieno tādus mūzikas stilus kā ''soft rock'', ''country'', ''folk'' un ''dance-pop''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/country/news/lady-gaga-talks-garth-brooks-fandom-country-influences-w445181|title=Lady Gaga Talks Garth Brooks Fandom, New Album's Country Influence|last=Hudak|first=Joseph|date=October 17, 2016|access-date=October 22, 2016|magazine=[[Rolling Stone]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20161020054543/http://www.rollingstone.com/country/news/lady-gaga-talks-garth-brooks-fandom-country-influences-w445181|archive-date=October 20, 2016}}&lt;/ref&gt; Albumā piedalījās vairāki līdzproducenti, tostarp ''[[Mark Ronson]]'', ''[[BloodPop]]'', ''[[Kevin Parker]]'' un ''[[Josh Homme]]''.

== Dziesmas un panākumi ==
Galvenais singls ''[[Perfect Illusion]]'' tika izdots 2016. gada 9. septembrī un sasniedza topa virsotnes vairākās valstīs. Citas nozīmīgas dziesmas ietver ''[[Million Reasons]]'', ''John Wayne'' un tituldziesmu ''Joanne''. Albums tika komerciāli veiksmīgs, debitējot ''Billboard 200'' pirmajā vietā un saņemot pozitīvas atsauksmes no kritiķiem.&lt;ref&gt;{{cite magazine|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/7557828/lady-gaga-scores-her-fourth-no-1-album-on-billboard-200-chart-joanne|title=Lady Gaga Scores Her Fourth No. 1 Album on Billboard 200 Chart With 'Joanne'|first=Keith|last=Caulfield|date=October 30, 2016|access-date=October 30, 2016|magazine=[[Billboard]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20161030194903/http://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/7557828/lady-gaga-scores-her-fourth-no-1-album-on-billboard-200-chart-joanne|archive-date=October 30, 2016}}&lt;/ref&gt;

== Ietekme un tūre ==
Lai popularizētu ''Joanne'', ''Lady Gaga'' devās koncerttūrē &quot;Joanne World Tour&quot; 2017. un 2018. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.officialcharts.com/chart-news/lady-gaga-announces-joanne-world-tour-after-hit-packed-super-bowl-halftime-show__18097/|title=Lady Gaga announces Joanne world tour after hit-packed Super Bowl Halftime Show|publisher=[[:en:Official Charts Company]]|first=Rob|last=Copsey|date=February 6, 2016|access-date=February 6, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170206185158/http://www.officialcharts.com/chart-news/lady-gaga-announces-joanne-world-tour-after-hit-packed-super-bowl-halftime-show__18097/|archive-date=February 6, 2017}}&lt;/ref&gt; Albums tika uzskatīts par pavērsiena punktu viņas karjerā, parādot viņas vokālās spējas un emocionālo briedumu.

== Dziesmu saraksti ==
{{Skaņdarbu saraksts
| extra_column = Producents
| total_length = 39:05
| headline = ''Joanne'' {{nobold|– Standarta izdevums}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://music.apple.com/us/album/joanne/1161507071|title=Joanne by Lady Gaga on Apple Music|publisher=[[iTunes Store]]|access-date=October 6, 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161006033445/https://itunes.apple.com/us/album/joanne/id1161507071|archive-date=October 6, 2016}}&lt;/ref&gt;
| title1 = Diamond Heart
| writer1 = {{hlist|[[Lady Gaga|Stefani Germanotta]]|[[Mark Ronson]]|[[Josh Homme]]}}
| extra1 = {{hlist|Lady Gaga|Ronson|BloodPop|Homme{{ref|a|[a]}}|Jeff Bhasker{{ref|a|[a]}}}}
| length1 = 3:30
| title2 = A-Yo
| writer2 = {{hlist|Germanotta|Ronson|BloodPop|Hillary Lindsey}}
| extra2 = {{hlist|Gaga|Ronson|BloodPop}}
| length2 = 3:28
| title3 = Joanne
| writer3 = {{hlist|Germanotta|Ronson}}
| extra3 = {{hlist|Gaga|Ronson|BloodPop}}
| length3 = 3:17
| title4 = John Wayne
| writer4 = {{hlist|Germanotta|Ronson|Tucker|Homme}}
| extra4 = {{hlist|Gaga|Ronson|BloodPop}}
| length4 = 2:54
| title5 = Dancin' in Circles
| writer5 = {{hlist|Germanotta|Ronson|Tucker|Beck Hansen}}
| extra5 = {{hlist|Gaga|Ronson|BloodPop}}
| length5 = 3:27
| title6 = Perfect Illusion
| writer6 = {{hlist|Germanotta|Ronson|Tucker|Kevin Parker}}
| extra6 = {{hlist|Gaga|Ronson|BloodPop|Parker}}
| length6 = 3:02
| title7 = Million Reasons
| writer7 = {{hlist|Germanotta|Ronson|Lindsey}}
| extra7 = {{hlist|Gaga|Ronson|BloodPop}}
| length7 = 3:25
| title8 = Sinner's Prayer
| writer8 = {{hlist|Germanotta|Ronson|Thomas Brenneck|Josh Tillman}}
| extra8 = {{hlist|Gaga|Ronson|BloodPop}}
| length8 = 3:43
| title9 = Come to Mama
| writer9 = {{hlist|Germanotta|Tillman|Emile Haynie}}
| extra9 = {{hlist|Gaga|Ronson|BloodPop|Haynie}}
| length9 = 4:15
| title10 = Hey Girl
| note10 = featuring Florence Welch
| writer10 = {{hlist|Germanotta|Ronson|Welch}}
| extra10 = {{hlist|Gaga|Ronson|BloodPop}}
| length10 = 4:15
| title11 = Angel Down
| writer11 = {{hlist|Germanotta|RedOne}}
| extra11 = {{hlist|Gaga|Ronson|BloodPop}}
| length11 = 3:49
| all_writing =
}}
{{Skaņdarbu saraksts
| headline = ''Joanne'' {{nobold|– Deluxe izdevums}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://music.apple.com/us/album/joanne-deluxe/1161510321|title=Joanne (Deluxe) by Lady Gaga on Apple Music|publisher=[[iTunes Store]]|access-date=October 6, 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161006033647/https://itunes.apple.com/us/album/joanne-deluxe/id1161510321|archive-date=October 6, 2016}}&lt;/ref&gt;
| extra_column = Producents
| total_length = 47:23
| title12 = Grigio Girls
| writer12 = {{hlist|Germanotta|Ronson|Tucker|Lindsey}}
| extra12 = {{hlist|Gaga|Ronson|BloodPop}}
| length12 = 3:00
| title13 = Just Another Day
| writer13 = Germanotta
| extra13 = {{hlist|Gaga|Ronson}}
| length13 = 2:58
| title14 = Angel Down
| note14 = work tape
| writer14 = {{hlist|Germanotta|Khayat}}
| extra14 = {{hlist|Gaga|RedOne}}
| length14 = 2:20
}}
{{Skaņdarbu saraksts
| headline = ''Joanne'' {{nobold|– Japānas CD izdevums}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cdjapan.co.jp/product/UICS-1316|title=Joanne [Japan Bonus Track]|publisher=CD Japan|access-date=October 6, 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20161010074216/http://www.cdjapan.co.jp/product/UICS-1316|archive-date=October 10, 2016|language=ja}}&lt;/ref&gt;
| extra_column = Producents
| total_length = 50:46
| title15 = Million Reasons
| note15 = work tape
|writer15={{hlist|Germanotta|Ronson|Lindsey}}
| extra15 = {{hlist|Gaga|Ronson|BloodPop}}
| length15 = 3:23
}}

'''Notes'''
* {{sup|{{note|a|[a]}}}} norāda uz līdzproducentu

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.metacritic.com/music/joanne/lady-gaga ''Joanne' Metacritic profils] {{en ikona}}

[[Kategorija:2016. gada albumi]]
[[Kategorija:Lady Gaga albumi]]</text>
      <sha1>0s1wp9vmyjng2nzyadnd67bmzqzmy0u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kriss Ričardss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608114</id>
    <revision>
      <id>4517992</id>
      <parentid>4480167</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:43:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4517992</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3347" sha1="5a4ixqiowot0wgmb83are733zkouk8l" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|3|28}}
| birth_place = 
| caps1 = 38
| caps2 = 5
| caps3 = 11
| clubnumber = 26
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] II
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Alabama|Birmingema|3s=Birmingema (ASV)}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| goals1 = 4
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 188
| image = Chris Richards USMNT v Portugal Mar 31 2026-45 (cropped).jpg
| caption = Kriss Ričardss 2026. gadā
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| nationalyears2 = 2019
| nationalyears1 = 2018—2019
| nationalcaps1 = 12
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Kriss Ričardss
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2019—2021
| years2 = 2020—2022
| years3 = 2021
| nationalcaps3 = 40
| nationalgoals3 = 3
| nationalteam3 = {{fb|USA}}
| nationalyears3 = 2020—
| years4 = 2021—2022
| caps4 = 19
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| years5 = 2022—
| caps5 = 94
| goals5 = 3
}}
'''Kristofers Džefrijs Ričardss''' ({{Val|en|Christopher Jeffrey Richards}}, dzimis {{Dat|2000|3|28}}) ir [[ASV]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Ričardss spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''.

Iepriekš pārstāvējis Vācijas komandas [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] un ''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]''.

[[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]] un [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025. gada CONCACAF Zelta kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]]
* [[Vācijas Superkauss]]: 2020, 2021
* [[UEFA Superkauss]]: 2020

'''Crystal Palace'''

* [[FA kauss]]: 2024—25
* [[FA Community Shield]]: 2025
* [[UEFA Konferences līga]]: [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025—26]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/27052026-pern_crystal_palace_pirmais_anglijas_kaus|title= Pērn &quot;Crystal Palace&quot; pirmais Anglijas kauss, šogad pirmā Eiropas trofeja|accessdate=2026-05-27 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Ričardss, Kriss}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Alabamā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>5a4ixqiowot0wgmb83are733zkouk8l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brīvā Eiropa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608350</id>
    <redirect title="Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" />
    <revision>
      <id>4518279</id>
      <parentid>4326139</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T23:35:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Radio Brīvā Eiropa]] to [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</comment>
      <origin>4518279</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</text>
      <sha1>ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608963</id>
    <revision>
      <id>4518425</id>
      <parentid>4506705</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:07:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518425</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14296" sha1="25o9c9i7d1cnu8xgv0302o3bfrv0847" xml:space="preserve">{{Futbola līgas sezona v2
|nosaukums       = 2025.—2026. gada&lt;br /&gt;Vācijas Bundeslīgas sezona
|apraksts        =
|komandas        = 18
|liga            = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]
|sezona          = 2025.—2026.
|valsts          = {{DEU}}
|uzvar           = [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]&lt;br /&gt;34. Bundeslīgas tituls;&lt;br /&gt;35. Vācijas čempionu tituls
|pazem           = ''[[VfL Wolfsburg]]''&lt;br /&gt;''[[1. FC Heidenheim]]''&lt;br /&gt;''[[FC St. Pauli]]''
|pazem_liga      = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]]
|kauss1          = [[UEFA Čempionu līga]]
|kauss1_kvalif   = [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]&lt;br /&gt;[[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]&lt;br /&gt;''[[RB Leipzig]]''&lt;br /&gt;''[[VfB Stuttgart]]''
|kauss2          = [[UEFA Eiropas līga]]
|kauss2_kvalif   = ''[[TSG Hoffenheim]]''&lt;br /&gt;[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]]
|kauss3          = [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Konferences līga]]
|kauss3_kvalif   = ''[[SC Freiburg]]''
|rezultativakais = {{flaga|ENG}} [[Harijs Keins]] &lt;br /&gt;(36 vārti)
|varti           = 990
|varti_spele     = 3,24
|vid_apm         = 42 311
|pag_sez         = [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|←&amp;nbsp;2024.—2025.]]
|nak_sez         = ''[[2026.—2027. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2026.—2027.&amp;nbsp;→]]''
}}

'''2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona''' bija 63. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2025|8|22||bez}}, bet noslēdzās {{dat|2026|5|16||bez}}.

== Komandas ==
Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] uz Bundeslīgu paaugstināja klubus ''[[1. FC Köln]]'' un ''[[Hamburger SV]]'', bet Bundeslīgu atstāja [[Ķīles &quot;Holstein&quot;]] un ''[[VfL Bochum]]''.

{{VietasKarte+|Vācija|alt=2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|caption=2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places=
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.323056|long=10.885833|label=[[FC&amp;nbsp;Augsburg]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.457222|long=13.568056|label=[[1. FC Union Berlin|Union&amp;nbsp;Berlin]] |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.083333|long= 8.837628|label=[[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder&amp;nbsp;Bremen]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.516667|long= 7.466667|label=[[Dortmundes &quot;Borussia&quot;|Borussia&amp;nbsp;Dortmund]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.116667|long= 8.683333|label=[[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;|Eintracht&amp;nbsp;Frankfurt]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=47.988945|long= 7.892947|label=[[SC&amp;nbsp;Freiburg]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.587222|long=9.898611|label=[[Hamburger SV|Hamburg]]|position=top}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.668476|long=10.139287|label=[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.238014|long= 8.883333|label=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899&amp;nbsp;Hoffenheim]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.933611|long=6.874697 |label=[[1. FC Köln]]|position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.345770|long=12.348298|label=[[RB Leipzig]] |position=top}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.038056|long= 7.001944|label=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer&amp;nbsp;Leverkusen]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.000928|long= 8.245731|label=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |position=left}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.174530|long= 6.385407|label=[[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;|Borussia&amp;nbsp;Mönchengladbach]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.218773|long=11.624760|label=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.554583|long=9.967667|label=[[FC St. Pauli]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.792295|long= 9.232141|label=[[VfB&amp;nbsp;Stuttgart]]|position=left}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.421923|long=10.784980|label=[[VfL&amp;nbsp;Wolfsburg]] |position=right}}}}

=== Stadioni ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Klubs
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[FC Augsburg|Augsburg]]
| [[Augsburga]]
| ''[[WWK Arena]]''
| 30 660
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]
| [[Leverkūzene]]
| ''[[BayArena]]''
| 30 210
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern München]]
| [[Minhene]]
| ''[[Allianz Arena]]''
| 75 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Dortmundes &quot;Borussia&quot;|Borussia Dortmund]]
| [[Dortmunde]]
| ''[[Signal Iduna Park]]''
| 81 365
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;|Borussia Mönchengladbach]]
| [[Menhengladbaha]]
| ''[[Borussia-Park]]''
| 54 057
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;|Eintracht]]
| [[Frankfurte pie Mainas]]
| ''[[Deutsche Bank Park]]''
| 58 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[SC Freiburg|Freiburg]]
| [[Freiburga]]
| ''[[Europa-Park Stadion]]''
| 34 700
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Hamburger SV]]
| [[Hamburga]]
| ''[[Volksparkstadion]]''
| 57 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]]
| [[Heidenheima]]
| ''[[Voith-Arena]]''
| 15 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]
| [[Zinsheima]]
| ''[[Rhein-Neckar-Arena|PreZero Arena]]''
| 30 150
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FC Köln|Köln]]
| [[Ķelne]]
| ''[[RheinEnergieStadion]]''
| 49 698
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
| [[Mainca]]
| ''[[Mewa Arena]]''
| 33 305
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[RB Leipzig]]
| [[Leipciga]]
| ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]''
| 47 069
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[FC St. Pauli|St. Pauli]]
| [[Hamburga]]
| ''[[Millerntor-Stadion]]''
| 29 546
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[VfB Stuttgart]]
| [[Štutgarte]]
| ''[[MHPArena]]''
| 60 449
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| [[Berlīne]]
| ''[[Stadion An der Alten Försterei]]''
| 22 012
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | [[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder Bremen]]
| [[Brēmene]]
| ''[[Weserstadion|Wohninvest Weserstadion]]''
| 42 100
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]]
| [[Volfsburga]]
| ''[[Volkswagen Arena]]''
| 30 000
|}

=== Treneri un kapteiņi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Komanda
!Treneris
!Kapteinis
|-
| ''FC Augsburg''
| {{flaga|GER}} [[Manuels Baums]]
| {{flaga|NED}} [[Džefrijs Gauvelēvs]]
|-
| ''Bayer Leverkusen''
| {{flaga|DEN}} [[Kaspers Hjulmands]]
| {{flaga|GER}} [[Roberts Andrihs]]
|-
| ''Bayern München''
| {{flaga|BEL}} [[Vensāns Kompanī]]
| {{flaga|GER}} [[Manuels Neiers]]
|-
| ''Borussia Dortmund''
| {{flaga|CRO}} [[Niko Kovačs]]
| {{flaga|GER}} [[Emre Džans]]
|-
| ''Borussia Mönchengladbach''
| {{flaga|POL}} [[Ojgens Polanskis]]
| {{flaga|GER}} [[Tims Kleindīnsts]]
|-
| ''Eintracht Frankfurt''
| {{flaga|ESP}} [[Alberts Riera]]
| {{flaga|GER}} [[Robins Kohs]]
|-
| ''SC Freiburg''
| {{flaga|GER}} [[Jūliāns Šusters]]
| {{flaga|GER}} [[Kristians Ginters]]
|-
| ''Hamburger SV''
| {{flaga|GER}} [[Merlins Polcins]]
| {{flaga|DEN}} [[Jusufs Poulsens]]
|-
| ''1. FC Heidenheim''
| {{flaga|GER}} [[Franks Šmits]]
| {{flaga|GER}} [[Patriks Mainka]]
|-
| ''1899 Hoffenheim''
| {{flaga|AUT}} [[Kristians Ilcers]]
| {{flaga|GER}} [[Olivers Baumanis]]
|-
| ''1. FC Köln''
| {{flaga|GER}} [[Renē Vāgners]]
| {{flaga|GER}} [[Marvins Švābe]]
|-
| ''RB Leipzig''
| {{flaga|GER}} [[Ole Verners]]
| {{flaga|GER}} [[Dāvids Raums]]
|-
| ''Mainz 05''
| {{flaga|SUI}} [[Urss Fišers]]
| {{flaga|SUI}} [[Silvans Vidmers]]
|-
| ''St. Pauli''
| {{flaga|GER}} [[Aleksanders Blesins]]
| {{flaga|AUS}} [[Džeksons Ērvains]]
|-
| ''VfB Stuttgart''
| {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Hēness]]
| {{flaga|TUR}} [[Atakans Karazors]]
|-
| ''1. FC Union Berlin''
| {{flaga|GER}} [[Marija Luīze Eta]]
| {{flaga|AUT}} [[Kristofers Trimmels]]
|-
| ''VfL Wolfsburg''
| {{flaga|GER}} [[Dīters Hekings]]
| {{flaga|GER}} [[Maksimiliāns Arnolds]]
|-
| ''Werder Bremen''
| {{flaga|GER}} [[Daniels Tīune]]
| {{flaga|AUT}} [[Marko Frīdls]]
|}

== Turnīra tabula ==
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/table/2025-2026 Bundesliga]

&lt;!--Update team positions here--&gt;
|team1=MUN |team2=DOR |team3=LEI |team4=STU |team5=HOF |team6=LEV |team7=FRE |team8=FRA |team9=AUG |team10=MAI |team11=UNB |team12=MÖN |team13=HAM |team14=KÖL |team15=BRE |team16=WOL |team17=HEI |team18=STP

&lt;!--Update team qualifications here (defined below)--&gt;
|result1=CLLS |result2=CLLS |result3=CLLS |result4=CLLS |result5=ELLS |result6=ELLS |result7=ECLPO |result16=RPO |result17=REL |result18=REL

&lt;!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--&gt;
|update=complete
|win_AUG=12|draw_AUG=7 |loss_AUG=15|gf_AUG=45|ga_AUG=61&lt;!-- FC Augsburg --&gt;
|win_UNB=10|draw_UNB=9 |loss_UNB=15|gf_UNB=44|ga_UNB=58&lt;!-- Union Berlin --&gt;
|win_BRE=8 |draw_BRE=8 |loss_BRE=18|gf_BRE=37|ga_BRE=60&lt;!-- Werder Bremen --&gt;
|win_DOR=22|draw_DOR=7 |loss_DOR=5 |gf_DOR=70|ga_DOR=34&lt;!-- Borussia Dortmund --&gt;
|win_FRA=11|draw_FRA=11|loss_FRA=12|gf_FRA=61|ga_FRA=65&lt;!-- Eintracht Frankfurt --&gt;
|win_FRE=13|draw_FRE=8 |loss_FRE=13|gf_FRE=51|ga_FRE=57&lt;!-- SC Freiburg --&gt;
|win_HAM=9 |draw_HAM=11|loss_HAM=14|gf_HAM=40|ga_HAM=54&lt;!-- Hamburger SV --&gt;
|win_HEI=6 |draw_HEI=8 |loss_HEI=20|gf_HEI=41|ga_HEI=72&lt;!-- 1. FC Heidenheim --&gt;
|win_HOF=18|draw_HOF=7 |loss_HOF=9 |gf_HOF=65|ga_HOF=52&lt;!-- TSG Hoffenheim --&gt;
|win_KÖL=7 |draw_KÖL=11|loss_KÖL=16|gf_KÖL=49|ga_KÖL=63&lt;!-- 1. FC Köln --&gt;
|win_LEI=20|draw_LEI=5 |loss_LEI=9 |gf_LEI=66|ga_LEI=47&lt;!-- RB Leipzig --&gt;
|win_LEV=17|draw_LEV=8 |loss_LEV=9 |gf_LEV=68|ga_LEV=47&lt;!-- Bayer Leverkusen --&gt;
|win_MAI=10|draw_MAI=10|loss_MAI=14|gf_MAI=44|ga_MAI=53&lt;!-- Mainz 05 --&gt;
|win_MÖN=9 |draw_MÖN=11|loss_MÖN=14|gf_MÖN=42|ga_MÖN=53&lt;!-- Borussia Mönchengladbach --&gt;
|win_MUN=28|draw_MUN=5 |loss_MUN=1 |gf_MUN=122|ga_MUN=36&lt;!-- Bayern Munich --&gt;
|win_STP=6 |draw_STP=8 |loss_STP=20|gf_STP=29|ga_STP=60&lt;!-- FC St. Pauli --&gt;
|win_STU=18|draw_STU=8 |loss_STU=8 |gf_STU=71|ga_STU=49&lt;!-- VfB Stuttgart --&gt;
|win_WOL=7 |draw_WOL=8 |loss_WOL=19|gf_WOL=45|ga_WOL=69&lt;!-- VfL Wolfsburg --&gt;

&lt;!--Status--&gt;
|status_MUN=C
|status_WOL=R
|status_STP=R
|status_HEI=R

&lt;!--Team definitions (wikilinks in table)--&gt;
|name_AUG=[[FC Augsburg]]
|name_UNB=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
|name_BRE=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
|name_DOR=[[Borussia Dortmund]]
|name_FRA=[[Eintracht Frankfurt]]
|name_FRE=[[SC Freiburg]]
|name_HAM=[[Hamburger SV]]
|name_HEI=[[1. FC Heidenheim]]
|name_HOF=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]
|name_KÖL=[[1. FC Köln]]
|name_LEI=[[RB Leipzig]]
|name_LEV=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]
|name_MAI=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
|name_MÖN=[[Borussia Mönchengladbach]]
|name_MUN=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
|name_STP=[[FC St. Pauli]]
|name_STU=[[VfB Stuttgart]]
|name_WOL=[[VfL Wolfsburg]]

&lt;!--Table settings and rules--&gt;
|show_limit=5
|class_rules=1) punkti; 2) vārtu starpība; 3) gūtie vārti; 4) rezultāti savstarpējās spēlēs; 5) izbraukumā gūtie vārti savstarpējās spēlēs; 6) kopā izbraukumā gūtie vārti 7) ''play-off''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.dfl.de/sites/2/2025/06/Spielordnung-SpOL-2025-05-29-Stand.pdf |title=DFL–Spielordnung (SpOL)|website=dfl.de|language=de |format=PDF |page=3 |access-date=21 June 2025 |date={{dat|2026|8|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|col_CLLS=green1   |text_CLLS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s pamatturnīram
|col_ELLS=blue1    |text_ELLS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram
|col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Konferences līga|Konferences līgas]] kvalifikācijas ''play-off'' kārtai
|col_RPO=red2      |text_RPO=Pārspēles par palikšanu Bundeslīgā
|col_REL=red1      |text_REL=Pazemināšana uz [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]]

&lt;!--Qualification notes--&gt;
|note_res_ELLS=Tā kā 2025.—2026. gada [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] ieguvēji Minhenes &quot;Bayern&quot; kvalifcējās Čempionu līgai, Eiropas līgas vieta tika nodota sestajā vietā esošajai komandai, bet vieta Konferences līgā — septītajai vietai.
}}

== Pārspēles par palikšanu vai iekļūšanu Bundeslīgā ==
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|[[VfL Wolfsburg]] {{small|(B)}}||1:2|'''[[SC Paderborn]]''' {{small|(2B)}}||0:0|1:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}

== Rezultatīvākie spēlētāji ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Vieta
! Spēlētājs
! Klubs
! Vārti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/stats/players/goals/2025-2026|title=Bundesliga Player Stats – Goals|publisher=Bundesliga|access-date={{dat|2026|8|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|1
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|ENG}} [[Harijs Keins]]
|align=&quot;left&quot;|''[[FC Bayern München|Bayern München]]''
|36
|-
|2
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|GER}} [[Denizs Undavs]]
|align=&quot;left&quot;|''[[VfB Stuttgart]]''
|19
|-
|3
|align=&quot;left&quot; |{{flagicon|GUI}} [[Serū Girasī]]
|align=&quot;left&quot; |''[[Borussia Dortmund]]''
|17
|-
|4
|align=&quot;left&quot; |{{flagicon|CZE}} [[Patriks Šiks]]
|align=&quot;left&quot; |''[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]''
|16
|-
|rowspan=2|5
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|COL}} [[Luiss Diass]]
|align=&quot;left&quot;|''Bayern München''
|rowspan=2|15
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|FRA}} [[Maikls Olise]]
|align=&quot;left&quot;|''Bayern München''
|-
|7
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|CRO}} [[Andrejs Kramaričs]]
|align=&quot;left&quot;|''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]''
|14
|-
|rowspan=&quot;4&quot; |8
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|AUT}} [[Kristofs Baumgartners]]
|align=&quot;left&quot;|''[[RB Leipzig]]''
|rowspan=&quot;4&quot; |13
|-
|align=&quot;left&quot; |{{flagicon|GER}} [[Jonatans Burkarts]]
|align=&quot;left&quot; |''[[Eintracht Frankfurt]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|GER}} [[Saīds El Māla]]
|align=&quot;left&quot;|''[[1. FC Köln]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|BIH}} [[Hariss Tabakovičs]]
|align=&quot;left&quot;|''[[Borussia Mönchengladbach]]''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bundesliga.com/ Oficiālā tīmekļa vietne]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}}

[[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga]]
[[Kategorija:2025. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]]
[[Kategorija:2026. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]]</text>
      <sha1>25o9c9i7d1cnu8xgv0302o3bfrv0847</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518443</id>
      <parentid>4518425</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:42:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4518443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22331" sha1="ebcbq2gcmv7ez8l2d9628dvst5129bw" xml:space="preserve">{{Futbola līgas sezona v2
|nosaukums       = 2025.—2026. gada&lt;br /&gt;Vācijas Bundeslīgas sezona
|apraksts        =
|komandas        = 18
|liga            = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]
|sezona          = 2025.—2026.
|valsts          = {{DEU}}
|uzvar           = [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]&lt;br /&gt;34. Bundeslīgas tituls;&lt;br /&gt;35. Vācijas čempionu tituls
|pazem           = ''[[VfL Wolfsburg]]''&lt;br /&gt;''[[1. FC Heidenheim]]''&lt;br /&gt;''[[FC St. Pauli]]''
|pazem_liga      = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]]
|kauss1          = [[UEFA Čempionu līga]]
|kauss1_kvalif   = [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]&lt;br /&gt;[[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]&lt;br /&gt;''[[RB Leipzig]]''&lt;br /&gt;''[[VfB Stuttgart]]''
|kauss2          = [[UEFA Eiropas līga]]
|kauss2_kvalif   = ''[[TSG Hoffenheim]]''&lt;br /&gt;[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]]
|kauss3          = [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Konferences līga]]
|kauss3_kvalif   = ''[[SC Freiburg]]''
|rezultativakais = {{flaga|ENG}} [[Harijs Keins]] &lt;br /&gt;(36 vārti)
|varti           = 990
|varti_spele     = 3,24
|vid_apm         = 42 311
|pag_sez         = [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|←&amp;nbsp;2024.—2025.]]
|nak_sez         = ''[[2026.—2027. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2026.—2027.&amp;nbsp;→]]''
}}

'''2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona''' bija 63. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2025|8|22||bez}}, bet noslēdzās {{dat|2026|5|16||bez}}.

== Komandas ==
Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] uz Bundeslīgu paaugstināja klubus ''[[1. FC Köln]]'' un ''[[Hamburger SV]]'', bet Bundeslīgu atstāja [[Ķīles &quot;Holstein&quot;]] un ''[[VfL Bochum]]''.

{{VietasKarte+|Vācija|alt=2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|caption=2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places=
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.323056|long=10.885833|label=[[FC&amp;nbsp;Augsburg]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.457222|long=13.568056|label=[[1. FC Union Berlin|Union&amp;nbsp;Berlin]] |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.083333|long= 8.837628|label=[[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder&amp;nbsp;Bremen]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.516667|long= 7.466667|label=[[Dortmundes &quot;Borussia&quot;|Borussia&amp;nbsp;Dortmund]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.116667|long= 8.683333|label=[[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;|Eintracht&amp;nbsp;Frankfurt]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=47.988945|long= 7.892947|label=[[SC&amp;nbsp;Freiburg]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.587222|long=9.898611|label=[[Hamburger SV|Hamburg]]|position=top}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.668476|long=10.139287|label=[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.238014|long= 8.883333|label=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899&amp;nbsp;Hoffenheim]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.933611|long=6.874697 |label=[[1. FC Köln]]|position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.345770|long=12.348298|label=[[RB Leipzig]] |position=top}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.038056|long= 7.001944|label=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer&amp;nbsp;Leverkusen]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.000928|long= 8.245731|label=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |position=left}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.174530|long= 6.385407|label=[[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;|Borussia&amp;nbsp;Mönchengladbach]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.218773|long=11.624760|label=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.554583|long=9.967667|label=[[FC St. Pauli]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.792295|long= 9.232141|label=[[VfB&amp;nbsp;Stuttgart]]|position=left}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.421923|long=10.784980|label=[[VfL&amp;nbsp;Wolfsburg]] |position=right}}}}

=== Stadioni ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Klubs
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[FC Augsburg|Augsburg]]
| [[Augsburga]]
| ''[[WWK Arena]]''
| 30 660
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]
| [[Leverkūzene]]
| ''[[BayArena]]''
| 30 210
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern München]]
| [[Minhene]]
| ''[[Allianz Arena]]''
| 75 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Dortmundes &quot;Borussia&quot;|Borussia Dortmund]]
| [[Dortmunde]]
| ''[[Signal Iduna Park]]''
| 81 365
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;|Borussia Mönchengladbach]]
| [[Menhengladbaha]]
| ''[[Borussia-Park]]''
| 54 057
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;|Eintracht]]
| [[Frankfurte pie Mainas]]
| ''[[Deutsche Bank Park]]''
| 58 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[SC Freiburg|Freiburg]]
| [[Freiburga]]
| ''[[Europa-Park Stadion]]''
| 34 700
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Hamburger SV]]
| [[Hamburga]]
| ''[[Volksparkstadion]]''
| 57 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]]
| [[Heidenheima]]
| ''[[Voith-Arena]]''
| 15 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]
| [[Zinsheima]]
| ''[[Rhein-Neckar-Arena|PreZero Arena]]''
| 30 150
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FC Köln|Köln]]
| [[Ķelne]]
| ''[[RheinEnergieStadion]]''
| 49 698
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
| [[Mainca]]
| ''[[Mewa Arena]]''
| 33 305
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[RB Leipzig]]
| [[Leipciga]]
| ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]''
| 47 069
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[FC St. Pauli|St. Pauli]]
| [[Hamburga]]
| ''[[Millerntor-Stadion]]''
| 29 546
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[VfB Stuttgart]]
| [[Štutgarte]]
| ''[[MHPArena]]''
| 60 449
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| [[Berlīne]]
| ''[[Stadion An der Alten Försterei]]''
| 22 012
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | [[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder Bremen]]
| [[Brēmene]]
| ''[[Weserstadion|Wohninvest Weserstadion]]''
| 42 100
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]]
| [[Volfsburga]]
| ''[[Volkswagen Arena]]''
| 30 000
|}

=== Treneri un kapteiņi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Komanda
!Treneris
!Kapteinis
|-
| ''FC Augsburg''
| {{flaga|GER}} [[Manuels Baums]]
| {{flaga|NED}} [[Džefrijs Gauvelēvs]]
|-
| ''Bayer Leverkusen''
| {{flaga|DEN}} [[Kaspers Hjulmands]]
| {{flaga|GER}} [[Roberts Andrihs]]
|-
| ''Bayern München''
| {{flaga|BEL}} [[Vensāns Kompanī]]
| {{flaga|GER}} [[Manuels Neiers]]
|-
| ''Borussia Dortmund''
| {{flaga|CRO}} [[Niko Kovačs]]
| {{flaga|GER}} [[Emre Džans]]
|-
| ''Borussia Mönchengladbach''
| {{flaga|POL}} [[Ojgens Polanskis]]
| {{flaga|GER}} [[Tims Kleindīnsts]]
|-
| ''Eintracht Frankfurt''
| {{flaga|ESP}} [[Alberts Riera]]
| {{flaga|GER}} [[Robins Kohs]]
|-
| ''SC Freiburg''
| {{flaga|GER}} [[Jūliāns Šusters]]
| {{flaga|GER}} [[Kristians Ginters]]
|-
| ''Hamburger SV''
| {{flaga|GER}} [[Merlins Polcins]]
| {{flaga|DEN}} [[Jusufs Poulsens]]
|-
| ''1. FC Heidenheim''
| {{flaga|GER}} [[Franks Šmits]]
| {{flaga|GER}} [[Patriks Mainka]]
|-
| ''1899 Hoffenheim''
| {{flaga|AUT}} [[Kristians Ilcers]]
| {{flaga|GER}} [[Olivers Baumanis]]
|-
| ''1. FC Köln''
| {{flaga|GER}} [[Renē Vāgners]]
| {{flaga|GER}} [[Marvins Švābe]]
|-
| ''RB Leipzig''
| {{flaga|GER}} [[Ole Verners]]
| {{flaga|GER}} [[Dāvids Raums]]
|-
| ''Mainz 05''
| {{flaga|SUI}} [[Urss Fišers]]
| {{flaga|SUI}} [[Silvans Vidmers]]
|-
| ''St. Pauli''
| {{flaga|GER}} [[Aleksanders Blesins]]
| {{flaga|AUS}} [[Džeksons Ērvains]]
|-
| ''VfB Stuttgart''
| {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Hēness]]
| {{flaga|TUR}} [[Atakans Karazors]]
|-
| ''1. FC Union Berlin''
| {{flaga|GER}} [[Marija Luīze Eta]]
| {{flaga|AUT}} [[Kristofers Trimmels]]
|-
| ''VfL Wolfsburg''
| {{flaga|GER}} [[Dīters Hekings]]
| {{flaga|GER}} [[Maksimiliāns Arnolds]]
|-
| ''Werder Bremen''
| {{flaga|GER}} [[Daniels Tīune]]
| {{flaga|AUT}} [[Marko Frīdls]]
|}

=== Treneru maiņas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Klubs
!Iepriekšējais treneris
!Atlaišanas datums
!Jaunais treneris
!Apstiprināšanas datums
!Atsauces
|-
| align=&quot;left&quot; |''Bayer Leverkusen''
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|NED}} [[Eriks ten Hags]]
| 01.09.2025.
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|DEN}} [[Kaspers Hjulmands]]
| 08.09.2025.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Bayer 04 part ways with head coach Erik ten Hag – assistants take over on interim basis|url=https://www.bayer04.de/en-us/news/bayer04/bayer-04-part-ways-with-head-coach-erik-ten-hag-assistants-take-over-on-interim-basis|language=en|date=1 September 2025|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}|website=bayer04.de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Bayer 04 appoint Kasper Hjulmand as new head coach|url=https://www.bayer04.de/en-us/news/bayer04/bayer-04-appoint-kasper-hjulmand-as-new-head-coach|language=en|date=8 September 2025|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}|website=bayer04.de}}&lt;/ref&gt;
|-
|nowrap align=&quot;left&quot; |''Borussia Mönchengladbach''
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|SUI}} [[Herardo Seoane]]
| 15.09.2025.
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|POL}} [[Ojgens Polanskis]]{{efn|O. Polanskis sākotnēji tika iecelts par pagaidu treneri, bet par pastāvīgu treneri apstiprināts  2025. gada 18 novembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 November 2025 |title=Eugen Polanski appointed Borussia head coach |url=https://www.borussia.com/news/polanski-appointed-head-coach-2526 |website=borussia.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
| 15.09.2025
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=15 September 2025 |title=Borussia part ways with head coach Gerardo Seoane |url=https://www.borussia.com/news/borussia-part-ways-with-head-coach-gerardo-seoane-2526 |website=borussia.com|language=en|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| nowrap align=&quot;left&quot; |''VfL Wolfsburg''
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|NED}} [[Pauls Simoniss]]
| 09.11.2025.
| nowrap align=&quot;left&quot; |{{flagicon|GER}} [[Daniels Bauers]]
| 09.11.2025.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 November 2025 |title=VfL Wolfsburg part company with Paul Simonis |url=https://www.vfl-wolfsburg.de/en/newsdetails/news-detail/detail/news/vfl-wolfsburg-part-company-with-paul-simonis |website=vfl-wolfsburg.de|language=en|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=20 December 2025 |title=Daniel Bauer to remain as head coach |url=https://www.vfl-wolfsburg.de/en/newsdetails/news-detail/detail/news/daniel-bauer-to-remain-as-head-coach |website=vfl-wolfsburg.de|language=en|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;left&quot;| ''FC Augsburg''
| align=&quot;left&quot;| {{flagicon|GER}} [[Sandro Vāgners]]
| 01.12.2025
| align=&quot;left&quot;| {{flagicon|GER}} [[Manuels Baums]]{{efn|M. Baums  sākotnēji tika iecelts par pagaidu treneri, bet par pastāvīgu treneri apstiprināts 2025. gada 23. decembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=23 December 2025 |title=Manuel Baum to remain FCA head coach until the end of the season |url=https://www.fcaugsburg.de/en/article/manuel-baum-to-remain-fca-head-coach-until-the-end-of-the-season-22708|website=fcaugsburg.de|language=en|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
| 01.12.2025
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcaugsburg.de/en/article/fca-and-sandro-wagner-part-ways-22634|title=FCA and Sandro Wagner part ways|website=fcaugsburg.de|date=1 December 2025|language=en|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; rowspan=2| ''Mainz 05''
| align=&quot;left&quot;| {{flagicon|DEN}} [[Bo Henriksens]]
| 03.12.2025.
|nowrap align=&quot;left&quot;| {{flagicon|GER}} Benjamins Hofmanis (pagaidu)
| 03.12.2025.
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mainz05.de/en/news-en/bo-henriksen-head-coach-departure-031225|title=Mainz 05 part ways with Bo Henriksen|website=mainz05.de|date=3 December 2025|language=en|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|nowrap align=&quot;left&quot;| {{flagicon|GER}} Benjamins Hoffmanis
| 07.12.2025.
| align=&quot;left&quot;| {{flagicon|SUI}} [[Urss Fišers]]
| 07.12.2025.
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mainz05.de/en/news-en/bo-henriksen-head-coach-departure-031225|title=Mainz 05 part ways with Bo Henriksen|website=mainz05.de|language=en|date=3 December 2025|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mainz05.de/en/news-en/fischer-head-coach-071225|title=Urs Fischer appointed as new Mainz 05 head coach|website=mainz05.de|language=en|date=7 December 2025|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; rowspan=2|''Eintracht Frankfurt''
| align=&quot;left&quot;| {{flagicon|GER}} [[Dino Topmellers]]
| 18.01.2026.
| align=&quot;left&quot;| {{flagicon|GER}} Deniss Šmits (pagaidu)
| 18.01.2026.
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.eintracht.de/news/eintracht-und-dino-toppmoeller-beenden-zusammenarbeit-175003/|title=Eintracht Frankfurt part ways with Dino Toppmöller|website=eintracht.de|language=en|date=18 January 2026|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;left&quot;| {{flagicon|GER}} Deniss Šmits
| 30.01.2026
| align=&quot;left&quot;| {{flagicon|ESP}} [[Alberts Riera]]
| 30.01.2026
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.eintracht.de/news/albert-riera-wird-neuer-cheftrainer-von-eintracht-frankfurt-175414/|title=Albert Riera to be new Eintracht Frankfurt head coach|website=eintracht.de|language=en|date=30 January 2026|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;left&quot;| ''Werder Bremen''
| align=&quot;left&quot;| {{flagicon|GER}} [[Horsts Štefens]]
| 01.02.2026.
| align=&quot;left&quot;| {{flagicon|GER}} [[Daniels Tiune]]
| 04.02.2026
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.werder.de/en/news/first-team/2025-2026/steffen-departs-01022026|title=Werder Bremen relieve head coach Horst Steffen of his duties|website=werder.de|language=en|date=1 February 2026|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.werder.de/en/news/first-team/2025-2026/daniel-thioune-new-head-coach-040226|title=Daniel Thioune is Werder Bremen's new head coach|website=werder.de|language=en|date=4 February 2026|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| nowrap align=&quot;left&quot; |''VfL Wolfsburg''
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|GER}} [[Daniels Bauers]]
| 08.03.2026.
| nowrap align=&quot;left&quot; |{{flagicon|GER}} [[Dīters Hekings]]
| 08.03.2026.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=8 March 2026|title=Daniel Bauer relieved of his duties|url=https://www.vfl-wolfsburg.de/en/newsdetails/news-detail/detail/news/daniel-bauer-relieved-of-his-duties|website=vfl-wolfsburg.de|language=en|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=9 March 2026|title=The Second First Time|url=https://www.vfl-wolfsburg.de/en/newsdetails/news-detail/detail/news/the-second-first-time|website=vfl-wolfsburg.de|language=en|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| nowrap align=&quot;left&quot; |''1. FC Köln''
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|POL}} [[Lukass Kvasņoks]]
| 22.03.2026.
| nowrap align=&quot;left&quot; |{{flagicon|GER}} [[Renē Vāgners]]{{efn|R. Vāgners sākotnēji tika iecelts par pagaidu treneri, bet par pastāvīgu treneri apstiprināts 2026. gada 22. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=22 May 2026|title=René Wagner remains FC Head Coach|url=https://fc.de/en/news/all-news/rene-wagner-remains-fc-head-coach|website=fc.de|language=en|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
| 22.03.2026.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=22 March 2026|title=FC and Lukas Kwasniok go their separate ways|url=https://fc.de/en/news/all-news/fc-and-lukas-kwasniok-go-their-separate-ways|website=fc.de|language=en|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;left&quot; |''Union Berlin''
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|GER}} [[Štefens Baumgarts]]
| 11.04.2026.
| align=&quot;left&quot; |{{flagicon|GER}} [[Marija Luīze Eta]] (pagaidu)
| 11.04.2026.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=11 April 2026 |title=Union Part Ways With Steffen Baumgart, Marie-Louise Eta Takes Over |url=https://www.fc-union-berlin.de/en/news/union-part-ways-with-steffen-baumgart-marie-louise-eta-takes-over-uE2loF|language=en|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}|website=fc-union-berlin.de}}&lt;/ref&gt;
|}
;Piezīmes:
{{notelist}}

== Turnīra tabula ==
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/table/2025-2026 Bundesliga]

&lt;!--Update team positions here--&gt;
|team1=MUN |team2=DOR |team3=LEI |team4=STU |team5=HOF |team6=LEV |team7=FRE |team8=FRA |team9=AUG |team10=MAI |team11=UNB |team12=MÖN |team13=HAM |team14=KÖL |team15=BRE |team16=WOL |team17=HEI |team18=STP

&lt;!--Update team qualifications here (defined below)--&gt;
|result1=CLLS |result2=CLLS |result3=CLLS |result4=CLLS |result5=ELLS |result6=ELLS |result7=ECLPO |result16=RPO |result17=REL |result18=REL

&lt;!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--&gt;
|update=complete
|win_AUG=12|draw_AUG=7 |loss_AUG=15|gf_AUG=45|ga_AUG=61&lt;!-- FC Augsburg --&gt;
|win_UNB=10|draw_UNB=9 |loss_UNB=15|gf_UNB=44|ga_UNB=58&lt;!-- Union Berlin --&gt;
|win_BRE=8 |draw_BRE=8 |loss_BRE=18|gf_BRE=37|ga_BRE=60&lt;!-- Werder Bremen --&gt;
|win_DOR=22|draw_DOR=7 |loss_DOR=5 |gf_DOR=70|ga_DOR=34&lt;!-- Borussia Dortmund --&gt;
|win_FRA=11|draw_FRA=11|loss_FRA=12|gf_FRA=61|ga_FRA=65&lt;!-- Eintracht Frankfurt --&gt;
|win_FRE=13|draw_FRE=8 |loss_FRE=13|gf_FRE=51|ga_FRE=57&lt;!-- SC Freiburg --&gt;
|win_HAM=9 |draw_HAM=11|loss_HAM=14|gf_HAM=40|ga_HAM=54&lt;!-- Hamburger SV --&gt;
|win_HEI=6 |draw_HEI=8 |loss_HEI=20|gf_HEI=41|ga_HEI=72&lt;!-- 1. FC Heidenheim --&gt;
|win_HOF=18|draw_HOF=7 |loss_HOF=9 |gf_HOF=65|ga_HOF=52&lt;!-- TSG Hoffenheim --&gt;
|win_KÖL=7 |draw_KÖL=11|loss_KÖL=16|gf_KÖL=49|ga_KÖL=63&lt;!-- 1. FC Köln --&gt;
|win_LEI=20|draw_LEI=5 |loss_LEI=9 |gf_LEI=66|ga_LEI=47&lt;!-- RB Leipzig --&gt;
|win_LEV=17|draw_LEV=8 |loss_LEV=9 |gf_LEV=68|ga_LEV=47&lt;!-- Bayer Leverkusen --&gt;
|win_MAI=10|draw_MAI=10|loss_MAI=14|gf_MAI=44|ga_MAI=53&lt;!-- Mainz 05 --&gt;
|win_MÖN=9 |draw_MÖN=11|loss_MÖN=14|gf_MÖN=42|ga_MÖN=53&lt;!-- Borussia Mönchengladbach --&gt;
|win_MUN=28|draw_MUN=5 |loss_MUN=1 |gf_MUN=122|ga_MUN=36&lt;!-- Bayern Munich --&gt;
|win_STP=6 |draw_STP=8 |loss_STP=20|gf_STP=29|ga_STP=60&lt;!-- FC St. Pauli --&gt;
|win_STU=18|draw_STU=8 |loss_STU=8 |gf_STU=71|ga_STU=49&lt;!-- VfB Stuttgart --&gt;
|win_WOL=7 |draw_WOL=8 |loss_WOL=19|gf_WOL=45|ga_WOL=69&lt;!-- VfL Wolfsburg --&gt;

&lt;!--Status--&gt;
|status_MUN=C
|status_WOL=R
|status_STP=R
|status_HEI=R

&lt;!--Team definitions (wikilinks in table)--&gt;
|name_AUG=[[FC Augsburg]]
|name_UNB=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
|name_BRE=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
|name_DOR=[[Borussia Dortmund]]
|name_FRA=[[Eintracht Frankfurt]]
|name_FRE=[[SC Freiburg]]
|name_HAM=[[Hamburger SV]]
|name_HEI=[[1. FC Heidenheim]]
|name_HOF=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]
|name_KÖL=[[1. FC Köln]]
|name_LEI=[[RB Leipzig]]
|name_LEV=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]
|name_MAI=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
|name_MÖN=[[Borussia Mönchengladbach]]
|name_MUN=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
|name_STP=[[FC St. Pauli]]
|name_STU=[[VfB Stuttgart]]
|name_WOL=[[VfL Wolfsburg]]

&lt;!--Table settings and rules--&gt;
|show_limit=5
|class_rules=1) punkti; 2) vārtu starpība; 3) gūtie vārti; 4) rezultāti savstarpējās spēlēs; 5) izbraukumā gūtie vārti savstarpējās spēlēs; 6) kopā izbraukumā gūtie vārti 7) ''play-off''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.dfl.de/sites/2/2025/06/Spielordnung-SpOL-2025-05-29-Stand.pdf |title=DFL–Spielordnung (SpOL)|website=dfl.de|language=de |format=PDF |page=3 |access-date=21 June 2025 |date={{dat|2026|8|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|col_CLLS=green1   |text_CLLS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s pamatturnīram
|col_ELLS=blue1    |text_ELLS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram
|col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Konferences līga|Konferences līgas]] kvalifikācijas ''play-off'' kārtai
|col_RPO=red2      |text_RPO=Pārspēles par palikšanu Bundeslīgā
|col_REL=red1      |text_REL=Pazemināšana uz [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]]

&lt;!--Qualification notes--&gt;
|note_res_ELLS=Tā kā 2025.—2026. gada [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] ieguvēji Minhenes &quot;Bayern&quot; kvalifcējās Čempionu līgai, Eiropas līgas vieta tika nodota sestajā vietā esošajai komandai, bet vieta Konferences līgā — septītajai vietai.
}}

== Pārspēles par palikšanu vai iekļūšanu Bundeslīgā ==
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|[[VfL Wolfsburg]] {{small|(B)}}||1:2|'''[[SC Paderborn]]''' {{small|(2B)}}||0:0|1:2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}}
|}

== Rezultatīvākie spēlētāji ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Vieta
! Spēlētājs
! Klubs
! Vārti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/stats/players/goals/2025-2026|title=Bundesliga Player Stats – Goals|publisher=Bundesliga|access-date={{dat|2026|8|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|1
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|ENG}} [[Harijs Keins]]
|align=&quot;left&quot;|''[[FC Bayern München|Bayern München]]''
|36
|-
|2
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|GER}} [[Denizs Undavs]]
|align=&quot;left&quot;|''[[VfB Stuttgart]]''
|19
|-
|3
|align=&quot;left&quot; |{{flagicon|GUI}} [[Serū Girasī]]
|align=&quot;left&quot; |''[[Borussia Dortmund]]''
|17
|-
|4
|align=&quot;left&quot; |{{flagicon|CZE}} [[Patriks Šiks]]
|align=&quot;left&quot; |''[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]''
|16
|-
|rowspan=2|5
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|COL}} [[Luiss Diass]]
|align=&quot;left&quot;|''Bayern München''
|rowspan=2|15
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|FRA}} [[Maikls Olise]]
|align=&quot;left&quot;|''Bayern München''
|-
|7
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|CRO}} [[Andrejs Kramaričs]]
|align=&quot;left&quot;|''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]''
|14
|-
|rowspan=&quot;4&quot; |8
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|AUT}} [[Kristofs Baumgartners]]
|align=&quot;left&quot;|''[[RB Leipzig]]''
|rowspan=&quot;4&quot; |13
|-
|align=&quot;left&quot; |{{flagicon|GER}} [[Jonatans Burkarts]]
|align=&quot;left&quot; |''[[Eintracht Frankfurt]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|GER}} [[Saīds El Māla]]
|align=&quot;left&quot;|''[[1. FC Köln]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flagicon|BIH}} [[Hariss Tabakovičs]]
|align=&quot;left&quot;|''[[Borussia Mönchengladbach]]''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bundesliga.com/ Oficiālā tīmekļa vietne]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}}

[[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga]]
[[Kategorija:2025. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]]
[[Kategorija:2026. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]]</text>
      <sha1>ebcbq2gcmv7ez8l2d9628dvst5129bw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grodņas vojevodiste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>609651</id>
    <revision>
      <id>4518152</id>
      <parentid>4336036</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:21:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518152</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="867" sha1="hsii5306u7qu8ozk3up0eh9lh6u5uqq" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada septembris}}
[[Attēls:Wojgrodzienskie1793.png|thumb|Grodņas vojevodiste Lielkņazistes sastāvā (1793—1795)]]
'''Grodņas vojevodiste''' ([[Poļu valoda|poļu]]: ''Województwo grodzieńskie'') bija administratīvi teritoriāla vienība [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]], kas pastāvēja no 1793. līdz 1795. gadam. Centrs — [[Grodņa]].

Pēc pievienošanās [[Krievijas impērija]]i pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|trešās Polijas-Lietuvas kopvalsts sadalīšanas]] 1795. gadā teritorija tika iekļauta [[Slonimas guberņa|Slonimas guberņā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{baltkrievija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>hsii5306u7qu8ozk3up0eh9lh6u5uqq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maliks Tilmans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610726</id>
    <revision>
      <id>4518006</id>
      <parentid>4498006</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:51:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518006</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3916" sha1="dv28yyvg98asn9nwrh8snrf0k3ildwt" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|5|28}}
| birth_place = 
| caps1 = 25
| caps2 = 4
| caps3 = 28
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] II
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]]
| countryofbirth = {{vieta|Vācija|Nirnberga}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]]
| goals1 = 9
| goals2 = 0
| goals3 = 10
| height = 188
| image = Malik Tillman Australia v USA 19 June 2026-143 (cropped).jpg
| caption = Maliks Tilmans 2026. gadā
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U15
| nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U15
| nationalyears2 = 2017
| nationalyears1 = 2016
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Maliks Tilmans
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2020—2022
| years2 = 2021—2024
| years3 = 2022—2023
| nationalcaps3 = 3
| nationalcaps4 = 11
| nationalcaps5 = 2
| nationalcaps6 = 4
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals5 = 1
| nationalgoals6 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U16
| nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17
| nationalteam5 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20
| nationalteam6 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21
| nationalyears3 = 2018
| nationalyears4 = 2018—2019
| nationalyears5 = 2021
| nationalyears6 = 2021—2022
| years4 = 2023
| caps4 = 1
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Jong PSV]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 28
| goals5 = 9
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| years6 = 2024—2025
| caps6 = 26
| goals6 = 12
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]]
| years7 = 2025—
| caps7 = 30
| goals7 = 6
| nationalteam7 = {{fb|USA}}
| nationalcaps7 = 35
| nationalyears7 = 2022—
| nationalgoals7 = 5
}}
'''Maliks Leons Tilmans''' ({{Val|en|Malik Leon Tillman}}, dzimis {{Dat|2002|5|28}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Tilmans spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]].

Tilmans ir dzimis Vācijas pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir vāciete, bet tēvs — amerikānis. Iepriekš pārstāvējis Vācijas komandu [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]], Skotijas komandu [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]] un Nīderlandes komandu ''[[PSV Eindhoven]]''.

Pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases. 2022. gadā viņš izvēlējās pārstāvēt [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2024. gada Copa América]] un [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025. gada CONCACAF Zelta kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Bayern''' '''Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]]
* [[Vācijas Superkauss]]: 2020
* [[UEFA Superkauss]]: 2020

'''PSV'''

* [[Eredivisie]]: 2023—24, 2024—25

'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2023—24

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}{{ASV futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Tilmans, Maliks}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:Vācijas futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>dv28yyvg98asn9nwrh8snrf0k3ildwt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Filips Mvene</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610789</id>
    <revision>
      <id>4518077</id>
      <parentid>4482185</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T15:31:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518077</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2789" sha1="9trbozd0e0fizxahp7xtnecieu6srel" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|29}}
| birth_place = 
| caps1 = 73
| caps2 = 65
| caps3 = 30
| clubnumber = 2
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] II
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Kaiserslautern]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
| goals1 = 0
| goals2 = 7
| goals3 = 1
| height = 170
| image = Phillipp-mwene.jpg
| caption = Filips Mvene 2017. gadā
| nationalcaps2 = 16
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U19
| nationalteam2 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U21
| nationalyears2 = 2014—2016
| nationalyears1 = 2012—2013
| nationalcaps1 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Filips Mvene
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2013—2016
| years2 = 2016—2019
| years3 = 2018—2021
| nationalcaps3 = 32
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|AUT}}
| nationalyears3 = 2021—
| years4 = 2021—2023
| caps4 = 44
| clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| goals4 = 3
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
| years5 = 2023—
| caps5 = 85
| goals5 = 3
}}
'''Filips Mvene''' ({{Val|de|Phillipp Mwene}}, dzimis {{Dat|1994|1|29}}) ir [[Austrija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Mvene spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]''.

Iepriekš spēlējis tādās komandās kā ''[[1. FC Kaiserslautern]]'' Vācijā un ''[[PSV Eindhoven]]'' Nīderlandē.

[[Austrijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''PSV'''

* [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2021—22, 2022—23
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 2021, 2022, 2023

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrijas futbola izlase - Euro 2024}}{{Austrijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Mvene, Filips}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vīnē dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:1. FC Kaiserslautern spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>9trbozd0e0fizxahp7xtnecieu6srel</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pavao Pervans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610874</id>
    <revision>
      <id>4518079</id>
      <parentid>4357547</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T15:32:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518079</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2352" sha1="mshza0lxzzd21x3ts26yc2dxamac3kz" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|11|13}}
| birth_place = 
| caps1 = 
| caps2 = 2
| caps3 = 30
| clubnumber = 12
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[Gaswerk/Straßenbahn]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[SV Schwechat]]
| clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Lustenau 07]]
| countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Livna|td=Bosnija un Hercegovina}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]]
| goals1 = 
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 194
| image = FC Red Bull Salzburg versus LASK (29. Juli2017) 41.jpg
| caption = Pavao Pervans 2017. gadā
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam1 = {{fb|AUT}}
| nationalyears1 = 2019—2022
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Pavao Pervans
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2004—2005
| years2 = 2005—2007
| years3 = 2007—2010
| years4 = 2010
| caps4 = 10
| clubs4 = {{flaga|Austrija}} [[FC Pasching]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Austrija}} [[LASK Linz]] II
| years5 = 2010—2018
| caps5 = 88
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Austrija}} [[LASK Linz]]
| years6 = 2010—2018
| caps6 = 179
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]]
| years7 = 2018—
| caps7 = 34
| goals7 = 0
}}
'''Pavao Pervans''' ({{Val|de|Pavao Pervan}}, dzimis {{Dat|1987|11|13}}) ir [[Austrija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]]. Kopš 2018. gada Pervans spēlē [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgas]] komandā ''[[VfL Wolfsburg]]''.

Iepriekš no 2010. līdz 2018. gadam pārstāvējis Austrijas komandu ''[[LASK]]'', kur kopumā aizvadījis vairāk nekā 200 maču.

[[Austrijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Pervans, Pavao}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:LASK spēlētāji]]
[[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>mshza0lxzzd21x3ts26yc2dxamac3kz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4518031</id>
      <parentid>4516556</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:25:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4518031</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="153544" sha1="9kmtjds817khvud8z56fd6vlqrf06qk" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;
[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;], tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien], nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāzes]], krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzem, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;
[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes tika novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums tika fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zēmāko vietu un palieņu applūšanu, ar plāšāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet tika fiksētas arī [[pērkons|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizējot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena|Rūjienas]] (31,5 mm), [[Mērsrags|Mērsraga]] (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=04&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šīe lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija|Igaunijas]] dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>9kmtjds817khvud8z56fd6vlqrf06qk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518098</id>
      <parentid>4518031</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T16:56:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518098</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="153563" sha1="hwq6ed2yb02mcu9n91kjxgj1yoq50zu" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,4 °C
|aug temp = +17,0 °C
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 76,6 mm
|jūl nokr = 123,2 mm
|aug nokr = 91,5 mm
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C.
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.
* [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi.
* [[29. jūnijs]]:
** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=03&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūlijs]]:
** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}&lt;/ref&gt; Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm.
** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.&lt;ref&gt;[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]]
* [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].&lt;ref&gt;
[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&amp;selected_numbers=*&amp;end_date=1783296000&amp;end_time=86100&amp;start_date=1783296000&amp;start_time=60000&amp;north=90&amp;west=-180&amp;east=180&amp;south=-90&amp;rawdata_image=1&amp;map=11&amp;width_orig=640&amp;width_result=640&amp;png_gif=0&amp;agespan=60&amp;frames=12&amp;delay=100&amp;last_delay=1000&amp;show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons &quot;[[Bernadette]]&quot;, kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.&lt;ref&gt;
[https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.&lt;ref&gt;[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt; Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu.
* [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=07&amp;day=24&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}&lt;/ref&gt; Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm.
* [[31. jūlijs]]:
** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos.
** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.&lt;ref&gt;[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm.
* [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}&lt;/ref&gt; Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās.
* [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}&lt;/ref&gt; No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm.
* [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=08&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu.
[[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]]
* [[18. augusts]]:
** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. augusts]]:
** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra &quot;Priska&quot;]].&lt;ref&gt;
[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ &quot;Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!&quot; Latvijai savu spēku rādīja vētra &quot;Priska&quot;], tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien], nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt; Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com,  {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]]
* [[23. augusts]]:
** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē.
* [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā.
* [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāzes]], krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzem, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.&lt;ref&gt;
[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}&lt;/ref&gt; Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes tika novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes.
* [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums tika fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zēmāko vietu un palieņu applūšanu, ar plāšāko risku Kurzemē un Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet tika fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizējot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena|Rūjienas]] (31,5 mm), [[Mērsrags|Mērsraga]] (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=09&amp;day=04&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija|Igaunijas]] dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|27,8}}
| {{Temperatūras krāsa|33,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|14,6}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|4,8}}
| {{Temperatūras krāsa|8,2}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|28,0}}
| {{Temperatūras krāsa|29,4}}
| {{Temperatūras krāsa|32,6}}
| {{Temperatūras krāsa|31,0}}
| {{Temperatūras krāsa|28,7}}
| {{Temperatūras krāsa|26,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|19,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|18,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,3}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|7,9}}
| {{Temperatūras krāsa|8,8}}
| {{Temperatūras krāsa|7,2}}
| {{Temperatūras krāsa|8,0}}
| {{Temperatūras krāsa|6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* 
* 
* 
* 
* 

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[29. jūnijs]]
* +19,9&amp;nbsp;°C&amp;nbsp;— [[30. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>hwq6ed2yb02mcu9n91kjxgj1yoq50zu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>619615</id>
    <revision>
      <id>4518259</id>
      <parentid>4517609</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:59:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4518259</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9424" sha1="fdvw9eaxd149xz0br5i8vmdwgmj9qx9" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[Zhongxing 4B]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>fdvw9eaxd149xz0br5i8vmdwgmj9qx9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619616</id>
    <revision>
      <id>4518258</id>
      <parentid>4517787</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:58:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Septembris */</comment>
      <origin>4518258</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35819" sha1="rr5udwl634q2ieacapaop0cf3mwyxr5" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]]:
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609'');
** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02'').
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace'');
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618'');
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā.
* [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''.
* [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''.
* [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E'').
* [[2. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'';
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''.
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[16. jūlijs]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''.
* [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''.
* [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[21. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''.
* [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''.
* [[23. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''.
* [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi.
* [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]].
* [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''.
* [[30. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95'').

=== Augusts===
* [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''.
* [[6. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13'');
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. augusts]]:
** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B'');
** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7'').
* [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366'');
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''.
* [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''.
* [[18. augusts]]:
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]];
** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''.
* [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L'').
* [[25. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
* [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14'').
* [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]]:
** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava;
** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[2. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''.
* [[3. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A'').
* [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''.

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
* [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>rr5udwl634q2ieacapaop0cf3mwyxr5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lucius Verus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619795</id>
    <redirect title="Lūcijs Vērs" />
    <revision>
      <id>4518015</id>
      <parentid>4391867</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:01:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Lūcijs Vers]] to [[Lūcijs Vērs]]</comment>
      <origin>4518015</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="75ycpgs1lq6fa7irncf9sdkcis59j8q" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lūcijs Vērs]]</text>
      <sha1>75ycpgs1lq6fa7irncf9sdkcis59j8q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619848</id>
    <revision>
      <id>4517961</id>
      <parentid>4455571</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:06:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517961</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4068" sha1="mzjcp4ttmu1ukvswlyvloxhj59zk19l" xml:space="preserve">[[Attēls:Kievan-rus-1015-1113-(en).png|thumb|Kijivas Krievzeme (1015—1113), [[Jersika (valsts)|Jersika]] Polockas kņazistes sastāvā]]
'''Latvijas teritorija Kijiivas Krievzemes sastāvā''' bija vēstures posms, kad Austrumlatvijas (galvenokārt [[Latgale|Latgales]]) teritorijas 9.–13. gadsimtā nonāca [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemes]] politiskās, ekonomiskās un kultūras ietekmes zonā. Šajā laikposmā Latgales zemes uzturēja ciešas attiecības ar [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] kņazistēm, īpaši ar [[Polockas kņaziste|Polockas kņazisti]], kas kontrolēja [[Daugava|Daugavas]] tirdzniecības ceļu. Latvijas teritorija nekad nav bijusi pilnībā integrēta Kijivas Krievzemes sastāvā, tomēr atsevišķi novadi noteiktos laikposmos atradās tās ietekmes vai [[Vasalis|vasalitātes]] attiecībās.

== Vēsture ==
9.–11. gadsimtā [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] izveidojās Kijivas Krievzeme — viduslaiku austrumslāvu valsts, kuras politiskais un ekonomiskais centrs atradās [[Kijiva|Kijivā]]. Valsts ietekme izplatījās plašā teritorijā, aptverot mūsdienu [[Ukraina|Ukrainas]], [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] un [[Krievija|Krievijas]] rietumu daļas, kā arī ietekmējot [[Baltijas valstis|Baltijas reģionu]] caur tirdzniecības ceļiem un militāri politiskām attiecībām.

Svarīgākais faktors Kijivas Krievzemes kontaktos ar Baltijas zemēm bija [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|tirdzniecības ceļš “no varjagiem uz grieķiem”]], kas savienoja [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] ar [[Melnā jūra|Melno jūru]] un [[Austrumromas impērija|Bizantiju]]. Šis ceļš veicināja intensīvus kontaktus starp skandināviem, slāviem un baltu ciltīm.

Visciešākās saiknes ar austrumslāvu pasauli bija Latgalei. Vairāki avoti liecina, ka 11.–12. gadsimtā daļa Latgales teritorijas atradās [[Polockas kņaziste|Polockas kņazistes]] ietekmē. Polocka, kas bija viena no nozīmīgākajām Kijivas Krievzemes kņazistēm, kontrolēja Daugavas vidusteci un bija ieinteresēta šī reģiona ekonomiskajā un militārajā nozīmē. Tiek uzskatīts, ka latgaļu valdnieki dažkārt maksāja meslus Polockai un atzina tās politisko virskundzību, saglabājot ievērojamu iekšējo autonomiju. Šīs attiecības nebija pastāvīgas un varēja mainīties atkarībā no politiskās situācijas reģionā.

Saskaņā [[Indriķa Livonijas hronika|Indriķa Livonijas hronikas]] ziņām, [[Jersika (valsts)|Jersikā]] valdīja ķēniņš [[Visvaldis]] (pazīstams arī kā Vsevolods), kurš sākotnēji bija vasaļattiecībās ar Polockas kņazu, bet vēlāk — ar [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapu]]. Visvaldis, iespējāms, cēlies no Polockas [[Rurika dinastija|Rurikoviču dinastijas]] atzara, taču viņa precīza izcelsme joprojām ir diskusiju temats. Toties ir droši zināms, ka Visvalža sievastēvs bija lietuviešu kunigaitis [[Daugerūts]], tādēļ viņš piedalījies lietuviešu uzbrukumos gan Polockai, gan Rīgai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Jersikas valsts gravitāciju un starojumu - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pārējās mūsdienu Latvijas teritorijas — [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Vidzeme]] — Kijivas Krievzemes tiešā politiskā kontrolē nav bijušas.

Austrumslāvu ietekme Latgalē izpaudās arī kultūras un reliģijas jomā. Pastāv pieņēmumi, ka [[pareizticība]] Latgalē bija pazīstama jau pirms 13. gadsimta, lai gan tā nekļuva par dominējošo reliģiju. Tieši no [[Polocka|Polockas]] [[Jersikas ķēniņvalsts|Jersikas ķēniņvalstī]] ieviesās [[Kristietība|kristīgā ticība]], pilsētā bijušas divas [[Latvijas pareizticīgā baznīca|pareizticīgo baznīcas]]. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas vēsturiskā ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]</text>
      <sha1>mzjcp4ttmu1ukvswlyvloxhj59zk19l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Somālijas pavalstis</title>
    <ns>10</ns>
    <id>620895</id>
    <revision>
      <id>4518292</id>
      <parentid>4400846</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T03:29:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-48457-75</username>
        <id>149937</id>
      </contributor>
      <origin>4518292</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1630" sha1="esxyu8bygznhlv1bnyntl1mffvf5ubs" xml:space="preserve">{{Navbox
| bodyclass = hlist
|name  = Somālijas pavalstis
|title = [[Somālija]]s [[Somālijas administratīvais iedalījums|pavalstis]] {{flaga|Somālija}}

|group1 = Pavalstis
|list1  = 
* [[File:Flag of South West State of Somalia.svg|border|20px]]&amp;nbsp;[[Dienvidrietumu pavalsts|Dienvidrietumi]]
* [[File:Flag of Jubaland (Somalia).svg|border|20px]]&amp;nbsp;[[Džubalenda]]
* [[File:Flag of Galmudug State of Somalia (2015).svg|border|20px]]&amp;nbsp;[[Galmuduga]]
* [[File:Flag of Hirshabelle.svg|border|20px]]&amp;nbsp;[[Hīršabēlle]]
* [[File:Flag of Puntland.svg|border|20px]]&amp;nbsp;[[Puntlenda]]
* [[File:Flag of North Eastern State of Somalia.svg|border|20px]]&amp;nbsp;[[Ziemeļaustrumu pavalsts|Ziemeļaustrumi]]

|group2 = ''De facto'' neatkarīgas valstis
|list2  = 
* [[File:Flag of Somaliland.svg|border|20px]]&amp;nbsp;[[Somālilenda]]

|group3 = Islāmistu džamaati
|list3  = 
* [[File:Islamic State flag.svg|border|20px]]&amp;nbsp;[[Somālijas Islāma Emirāts]]
* [[File:Islamic State flag.svg|border|20px]]&amp;nbsp;[[Islāma Valsts — Somālijas province]]

|group4 = Bijušie valstiskie veidojumi
|list4  = 
* [[File:Flag of Azania.svg|border|20px]]&amp;nbsp;[[Azānijas Republika|Azānija]]&amp;nbsp;(2011–2013)
* [[File:Flag of North Eastern State of Somalia.svg|border|20px]]&amp;nbsp;[[Hātumo]]&amp;nbsp;(2012–2025)
* [[File:Flag of Himan and Heeb.svg|border|20px]]&amp;nbsp;[[Himana un Hēba]]&amp;nbsp;(2008–2015)
* [[File:Flag of Maakhir Official.svg|border|20px]]&amp;nbsp;[[Māhira]]&amp;nbsp;(2007–2009)

}}&lt;noinclude&gt;
[[Category:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;&lt;includeonly&gt;
[[Kategorija:Somālijas pavalstis]]
&lt;/includeonly&gt;</text>
      <sha1>esxyu8bygznhlv1bnyntl1mffvf5ubs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>98. Kinoakadēmijas balva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>622149</id>
    <revision>
      <id>4518261</id>
      <parentid>4447573</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T21:03:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <origin>4518261</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17384" sha1="8lvq1w2p9vyx8c61gslfvtq9n279cmo" xml:space="preserve">{{Kinoakadēmijas balvas infokaste
| nosaukums             = 98. Kinoakadēmijas balva
| attēls                = 
| attēla izmērs         = 
| paraksts              = 
| datums                = {{dat|2026|3|15|N}}
| vieta                 = {{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}}
| vadītājs              = [[Konans O'Braiens]]
| režisors              = [[Hamišs Hamiltons]]
| producents            = * Radžs Kapūrs
* Keitija Mulana
| labākā filma          = &quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
| visvairāk balvas      = &quot;Cīņas pēc cīņas&quot; (6)
| visvairāk nominācijas = &quot;[[Grēcinieki]]&quot; (16)
| garums                = 
| tv                    = '''Tiešraide:''' [[American Broadcasting Company|ABC]]&lt;br /&gt;'''Straumēšana:''' ''[[Hulu]]''
| tv lv                 = 
| auditorija            = 
| iepriekšējā           = 97.
| nākamā                = 99.
}}
'''98. [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s ceremonija''' norisinājās {{dat|2026|3|15||bez}} [[Dolby teātris|''Dolby'' teātrī]], [[Losandželosa|Losandželosā]]. Balvas 24 kategorijās pasniedza [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] labākajām [[2025. gads kino|2025. gada]] filmām. Ceremonijas izpildproducenti trešo gadu pēc kārtas bija Radžs Kapūrs un Keitija Mulana, bet ceremonijas režisors — [[Hamišs Hamiltons]]. Ceremoniju ASV pārraidīja televīzijas kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]] un straumēšanā tā bija pieejama servisā ''[[Hulu]]''.&lt;ref name=&quot;Ceremony&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2025/film/awards/conan-obrien-oscars-host-2026-date-march-1236338970/ |title=Conan O'Brien to Return as Oscars Host for 98th Ceremony Set for March |last=Davis |first=Clayton |work=[[Variety]] |date=March 17, 2025 |access-date=January 22, 2026}}&lt;/ref&gt; Pēc vispārējas atzinības saņemšanas par [[97. Kinoakadēmijas balva|iepriekšējās ceremonijas]] vadīšanu, komiķis [[Konans O'Braiens]] vadīja balvu pasniegšanas ceremoniju otro gadu pēc kārtas.&lt;ref name=&quot;Ceremony&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Team&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2026/02/oscar-producers-announce-team-hamish-hamilton-director-1236706872/ |title=Oscar Producers Announce Team; Hamish Hamilton to Return as Director |last=Hammond |first=Pete |work=[[Deadline Hollywood]] |date=February 3, 2026 |access-date=February 3, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thewrap.com/industry-news/awards/oscars-2026-director-writers-choreographer/ |title=Oscars Unveil Production Team, Director and Writing Staff for 2026 Ceremony |last=Patton |first=Tess |work=[[TheWrap]] |date=February 3, 2026 |access-date=February 3, 2026}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 16. novembrī norisinājās 16. ''[[Governors Awards]]'' pasniegšanas ceremonija Reja Dolbija balles zālē ''[[Ovation Hollywood]]'' kompleksā [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]].&lt;ref name=&quot;Governors Awards&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.indiewire.com/awards/industry/governors-awards-recap-tom-cruise-honorary-oscar-1235161116/ |title=At the Governors Awards, Celebrating Tom Cruise While Reckoning with an Uncertain Future |last=Thompson |first=Anne |work=[[IndieWire]] |date=November 17, 2025 |access-date=January 22, 2026}}&lt;/ref&gt; [[Kinoakadēmijas zinātniskās un tehniskās balvas]] pasniegs 2026. gada 28. aprīlī [[Kinoakadēmijas kino muzejs|Kinoakadēmijas kino muzejā]] Losandželosā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |url=https://press.oscars.org/news/2026-scientific-and-technical-awards-call-submissions |title=2026 Scientific and Technical Awards Call for Submissions |publisher=[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Academy of Motion Picture Arts and Sciences]] |date=2025. gada 12. jūnijs |accessdate=2026. gada 22. janvārī}}&lt;/ref&gt;

Tika ieviesta jauna kategorija &quot;[[Labākā aktieru atlase (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktieru atlase]]&quot;, tādējādi palielinot kategoriju skaitu līdz 24.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://press.oscars.org/news/academy-establishes-casting-award-98th-oscarsr |title=Academy Establishes Casting Award for 98th Oscars |publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |date=February 8, 2024 |access-date=January 22, 2026}}&lt;/ref&gt;

== Nominācijas ==
{| class=wikitable
|-
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]
! style=&quot;background:#EEDD82; width:50%&quot; | [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;'''
** &quot;[[Bugonija]]&quot;
** &quot;[[F1 (filma)|F1]]&quot;
** &quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot;
** &quot;[[Grēcinieki]]&quot;
** &quot;[[Hamnets]]&quot;
** &quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot;
** &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
** &quot;[[Slepenais aģents (2025. gada filma)|Slepenais aģents]]&quot;
** ''[[Train Dreams]]''
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Pols Tomass Andersons]] — &quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;'''
** [[Hloja Žao]] — &quot;[[Hamnets]]&quot;
** [[Džošs Safdijs]] — &quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot;
** [[Joahims Trīrs]] — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
** [[Raiens Kūglers]] — &quot;[[Grēcinieki]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Maikls B. Džordans]] par Elaidžas un Eliasa Moru lomām filmā &quot;[[Grēcinieki]]&quot;'''
** [[Timotejs Šalamē]] par Mārtija Mauzera lomu filmā &quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot;
** [[Leonardo Di Kaprio]] par Boba Fērgusona lomu filmā &quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
** [[Ītans Hoks]] par [[Lorencs Hārts|Lorenca Hārta]] lomu filmā &quot;[[Zilais mēness]]&quot;
** [[Vagners Moura]] par Armando / Marselo Alveša / Fernando lomām filmā &quot;[[Slepenais aģents (2025. gada filma)|Slepenais aģents]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Džesija Baklija]] par [[Anna Hetaveja (Šekspīra sieva)|Agneses Šekspīras]] lomu filmā &quot;[[Hamnets]]&quot;'''
** [[Rouza Bairna]] par Lindas lomu filmā &quot;[[Ja varētu, es tev spertu]]&quot; (''If I Had Legs I'd Kick You'')
** [[Keita Hadsone]] par Klēras Sardinas lomu filmā &quot;[[Viņu sapņu dziesma]]&quot; (''Song Sung Blue'')
** [[Renāte Reinsve]] par Noras Borgas lomu filmā &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
** [[Emma Stouna]] par Mišelas Fulleres lomu filmā &quot;[[Bugonija]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Šons Penns]] par pulkveža Stīvena Lokdžava lomu filmā &quot;Cīņa pēc cīņas&quot;'''
** [[Benisio del Toro]] par Serdžio Karlosa lomu filmā &quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
** [[Džeikobs Elordi]] par [[Frankenšteina briesmonis|Radības]] lomu filmā &quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot;
** [[Delrojs Lindo]] par Deltas Slima lomu filmā &quot;[[Grēcinieki]]&quot;
** [[Stellans Skašgords]] par Gustava Borga lomu filmā &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Eimija Medigana]] par Gleidisas lomu filmā &quot;[[Pazušanas stunda]]&quot;'''
** [[Elle Faninga]] par Reičelas Kempas lomu filmā &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
** [[Inga Ibsdotere Lileosa]] par Agneses Borgas Petešenas lomu filmā &quot;Sentimentāla vērtība&quot;
** [[Vunmi Mosaku]] par Enijas lomu filmā &quot;[[Grēcinieki]]&quot;
** [[Tejana Teilore]] par Perfidijas Beverlihilsas lomu filmā &quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Raiens Kūglers]] — &quot;[[Grēcinieki]]&quot;'''
** [[Roberts Kaplovs]] — &quot;[[Zilais mēness]]&quot;
** [[Džafars Panāhi]] — &quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot;
** [[Ronalds Bronšteins]] un [[Džošs Safdijs]] — &quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot;
** [[Eskils Fogts]] un [[Joahims Trīrs]] — &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''[[Pols Tomass Andersons]] — &quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;; iedvesmots no [[Tomass Pinčons|Tomasa Pinčona]] romāna &quot;Vainlenda&quot; (''Vineland'')'''
** [[Vills Treisijs]] — &quot;[[Bugonija]]&quot;; pēc [[Jangs Junhvans|Janga Junhvana]] filmas ''[[Save the Green Planet!]]'' motīviem
** [[Giljermo del Toro]] — &quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot;; pēc [[Mērija Šellija|Mērijas Šellijas]] [[Frankenšteins|tāda paša nosaukuma romāna]] motīviem
** [[Hloja Žao]] un [[Megija O'Farela]] — &quot;[[Hamnets]]&quot;; pēc O'Farelas tāda paša nosaukuma romāna motīviem
** [[Klints Bentlijs]] un [[Gregs Kvīdārs]] — ''[[Train Dreams]]''; pēc [[Deniss Džonsons|Denisa Džonsona]] tāda paša nosaukuma romāna motīviem
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''[[KPop Demon Hunters]]'''''
** ''[[Arco]]''
** &quot;[[Elio]]&quot;
** ''[[Little Amélie or the Character of Rain]]''
** &quot;[[Zootropole 2]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''&quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot; (Norvēģija)'''
** &quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot; (Francija)
** &quot;[[Slepenais aģents (2025. gada filma)|Slepenais aģents]]&quot; (Brazīlija)
** &quot;[[Sirāts]]&quot; (Spānija)
** &quot;[[Hindas Radžabas balss]]&quot; (Tunisija)
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā dokumentālā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā īsfilma]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''[[Mr Nobody Against Putin]]'''''
** ''The Alabama Solution''
** ''Come See Me in the Good Light''
** ''Cutting Through Rocks''
** ''[[The Perfect Neighbor]]''
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''''All the Empty Rooms'''''
** ''Armed Only with a Camera: The Life and Death of Brent Renaud''
** ''Children No More: &quot;Were and Are Gone&quot;''
** ''The Devil Is Busy''
** ''Perfectly a Strangeness''
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā īsfilma]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas īsfilma]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''''The Singers'''''
* '''''Two People Exchanging Saliva'''''
** ''Butcher's Stain''
** ''A Friend of Dorothy''
** ''Jane Austen's Period Drama''
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''''The Girl Who Cried Pearls'''''
** ''Butterfly''
** ''Forevergreen''
** ''Retirement Plan''
** ''The Three Sisters''
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Otema Duralda Arkapava]] — &quot;[[Grēcinieki]]&quot;'''
** [[Dans Laustsēns]] — &quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot;
** [[Dariuss Hondži]] — &quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot;
** [[Maikls Baumans]] — &quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
** [[Adolfo Veloso]] — ''[[Train Dreams]]''
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;'''
** &quot;[[F1 (filma)|F1]]&quot;
** &quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot;
** &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
** &quot;[[Grēcinieki]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot;'''
** &quot;[[Avatars: Uguns un pelni]]&quot;
** &quot;[[Hamnets]]&quot;
** &quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot;
** &quot;[[Grēcinieki]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''&quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot;'''
** &quot;[[Hamnets]]&quot;
** &quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot;
** &quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
** &quot;[[Grēcinieki]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņa]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot;'''
** ''[[Kokuho]]''
** &quot;[[Grēcinieki]]&quot;
** &quot;[[Triecienmašīna]]&quot; (''The Smashing Machine'')
** &quot;[[Neglītā pusmāsa]]&quot; (''The Ugly Stepsister'')
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''&quot;[[F1 (filma)|F1]]&quot;'''
** &quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot;
** &quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
** &quot;[[Grēcinieki]]&quot;
** &quot;[[Sirāts]]&quot;
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā oriģinālmūzika (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā oriģinālmūzika]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā dziesma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dziesma]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''[[Ludvigs Jēransons]] — &quot;[[Grēcinieki]]&quot;'''
** [[Džerskins Fendrikss]] — &quot;[[Bugonija]]&quot;
** [[Aleksandrs Desplā]] — &quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot;
** [[Makss Rihters]] — &quot;[[Hamnets]]&quot;
** [[Džonijs Grīnvuds]] — &quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''''Golden'' no filmas ''[[KPop Demon Hunters]]'''''
** ''Dear Me'' no filmas ''Diane Warren: Relentless''
** ''I Lied to You'' no filmas &quot;[[Grēcinieki]]&quot;
** ''Sweet Dreams of Joy'' no filmas ''Viva Verdi!''
** ''Train Dreams'' no filmas ''[[Train Dreams]]''
|-
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]]
! style=&quot;background:#EEDD82&quot; | [[Labākā aktieru atlase (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktieru atlase]]
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* '''&quot;[[Avatars: Uguns un pelni]]&quot;'''
** &quot;[[F1 (filma)|F1]]&quot;
** &quot;[[Juras laikmeta pasaule: Atdzimšana]]&quot; (''Jurassic World Rebirth'')
** ''[[The Lost Bus]]''
** &quot;[[Grēcinieki]]&quot;
| valign=&quot;top&quot; width=&quot;50%&quot;|
* '''&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;'''
** &quot;[[Hamnets]]&quot;
** &quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot;
** &quot;[[Slepenais aģents (2025. gada filma)|Slepenais aģents]]&quot;
** &quot;[[Grēcinieki]]&quot;
|}

=== ''Governors Awards'' ===
Amerikas Kinoakadēmija {{dat|2025|11|16||bez}} organizēja ikgadējo [[Governors Awards|16. ''Governors Awards'']] balvu pasniegšanas ceremoniju, kurā pasniedza šādas balvas:&lt;ref name=&quot;Governors Awards&quot;/&gt;

==== Kinoakadēmijas goda balva ====
* [[Debija Allena]]&lt;ref name=&quot;Honorary&quot;/&gt;
* [[Toms Krūzs]]&lt;ref name=&quot;Honorary&quot;/&gt;
* [[Vinns Tomass]]&lt;ref name=&quot;Honorary&quot;/&gt;

==== Džīna Heršolta humanitārā balva ====
* [[Dollija Pārtone]]&lt;ref name=&quot;Honorary&quot;&gt;{{publikācijas atsauce| url=https://press.oscars.org/news/academy-honor-debbie-allen-tom-cruise-dolly-parton-and-wynn-thomas-2025-governors-awards |title=The Academy to Honor Debbie Allen, Tom Cruise, Dolly Parton, and Wynn Thomas at the 2025 Governors Awards |publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |date={{dat|2025|6|17||bez}} |access-date={{dat|2026|1|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Filmas ar vairākām nominācijām un balvām ===
{{Col-begin|width=75%}}
{{Col-2}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Filmas ar vairākām nominācijām
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:55px;&quot;| Nominācijas
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| Filma
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center&quot;| 16
| &quot;[[Grēcinieki]]&quot;
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center&quot;| 13
| &quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align: center&quot;| 9
| &quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot;
|-
| &quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot;
|-
| &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot;
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center&quot;| 8
| &quot;[[Hamnets]]&quot;
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align: center&quot;| 4
| &quot;[[Bugonija]]&quot;
|-
| &quot;[[F1 (filma)|F1]]&quot;
|-
| &quot;[[Slepenais aģents (2025. gada filma)|Slepenais aģents]]&quot;
|-
| ''[[Train Dreams]]''
|-
! scope=&quot;rowgroup&quot; rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align: center&quot;| 2
| &quot;[[Avatars: Uguns un pelni]]&quot;
|-
| &quot;[[Zilais mēness]]&quot;
|-
| &quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot;
|-
| ''[[KPop Demon Hunters]]''
|-
| &quot;[[Sirāts]]&quot;
|}
{{col-2}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center; float:left; margin-right:1em;&quot;
|+ Filmas ar vairākām balvām
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:55px;&quot;| Balvas
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| Filma
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center&quot;| 6
| '&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center&quot;| 4
| &quot;[[Grēcinieki]]&quot;
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center&quot;| 3
| &quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot;
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center&quot;| 2
| ''[[KPop Demon Hunters]]''
|}

{{col-end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://oscar.go.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}}
* [http://www.oscars.org/ Kino mākslas un zinātnes akadēmijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/user/Oscars Ceremonijas organizatoru] ''[[YouTube]]'' kanāls
* {{IMDB filma|36205360|The Oscars (2026)}}

{{apbalvojums-aizmetnis}}
{{Oskara balva}}

[[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balva]]
[[Kategorija:2025. gada kino balvas|Kinoakadēmijas]]</text>
      <sha1>8lvq1w2p9vyx8c61gslfvtq9n279cmo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Railijs Makgrī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>622411</id>
    <revision>
      <id>4518042</id>
      <parentid>4410147</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:42:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518042</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3486" sha1="fi8u2ulp6pan4rund9in03haxx0e097" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|11|2}}
| birth_place = 
| caps1 = 27
| caps2 = 17
| caps3 = 0
| clubnumber = 8
| clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Adelaide United FC|Adelaide United NPL]]
| clubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Adelaide United FC|Adelaide United]]
| clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrālija|Golera}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]
| goals1 = 1
| goals2 = 1
| goals3 = 0
| height = 178
| image = Riley McGree.jpg
| caption = Railijs Makgrī 2019. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 3
| nationalgoals2 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U23
| nationalyears2 = 2017—2021
| nationalyears1 = 2013
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Railijs Makgrī
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2015—2016
| years2 = 2016—2017
| years3 = 2017—2019
| nationalcaps3 = 35
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam3 = {{fb|AUS}}
| nationalyears3 = 2021—
| years4 = 2018
| caps4 = 12
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Austrālija}} [[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]
| goals4 = 5
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne City FC|Melbourne City]]
| years5 = 2018—2019
| caps5 = 27
| goals5 = 7
| years6 = 2019—2020
| clubs6 = {{flaga|Austrālija}} [[Adelaide United FC|Adelaide United]]
| caps6 = 23
| goals6 = 10
| clubs7 = {{flaga|ASV}} [[Charlotte FC]]
| years7 = 2020—2022
| caps7 = 0
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City FC|Birmingham City]]
| years8 = 2020—2022
| caps8 = 28
| goals8 = 3
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]
| years9 = 2022—
| caps9 = 118
| goals9 = 18
}}
'''Railijs Patriks Makgrī''' ({{Val|en|Riley Patrick McGree}}, dzimis {{Dat|1998|11|2}}) ir [[Austrālieši|austrāliešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Makgrī spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandā ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]''.

Iepriekš spēlējis Austrālijas komandās ''[[Adelaide United FC|Adelaide United]]'', ''[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]'' un ''[[Melbourne City FC|Melbourne City]]''. 2020. gadā pārdots uz [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] komandu ''[[Charlotte FC]]'', kas viņu izīrēja uz Anglijas komandu ''[[Birmingham City FC|Birmingham City]]''.

[[Austrālijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrālijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{DEFAULTSORT:Makgrī, Railijs}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]]
[[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Middlesbrough FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>fi8u2ulp6pan4rund9in03haxx0e097</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ireks Zaripovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627560</id>
    <revision>
      <id>4518301</id>
      <parentid>4457266</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T03:59:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums saskaņā ar kopienas balsojumu</comment>
      <origin>4518301</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9244" sha1="pamejsb80v1j4txm75a81102grzf1n1" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Ireks Zaripovs
 |       piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 |          vārds_orig = ''Ирек Зарипов''
 |              attēls = Irek Zaripov.jpg
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|3|27}} 
 |             dz_viet = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Baškortostāna|Sterlitamaka|td=Krievija}}
 |   pārstāvētā valsts = {{flag|Baškortostāna}}
 |        sporta veids = [[biatlons]], [[slēpošana]]
 |            treneris = А. Gumerovs&lt;br /&gt;S. Gumerovs
}}
'''Ireks Airatovičs Zaripovs''' ({{val|ba|Ирек Айрат улы Зәрипов}}; dzimis {{dat|1983|3|27}} [[Sterļitamaka|Sterļitamakā]], [[Baškīrijas APSR]], [[Krievijas PFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]])&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bashkortostan.er.ru/person/8f4a6cd2-3201-4d96-8f9a-2d0fb30d8cee|title=Зарипов Ирек Айратович|website=Единая Россия|access-date=2026-04-01|language=ru}}&lt;/ref&gt; ir [[Baškīri|baškīru]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Slēpošana|slēpotājs]] un [[Biatlons|biatlonists]]. Krievijas Nopelniem bagātais sporta meistars, četrkārtējs 2010. gada ziemas paralimpisko spēļu čempions [[Vankūvera|Vankūverā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vokrug.tv/person/show/irek_zaripov/|title=Ирек Зарипов: фото, биография, фильмография, новости - Вокруг ТВ.|website=Вокруг ТВ|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsdaily.ru/articles/irek-pokoritel-vankuvera-35735/|title=Ирек — покоритель Ванкувера|website=www.sportsdaily.ru|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Ireks Zaripovs dzimis 1983. gada 27. martā [[Sterļitamaka|Sterļitamakā]]. Skolā Irekam patika [[slēpošana]] un [[basketbols]], viņš spēlēja [[Futbols|futbolu]], [[Bokss|boksējās]] un [[Cīņas sports|cīnījās]].

2000. gadā, 17 gadu vecumā I. Zaripovs, braucot ar motociklu, ietriecās kravas automašīnā. Viņš tika hospitalizēts un viņam tika [[Amputācija|amputētas]] abas kājas. Pēc tam viņš divus gadus bija praktiski nekustīgs un pēc tam sāka atgūt fizisko formu. Neskatoties uz [[Invaliditāte|invaliditāti]], viņš absolvēja [[Profesionālā izglītība|profesionālo skolu]] un Baškīrijas Ekonomikas un tiesību [[Koledža|koledžu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ireks Zaripovs izmēģināja spēkus dažādos sporta veidos: [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Svarcelšana|svarcelšanā]], [[Peldēšana|peldēšanā]] un [[Galda teniss|galda tenisā]]. 2004. gadā viņš tika iekļauts Baškortostānas vieglatlētikas izlasē. Krievijas čempionātā viņš satika [[distanču slēpošana]]s un [[Biatlons|biatlonavec]]āko treneri Irinu Gromovu, kura ieteica viņam sazināties ar Baškortostānā pazīstamo treneri Salavatu Gumerovu. S. Gumerovs sāka trenēt Ireku distanču slēpošanas sacensībām. I. Zaripovs trenējās arī pie Amira Gumerova.

Kopš 2005. gada Ireks Zaripovs sacenšas Baškortostānas Augstākās sporta meistarības skolā (treneris — S. Gumerovs).&lt;ref&gt;[http://www.paralympic.org/Athletes/Athlete_of_the_Month/2008/01_2008.html Irek Zaripov Profile] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100526111033/http://www.paralympic.org/Athletes/Athlete_of_the_Month/2008/01_2008.html |date=26 May 2010 }} at the official website of the International Paralympic Committee (IPC)&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā viņš tika iekļauts Krievijas paralimpiskajā komandā. Nākamajā gadā viņš piedalījās 2006. gada ziemas paralimpiskajās spēlēs [[Turīna|Turīnā]], kur ieguva ceturto vietu 7,5 km biatlonā.

Īstu triumfu Ireks Zaripovs piedzīvoja 2010. gada ziemas paralimpiskajās spēlēs [[Vankūvera|Vankūverā]], kur viņš ieguva četras [[zelta medaļa]]s: 2,4 km iedzīšanā un 12,5 km biatlonā, kā arī 15 km un 10 km [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]]. Viņš arī ieguva [[Sudraba medaļa|sudraba medaļu]] 1 km distanču slēpošanas sacensībās.&lt;ref&gt;[http://www.vancouver2010.com/paralympic-games/cross-country-skiing/athletes/irek-zaripov_ath3001822dL.html Profile] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100409004506/http://www.vancouver2010.com/paralympic-games/cross-country-skiing/athletes/irek-zaripov_ath3001822dL.html |date=9 April 2010 }}, Official website of the 2010 Paralympic Winter Games in Vancouver&lt;/ref&gt;

Bija lāpas nesējs [[2013. gada Vasaras Universiāde|2013. gada Vasaras Universiādē]].

== Sasniegumi sportā ==
* Zelta medaļa — 2009. gada Krievijas čempionāts — 1. vieta (5 km)
* Sudraba medaļa — 2009. gada Pasaules čempionāts — 2. vieta
* Zelta medaļa— 2010. gada ziemas paralimpiskās spēles — 1. vieta (biatlons, 2,4 km)
* Zelta medaļa — 2010. gada ziemas paralimpiskās spēles — 1. vieta (distanču slēpošana, 15 km)
* Zelta medaļa — 2010. gada ziemas paralimpiskās spēles — 1. vieta (biatlons, 12,5 km)
* Zelta medaļa — 2010. gada ziemas paralimpiskās spēles — 1. vieta (distanču slēpošana, 10 km)
* Sudraba medaļa — 2010. gada ziemas paralimpiskās spēles — 2. vieta (distanču slēpošana, 1 km)
* Sudraba medaļa — [[2014. gada ziemas paraolimpiskās spēles|2014. gada ziemas paralimpiskās spēles]] — 2. vieta (distanču slēpošana, 15 km)

No 2010. gada I. Zaripovs ir Krievijas Invalīdu fizkultūras un sporta federācijas viceprezidents.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
[[Attēls:Dmitry Medvedev and Irek Zaripov.jpeg|thumb|I. Zaripovs saņem ordeni &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; no [[Dmitrijs Medvedevs|Dmitrija Medvedeva]]]]
* Ordeņa &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; 4. pakāpe (2010)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kremlin.ru/acts/bank/30798|title=Указ Президента Российской Федерации от 26 марта 2010 года № 373 «О награждении государственными наградами Российской Федерации»|publisher=// Официальный сайт Президента России|access-date=2016-06-02|archive-date=2016-06-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20160625173635/http://kremlin.ru/acts/bank/30798\}}&lt;/ref&gt;
* Ordeņa &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; medaļa (2014)&lt;ref&gt;[http://pravo.gov.ru:8080/page.aspx?92237 Указ Президента Российской Федерации от 17 марта 2014 года № 144 «О награждении государственными наградами Российской Федерации»] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160203002231/http://pravo.gov.ru:8080/page.aspx?92237 |date=2016-02-03 }}&lt;/ref&gt;
* Krievijas Nopelniem bagātais sporta meistars (2010)&lt;ref name=&quot;ЗМС&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://minstm.gov.ru/.cmsc/upload/docs/order32_050410.pdf|title=Приказ от 5 апреля 2010 года № 32-нг «О присвоении почётного спортивного звания &quot;Заслуженный мастер спорта России&quot;»|access-date=2010-06-27|archive-url=https://www.webcitation.org/673mbpp7b?url=http://minstm.gov.ru/.cmsc/upload/docs/order32_050410.pdf|archive-date=2012-04-20}}&lt;/ref&gt;
* Ordenis &quot;Par nopelniem Baškortostānas Republikas labā&quot; (2010)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bashinform.ru/news/270472/ |title=Президент Башкортостана Муртаза Рахимов наградил Ирека Зарипова и Кирилла Михайлова |access-date=2010-05-16 |archive-date=2020-12-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201205023313/https://www.bashinform.ru/news/270472/}}&lt;/ref&gt;
* Baškortostānas Republikas Goda raksts (2006)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bashkortostan.ru/president/news/index.php?ELEMENT_ID=15362&amp;print=Y |title=М. Г. Рахимов подписал указы о награждении спортсменов-олимпийцев |access-date=2010-03-14 |archive-date=2020-06-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200609224841/https://www.bashkortostan.ru/president/news/index.php?ELEMENT_ID=15362&amp;print=Y }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://ufa.regionz.ru/index.php?ds=6330 Указ Президента Республики Башкортостан от 24 апреля 2006 года № УП-160 «О награждении Почётной грамотой Республики Башкортостан работников физической культуры Республики Башкортостан»]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Nacionālā prēmija &quot;Krievijas Gada cilvēks&quot; (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ex.ru/content/rossianin-goda |title=«Россиянин года» на сайте Российской Академии бизнеса и предпринимательства |access-date=2013-04-27 |archive-date=2013-05-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130503180910/http://ex.ru/content/rossianin-goda }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Zaripovs, Ireks}}</text>
      <sha1>pamejsb80v1j4txm75a81102grzf1n1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taners Tesmans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628049</id>
    <revision>
      <id>4518005</id>
      <parentid>4450381</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:50:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518005</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2410" sha1="8yuhhcjwnubuoj1jk8198smv12h49gi" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|24}}
| birth_place = 
| caps1 = 14
| caps2 = 26
| caps3 = 89
| clubnumber = 6
| clubs1 = {{flaga|ASV}} [[North Texas SC]]
| clubs2 = {{flaga|ASV}} [[FC Dallas]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Venezia FC|Venezia]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Alabama|Birmingema|3s=Birmingema (ASV)}}
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]]
| goals1 = 1
| goals2 = 0
| goals3 = 9
| height = 188
| image = Tanner Tessmann USMNT v Belgium Mar 28 2026-82 (cropped).jpg
| caption = Taners Tesmans 2026. gadā
| nationalcaps2 = 14
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| nationalyears2 = 2021—2024
| nationalyears1 = 2019
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Taners Tesmans
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2019
| years2 = 2020—2021
| years3 = 2021—2024
| nationalcaps3 = 14
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam3 = {{fb|ASV}}
| nationalyears3 = 2021—
| years4 = 2024—
| caps4 = 55
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]]
| goals4 = 2
}}
'''Frānsiss Taners Džeimss Tesmans''' ({{Val|en|Francis Tanner James Tessmann}}, dzimis {{Dat|2001|9|24}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Tesmans pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu [[Lionas &quot;Olympique&quot;]].

Iepriekš spēlējis ASV komandās ''[[North Texas SC]]'' un ''[[FC Dallas]]'', kā arī Itālijas komandā ''[[Venezia FC|Venezia]]''.

[[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Tesmans, Taners}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Alabamā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Dallas spēlētāji]]
[[Kategorija:Venezia F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Lionas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>8yuhhcjwnubuoj1jk8198smv12h49gi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džonijs Kardoso</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628153</id>
    <revision>
      <id>4517959</id>
      <parentid>4450494</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:05:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4517959</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2257" sha1="dc54dcgnmy837pt5zni1ghxna4n5obm" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|20}}
| birth_place = 
| caps1 = 117
| caps2 = 45
| caps3 = 16
| clubnumber = 5
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[SC Internacional|Internacional]]
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Denvilla}}
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]]
| goals1 = 6
| goals2 = 4
| goals3 = 0
| height = 182
| image = Johnny Cardoso USMNT v Belgium Mar 28 2026-115 (cropped).jpg
| caption = Džonijs Kardoso 2026. gadā
| nationalcaps2 = 23
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| nationalteam2 = {{fb|USA}}
| nationalyears2 = 2020—
| nationalyears1 = 2019—2022
| nationalcaps1 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| name = 
| playername = Džonijs Kardoso
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2019—2024
| years2 = 2024—2025
| years3 = 2025—
}}
'''Džonijs Kardoso''' ({{Val|en|Johnny Cardoso}}, dzimis {{Dat|2001|9|20}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Kardoso spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā [[Madrides &quot;Atletico&quot;]].

Iepriekš spēlējis Brazīlijas komandā ''[[SC Internacional|Internacional]]'' un Spānijas komandā [[Seviljas &quot;Real Betis&quot;]].

[[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]] un [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025. gada CONCACAF Zelta kausā]].

== Sasniegumi ==
'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2022—23, 2023—24

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Kardoso, Džonijs}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:SC Internacional spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Betis spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>dc54dcgnmy837pt5zni1ghxna4n5obm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Šlāgers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628938</id>
    <revision>
      <id>4518083</id>
      <parentid>4495903</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T15:43:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518083</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2920" sha1="gjdq17iwsfn58tudlqpunytaivmb0u6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|1}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 0
| caps3 = 0
| clubnumber = 30
| clubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrija|Zalcburga}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 184
| image = FC Salzburg vs. Atletico Madrid (2025-01-29 UEFA Championsleague) 47.jpg
| caption = Aleksandrs Šlāgers 2025. gadā
| nationalcaps2 = 30
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Austrija}} Austrijas U21
| nationalteam2 = {{fb|AUT}}
| nationalyears2 = 2019—
| nationalyears1 = 2015—2019
| nationalcaps1 = 15
| pcupdate = {{dat|2026|07|19|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|19|sk|bez}}
| name = 
| playername = Aleksandrs Šlāgers
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2012—2015
| years2 = 2012—2017
| years3 = 2014—2015
| years4 = 2015—2016
| caps4 = 10
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[SV Grödig]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[Floridsdorfer AC]]
| years5 = 2016—2017
| caps5 = 23
| goals5 = 0
| years6 = 2017—2023
| clubs6 = {{flaga|Austrija}} [[LASK]]
| caps6 = 152
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]
| years7 = 2023—2026
| caps7 = 80
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]]
| years8 = 2026—
| caps8 = 0
| goals8 = 0
}}
'''Aleksandrs Šlāgers''' ({{Val|de|Alexander Schlager}}, dzimis {{Dat|1996|2|1}}) ir [[Austrieši|austriešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Austrijas futbola izlase|Austrijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Šlāgers spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]].

No 2017. gada līdz 2023. gadam spēlējis Austrijas komandā ''[[LASK]]'', bet pēc tam līdz 2026. gadam spēlējis ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]''.

[[Austrijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrijas futbolists-aizmetnis}}{{Austrijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Šlāgers, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Zalcburgas zemē dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]]
[[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]]
[[Kategorija:LASK spēlētāji]]
[[Kategorija:Brēmenes &quot;Werder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>gjdq17iwsfn58tudlqpunytaivmb0u6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēterburgas miera līgums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632079</id>
    <revision>
      <id>4518188</id>
      <parentid>4469248</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T19:59:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518188</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2586" sha1="fz9yy8xzannxweftnfwpxeuuyfs00us" xml:space="preserve">'''Pēterburgas miera līgums''' bija miera līgums, kas tika parakstīts 1762. gada 5. maijā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] starp [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] un [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]]. Ar šo līgumu tika izbeigta Krievijas dalība karā pret Prūsiju [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā.

Līgums tika noslēgts pēc [[Pēteris III Romanovs|Pētera III]] nākšanas pie varas Krievijā. Atšķirībā no savas priekšgājējas [[Elizabete Petrovna|Elizabetes Petrovnas]], kura bija viena no Prūsijas pretinieču koalīcijas atbalstītājām, Pēteris III bija labvēlīgi noskaņots pret Prūsijas karali [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihu II Lielo]]. Tas būtiski mainīja Krievijas ārpolitisko kursu.

Saskaņā ar līgumu Krievijas Impērija atteicās no Prūsijas teritorijām, kuras tās armija bija ieņēmusi kara laikā, tostarp Austrumprūsijas. Krievija atzina Prūsijas Karalistes teritoriālo veselumu un pārtrauca karadarbību pret to. Drīz pēc miera noslēgšanas Krievija un Prūsija noslēdza arī savienības līgumu, kas padarīja abas valstis par sabiedrotajām.

Pēterburgas miera līgums būtiski ietekmēja Septiņgadu kara gaitu. Prūsija, kas līdz tam atradās ļoti sarežģītā militārā situācijā, tika atbrīvota no austrumu frontes spiediena. Šo negaidīto pavērsienu Eiropas diplomātijā mēdz dēvēt par ''Brandenburgas nama brīnumu'', jo tas izglāba Prūsiju no iespējamas sakāves.

Līgums Krievijā tika vērtēts pretrunīgi. Daļa Krievijas elites uzskatīja, ka atteikšanās no iekarotajām teritorijām un pēkšņa tuvināšanās Prūsijai neatbilda Krievijas interesēm. Šī politika veicināja neapmierinātību ar Pēteri III un kļuva par vienu no faktoriem, kas noveda pie viņa gāšanas 1762. gada jūlijā.

Pēc [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] nākšanas pie varas Krievija nepiedalījās kara turpināšanā Prūsijas pusē, tomēr arī neatjaunoja karu pret Prūsiju. Tādējādi Pēterburgas miera līgums faktiski nostiprināja Krievijas izstāšanos no Septiņgadu kara.

== Skatīt arī ==
* [[Septiņgadu karš]]
* [[Pēteris III Romanovs]]
* [[Frīdrihs II Lielais]]
* [[Prūsijas Karaliste]]
* [[Krievijas Impērija]]
* [[Brandenburgas nama brīnums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:Septiņgadu karš]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Prūsijas vēsture]]
[[Kategorija:1762. gads]]</text>
      <sha1>fz9yy8xzannxweftnfwpxeuuyfs00us</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brandenburgas nama brīnums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632080</id>
    <revision>
      <id>4518151</id>
      <parentid>4469249</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:18:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518151</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2352" sha1="o9vy3ap2aa5u6nlh9eaus4290qs09ig" xml:space="preserve">'''Brandenburgas nama brīnums''' ({{val|de|Mirakel des Hauses Brandenburg}}) ir vēsturisks apzīmējums negaidītam politiskam pavērsienam [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā, kas 1762. gadā izglāba [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]] no iespējamas sakāves.

Apzīmējums galvenokārt attiecas uz [[Krievijas Impērija]]s ķeizarienes [[Elizabete Petrovna|Elizabetes Petrovnas]] nāvi 1762. gada 5. janvārī un viņas pēcteča [[Pēteris III Romanovs|Pētera III]] straujo ārpolitikas maiņu. Elizabetes valdīšanas laikā Krievija bija viena no galvenajām Prūsijas pretiniecēm, bet Pēteris III, kurš apbrīnoja Prūsijas karali [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihu II Lielo]], pārtrauca karu pret Prūsiju.

1762. gada 5. maijā tika noslēgts [[Pēterburgas miera līgums]], ar kuru Krievija atteicās no kara laikā ieņemtajām Prūsijas teritorijām, tostarp [[Austrumprūsija]]s, un atjaunoja mieru ar Prūsiju. Drīz pēc tam Krievija kļuva par Prūsijas sabiedroto.

Šis pavērsiens būtiski mainīja kara gaitu. Pirms Krievijas izstāšanās Prūsija atradās smagā militārā un diplomātiskā situācijā, jo tai vienlaikus bija jācīnās pret [[Austrijas erchercogiste|Austriju]], [[Francijas Karaliste|Franciju]], [[Krievijas Impērija|Krieviju]] un citām valstīm. Krievijas frontes izzušana ļāva Frīdriham II koncentrēt spēkus pret pārējiem pretiniekiem.

Termins &quot;Brandenburgas nama brīnums&quot; uzsver, ka Prūsijas glābšana notika nevis militāras uzvaras, bet dinastiska un diplomātiska pavērsiena dēļ. Tas kļuva par vienu no pazīstamākajiem piemēriem tam, kā valdnieka nāve un pēctecības maiņa var būtiski ietekmēt kara iznākumu.

Vēstures pētniecībā šis notikums tiek vērtēts kā viens no izšķirošajiem Septiņgadu kara momentiem Eiropā. Tas palīdzēja Prūsijai saglabāt lielvalsts statusu un nostiprināja Frīdriha II reputāciju kā vienam no 18. gadsimta ievērojamākajiem valdniekiem un karavadoņiem.

== Skatīt arī ==
* [[Septiņgadu karš]]
* [[Pēterburgas miera līgums]]
* [[Frīdrihs II Lielais]]
* [[Pēteris III Romanovs]]
* [[Elizabete Petrovna]]
* [[Prūsijas Karaliste]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Septiņgadu karš]]
[[Kategorija:Prūsijas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas vēsture]]
[[Kategorija:1762. gads]]</text>
      <sha1>o9vy3ap2aa5u6nlh9eaus4290qs09ig</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518186</id>
      <parentid>4518151</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T19:58:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518186</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2341" sha1="mqve7k9gs76vwvvb8jsc0zl7l0tr8zm" xml:space="preserve">'''Brandenburgas nama brīnums''' ({{val|de|Mirakel des Hauses Brandenburg}}) ir vēsturisks apzīmējums negaidītam politiskam pavērsienam [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā, kas 1762. gadā izglāba [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]] no iespējamas sakāves.

Apzīmējums galvenokārt attiecas uz [[Krievijas Impērija]]s ķeizarienes [[Elizabete Petrovna|Elizabetes Petrovnas]] nāvi 1762. gada 5. janvārī un viņas pēcteča [[Pēteris III Romanovs|Pētera III]] straujo ārpolitikas maiņu. Elizabetes valdīšanas laikā Krievija bija viena no galvenajām Prūsijas pretiniecēm, bet Pēteris III, kurš apbrīnoja Prūsijas karali [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihu II Lielo]], pārtrauca karu pret Prūsiju.

1762. gada 5. maijā tika noslēgts [[Pēterburgas miera līgums]], ar kuru Krievija atteicās no kara laikā ieņemtajām Prūsijas teritorijām, tostarp [[Austrumprūsija]]s, un atjaunoja mieru ar Prūsiju. Drīz pēc tam Krievija kļuva par Prūsijas sabiedroto.

Šis pavērsiens būtiski mainīja kara gaitu. Pirms Krievijas izstāšanās Prūsija atradās smagā militārā un diplomātiskā situācijā, jo tai vienlaikus bija jācīnās pret [[Austrijas erchercogiste|Austriju]], [[Francijas Karaliste|Franciju]], [[Krievijas Impērija|Krieviju]] un citām valstīm. Krievijas frontes izzušana ļāva Frīdriham II koncentrēt spēkus pret pārējiem pretiniekiem.

Termins &quot;Brandenburgas nama brīnums&quot; uzsver, ka Prūsijas glābšana notika nevis militāras uzvaras, bet dinastiska un diplomātiska pavērsiena dēļ. Tas kļuva par vienu no pazīstamākajiem piemēriem tam, kā valdnieka nāve un pēctecības maiņa var būtiski ietekmēt kara iznākumu.

Vēstures pētniecībā šis notikums tiek vērtēts kā viens no izšķirošajiem Septiņgadu kara momentiem Eiropā. Tas palīdzēja Prūsijai saglabāt lielvalsts statusu un nostiprināja Frīdriha II reputāciju kā vienam no 18. gadsimta ievērojamākajiem valdniekiem un karavadoņiem.

== Skatīt arī ==
* [[Septiņgadu karš]]
* [[Pēterburgas miera līgums]]
* [[Frīdrihs II Lielais]]
* [[Pēteris III Romanovs]]
* [[Elizabete Petrovna]]
* [[Prūsijas Karaliste]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Septiņgadu karš]]
[[Kategorija:Prūsijas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:1762. gads]]</text>
      <sha1>mqve7k9gs76vwvvb8jsc0zl7l0tr8zm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518187</id>
      <parentid>4518186</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T19:58:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518187</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2375" sha1="8ah6qsfgnwnby7hjm4dl7zhj5q4m907" xml:space="preserve">'''Brandenburgas nama brīnums''' ({{val|de|Mirakel des Hauses Brandenburg}}) ir vēsturisks apzīmējums negaidītam politiskam pavērsienam [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā, kas 1762. gadā izglāba [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]] no iespējamas sakāves.

Apzīmējums galvenokārt attiecas uz [[Krievijas Impērija]]s ķeizarienes [[Elizabete Petrovna|Elizabetes Petrovnas]] nāvi 1762. gada 5. janvārī un viņas pēcteča [[Pēteris III Romanovs|Pētera III]] straujo ārpolitikas maiņu. Elizabetes valdīšanas laikā Krievija bija viena no galvenajām Prūsijas pretiniecēm, bet Pēteris III, kurš apbrīnoja Prūsijas karali [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihu II Lielo]], pārtrauca karu pret Prūsiju.

1762. gada 5. maijā tika noslēgts [[Pēterburgas miera līgums]], ar kuru Krievija atteicās no kara laikā ieņemtajām Prūsijas teritorijām, tostarp [[Austrumprūsija]]s, un atjaunoja mieru ar Prūsiju. Drīz pēc tam Krievija kļuva par Prūsijas sabiedroto.

Šis pavērsiens būtiski mainīja kara gaitu. Pirms Krievijas izstāšanās Prūsija atradās smagā militārā un diplomātiskā situācijā, jo tai vienlaikus bija jācīnās pret [[Austrijas erchercogiste|Austriju]], [[Francijas Karaliste|Franciju]], [[Krievijas Impērija|Krieviju]] un citām valstīm. Krievijas frontes izzušana ļāva Frīdriham II koncentrēt spēkus pret pārējiem pretiniekiem.

Termins &quot;Brandenburgas nama brīnums&quot; uzsver, ka Prūsijas glābšana notika nevis militāras uzvaras, bet dinastiska un diplomātiska pavērsiena dēļ. Tas kļuva par vienu no pazīstamākajiem piemēriem tam, kā valdnieka nāve un pēctecības maiņa var būtiski ietekmēt kara iznākumu.

Vēstures pētniecībā šis notikums tiek vērtēts kā viens no izšķirošajiem Septiņgadu kara momentiem Eiropā. Tas palīdzēja Prūsijai saglabāt lielvalsts statusu un nostiprināja Frīdriha II reputāciju kā vienam no 18. gadsimta ievērojamākajiem valdniekiem un karavadoņiem.

== Skatīt arī ==
* [[Septiņgadu karš]]
* [[Pēterburgas miera līgums]]
* [[Frīdrihs II Lielais]]
* [[Pēteris III Romanovs]]
* [[Elizabete Petrovna]]
* [[Prūsijas Karaliste]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Septiņgadu karš]]
[[Kategorija:Prūsijas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:1762. gads]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]</text>
      <sha1>8ah6qsfgnwnby7hjm4dl7zhj5q4m907</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristians Rakovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632574</id>
    <revision>
      <id>4518143</id>
      <parentid>4471951</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:00:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4518143</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1886" sha1="m6eeuq4v4tttzamvvy9msc3j52i48el" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[attēls:Christian Rakovsky 1920s.jpg|thumb|Kristians Rakovskis (pirms 1923)]]
'''Kristians Rakovskis''', līdz 1887. ɡadam '''Kristo Stančevs''' ({{val|bg|Кръстьо Георгиев Станчев}}; dzimis 1873. ɡada 13. auɡustā, Kotelā, [[Slivenas apgabals|Slivenas apgabalā]], miris 1941. gada 11. septembrī Medvedovas mežā [[Orla]]s apabalā), bija bulɡāru izcelsmes ārsts un politiķis, [[Ukrainas PSR]] un [[Padomju Savienība]]s diplomāts.

Ukrainas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs un Ārlietu tautas komisārs (1919—1923), 1922. gada aprīlī [[Dženovas konference]]s laikā piedalījās [[Rapallo līgums|Rapallo līguma]] saɡatavošanā. 1923. gada jūnijā [[Staļins]] viņu apsūdzēja konfederālismā un nacionālajā separātismā, Rakovski atcēla no Ukrainas Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja amata un nosūtīja par Padomju Savienības sūtni [[Londona|Londonā]], 1925. gadā par tirdzniecības atašeju, vēlāk par sūtni [[Parīze|Parīzē]].

1927. ɡadā viņu atcēla no amatiem un izsūtīja uz [[Astrahaņa|Astrahaņu]], 1929. gadā uz [[Barnaula|Barnaulu]]. Pēc atbrīvošanas 1934. gadā strādāja par [[Krievijas PFSR]] Veselības tautas komisariāta zinātnisko institūtu nodaļas vadītāju. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gadā viņu atkal arestēja un apsūdzēja dažādās sazvērestībās, notiesāja [[Trešā Maskavas tiesas prāva|Trešajā Maskavas tiesas prāvā]] un ieslodzīja [[Orla]]s cietumā. Nošauts 1941. gada 11. septembrī.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Rakovskis, Kristians}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>m6eeuq4v4tttzamvvy9msc3j52i48el</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518184</id>
      <parentid>4518143</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T19:47:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4518184</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1906" sha1="giwt6sqjtdar7z3kpkw6eda6pawronx" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[attēls:Christian Rakovsky 1920s.jpg|thumb|Kristians Rakovskis (pirms 1923)]]
'''Kristians Rakovskis''', līdz 1887. ɡadam '''Kristo Stančevs''' ({{val|bg|Кръстьо Георгиев Станчев}}; dzimis 1873. ɡada 13. auɡustā, Kotelā, [[Slivenas apgabals|Slivenas apgabalā]], miris 1941. gada 11. septembrī Medvedovas mežā [[Orla]]s apabalā), bija bulɡāru izcelsmes ārsts un politiķis, [[Ukrainas PSR]] un [[Padomju Savienība]]s diplomāts.

Ukrainas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs un Ārlietu tautas komisārs (1919—1923), 1922. gada aprīlī [[Dženovas konference]]s laikā piedalījās [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līguma]] saɡatavošanā. 1923. gada jūnijā [[Josifs Staļins|Staļins]] viņu apsūdzēja konfederālismā un nacionālajā separātismā, Rakovski atcēla no Ukrainas Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja amata un nosūtīja par Padomju Savienības sūtni [[Londona|Londonā]], 1925. gadā par tirdzniecības atašeju, vēlāk par sūtni [[Parīze|Parīzē]].

1927. ɡadā viņu atcēla no amatiem un izsūtīja uz [[Astrahaņa|Astrahaņu]], 1929. gadā uz [[Barnaula|Barnaulu]]. Pēc atbrīvošanas 1934. gadā strādāja par [[Krievijas PFSR]] Veselības tautas komisariāta zinātnisko institūtu nodaļas vadītāju. [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gadā viņu atkal arestēja un apsūdzēja dažādās sazvērestībās, notiesāja [[Trešā Maskavas tiesas prāva|Trešajā Maskavas tiesas prāvā]] un ieslodzīja Orlas cietumā. Nošauts 1941. gada 11. septembrī.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rakovskis, Kristians}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1941. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS diplomāti]]
[[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]]</text>
      <sha1>giwt6sqjtdar7z3kpkw6eda6pawronx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grigorijs Ņehoroševs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634604</id>
    <revision>
      <id>4518265</id>
      <parentid>4486602</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T21:38:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518265</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15874" sha1="oviod7wb72jdb7drwmsfxulwyhif4ku" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds        = Grigorijs Nehoroševs
| vārds_orig   = ''Григорий Иванович Нехорошев''
| attēls       = 
| image_size  =
| caption     =
| dz_gads = 1957
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 5
| dz_vieta = [[Udeļnaja]], [[Ramenskas rajons]], [[Maskavas apgabals]], {{URS}}
| m_gads = 2026
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 19
| m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
| pilsonība   = {{RUS}}
| education   =
| nodarbošanās = [[žurnālists]]
| family      =
| dzīvesbiedrs = 
| children    =
| URL         = 
| alma_mater  = [[Maskavas Valsts Universitāte]]
}}

'''Grigorijs Ņehoroševs''' ({{val|ru|Григорий Нехорошев}}, dzimis {{dat|1957|5|5}} Udeļnajā [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]], miris {{dat|2026|6|19}} [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/g-nekhoroshev.html|title=Grigorijs Nehoroševs —|website=www.russkije.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; bija [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s žurnālists, kopš 2015. gada dzīvoja [[Emigrācija|emigrācijā]] [[Latvija|Latvijā]].

== Biogrāfija ==
Dzimis 1957. gada 5. maijā Udeļnajas ciemā Ramenskas rajonā Maskavas apgabalā, dzelzceļa inženieru ģimenē, bērnību pavadījis [[Balašiha|Balašihā]], kur viņa tēvs strādāja par stacijas priekšnieku.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

Ņehoroševu interesēja [[radioamatierisms]], un viņa pirmās piezīmes Balašihas pilsētas laikrakstam bija veltītas citiem radioamatieriem un viņu hobijam. Arī vēlāk viņa vaļasprieks bija vecu radioaparātu remonts un kolekcionēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lenizdat.ru/articles/1167453/|title=Умер журналист Григорий Нехорошев|website=ЛенИздат.ru|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://seva.ru/oborot/guests/?id=34|title=seva.ru - Севаоборот|website=seva.ru|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

1984. gadā (pēc cita avota — 1979. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.labyrinth.ru/content/card.asp?cardid=48880|title=НЕХОРОШЕВ Григорий Иванович - Биография - БД &quot;Лабиринт&quot;|website=www.labyrinth.ru|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; absolvēja [[Maskavas Valsts universitāte]]s Žurnālistikas fakultāti. Stažējās arī Rīgā.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

Laikraksta “Kņižnoje obozreņije” korespondents no 1984. līdz 1989. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solzhenitsyn.ru/o_tvorchestve/articles/general/index.php?ELEMENT_ID=1482|title=Елена Чуковская. Вернуть Солженицыну гражданство СССР|website=solzhenitsyn.ru|access-date=2026-06-21}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/45451944/story/120123561/rip-zhurnalist-i-redaktor-grigoriy-nehoroshev-lichnyy-vrag-putina-otravilsya-v-rige-lozhnymi-opyatami|title=R.I.P. Журналист и редактор Григорий Нехорошев, &quot;личный враг Путина&quot;, отравился в Риге ложными опятами|last=Шаврей|first=Андрей|website=Delfi|access-date=2026-06-22|date=2026-06-20|language=ru}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] apgalvojumiem par cenzūras atcelšanu, laikrakstam &quot;Knižnoje obozreņije&quot; nācās cīnīties ar cenzūru, tāpēc 1980. gadu beigās Ņehoroševs sāka sadarboties ar [[Latvijas Tautas fronte]]s laikrakstu &quot;[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]&quot; un Rīgas laikrakstu &quot;[[Sovetskaja Molodjož]]&quot;, kur 1989. gadā cenzūra bija vājāka.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

Viņš sagatavoja vairākus reportāžas [[BBC]]. Par to viņš tika atlaists no darba ar pantu &quot;Nepietiekama kvalifikācija ieņemamajam amatam&quot;, kas tolaik nozīmēja, ka viņam tika aizliegts strādāt šajā profesijā. No 1988.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; vai 1989.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://flb.ru/kompromat/1045/1.html|title=Биография FLB-Григорий Нехорошев|website=flb.ru|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; gada Ņehoroševs bija BBC krievu valodas dienesta pastāvīgais Maskavas korespondents, bieži darbojās &quot;karstajos punktos&quot;.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

=== 1990. gadi ===
1991. gadā viņš kļuva par pirmo padomju žurnālistu, kas saņēma oficiālu [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Ārlietu ministrijas]] akreditāciju kā ārzemju (BBC) korespondents.

[[Augusta pučs|1991. gada 19.—21. augusta valsts apvērsuma]] mēģinājuma laikā viņš tiešraidē stāstīja no Baltā nama ([[Krievijas PFSR Augstākā padome|Krievijas PFSR Augstākās padomes]] ēkas). Pēc atbrīvošanas no [[Forosa]]s Mihails Gorbačovs stāstīja, ka izolācijā BBC viņam bijis svarīgs informācijas avots. Tāpēc viņš piekrita sniegt interviju Ņehoroševam. Šī bija pirmā intervija, ko PSRS vadītājs sniedza &quot;ienaidnieka balsij&quot;, kā toreiz tika sauktas ārvalstu radiostacijas, kas raidīja krievu valodā.

1991. gadā kopā ar Dmitriju Volčeku viņš nāca klajā ar ideju par Romāna Kaļiņina kandidatūru Krievijas prezidenta amatam no Libertāriešu partijas un Seksuālo minoritāšu asociācijas.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://anticompromat.panchul.com/zhurnalisty/nehoroshbio.html|title=Антикомпромат. Нехорошев Григорий|website=anticompromat.panchul.com|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

1995. gadā pēc konflikta ar BBC vadību pilnībā pārgāja uz Krievijas presi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Bija viens no jaunā &quot;Megapoļis Ekspress&quot; dibinātājiem un redaktora vietnieks.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

Žurnāla &quot;Ļica&quot; galvenais redaktors 1994.—1997. gadā un &quot;[[Nezavisimaja Gazeta]]&quot; informācijas nodaļas vadītājs 1997.—2000.

=== 21. gadsimts ===
2000. gada augustā iekļuva nepiederošiem slēgtā garnizona pilsētā [[Vidjajeva|Vidjajevā]], Krievijas [[Atomzemūdene|atomzemūdeņu]] bāzē.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://republic.ru/posts/23411|title=«Моментов, когда я проснулся знаменитым, было очень много»|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; Bija ar nogrimušās zemūdenes &quot;[[Kursk (zemūdene)|Kursk]]&quot; apkalpes radiniekiem viņu tikšanās reizē ar prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]]. Ziņojumu par šīm dienām bija paredzēts publicēt 26. augustā. Taču šis &quot;Ņezavisimaja Gazeta&quot; numurs tā arī netika iespiests. Tika paziņots, ka tipogrāfijas iekārta ir salūzusi.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tikai 8. septembrī ziņojums saīsinātā veidā tika publicēts maztirgotajā pielikumā “Ņezavisimoje vojennoje obozreņije”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ng.ru/navy/2000-09-08/3_vidaevo.html|title=Видяево печали нашей|website=www.ng.ru|access-date=2026-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Žurnāla &quot;Delovaja hronika&quot; politikas nodaļas vadītājs (2000—2002),&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; 2002. gada &quot;Stoļičnaja Večerņaja Gazeta&quot; notikumu sadaļas redaktors.

No 2003. līdz 2006. gadam žurnāla “Poļitičeskij žurnal” galvenā redaktora vietnieks. Šajā žurnālā viņš cita starpā rakstīja īsus pētījumus par Putina draugiem no kooperatīva “[[Ozero]]” un komercbankas “Rossija”, kā arī izpēti par Krievijas [[Skūtgalvji|skinhedu]] organizēto etnisko grautiņu saistību ar biznesa interesēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nisse.ru/articles/details.php?ELEMENT_ID=119120|title=Григорий Нехорошев, заместитель главного редактора «Политического журнала». Прибыль и ненависть. Часть первая|website=nisse.ru|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Vietnes dp.ru ([[Zviedrija]]s mediju koncerna &quot;Bonnier Business Press&quot;) galvenā redaktora vietnieks 2006.—2007. gadā.

Laikraksta &quot;[[Moskovskij korrespondent]]&quot; galvenais redaktors 2007.—2008. gadā.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

2008. gada 12. aprīlī laikraksts publicēja izmeklēšanu par Vladimira Putina iespējamo nenovēršamo šķiršanos un viņa romānu ar slaveno krievu vingrotāju [[Aļina Kabajeva|Aļinu Kabajevu]]. Simtiem starptautisku mediju pārpublicēja šo ziņu. 14. aprīlī [[Krievijas Federālais drošības dienests|FSB]] direktors [[Nikolajs Patruševs]] izsauca uz tikšanos laikraksta īpašnieku, miljardieri Aleksandru Ļebedevu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.postimees.ee/1266882/grigori-nehorosev-oigus-teada|title=Grigori Nehorošev: õigus teada|website=Postimees|access-date=2026-06-22|date=2013-06-12|language=et}}&lt;/ref&gt;

2008. gada 18. aprīlī preses konferencē Itālijā, atbildot uz jautājumu par iespējamo šķiršanos, Putins sacīja: &quot;Man vienmēr ir bijusi negatīva attieksme pret tiem, kas ar kaut kādu gripainu degunu un erotiskām fantāzijām iejaucas citu cilvēku dzīvēs.&quot; Atsauce uz gripainu degunu radās tāpēc, ka pratināšanas laikā Ņehoroševam bija stipras iesnas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.golosameriki.com/a/dg-putin-private-estate/3268966.html|title=«Укол в больное место»: Кремль жестко реагирует на публикации о личной жизни Путина|last=Гальперович|first=Данила|website=ГОЛОС АМЕРИКИ|access-date=2026-06-22|date=2016-04-04|language=ru}}&lt;/ref&gt; Pēc tā Ņehoroševu sāka saukt par Putina personisko ienaidnieku.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsru.co.il/world/21jun2026/gr_202.html|title=В Риге умер российский журналист Григорий Нехорошев, &quot;личный враг Путина&quot; - NEWSru.co.il|website=NEWSru.co.il|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.9tv.co.il/item/254644|title=Умер &quot;личный враг Путина&quot; – &quot;смерть ужасно глупая&quot;|website=Девятый канал|access-date=2026-06-22|date=2026-06-21|language=ru}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Pēc publikācijai sekojošās &quot;Moskovskij korrespondent&quot; slēgšanas&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Ņehoroševs kādu laiku atradās ārzemēs, pie tam apgalvoja, ka laikraksta slēgšanai neesot nekāda sakara ar viņa publikāciju, bet tikai ar naudas grūtībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://graniru.org/Society/Media/m.135802.html|title=Грани.Ру: Издание газеты, сообщившей о разводе Путина, приостановлено|website=graniru.org|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; Pēc dažiem gadiem viņš atkal atgriezās Krievijā.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.lv/post/skonchalsya-zhurnalist-i-politicheskij-bezhenets-grigorij-nehoroshev|title=Скончался журналист и политический беженец Григорий Нехорошев: отравился грибами|website=PRESS.LV|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Tūlīt pēc tam, kad Putins paziņoja par šķiršanos, Ņehoroševs tika uzaicināts par laikraksta “Soveršenno Sekretno” galvenā redaktora vietnieku no 2013. līdz 2015. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.postimees.ee/1268350/grigoriy-nehoroshev-grazhdane-imeyut-pravo-znat-sluhi-o-prezidente|title=Григорий Нехорошев: граждане имеют право знать слухи о президенте|website=Rus.Postimees.ee|access-date=2026-06-22|date=2013-06-13|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Krimas okupācija|Krimas]] [[Krimas okupācija|sagrābšanas]] viņš pameta Krieviju un devās uz Latviju, lai gan Krieviju turpināja apmeklēt. Krievijā dzīvo viņa pieaugušie bērni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nicolaitroitsky.livejournal.com/13992446.html|title=Умер Гриша Нехорошев|website=nicolaitroitsky.livejournal.com|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzturēšanās atļauju viņš saņēma par investīcijām nekustamajā īpašumā.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

No Rīgas viņš kā ārštata komentētājs un komentētājs sadarbojās ar laikrakstiem &quot;Delovoj Peterburg&quot; (piederošu ''Bonner Business Press''), ''Soveršenno Sekretno'', [[Radio Brīvā Eiropa|Radio]] [[Radio Brīvā Eiropa|Svoboda]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svoboda.org/author/%D0%B3%D1%80%D0%B8%D0%B3%D0%BE%D1%80%D0%B8%D0%B9-%D0%BD%D0%B5%D1%85%D0%BE%D1%80%D0%BE%D1%88%D0%B5%D0%B2/rk-yqt|title=Григорий Нехорошев - Информация об авторе - Радио Свобода|website=www.svoboda.org|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; Latvijas žurnālu 'Telegraf&quot; un laikrakstu [[Postimees]] (Igaunija), vietnē &quot;Moskvič&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://moskvichmag.ru/author/nehorosh/|title=Григорий Нехорошев - Москвич Mag|access-date=2026-06-22|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; lasīja lekcijas par pētniecisko žurnālistiku Ļitovčina Radio un televīzijas institūtā (Maskava) un semināros Zviedrijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.journalisten.se/nyheter/blogg-fran-grav-09-i-orebro/|title=BLOGG FRÅN GRÄV 09 I ÖREBRO|website=Journalisten|access-date=2026-06-22|date=2009-03-31|language=sv-SE}}&lt;/ref&gt; Publicēja virkni detektīvstāstu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Tūlīt pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas atklāta iebrukuma Ukrainā]] parakstīja Latvijā dzīvojošo krievu protesta vēstuli, kurā Krievijas valdība bija nosaukta par &quot;ārprātīgu diktatūru&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/vairak-neka-100-latvijas-krievu-atklata-vestule-nosoda-krievijas-agresiju|title=Vairāk nekā 100 Latvijas krievu atklātā vēstulē nosoda Krievijas agresiju|website=satori.lv|access-date=2026-06-22|language=en|archive-date=2022-02-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220226004954/https://satori.lv/article/vairak-neka-100-latvijas-krievu-atklata-vestule-nosoda-krievijas-agresiju}}&lt;/ref&gt;

2026. gada jūnijā parādījās ziņa par viņa nāvi savā dzīvoklī&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; no kļūdaini identificētām [[Celmenes|celmenēm]] līdzīgām sēnēm.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Par šo nāves cēloni daži izteikuši šaubas, tai skaitā oficiāla paziņojuma trūkuma dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nicolaitroitsky.livejournal.com/13993841.html|title=Памяти Григория Нехорошева|website=nicolaitroitsky.livejournal.com|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|NEPLP]] 2026. gada maijā pieprasīja [[Google]] noņemt daļu meklēšanas rezultātu, kas attiecas uz Grigoriju Ņehoroševu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lumendatabase.org/notices/86271817|title=Government Request Removal Complaint to Google|website=lumendatabase.org|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; Jau pirms tam, 2024. gadā Lietuvas radio un televīzijas padome un 2025. gadā [[Eiropas Komisija]] griezās ar šādiem pieprasījumiem, pamatojot to ar ES sankcijām pakļauto Krievijas masu informācijas līdzekļu pieminēšanu rezultātos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.google.com/httpservice/retry/enablejs?sei=PpQ4au_-Gefl5NoPjuSAsQs|title=Google meklēšana|website=www.google.com|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
1993. gadā viņam tika piešķirta medaļa “Brīvās Krievijas aizstāvis”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://yeltsin.ru/archive/act/35911/|title=Указ Президента от 6 мая 1993 года № 613 «О награждении медалью «Защитнику свободной России» »|website=Ельцин Центр|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:PSRS žurnālisti]]
[[Kategorija:Krievijas žurnālisti]]</text>
      <sha1>oviod7wb72jdb7drwmsfxulwyhif4ku</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Obeds Vargass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635111</id>
    <revision>
      <id>4518012</id>
      <parentid>4490048</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:00:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4518012</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4369" sha1="pepbgiu78zebmqw94soolsuka4tc04h" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Obeds Vargass
| image = 
| full_name = Obeds Gomess Vargass&lt;br /&gt;(''Obed Gómez Vargas'')
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|8|5}}
| birth_place = {{vieta|ASV|Aļaska|Ankoridža}}
| height = 175
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]]
| clubnumber = 3
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = {{flaga|USA}} Cook Inlet SC
| youthyears2 = 2019—2021
| youthclubs2 = {{flaga|USA}} [[Seattle Sounders FC]]
| years1 = 2021
| clubs1 = {{flaga|USA}} [[Tacoma Defiance]]
| caps1 = 28
| goals1 = 0
| years2 = 2021—2026
| clubs2 = {{flaga|USA}} [[Seattle Sounders FC]]
| caps2 = 92
| goals2 = 4
| years3 = 2026—
| clubs3 = {{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]]
| caps3 = 12
| goals3 = 0
| nationalyears1 = 2022
| nationalteam1 = {{flaga|USA}} ASV U20
| nationalcaps1 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2023
| nationalteam2 = {{flaga|USA}} ASV U23
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals2 = 1
| nationalyears3 = 2024
| nationalteam3 = {{flaga|MEX}} Meksika U20
| nationalcaps3 = 8
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2024—
| nationalteam4 = {{flaga|MEX}} Meksika U23
| nationalcaps4 = 3
| nationalgoals4 = 0
| nationalyears5 = 2024—
| nationalteam5 = {{fb|MEX}}
| nationalcaps5 = 9
| nationalgoals5 = 0
| club-update = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
| nationalteam-update = {{dat|2026|09|05|SK|bez}}
}}
'''Obeds Gomess Vargass''' ({{val|es|Obed Gómez Vargas}}; dzimis {{dat|2005|8|5}} [[Ankoridža|Ankoridžā]], [[Aļaska|Aļaskā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[Meksika]]s [[futbols|futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas ''La Liga'']] kluba [[Madrides &quot;Atletico&quot;]] sastāvā.

== Karjera ==
O. Vargass ir [[Sietlas &quot;Sounders&quot;]] kluba audzēknis. 2021. gadā pārstāvēja tā rezerves komandu ''[[Tacoma Defiance]]'', spēlējot USL čempionātā. {{dat|2021|7|22||bez}} debitēja Sietlas &quot;Sounders&quot; rindās [[ASV augstākā futbola līga|MLS]]. 2022. gadā šī kluba rindās viņš kļuva par [[CONCACAF Čempionu kauss|CONCACAF Čempionu līgas]] uzvarētāju, bet 2025. gadā uzvarēja ''Leagues Cup''. {{dat|2026|2|2||bez}} pievienojās [[Spānija]]s klubam [[Madrides &quot;Atletico&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/welcome-obed-vargas|title=Welcome, Obed Vargas!|language=en|date={{dat|2026|2|2|N|bez}}| website=atleticodemadrid.com|accessdate={{dat|2026|7|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Spēlējis ASV U-20 un U-23 izlasēs. 2024. gada jūnijā [[FIFA]] apstiprināja viņa pieteikumu turpmāk pārstāvēt Meksiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/news/why-seattle-s-obed-vargas-switched-from-usa-to-mexico|title=Why Seattle's Obed Vargas switched from USA to Mexico |language=en|date={{dat|2024|6|14|N|bez}}| website=mlssoccer.com|accessdate={{dat|2026|7|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Spēlējis Meksikas U-20 izlasē 2025. gada [[FIFA U-20 Pasaules kauss|FIFA U-20 Pasaules kausā]] [[Čīle|Čīlē]]. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlases]] rindās debitēja {{dat|2024|10|15||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[ASV futbola izlase|ASV]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alaskasnewssource.com/2024/10/10/alaskas-obed-vargas-gets-call-up-mexican-national-team-set-play-us/|title=Alaska’s Obed Vargas debuts for Mexico in win over US, makes state history|language=en|date={{dat|2024|10|17|N|bez}}| website=alaskasnewssource.com|accessdate={{dat|2026|7|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pārstāvējis Meksikas izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
;''Seattle Sounders FC''
* [[CONCACAF Čempionu kauss|CONCACAF Čempionu līga]]: 2022
* ''Leagues Cup'': 2025

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Meksikas futbola izlase - FIFA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Vargass, Obeds}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Aļaskā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:Meksikas futbolisti]]
[[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sietlas &quot;Sounders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>pepbgiu78zebmqw94soolsuka4tc04h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Budvas Rivjēra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635259</id>
    <revision>
      <id>4518153</id>
      <parentid>4491143</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:24:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518153</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4523" sha1="c376ivqfdm791ku7ywcon7ea225437p" xml:space="preserve">[[Attēls:Budv-riv.jpg|thumb|Skats uz Budvas Rivjēru]]
'''Budvas Rivjēra''' ([[Melnkalniešu valoda|melnkalniešu]]: ''Budvanska rivijera'') ir viena no populārākajām kūrortu teritorijām [[Melnkalne|Melnkalnē]], kas atrodas [[Adrijas jūra]]s piekrastē ap [[Budva]]s pilsētu. Tā ir pazīstama ar daudzām pludmalēm, vēsturiskām apdzīvotām vietām, viesnīcām un attīstītu tūrisma infrastruktūru. Budvas Rivjēra stiepjas aptuveni 35 km garumā gar Melnkalnes piekrasti un ietver vairākas apdzīvotas vietas, tostarp Budvu.

Rivjēras galvenā vērtība ir tās [[pludmale]]s. Tās teritorijā atrodas vairāk nekā 30 pludmales ar kopējo garumu vairāk nekā 12 km. Daudzas no tām ir apbalvotas ar starptautisko kvalitātes zīmi [[Zilais karogs]].

Budvas Rivjēras vēsture ir cieši saistīta ar Budvas pilsētu, kuras vēsturiskais centrs ir vairāk nekā 2500 gadus vecs. Piekrastē saglabājušies senās arhitektūras pieminekļi, viduslaiku baznīcas un nocietinājumi, kas piesaista kultūras tūristus.

20. gadsimta otrajā pusē Budvas Rivjēra kļuva par vienu no nozīmīgākajiem tūrisma centriem bijušajā [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]]. Pēc Melnkalnes neatkarības atjaunošanas 2006. gadā reģions turpināja strauji attīstīties, palielinoties viesnīcu, apartamentu un tūrisma objektu skaitam.

Mūsdienās Budvas Rivjēra ir viens no galvenajiem Melnkalnes tūrisma reģioniem. Katru vasaras sezonu to apmeklē simtiem tūkstošu tūristu no Eiropas un citām pasaules valstīm. Reģiona ekonomika galvenokārt balstās uz tūrismu, viesmīlības nozari, restorāniem, transportu un nekustamo īpašumu attīstību.

== Pludmales ==

=== ''Trsteno'' ===
Trsteno ir neliela, aptuveni 100 m gara pludmale, kas dziļi iestiepjas sauszemē nelielā līcī. Uz to var nokļūt pa to pašu ceļu, kas ved uz [[Jazas pludmale|Jazas pludmali]].

=== ''Ploče'' ===
Aptuveni 2 km attālumā no Trsteno pludmales atrodas [[Oļi|oļu]] pludmale ''Ploče''. Ūdens dziļums piekrastē sasniedz aptuveni 35 m. Pludmales apkārtnē atrodas kafejnīcas, restorāni un saglabāta dabas vide. Teritorijā ir ierīkota autostāvvieta, pieejami saulessargi, kā arī peldbaseini pieaugušajiem un bērniem.

=== ''Jaz'' ===
Jazas pludmale atrodas aptuveni 2,5 km attālumā no [[Budva]]s. Tā sastāv no divām daļām — galvenā daļa ir aptuveni 500 m gara, bet otra daļa ir aptuveni 300 m gara un agrāk tika izmantota kā [[nūdistu pludmale]]. 2009. gada 9. jūlijā Jaz pludmalē notika britu grupas [[The Rolling Stones]] koncerts viņu turnejas ''A Bigger Bang Tour'' ietvaros.

=== ''Mogren'' ===
Mogrenas pludmale atrodas netālu no [[Budva]]s vecpilsētas, aptuveni 150 m attālumā no tās. Pludmale ir aizsargāta no sauszemes puses ar pakalnu, kuru klāj blīvi priežu un ozolu meži. Tā sastāv no divām smilšu pludmalēm ar kopējo garumu aptuveni 350 m, kuras savieno tunelis klintī.

Saskaņā ar leģendu pludmale nosaukta spāņu jūrnieka vārdā, kurš šajā vietā nonāca pēc kuģa avārijas. Pateicībā par izglābšanos viņš uzcēla [[Svētā Antonija baznīca|Svētā Antonija baznīcu]].

=== ''Slovenska plaža'' ===
''Slovenska plaža'' stiepjas no [[Budva]]s jahtu piestātnes līdz viesnīcai Park. Tās garums ir aptuveni 1600 m. Pludmale tika izveidota 1920. gadā, un tās nosaukums saistīts ar slovēņu arhitektu, kurš projektēja šo pilsētas daļu.

Tā ir oļu pludmale, kuras tuvumā atrodas liels viesnīcu komplekss ar tādu pašu nosaukumu — [[Slovenska Plaža]]. Paralēli pludmalei atrodas galvenā Budvas promenāde, kur izvietoti daudzi naktsklubi, restorāni un veikali.

=== ''Guvance'' ===
Guvances pludmale ir neliela smilšu pludmale, kas atrodas zem gājēju celiņa, kurš ved uz [[Bečiči]]. Tās garums ir aptuveni 80 m.

=== ''Bečiči'' ===
''Bečiči'' pludmale ir viena no skaistākajām pludmalēm Dienvidu [[Adrijas jūra]]s piekrastē. Tā ir smilšu pludmale aptuveni 1950 m garumā un stiepjas no Zavala raga līdz Djevištenje apdzīvotajai vietai.

1935. gadā Bečiči pludmale ieguva ''Grand Prix'' apbalvojumu kā skaistākā pludmale [[Eiropa|Eiropā]].

=== ''Petrovac'' ===
Petrovacas pludmale ir aptuveni 600 m gara smilšu pludmale ar raksturīgu sarkanīgu smilšu nokrāsu. Tā atrodas pie [[Petrovac]]as pilsētas promenādes, kur atrodas daudzas kafejnīcas, restorāni un veikali.
[[Kategorija:Melnkalnes ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Tūrisms Melnkalnē]]
[[Kategorija:Adrijas jūra]]</text>
      <sha1>c376ivqfdm791ku7ywcon7ea225437p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>45. autobusu maršruts (Rīga, 2026)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635361</id>
    <revision>
      <id>4518428</id>
      <parentid>4502419</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T11:22:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LFR1000</username>
        <id>86129</id>
      </contributor>
      <origin>4518428</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8417" sha1="hxhvkk8sjfvteoddf0gtdy61bjig7kh" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|autobusu maršrutu Rīgā|45. maršruts|45. autobusu maršruts}}
{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 45. autobusu maršruts
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|uz                = [[Ķengarags]]
|karte             = A45 no-06-07-2026.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2026|7|6}}
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 39,726 km
(20,143 km / 19,583 km) 
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 68 (34 / 34)
|transporta vienīb =
|depo              = &lt;!-- tramvajiem un trolejbusiem --&gt;
|parks             = № 7 (apkalpo)
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = 
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}

'''45. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). Maršruta kopējais garums ir 39,726 km. Maršruta '''Jugla'''—'''Ķengarags''' kopējais garums ir 20,143 km, bet maršruta '''Ķengarags'''—'''Jugla''' kopējais garums ir 19,583 km.

45. autobusu maršrutu atklāja 2026. gada 6. jūlijā, saīsinot un aizstājot [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15. autobusa maršrutu]] &quot;Jugla—[[Dārziņi]]&quot; pēc mobilitātes punkta &quot;Ķengarags&quot; atklāšanas 2026. gada 1. jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktuāla%20informācija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}&lt;/ref&gt;

45. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks.
[[Attēls:A45-hipokrata-iela.png|thumb|240x240px|45. maršruta autobuss Hipokrāta ielā.]]

== Maršruts ==
'''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]'''—'''[[Ķengarags]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], Slāvu rotācijas aplis, [[Slāvu tilts]], [[Dienvidu tilts]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]].

'''Ķengarags'''—'''Jugla''' kursē pa šādām ielām: Višķu iela, Latgales iela, Slāvu iela, Slāvu tilts, Slāvu rotācijas aplis, Lubānas iela, Andreja Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, Dzelzavas iela, Stirnu iela, Ieriķu iela, Biķernieku iela, Hipokrāta iela, Gaiļezera iela, Sergeja Eizenšteina iela, Malienas iela, Juglas iela, Murjāņu iela.

== Pieturvietas ==
45. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 68 pieturas. Gan maršrutā '''Jugla'''—'''Ķengarags''', gan maršrutā '''Ķengarags'''—'''Jugla''' ir 34 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|[[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
|[[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
|[[Dambjapurva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
|[[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
|Sociālās aprūpes centrs &quot;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
|[[Rīgas Motormuzejs|Motormuzejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
|[[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
|[[Mežciema pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
|[[Biķernieku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|[[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
|[[Biķernieku memoriāls]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
|Stacionārs &quot;Biķernieki&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
|[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
|[[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
|[[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
|Mēbeļu nams
|
|-
| align=&quot;center&quot; |17
|[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
|[[Varavīksnes gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
|[[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
|[[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
|[[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
|[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
|[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
|Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
|[[Dienvidu tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |26
|[[Ķengaraga iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |27
|[[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |28
|[[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |29
|[[Rušonu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
|[[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
|[[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
|[[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
|[[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
|Mobilitātes punkts [[Ķengarags]]
|
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
!Pēc pieprasījuma
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|Mobilitātes punkts [[Ķengarags]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
|[[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
|[[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
|[[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
|[[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
|[[Rušonu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
|[[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
|[[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
|[[Ķengaraga iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|[[Dienvidu tilts]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
|Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
|[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
|[[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
|[[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
|[[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
|[[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
|Vizmas Belševicas iela
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
|[[Varavīksnes gatve]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; |19
|[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
|Mēbeļu nams
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
|[[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
|[[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
|[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
|[[Biķernieku memoriāls]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
|[[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
|[[Hipokrāta iela]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
|[[Mežciema pamatskola]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
|[[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca &quot;Gaiļezers&quot;]]
|
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
|[[Rīgas Motormuzejs|Motormuzejs]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |30
|Sociālās aprūpes centrs &quot;[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]&quot;
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |31
|[[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |32
|[[Dambjapurva iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |33
|[[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]]
|x
|-
| align=&quot;center&quot; |34
|[[Jugla (Rīga)|Jugla]]
|
|}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|45]]</text>
      <sha1>hxhvkk8sjfvteoddf0gtdy61bjig7kh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilhelms Vitekopfs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637038</id>
    <revision>
      <id>4518304</id>
      <parentid>4506084</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:03:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Vācbaltieši]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4518304</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2512" sha1="oirlqd85elp8unx283pvo91q3g0ycn4" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Vilhelms Vitekopfs
| vārds_orig = ''Wilhelm Wittekopf''
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1882
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 24
| dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Jelgava|td=Latvija}}
| m_dat_alt = Nezināms
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = šahists
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Vilhelms Vitekopfs''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Wilhelm Wittekopf''; dzimis {{dat|1882|6|24}},&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:737754{{!}}article:DIVL366|title=Valdības Vēstnesis (23.11.1939), 15. lpp. |access-date=12.08.2026  }}&lt;/ref&gt; miršanas datums nezināms) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija|Latvijas]] [[Šahs|šahists]].

Piedalījies 4., 5. un 6. Baltijas Šaha kongresā. 1913. gadā notikušajā 6. Baltijas Šaha kongresā V. Vitekopfs saņēma A. Gīzes ziedoto gandarījuma balvu par labāko rezultātu negodalgoto dalībnieku savstarpējās cīņās. 1. Latvijas Šaha kongresa dalībnieks.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] dalībnieks 301. kājnieku pulka sastāvā, lielu kara daļu pavadījis Burgas gūstekņu nometnē [[Virsnieks|virsniekiem]], gūstā nonākšanas dēļ sākotnēji pasludināts par bezvēsts pazudušu. [[Repatriācija|Repatriējies]] kā vācbaltietis.

== Rezultāti nozīmīgākajos šaha turnīros ==
* [[4. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Rīga, 1907) — 5. vieta apakšgrupā;
* [[5. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Liepāja, 1911) - 10. vieta;
* [[6. Baltijas Šaha savienības kongress]] (Jelgava, 1913) — 7. vieta;
* [[1924. gada Latvijas šaha čempionāts|1. Latvijas Šaha kongress]] (Rīga, 1924) — 14. vieta;
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = | fideId = | chessgames =  | chessgamesId =149169 | 365chess =  }}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vitekopfs, Vilhelms}}
[[Kategorija:1882. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]
[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]</text>
      <sha1>oirlqd85elp8unx283pvo91q3g0ycn4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inverēri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637198</id>
    <revision>
      <id>4518360</id>
      <parentid>4506769</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:32:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518360</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4875" sha1="576npctjze6m4i9lx2zckjnzrqo0ex0" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                    = Inverēri
| official_name            = ''Inveraray''&lt;br/&gt;''Inbhir Aora''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                    = infobox
| total_width               = 270
| image_style               = border
| perrow                    = 1/2
| image1 = TyInveraray20030829r25f32.jpg
| image2 = Inveraray Castle - south-west facade.jpg
| image3 = Inveraray Jail - geograph.org.uk - 6208041.jpg
}}
| image_caption            = Inverēri galvenā iela; Inverēri pils; Inverēri cietums — bijusī Ārgailas administrācijas rezidence
| image_flag   = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Skotija#Ārgaila un Bjūta#Lielbritānija
| latd  = 56| latm  = 13| lats  = 47 | latNS  = N
| longd = 05| longm = 04| longs = 23 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Ārgaila un Bjūta]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                =
| seat                     =
| leader_title             =
| leader_name              =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           = 
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 570
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_density_km2   = 
| population_density_rank  =
| elevation_m              =
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = PA32
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Inverēri''' ({{val|en|Inveraray}}, {{val|gd|Inbhir Aora}}) ir mazpilsēta (''town'') un bijušais karaliskais boro (''royal burgh'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s rietumos, [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] apgabalā. Tā atrodas Fainas līča rietumu krastā, netālu no vietas, kur Ēras upe ietek līcī. Vēsturiski tā bija Ārgailas grāfistes administratīvais centrs un ir tradicionālā Kempbelu klana galvas — Ārgailas hercoga — mītnes vieta.

Pilsētas nosaukums cēlies no gēlu valodas nosaukuma ''Inbhir Aora'', kas nozīmē ‘Ēras upes grīva’.

== Vēsture ==
Pilsētu gadu simtiem ietekmējusi Kempbelu dzimta. Sākotnēji pilsēta atradās pašā Ēras upes grīvā un attīstījās kā nozīmīgs tirdzniecības centrs. 1472. gadā Inverēri ieguva baronijas boro statusu, bet 1648. gadā ar karaļa Čārlza I rīkojumu — karaliskā boro statusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.trove.scot/place/23347 |title=Historic Environment Scotland. &quot;Inveraray, Old Village (Site no. NN00NE 13)&quot; |access-date={{dat|2026|08|14||bez}} |archive-date={{dat|2025|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251029124518/https://www.trove.scot/place/23347 }}&lt;/ref&gt; 1745. gadā Inverēri kļuva par [[Ārgaila]]s grāfistes pilsētu, uz kurieni tika pārceltas administratīvās iestādes no Danūnas un Kilmunas.

1744. gadā trešais Ārgailas hercogs pieņēma lēmumu pilnībā nojaukt veco pilsētu un tā vietā izbūvēt pilnīgi jaunu, plānotu pilsētu drošā attālumā no atjaunojamās Inverēri pils. Jaunās pilsētas izbūve sākās 18. gadsimta vidū un tika pabeigta 19. gadsimta sākumā, piesaistot tā laika ievērojamākos arhitektus, tostarp Viljamu Ādamu un viņa dēlu Robertu Ādamu. 

Inverēri tiek uzskatīta par vienu no labākajiem 18. gadsimta plānotās pilsētbūvniecības piemēriem Skotijā, kurai raksturīgas baltsienu ēkas grupiņās un simetrisks ielu izkārtojums. Līdz ar 1890. gada administratīvo reformu Inverēri zaudēja grāfistes pilsētas statusu, jo administratīvās iestādes tika pārceltas uz [[Lohgilpheda|Lohgilphedu]].

== Saimniecība un tūrisms ==
Mūsdienās Inverēri ir nozīmīgs tūrisma centrs. Pilsētas un tās apkārtnes ievērojamākie objekti ir:
* Inverēri pils (''Inveraray Castle'') — Ārgailas hercoga rezidence, celta neogotikas stilā, apkārt plašam parkam.
* Inverēri cietums (''Inveraray Jail'') — 19. gadsimta sākumā celta tiesas ēka un ieslodzījuma vieta, kas mūsdienās pārveidota par interaktīvu muzeju.
* Inverēri zvanu tornis (''Inveraray Bell Tower'') — brīvstāvošs tornis ar desmit zvaniem, no kura paveras skats pār pilsētu un līci.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>576npctjze6m4i9lx2zckjnzrqo0ex0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ešvēge</title>
    <ns>0</ns>
    <id>637974</id>
    <revision>
      <id>4518302</id>
      <parentid>4511729</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:00:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <origin>4518302</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1006" sha1="3rwie7u1ysljwu7os5usjezsvjxqef0" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[attēls:Eschwege - panoramio.jpg|thumb|Ešvēge]]
'''Ešvēge''' ({{val|de|Eschwege}}) ir pilsēta [[Hesene]]s federālās zemes ziemeļaustrumos, [[Vācija|Vācijā]]. Tā atrodas 52 km no apriņķa centra [[Kasele]]s, pirmoreiz minēta 974. gadā kā ''Eskinivvach'' (&quot;ošu apmetne pie ūdens&quot;). 1264. ɡadā to pakļāva Hesenes landɡrāfs Heinrihs I. 1700. ɡadā cauri Ešvēgei ierīkoja pasta ceļu [[Leipciga]]—Kasele.

Pilsētu nopostīja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] bumbvedēju uzlidojumos, 1945. ɡada 3. aprīlī to ieņēma [[ASV Armija]]. Līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i Ešvēge atradās netālu no [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] robežas.

2022. gadā pilsētā dzīvoja 19 tūkstoši iedzīvotāju, no viņiem 10,3% bija ārzemnieki.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{Vācija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hesenes pilsētas]]</text>
      <sha1>3rwie7u1ysljwu7os5usjezsvjxqef0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Freds Sendersons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638368</id>
    <revision>
      <id>4518131</id>
      <parentid>4514567</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:48:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518131</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3784" sha1="he2mw0sjs3pu169gvoddkf4sjhrh63a" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Freds Sendersons
 |       piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Teniss
 |          vārds_orig = ''Fred Sanderson''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1872|7|28}}
 |             dz_viet = {{vieta|ASV|Geilsburga}}
 |             mir_dat = {{dat|1928|8|2}}
 |            mir_viet = {{vieta|ASV|Geilsburga}}
 |             tautība = amerikānis
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}}
 |        sporta veids = [[Teniss]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig =
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]])
 |          os_medaļas =
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz =
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Freds Sendersons''' ({{val|en|Fred Sanderson}}; dzimis {{dat|1872|7|28}}, miris {{dat|1928|8|2}}) bija amerikāņu [[Teniss|tenisists]]. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]].&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sa/fred-sanderson-1.html |title=Fred Sanderson Olympic Results |access-date=January 28, 2014 |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201225915/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sa/fred-sanderson-1.html |archive-date=February 1, 2014 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2785 |title=Fred Sanderson |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}&lt;/ref&gt;

Sendersons studēja Noksas koledžā, kur nodarbojās ar dažādiem sporta veidiem, tostarp [[beisbols|beisbolu]], [[golfs|golfu]] un [[polo]]. Pēc Noksas koledžas absolvēšanas Sendersons kļuva par daļu no reģionālā tenisa, piedaloties daudzos turnīros ASV vidējos rietumos.&lt;ref&gt;{{cite news |title=Sanderson won the Championship |url=https://www.newspapers.com/article/the-kansas-city-star/176602894/ |access-date=14 July 2025 |work=The Kansas City Star |date=23 August 1902}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite news |title=Galesburg Players First |url=https://access-newspaperarchive-com.idm.oclc.org/other-articles-clipping-aug-22-1903-5185605/ |access-date=14 July 2025 |work=Monmouth Evening Gazette |date=22 August 1903 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite news |title=&quot;Bay&quot; Sanderson won new Tennis Honors |url=https://www.newspapers.com/article/daily-review-atlas/183119002/ |access-date=16 October 2025 |work=Daily Review Atlas |date=23 August 1906}}&lt;/ref&gt;

Sendersons nomira 1928. gada 2. augustā pēc [[paralīze]]s.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Sendersons, Freds}}

[[Kategorija:1867. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV tenisisti]]
[[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>he2mw0sjs3pu169gvoddkf4sjhrh63a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Izbraukumā gūto vārtu noteikums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638521</id>
    <revision>
      <id>4518394</id>
      <parentid>4516423</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T07:34:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 6 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4518394</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40646" sha1="21jj1a8t3worpny1wtgcr56ur7qg2in" xml:space="preserve">'''Izbraukumā gūto vārtu noteikums''' ir metode, ko [[Futbols|futbolā]] un citos sporta veidos izmanto, lai noteiktu uzvarētāju, ja divas komandas savā starpā aizvada divas spēles — pa vienai katras komandas mājas stadionā. [[UEFA]] šo noteikumu ieviesa [[1965.—1966. gada Eiropas Kausu ieguvēju kausa sezona|1965.—66. gada Eiropas Kausu ieguvēju kausa]] izcīņā.

Saskaņā ar izbraukumā gūto vārtu noteikumu, ja abu komandu kopējais gūto vārtu skaits ir vienāds, uzvar tā komanda, kura vairāk vārtu guvusi izbraukumā. Dažkārt to raksturo, sakot, ka izbraukumā gūtie vārti “skaitās divkārši”,&lt;ref&gt;For example: {{cite book|title=Laws of the Game 2007/2008|chapter=Procedures to determine the winner of a match or home-and-away|url=https://www.fifa.com/mm/document/affederation/federation/laws%5fof%5fthe%5fgame%5f0708%5f10565.pdf|author=IFAB|author-link=Starptautiskā Futbola asociācijas valde|publisher=[[FIFA]]|location=[[Zürich]]|date=July 2007|access-date=2008-07-08|page=54|quote='''Izbraukumā gūtie vārti''': sacensību nolikums var paredzēt, ka gadījumā, ja komandas savā starpā aizvada divas spēles — katra savā laukumā — un pēc otrās spēles rezultāts ir neizšķirts, izbraukumā gūtie vārti tiek ieskaitīti kā divi vārti.|archive-url=https://web.archive.org/web/20080625151118/http://www.fifa.com/mm/document/affederation/federation/laws_of_the_game_0708_10565.pdf|archive-date=25 June 2008}}&lt;/ref&gt; taču praksē komandai netiek pievienoti papildu jeb “dubultie” vārti — par uzvarētāju vienkārši tiek atzīta komanda, kurai ir vairāk izbraukumā gūto vārtu.

Izbraukumā gūto vārtu noteikumu visbiežāk piemēro divu spēļu dueļos, kuros sākotnēji uzvarētāju nosaka pēc rezultāta divu spēļu summā — abu spēļu rezultāti tiek saskaitīti. Daudzās sacensībās izbraukumā gūtie vārti šādos gadījumos ir pirmais kritērijs neizšķirta rezultāta pārtraukšanai, bet otrais kritērijs ir [[Soda sitienu sērija (futbols)|11 metru soda sitienu sērija]], ja abām komandām ir vienāds izbraukumā gūto vārtu skaits. Noteikumi atšķiras atkarībā no sacensībām — dažviet izbraukumā gūto vārtu noteikumu piemēro tikai pēc otrās spēles pamatlaika beigām, bet citviet arī pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]].

Kopš 2020. gadu sākuma izbraukumā gūto vārtu noteikuma izmantošana [[Futbols|futbolā]] ir atkārtoti izvērtēta, un daudzās sacensībās tas galu galā tika atcelts. Empīriski pierādījumi liecina, ka šis noteikums samazina kopējo spēlēs gūto vārtu skaitu un sniedz priekšrocības viesu komandai otrajā spēlē, jo pirmajā un otrajā spēlē komandas atšķirīgi novērtē risku.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Varela-Quintana|first=Carlos|last2=Del Corral|first2=Julio|last3=Prieto-Rodriguez|first3=Juan|date=2018-02-15|title=Order effect under the “Away-goals rule:” evidence from CONMEBOL competitions|url=https://www.researchgate.net/publication/323685830_Order_effect_under_the_Away-goals_rule_evidence_from_CONMEBOL_competitions|journal=International journal of sport finance|volume=13|pages=82–102|doi=10.1177/155862351801300105}}&lt;/ref&gt; Ir vēl divi bieži minēti iemesli noteikuma atcelšanai. Pirmais ir tas, ka izbraukumā gūto vārtu noteikums ir 1960. gadu futbola anahronisms — tolaik nebija izveidojusies mūsdienās ierastā prakse atsevišķi paredzēt vietas stadionā viesu komandas līdzjutējiem. Mūsdienās, pateicoties plaši pieejamiem transporta veidiem un ērtākai ceļošanai, situācija ir būtiski mainījusies.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/news/away-goals-rule-what-is-it-will-uefa-drop-from-champions-league/c8h61pd7sm916zulqe11ug53|title=Away goals rule: What is it &amp; why did UEFA drop it from Champions League &amp; Europa League? {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2026-08-29|date=2022-03-08|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Otrs, ar sportisko taisnīgumu saistīts arguments ir tas, ka, ja otrās spēles beigās nepieciešams pagarinājums, viesu komandai rodas negodīga priekšrocība, jo tai ir [[Papildlaiks (sports)|papildlaiks]], lai gūtu vārtus, kas saskaņā ar noteikumu būtu īpaši vērtīgi kā izbraukumā gūti vārti.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; UEFA atcēla izbraukumā gūto vārtu noteikumu visās savās klubu sacensībās, sākot ar 2021.—22. gada sezonu,&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/026a-1298aeb73a7a-5b64cb68d920-1000--abolition-of-the-away-goals-rule-in-all-uefa-club-competitions/|title=Abolition of the away goals rule in all UEFA club competitions|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2026-08-29|language=en}}&lt;/ref&gt; [[CONMEBOL]] — visās savās klubu sacensībās, sākot ar 2022. gada sezonu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/news/south-america-scraps-away-goals-165914867.html|title=South America scraps away-goals rule for club competitions|website=Yahoo News|access-date=2026-08-29|date=2021-11-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; bet [[AFC]] — visās savās klubu sacensībās, sākot ar 2023.—24. gada sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/2023-24-afc-champions-league-afc-cup-new-calendar/bltace60ef09945b9a5|title=When will the 2023/24 AFC Champions League and AFC Cup be held?|website=goal.com|access-date=Aug 29, 2026|language=en|archive-date={{dat|2024|05|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240503080301/https://www.goal.com/en/news/2023-24-afc-champions-league-afc-cup-new-calendar/bltace60ef09945b9a5}}&lt;/ref&gt;

== Paskaidrojums ==
'''1. piemērs'''

* Pirmajā spēlē gala rezultāts: Komanda A (mājās) 1–0 Komanda B (izbraukumā).
* Otrajā spēlē gala rezultāts: Komanda B (mājās) 1–0 Komanda A (izbraukumā).

Šajā piemērā summārais rezultāts ir 1–1, taču neviena komanda nav guvusi vārtus izbraukumā. Tādēļ spēle pāriet pie nākamā uzvarētāja noteikšanas kritērija — [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]].

'''2. piemērs'''

* Pirmajā spēlē gala rezultāts: Komanda A (mājās) 0–0 Komanda B (izbraukumā).
* Otrajā spēlē gala rezultāts: Komanda B (mājās) 2–2 Komanda A (izbraukumā).

Šajā piemērā summārais rezultāts ir 2–2. Tomēr Komanda A otrajā spēlē ir guvusi vārtus izbraukumā, kamēr Komanda B pirmajā spēlē vārtus izbraukumā nav guvusi. Tādēļ Komanda A, kas guvusi vairāk izbraukumā gūto vārtu, iekļūst nākamajā sacensību kārtā.

'''3. piemērs'''

Pirmajā spēlē gala rezultāts: 

* Komanda A (mājās) 1–0 Komanda B (izbraukumā).

Otrajā spēlē:

* Pēc 90 minūtēm: Komanda B (mājās) 1–0 Komanda A (izbraukumā);
* Pēc pagarinājuma: Komanda B (mājās) 2–1 Komanda A (izbraukumā).

Pēc 90 minūtēm summārais rezultāts ir 1–1, un neviena komanda nav guvusi vārtus izbraukumā, tādēļ tiek spēlēts pagarinājums. Pēc pagarinājuma summārais rezultāts joprojām ir neizšķirts — 2–2. Tomēr Komanda A pagarinājumā ir guvusi vārtus izbraukumā. Tā kā sacensību nolikums paredz, ka arī pagarinājumā gūtie izbraukuma vārti tiek ņemti vērā, Komanda A iekļūst nākamajā kārtā, jo tai ir vairāk izbraukumā gūto vārtu.

'''4. piemērs'''

Pirmajā spēlē gala rezultāts: 

* Komanda A (mājās) 1–0 Komanda B (izbraukumā).

Otrajā spēlē:

* Pēc 90 minūtēm: Komanda B (mājās) 1–0 Komanda A (izbraukumā);
* Pēc pagarinājuma: Komanda B (mājās) 2–1 Komanda A (izbraukumā).

Pēc 90 minūtēm summārais rezultāts ir 1–1, un neviena komanda nav guvusi vārtus izbraukumā, tādēļ tiek spēlēts pagarinājums. Pēc pagarinājuma summārais rezultāts ir 2–2, un Komanda A pagarinājumā ir guvusi vārtus izbraukumā. Tomēr atšķirībā no 3. piemēra šīs sacensības neņem vērā izbraukumā gūtos vārtus pagarinājumā. Tādēļ spēle turpinās ar 11 metru soda sitienu sēriju.

'''5. piemērs'''

Pirmajā spēlē gala rezultāts: 

* Komanda A (mājās) 1–0 Komanda B (izbraukumā).

Otrajā spēlē:

* Pēc 90 minūtēm: Komanda B (mājās) 1–0 Komanda A (izbraukumā);
* Pēc pagarinājuma: Komanda B (mājās) 1–0 Komanda A (izbraukumā).

Summārais rezultāts ir 1–1, taču neviena komanda nav guvusi vārtus izbraukumā. Tādēļ spēle nonāk līdz nākamajam uzvarētāja noteikšanas kritērijam — papildlaikam. Tā kā papildlaikā vārti netiek gūti, uzvarētājs tiek noteikts 11 metru soda sitienu sērijā.

'''6. piemērs'''

Pirmā spēle: 

* Komanda A (mājās) 0–1 Komanda B (izbraukumā).

Otrā spēle: 

* Komanda B (mājās) 1–2 Komanda A (izbraukumā).

Šajā piemērā summārais rezultāts ir 2–2. Tomēr Komanda A ir guvusi vairāk vārtu izbraukumā nekā Komanda B, tādēļ Komanda A iekļūst nākamajā sacensību kārtā.

== Pamatojums ==
Sākotnēji izbraukumā gūto vārtu noteikums futbolā tika ieviests kā ātrāks risinājums, lai izvairītos no pārspēlēm vai izšķirošām spēlēm neitrālā laukumā. Tā mērķis bija risināt loģistikas, fiziskās slodzes un kalendāra problēmas gadījumos, kad divas komandas bija tik līdzvērtīgas, ka pēc divām spēlēm kopējais rezultāts joprojām bija neizšķirts — un šāda situācija varēja saglabāties pat pēc trešās, izšķirošās spēles. Izbraukumā gūto vārtu noteikuma mērķis ir mudināt viesu komandu spēlēt agresīvāk. Futbolā tas vismaz teorētiski var radīt nervozu pirmo spēli: mājinieki nevēlas ar lielu spēlētāju skaitu doties uzbrukumā, lai izvairītos no vārtu zaudējuma izbraukumā, savukārt viesu komanda cenšas gūt vismaz vienus vārtus izbraukumā, lai uzlabotu savas izredzes pirms otrās spēles. Šāda taktika, iespējams, padara otro spēli aizraujošāku, jo pēc mazrezultatīvas pirmās spēles abām komandām joprojām ir iespēja uzvarēt. Vienlaikus reizēm tiek diskutēts par to, vai izbraukumā gūto vārtu noteikums nerada negodīgu priekšrocību komandai, kas pirmo spēli aizvada izbraukumā, jo otra komanda pirmajā spēlē var neizmantot sava laukuma priekšrocības, baidoties ielaist vārtus. Tas var būt viens no iemesliem, kādēļ šis noteikums dažādās sacensībās ir ticis ieviests nevienmērīgi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12340830/away-goals-rule-abolished-for-uefa-competitions-from-2021-22-season|title=Away goals rule abolished for UEFA club competitions from 2021-22 season|website=skysports.com|access-date=Aug 30, 2026|date=25 June 2021|language=en}}&lt;/ref&gt;

Šis noteikums var padarīt spēli arī aizraujošāku, jo parasti vieni gūti vārti var mainīt rezultātu tikai no zaudējuma uz neizšķirtu vai no neizšķirta uz uzvaru. Savukārt, piemērojot izbraukumā gūto vārtu noteikumu, vieni vārti var izšķirt starpību starp zaudējumu un uzvaru.

Pastāv arī jautājums par papildlaiku, ja tas tiek spēlēts otrajā spēlē. Šādā gadījumā viesu komandai ir papildu 30 minūtes, lai izmantotu izbraukumā gūto vārtu noteikuma priekšrocības. Tomēr to var līdzsvarot fakts, ka papildlaikā mājiniekiem ir priekšrocība — viņi šīs papildu 30 minūtes aizvada savā laukumā. Turklāt parasti mājinieku komanda grupu turnīrā ir aizvadījusi veiksmīgāku kampaņu, kas tai dabiski sniedz zināmas priekšrocības pār viesu komandu.

Neformāli novērojumi liecina, ka lielākā daļa komandu uzskata izbraukumā gūtus vārtus par nozīmīgu priekšrocību. Piemēram, [[2007.—2008. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2007.–08. gada UEFA Čempionu līgas]] ceturtdaļfinālā ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' nospēlēja 1–1 izbraukumā pret ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'', un ''Liverpool'' vēlāk izslēdza ''Arsenal'' no turnīra, iekļūstot pusfinālā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/7323943.stm|title=Reds away goal delights Benitez|access-date=2026-08-30|date=2008-04-02|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Otrajā spēlē ''Liverpool'' uzvarēja ar 4–2, tādējādi abu spēļu kopējais rezultāts bija 5–3 ''Liverpool'' labā. Līdz ar to ''Liverpool'' pirmajā spēlē izbraukumā gūtie vārti faktiski nebija nepieciešami, lai komanda kvalificētos nākamajai kārtai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/7332209.stm|title=Liverpool 4-2 Arsenal (agg 5-3)|access-date=2026-08-30|date=2008-04-08|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Daudzi komentētāji ir uzsvēruši, cik svarīgi komandai ir gūt vārtus izbraukumā pat tad, ja tā konkrēto spēli zaudē. Matemātiski šādi vārti joprojām dod komandai iespēju atspēlēties savā laukumā — izlīdzināt kopējo rezultātu un izmantot izbraukumā gūtos vārtus kā izšķirošo kritēriju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2003/apr/09/championsleague.sport|title=United hopes hang by a thread|work=The Guardian|access-date=2026-08-30|date=2003-04-09|last=McCarra|first=Kevin|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Piemēram, 2007. gadā UEFA Čempionu līgas astotdaļfinālā ''[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]'' pirmajā spēlē izbraukumā ar 2–3 zaudēja ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]''. Vēlāk ''Bayern Munich'' savā laukumā uzvarēja ar 2–1, tādējādi izlīdzinot kopējo rezultātu. Tomēr tieši ''Bayern Munich'' pirmajā spēlē izbraukumā gūtie vārti ļāva komandai kvalificēties nākamajai kārtai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/6414969.stm|title=Bayern M 2-1 R Madrid (agg 4-4)|access-date=2026-08-30|date=2007-03-07|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; [[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2009.–10. gada UEFA Čempionu līgas]] sezonā ''Bayern Munich'' gan astotdaļfinālā, gan ceturtdaļfinālā kvalificējās nākamajai kārtai, pateicoties izbraukumā gūto vārtu noteikumam. Abos pāros kopējais rezultāts pēc divām spēlēm bija 4–4. Astotdaļfinālā ''Bayern'' savā laukumā uzvarēja ar 2–1 un izbraukumā zaudēja ar 2–3 pret ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'', savukārt ceturtdaļfinālā ''Bayern'' savā laukumā uzvarēja ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' ar 2–1, bet izbraukumā zaudēja ar 2–3.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/8604742.stm|title=Man Utd 3-2 Bayern M (agg 4-4)|access-date=2026-08-30|date=2010-04-07|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012.–13. gada UEFA Čempionu līgas]] pusfinālā, neskatoties uz zaudējumu pirmajā spēlē ar 1–4 pret ''[[Borussia Dortmund]]'', ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' būtu varējusi kvalificēties finālam, ja otrajā spēlē savā laukumā būtu uzvarējusi ar 3–0. Otrajā spēlē ''Real Madrid'' pēdējo desmit minūšu laikā guva divus vārtus, taču nespēja gūt trešos, kas komandai būtu nodrošinājuši vietu finālā. ''Borussia Dortmund'' kvalificējās ar kopējo rezultātu 4–3. Otrajā pusfinālā situācija bija pretēja. Pēc tam, kad ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' izbraukumā ar 0–4 zaudēja ''[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern]]'', komentētāji uzskatīja, ka ''Barcelona'' praktiski jau ir izslēgta no turnīra, jo ''Bayern'' varētu nodrošināt uzvaru divu spēļu summā, gūstot kaut vienus vārtus izbraukumā — pat tad, ja ''Barcelona'' izdotos gūt piecus vārtus. ''Bayern'' otrajā spēlē uzvarēja ar 3–0 un kvalificējās finālam ar graujošu 7–0 uzvaru divu spēļu summā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdlive.co.za/sport/soccer/2013/04/29/dortmund-bayern-resist-the-pitfalls-of-complacency|title=Dortmund, Bayern resist the pitfalls of complacency {{!}} Soccer|website=bdlive.co.za|access-date=Aug 31, 2026|date=2013-04-29|language=en|archive-date=2013-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20130525042210/http://www.bdlive.co.za/sport/soccer/2013/04/29/dortmund-bayern-resist-the-pitfalls-of-complacency}}&lt;/ref&gt;

Izbraukumā gūto vārtu noteikums var izraisīt arī situāciju, kurā vadība divu spēļu summā vairākkārt mainās no vienas komandas par labu otrai. Piemēram, [[2004.—2005. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2004.–05. gada UEFA Čempionu līgas]] astotdaļfinālā starp ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' un ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', ''Barcelona'' pēc pirmās spēles, kurā savā laukumā uzvarēja ar 2–1, bija vadībā divu spēļu summā. Otrajā spēlē [[Londona|Londonā]], ''Chelsea'' sākotnēji guva trīs vārtus pēc kārtas un pārņēma vadību ar 4–2 divu spēļu summā. Tomēr ''Barcelona'' atbildēja ar diviem vārtiem, izlīdzinot kopējo rezultātu 4–4, un vienlaikus iegūstot priekšrocību pēc izbraukumā gūto vārtu skaita — 2–1. ''Chelsea'' tomēr guva vēl vienus vārtus un kvalificējās nākamajai kārtai ar kopējo rezultātu 5–4.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/4321491.stm|title=Chelsea 4-2 Barcelona|access-date=2026-08-31|date=2005-03-08|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

[[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018.–19. gada UEFA Čempionu līgas]] pusfinālā starp ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' un ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'', pirmajā spēlē ''Tottenham Hotspur'' uzvarēja ar 1–0. Lai gan ''Manchester City'' otrajā spēlē uzvarēja ar 4–3, ''Tottenham Hotspur'' kvalificējās nākamajai kārtai, jo tai bija priekšrocība, pateicoties izbraukumā gūtajiem vārtiem.

[[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018.–19. gada UEFA Čempionu līgas]] pusfinālā starp ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' un ''[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]'', ''Ajax'' atradās vadībā šajā duelī jau no pirmās spēles 15. minūtes, kad Londonā izbraukumā izcīnīja uzvaru ar 1–0. ''Ajax'' saglabāja vadību līdz pat otrās spēles 95. minūtei [[Amsterdama|Amsterdamā]], kad komanda vēl bija vadībā ar 3–2 divu spēļu summā. Tomēr ''Tottenham Hotspur'' spēlētājs [[Lukass Moura]] Amsterdamā guva ''[[hat-trick]]'', izlīdzinot kopējo rezultātu 3–3. ''Tottenham'' tādējādi izslēdza ''Ajax'' no turnīra, kvalificējoties ar izbraukumā gūto vārtu pārsvaru 3–1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/may/08/ajax-tottenham-champions-league-semi-final-match-report-moura|title=Tottenham comeback stuns Ajax and sets up final against Liverpool|work=The Guardian|access-date=2026-08-31|date=2019-05-08|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48192369|title=Ajax 2-3 Tottenham (3-3 on aggregate - Spurs win on away goals): Lucas Moura scores dramatic winner|work=BBC Sport|access-date=2026-08-31|date=2019-05-07|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2019/05/08/sports/ajax-tottenham-champions-league.html|title=A Dream Delivered, and Another Dashed, in One Unforgettable Moment|work=The New York Times|access-date=2026-08-31|date=2019-05-08|last=Smith|first=Rory|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Piemērošana ==
Izbraukumā gūto vārtu noteikums ticis piemērots daudzās futbola sacensībās, kurās tiek izmantots divu spēļu formāts. Tas ietver [[CAF Čempionu līga|CAF Čempionu līgas]] un [[CAF Konfederāciju kauss|CAF Konfederāciju kausa]] izslēgšanas spēļu posmus, kā arī jebkuras divu spēļu izslēgšanas spēles [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] vai [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīros.

No 2014. līdz 2018. gadam ''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā izbraukumā gūto vārtu noteikumu izmantoja MLS kausa izslēgšanas spēlēs. Konferenču pusfināli un fināli, kas kopējā turnīra struktūrā attiecīgi bija ceturtdaļfināla un pusfināla līmenī, tika aizvadīti divās spēlēs.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mlssoccer.com/news/article/2014/03/07/major-league-soccer-introduce-away-goals-rule-first-time-2014-mls-cup-playof|title=Major League Soccer to introduce away-goals rule for first time in 2014 MLS Cup Playoffs|website=mlssoccer.com|access-date=Aug 31, 2026|language=en|archive-date={{dat|2014|03|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140311051053/http://www.mlssoccer.com/news/article/2014/03/07/major-league-soccer-introduce-away-goals-rule-first-time-2014-mls-cup-playof}}&lt;/ref&gt; Pirmo reizi šajās sacensībās noteikums tika piemērots 2014. gadā, kad ''[[Sietlas &quot;Sounders&quot;|Seattle Sounders FC]]'' Rietumu konferences pusfinālā uzvarēja ''[[FC Dallas]]''. [[2019. gada Amerikas augstākās futbola līgas sezona|2019. gada MLS sezonā]] divu spēļu dueļi tika atcelti, un visās izslēgšanas spēļu kārtās tika ieviests vienas spēles izslēgšanas formāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/news/2019-mls-playoff-structure|title=MLS announces new playoff format for 2019 season {{!}} MLSSoccer.com|last=mlssoccer|website=mlssoccer|access-date=2026-08-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

''[[Liga MX]]'' izbraukumā gūto vārtu noteikumu izslēgšanas spēlēs piemēroja līdz pat 2020.–21. gada sezonai. Tas tika izmantots arī finālos līdz 1995.–96. gada sezonai, kad ''[[Club Necaxa|Necaxa]]'' pārspēja ''[[Celaya F.C.]]'' Toreiz ''Necaxa'' izbraukumā pret ''Celaya'' nospēlēja neizšķirti, 1–1, bet pēc tam ''[[Estadio Azteca]]'' laukumā nospēlēja 0–0, tādējādi izcīnot čempionu titulu. Pēc šī fināla izbraukumā gūto vārtu noteikums finālspēlēs tika atcelts. Gadījumā, ja pēc abām spēlēm kopējais rezultāts bija neizšķirts, tika spēlēts papildlaiks un nepieciešamības gadījumā arī pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija. Tā notika 1999. gadā, kad starp ''[[Atlas F.C.]]'' un ''[[Toluca FC]]'' komandām pēc otrās spēles kopējais rezultāts bija neizšķirts, 5–5 (3–3 un 2–2). Saskaņā ar izbraukumā gūto vārtu noteikumu tas būtu nozīmējis ''Toluca'' čempionu titulu, jo komanda bija guvusi vairāk vārtu izbraukumā. Tomēr spēle turpinājās ar papildlaiku un pēc tam ar pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju, kurā ''Toluca'' uzvarēja ''Atlas'' ar 5–3 un izcīnīja čempionu titulu.

[[CONMEBOL]] organizētajās sacensībās pirms 2005. gada, piemēram, ''[[Copa Libertadores]]'', netika izmantots ne izbraukumā gūto vārtu noteikums, ne papildlaiks. Ja pēc divām spēlēm kopējais rezultāts bija neizšķirts, uzreiz tika izpildīta pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija. No 2005. līdz 2021. gadam divu spēļu dueļu uzvarētāju sākotnēji noteica pēc izcīnītajiem punktiem, pēc tam pēc vārtu starpības un izbraukumā gūto vārtu skaita. Ja arī pēc šiem kritērijiem rezultāts joprojām bija neizšķirts, tika izpildīta pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija. Fināli bija vienīgais izņēmums attiecībā uz izbraukumā gūto vārtu noteikumu un papildlaiku. Latīņamerikā viens no turnīriem, kurā tika izmantots izbraukumā gūto vārtu noteikums, bija [[Brazīlijas kauss futbolā|Brazīlijas kauss]], līdz 2017. gadam.

''[[Anglijas Līgas kauss|Football League Cup]]'' pusfinālos, kad tie iepriekš tika aizvadīti divās spēlēs, izbraukumā gūto vārtu noteikums tika piemērots tikai pēc papildlaika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.givemesport.com/1698902-jamie-carragher-slams-uefas-decision-to-scrap-away-goals-rule-in-european-football/|title=Jamie Carragher slams UEFA's decision to scrap away goals rule in European football|last=Stroud|first=James|website=GiveMeSport|access-date=2026-09-01|date=2021-05-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Līdzīgi šis noteikums savulaik tika izmantots arī ''Football League Play Offs'' pusfinālos, kas tika aizvadīti divās spēlēs, kā izšķirošais kritērijs gadījumā, ja pēc papildlaika kopējais rezultāts bija neizšķirts. Viens no šādiem piemēriem bija 1999. gada ''First Division Play Off'' pusfināls. ''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'' pirmajā spēlē savā laukumā ar 0–1 zaudēja ''[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]'', bet otrajā spēlē izbraukumā pēc papildlaika uzvarēja ar 4–3, tādējādi izlīdzinot kopējo rezultātu 4–4. Tomēr ''Bolton Wanderers'' kvalificējās finālam, pateicoties izbraukumā gūtajiem vārtiem pirmajā spēlē. Pašlaik ''Play Offs'' izmanto pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju, lai noteiktu uzvarētāju gadījumā, ja pēc papildlaika kopējais rezultāts ir neizšķirts.

Izbraukumā gūto vārtu noteikums dažkārt tika izmantots arī apļa turnīros, proti, līgās vai kvalifikācijas grupās, kur tas varēja kalpot par kritēriju neizšķirta atrisināšanai starp vairāk nekā divām komandām. Piemēram, [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]]&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.uefa.com/newsfiles/19071.pdf|title=Regulations of the UEFA Champions League 2006–07, Rule 4.05|publisher=[[UEFA]]|access-date=2006-12-11|date=March 2006|archive-url=https://web.archive.org/web/20060524225622/http://www.uefa.com/newsfiles/19071.pdf|archive-date=2006-05-24}}&lt;/ref&gt; un [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]]&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.uefa.com/newsfiles/19070.pdf|title=Regulations of the UEFA Cup 2006–07, Rule 4.06|publisher=UEFA|access-date=2006-12-11|date=March 2006|archive-url=https://web.archive.org/web/20060629100814/http://www.uefa.com/newsfiles/19070.pdf|archive-date=2006-06-29}}&lt;/ref&gt; grupu turnīros trešais izšķirošais kritērijs bija savstarpējās spēlēs izbraukumā gūto vārtu skaits. Tomēr šis regulējums vēlāk tika atcelts, jo UEFA atteicās no izbraukumā gūto vārtu noteikuma izmantošanas izslēgšanas spēlēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-Champions-League-2021/22/Article-16-Match-system-group-stage-Online|title=Regulations of the UEFA Champions League – Article 16 Match system – group stage|website=documents.uefa.com|access-date=2026-09-01|archive-date=2021-05-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210501133742/https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-Champions-League-2021/22/Article-16-Match-system-group-stage-Online}}&lt;/ref&gt; [[2000.—2001. gada UEFA Čempionu līgas sezona#C grupa|2000.–01. gada UEFA Čempionu līgas C grupā]] ''[[Olympique Lyonnais]]'' ieguva otro kvalifikācijas vietu, apsteidzot ''[[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Olympiacos]]'', pateicoties labākam savstarpējās spēles izbraukumā gūto vārtu rādītājam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/ec/ec200001.html|title=UEFA Champions League, UEFA Cup 2000-01|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-01}}&lt;/ref&gt; Tā kā šādos turnīros priekšroka tiek dota citiem izšķirošajiem kritērijiem, izbraukumā gūto vārtu noteikums tajos tika izmantots reti. Piemēram, [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] kvalifikācijā šis noteikums netika izmantots [[2006. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2006. gadā]].&lt;ref&gt;2006. gada FIFA Pasaules kausa reglamenta 6. lapa:

“Līgas sistēmā vietu sadalījumu katrā grupā nosaka šādā secībā:

(a) lielāks punktu skaits, kas iegūts visās grupas spēlēs;

Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds rezultāts, pamatojoties uz iepriekš minēto kritēriju, vietu sadalījumu nosaka šādā secībā:

(b) lielāks punktu skaits, kas iegūts savstarpējās grupas spēlēs starp attiecīgajām komandām;

(c) labāka vārtu starpība, kas iegūta savstarpējās grupas spēlēs starp attiecīgajām komandām;

(d) lielāks gūto vārtu skaits savstarpējās grupas spēlēs starp attiecīgajām komandām;

(e) labāka vārtu starpība visās grupas spēlēs;

(f) lielāks gūto vārtu skaits visās grupas spēlēs;

(g) pārspēle neitrālā laukumā.”&lt;/ref&gt;

Iepriekš gadījumos, kad pēc divām spēlēm kopējais rezultāts bija neizšķirts, tika aizvadīta pārspēle neitrālā laukumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/ec/ec196465.html|title=European Competitions 1964-65|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-01}}&lt;/ref&gt; Izbraukumā gūto vārtu noteikums pirmo reizi tika piemērots [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausā]] 1965.–66. gada sezonā, kad ''[[Budapest Honvéd]]'' otrajā kārtā pārspēja ''[[Dukla Prague]]''. 1966.–67. gada sezonā šis noteikums tika ieviests ''Fairs Cup'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/ec/ec196667det.html|title=European Champions' Cup and Fairs' Cup 1966-67 - Details|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-01}}&lt;/ref&gt; bet [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausā]] tas tika ieviests pakāpeniski: [[1967.—1968. gada Eiropas kausa sezona|1967.–68. gada]] sezonā pirmajā kārtā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/ec/ec196768det.html|title=European Champions' Cup and Fairs' Cup 1967-68 - Details|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-01}}&lt;/ref&gt; [[1968.—1969. gada Eiropas kausa sezona|1968.–69. gada]] sezonā otrajā kārtā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/ec/ec196869det.html|title=European Champions' Cup and Fairs' Cup 1968-69 - Details|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-01}}&lt;/ref&gt; bet no [[1970.—1971. gada Eiropas kausa sezona|1970.–71. gada]] sezonas — arī vēlākajās kārtās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/competitions/ucl/history/Season%3D1970/intro.html|title=Cruyff pulls the strings|website=uefa.com|access-date=Sep 1, 2026|date=1 January 2006|language=en|archive-date={{dat|2008|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080523074206/http://www.uefa.com/competitions/ucl/history/Season%3D1970/intro.html}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 24. jūnijā UEFA apstiprināja priekšlikumu atcelt izbraukumā gūto vārtu noteikumu visās klubu sacensībās, sākot ar 2021.–22. gada sezonu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc tam līdzīgu lēmumu pieņēma arī [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]], sākot ar 2023.–24. gada sezonu.

== Anomālijas ==
Ja divu spēļu duelī iesaistītās abas komandas izmanto vienu un to pašu stadionu, katra komanda vienā no spēlēm var būt mājinieces statusā, un izbraukumā gūto vārtu noteikums joprojām var tikt piemērots. Piemēram, [[2002.—2003. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2003. gada UEFA Čempionu līgas]] pusfinālā savā starpā tikās ''[[Inter Milan]]'' un ''[[AC Milan]]''. Abas spēles tika aizvadītas ''[[Sansiro|San Siro]]'' stadionā [[Milāna|Milānā]], kuru abas komandas izmanto kā savu mājas stadionu:

* Pirmā spēle: ''AC Milan'' 0–0 ''Inter Milan''
* Otrā spēle: ''Inter Milan'' 1–1 ''AC Milan''

Tā kā abu spēļu kopējais rezultāts bija 1–1, par uzvarētāju tika pasludināta ''AC Milan'', jo otrajā spēlē tā bija “viesu” komanda. Šajā gadījumā, tāpat kā daudzos līdzīgos gadījumos, lielākā daļa biļešu katrā spēlē tiek rezervēta “mājinieku” komandas līdzjutējiem, tādēļ komandas statusa noteikšana nebija pilnībā patvaļīga.

Tomēr ne visās sacensībās, kurās tiek izmantots izbraukumā gūto vārtu noteikums, šāda anomālija ir iespējama. Piemēram, ''[[Brazīlijas kauss futbolā|Copa do Brasil]]'' noteikumi ir izstrādāti tā, lai izvairītos no dažām šādām situācijām. Šajā turnīrā, ja abas komandas izmanto vienu un to pašu stadionu vai arī pārstāv vienu un to pašu pilsētu, neviena no komandām netiek uzskatīta par mājinieci, un tādēļ izbraukumā gūto vārtu noteikums netiek piemērots. Šāds izņēmums bija vērojams, piemēram, 2006. gada finālā starp ''[[Flamengo]]'' un ''[[CR Vasco da Gama|Vasco]]'', kad abas spēles tika aizvadītas [[Marakanas stadions|Marakanas stadionā]].

Vēl neparastāks gadījums bija [[1991. gada FIFA Pasaules jauniešu čempionāts|1991. gada Pasaules jauniešu čempionāta]] kvalifikācijas spēlē starp [[Austrālijas U-20 futbola izlase|Austrāliju]] un Izraēlu. Austrālija kvalificējās, pateicoties izbraukumā gūto vārtu noteikumam, lai gan drošības apsvērumu dēļ, kas bija saistīti ar [[Pirmā intifāda|Pirmo intifādu]] ([[Palestīnieši|palestīniešu]] sacelšanās un [[Protests|protestu]] vilnis pret Izraēlas kontroli pār [[Rietumkrasts|Rietumkrastu]] un [[Gazas josla|Gazas joslu]]), Izraēlas “mājas” spēle tika aizvadīta Austrālijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tableso/oc-u20-90.html|title=Oceania U-20 World Cup 1991 Qualifiers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-01}}&lt;/ref&gt; Līdzīga situācija izveidojās arī [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas duelī starp [[Bahamu Salu futbola izlase|Bahamu salām]] un [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnu salām]]. Bahamu salas kvalificējās, pateicoties izbraukumā gūto vārtu noteikumam, lai gan abas spēles tika aizvadītas Bahamu salās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/news/newsid=727130.html|title=Bermuda and Bahamas march on|website=fifa.com|access-date=Sep 1, 2026|date=31 March 2008|language=en|archive-date={{dat|2008|04|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080402044450/http://www.fifa.com/worldcup/news/newsid=727130.html}}&lt;/ref&gt;

Ir zināms vismaz viens gadījums, kad tiesnesis starptautiska klubu turnīra spēlē nepareizi piemēroja izbraukumā gūto vārtu noteikumu. Tas notika [[1971.–1972. gada Eiropas Kausu ieguvēju kausa sezona|1971.–72. gada Eiropas Kausu ieguvēju kausa]] otrās kārtas duelī starp ''[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]'' un ''[[Sporting CP|Sporting Clube de Portugal]]''. Šajā duelī tika fiksēti šādi rezultāti:

* Pirmā spēle: ''Rangers'' 3–2 ''Sporting''
* Otrā spēle pēc 90 minūtēm: ''Sporting'' 3–2 ''Rangers''
* Otrā spēle pēc papildlaika: ''Sporting'' 4–3 ''Rangers''

Tā kā pēc divām spēlēm kopējais rezultāts bija 6–6, nīderlandiešu tiesnesis Laurenss van Rāvenss nozīmēja pēcspēles 11 metru soda sitienu sēriju, kurā ''Sporting'' uzvarēja ar 3–0. Tomēr ''Rangers'' iesniedza apelāciju par zaudējumu, jo van Rāvenss nebija tiesīgs nozīmēt pēcspēles 11 metru sosa sitienu sēriju. ''Rangers'' papildlaikā [[Lisabona|Lisabonā]] gūtie vārti nozīmēja, ka komandai bija priekšrocība ar trim izbraukumā gūtiem vārtiem pret ''Sporting'' diviem. ''Rangers'' uzvarēja apelācijas procesā un vēlāk tajā pašā sezonā izcīnīja Kausu ieguvēju kausu.

[[CONCACAF]] savā [[CONCACAF Čempionu līga|Čempionu līgā]] izmantoja atšķirīgu pieeju. Izbraukumā gūto vārtu noteikums tika piemērots pēc otrās spēles pamatlaika beigām, bet netika piemērots vārtiem, kas gūti papildlaikā. Vēlāk šajā turnīrā papildlaiks tika atcelts, un, ja pēc abām spēlēm rezultāts bija neizšķirts gan pēc kopējā gūto vārtu skaita, gan pēc izbraukumā gūto vārtu skaita, uzvarētāju noteica pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā. 2014. gadā MLS savās izslēgšanas spēlēs pārņēma šo noteikuma versiju.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Piemēram, [[2008.–2009. gada CONCACAF Čempionu līgas sezona|2008.–09. gada CONCACAF Čempionu līgas]] pusfinālā starp ''[[Cruz Azul]]'' un ''[[Puerto Rico Islanders]]'' tika fiksēti šādi rezultāti:

* Pirmā spēle: ''Puerto Rico Islanders'' 2–0 ''Cruz Azul''
* Otrā spēle pēc 90 minūtēm: ''Cruz Azul'' 2–0 ''Puerto Rico Islanders''
* Otrā spēle pēc papildlaika: ''Cruz Azul'' 3–1 ''Puerto Rico Islanders''

Tā kā CONCACAF nepiemēroja izbraukumā gūto vārtu noteikumu papildlaikā gūtajiem vārtiem, pēc papildlaika tika izpildīta pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija. Tajā ''Cruz Azul'' uzvarēja ar 4–2.

Līdzīga situācija izveidojās arī 2018. gada MLS kausa izslēgšanas spēlēs, otrajā duelī starp ''[[Sietlas &quot;Sounders&quot;|Seattle Sounders FC]]'' un ''[[Portlendas &quot;Timbers&quot;|Portland Timbers]]''. Pēc tam, kad abas spēles bija noslēgušās ar rezultātu 2–1, pēc pamatlaika kopējais rezultāts bija 3–3, turklāt abām komandām bija vienāds izbraukumā gūto vārtu skaits. Tādēļ tika spēlēts papildlaiks. Papildlaikā abas komandas guva pa vieniem vārtiem. Papildlaika beigās viesu komanda ''Portland Timbers'' sāka svinēt uzskatot, ka tās papildlaikā izbraukumā gūtie vārti būs pietiekami, lai izšķirtu dueli. Tomēr turnīra noteikumi neparedzēja izbraukumā gūto vārtu noteikuma piemērošanu papildlaikā gūtajiem vārtiem, tādēļ sekoja pēcspēles 11 metru soda sitienu sērija, kurā ''Timbers'' uzvarēja ar 4–2.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/11/09/sports/soccer/timbers-sounders-away-goals.html|title=A Whistle, a Celebration and Then a Reminder About the Rules|work=The New York Times|access-date=2026-09-02|date=2018-11-09|last=Mather|first=Victor|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Izbraukumā gūto vārtu noteikums var tikt piemērots arī gadījumos, kad kāda spēle tiek ieskaitīta kā zaudēta tehniskā zaudējuma dēļ. ''[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]'' izbraukumā ar 1–4 zaudēja ''[[Varšavas &quot;Legia&quot;|Legia Warsaw]]'', [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2014.–15. gada UEFA Čempionu līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. Tomēr savā laukumā aizvadītajā spēlē ''Legia'' laukumā izlaida spēlētāju, kurš nebija tiesīgs piedalīties spēlē, tādēļ ''Celtic'' tika piešķirta automātiska uzvara ar 3–0. Šis tehniskais zaudējums nozīmēja, ka abu spēļu kopējais rezultāts bija 4–4, un ''Celtic'', pateicoties izbraukumā gūtajiem vārtiem, kvalificējās nākamajai kārtai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/28753686|title=Celtic: Legia Warsaw's Champions League appeal bid fails|work=BBC Sport|access-date=2026-09-02|date=2014-08-12|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Izbraukumā gūto vārtu noteikums var tikt piemērots arī spēlēs, kas tiek aizvadītas bez skatītājiem. [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019.–20.]] un [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020.–21.]] gada UEFA Čempionu līgas sezonās izbraukumā gūto vārtu noteikums joprojām bija spēkā. Tomēr [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ mājas laukuma priekšrocība būtiski samazinājās, jo komandām nebija savu līdzjutēju atbalsta un stadioni bija tukši. Dažos gadījumos komandām pat nācās savas “mājas” spēles aizvadīt citos stadionos. Tas bija viens no apsvērumiem, kas veicināja UEFA lēmumu atcelt izbraukumā gūto vārtu noteikumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Piemēram, [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020.–21. gada UEFA Čempionu līgas]] astotdaļfinālā abas spēles starp ''[[FC Porto|Porto]]'' un ''[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]'' tika aizvadītas bez skatītājiem COVID-19 pandēmijas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jhunewsletter.com/article/2021/02/a-guide-to-the-champions-league-round-of-16|title=A guide to the Champions League round of 16|website=The Johns Hopkins News-Letter|access-date=2026-09-02|language=en-US}}&lt;/ref&gt; ''Porto'' pirmajā spēlē savā laukumā uzvarēja ar 2–1, bet otrās spēles pamatlaikā ''Juventus'' atkārtoja šo rezultātu, uzvarot ar 2–1. Abas komandas papildlaikā guva pa vieniem vārtiem, un ''Porto'', pateicoties izbraukumā gūtajiem vārtiem, kvalificējās nākamajai kārtai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tsn.ca/porto-into-cl-quarterfinals-despite-3-2-loss-at-juventus-1.1605041|title=Porto into CL quarters on away goals over Juventus|website=tsn.ca|access-date=Sep 2, 2026|date=Mar 9, 2021|language=en|archive-date={{dat|2021|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210313173523/https://www.tsn.ca/porto-into-cl-quarterfinals-despite-3-2-loss-at-juventus-1.1605041}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā 2020.–21. gada sezonā ceturtdaļfināla duelis starp ''[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]'' un ''[[Paris Saint-Germain]]'' noslēdzās ar kopējo rezultātu 3–3. Tomēr ''Paris Saint-Germain'' bija guvusi vairāk vārtu izbraukumā nekā ''Bayern'' — attiecīgi 3 pret 1 — un tādējādi kvalificējās pusfinālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0268-120883db5f94-3f62f848156a-1000--paris-0-1-bayern-holders-knocked-out-on-away-goals/|title=Paris 0-1 Bayern: Holders knocked out on away goals|website=uefa.com|access-date=Sep 2, 2026|date=April 13, 2021|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]</text>
      <sha1>21jj1a8t3worpny1wtgcr56ur7qg2in</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ille Madise</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638804</id>
    <revision>
      <id>4518294</id>
      <parentid>4517547</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T03:43:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atsauce par atveidošanu.</comment>
      <origin>4518294</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1643" sha1="atqpet16i6gk19qxcr3vmo8y274mc2z" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[attēls:Ülle Madise 2015 (cropped).jpg|thumb|Ille Madise (2015)]]
'''Ille Madise'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/ValstsValodasCentrs/posts/1425735069746123/|title=Valsts valodas centrs's Post|last=FaceBook}}&lt;/ref&gt; (līdz 2000. gadam Antone, {{val|et|Ülle Madise}}; dzimusi {{dat|1974|12|11}} [[Tartu]]) ir igauņu juriste un tiesību zinātniece, Igaunijas Tieslietu kanclere (2015), ievēlēta par [[Igaunijas prezidente|Igaunijas prezidenti]] 2026. gada 2. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.09.2026-par-igaunijas-jauno-prezidenti-ieveleta-tiesibsardze-ille-madise.a661419/ Par Igaunijas jauno prezidenti ievēlēta tiesībsardze Ille Madise] lsm.lv 02.09.2026&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimusi 1974. ɡadā, mācījās Tartu 15. vidusskolā. No 1993. līdz 1998. gadam studēja tieslietas Tartu Universitātē, 2001. gadā aizstāvēja maģistra darbu &quot;Vietējās pašpārvaldes garantija Igaunijas Republikas 1992. gada Konstitūcijā&quot;. 2007. gadā aizstāvēja doktora disertāciju &quot;Vēlēšanas, politiskās partijas un likumdošanas darbība Igaunijā: institucionālās izvēles no neatkarības atgūšanas līdz e-demokrātijas uzplaukumam&quot; [[Tallinas Tehnoloģiju universitāte]]s Valsts pārvaldes institūtā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ES valstu vadītāji}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Madise, Ille}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Igaunijas prezidenti]]
[[Kategorija:Igaunijas politiķi]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>atqpet16i6gk19qxcr3vmo8y274mc2z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ille Madise</title>
    <ns>1</ns>
    <id>638903</id>
    <revision>
      <id>4518096</id>
      <parentid>4517791</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T16:54:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Atbilde</comment>
      <origin>4518096</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="762" sha1="4ea2rnbmjg7n6unb6ipfodppp0iv7zn" xml:space="preserve">{{ping|Apekribo}} viedoklis par atveidi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 4. septembris, plkst. 19.08 (EEST)
:Atbalstu VVC ieteikto variantu '''Madise'''. Lai gan pēc MK noteikumiem nr. 114. (87.5.) un 1960. gada igauņu atveides (25. lpp.) s starp patskaņiem atveidojams ar z, tas neatbilst igauņu izrunai. Arī man zināmie igauņu valodas lietpratēji atbalsta s. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 11.54 (EEST)
::es pieņemu, ka plašāk šo vērst taču gan nebūtu pamata? [[Diskusija:Meizakila]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 19.54 (EEST)</text>
      <sha1>4ea2rnbmjg7n6unb6ipfodppp0iv7zn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518099</id>
      <parentid>4518096</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:08:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Apekribo</username>
        <id>48114</id>
      </contributor>
      <origin>4518099</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1033" sha1="py6us7gowo6q3ea8how1jfocsz2g0rw" xml:space="preserve">{{ping|Apekribo}} viedoklis par atveidi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 4. septembris, plkst. 19.08 (EEST)
:Atbalstu VVC ieteikto variantu '''Madise'''. Lai gan pēc MK noteikumiem nr. 114. (87.5.) un 1960. gada igauņu atveides (25. lpp.) s starp patskaņiem atveidojams ar z, tas neatbilst igauņu izrunai. Arī man zināmie igauņu valodas lietpratēji atbalsta s. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 11.54 (EEST)
::es pieņemu, ka plašāk šo vērst taču gan nebūtu pamata? [[Diskusija:Meizakila]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 19.54 (EEST)
:::Būtu labi, ja vispirms mainītu MK noteikumus vai izdotu jaunu igauņu atveidi. Tad arī varētu izvērst plašāk, neradot lielas jukas. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 20.08 (EEST)</text>
      <sha1>py6us7gowo6q3ea8how1jfocsz2g0rw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518137</id>
      <parentid>4518099</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:52:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Atbilde</comment>
      <origin>4518137</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1322" sha1="42gsye5luhx5f15mxlxdan6bct620y8" xml:space="preserve">{{ping|Apekribo}} viedoklis par atveidi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 4. septembris, plkst. 19.08 (EEST)
:Atbalstu VVC ieteikto variantu '''Madise'''. Lai gan pēc MK noteikumiem nr. 114. (87.5.) un 1960. gada igauņu atveides (25. lpp.) s starp patskaņiem atveidojams ar z, tas neatbilst igauņu izrunai. Arī man zināmie igauņu valodas lietpratēji atbalsta s. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 11.54 (EEST)
::es pieņemu, ka plašāk šo vērst taču gan nebūtu pamata? [[Diskusija:Meizakila]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 19.54 (EEST)
:::Būtu labi, ja vispirms mainītu MK noteikumus vai izdotu jaunu igauņu atveidi. Tad arī varētu izvērst plašāk, neradot lielas jukas. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 20.08 (EEST)
::::jāpiekrīt. bet šajā vikipēdijas rakstā varbūt vari pielikt profesionālu komentāru, kādēļ atveidots šādi nevis pēc gostiem? lai nav lieki jautājumi. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 20.52 (EEST)</text>
      <sha1>42gsye5luhx5f15mxlxdan6bct620y8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518226</id>
      <parentid>4518137</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:28:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Apekribo</username>
        <id>48114</id>
      </contributor>
      <origin>4518226</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1622" sha1="ourllu4u2ukpxlreagkqhbwcg6v3w1c" xml:space="preserve">{{ping|Apekribo}} viedoklis par atveidi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 4. septembris, plkst. 19.08 (EEST)
:Atbalstu VVC ieteikto variantu '''Madise'''. Lai gan pēc MK noteikumiem nr. 114. (87.5.) un 1960. gada igauņu atveides (25. lpp.) s starp patskaņiem atveidojams ar z, tas neatbilst igauņu izrunai. Arī man zināmie igauņu valodas lietpratēji atbalsta s. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 11.54 (EEST)
::es pieņemu, ka plašāk šo vērst taču gan nebūtu pamata? [[Diskusija:Meizakila]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 19.54 (EEST)
:::Būtu labi, ja vispirms mainītu MK noteikumus vai izdotu jaunu igauņu atveidi. Tad arī varētu izvērst plašāk, neradot lielas jukas. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 20.08 (EEST)
::::jāpiekrīt. bet šajā vikipēdijas rakstā varbūt vari pielikt profesionālu komentāru, kādēļ atveidots šādi nevis pēc gostiem? lai nav lieki jautājumi. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 20.52 (EEST)
:::::Pamatojums ir VVC atzinumā, kas pagaidām atrodams feisbukā: https://www.facebook.com/ValstsValodasCentrs/posts/1425735069746123/. Nemāku to pielikt kā piezīmi. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 23.28 (EEST)</text>
      <sha1>ourllu4u2ukpxlreagkqhbwcg6v3w1c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518295</id>
      <parentid>4518226</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T03:44:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Atbilde</comment>
      <origin>4518295</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1803" sha1="3xmqjgqdvaeuk2zb52yn1y84km1hep8" xml:space="preserve">{{ping|Apekribo}} viedoklis par atveidi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 4. septembris, plkst. 19.08 (EEST)
:Atbalstu VVC ieteikto variantu '''Madise'''. Lai gan pēc MK noteikumiem nr. 114. (87.5.) un 1960. gada igauņu atveides (25. lpp.) s starp patskaņiem atveidojams ar z, tas neatbilst igauņu izrunai. Arī man zināmie igauņu valodas lietpratēji atbalsta s. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 11.54 (EEST)
::es pieņemu, ka plašāk šo vērst taču gan nebūtu pamata? [[Diskusija:Meizakila]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 19.54 (EEST)
:::Būtu labi, ja vispirms mainītu MK noteikumus vai izdotu jaunu igauņu atveidi. Tad arī varētu izvērst plašāk, neradot lielas jukas. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 20.08 (EEST)
::::jāpiekrīt. bet šajā vikipēdijas rakstā varbūt vari pielikt profesionālu komentāru, kādēļ atveidots šādi nevis pēc gostiem? lai nav lieki jautājumi. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 20.52 (EEST)
:::::Pamatojums ir VVC atzinumā, kas pagaidām atrodams feisbukā: https://www.facebook.com/ValstsValodasCentrs/posts/1425735069746123/. Nemāku to pielikt kā piezīmi. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 23.28 (EEST)
::::::pagaidām ieliku vienkārši kā atsauci uz viņu FB. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 6. septembris, plkst. 06.44 (EEST)</text>
      <sha1>3xmqjgqdvaeuk2zb52yn1y84km1hep8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rezultatīva piespēle (futbols)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638914</id>
    <revision>
      <id>4518035</id>
      <parentid>4517772</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T13:29:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4518035</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10930" sha1="dl2dcadykkw332i1viihpx9syebq3l1" xml:space="preserve">{{Labošanā}}

[[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus.

Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”.

== Kritēriji ==
Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en}}&lt;/ref&gt; vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04}}&lt;/ref&gt; Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)&lt;/ref&gt;

=== ''Opta'' kritēriji ===
''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com:80/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos:

* Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]]
* [[Pašvārti]]
* Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja
* Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba

''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu.

=== FIFA Pasaules kauss ===
FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}&lt;/ref&gt; Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

# Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam.
# Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā.
# Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā.
# Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums.
# Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta.
# Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli.

[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

* Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}}

''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;Bryan, Rebecca (11 July 1994). &quot;Football by the numbers&quot;. Los Angeles: Agence France Presse.

&quot;rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.&lt;/ref&gt; Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;&quot;Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un &quot;FIFA/adidas Zelta bumbas&quot; ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu.&quot; ''Business Wire''. 17 July 1994. &quot;FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās &quot;adidas Zelta buča balvas&quot; ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu.&quot;&lt;/ref&gt; Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]</text>
      <sha1>dl2dcadykkw332i1viihpx9syebq3l1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518089</id>
      <parentid>4518035</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T16:33:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4518089</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15087" sha1="3b8twj59uqtf923q4v85xurrpfp0kfo" xml:space="preserve">{{Labošanā}}

[[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus.

Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”.

== Kritēriji ==
Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en}}&lt;/ref&gt; vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04}}&lt;/ref&gt; Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)&lt;/ref&gt;

=== ''Opta'' kritēriji ===
''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com:80/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos:

* Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]]
* [[Pašvārti]]
* Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja
* Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba

''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu.

=== FIFA Pasaules kauss ===
FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}&lt;/ref&gt; Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

# Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam.
# Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā.
# Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā.
# Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums.
# Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta.
# Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli.

[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

* Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}}

''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;Bryan, Rebecca (11 July 1994). &quot;Football by the numbers&quot;. Los Angeles: Agence France Presse.

&quot;rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.&lt;/ref&gt; Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;&quot;Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un &quot;FIFA/adidas Zelta bumbas&quot; ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu.&quot; ''Business Wire''. 17 July 1994. &quot;FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās &quot;adidas Zelta buča balvas&quot; ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu.&quot;&lt;/ref&gt; Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Francija ===
Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}&lt;/ref&gt; Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}&lt;/ref&gt; [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

=== Spānija ===
[[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science &amp; Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5|url-status=live}}&lt;/ref&gt;

=== Ukraina ===
Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}&lt;/ref&gt; Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus.

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]</text>
      <sha1>3b8twj59uqtf923q4v85xurrpfp0kfo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518399</id>
      <parentid>4518089</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T08:37:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <origin>4518399</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19535" sha1="suv74ecfbacovb7aj47lahnrwyqeb4l" xml:space="preserve">{{Labošanā}}

[[Futbols|Futbolā]] '''rezultatīva piespēle''' ir ieguldījums, kas noved pie [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu guvuma]], ja to veic kāds spēlētājs no vārtus guvušās komandas, kurš pats nav vārtu guvējs. Spēlētāju veikto rezultatīvo piespēļu statistiku oficiāli var uzskaitīt sacensību organizatori vai arī neoficiāli, piemēram, žurnālisti vai ''fantasy football'' sacensību organizatori. Rezultatīvo piespēļu uzskaite nav noteikta oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]], un kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirta rezultatīva piespēle, var atšķirties. Līdz pat 20. gadsimta beigām rezultatīvās piespēles praktiski vispār netika sistemātiski uzskaitītas, lai gan spēļu aprakstos bieži tika minēts, ka kāds spēlētājs ir „izveidojis” vienus vai vairākus vārtu guvumus. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem dažas līgas ir sākušas oficiāli uzskaitīt rezultatīvās piespēles un, pamatojoties uz šo statistiku, piešķirt individuālus apbalvojumus.

Atsevišķo spēlētāja statistiku — „[[Vārtu gūšana futbolā#V%C4%81rtu guvuma autora noteik%C5%A1ana|gūtie vārti]]” un „rezultatīvās piespēles” — var apvienot vienā rādītājā, ko dēvē par „ieguldījumu vārtu guvumos” vai „dalību vārtu guvumos” (''goal contributions'' vai ''goal involvements''). Tas ir līdzīgi rādītājam, ko [[Hokejs|hokejā]] sauc par „[[Punkts (hokejs)|punktu]]”.

== Kritēriji ==
Visbiežāk rezultatīva piespēle tiek piešķirta spēlētājam par bumbas [[Piespēle (futbols)|piespēlēšanu]] vai [[Centrējums (futbols)|centrējumu]] spēlētājam, kurš gūst vārtus. Rezultatīva piespēle var tikt piešķirta arī spēlētājam, kura sitiens atsitas pret pretinieku aizsargu, [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargu]] vai vārtu stabu un pēc tam nonāk pie komandas biedra, kurš gūst vārtus. Dažas uzskaites sistēmas var piešķirt rezultatīvu piespēli spēlētājam, kurš nopelna [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], ko pēc tam realizē cits spēlētājs,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20121013164049/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc%5fmexico%5f1986%5fen%5fpart4%5f279.pdf|title=1986 World Cup Technical Report, part 4|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=198|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20121111050409/http://www.fifa.com/mm/document/afdeveloping/techdevp/fwc_italy_1990_a_part6_273.pdf|title=1990 World Cup Technical Report, part 6|website=fifa.com|access-date=Sep 4, 2026|pages=281|language=en}}&lt;/ref&gt; vai uzbrūkošajam spēlētājam par ieguldījumu pretinieku [[Pašvārti|pašvārtu]] guvumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070713150309/http://www.haverford.edu/athletics/soccerm/07Stats/070918hm.htm|title=Haverford College vs Alvernia College (Sep 18, 2007)|website=www.haverford.edu|access-date=2026-09-04}}&lt;/ref&gt; Vārtu guvumam var nebūt rezultatīvas piespēles vai arī tam var būt viena rezultatīva piespēle; dažas uzskaites sistēmas pieļauj arī divu rezultatīvu piespēļu piešķiršanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(1)&lt;/ref&gt;

=== ''Opta'' kritēriji ===
''[[Opta]]'', Lielbritānijas sporta analītikas uzņēmums un oficiālais [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] statistikas nodrošinātājs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.optasoccer.com:80/optamizer/ABOUT/index.asp|title=PLANETFOOTBALL.COM - latest news and official OPTA stats|website=www.optasoccer.com|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20201227172508/https://www.investegate.co.uk/ArticlePrint.aspx?id=199912210701338525C|title=Sports Internet Grp {{!}} Results - Period to 31 August 1999 {{!}} InvestEgate|website=www.investegate.co.uk|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; rezultatīvu piespēli definē kā: „Pēdējais komandas biedra pieskāriens bumbai, kas ļauj bumbas saņēmējam gūt vārtus.” ''Opta'' nosaka, ka gadījumā, ja rezultatīvā piespēle tiek novirzīta no pretinieku spēlētāja, tā joprojām tiek uzskatīta par piespēli vārtu guvējam neatkarīgi no šīs novirzes. Tāpat, saskaņā ar ''Opta'' noteikumiem, „[[Pašvārti|pašvārtu]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] un tiešā stūra sitiena vārtu guvuma gadījumā, rezultatīva piespēle netiek piešķirta. Tas pats noteikums attiecas uz 11 metru soda sitieniem, izņemot gadījumu, kad soda sitiena izpildītājs izvēlas piespēlēt bumbu citam spēlētājam, kurš gūst vārtus.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/opta-event-definitions/|title=Opta Event Definitions|last=Perform|first=Stats|website=Stats Perform|access-date=2026-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar ''Opta'' datiem rezultatīva piespēle netiek piešķirta šādos gadījumos:

* Vārti, kas gūti tieši no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitiena]], [[Brīvsitiens (futbols)|tiešā brīvsitiena]] vai [[Stūra sitiens|stūra sitiena]]
* [[Pašvārti]]
* Bumba, kas pēc saskares ar pretinieku tiek novirzīta vai atlec no pretinieka un tādējādi maina tās virzību pie vārtu guvēja
* Bumba, kas pēc sitiena atlec no vārtu staba

''Opta'' uzskata, ka šāda stingra definīcija padara rezultatīvo piespēļu statistiku precīzāku un taisnīgāku, analizējot spēlētāju sportisko sniegumu.

=== FIFA Pasaules kauss ===
FIFA Tehniskā izpētes grupa ir atbildīga par rezultatīvo piespēļu punktu piešķiršanu [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|title=adidas Golden Shoe Award|publisher=FIFA|access-date=29 July 2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080626175841/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-301_03a_fwc-awards_new_2466.pdf|archive-date=26 June 2008}}&lt;/ref&gt; Savā ziņojumā par [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], Tehniskā izpētes grupa pirmo reizi aprēķināja neoficiālu rezultatīvo piespēļu statistiku, izstrādājot šādus kritērijus:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

# Rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš veica pēdējo piespēli vārtu guvējam.
# Turklāt rezultatīvā piespēle varēja tikt piešķirta arī spēlētājam, kurš bumbu kontrolēja divas darbības iepriekš, ja viņa darbībai bija izšķiroša nozīme vārtu guvumā.
# Pēc vārtu guvuma no atlēkušās bumbas rezultatīva piespēle tika piešķirta spēlētājam, kurš bija izdarījis sitienu vārtu virzienā.
# Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena vai [[Brīvsitiens (futbols)|tieši izpildīta brīvsitiena]], rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru tika izdarīts pārkāpums.
# Ja pats vārtu guvējs bija izveidojis vārtu guvuma situāciju sev (piemēram, ar [[Dribls|driblu]] vai individuālu izrāvienu), rezultatīva piespēle netika piešķirta.
# Rezultatīva piespēle netika piešķirta arī tad, ja vārtu guvējs izmantoja pretinieka neveiksmīgu piespēli.

[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada Pasaules kausa]] tehniskajā ziņojumā tika izmantoti līdzīgi kritēriji, taču tika mainīts noteikums par brīvsitieniem un 11 metru soda sitieniem:&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

* Ja vārti tika gūti pēc 11 metru soda sitiena, rezultatīvās piespēles punkts tika piešķirts spēlētājam, pret kuru soda laukumā tika izdarīts pārkāpums, izņemot gadījumu, kad pats pārkāpumu izprovocējušais spēlētājs pēc tam izpildīja 11 metru soda sitienu.{{Nepieciešama atsauce}}

''Planet World Cup'' ir aprēķinājis arī retrospektīvus datus par rezultatīvajām piespēlēm, sākot ar [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules kausu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1966/wc66statistics.html|title=Planet World Cup - 1966 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; Tomēr 1986. gada dati atšķiras no FIFA datiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/CUPS/1986/wc86statistics.html|title=Planet World Cup - 1986 - Statistics|website=www.planetworldcup.com|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

FIFA oficiāli sāka uzskaitīt rezultatīvās piespēles [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] turnīros, sākot ar [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]].&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;Bryan, Rebecca (11 July 1994). &quot;Football by the numbers&quot;. Los Angeles: Agence France Presse.

&quot;rezultatīvā piespēle bija kļuvusi pietiekami nozīmīga, lai to iekļautu Zelta buča balvas aprēķinā, kas visos iepriekšējos Pasaules kausa turnīros tika piešķirta, pamatojoties tikai uz gūto vārtu skaitu. Saskaņā ar šo sistēmu spēlētājs saņem trīs punktus par gūtajiem vārtiem un vienu punktu par rezultatīvu piespēli. „Mēs noteicām divu punktu starpību, jo nevēlamies, lai balvu iegūtu spēlētājs, kurš pats nav guvis vārtus,” sacīja FIFA amatpersona.&lt;/ref&gt; Parasti tiek uzskatīts, ka šādu statistiku ieviešanu veicināja līdzjutēju pieaugošā interese par detalizētu [[:Kategorija:Sporta rekordi un statistika|sporta statistiku]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1994. gada Pasaules kauss bija arī pirmais Pasaules kauss, kurā rezultatīvās piespēles tika izmantotas kā papildu kritērijs, lai noteiktu [[Zelta bucis|Zelta]] [[Zelta bucis|futbola zābaka]] ieguvēju — turnīra rezultatīvāko spēlētāju.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;&quot;Romariu atzīts par 1994. gada Pasaules kausa labāko spēlētāju un &quot;FIFA/adidas Zelta bumbas&quot; ieguvēju; Saļenko un Stoičkovs dala 1994. gada Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu.&quot; ''Business Wire''. 17 July 1994. &quot;FIFA paziņoja, ka Oļegs Saļenko (Krievija) un Hristo Stoičkovs (Bulgārija) ir prestižās &quot;adidas Zelta buča balvas&quot; ieguvēji — abi spēlētāji bija guvuši sešus vārtus un veikuši pa vienai rezultatīvai piespēlei. Kenets Andersons (Zviedrija), kurš bija guvis piecus vārtus un veicis trīs rezultatīvas piespēles, saņēma bronzas „Predator” kopiju. Visa 1994. gada Pasaules kausa laikā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti trīs punkti, bet par katru rezultatīvu piespēli, kas noveda pie vārtu guvuma, — viens punkts. Par vieniem vārtiem varēja piešķirt ne vairāk kā divas rezultatīvas piespēles. Rezultatīvās piespēles tika ņemtas vērā tikai tad, ja divi vai vairāki spēlētāji bija guvuši vienādu vārtu skaitu.&quot;&lt;/ref&gt; Toreiz gan [[Hristo Stoičkovs]], gan [[Oļegs Saļenko]] turnīru noslēdza ar 19 punktiem — 6 gūtiem vārtiem un 1 rezultatīvu piespēli.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Francija ===
Francijas ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' kopš [[2007.—2008. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2007.–08. gada sezonas]] piešķir ''Trophée de Meilleur Passeur'' („labākā piespēlētāja balva”) spēlētājam, kurš sezonas laikā veicis visvairāk „izšķirošo piespēļu”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.lfp.fr/ligue1/article/thauvin-n-oublie-pas-de-passer.htm|title=Thauvin n’oublie pas de passer - LFP.fr|website=static.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}&lt;/ref&gt; Sporta laikraksts ''[[L'Équipe|L’Équipe]]'' rezultatīvās piespēles neoficiāli bija uzskaitījis jau vairākus gadus pirms tam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesf/frantops.html|title=France - Topscorers|website=www.rsssf.org|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; Līgas Sacensību komisija bloķētus sitienus iekļauj „izšķirošo piespēļu” kategorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/james-rodriguez-en-prince-de-la-passe.htm|title=LFP.fr - James Rodriguez en prince de la passe|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfp.fr/ligue1/article/c-est-la-bonne-pour-mathieu-valbuena.htm|title=LFP.fr - C’est la bonne pour Mathieu Valbuena|website=www.lfp.fr|access-date=2026-09-05|language=fr}}&lt;/ref&gt; [[2012.—2013. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2012.–13. gada sezonā]] [[Matjē Valbuena]] un [[Dimitri Pajē]] abi sezonu noslēdza ar 12 rezultatīvām piespēlēm. Valbuena ieguva balvu, jo viņa kopējā statistikā bija mazāk bloķētu sitienu — 3, salīdzinot ar Pajē — 5.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

=== Spānija ===
[[1998.—1999. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|1998.–99. gada ''La Liga'' sezonā]] SDI pārdeva savu ''Gecasport'' datubāzi Spānijas plašsaziņas līdzekļiem, kurā ''asistencias de gol'' tika definētas kā „piespēles, kas nekavējoties noved pie sitiena un vārtu guvuma”.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|title=Criterios de Elaboración de Estadísticas|website=sdifutbol.com|access-date=5 June 2020|language=es|archive-url=https://web.archive.org/web/19991118060515/http://www.sdifutbol.com/liga9899/criterios.htm|archive-date=18 November 1999|quote={{lang|es|pases que implican, de manera inmediata, un tiro y gol}}}}; {{cite journal|last1=Lago-Peñas|first1=Carlos|last2=Lago-Ballesteros|first2=Joaquín|last3=Dellal|first3=Alexandre|last4=Gómez|first4=Maite|date=1 June 2010|title=Game-Related Statistics that Discriminated Winning, Drawing and Losing Teams from the Spanish Soccer League|journal=Journal of Sports Science &amp; Medicine|volume=9|issue=2|pages=288–293|issn=1303-2968|pmc=3761743|pmid=24149698|quote=Gecasport, a private company dedicated to the performance assessment of teams in the Spanish Soccer League (www.sdifutbol.com).}}; {{cite journal|last=Peña|first=Donald|date=July 2004|title=Goleada estadística|url=http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|journal=Indice|language=es|pages=18–19|issn=1697-2325|archive-url=https://web.archive.org/web/20040927204009/http://www.revistaindice.com/numero5/p18.pdf|archive-date=27 September 2004|access-date=5 June 2020|number=5|url-status=live}}&lt;/ref&gt;

=== Ukraina ===
Ukrainā izsekojama un dokumentēta rezultatīvo piespēļu uzskaite sākās ar Ukrainas laikrakstu „Komanda” 2004.–05. gada Ukrainas Augstākās līgas (''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Vyshcha Liha]]'') sezonā.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://upl.ua/ua/news/view/8242|title=Чи обжене Ярмоленко Тайсона?|website=upl.ua|access-date=2026-09-05|language=uk}}&lt;/ref&gt; Rezultatīvās piespēles aprēķināšana rada zināmas problēmas, nosakot, kas ir „pēdējā piespēle”, kuras rezultātā tika gūti vārti.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Dažādām institūcijām ir atšķirīga izpratne par šo jautājumu. Daži speciālisti uzskata, ka rezultatīvai piespēlei ir jābūt apzinātai darbībai, proti, tā neietver situāciju, kad bumba nejauši atlec pie spēlētāja, kurš pēc tam gūst vārtus.

=== Apvienotā Karaliste ===
Apvienotajā Karalistē oficiālo spēļu statistiku, tostarp rezultatīvās piespēles, [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]] un [[Anglijas futbola līga|Anglijas Futbola līgā]] nodrošina ''PA Sport'' ar ''Actim'' zīmolu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com:80/en/actim/actim-stats-faqs.html|title=What is the Actim Index? FAQ's on the official football statistics - PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopš [[2006.—2007. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2006.–07. gada sezonas]] rezultatīvās piespēles tiek ņemtas vērā Premjerlīgas spēlētāju snieguma ''Actim Index'' rādītājā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pa-sport.com:80/en/actim/actim-index-explained.html|title=Actim Index explained - Official player ratings from PA Sport|website=www.pa-sport.com|access-date=2026-09-06|language=en}}&lt;/ref&gt; ''Fantasy football'' sacensību sniegtā rezultatīvo piespēļu statistika var atšķirties no ''Actim'' datiem; dažās sacensībās rezultatīvā piespēle vienmēr tiek piešķirta tam komandas biedram, kurš bija pēdējais spēlētājs, kas pieskārās bumbai pirms vārtu guvēja, neatkarīgi no citiem spēles apstākļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20140727161623/http://hereisthecity.com/en-gb/2013/09/22/mesut-ozil-when-is-an-assist-not-an-assist/|title=Mesut Ozil... When is an assist not an assist?|website=hereisthecity.com|access-date=2026-09-06}}&lt;/ref&gt; Balva ''Premier League Playmaker of the Season'' tika ieviesta [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.–18. gada Premjerlīgas sezonā]] un tiek piešķirta spēlētājam ar visvairāk rezultatīvajām piespēlēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/en/news/667152|title=New Premier League player award announced|website=www.premierleague.com|access-date=2026-09-06|date=2018-04-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Amerikas Savienotās Valstis ===
Sākotnējā [[Ziemeļamerikas futbola līga]] statistiku par rezultatīvajām piespēlēm uzskaitīja jau kopš tās dibināšanas, 1968. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā dibinātā ''United Soccer Association'' un ''National Professional Soccer League''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.midfielddynamo.com/players/awards/usa_nasl_ts.htm|title=NASL Top Scorer Award - Midfield Dynamo|website=www.midfielddynamo.com|access-date=2026-09-06}}&lt;/ref&gt; Līdzīga statistika jau tika uzskaitīta [[Rezultatīva piespēle (basketbols)|basketbolā]] un [[Rezultatīva piespēle (hokejs)|hokejā]] — abos Ziemeļamerikā plaši izplatītos sporta veidos.

''[[ASV augstākā futbola līga|Major League Soccer]]'' iepriekš piešķīra MLS Zelta buci, pamatojoties uz sistēmu, kurā par katriem gūtajiem vārtiem tika piešķirti 2 punkti, bet par katru rezultatīvo piespēli — 1 punkts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/honors/mls-golden-boot|title=MLS Golden Boot winners|work=MLSsoccer.com|access-date=2026-09-06|date=2015-12-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[NCAA]] nosaka statistikas, tostarp rezultatīvo piespēļu, uzskaites noteikumus [[Koledžu futbols Amerikas Savienotajās Valstīs|koledžu futbolā ASV]].&lt;ref&gt;{{cite book|chapter-url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf#page=2|chapter=Section 5: Assists|year=2009|url=http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|title=Official Soccer Statistics Rules; Approved Rulings and Interpretations|publisher=NCAA|page=2|access-date=25 June 2010|archive-url=https://web.archive.org/web/20100331153332/http://web1.ncaa.org/web_files/stats/Stats_Manuals/Soccer/2009ez.pdf|archive-date=31 March 2010}}&lt;/ref&gt; Rezultatīvu piespēli var piešķirt diviem spēlētājiem, ja otrajam spēlētājam pirms piespēles veikšanas nebija jāapspēlē pretinieku aizsargs.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Par 11 metru soda sitiena izprovocēšanu rezultatīva piespēle netiek piešķirta.&lt;ref&gt;NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(3)&lt;/ref&gt; Ja vārti tiek gūti pēc vārtsarga atvairīta vai spēlētāja bloķēta sitiena, vai pēc bumbas atsitiena pret vārtu konstrukciju, rezultatīvā piespēle tiek piešķirta pirmajam spēlētājam, kurš izdarīja sitienu.&lt;ref&gt;NCAA Official Soccer Statistics Rules, §5.Art 1.(8),(9)&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}
[[Kategorija:Futbola terminoloģija]]</text>
      <sha1>suv74ecfbacovb7aj47lahnrwyqeb4l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mayday (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638963</id>
    <revision>
      <id>4518147</id>
      <parentid>4517899</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T18:01:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorija &quot;Komēdijas&quot; → &quot;Kinokomēdijas&quot;</comment>
      <origin>4518147</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7453" sha1="146kvmbmro0mz80tqzqztp87sot2lqy" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Mayday
| operators = [[Berijs Pītersons]]
| attēls = Mayday2026.png
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = [[Piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]] [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] [[Komēdija|komēdija]]
| režisors = * [[Džons Frānsiss Deilijs]]
* [[Džonatans Goldstīns]]
| producents = * Džons Frānsiss Deilijs
* Džonatans Goldstīns
* Deivids Elisons
* Dana Goldberga
* Ešlija Foksa
* Džonijs Parizo
| scenārijs = * Džons Frānsiss Deilijs
* Džonatans Goldstīns
| aktieri = * [[Raiens Reinoldss]]
* [[Kenets Branā]]
* [[Marčins Dorociņskis]]
* [[Marija Bakalova]]
* [[Vendija Krūsone]]
* Luiss Kančelmi
| mūzika = [[Kolins Stetsons]]
| oriģinālnos = ''Mayday''
| studija = * [[Apple Original Films]]
* [[Skydance Media]]
| montāža = Džeimijs Gross
| izplatītājs = [[Apple TV]]
| izdošana = {{Filmas datums|2026|9|1|Ņujorka|2026|9|4|Apple TV}}
| ilgums = 112 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = 
| ienākumi = 
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}

'''''Mayday''''' ir 2026. gada amerikāņu asa sižeta piedzīvojumu komēdija, kuras scenāristi un režisori ir [[Džons Frānsiss Deilijs]] un [[Džonatans Goldstīns]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Raiens Reinoldss]] un [[Kenets Brana]], kā arī [[Marčins Dorociņskis]], [[Marija Bakalova]], [[Vendija Krūsone]] un Luiss Kančelmi.&lt;ref name=&quot;Apple&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/tv-pr/originals/mayday/ |title=Mayday |publisher=Apple TV Press |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Filmas darbība norisinās 1987. gadā [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. Reinoldss atveido ASV Jūras spēku pilotu leitnantu Troju &quot;Assassin&quot; Kelliju, kurš slepenas operācijas laikā tiek notriekts virs [[Padomju Savienība]]s teritorijas. Nokļuvis aiz pretinieka līnijām, viņš sastop bijušo [[VDK]] aģentu Nikolaju Ustinovu (Branā), kurš aizraujas ar amerikāņu kultūru. Abi sākotnēji neuzticas viens otram, tomēr ir spiesti sadarboties, lai Kellijs varētu izbēgt no Padomju Savienības.&lt;ref name=&quot;Apple&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://apnews.com/article/6d48775ae6187a2d501e1817dda1a74c |title=Movie Review: Kenneth Branagh and Ryan Reynolds star in irreverent Cold War action-comedy 'Mayday' |publisher=[[Associated Press]] |date={{dat|2026|9|3||bez}} |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Filmu producēja ''Apple Original Films'' sadarbībā ar ''Skydance Media''. Deilijs un Goldstīns bija filmas scenāristi, režisori un producenti. Reinoldss piedalījās projektā arī kā izpildproducents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/tv-pr/news/2026/09/apple-original-films-celebrates-the-world-premiere-of-mayday-with-stars-ryan-reynolds-kenneth-branagh-maria-bakalova-and-more/ |title=Apple Original Films celebrates the world premiere of “Mayday” |publisher=Apple TV Press |date={{dat|2026|9|1||bez}} |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Filmēšana galvenokārt norisinājās [[Monreāla|Monreālā]] [[Kanāda|Kanādā]] un [[Ungārija|Ungārijā]]. Vairākas ainas tika uzņemtas [[Budapešta|Budapeštā]], tostarp [[Varoņu laukums (Budapešta)|Varoņu laukumā]], kas filmas vajadzībām tika pārveidots par [[Sarkanais laukums|Sarkano laukumu]] [[Maskava|Maskavā]]. Filmēšana notika arī Dunaūjvārošā un Šalgotarjānā. Lidmašīnu ainu materiāli tika uzņemti [[Francija]]s dienvidos un vēlāk izmantoti LED studijas dekorācijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://decider.com/2026/09/04/where-was-mayday-filmed-mayday-movie-2026-filming-locations/ |title=Where Was 'Mayday' Filmed? Discover the 'Mayday' Filming Locations for Ryan Reynolds' Apple TV Movie |publisher=Decider |date={{dat|2026|9|4||bez}} |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Filmas pasaules pirmizrāde notika 2026. gada 1. septembrī kinoteātrī ''AMC Lincoln Square'' [[Ņujorka|Ņujorkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/tv-pr/news/2026/09/apple-original-films-celebrates-the-world-premiere-of-mayday-with-stars-ryan-reynolds-kenneth-branagh-maria-bakalova-and-more/ |title=Apple Original Films celebrates the world premiere of “Mayday” |publisher=Apple TV Press |date={{dat|2026|9|1||bez}} |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 4. septembrī filmu visā pasaulē sāka demonstrēt straumēšanas platformā ''[[Apple TV]]''.&lt;ref name=&quot;Apple&quot;/&gt;

== Sižets ==
1987. gadā, [[Aukstais karš|Aukstā kara]] noslēguma periodā, [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] pilots leitnants Trojs &quot;''Assassin''&quot; Kellijs tiek nosūtīts īpaši slepenā izlūkošanas misijā [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] teritorijā. Operācija neizdodas, un viņa lidmašīna tiek notriekta, atstājot Kelliju vienu pretinieka teritorijā.

Viņu atrod Nikolajs &quot;Niks&quot; Ustinovs, bijušais [[Valsts drošības komiteja|VDK]] aģents, kurš dzīvo nomaļā vietā un aizraujas ar amerikāņu kultūru. Sākotnēji Kellijs uzskata, ka Ustinovs viņu nodos padomju varas iestādēm, tomēr bijušais aģents nolemj viņam palīdzēt.

Abiem mēģinot šķērsot Padomju Savienību un izvairīties no drošības dienestu spēkiem, starp viņiem pakāpeniski izveidojas draudzība. Filma apvieno spiegu trillera, asa sižeta filmas un komēdijas elementus un vienlaikus parodē vairākas 1980. gadu asa sižeta kino klišejas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/tv-pr/news/2026/07/apple-original-films-unveils-trailer-for-action-packed-mayday-starring-ryan-reynolds-and-kenneth-branagh/ |title=Apple Original Films unveils trailer for action-packed “Mayday” |publisher=Apple TV Press |date={{dat|2026|7|14||bez}} |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Lomās ==
* [[Raiens Reinoldss]] — leitnants Trojs &quot;Assassin&quot; Kellijs
* [[Kenets Brana]] — Nikolajs &quot;Niks&quot; Ustinovs
* [[Marčins Dorociņskis]]
* [[Marija Bakalova]]
* [[Vendija Krūsone]]
* Luiss Kančelmi&lt;ref name=&quot;Apple&quot;/&gt;

== Izdošana ==
2026. gada 3. februārī ''Apple TV'' publicēja pirmo filmas attēlu un paziņoja, ka tās pasaules pirmizrāde platformā paredzēta 2026. gada 4. septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/tv-pr/news/2026/02/apple-tv-debuts-first-look-image-for-the-highly-anticipated-feature-mayday-starring-ryan-reynolds-and-kenneth-branagh-premiering-globally-on-september-4-2026/ |title=Apple TV debuts first-look image for the highly anticipated feature “Mayday” |publisher=Apple TV Press |date={{dat|2026|2|3||bez}} |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; Filmas reklāmas rullis tika publicēts 14. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/tv-pr/news/2026/07/apple-original-films-unveils-trailer-for-action-packed-mayday-starring-ryan-reynolds-and-kenneth-branagh/ |title=Apple Original Films unveils trailer for action-packed “Mayday” |publisher=Apple TV Press |date={{dat|2026|7|14||bez}} |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Filmas pasaules pirmizrāde notika 1. septembrī Ņujorkā, bet 4. septembrī tā kļuva pieejama ''Apple TV'' abonentiem visā pasaulē.&lt;ref name=&quot;Apple&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2026. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Apple TV+ filmas]]</text>
      <sha1>146kvmbmro0mz80tqzqztp87sot2lqy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518203</id>
      <parentid>4518147</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:11:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4518203</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7562" sha1="96q58haq5hr0gyr5jjdkmlduhyztqfg" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums = ''Mayday''
| operators = [[Berijs Pītersons]]
| attēls = Mayday2026.png
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = {{ubl|[[Piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]]|[[Asa sižeta filma|asa sižeta]]|[[Komēdija|komēdija]]}}
| režisors = {{ubl|[[Džons Frānsiss Deilijs]]|[[Džonatans Goldstīns]]}}
| producents = {{ubl|[[Deivids Elisons]]|Deina Goldberga|Dons Greindžers|[[Raiens Renoldss]]|Ešlija Foksa|Džonijs Parizo|Džons Frānsiss Deilijs|Džonatans Goldstīns}}
| scenārijs = {{ubl|Džons Frānsiss Deilijs|Džonatans Goldstīns}}
| aktieri = {{ubl|Raiens Renoldss|[[Kenets Brana]]|[[Marčins Dorociņskis]]|[[Marija Bakalova]]|[[Vendija Krūsone]]|Luiss Kančelmi}}
| mūzika = [[Kolins Stetsons]]
| oriģinālnos = ''Mayday''
| studija = {{ubl|''[[Apple Original Films]]''|''[[Skydance Media]]''}}
| montāža = Džeimijs Gross
| izplatītājs = ''[[Apple TV]]''
| izdošana = {{Filmas datums|2026|9|1|Ņujorka|2026|9|4|''Apple TV''}}
| ilgums = 112 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = 
| ienākumi = 
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''''Mayday''''' ir [[2026. gads kino|2026. gada]] ASV [[asa sižeta filma|asa sižeta]] [[piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]] [[kinokomēdija]], kuras scenāristi un režisori ir [[Džons Frānsiss Deilijs]] un [[Džonatans Goldstīns]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Raiens Renoldss]] un [[Kenets Brana]], kā arī [[Marčins Dorociņskis]], [[Marija Bakalova]], [[Vendija Krūsone]] un Luiss Kančelmi.&lt;ref name=&quot;Apple&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/tv-pr/originals/mayday/ |title=Mayday |publisher=Apple TV Press |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Filmas darbība norisinās 1987. gadā [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. Renoldss atveido ASV Jūras spēku pilotu leitnantu Troju &quot;Slepkavu&quot; Kelliju, kuru slepenas operācijas laikā notriec virs [[Padomju Savienība]]s teritorijas. Nokļuvis aiz pretinieka līnijām, viņš sastop bijušo [[VDK]] aģentu Nikolaju Ustinovu (Brana), kurš aizraujas ar amerikāņu kultūru. Abi sākotnēji neuzticas viens otram, tomēr ir spiesti sadarboties, lai Kellijs varētu izbēgt no Padomju Savienības.&lt;ref name=&quot;Apple&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://apnews.com/article/6d48775ae6187a2d501e1817dda1a74c |title=Movie Review: Kenneth Branagh and Ryan Reynolds star in irreverent Cold War action-comedy 'Mayday' |publisher=[[Associated Press]] |date={{dat|2026|9|3||bez}} |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Filmu producēja ''Apple Original Films'' sadarbībā ar ''Skydance Media''. Deilijs un Goldstīns ir filmas scenāristi, režisori un producenti. Renoldss piedalījās projektā arī kā izpildproducents.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/tv-pr/news/2026/09/apple-original-films-celebrates-the-world-premiere-of-mayday-with-stars-ryan-reynolds-kenneth-branagh-maria-bakalova-and-more/ |title=Apple Original Films celebrates the world premiere of “Mayday” |publisher=Apple TV Press |date={{dat|2026|9|1||bez}} |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Filmēšana galvenokārt norisinājās [[Monreāla|Monreālā]] [[Kanāda|Kanādā]] un [[Ungārija|Ungārijā]]. Vairākas ainas uzņemtas [[Budapešta|Budapeštā]], tostarp [[Varoņu laukums (Budapešta)|Varoņu laukumā]], ko filmas vajadzībām pārveidoja par [[Sarkanais laukums|Sarkano laukumu]] [[Maskava|Maskavā]]. Filmēšana notika arī Dunaūjvārošā un Šalgotarjānā. Lidmašīnu ainu materiālus uzņēma [[Francija]]s dienvidos un vēlāk izmantoja LED studijas dekorācijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://decider.com/2026/09/04/where-was-mayday-filmed-mayday-movie-2026-filming-locations/ |title=Where Was 'Mayday' Filmed? Discover the 'Mayday' Filming Locations for Ryan Reynolds' Apple TV Movie |publisher=Decider |date={{dat|2026|9|4||bez}} |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Filmas pasaules pirmizrāde notika 2026. gada 1. septembrī kinoteātrī ''AMC Lincoln Square'' [[Ņujorka|Ņujorkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/tv-pr/news/2026/09/apple-original-films-celebrates-the-world-premiere-of-mayday-with-stars-ryan-reynolds-kenneth-branagh-maria-bakalova-and-more/ |title=Apple Original Films celebrates the world premiere of “Mayday” |publisher=Apple TV Press |date={{dat|2026|9|1||bez}} |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 4. septembrī filmu visā pasaulē sāka demonstrēt straumēšanas platformā ''[[Apple TV]]''.&lt;ref name=&quot;Apple&quot;/&gt;

== Sižets ==
1987. gadā, [[Aukstais karš|Aukstā kara]] noslēguma periodā, [[ASV Jūras kara flote|ASV Jūras spēku]] pilotu leitnantu Troju &quot;Slepkavu&quot; Kelliju nosūta īpaši slepenā izlūkošanas misijā [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] teritorijā. Operācija neizdodas, un viņa lidmašīnu notriec, atstājot Kelliju vienu pretinieka teritorijā.

Viņu atrod Nikolajs &quot;Niks&quot; Ustinovs, bijušais [[Valsts drošības komiteja|VDK]] aģents, kurš dzīvo nomaļā vietā un aizraujas ar amerikāņu kultūru. Sākotnēji Kellijs uzskata, ka Ustinovs viņu nodos padomju varas iestādēm, tomēr bijušais aģents nolemj viņam palīdzēt.

Abiem mēģinot šķērsot Padomju Savienību un izvairīties no drošības dienestu spēkiem, starp viņiem pakāpeniski izveidojas draudzība. Filma apvieno spiegu trillera, asa sižeta filmas un komēdijas elementus un vienlaikus parodē vairākas 1980. gadu asa sižeta kino klišejas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/tv-pr/news/2026/07/apple-original-films-unveils-trailer-for-action-packed-mayday-starring-ryan-reynolds-and-kenneth-branagh/ |title=Apple Original Films unveils trailer for action-packed “Mayday” |publisher=Apple TV Press |date={{dat|2026|7|14||bez}} |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Lomās ==
* [[Raiens Renoldss]] — leitnants Trojs &quot;Slepkava&quot; Kellijs
* [[Kenets Brana]] — Nikolajs &quot;Niks&quot; Ustinovs
* [[Marčins Dorociņskis]]
* [[Marija Bakalova]]
* [[Vendija Krūsone]]
* Luiss Kančelmi&lt;ref name=&quot;Apple&quot;/&gt;

== Izdošana ==
2026. gada 3. februārī ''Apple TV'' publicēja pirmo filmas attēlu un paziņoja, ka tās pasaules pirmizrāde platformā paredzēta 2026. gada 4. septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/tv-pr/news/2026/02/apple-tv-debuts-first-look-image-for-the-highly-anticipated-feature-mayday-starring-ryan-reynolds-and-kenneth-branagh-premiering-globally-on-september-4-2026/ |title=Apple TV debuts first-look image for the highly anticipated feature “Mayday” |publisher=Apple TV Press |date={{dat|2026|2|3||bez}} |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; Filmas reklāmas rulli publicēja 14. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.apple.com/tv-pr/news/2026/07/apple-original-films-unveils-trailer-for-action-packed-mayday-starring-ryan-reynolds-and-kenneth-branagh/ |title=Apple Original Films unveils trailer for action-packed “Mayday” |publisher=Apple TV Press |date={{dat|2026|7|14||bez}} |language=en |access-date={{dat|2026|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Filmas pasaules pirmizrāde notika 1. septembrī Ņujorkā, bet 4. septembrī tā kļuva pieejama ''Apple TV'' abonentiem visā pasaulē.&lt;ref name=&quot;Apple&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2026. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Apple TV+ filmas]]</text>
      <sha1>96q58haq5hr0gyr5jjdkmlduhyztqfg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jātnieku pilsētnieki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638975</id>
    <revision>
      <id>4517998</id>
      <timestamp>2026-09-05T12:47:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Jātnieku pilsētnieki''' ({{val|be|Конныя мяшчане}}) bija militārā dienesta pilsētnieku sociāla grupa [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijā]] 16.—17. gadsimtā. Tos galvenokārt veidoja bijušo bajāru pēcteči, kuri bija pārcēlušies uz pilsētām, taču saglabāja savus īpašumus un pienākumu piedalīties zemes karadienestā sava apriņķa feodālajā karaspēkā.  16. gadsimtā kā atsevišķa sociāla grupa īpaši pazīstami bija V...</comment>
      <origin>4517998</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2292" sha1="fo6kv1crs4oybuty7gl501vzaxu6mnk" xml:space="preserve">'''Jātnieku pilsētnieki''' ({{val|be|Конныя мяшчане}}) bija militārā dienesta pilsētnieku sociāla grupa [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijā]] 16.—17. gadsimtā. Tos galvenokārt veidoja bijušo bajāru pēcteči, kuri bija pārcēlušies uz pilsētām, taču saglabāja savus īpašumus un pienākumu piedalīties zemes karadienestā sava apriņķa feodālajā karaspēkā.

16. gadsimtā kā atsevišķa sociāla grupa īpaši pazīstami bija Vitebskas jātnieku pilsētnieki, kuru skaits sasniedza apmēram 100 ģimeņu. Tie dalījās divās grupās: [[Vitebska]]s un tās priekšpilsētu iedzīvotājos, kā arī Vitebskas vaivadijas iedzīvotājos, kuru senči agrāk bija pārcēlušies no pilsētas uz lauku īpašumiem.

1597. gadā Vitebskai piešķirot [[Magdeburgas tiesības]], pilsētā dzīvojošie jātnieku pilsētnieki tiesību ziņā tika pielīdzināti citiem pilsētniekiem. Savukārt tie, kuri dzīvoja muižās un ciemos, saglabāja atšķirīgu tiesisko statusu.

1626. gada 24. martā lielkņazs [[Sigismunds III Vāsa]] piešķīra Vitebskas jātnieku pilsētniekiem īpašu privilēģiju. Saskaņā ar to viņi saglabāja savus īpašumus, taču tika izņemti no Vitebskas apriņķa zemes un pils tiesu jurisdikcijas un pakļauti tieši vaivada jurisdikcijai. Tādējādi šī grupa ieņēma starpstāvokli starp zemniecību un [[šļahta|šļahtu]], bet daļa tās pārstāvju vēlāk tika pieskaitīta sīkajai šļahtai.

Līdzīga, lai gan skaitliski neliela sociāla grupa 17. gadsimta pirmajā pusē pastāvēja arī [[Slucka|Sluckā]]. Saskaņā ar 1621. gada 5. maijā [[Kristofs Radzivils|Kristofa Radzivila]] izdoto Sluckas statūtu visiem pilsētas tirgotājiem un turīgajiem pilsētniekiem, kuri dzīvoja Tirgus laukumā, kā arī cunftu meistariem un pilsētas milicijas simtniekiem bija jāpiedalās jātnieku vienībā. Daļa no viņiem arī bija bajāru pēcteči, kas bija apmetušies pilsētā.

Jātnieku pilsētnieki kā atsevišķa sociāla grupa izzuda līdz 17. gadsimta vidum, pakāpeniski saplūstot ar citām pilsētnieku vai sīkās šļahtas grupām.

== Skatīt arī ==
* [[Pilsētnieki]]
* [[Bajāri]]
* [[Šļahta]]
* [[Magdeburgas tiesības]]

[[Kategorija:Lietuvas dižkunigaitijas sabiedrība]]</text>
      <sha1>fo6kv1crs4oybuty7gl501vzaxu6mnk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4517999</id>
      <parentid>4517998</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:48:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4517999</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2196" sha1="rb5qqdq53ff58aui9pk33q15xre534o" xml:space="preserve">'''Jātnieku pilsētnieki''' ({{val|be|Конныя мяшчане}}) bija militārā dienesta pilsētnieku sociāla grupa [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijā]] 16.—17. gadsimtā. Tos galvenokārt veidoja bijušo bajāru pēcteči, kuri bija pārcēlušies uz pilsētām, taču saglabāja savus īpašumus un pienākumu piedalīties zemes karadienestā sava apriņķa feodālajā karaspēkā.

16. gadsimtā kā atsevišķa sociāla grupa īpaši pazīstami bija Vitebskas jātnieku pilsētnieki, kuru skaits sasniedza apmēram 100 ģimeņu. Tie dalījās divās grupās: [[Vitebska]]s un tās priekšpilsētu iedzīvotājos, kā arī Vitebskas vaivadijas iedzīvotājos, kuru senči agrāk bija pārcēlušies no pilsētas uz lauku īpašumiem.

1597. gadā Vitebskai piešķirot [[Magdeburgas tiesības]], pilsētā dzīvojošie jātnieku pilsētnieki tiesību ziņā tika pielīdzināti citiem pilsētniekiem. Savukārt tie, kuri dzīvoja muižās un ciemos, saglabāja atšķirīgu tiesisko statusu.

1626. gada 24. martā lielkņazs [[Sigismunds III Vāsa]] piešķīra Vitebskas jātnieku pilsētniekiem īpašu privilēģiju. Saskaņā ar to viņi saglabāja savus īpašumus, taču tika izņemti no Vitebskas apriņķa zemes un pils tiesu jurisdikcijas un pakļauti tieši vaivada jurisdikcijai. Tādējādi šī grupa ieņēma starpstāvokli starp zemniecību un [[šļahta|šļahtu]], bet daļa tās pārstāvju vēlāk tika pieskaitīta sīkajai šļahtai.

Līdzīga, lai gan skaitliski neliela sociāla grupa 17. gadsimta pirmajā pusē pastāvēja arī [[Slucka|Sluckā]]. Saskaņā ar 1621. gada 5. maijā [[Kristofs Radzivils|Kristofa Radzivila]] izdoto Sluckas statūtu visiem pilsētas tirgotājiem un turīgajiem pilsētniekiem, kuri dzīvoja Tirgus laukumā, kā arī cunftu meistariem un pilsētas milicijas simtniekiem bija jāpiedalās jātnieku vienībā. Daļa no viņiem arī bija bajāru pēcteči, kas bija apmetušies pilsētā.

Jātnieku pilsētnieki kā atsevišķa sociāla grupa izzuda līdz 17. gadsimta vidum, pakāpeniski saplūstot ar citām pilsētnieku vai sīkās šļahtas grupām.

[[Kategorija:Lietuvas dižkunigaitijas sabiedrība]]</text>
      <sha1>rb5qqdq53ff58aui9pk33q15xre534o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518000</id>
      <parentid>4517999</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:48:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518000</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2267" sha1="48uh64evf1mwzh8keewbroig1dvs3ql" xml:space="preserve">'''Jātnieku pilsētnieki''' ({{val|be|Конныя мяшчане}}) bija militārā dienesta pilsētnieku sociāla grupa [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijā]] 16.—17. gadsimtā. Tos galvenokārt veidoja bijušo bajāru pēcteči, kuri bija pārcēlušies uz pilsētām, taču saglabāja savus īpašumus un pienākumu piedalīties zemes karadienestā sava apriņķa feodālajā karaspēkā.

16. gadsimtā kā atsevišķa sociāla grupa īpaši pazīstami bija Vitebskas jātnieku pilsētnieki, kuru skaits sasniedza apmēram 100 ģimeņu. Tie dalījās divās grupās: [[Vitebska]]s un tās priekšpilsētu iedzīvotājos, kā arī Vitebskas vaivadijas iedzīvotājos, kuru senči agrāk bija pārcēlušies no pilsētas uz lauku īpašumiem.

1597. gadā Vitebskai piešķirot [[Magdeburgas tiesības]], pilsētā dzīvojošie jātnieku pilsētnieki tiesību ziņā tika pielīdzināti citiem pilsētniekiem. Savukārt tie, kuri dzīvoja muižās un ciemos, saglabāja atšķirīgu tiesisko statusu.

1626. gada 24. martā lielkņazs [[Sigismunds III Vāsa]] piešķīra Vitebskas jātnieku pilsētniekiem īpašu privilēģiju. Saskaņā ar to viņi saglabāja savus īpašumus, taču tika izņemti no Vitebskas apriņķa zemes un pils tiesu jurisdikcijas un pakļauti tieši vaivada jurisdikcijai. Tādējādi šī grupa ieņēma starpstāvokli starp zemniecību un [[šļahta|šļahtu]], bet daļa tās pārstāvju vēlāk tika pieskaitīta sīkajai šļahtai.

Līdzīga, lai gan skaitliski neliela sociāla grupa 17. gadsimta pirmajā pusē pastāvēja arī [[Slucka|Sluckā]]. Saskaņā ar 1621. gada 5. maijā [[Kristofs Radzivils|Kristofa Radzivila]] izdoto Sluckas statūtu visiem pilsētas tirgotājiem un turīgajiem pilsētniekiem, kuri dzīvoja Tirgus laukumā, kā arī cunftu meistariem un pilsētas milicijas simtniekiem bija jāpiedalās jātnieku vienībā. Daļa no viņiem arī bija bajāru pēcteči, kas bija apmetušies pilsētā.

Jātnieku pilsētnieki kā atsevišķa sociāla grupa izzuda līdz 17. gadsimta vidum, pakāpeniski saplūstot ar citām pilsētnieku vai sīkās šļahtas grupām.

[[Kategorija:Lietuvas dižkunigaitijas sabiedrība]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]</text>
      <sha1>48uh64evf1mwzh8keewbroig1dvs3ql</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518001</id>
      <parentid>4518000</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T12:48:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518001</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2213" sha1="kbcdt1d4qxxujo863yr3xj7jbrd4vz3" xml:space="preserve">'''Jātnieku pilsētnieki''' ({{val|be|Конныя мяшчане}}) bija militārā dienesta pilsētnieku sociāla grupa [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitijā]] 16.—17. gadsimtā. Tos galvenokārt veidoja bijušo bajāru pēcteči, kuri bija pārcēlušies uz pilsētām, taču saglabāja savus īpašumus un pienākumu piedalīties zemes karadienestā sava apriņķa feodālajā karaspēkā.

16. gadsimtā kā atsevišķa sociāla grupa īpaši pazīstami bija Vitebskas jātnieku pilsētnieki, kuru skaits sasniedza apmēram 100 ģimeņu. Tie dalījās divās grupās: [[Vitebska]]s un tās priekšpilsētu iedzīvotājos, kā arī Vitebskas vaivadijas iedzīvotājos, kuru senči agrāk bija pārcēlušies no pilsētas uz lauku īpašumiem.

1597. gadā Vitebskai piešķirot [[Magdeburgas tiesības]], pilsētā dzīvojošie jātnieku pilsētnieki tiesību ziņā tika pielīdzināti citiem pilsētniekiem. Savukārt tie, kuri dzīvoja muižās un ciemos, saglabāja atšķirīgu tiesisko statusu.

1626. gada 24. martā lielkņazs [[Sigismunds III Vāsa]] piešķīra Vitebskas jātnieku pilsētniekiem īpašu privilēģiju. Saskaņā ar to viņi saglabāja savus īpašumus, taču tika izņemti no Vitebskas apriņķa zemes un pils tiesu jurisdikcijas un pakļauti tieši vaivada jurisdikcijai. Tādējādi šī grupa ieņēma starpstāvokli starp zemniecību un [[šļahta|šļahtu]], bet daļa tās pārstāvju vēlāk tika pieskaitīta sīkajai šļahtai.

Līdzīga, lai gan skaitliski neliela sociāla grupa 17. gadsimta pirmajā pusē pastāvēja arī [[Slucka|Sluckā]]. Saskaņā ar 1621. gada 5. maijā [[Kristofs Radzivils|Kristofa Radzivila]] izdoto Sluckas statūtu visiem pilsētas tirgotājiem un turīgajiem pilsētniekiem, kuri dzīvoja Tirgus laukumā, kā arī cunftu meistariem un pilsētas milicijas simtniekiem bija jāpiedalās jātnieku vienībā. Daļa no viņiem arī bija bajāru pēcteči, kas bija apmetušies pilsētā.

Jātnieku pilsētnieki kā atsevišķa sociāla grupa izzuda līdz 17. gadsimta vidum, pakāpeniski saplūstot ar citām pilsētnieku vai sīkās šļahtas grupām.
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]</text>
      <sha1>kbcdt1d4qxxujo863yr3xj7jbrd4vz3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Johans Bernhards fon Fišers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638976</id>
    <redirect title="Johans Bernhards Fišers" />
    <revision>
      <id>4518024</id>
      <timestamp>2026-09-05T13:15:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Johans Bernhards Fišers]]</comment>
      <origin>4518024</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38" sha1="5u0fjdi2pwh01z2qlic25zqr06f21zo" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Johans Bernhards Fišers]]</text>
      <sha1>5u0fjdi2pwh01z2qlic25zqr06f21zo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radio Brīvā Eiropa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638977</id>
    <redirect title="Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" />
    <revision>
      <id>4518026</id>
      <timestamp>2026-09-05T13:17:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Euwed</username>
        <id>129809</id>
      </contributor>
      <comment>Euwed pārvietoja lapu [[Radio Brīvā Eiropa]] uz [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]], pārrakstot pāradresācijas lapu: article naming consistency across wiki</comment>
      <origin>4518026</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība]]</text>
      <sha1>ib432vo18s4eazsu6vt8kactlvw9imr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rietumlotjana (grāfiste)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638978</id>
    <revision>
      <id>4518038</id>
      <timestamp>2026-09-05T13:38:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rietumlotjana | official_name = ''West Lothian''&lt;br/&gt;''Lodainn an Iar'' | settlement_type = grāfiste | other_name =  | image_skyline = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1 = CairnpappleHill.jpg | image2 = Linlithgow Museum (geograph 6272788).jpg | image3 = Hippodrome, Bo'ness.jpg | image4 =  }} | skyline_si...</comment>
      <origin>4518038</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4776" sha1="6x1daiz4a2y89lrwx1yb51fowo9gqxl" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Rietumlotjana
| official_name = ''West Lothian''&lt;br/&gt;''Lodainn an Iar''
| settlement_type = grāfiste
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = CairnpappleHill.jpg
| image2 = Linlithgow Museum (geograph 6272788).jpg
| image3 = Hippodrome, Bo'ness.jpg
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = Sena rituālu vieta Kērnpeplhils; Bijusī grāfistes padomes ēka Linlitgovā, mūsdienās muzejs; Bonesas hipodroms
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 65px
| motto = &lt;!-- | pushpin_map = 
| mapsize = 
| map_caption = --&gt;
| image_map1 = Linlithgowshire (county of West Lothian) - Scotland.svg
| map_caption1 = Rietumlotjanas grāfiste Skotijā
| coordinates_region = GB
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{SCO}}
| subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]]
| subdivision_name2 = [[Rietumlotjana]], [[Edinburga]], [[Folkirka (apgabals)|Folkirka]]
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| seat_type = Administratīvais centrs
| seat = [[Linlitgova]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 12. gadsimts
| established_title1 = Likvidēta
| established_date1 = 1975
| established_title2 = Grāfiste
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = apgabals
| area_total_km2 = 310
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| area_footnotes = 
| population_as_of = 1971
| population_total = 108506
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| population_footnotes = 
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[British Summer Time|BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 55
| latm = 56
| lats = 
| latNS = N
| longd = 3
| longm = 35
| longs = 
| longEW = W
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 
| elevation_max_m = 312
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = Pasta kods
| postal_code = 
| iso_code = 
| website = 
}}

'''Rietumlotjana''' ({{val|en|West Lothian}}, {{val|gd|Lodainn an Iar}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Rietumlotjana]]s, [[Edinburga]]s un [[Folkirka (apgabals)|Folkirkas]] pašvaldību apgabalos. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste. Atradās Skotijas centrālajā daļā un robežojās rietumos ar [[Stērlinga (apgabals)|Stērlingu]] un [[Lanarkšīra|Lanarkšīru]], dienvidos un austrumos — ar [[Viduslotjana|Viduslotjanu]] un [[Edinburga|Edinburgu]], bet ziemeļos krastus apskaloja [[Ziemeļjūra]]s [[Fērtoforts|Fērtoforta]] līcis. Līdz 1925. gadam grāfiste tika oficiāli dēvēta par '''Linlitgovšīru''' (''Linlithgowshire''); tās vēsturiskais centrs, kas deva grāfistei nosaukumu, bija [[Linlitgova]]s pilsēta. Karaliskā boro (''royal burgh'') statuss bija arī Kvīnsferi (mūsdienās Edinburgas administratīvajās robežās).

== Vēsture ==
Rietumlotjana kā šīra (šerifa pārraudzīts apgabals) radusies Viduslaikos un drošas ziņas par tās pastāvēšanu ir no karaļa [[Malkolms IV|Malkolma IV]] laikiem. Šīra aizņēma vēsturiskās Lotjanas provinces rietumdaļu un līdz pat 1925. gadam oficiāli tika dēvēta par '''Linlitgovšīru'''.
 
1890. gada reformā Linlitgovšīra tika reorganizēta par administratīvo grāfisti un tās padomi dēvēja par Rietumlotjanas Grāfistes padomi (''West Lothian County Council'').

1975. gada administratīvajā reformā Rietumlotjanas grāfiste tika likvidēta. Nelielas grāfistes daļas ziemeļaustrumos un ziemeļrietumos pievienoja Edinburgas pilsētai un jaunveidojamam Folkirkas distruktam, bet pārējā daļā izveidoja Rietumlotjanas distriktu, pievienojot ievērojamas teritorijas no bijušās Viduslotjanas grāfistes. Par distrikta administratīvo centru nozīmēja [[Livingstona (Skotija)|Livingstonas]] pilsētu.

1996. gada reformā distriktu pašvaldības likvidēja un Rietumlotjanas distriktu reorganizēja par patstāvīgu pašvaldības apgabalu.&lt;ref&gt;[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made &quot;The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996&quot;, ''legislation.gov.uk'', The National Archives]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>6x1daiz4a2y89lrwx1yb51fowo9gqxl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518066</id>
      <parentid>4518038</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T14:52:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518066</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4791" sha1="ozeo8wqe4mk7qrcf7ie1tpldx26rn9c" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Rietumlotjana
| official_name = ''West Lothian''&lt;br/&gt;''Lodainn an Iar''
| settlement_type = grāfiste
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = CairnpappleHill.jpg
| image2 = Linlithgow Museum (geograph 6272788).jpg
| image3 = Hippodrome, Bo'ness.jpg
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = Sena rituālu vieta Kērnpeplhils; Bijusī grāfistes padomes ēka Linlitgovā, mūsdienās muzejs; Bonesas hipodroms
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 65px
| motto = &lt;!-- | pushpin_map = 
| mapsize = 
| map_caption = --&gt;
| image_map1 = Linlithgowshire (county of West Lothian) - Scotland.svg
| map_caption1 = Rietumlotjanas grāfiste Skotijā
| coordinates_region = GB
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{SCO}}
| subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]]
| subdivision_name2 = [[Rietumlotjana]], [[Edinburga]], [[Folkirka (apgabals)|Folkirka]]
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| seat_type = Administratīvais centrs
| seat = [[Linlitgova]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 12. gadsimts
| established_title1 = Likvidēta
| established_date1 = 1975
| established_title2 = Grāfiste
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = apgabals
| area_total_km2 = 310
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| area_footnotes = 
| population_as_of = 1971
| population_total = 108506
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| population_footnotes = 
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[British Summer Time|BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 55
| latm = 56
| lats = 
| latNS = N
| longd = 3
| longm = 35
| longs = 
| longEW = W
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 
| elevation_max_m = 312
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = Pasta kods
| postal_code = 
| iso_code = 
| website = 
}}

'''Rietumlotjana''' ({{val|en|West Lothian}}, {{val|gd|Lodainn an Iar}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Rietumlotjana]]s, [[Edinburga]]s un [[Folkirka (apgabals)|Folkirkas]] pašvaldību apgabalos. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste. Atradās Skotijas centrālajā daļā un robežojās rietumos ar [[Stērlinga (apgabals)|Stērlingu]] un [[Lanarkšīra|Lanarkšīru]], dienvidos un austrumos — ar [[Viduslotjana|Viduslotjanu]] un [[Edinburga|Edinburgu]], bet ziemeļos krastus apskaloja [[Ziemeļjūra]]s [[Fērtoforts|Fērtoforta]] līcis. Līdz 1925. gadam grāfiste tika oficiāli dēvēta par '''Linlitgovšīru''' (''Linlithgowshire''); tās vēsturiskais centrs, kas deva grāfistei nosaukumu, bija [[Linlitgova]]s pilsēta. Karaliskā boro (''royal burgh'') statuss bija arī Kvīnsferi (mūsdienās Edinburgas administratīvajās robežās).

== Vēsture ==
Rietumlotjana kā šīra (šerifa pārraudzīts apgabals) radusies [[Viduslaiki|viduslaikos]] un drošas ziņas par tās pastāvēšanu ir no karaļa [[Malkolms IV|Malkolma IV]] laikiem. Šīra aizņēma vēsturiskās Lotjanas provinces rietumdaļu un līdz pat 1925. gadam oficiāli tika dēvēta par '''Linlitgovšīru'''.
 
1890. gada reformā Linlitgovšīra tika reorganizēta par administratīvo grāfisti un tās padomi dēvēja par Rietumlotjanas Grāfistes padomi (''West Lothian County Council'').

1975. gada administratīvajā reformā Rietumlotjanas grāfiste tika likvidēta. Nelielas grāfistes daļas ziemeļaustrumos un ziemeļrietumos pievienoja Edinburgas pilsētai un jaunveidojamam Folkirkas distruktam, bet pārējā daļā izveidoja Rietumlotjanas distriktu, pievienojot ievērojamas teritorijas no bijušās Viduslotjanas grāfistes. Par distrikta administratīvo centru nozīmēja [[Livingstona (Skotija)|Livingstonas]] pilsētu.

1996. gada reformā distriktu pašvaldības likvidēja un Rietumlotjanas distriktu reorganizēja par patstāvīgu pašvaldības apgabalu.&lt;ref&gt;[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made &quot;The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996&quot;, ''legislation.gov.uk'', The National Archives]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>ozeo8wqe4mk7qrcf7ie1tpldx26rn9c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līdzīgās Zemes projekcija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638979</id>
    <revision>
      <id>4518065</id>
      <timestamp>2026-09-05T14:50:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots, tulkojot lapu &quot;[[:en:Special:Redirect/revision/1373351167|Equal Earth projection]]&quot;</comment>
      <origin>4518065</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14438" sha1="r53dkkm1v6eh7ofk9yx62ozxkn60v5r" xml:space="preserve">
[[Attēls:Equal_Earth_projection_SW.jpg|thumb| Vienlīdzīga Zemes projekcija. 15° tīklmērā. Attēli ir atvasināti no NASA vasaras mēnešu &quot;Zilā marmora&quot; kompozīcijas, kurā okeāni ir gaišināti, lai uzlabotu salasāmību un kontrastu. Attēls izveidots ar Geocart karšu projekcijas programmatūru]]
'''Līdzīgās Zemes kartes projekcija''' ir vienāda laukuma pseidocilindriska globāla kartes projekcija, ko 2018. gadā izveidoja Bojans Šavričs, Bernhards Dženijs un Toms Patersons. Tā iedvesmota no plaši izmantotās Robinsona projekcijas, taču atšķirībā no Robinsona projekcijas tas saglabā laukumu relatīvo lielumu. Projekcija paredzēta, lai radītu precīzāku priekšstatu par teritoriju salīdzinošajiem izmēriem.&lt;ref name=&quot;savric2018&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Šavrič|first=Bojan|last2=Patterson|first2=Tom|last3=Jenny|first3=Bernhard|date=August 7, 2018|title=The Equal Earth map projection|journal=[[International Journal of Geographical Information Science]]|volume=33|issue=3|pages=454–465|doi=10.1080/13658816.2018.1504949}}&lt;/ref&gt; [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]] 2026. gada septembrī nobalsoja par rezolūciju par līdzīgās zemes projekcijas pieņemšanu, kas, pēc atbalstītāju domām, ietekmēs izglītības un tehnoloģiju pielietojumu.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2026/sep/04/un-vote-world-map-mercator-equal-earth-africa|title=UN to vote on adopting new world map that shows Africa's true scale|work=[[The Guardian]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Egbejule|first=Eromo}}&lt;/ref&gt;

== Funkcijas un mērķis ==
Līdzīgās Zemes projekcijas iezīmes ietver:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://shadedrelief.com/ee_proj/|title=Equal Earth projection|website=shadedrelief.com|access-date=August 23, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;gis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mappinggis.com/2018/09/la-nueva-proyeccion-equal-earth-todo-lo-que-debes-saber/|title=La nueva proyección Equal Earth: todo lo que debes saber|last=Morales|first=Aurelio|publisher=MappingGIS|access-date=January 24, 2020|date=September 11, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;

* Jebkura reģiona relatīvais laukums kartē tiek saglabāts.
* Projekcijas izliektās malas uzrāda Zemes sfērisko formu.
* Taisnas paralēles ļauj viegli salīdzināt, cik tālu no ekvatora atrodas ziemeļu vai dienvidu vietas.
* Meridiāni ir vienmērīgi izvietoti gar jebkuru platuma līniju.
* Programmatūra projekcijas ieviešanai ir viegli uzrakstāma un efektīvi lietojama.

Šī projekcija tika izveidota, reaģējot uz Bostonas publisko skolu apriņķa lēmumu 2017. gada martā pasaules kartēm izmantot Gala-Pītersa projekciju, lai precīzāk parādītu ekvatoriālo un neekvatoriālo reģionu relatīvos izmērus. Šis lēmums izraisīja strīdus kartogrāfijas pasaulē, jo šī projekcija polārajos reģionos ir ārkārtīgi kropļota. Tolaik Šavričs, Dženija un Patersons meklēja alternatīvas vienāda laukuma karšu projekcijas pasaules kartēm, taču nevarēja atrast nevienu, kas atbilstu viņu estētiskajiem kritērijiem. Tāpēc viņi izveidoja jaunu projekciju, kurai bija vizuāli pievilcīgāka pievilcība salīdzinājumā ar esošajām vienāda laukuma projekcijām.&lt;ref name=&quot;gis&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nmas1.org/news/2018/08/22/mapa-equal-earth-ciencia|title=Equal Earth: un mapamundi más preciso que muestra el tamaño real de África|publisher=N+1|access-date=January 24, 2020|date=August 22, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://codigooculto.com/2018/08/equal-earth-idean-un-nuevo-mapa-del-mundo-basado-en-un-mapa-del-1569/|title=Equal Earth: Idean un nuevo mapa del mundo basado en un mapa del 1569|publisher=Código Oculto|access-date=January 24, 2020|date=August 23, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visionscarto.net/la-proyeccion-equal-earth|title=Colección cartográfica – La proyección Equal-Earth|website=visionscarto|access-date=January 24, 2020|date=September 4, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;

Viena no Līdzīgās Zemes projekcijas ietekmēm un iemesls tās bīdīšanai caur ANO no Āfrikas valstu puses bija palīdzēt uzlabot daudzu [[Attīstības valstis|jaunattīstības valstu]] attēlojumu ekvatora tuvumā, īpaši Āfrikā, ņemot vērā valstu relatīvo lielumu Merkatora projekcijā, kas ietekmē ekonomiskos, sabiedriskos un politiskos faktorus. Piemēram, Merkatora projekcijā [[Grenlande]] šķiet lielāka nekā visa Āfrika, lai gan patiesībā tā ir tikai 7% no Āfrikas kopējās sauszemes platības. Šīs neatbilstības attiecībā uz platību var radīt izplatāmo slimību un citu problēmu ietekmes zonu nepareizu atspoguļojumu.&lt;ref name=&quot;teufel2026&quot; /&gt; Pastāv arī citas prognozes, piemēram, taisnstūra projekcija un Robinsona projekcija, kas labāk atspoguļo šo valstu lielumu, taču tām ir citi ierobežojumi. Projekcija “Līdzīgā Zeme” sniedz vizuāli precīzāku katras valsts patiesās platības attēlojumu salīdzinājumā ar citām projekcijām.&lt;ref name=&quot;teufel2026&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Teufel|first=Felix|last2=Kocher|first2=Erica L|last3=Bulstra|first3=Caroline A|date=March 2026|title=The power of representation: why how scientists visualise the world matters|journal=The Lancet Global Health|volume=14|issue=3|pages=E321–E323|doi=10.1016/S2214-109X(25)00520-0|pmid=41713432}}&lt;/ref&gt;

== Formulējums ==
[[Attēls:Equal_Earth_with_Tissot's_Indicatrices_of_Distortion.svg|thumb| Līdzīgās Zemes projekcijas kropļojums, izmantojot Tisso indikatrisi ar 30° intervālu]]
Tāpat kā agrākajā Patersona ieviestajā Dabiskās Zemes projekcijā (2012), projekcijas parametru izvēlei tika izmantota vizuāla metode. Par pamatu tika izmantota [[Reinholds Putniņš|Putniņa]] P4ʹ un Ekerta IV projekciju kombinācija.&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt; Projekcijas matemātiskās formulas tika atvasinātas no polinoma, ko izmantoja, lai definētu paralēļu atstatumu. Projekcija ir formulēta kā vienādojumi:&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt;

&lt;math display=&quot;block&quot;&gt;
\begin{align}
 x &amp;= \frac{2\sqrt{3}\, \lambda \cos{\theta}}{3\,(9\,A_4\,\theta^8 + 7\,A_3\,\theta^6 + 3\,A_2\,\theta^2 + A_1)} \\
 y &amp;= A_4\,\theta^9 + A_3\,\theta^7 + A_2\,\theta^3 + A_1\, \theta
\end{align}
&lt;/math&gt;

kur

&lt;math display=&quot;block&quot;&gt;
\begin{align}
 &amp;\sin{\theta} = \frac{\sqrt{3}}{2}\sin{\varphi} \\
 &amp;A_1 = 1.340264,\ A_2 = -0.081106,\ A_3 = 0.000893,\ A_4 = 0.003796
\end{align}
&lt;/math&gt;

un &lt;math&gt;\varphi&lt;/math&gt; attiecas uz ģeogrāfisko platumu un &lt;math&gt;\lambda&lt;/math&gt; uz garumu.

== Lietošana ==
[[Attēls:The-Equal-Earth-compared-to-similar-equal-area-pseudocylindrical-projections.png|thumb|280x280px| &quot;Līdzīgā Zeme&quot; salīdzinājumā ar līdzīgām vienāda laukuma pseidocilindriskām projekcijām]]
Pirmā zināmā tematiskā karte, kas publicēta, izmantojot Līdzīgās Zemes projekciju, ir NASA Godārda Kosmosa pētījumu institūta izstrādātā globālās vidējās temperatūras anomālijas karte 2018. gada jūlijam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://twitter.com/NASAGISS/status/1029769823167963136|title=NASA GISS on Twitter|work=Twitter|access-date=August 23, 2018|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kampaņa &quot;Izlabo karti&quot; ===
Kampaņa &quot;Izlabo karti&quot; aicināja Merkatora projekcijas vietā izmantot Līdzīgās Zemes projekciju.&lt;ref name=&quot;africanUnionUrgesAdoption&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/african-union-urges-adoption-world-map-showing-continents-true-size-2025-08-14/|title=African Union urges adoption of world map showing continent's true size|last=Demony|first=Catarina|last2=Bior|first2=Ayendeng|website=[[Reuters]]|access-date=August 15, 2025|date=August 15, 2025}}&lt;/ref&gt;

Kampaņu uzsāka &lt;nowiki&gt;&lt;i&gt;Africa No Filter&lt;/i&gt;&lt;/nowiki&gt; un ''SpeakUpAfrica.''&lt;ref name=&quot;democracyWithoutBorders&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.democracywithoutborders.org/39474/correct-the-map-why-the-mercator-world-map-must-be-put-to-rest/|title=Correct The Map: why the Mercator world map must be put to rest|last=Olivia Gauvin|publisher=[[Democracy Without Borders]]|date=2025-11-25}}&lt;/ref&gt; Kopš 2025. gada augusta to atbalstīja arī [[Āfrikas Savienība]] un [[CARICOM|Karību jūras reģiona kopiena]].&lt;ref name=&quot;africanUnionUrgesAdoption&quot; /&gt;

[[Āfrikas Savienība|Āfrikas Savienībai]] kartes projekcijas maiņa bija izmaiņas, kas ietekmēja to, kā cilvēki &quot;redz, runā un novērtē Āfriku&quot;. &lt;ref name=&quot;aldermanSwab&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/africa/mercator-world-map-projection-africa-size-trump-b3044682.html|title=Even Trump has been fooled by the distorted world map – why it’s time to change it|publisher=[[The Independent]]|date=2026-09-04|last=Derek H. Alderman}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://theconversation.com/world-maps-get-africas-size-wrong-cartographers-explain-why-fixing-it-matters-263833|title=World maps get Africa’s size wrong: cartographers explain why fixing it matters|last=Derek H. Alderman|last2=Jack Swab|publisher=[[The Conversation]]|date=2025-09-29}}&lt;/ref&gt;

Kampaņa aicina [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] Organizāciju, [[Pasaules Banka|Pasaules Banku]] un [[BBC]] &quot;pieņemt Vienlīdzīgas Zemes projekciju savos datos, ziņojumos un materiālos, kas ietver pasaules kartes&quot;.&lt;ref name=&quot;democracyWithoutBorders&quot; /&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://expression.africa/africa-no-filter-and-speak-up-africa-launch-the-correct-the-map-campaign/|title=Africa No Filter and Speak Up Africa launch the Correct the Map campaign|last=bird story agency|publisher=Expression Africa|website=expression.africa|date=2025-04-09}}&lt;/ref&gt; Sākot ar 2025. gada novembri, nevienai no organizācijām nebija aizliegtas kartes projekcijas.&lt;ref name=&quot;democracyWithoutBorders&quot; /&gt;

=== Pieņemšana Apvienoto Nāciju Organizācijā ===
2026. gada 4. septembrī [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas]] 80. sesijā tika pieņemts rezolūcijas &quot;Izlabot karti&quot;&lt;ref name=&quot;unresolutiontext&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.un.org/doc/undoc/ltd/n26/201/84/pdf/n2620184.pdf|title=“Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|publisher=[[United Nations General Assembly]]|date=2026-09-04|language=English}}&lt;/ref&gt; teksts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce30vp55dnlo|title=UN votes to adopt new world map to reflect Africa's true size|publisher=[[BBC News]]|date=2026-09-05|last=Thomas Mukhwana}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.un.org/en/2026/ga12779.doc.htm|title=Client Challenge|website=press.un.org|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; Rezolūcija paredzēja, ka pasaule pakāpeniski atteiksies no Merkatora projekcijas par labu Līdzīgās Zemes projekcijai.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot; /&gt; ANO rezolūcijas nav piespiedu, un projekcijas izmantošana tādējādi nav obligāta.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot; /&gt;

Par rezolūciju balsoja 164 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis]], sešas atturējās ([[Igaunija]], [[Gruzija]], [[Lietuva]], [[Moldova|Moldovas Republika]], [[Serbija]] un [[Ukraina]]), bet viena balsoja pret ([[Amerikas Savienotās Valstis]]).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Rezolūciju iesniedza [[Āfrikas Savienība|Āfrikas Savienības]] dalībvalstis un [[Bahamas|Bahamu salas]].&lt;ref name=&quot;UNVotesCNN&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/09/04/world/un-vote-new-world-map-intl-scli|title=UN votes to adopt new map that makes our world look very different|work=[[CNN]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Orie|first=Amarachi}}&lt;/ref&gt; [[Togo]] lūdza [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|ANO dalībvalstis]] pieņemt karti 2026. gada aprīlī. Tika izstrādāts rezolūcijas projekts, un [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]] rīkoja konsultācijas 2026. gada jūlijā.&lt;ref name=&quot;UNVotesCNN&quot; /&gt;

[[Eiropas Savienība]] uzsvēra, ka rezolūcija &quot;neaplūko un neietekmē jautājumus, kas saistīti ar suverenitāti, teritoriālo statusu, delimitāciju vai starptautiski atzītām valstu robežām&quot;, un atzīmēja, ka rezolūcija &quot;neatbalsta nevienu konkrētu tīmekļa vietni, piemēram, equal-earth.com, tostarp tajā ietvertās kartes&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eeas.europa.eu/delegations/un-new-york/eu-explanation-vote-un-general-assembly-resolution-correct-map-rebalancing-global-cartographic_en|title=EU Explanation of Vote – UN General Assembly: Resolution on “Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|last=Delegation of the European Union to the United Nations in New York|website=www.eeas.europa.eu|date=2026-09-04}}&lt;/ref&gt;

== Alternatīvas ==
Līdzīgās Zemes projekcija ir tikai viena no daudzajām vienāda laukuma pseidocilindriskajām&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt; kartes projekcijām . Izmantojot globusu, digitālajās kartēs var precīzāk attēlot atrašanās vietas uz Zemes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/#map-projections|title=Projections - Map Projections|publisher=[[Mapbox]]|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}&lt;/ref&gt;

Dabiskās Zemes projekcija izskatās ļoti līdzīga Līdzīgās Zemes projekcijai, bet tā ir vairāk sabalansēta starp Līdzīgās Zemes formas kropļojumu&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/|title=Projections|publisher=[[Mapbox]]|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}&lt;/ref&gt; un merkatorisko izmeru kropļojumu.Vinkela trīskāršajai projekcijai ir precīzākas formas nekā šīm abām, bet mazāk precīzi izmēri, un tā tiek uzskatīta par vienu no vismazāk kropļotajām kompromisa projekcijām.&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot; /&gt;

[[Nacionālā ģeogrāfijas biedrība]] un daudzas izglītības iestādes globālajai kartēšanai izmanto Vinkela trīskāršo projekciju.&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Kartogrāfija]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]</text>
      <sha1>r53dkkm1v6eh7ofk9yx62ozxkn60v5r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518067</id>
      <parentid>4518065</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T14:55:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4518067</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14210" sha1="e4itf3k1nga5n0f8nho849wr5detum3" xml:space="preserve">[[Attēls:Equal_Earth_projection_SW.jpg|thumb| Vienlīdzīga Zemes projekcija. 15° tīklmērā. Attēli ir atvasināti no NASA vasaras mēnešu &quot;Zilā marmora&quot; kompozīcijas, kurā okeāni ir gaišināti, lai uzlabotu salasāmību un kontrastu. Attēls izveidots ar Geocart karšu projekcijas programmatūru]]
'''Līdzīgās Zemes kartes projekcija''' ir vienāda laukuma pseidocilindriska globāla kartes projekcija, ko 2018. gadā izveidoja Bojans Šavričs, Bernhards Dženijs un Toms Patersons. Tā iedvesmota no plaši izmantotās Robinsona projekcijas, taču atšķirībā no Robinsona projekcijas tā saglabā laukumu relatīvo lielumu. Projekcija paredzēta, lai radītu precīzāku priekšstatu par teritoriju salīdzinošajiem izmēriem.&lt;ref name=&quot;savric2018&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Šavrič|first=Bojan|last2=Patterson|first2=Tom|last3=Jenny|first3=Bernhard|date=August 7, 2018|title=The Equal Earth map projection|journal=International Journal of Geographical Information Science|volume=33|issue=3|pages=454–465|doi=10.1080/13658816.2018.1504949}}&lt;/ref&gt; [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]] 2026. gada septembrī nobalsoja par rezolūciju par līdzīgās zemes projekcijas pieņemšanu, kas, pēc atbalstītāju domām, ietekmēs izglītības un tehnoloģiju pielietojumu.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2026/sep/04/un-vote-world-map-mercator-equal-earth-africa|title=UN to vote on adopting new world map that shows Africa's true scale|work=[[The Guardian]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Egbejule|first=Eromo}}&lt;/ref&gt;

== Funkcijas un mērķis ==
Līdzīgās Zemes projekcijas iezīmes ietver:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://shadedrelief.com/ee_proj/|title=Equal Earth projection|website=shadedrelief.com|access-date=August 23, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;gis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mappinggis.com/2018/09/la-nueva-proyeccion-equal-earth-todo-lo-que-debes-saber/|title=La nueva proyección Equal Earth: todo lo que debes saber|last=Morales|first=Aurelio|publisher=MappingGIS|access-date=January 24, 2020|date=September 11, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;

* Jebkura reģiona relatīvais laukums kartē tiek saglabāts.
* Projekcijas izliektās malas uzrāda Zemes sfērisko formu.
* Taisnas paralēles ļauj viegli salīdzināt, cik tālu no ekvatora atrodas ziemeļu vai dienvidu vietas.
* Meridiāni ir vienmērīgi izvietoti gar jebkuru platuma līniju.
* Programmatūra projekcijas ieviešanai ir viegli uzrakstāma un efektīvi lietojama.

Šī projekcija tika izveidota, reaģējot uz Bostonas publisko skolu apriņķa lēmumu 2017. gada martā pasaules kartēm izmantot Gala-Pītersa projekciju, lai precīzāk parādītu ekvatoriālo un neekvatoriālo reģionu relatīvos izmērus. Šis lēmums izraisīja strīdus kartogrāfijas pasaulē, jo šī projekcija polārajos reģionos ir ārkārtīgi kropļota. Tolaik Šavričs, Dženija un Patersons meklēja alternatīvas vienāda laukuma karšu projekcijas pasaules kartēm, taču nevarēja atrast nevienu, kas atbilstu viņu estētiskajiem kritērijiem. Tāpēc viņi izveidoja jaunu projekciju, kurai bija vizuāli pievilcīgāka pievilcība salīdzinājumā ar esošajām vienāda laukuma projekcijām.&lt;ref name=&quot;gis&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nmas1.org/news/2018/08/22/mapa-equal-earth-ciencia|title=Equal Earth: un mapamundi más preciso que muestra el tamaño real de África|publisher=N+1|access-date=January 24, 2020|date=August 22, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://codigooculto.com/2018/08/equal-earth-idean-un-nuevo-mapa-del-mundo-basado-en-un-mapa-del-1569/|title=Equal Earth: Idean un nuevo mapa del mundo basado en un mapa del 1569|publisher=Código Oculto|access-date=January 24, 2020|date=August 23, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visionscarto.net/la-proyeccion-equal-earth|title=Colección cartográfica – La proyección Equal-Earth|website=visionscarto|access-date=January 24, 2020|date=September 4, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;

Viena no Līdzīgās Zemes projekcijas ietekmēm un iemesls tās bīdīšanai caur ANO no [[Āfrika]]s valstu puses bija palīdzēt uzlabot daudzu [[Attīstības valstis|jaunattīstības valstu]] attēlojumu ekvatora tuvumā, īpaši Āfrikā, ņemot vērā valstu relatīvo lielumu Merkatora projekcijā, kas ietekmē ekonomiskos, sabiedriskos un politiskos faktorus. Piemēram, Merkatora projekcijā [[Grenlande]] šķiet lielāka nekā visa Āfrika, lai gan patiesībā tā ir tikai 7% no Āfrikas kopējās sauszemes platības. Šīs neatbilstības attiecībā uz platību var radīt izplatāmo slimību un citu problēmu ietekmes zonu nepareizu atspoguļojumu.&lt;ref name=&quot;teufel2026&quot; /&gt; Pastāv arī citas prognozes, piemēram, taisnstūra projekcija un Robinsona projekcija, kas labāk atspoguļo šo valstu lielumu, taču tām ir citi ierobežojumi. Projekcija “Līdzīgā Zeme” sniedz vizuāli precīzāku katras valsts patiesās platības attēlojumu salīdzinājumā ar citām projekcijām.&lt;ref name=&quot;teufel2026&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Teufel|first=Felix|last2=Kocher|first2=Erica L|last3=Bulstra|first3=Caroline A|date=March 2026|title=The power of representation: why how scientists visualise the world matters|journal=The Lancet Global Health|volume=14|issue=3|pages=E321–E323|doi=10.1016/S2214-109X(25)00520-0|pmid=41713432}}&lt;/ref&gt;

== Formulējums ==
[[Attēls:Equal_Earth_with_Tissot's_Indicatrices_of_Distortion.svg|thumb| Līdzīgās Zemes projekcijas kropļojums, izmantojot Tisso indikatrisi ar 30° intervālu]]
Tāpat kā agrākajā Patersona ieviestajā Dabiskās Zemes projekcijā (2012), projekcijas parametru izvēlei tika izmantota vizuāla metode. Par pamatu tika izmantota [[Reinholds Putniņš|Putniņa]] P4ʹ un Ekerta IV projekciju kombinācija.&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt; Projekcijas matemātiskās formulas tika atvasinātas no polinoma, ko izmantoja, lai definētu paralēļu atstatumu. Projekcija ir formulēta kā vienādojumi:&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt;

&lt;math display=&quot;block&quot;&gt;
\begin{align}
 x &amp;= \frac{2\sqrt{3}\, \lambda \cos{\theta}}{3\,(9\,A_4\,\theta^8 + 7\,A_3\,\theta^6 + 3\,A_2\,\theta^2 + A_1)} \\
 y &amp;= A_4\,\theta^9 + A_3\,\theta^7 + A_2\,\theta^3 + A_1\, \theta
\end{align}
&lt;/math&gt;

kur

&lt;math display=&quot;block&quot;&gt;
\begin{align}
 &amp;\sin{\theta} = \frac{\sqrt{3}}{2}\sin{\varphi} \\
 &amp;A_1 = 1.340264,\ A_2 = -0.081106,\ A_3 = 0.000893,\ A_4 = 0.003796
\end{align}
&lt;/math&gt;

un &lt;math&gt;\varphi&lt;/math&gt; attiecas uz ģeogrāfisko platumu un &lt;math&gt;\lambda&lt;/math&gt; uz garumu.

== Lietošana ==
[[Attēls:The-Equal-Earth-compared-to-similar-equal-area-pseudocylindrical-projections.png|thumb|280x280px| &quot;Līdzīgā Zeme&quot; salīdzinājumā ar līdzīgām vienāda laukuma pseidocilindriskām projekcijām]]
Pirmā zināmā tematiskā karte, kas publicēta, izmantojot Līdzīgās Zemes projekciju, ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] Godārda Kosmosa pētījumu institūta izstrādātā globālās vidējās temperatūras anomālijas karte 2018. gada jūlijam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://twitter.com/NASAGISS/status/1029769823167963136|title=NASA GISS on Twitter|work=Twitter|access-date=August 23, 2018|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kampaņa &quot;Izlabo karti&quot; ===
Kampaņa &quot;Izlabo karti&quot; aicināja Merkatora projekcijas vietā izmantot Līdzīgās Zemes projekciju.&lt;ref name=&quot;africanUnionUrgesAdoption&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/african-union-urges-adoption-world-map-showing-continents-true-size-2025-08-14/|title=African Union urges adoption of world map showing continent's true size|last=Demony|first=Catarina|last2=Bior|first2=Ayendeng|website=[[Reuters]]|access-date=August 15, 2025|date=August 15, 2025}}&lt;/ref&gt;

Kampaņu uzsāka ''Africa No Filter'' un ''SpeakUpAfrica.''&lt;ref name=&quot;democracyWithoutBorders&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.democracywithoutborders.org/39474/correct-the-map-why-the-mercator-world-map-must-be-put-to-rest/|title=Correct The Map: why the Mercator world map must be put to rest|last=Olivia Gauvin|publisher=[[Democracy Without Borders]]|date=2025-11-25}}&lt;/ref&gt; Kopš 2025. gada augusta to atbalstīja arī [[Āfrikas Savienība]] un [[CARICOM|Karību jūras reģiona kopiena]].&lt;ref name=&quot;africanUnionUrgesAdoption&quot; /&gt;

Āfrikas Savienībai kartes projekcijas maiņa bija politiski svarīgas izmaiņas, kas ietekmēja to, kā cilvēki &quot;redz, runā un novērtē Āfriku&quot;.&lt;ref name=&quot;aldermanSwab&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/africa/mercator-world-map-projection-africa-size-trump-b3044682.html|title=Even Trump has been fooled by the distorted world map – why it’s time to change it|publisher=[[The Independent]]|date=2026-09-04|last=Derek H. Alderman}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://theconversation.com/world-maps-get-africas-size-wrong-cartographers-explain-why-fixing-it-matters-263833|title=World maps get Africa’s size wrong: cartographers explain why fixing it matters|last=Derek H. Alderman|last2=Jack Swab|publisher=[[The Conversation]]|date=2025-09-29}}&lt;/ref&gt;

Kampaņa aicina [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] Organizāciju, [[Pasaules Banka|Pasaules Banku]] un [[BBC]] &quot;pieņemt Vienlīdzīgas Zemes projekciju savos datos, ziņojumos un materiālos, kas ietver pasaules kartes&quot;.&lt;ref name=&quot;democracyWithoutBorders&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://expression.africa/africa-no-filter-and-speak-up-africa-launch-the-correct-the-map-campaign/|title=Africa No Filter and Speak Up Africa launch the Correct the Map campaign|last=bird story agency|publisher=Expression Africa|website=expression.africa|date=2025-04-09}}&lt;/ref&gt;

=== Pieņemšana Apvienoto Nāciju Organizācijā ===
2026. gada 4. septembrī [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas]] 80. sesijā tika pieņemts rezolūcijas &quot;Izlabot karti&quot;&lt;ref name=&quot;unresolutiontext&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.un.org/doc/undoc/ltd/n26/201/84/pdf/n2620184.pdf|title=“Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|publisher=[[United Nations General Assembly]]|date=2026-09-04|language=English}}&lt;/ref&gt; teksts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce30vp55dnlo|title=UN votes to adopt new world map to reflect Africa's true size|publisher=[[BBC News]]|date=2026-09-05|last=Thomas Mukhwana}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.un.org/en/2026/ga12779.doc.htm|title=Client Challenge|website=press.un.org|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; Rezolūcija paredzēja, ka pasaule pakāpeniski atteiksies no Merkatora projekcijas par labu Līdzīgās Zemes projekcijai.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot; /&gt; ANO rezolūcijas nav piespiedu, un projekcijas izmantošana tādējādi nav obligāta.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot; /&gt;

Par rezolūciju balsoja 164 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis]], sešas atturējās ([[Igaunija]], [[Gruzija]], [[Lietuva]], [[Moldova|Moldovas Republika]], [[Serbija]] un [[Ukraina]]), bet viena balsoja pret ([[Amerikas Savienotās Valstis]]).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Rezolūciju iesniedza Āfrikas Savienības dalībvalstis un [[Bahamas|Bahamu salas]].&lt;ref name=&quot;UNVotesCNN&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/09/04/world/un-vote-new-world-map-intl-scli|title=UN votes to adopt new map that makes our world look very different|work=[[CNN]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Orie|first=Amarachi}}&lt;/ref&gt; [[Togo]] lūdza [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|ANO dalībvalstis]] pieņemt karti 2026. gada aprīlī. Tika izstrādāts rezolūcijas projekts, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja rīkoja konsultācijas 2026. gada jūlijā.&lt;ref name=&quot;UNVotesCNN&quot; /&gt;

[[Eiropas Savienība]] uzsvēra, ka rezolūcija &quot;neaplūko un neietekmē jautājumus, kas saistīti ar suverenitāti, teritoriālo statusu, delimitāciju vai starptautiski atzītām valstu robežām&quot;, un atzīmēja, ka rezolūcija &quot;neatbalsta nevienu konkrētu tīmekļa vietni, piemēram, equal-earth.com, tostarp tajā ietvertās kartes&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eeas.europa.eu/delegations/un-new-york/eu-explanation-vote-un-general-assembly-resolution-correct-map-rebalancing-global-cartographic_en|title=EU Explanation of Vote – UN General Assembly: Resolution on “Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|last=Delegation of the European Union to the United Nations in New York|website=www.eeas.europa.eu|date=2026-09-04}}&lt;/ref&gt;

== Alternatīvas ==
Līdzīgās Zemes projekcija ir tikai viena no daudzajām vienāda laukuma pseidocilindriskajām&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt; kartes projekcijām. Izmantojot globusu, digitālajās kartēs var precīzāk attēlot atrašanās vietas uz Zemes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/#map-projections|title=Projections - Map Projections|publisher=Mapbox|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}&lt;/ref&gt;

Dabiskās Zemes projekcija izskatās ļoti līdzīga Līdzīgās Zemes projekcijai, bet tā ir vairāk sabalansēta starp Līdzīgās Zemes formas kropļojumu&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/|title=Projections|publisher=Mapbox|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}&lt;/ref&gt; un merkatorisko izmeru kropļojumu.Vinkela trīskāršajai projekcijai ir precīzākas formas nekā šīm abām, bet mazāk precīzi izmēri, un tā tiek uzskatīta par vienu no vismazāk kropļotajām kompromisa projekcijām.&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot; /&gt;

[[Nacionālā ģeogrāfijas biedrība]] un daudzas izglītības iestādes globālajai kartēšanai izmanto Vinkela trīskāršo projekciju.&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Kartogrāfija]]</text>
      <sha1>e4itf3k1nga5n0f8nho849wr5detum3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518068</id>
      <parentid>4518067</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T14:56:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4518068</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14207" sha1="b7jeu7ud3jfkqlrebucireaeooobls2" xml:space="preserve">[[Attēls:Equal_Earth_projection_SW.jpg|thumb| Līdzīgās Zemes projekcija 15° tīklmērā. Attēli ir atvasināti no NASA vasaras mēnešu &quot;Zilā marmora&quot; kompozīcijas, kurā okeāni ir gaišināti, lai uzlabotu salasāmību un kontrastu. Attēls izveidots ar Geocart karšu projekcijas programmatūru]]
'''Līdzīgās Zemes kartes projekcija''' ir vienāda laukuma pseidocilindriska globāla kartes projekcija, ko 2018. gadā izveidoja Bojans Šavričs, Bernhards Dženijs un Toms Patersons. Tā iedvesmota no plaši izmantotās Robinsona projekcijas, taču atšķirībā no Robinsona projekcijas tā saglabā laukumu relatīvo lielumu. Projekcija paredzēta, lai radītu precīzāku priekšstatu par teritoriju salīdzinošajiem izmēriem.&lt;ref name=&quot;savric2018&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Šavrič|first=Bojan|last2=Patterson|first2=Tom|last3=Jenny|first3=Bernhard|date=August 7, 2018|title=The Equal Earth map projection|journal=International Journal of Geographical Information Science|volume=33|issue=3|pages=454–465|doi=10.1080/13658816.2018.1504949}}&lt;/ref&gt; [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]] 2026. gada septembrī nobalsoja par rezolūciju par Līdzīgās Zemes projekcijas pieņemšanu, kas, pēc atbalstītāju domām, ietekmēs izglītības un tehnoloģiju pielietojumu.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2026/sep/04/un-vote-world-map-mercator-equal-earth-africa|title=UN to vote on adopting new world map that shows Africa's true scale|work=[[The Guardian]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Egbejule|first=Eromo}}&lt;/ref&gt;

== Funkcijas un mērķis ==
Līdzīgās Zemes projekcijas iezīmes ietver:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://shadedrelief.com/ee_proj/|title=Equal Earth projection|website=shadedrelief.com|access-date=August 23, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;gis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mappinggis.com/2018/09/la-nueva-proyeccion-equal-earth-todo-lo-que-debes-saber/|title=La nueva proyección Equal Earth: todo lo que debes saber|last=Morales|first=Aurelio|publisher=MappingGIS|access-date=January 24, 2020|date=September 11, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;

* Jebkura reģiona relatīvais laukums kartē tiek saglabāts.
* Projekcijas izliektās malas uzrāda Zemes sfērisko formu.
* Taisnas paralēles ļauj viegli salīdzināt, cik tālu no ekvatora atrodas ziemeļu vai dienvidu vietas.
* Meridiāni ir vienmērīgi izvietoti gar jebkuru platuma līniju.
* Programmatūra projekcijas ieviešanai ir viegli uzrakstāma un efektīvi lietojama.

Šī projekcija tika izveidota, reaģējot uz Bostonas publisko skolu apriņķa lēmumu 2017. gada martā pasaules kartēm izmantot Gala-Pītersa projekciju, lai precīzāk parādītu ekvatoriālo un neekvatoriālo reģionu relatīvos izmērus. Šis lēmums izraisīja strīdus kartogrāfijas pasaulē, jo šī projekcija polārajos reģionos ir ārkārtīgi kropļota. Tolaik Šavričs, Dženija un Patersons meklēja alternatīvas vienāda laukuma karšu projekcijas pasaules kartēm, taču nevarēja atrast nevienu, kas atbilstu viņu estētiskajiem kritērijiem. Tāpēc viņi izveidoja jaunu projekciju, kurai bija vizuāli pievilcīgāka pievilcība salīdzinājumā ar esošajām vienāda laukuma projekcijām.&lt;ref name=&quot;gis&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nmas1.org/news/2018/08/22/mapa-equal-earth-ciencia|title=Equal Earth: un mapamundi más preciso que muestra el tamaño real de África|publisher=N+1|access-date=January 24, 2020|date=August 22, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://codigooculto.com/2018/08/equal-earth-idean-un-nuevo-mapa-del-mundo-basado-en-un-mapa-del-1569/|title=Equal Earth: Idean un nuevo mapa del mundo basado en un mapa del 1569|publisher=Código Oculto|access-date=January 24, 2020|date=August 23, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visionscarto.net/la-proyeccion-equal-earth|title=Colección cartográfica – La proyección Equal-Earth|website=visionscarto|access-date=January 24, 2020|date=September 4, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;

Viena no Līdzīgās Zemes projekcijas ietekmēm un iemesls tās bīdīšanai caur ANO no [[Āfrika]]s valstu puses bija palīdzēt uzlabot daudzu [[Attīstības valstis|jaunattīstības valstu]] attēlojumu ekvatora tuvumā, īpaši Āfrikā, ņemot vērā valstu relatīvo lielumu Merkatora projekcijā, kas ietekmē ekonomiskos, sabiedriskos un politiskos faktorus. Piemēram, Merkatora projekcijā [[Grenlande]] šķiet lielāka nekā visa Āfrika, lai gan patiesībā tā ir tikai 7% no Āfrikas kopējās sauszemes platības. Šīs neatbilstības attiecībā uz platību var radīt izplatāmo slimību un citu problēmu ietekmes zonu nepareizu atspoguļojumu.&lt;ref name=&quot;teufel2026&quot; /&gt; Pastāv arī citas prognozes, piemēram, taisnstūra projekcija un Robinsona projekcija, kas labāk atspoguļo šo valstu lielumu, taču tām ir citi ierobežojumi. Projekcija “Līdzīgā Zeme” sniedz vizuāli precīzāku katras valsts patiesās platības attēlojumu salīdzinājumā ar citām projekcijām.&lt;ref name=&quot;teufel2026&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Teufel|first=Felix|last2=Kocher|first2=Erica L|last3=Bulstra|first3=Caroline A|date=March 2026|title=The power of representation: why how scientists visualise the world matters|journal=The Lancet Global Health|volume=14|issue=3|pages=E321–E323|doi=10.1016/S2214-109X(25)00520-0|pmid=41713432}}&lt;/ref&gt;

== Formulējums ==
[[Attēls:Equal_Earth_with_Tissot's_Indicatrices_of_Distortion.svg|thumb| Līdzīgās Zemes projekcijas kropļojums, izmantojot Tisso indikatrisi ar 30° intervālu]]
Tāpat kā agrākajā Patersona ieviestajā Dabiskās Zemes projekcijā (2012), projekcijas parametru izvēlei tika izmantota vizuāla metode. Par pamatu tika izmantota [[Reinholds Putniņš|Putniņa]] P4ʹ un Ekerta IV projekciju kombinācija.&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt; Projekcijas matemātiskās formulas tika atvasinātas no polinoma, ko izmantoja, lai definētu paralēļu atstatumu. Projekcija ir formulēta kā vienādojumi:&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt;

&lt;math display=&quot;block&quot;&gt;
\begin{align}
 x &amp;= \frac{2\sqrt{3}\, \lambda \cos{\theta}}{3\,(9\,A_4\,\theta^8 + 7\,A_3\,\theta^6 + 3\,A_2\,\theta^2 + A_1)} \\
 y &amp;= A_4\,\theta^9 + A_3\,\theta^7 + A_2\,\theta^3 + A_1\, \theta
\end{align}
&lt;/math&gt;

kur

&lt;math display=&quot;block&quot;&gt;
\begin{align}
 &amp;\sin{\theta} = \frac{\sqrt{3}}{2}\sin{\varphi} \\
 &amp;A_1 = 1.340264,\ A_2 = -0.081106,\ A_3 = 0.000893,\ A_4 = 0.003796
\end{align}
&lt;/math&gt;

un &lt;math&gt;\varphi&lt;/math&gt; attiecas uz ģeogrāfisko platumu un &lt;math&gt;\lambda&lt;/math&gt; uz garumu.

== Lietošana ==
[[Attēls:The-Equal-Earth-compared-to-similar-equal-area-pseudocylindrical-projections.png|thumb|280x280px| &quot;Līdzīgā Zeme&quot; salīdzinājumā ar līdzīgām vienāda laukuma pseidocilindriskām projekcijām]]
Pirmā zināmā tematiskā karte, kas publicēta, izmantojot Līdzīgās Zemes projekciju, ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] Godārda Kosmosa pētījumu institūta izstrādātā globālās vidējās temperatūras anomālijas karte 2018. gada jūlijam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://twitter.com/NASAGISS/status/1029769823167963136|title=NASA GISS on Twitter|work=Twitter|access-date=August 23, 2018|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kampaņa &quot;Izlabo karti&quot; ===
Kampaņa &quot;Izlabo karti&quot; aicināja Merkatora projekcijas vietā izmantot Līdzīgās Zemes projekciju.&lt;ref name=&quot;africanUnionUrgesAdoption&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/african-union-urges-adoption-world-map-showing-continents-true-size-2025-08-14/|title=African Union urges adoption of world map showing continent's true size|last=Demony|first=Catarina|last2=Bior|first2=Ayendeng|website=[[Reuters]]|access-date=August 15, 2025|date=August 15, 2025}}&lt;/ref&gt;

Kampaņu uzsāka ''Africa No Filter'' un ''SpeakUpAfrica.''&lt;ref name=&quot;democracyWithoutBorders&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.democracywithoutborders.org/39474/correct-the-map-why-the-mercator-world-map-must-be-put-to-rest/|title=Correct The Map: why the Mercator world map must be put to rest|last=Olivia Gauvin|publisher=[[Democracy Without Borders]]|date=2025-11-25}}&lt;/ref&gt; Kopš 2025. gada augusta to atbalstīja arī [[Āfrikas Savienība]] un [[CARICOM|Karību jūras reģiona kopiena]].&lt;ref name=&quot;africanUnionUrgesAdoption&quot; /&gt;

Āfrikas Savienībai kartes projekcijas maiņa bija politiski svarīgas izmaiņas, kas ietekmēja to, kā cilvēki &quot;redz, runā un novērtē Āfriku&quot;.&lt;ref name=&quot;aldermanSwab&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/africa/mercator-world-map-projection-africa-size-trump-b3044682.html|title=Even Trump has been fooled by the distorted world map – why it’s time to change it|publisher=[[The Independent]]|date=2026-09-04|last=Derek H. Alderman}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://theconversation.com/world-maps-get-africas-size-wrong-cartographers-explain-why-fixing-it-matters-263833|title=World maps get Africa’s size wrong: cartographers explain why fixing it matters|last=Derek H. Alderman|last2=Jack Swab|publisher=[[The Conversation]]|date=2025-09-29}}&lt;/ref&gt;

Kampaņa aicina [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] Organizāciju, [[Pasaules Banka|Pasaules Banku]] un [[BBC]] &quot;pieņemt Vienlīdzīgas Zemes projekciju savos datos, ziņojumos un materiālos, kas ietver pasaules kartes&quot;.&lt;ref name=&quot;democracyWithoutBorders&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://expression.africa/africa-no-filter-and-speak-up-africa-launch-the-correct-the-map-campaign/|title=Africa No Filter and Speak Up Africa launch the Correct the Map campaign|last=bird story agency|publisher=Expression Africa|website=expression.africa|date=2025-04-09}}&lt;/ref&gt;

=== Pieņemšana Apvienoto Nāciju Organizācijā ===
2026. gada 4. septembrī [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas]] 80. sesijā tika pieņemts rezolūcijas &quot;Izlabot karti&quot;&lt;ref name=&quot;unresolutiontext&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.un.org/doc/undoc/ltd/n26/201/84/pdf/n2620184.pdf|title=“Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|publisher=[[United Nations General Assembly]]|date=2026-09-04|language=English}}&lt;/ref&gt; teksts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce30vp55dnlo|title=UN votes to adopt new world map to reflect Africa's true size|publisher=[[BBC News]]|date=2026-09-05|last=Thomas Mukhwana}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.un.org/en/2026/ga12779.doc.htm|title=Client Challenge|website=press.un.org|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; Rezolūcija paredzēja, ka pasaule pakāpeniski atteiksies no Merkatora projekcijas par labu Līdzīgās Zemes projekcijai.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot; /&gt; ANO rezolūcijas nav piespiedu, un projekcijas izmantošana tādējādi nav obligāta.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot; /&gt;

Par rezolūciju balsoja 164 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis]], sešas atturējās ([[Igaunija]], [[Gruzija]], [[Lietuva]], [[Moldova|Moldovas Republika]], [[Serbija]] un [[Ukraina]]), bet viena balsoja pret ([[Amerikas Savienotās Valstis]]).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Rezolūciju iesniedza Āfrikas Savienības dalībvalstis un [[Bahamas|Bahamu salas]].&lt;ref name=&quot;UNVotesCNN&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/09/04/world/un-vote-new-world-map-intl-scli|title=UN votes to adopt new map that makes our world look very different|work=[[CNN]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Orie|first=Amarachi}}&lt;/ref&gt; [[Togo]] lūdza [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|ANO dalībvalstis]] pieņemt karti 2026. gada aprīlī. Tika izstrādāts rezolūcijas projekts, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja rīkoja konsultācijas 2026. gada jūlijā.&lt;ref name=&quot;UNVotesCNN&quot; /&gt;

[[Eiropas Savienība]] uzsvēra, ka rezolūcija &quot;neaplūko un neietekmē jautājumus, kas saistīti ar suverenitāti, teritoriālo statusu, delimitāciju vai starptautiski atzītām valstu robežām&quot;, un atzīmēja, ka rezolūcija &quot;neatbalsta nevienu konkrētu tīmekļa vietni, piemēram, equal-earth.com, tostarp tajā ietvertās kartes&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eeas.europa.eu/delegations/un-new-york/eu-explanation-vote-un-general-assembly-resolution-correct-map-rebalancing-global-cartographic_en|title=EU Explanation of Vote – UN General Assembly: Resolution on “Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|last=Delegation of the European Union to the United Nations in New York|website=www.eeas.europa.eu|date=2026-09-04}}&lt;/ref&gt;

== Alternatīvas ==
Līdzīgās Zemes projekcija ir tikai viena no daudzajām vienāda laukuma pseidocilindriskajām&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt; kartes projekcijām. Izmantojot globusu, digitālajās kartēs var precīzāk attēlot atrašanās vietas uz Zemes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/#map-projections|title=Projections - Map Projections|publisher=Mapbox|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}&lt;/ref&gt;

Dabiskās Zemes projekcija izskatās ļoti līdzīga Līdzīgās Zemes projekcijai, bet tā ir vairāk sabalansēta starp Līdzīgās Zemes formas kropļojumu&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/|title=Projections|publisher=Mapbox|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}&lt;/ref&gt; un merkatorisko izmeru kropļojumu.Vinkela trīskāršajai projekcijai ir precīzākas formas nekā šīm abām, bet mazāk precīzi izmēri, un tā tiek uzskatīta par vienu no vismazāk kropļotajām kompromisa projekcijām.&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot; /&gt;

[[Nacionālā ģeogrāfijas biedrība]] un daudzas izglītības iestādes globālajai kartēšanai izmanto Vinkela trīskāršo projekciju.&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Kartogrāfija]]</text>
      <sha1>b7jeu7ud3jfkqlrebucireaeooobls2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518072</id>
      <parentid>4518068</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T15:05:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518072</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14208" sha1="7yaegxjncsmsqo1t4drcyh2edtimxnm" xml:space="preserve">[[Attēls:Equal_Earth_projection_SW.jpg|thumb| Līdzīgās Zemes projekcija 15° tīklmērā. Attēli ir atvasināti no NASA vasaras mēnešu &quot;Zilā marmora&quot; kompozīcijas, kurā okeāni ir gaišināti, lai uzlabotu salasāmību un kontrastu. Attēls izveidots ar Geocart karšu projekcijas programmatūru]]
'''Līdzīgās Zemes kartes projekcija''' ir vienāda laukuma pseidocilindriska globāla kartes projekcija, ko 2018. gadā izveidoja Bojans Šavričs, Bernhards Dženijs un Toms Patersons. Tā iedvesmota no plaši izmantotās Robinsona projekcijas, taču atšķirībā no Robinsona projekcijas tā saglabā laukumu relatīvo lielumu. Projekcija paredzēta, lai radītu precīzāku priekšstatu par teritoriju salīdzinošajiem izmēriem.&lt;ref name=&quot;savric2018&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Šavrič|first=Bojan|last2=Patterson|first2=Tom|last3=Jenny|first3=Bernhard|date=August 7, 2018|title=The Equal Earth map projection|journal=International Journal of Geographical Information Science|volume=33|issue=3|pages=454–465|doi=10.1080/13658816.2018.1504949}}&lt;/ref&gt; [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]] 2026. gada septembrī nobalsoja par rezolūciju par Līdzīgās Zemes projekcijas pieņemšanu, kas, pēc atbalstītāju domām, ietekmēs izglītības un tehnoloģiju pielietojumu.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2026/sep/04/un-vote-world-map-mercator-equal-earth-africa|title=UN to vote on adopting new world map that shows Africa's true scale|work=[[The Guardian]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Egbejule|first=Eromo}}&lt;/ref&gt;

== Funkcijas un mērķis ==
Līdzīgās Zemes projekcijas iezīmes ietver:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://shadedrelief.com/ee_proj/|title=Equal Earth projection|website=shadedrelief.com|access-date=August 23, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;gis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mappinggis.com/2018/09/la-nueva-proyeccion-equal-earth-todo-lo-que-debes-saber/|title=La nueva proyección Equal Earth: todo lo que debes saber|last=Morales|first=Aurelio|publisher=MappingGIS|access-date=January 24, 2020|date=September 11, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;

* Jebkura reģiona relatīvais laukums kartē tiek saglabāts.
* Projekcijas izliektās malas uzrāda Zemes sfērisko formu.
* Taisnas paralēles ļauj viegli salīdzināt, cik tālu no ekvatora atrodas ziemeļu vai dienvidu vietas.
* Meridiāni ir vienmērīgi izvietoti gar jebkuru platuma līniju.
* Programmatūra projekcijas ieviešanai ir viegli uzrakstāma un efektīvi lietojama.

Šī projekcija tika izveidota, reaģējot uz Bostonas publisko skolu apriņķa lēmumu 2017. gada martā pasaules kartēm izmantot Gala-Pītersa projekciju, lai precīzāk parādītu ekvatoriālo un neekvatoriālo reģionu relatīvos izmērus. Šis lēmums izraisīja strīdus kartogrāfijas pasaulē, jo šī projekcija polārajos reģionos ir ārkārtīgi kropļota. Tolaik Šavričs, Dženija un Patersons meklēja alternatīvas vienāda laukuma karšu projekcijas pasaules kartēm, taču nevarēja atrast nevienu, kas atbilstu viņu estētiskajiem kritērijiem. Tāpēc viņi izveidoja jaunu projekciju, kurai bija vizuāli pievilcīgāka pievilcība salīdzinājumā ar esošajām vienāda laukuma projekcijām.&lt;ref name=&quot;gis&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nmas1.org/news/2018/08/22/mapa-equal-earth-ciencia|title=Equal Earth: un mapamundi más preciso que muestra el tamaño real de África|publisher=N+1|access-date=January 24, 2020|date=August 22, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://codigooculto.com/2018/08/equal-earth-idean-un-nuevo-mapa-del-mundo-basado-en-un-mapa-del-1569/|title=Equal Earth: Idean un nuevo mapa del mundo basado en un mapa del 1569|publisher=Código Oculto|access-date=January 24, 2020|date=August 23, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visionscarto.net/la-proyeccion-equal-earth|title=Colección cartográfica – La proyección Equal-Earth|website=visionscarto|access-date=January 24, 2020|date=September 4, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;

Viena no Līdzīgās Zemes projekcijas ietekmēm un iemesls tās bīdīšanai caur ANO no [[Āfrika]]s valstu puses bija palīdzēt uzlabot daudzu [[Attīstības valstis|jaunattīstības valstu]] attēlojumu ekvatora tuvumā, īpaši Āfrikā, ņemot vērā valstu relatīvo lielumu Merkatora projekcijā, kas ietekmē ekonomiskos, sabiedriskos un politiskos faktorus. Piemēram, Merkatora projekcijā [[Grenlande]] šķiet lielāka nekā visa Āfrika, lai gan patiesībā tā ir tikai 7% no Āfrikas kopējās sauszemes platības. Šīs neatbilstības attiecībā uz platību var radīt izplatāmo slimību un citu problēmu ietekmes zonu nepareizu atspoguļojumu.&lt;ref name=&quot;teufel2026&quot; /&gt; Pastāv arī citas prognozes, piemēram, taisnstūra projekcija un Robinsona projekcija, kas labāk atspoguļo šo valstu lielumu, taču tām ir citi ierobežojumi. Projekcija “Līdzīgā Zeme” sniedz vizuāli precīzāku katras valsts patiesās platības attēlojumu salīdzinājumā ar citām projekcijām.&lt;ref name=&quot;teufel2026&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Teufel|first=Felix|last2=Kocher|first2=Erica L|last3=Bulstra|first3=Caroline A|date=March 2026|title=The power of representation: why how scientists visualise the world matters|journal=The Lancet Global Health|volume=14|issue=3|pages=E321–E323|doi=10.1016/S2214-109X(25)00520-0|pmid=41713432}}&lt;/ref&gt;

== Formulējums ==
[[Attēls:Equal_Earth_with_Tissot's_Indicatrices_of_Distortion.svg|thumb| Līdzīgās Zemes projekcijas kropļojums, izmantojot Tisso indikatrisi ar 30° intervālu]]
Tāpat kā agrākajā Patersona ieviestajā Dabiskās Zemes projekcijā (2012), projekcijas parametru izvēlei tika izmantota vizuāla metode. Par pamatu tika izmantota [[Reinholds Putniņš|Putniņa]] P4ʹ un Ekerta IV projekciju kombinācija.&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt; Projekcijas matemātiskās formulas tika atvasinātas no polinoma, ko izmantoja, lai definētu paralēļu atstatumu. Projekcija ir formulēta kā vienādojumi:&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt;

&lt;math display=&quot;block&quot;&gt;
\begin{align}
 x &amp;= \frac{2\sqrt{3}\, \lambda \cos{\theta}}{3\,(9\,A_4\,\theta^8 + 7\,A_3\,\theta^6 + 3\,A_2\,\theta^2 + A_1)} \\
 y &amp;= A_4\,\theta^9 + A_3\,\theta^7 + A_2\,\theta^3 + A_1\, \theta
\end{align}
&lt;/math&gt;

kur

&lt;math display=&quot;block&quot;&gt;
\begin{align}
 &amp;\sin{\theta} = \frac{\sqrt{3}}{2}\sin{\varphi} \\
 &amp;A_1 = 1.340264,\ A_2 = -0.081106,\ A_3 = 0.000893,\ A_4 = 0.003796
\end{align}
&lt;/math&gt;

un &lt;math&gt;\varphi&lt;/math&gt; attiecas uz ģeogrāfisko platumu un &lt;math&gt;\lambda&lt;/math&gt; uz garumu.

== Lietošana ==
[[Attēls:The-Equal-Earth-compared-to-similar-equal-area-pseudocylindrical-projections.png|thumb|280x280px| &quot;Līdzīgā Zeme&quot; salīdzinājumā ar līdzīgām vienāda laukuma pseidocilindriskām projekcijām]]
Pirmā zināmā tematiskā karte, kas publicēta, izmantojot Līdzīgās Zemes projekciju, ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] Godārda Kosmosa pētījumu institūta izstrādātā globālās vidējās temperatūras anomālijas karte 2018. gada jūlijam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://twitter.com/NASAGISS/status/1029769823167963136|title=NASA GISS on Twitter|work=Twitter|access-date=August 23, 2018|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kampaņa &quot;Izlabo karti&quot; ===
Kampaņa &quot;Izlabo karti&quot; aicināja Merkatora projekcijas vietā izmantot Līdzīgās Zemes projekciju.&lt;ref name=&quot;africanUnionUrgesAdoption&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/african-union-urges-adoption-world-map-showing-continents-true-size-2025-08-14/|title=African Union urges adoption of world map showing continent's true size|last=Demony|first=Catarina|last2=Bior|first2=Ayendeng|website=[[Reuters]]|access-date=August 15, 2025|date=August 15, 2025}}&lt;/ref&gt;

Kampaņu uzsāka ''Africa No Filter'' un ''SpeakUpAfrica.''&lt;ref name=&quot;democracyWithoutBorders&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.democracywithoutborders.org/39474/correct-the-map-why-the-mercator-world-map-must-be-put-to-rest/|title=Correct The Map: why the Mercator world map must be put to rest|last=Olivia Gauvin|publisher=[[Democracy Without Borders]]|date=2025-11-25}}&lt;/ref&gt; Kopš 2025. gada augusta to atbalstīja arī [[Āfrikas Savienība]] un [[CARICOM|Karību jūras reģiona kopiena]].&lt;ref name=&quot;africanUnionUrgesAdoption&quot; /&gt;

Āfrikas Savienībai kartes projekcijas maiņa bija politiski svarīgas izmaiņas, kas ietekmēja to, kā cilvēki &quot;redz, runā un novērtē Āfriku&quot;.&lt;ref name=&quot;aldermanSwab&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/africa/mercator-world-map-projection-africa-size-trump-b3044682.html|title=Even Trump has been fooled by the distorted world map – why it’s time to change it|publisher=[[The Independent]]|date=2026-09-04|last=Derek H. Alderman}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://theconversation.com/world-maps-get-africas-size-wrong-cartographers-explain-why-fixing-it-matters-263833|title=World maps get Africa’s size wrong: cartographers explain why fixing it matters|last=Derek H. Alderman|last2=Jack Swab|publisher=[[The Conversation]]|date=2025-09-29}}&lt;/ref&gt;

Kampaņa aicina [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] Organizāciju, [[Pasaules Banka|Pasaules Banku]] un [[BBC]] &quot;pieņemt Vienlīdzīgas Zemes projekciju savos datos, ziņojumos un materiālos, kas ietver pasaules kartes&quot;.&lt;ref name=&quot;democracyWithoutBorders&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://expression.africa/africa-no-filter-and-speak-up-africa-launch-the-correct-the-map-campaign/|title=Africa No Filter and Speak Up Africa launch the Correct the Map campaign|last=bird story agency|publisher=Expression Africa|website=expression.africa|date=2025-04-09}}&lt;/ref&gt;

=== Pieņemšana Apvienoto Nāciju Organizācijā ===
2026. gada 4. septembrī [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas]] 80. sesijā tika pieņemts rezolūcijas &quot;Izlabot karti&quot;&lt;ref name=&quot;unresolutiontext&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.un.org/doc/undoc/ltd/n26/201/84/pdf/n2620184.pdf|title=“Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|publisher=[[United Nations General Assembly]]|date=2026-09-04|language=English}}&lt;/ref&gt; teksts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce30vp55dnlo|title=UN votes to adopt new world map to reflect Africa's true size|publisher=[[BBC News]]|date=2026-09-05|last=Thomas Mukhwana}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.un.org/en/2026/ga12779.doc.htm|title=Client Challenge|website=press.un.org|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; Rezolūcija paredzēja, ka pasaule pakāpeniski atteiksies no Merkatora projekcijas par labu Līdzīgās Zemes projekcijai.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot; /&gt; ANO rezolūcijas nav piespiedu, un projekcijas izmantošana tādējādi nav obligāta.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot; /&gt;

Par rezolūciju balsoja 164 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis]], sešas atturējās ([[Igaunija]], [[Gruzija]], [[Lietuva]], [[Moldova|Moldovas Republika]], [[Serbija]] un [[Ukraina]]), bet viena balsoja pret ([[Amerikas Savienotās Valstis]]).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Rezolūciju iesniedza Āfrikas Savienības dalībvalstis un [[Bahamas|Bahamu salas]].&lt;ref name=&quot;UNVotesCNN&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/09/04/world/un-vote-new-world-map-intl-scli|title=UN votes to adopt new map that makes our world look very different|work=[[CNN]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Orie|first=Amarachi}}&lt;/ref&gt; [[Togo]] lūdza [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|ANO dalībvalstis]] pieņemt karti 2026. gada aprīlī. Tika izstrādāts rezolūcijas projekts, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja rīkoja konsultācijas 2026. gada jūlijā.&lt;ref name=&quot;UNVotesCNN&quot; /&gt;

[[Eiropas Savienība]] uzsvēra, ka rezolūcija &quot;neaplūko un neietekmē jautājumus, kas saistīti ar suverenitāti, teritoriālo statusu, delimitāciju vai starptautiski atzītām valstu robežām&quot;, un atzīmēja, ka rezolūcija &quot;neatbalsta nevienu konkrētu tīmekļa vietni, piemēram, equal-earth.com, tostarp tajā ietvertās kartes&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eeas.europa.eu/delegations/un-new-york/eu-explanation-vote-un-general-assembly-resolution-correct-map-rebalancing-global-cartographic_en|title=EU Explanation of Vote – UN General Assembly: Resolution on “Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|last=Delegation of the European Union to the United Nations in New York|website=www.eeas.europa.eu|date=2026-09-04}}&lt;/ref&gt;

== Alternatīvas ==
Līdzīgās Zemes projekcija ir tikai viena no daudzajām vienāda laukuma pseidocilindriskajām&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt; kartes projekcijām. Izmantojot globusu, digitālajās kartēs var precīzāk attēlot atrašanās vietas uz Zemes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/#map-projections|title=Projections - Map Projections|publisher=Mapbox|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}&lt;/ref&gt;

Dabiskās Zemes projekcija izskatās ļoti līdzīga Līdzīgās Zemes projekcijai, bet tā ir vairāk sabalansēta starp Līdzīgās Zemes formas kropļojumu&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/|title=Projections|publisher=Mapbox|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}&lt;/ref&gt; un merkatorisko izmēru kropļojumu.Vinkela trīskāršajai projekcijai ir precīzākas formas nekā šīm abām, bet mazāk precīzi izmēri, un tā tiek uzskatīta par vienu no vismazāk kropļotajām kompromisa projekcijām.&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot; /&gt;

[[Nacionālā ģeogrāfijas biedrība]] un daudzas izglītības iestādes globālajai kartēšanai izmanto Vinkela trīskāršo projekciju.&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Kartogrāfija]]</text>
      <sha1>7yaegxjncsmsqo1t4drcyh2edtimxnm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518081</id>
      <parentid>4518072</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T15:38:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ marble šeit nav marmors, bet stikla bumbiņa</comment>
      <origin>4518081</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14211" sha1="4h6xwnebi3shj1wuehrlrgfbpbca8tp" xml:space="preserve">[[Attēls:Equal_Earth_projection_SW.jpg|thumb| Līdzīgās Zemes projekcija 15° tīklmērā. Attēli ir atvasināti no NASA vasaras mēnešu &quot;Zilās bumbiņas&quot; kompozīcijas, kurā okeāni ir gaišināti, lai uzlabotu salasāmību un kontrastu. Attēls izveidots ar Geocart karšu projekcijas programmatūru]]
'''Līdzīgās Zemes kartes projekcija''' ir vienāda laukuma pseidocilindriska globāla kartes projekcija, ko 2018. gadā izveidoja Bojans Šavričs, Bernhards Dženijs un Toms Patersons. Tā iedvesmota no plaši izmantotās Robinsona projekcijas, taču atšķirībā no Robinsona projekcijas tā saglabā laukumu relatīvo lielumu. Projekcija paredzēta, lai radītu precīzāku priekšstatu par teritoriju salīdzinošajiem izmēriem.&lt;ref name=&quot;savric2018&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Šavrič|first=Bojan|last2=Patterson|first2=Tom|last3=Jenny|first3=Bernhard|date=August 7, 2018|title=The Equal Earth map projection|journal=International Journal of Geographical Information Science|volume=33|issue=3|pages=454–465|doi=10.1080/13658816.2018.1504949}}&lt;/ref&gt; [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]] 2026. gada septembrī nobalsoja par rezolūciju par Līdzīgās Zemes projekcijas pieņemšanu, kas, pēc atbalstītāju domām, ietekmēs izglītības un tehnoloģiju pielietojumu.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2026/sep/04/un-vote-world-map-mercator-equal-earth-africa|title=UN to vote on adopting new world map that shows Africa's true scale|work=[[The Guardian]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Egbejule|first=Eromo}}&lt;/ref&gt;

== Funkcijas un mērķis ==
Līdzīgās Zemes projekcijas iezīmes ietver:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://shadedrelief.com/ee_proj/|title=Equal Earth projection|website=shadedrelief.com|access-date=August 23, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;gis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mappinggis.com/2018/09/la-nueva-proyeccion-equal-earth-todo-lo-que-debes-saber/|title=La nueva proyección Equal Earth: todo lo que debes saber|last=Morales|first=Aurelio|publisher=MappingGIS|access-date=January 24, 2020|date=September 11, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;

* Jebkura reģiona relatīvais laukums kartē tiek saglabāts.
* Projekcijas izliektās malas uzrāda Zemes sfērisko formu.
* Taisnas paralēles ļauj viegli salīdzināt, cik tālu no ekvatora atrodas ziemeļu vai dienvidu vietas.
* Meridiāni ir vienmērīgi izvietoti gar jebkuru platuma līniju.
* Programmatūra projekcijas ieviešanai ir viegli uzrakstāma un efektīvi lietojama.

Šī projekcija tika izveidota, reaģējot uz Bostonas publisko skolu apriņķa lēmumu 2017. gada martā pasaules kartēm izmantot Gala-Pītersa projekciju, lai precīzāk parādītu ekvatoriālo un neekvatoriālo reģionu relatīvos izmērus. Šis lēmums izraisīja strīdus kartogrāfijas pasaulē, jo šī projekcija polārajos reģionos ir ārkārtīgi kropļota. Tolaik Šavričs, Dženija un Patersons meklēja alternatīvas vienāda laukuma karšu projekcijas pasaules kartēm, taču nevarēja atrast nevienu, kas atbilstu viņu estētiskajiem kritērijiem. Tāpēc viņi izveidoja jaunu projekciju, kurai bija vizuāli pievilcīgāka pievilcība salīdzinājumā ar esošajām vienāda laukuma projekcijām.&lt;ref name=&quot;gis&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nmas1.org/news/2018/08/22/mapa-equal-earth-ciencia|title=Equal Earth: un mapamundi más preciso que muestra el tamaño real de África|publisher=N+1|access-date=January 24, 2020|date=August 22, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://codigooculto.com/2018/08/equal-earth-idean-un-nuevo-mapa-del-mundo-basado-en-un-mapa-del-1569/|title=Equal Earth: Idean un nuevo mapa del mundo basado en un mapa del 1569|publisher=Código Oculto|access-date=January 24, 2020|date=August 23, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visionscarto.net/la-proyeccion-equal-earth|title=Colección cartográfica – La proyección Equal-Earth|website=visionscarto|access-date=January 24, 2020|date=September 4, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;

Viena no Līdzīgās Zemes projekcijas ietekmēm un iemesls tās bīdīšanai caur ANO no [[Āfrika]]s valstu puses bija palīdzēt uzlabot daudzu [[Attīstības valstis|jaunattīstības valstu]] attēlojumu ekvatora tuvumā, īpaši Āfrikā, ņemot vērā valstu relatīvo lielumu Merkatora projekcijā, kas ietekmē ekonomiskos, sabiedriskos un politiskos faktorus. Piemēram, Merkatora projekcijā [[Grenlande]] šķiet lielāka nekā visa Āfrika, lai gan patiesībā tā ir tikai 7% no Āfrikas kopējās sauszemes platības. Šīs neatbilstības attiecībā uz platību var radīt izplatāmo slimību un citu problēmu ietekmes zonu nepareizu atspoguļojumu.&lt;ref name=&quot;teufel2026&quot; /&gt; Pastāv arī citas prognozes, piemēram, taisnstūra projekcija un Robinsona projekcija, kas labāk atspoguļo šo valstu lielumu, taču tām ir citi ierobežojumi. Projekcija “Līdzīgā Zeme” sniedz vizuāli precīzāku katras valsts patiesās platības attēlojumu salīdzinājumā ar citām projekcijām.&lt;ref name=&quot;teufel2026&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Teufel|first=Felix|last2=Kocher|first2=Erica L|last3=Bulstra|first3=Caroline A|date=March 2026|title=The power of representation: why how scientists visualise the world matters|journal=The Lancet Global Health|volume=14|issue=3|pages=E321–E323|doi=10.1016/S2214-109X(25)00520-0|pmid=41713432}}&lt;/ref&gt;

== Formulējums ==
[[Attēls:Equal_Earth_with_Tissot's_Indicatrices_of_Distortion.svg|thumb| Līdzīgās Zemes projekcijas kropļojums, izmantojot Tisso indikatrisi ar 30° intervālu]]
Tāpat kā agrākajā Patersona ieviestajā Dabiskās Zemes projekcijā (2012), projekcijas parametru izvēlei tika izmantota vizuāla metode. Par pamatu tika izmantota [[Reinholds Putniņš|Putniņa]] P4ʹ un Ekerta IV projekciju kombinācija.&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt; Projekcijas matemātiskās formulas tika atvasinātas no polinoma, ko izmantoja, lai definētu paralēļu atstatumu. Projekcija ir formulēta kā vienādojumi:&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt;

&lt;math display=&quot;block&quot;&gt;
\begin{align}
 x &amp;= \frac{2\sqrt{3}\, \lambda \cos{\theta}}{3\,(9\,A_4\,\theta^8 + 7\,A_3\,\theta^6 + 3\,A_2\,\theta^2 + A_1)} \\
 y &amp;= A_4\,\theta^9 + A_3\,\theta^7 + A_2\,\theta^3 + A_1\, \theta
\end{align}
&lt;/math&gt;

kur

&lt;math display=&quot;block&quot;&gt;
\begin{align}
 &amp;\sin{\theta} = \frac{\sqrt{3}}{2}\sin{\varphi} \\
 &amp;A_1 = 1.340264,\ A_2 = -0.081106,\ A_3 = 0.000893,\ A_4 = 0.003796
\end{align}
&lt;/math&gt;

un &lt;math&gt;\varphi&lt;/math&gt; attiecas uz ģeogrāfisko platumu un &lt;math&gt;\lambda&lt;/math&gt; uz garumu.

== Lietošana ==
[[Attēls:The-Equal-Earth-compared-to-similar-equal-area-pseudocylindrical-projections.png|thumb|280x280px| &quot;Līdzīgā Zeme&quot; salīdzinājumā ar līdzīgām vienāda laukuma pseidocilindriskām projekcijām]]
Pirmā zināmā tematiskā karte, kas publicēta, izmantojot Līdzīgās Zemes projekciju, ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] Godārda Kosmosa pētījumu institūta izstrādātā globālās vidējās temperatūras anomālijas karte 2018. gada jūlijam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://twitter.com/NASAGISS/status/1029769823167963136|title=NASA GISS on Twitter|work=Twitter|access-date=August 23, 2018|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kampaņa &quot;Izlabo karti&quot; ===
Kampaņa &quot;Izlabo karti&quot; aicināja Merkatora projekcijas vietā izmantot Līdzīgās Zemes projekciju.&lt;ref name=&quot;africanUnionUrgesAdoption&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/african-union-urges-adoption-world-map-showing-continents-true-size-2025-08-14/|title=African Union urges adoption of world map showing continent's true size|last=Demony|first=Catarina|last2=Bior|first2=Ayendeng|website=[[Reuters]]|access-date=August 15, 2025|date=August 15, 2025}}&lt;/ref&gt;

Kampaņu uzsāka ''Africa No Filter'' un ''SpeakUpAfrica.''&lt;ref name=&quot;democracyWithoutBorders&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.democracywithoutborders.org/39474/correct-the-map-why-the-mercator-world-map-must-be-put-to-rest/|title=Correct The Map: why the Mercator world map must be put to rest|last=Olivia Gauvin|publisher=[[Democracy Without Borders]]|date=2025-11-25}}&lt;/ref&gt; Kopš 2025. gada augusta to atbalstīja arī [[Āfrikas Savienība]] un [[CARICOM|Karību jūras reģiona kopiena]].&lt;ref name=&quot;africanUnionUrgesAdoption&quot; /&gt;

Āfrikas Savienībai kartes projekcijas maiņa bija politiski svarīgas izmaiņas, kas ietekmēja to, kā cilvēki &quot;redz, runā un novērtē Āfriku&quot;.&lt;ref name=&quot;aldermanSwab&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/africa/mercator-world-map-projection-africa-size-trump-b3044682.html|title=Even Trump has been fooled by the distorted world map – why it’s time to change it|publisher=[[The Independent]]|date=2026-09-04|last=Derek H. Alderman}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://theconversation.com/world-maps-get-africas-size-wrong-cartographers-explain-why-fixing-it-matters-263833|title=World maps get Africa’s size wrong: cartographers explain why fixing it matters|last=Derek H. Alderman|last2=Jack Swab|publisher=[[The Conversation]]|date=2025-09-29}}&lt;/ref&gt;

Kampaņa aicina [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] Organizāciju, [[Pasaules Banka|Pasaules Banku]] un [[BBC]] &quot;pieņemt Vienlīdzīgas Zemes projekciju savos datos, ziņojumos un materiālos, kas ietver pasaules kartes&quot;.&lt;ref name=&quot;democracyWithoutBorders&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://expression.africa/africa-no-filter-and-speak-up-africa-launch-the-correct-the-map-campaign/|title=Africa No Filter and Speak Up Africa launch the Correct the Map campaign|last=bird story agency|publisher=Expression Africa|website=expression.africa|date=2025-04-09}}&lt;/ref&gt;

=== Pieņemšana Apvienoto Nāciju Organizācijā ===
2026. gada 4. septembrī [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas]] 80. sesijā tika pieņemts rezolūcijas &quot;Izlabot karti&quot;&lt;ref name=&quot;unresolutiontext&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.un.org/doc/undoc/ltd/n26/201/84/pdf/n2620184.pdf|title=“Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|publisher=[[United Nations General Assembly]]|date=2026-09-04|language=English}}&lt;/ref&gt; teksts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce30vp55dnlo|title=UN votes to adopt new world map to reflect Africa's true size|publisher=[[BBC News]]|date=2026-09-05|last=Thomas Mukhwana}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.un.org/en/2026/ga12779.doc.htm|title=Client Challenge|website=press.un.org|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; Rezolūcija paredzēja, ka pasaule pakāpeniski atteiksies no Merkatora projekcijas par labu Līdzīgās Zemes projekcijai.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot; /&gt; ANO rezolūcijas nav piespiedu, un projekcijas izmantošana tādējādi nav obligāta.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot; /&gt;

Par rezolūciju balsoja 164 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis]], sešas atturējās ([[Igaunija]], [[Gruzija]], [[Lietuva]], [[Moldova|Moldovas Republika]], [[Serbija]] un [[Ukraina]]), bet viena balsoja pret ([[Amerikas Savienotās Valstis]]).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Rezolūciju iesniedza Āfrikas Savienības dalībvalstis un [[Bahamas|Bahamu salas]].&lt;ref name=&quot;UNVotesCNN&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/09/04/world/un-vote-new-world-map-intl-scli|title=UN votes to adopt new map that makes our world look very different|work=[[CNN]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Orie|first=Amarachi}}&lt;/ref&gt; [[Togo]] lūdza [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|ANO dalībvalstis]] pieņemt karti 2026. gada aprīlī. Tika izstrādāts rezolūcijas projekts, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja rīkoja konsultācijas 2026. gada jūlijā.&lt;ref name=&quot;UNVotesCNN&quot; /&gt;

[[Eiropas Savienība]] uzsvēra, ka rezolūcija &quot;neaplūko un neietekmē jautājumus, kas saistīti ar suverenitāti, teritoriālo statusu, delimitāciju vai starptautiski atzītām valstu robežām&quot;, un atzīmēja, ka rezolūcija &quot;neatbalsta nevienu konkrētu tīmekļa vietni, piemēram, equal-earth.com, tostarp tajā ietvertās kartes&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eeas.europa.eu/delegations/un-new-york/eu-explanation-vote-un-general-assembly-resolution-correct-map-rebalancing-global-cartographic_en|title=EU Explanation of Vote – UN General Assembly: Resolution on “Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|last=Delegation of the European Union to the United Nations in New York|website=www.eeas.europa.eu|date=2026-09-04}}&lt;/ref&gt;

== Alternatīvas ==
Līdzīgās Zemes projekcija ir tikai viena no daudzajām vienāda laukuma pseidocilindriskajām&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt; kartes projekcijām. Izmantojot globusu, digitālajās kartēs var precīzāk attēlot atrašanās vietas uz Zemes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/#map-projections|title=Projections - Map Projections|publisher=Mapbox|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}&lt;/ref&gt;

Dabiskās Zemes projekcija izskatās ļoti līdzīga Līdzīgās Zemes projekcijai, bet tā ir vairāk sabalansēta starp Līdzīgās Zemes formas kropļojumu&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/|title=Projections|publisher=Mapbox|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}&lt;/ref&gt; un merkatorisko izmēru kropļojumu.Vinkela trīskāršajai projekcijai ir precīzākas formas nekā šīm abām, bet mazāk precīzi izmēri, un tā tiek uzskatīta par vienu no vismazāk kropļotajām kompromisa projekcijām.&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot; /&gt;

[[Nacionālā ģeogrāfijas biedrība]] un daudzas izglītības iestādes globālajai kartēšanai izmanto Vinkela trīskāršo projekciju.&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Kartogrāfija]]</text>
      <sha1>4h6xwnebi3shj1wuehrlrgfbpbca8tp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518085</id>
      <parentid>4518081</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T16:06:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518085</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14221" sha1="7v9w4gvxkotvn2o0196xtsrfg6zvfel" xml:space="preserve">[[Attēls:Equal_Earth_projection_SW.jpg|thumb| Līdzīgās Zemes projekcija 15° tīklmērā. Attēli ir atvasināti no NASA vasaras mēnešu &quot;Zilās bumbiņas&quot; kompozīcijas, kurā okeāni ir gaišināti, lai uzlabotu salasāmību un kontrastu. Attēls izveidots ar Geocart karšu projekcijas programmatūru]]
'''Līdzīgās Zemes kartes projekcija''' ir vienāda laukuma pseidocilindriska globāla [[Karte|kartes]] projekcija, ko 2018. gadā izveidoja Bojans Šavričs, Bernhards Dženijs un Toms Patersons. Tā iedvesmota no plaši izmantotās Robinsona projekcijas, taču atšķirībā no Robinsona projekcijas tā saglabā laukumu relatīvo lielumu. Projekcija paredzēta, lai radītu precīzāku priekšstatu par teritoriju salīdzinošajiem izmēriem.&lt;ref name=&quot;savric2018&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Šavrič|first=Bojan|last2=Patterson|first2=Tom|last3=Jenny|first3=Bernhard|date=August 7, 2018|title=The Equal Earth map projection|journal=International Journal of Geographical Information Science|volume=33|issue=3|pages=454–465|doi=10.1080/13658816.2018.1504949}}&lt;/ref&gt; [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]] 2026. gada septembrī nobalsoja par rezolūciju par Līdzīgās Zemes projekcijas pieņemšanu, kas, pēc atbalstītāju domām, ietekmēs izglītības un tehnoloģiju pielietojumu.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2026/sep/04/un-vote-world-map-mercator-equal-earth-africa|title=UN to vote on adopting new world map that shows Africa's true scale|work=[[The Guardian]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Egbejule|first=Eromo}}&lt;/ref&gt;

== Funkcijas un mērķis ==
Līdzīgās Zemes projekcijas iezīmes ietver:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://shadedrelief.com/ee_proj/|title=Equal Earth projection|website=shadedrelief.com|access-date=August 23, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;gis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mappinggis.com/2018/09/la-nueva-proyeccion-equal-earth-todo-lo-que-debes-saber/|title=La nueva proyección Equal Earth: todo lo que debes saber|last=Morales|first=Aurelio|publisher=MappingGIS|access-date=January 24, 2020|date=September 11, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;

* Jebkura reģiona relatīvais laukums kartē tiek saglabāts.
* Projekcijas izliektās malas uzrāda Zemes sfērisko formu.
* Taisnas paralēles ļauj viegli salīdzināt, cik tālu no ekvatora atrodas ziemeļu vai dienvidu vietas.
* Meridiāni ir vienmērīgi izvietoti gar jebkuru platuma līniju.
* Programmatūra projekcijas ieviešanai ir viegli uzrakstāma un efektīvi lietojama.

Šī projekcija tika izveidota, reaģējot uz Bostonas publisko skolu apriņķa lēmumu 2017. gada martā pasaules kartēm izmantot Gala-Pītersa projekciju, lai precīzāk parādītu ekvatoriālo un neekvatoriālo reģionu relatīvos izmērus. Šis lēmums izraisīja strīdus kartogrāfijas pasaulē, jo šī projekcija polārajos reģionos ir ārkārtīgi kropļota. Tolaik Šavričs, Dženija un Patersons meklēja alternatīvas vienāda laukuma karšu projekcijas pasaules kartēm, taču nevarēja atrast nevienu, kas atbilstu viņu estētiskajiem kritērijiem. Tāpēc viņi izveidoja jaunu projekciju, kurai bija vizuāli pievilcīgāka pievilcība salīdzinājumā ar esošajām vienāda laukuma projekcijām.&lt;ref name=&quot;gis&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nmas1.org/news/2018/08/22/mapa-equal-earth-ciencia|title=Equal Earth: un mapamundi más preciso que muestra el tamaño real de África|publisher=N+1|access-date=January 24, 2020|date=August 22, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://codigooculto.com/2018/08/equal-earth-idean-un-nuevo-mapa-del-mundo-basado-en-un-mapa-del-1569/|title=Equal Earth: Idean un nuevo mapa del mundo basado en un mapa del 1569|publisher=Código Oculto|access-date=January 24, 2020|date=August 23, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visionscarto.net/la-proyeccion-equal-earth|title=Colección cartográfica – La proyección Equal-Earth|website=visionscarto|access-date=January 24, 2020|date=September 4, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;

Viena no Līdzīgās Zemes projekcijas ietekmēm un iemesls tās bīdīšanai caur ANO no [[Āfrika]]s valstu puses bija palīdzēt uzlabot daudzu [[Attīstības valstis|jaunattīstības valstu]] attēlojumu ekvatora tuvumā, īpaši Āfrikā, ņemot vērā valstu relatīvo lielumu Merkatora projekcijā, kas ietekmē ekonomiskos, sabiedriskos un politiskos faktorus. Piemēram, Merkatora projekcijā [[Grenlande]] šķiet lielāka nekā visa Āfrika, lai gan patiesībā tā ir tikai 7% no Āfrikas kopējās sauszemes platības. Šīs neatbilstības attiecībā uz platību var radīt izplatāmo slimību un citu problēmu ietekmes zonu nepareizu atspoguļojumu.&lt;ref name=&quot;teufel2026&quot; /&gt; Pastāv arī citas prognozes, piemēram, taisnstūra projekcija un Robinsona projekcija, kas labāk atspoguļo šo valstu lielumu, taču tām ir citi ierobežojumi. Projekcija “Līdzīgā Zeme” sniedz vizuāli precīzāku katras valsts patiesās platības attēlojumu salīdzinājumā ar citām projekcijām.&lt;ref name=&quot;teufel2026&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Teufel|first=Felix|last2=Kocher|first2=Erica L|last3=Bulstra|first3=Caroline A|date=March 2026|title=The power of representation: why how scientists visualise the world matters|journal=The Lancet Global Health|volume=14|issue=3|pages=E321–E323|doi=10.1016/S2214-109X(25)00520-0|pmid=41713432}}&lt;/ref&gt;

== Formulējums ==
[[Attēls:Equal_Earth_with_Tissot's_Indicatrices_of_Distortion.svg|thumb| Līdzīgās Zemes projekcijas kropļojums, izmantojot Tisso indikatrisi ar 30° intervālu]]
Tāpat kā agrākajā Patersona ieviestajā Dabiskās Zemes projekcijā (2012), projekcijas parametru izvēlei tika izmantota vizuāla metode. Par pamatu tika izmantota [[Reinholds Putniņš|Putniņa]] P4ʹ un Ekerta IV projekciju kombinācija.&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt; Projekcijas matemātiskās formulas tika atvasinātas no polinoma, ko izmantoja, lai definētu paralēļu atstatumu. Projekcija ir formulēta kā vienādojumi:&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt;

&lt;math display=&quot;block&quot;&gt;
\begin{align}
 x &amp;= \frac{2\sqrt{3}\, \lambda \cos{\theta}}{3\,(9\,A_4\,\theta^8 + 7\,A_3\,\theta^6 + 3\,A_2\,\theta^2 + A_1)} \\
 y &amp;= A_4\,\theta^9 + A_3\,\theta^7 + A_2\,\theta^3 + A_1\, \theta
\end{align}
&lt;/math&gt;

kur

&lt;math display=&quot;block&quot;&gt;
\begin{align}
 &amp;\sin{\theta} = \frac{\sqrt{3}}{2}\sin{\varphi} \\
 &amp;A_1 = 1.340264,\ A_2 = -0.081106,\ A_3 = 0.000893,\ A_4 = 0.003796
\end{align}
&lt;/math&gt;

un &lt;math&gt;\varphi&lt;/math&gt; attiecas uz ģeogrāfisko platumu un &lt;math&gt;\lambda&lt;/math&gt; uz garumu.

== Lietošana ==
[[Attēls:The-Equal-Earth-compared-to-similar-equal-area-pseudocylindrical-projections.png|thumb|280x280px| &quot;Līdzīgā Zeme&quot; salīdzinājumā ar līdzīgām vienāda laukuma pseidocilindriskām projekcijām]]
Pirmā zināmā tematiskā karte, kas publicēta, izmantojot Līdzīgās Zemes projekciju, ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] Godārda Kosmosa pētījumu institūta izstrādātā globālās vidējās temperatūras anomālijas karte 2018. gada jūlijam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://twitter.com/NASAGISS/status/1029769823167963136|title=NASA GISS on Twitter|work=Twitter|access-date=August 23, 2018|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kampaņa &quot;Izlabo karti&quot; ===
Kampaņa &quot;Izlabo karti&quot; aicināja Merkatora projekcijas vietā izmantot Līdzīgās Zemes projekciju.&lt;ref name=&quot;africanUnionUrgesAdoption&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/african-union-urges-adoption-world-map-showing-continents-true-size-2025-08-14/|title=African Union urges adoption of world map showing continent's true size|last=Demony|first=Catarina|last2=Bior|first2=Ayendeng|website=[[Reuters]]|access-date=August 15, 2025|date=August 15, 2025}}&lt;/ref&gt;

Kampaņu uzsāka ''Africa No Filter'' un ''SpeakUpAfrica.''&lt;ref name=&quot;democracyWithoutBorders&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.democracywithoutborders.org/39474/correct-the-map-why-the-mercator-world-map-must-be-put-to-rest/|title=Correct The Map: why the Mercator world map must be put to rest|last=Olivia Gauvin|publisher=[[Democracy Without Borders]]|date=2025-11-25}}&lt;/ref&gt; Kopš 2025. gada augusta to atbalstīja arī [[Āfrikas Savienība]] un [[CARICOM|Karību jūras reģiona kopiena]].&lt;ref name=&quot;africanUnionUrgesAdoption&quot; /&gt;

Āfrikas Savienībai kartes projekcijas maiņa bija politiski svarīgas izmaiņas, kas ietekmēja to, kā cilvēki &quot;redz, runā un novērtē Āfriku&quot;.&lt;ref name=&quot;aldermanSwab&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/africa/mercator-world-map-projection-africa-size-trump-b3044682.html|title=Even Trump has been fooled by the distorted world map – why it’s time to change it|publisher=[[The Independent]]|date=2026-09-04|last=Derek H. Alderman}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://theconversation.com/world-maps-get-africas-size-wrong-cartographers-explain-why-fixing-it-matters-263833|title=World maps get Africa’s size wrong: cartographers explain why fixing it matters|last=Derek H. Alderman|last2=Jack Swab|publisher=[[The Conversation]]|date=2025-09-29}}&lt;/ref&gt;

Kampaņa aicina [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] Organizāciju, [[Pasaules Banka|Pasaules Banku]] un [[BBC]] &quot;pieņemt Vienlīdzīgas Zemes projekciju savos datos, ziņojumos un materiālos, kas ietver pasaules kartes&quot;.&lt;ref name=&quot;democracyWithoutBorders&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://expression.africa/africa-no-filter-and-speak-up-africa-launch-the-correct-the-map-campaign/|title=Africa No Filter and Speak Up Africa launch the Correct the Map campaign|last=bird story agency|publisher=Expression Africa|website=expression.africa|date=2025-04-09}}&lt;/ref&gt;

=== Pieņemšana Apvienoto Nāciju Organizācijā ===
2026. gada 4. septembrī [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas]] 80. sesijā tika pieņemts rezolūcijas &quot;Izlabot karti&quot;&lt;ref name=&quot;unresolutiontext&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.un.org/doc/undoc/ltd/n26/201/84/pdf/n2620184.pdf|title=“Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|publisher=[[United Nations General Assembly]]|date=2026-09-04|language=English}}&lt;/ref&gt; teksts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce30vp55dnlo|title=UN votes to adopt new world map to reflect Africa's true size|publisher=[[BBC News]]|date=2026-09-05|last=Thomas Mukhwana}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.un.org/en/2026/ga12779.doc.htm|title=Client Challenge|website=press.un.org|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; Rezolūcija paredzēja, ka pasaule pakāpeniski atteiksies no Merkatora projekcijas par labu Līdzīgās Zemes projekcijai.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot; /&gt; ANO rezolūcijas nav piespiedu, un projekcijas izmantošana tādējādi nav obligāta.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot; /&gt;

Par rezolūciju balsoja 164 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis]], sešas atturējās ([[Igaunija]], [[Gruzija]], [[Lietuva]], [[Moldova|Moldovas Republika]], [[Serbija]] un [[Ukraina]]), bet viena balsoja pret ([[Amerikas Savienotās Valstis]]).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Rezolūciju iesniedza Āfrikas Savienības dalībvalstis un [[Bahamas|Bahamu salas]].&lt;ref name=&quot;UNVotesCNN&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/09/04/world/un-vote-new-world-map-intl-scli|title=UN votes to adopt new map that makes our world look very different|work=[[CNN]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Orie|first=Amarachi}}&lt;/ref&gt; [[Togo]] lūdza [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|ANO dalībvalstis]] pieņemt karti 2026. gada aprīlī. Tika izstrādāts rezolūcijas projekts, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja rīkoja konsultācijas 2026. gada jūlijā.&lt;ref name=&quot;UNVotesCNN&quot; /&gt;

[[Eiropas Savienība]] uzsvēra, ka rezolūcija &quot;neaplūko un neietekmē jautājumus, kas saistīti ar suverenitāti, teritoriālo statusu, delimitāciju vai starptautiski atzītām valstu robežām&quot;, un atzīmēja, ka rezolūcija &quot;neatbalsta nevienu konkrētu tīmekļa vietni, piemēram, equal-earth.com, tostarp tajā ietvertās kartes&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eeas.europa.eu/delegations/un-new-york/eu-explanation-vote-un-general-assembly-resolution-correct-map-rebalancing-global-cartographic_en|title=EU Explanation of Vote – UN General Assembly: Resolution on “Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|last=Delegation of the European Union to the United Nations in New York|website=www.eeas.europa.eu|date=2026-09-04}}&lt;/ref&gt;

== Alternatīvas ==
Līdzīgās Zemes projekcija ir tikai viena no daudzajām vienāda laukuma pseidocilindriskajām&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt; kartes projekcijām. Izmantojot globusu, digitālajās kartēs var precīzāk attēlot atrašanās vietas uz Zemes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/#map-projections|title=Projections - Map Projections|publisher=Mapbox|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}&lt;/ref&gt;

Dabiskās Zemes projekcija izskatās ļoti līdzīga Līdzīgās Zemes projekcijai, bet tā ir vairāk sabalansēta starp Līdzīgās Zemes formas kropļojumu&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/|title=Projections|publisher=Mapbox|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}&lt;/ref&gt; un merkatorisko izmēru kropļojumu.Vinkela trīskāršajai projekcijai ir precīzākas formas nekā šīm abām, bet mazāk precīzi izmēri, un tā tiek uzskatīta par vienu no vismazāk kropļotajām kompromisa projekcijām.&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot; /&gt;

[[Nacionālā ģeogrāfijas biedrība]] un daudzas izglītības iestādes globālajai kartēšanai izmanto Vinkela trīskāršo projekciju.&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Kartogrāfija]]</text>
      <sha1>7v9w4gvxkotvn2o0196xtsrfg6zvfel</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518097</id>
      <parentid>4518085</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T16:55:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ diez vai latviski to tā dēvē</comment>
      <origin>4518097</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14229" sha1="qlacwugf1em0fcdjj1z8qdkpp0307n4" xml:space="preserve">[[Attēls:Equal_Earth_projection_SW.jpg|thumb| Līdzīgās Zemes projekcija 15° tīklmērā. Attēli ir atvasināti no NASA vasaras mēnešu &quot;Zilās bumbiņas&quot; kompozīcijas, kurā okeāni ir gaišināti, lai uzlabotu salasāmību un kontrastu. Attēls izveidots ar Geocart karšu projekcijas programmatūru]]
'''Līdzīgās Zemes kartes projekcija'''{{fact}} ir vienāda laukuma pseidocilindriska globāla [[Karte|kartes]] projekcija, ko 2018. gadā izveidoja Bojans Šavričs, Bernhards Dženijs un Toms Patersons. Tā iedvesmota no plaši izmantotās Robinsona projekcijas, taču atšķirībā no Robinsona projekcijas tā saglabā laukumu relatīvo lielumu. Projekcija paredzēta, lai radītu precīzāku priekšstatu par teritoriju salīdzinošajiem izmēriem.&lt;ref name=&quot;savric2018&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Šavrič|first=Bojan|last2=Patterson|first2=Tom|last3=Jenny|first3=Bernhard|date=August 7, 2018|title=The Equal Earth map projection|journal=International Journal of Geographical Information Science|volume=33|issue=3|pages=454–465|doi=10.1080/13658816.2018.1504949}}&lt;/ref&gt; [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]] 2026. gada septembrī nobalsoja par rezolūciju par Līdzīgās Zemes projekcijas pieņemšanu, kas, pēc atbalstītāju domām, ietekmēs izglītības un tehnoloģiju pielietojumu.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2026/sep/04/un-vote-world-map-mercator-equal-earth-africa|title=UN to vote on adopting new world map that shows Africa's true scale|work=[[The Guardian]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Egbejule|first=Eromo}}&lt;/ref&gt;

== Funkcijas un mērķis ==
Līdzīgās Zemes projekcijas iezīmes ietver:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://shadedrelief.com/ee_proj/|title=Equal Earth projection|website=shadedrelief.com|access-date=August 23, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;gis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mappinggis.com/2018/09/la-nueva-proyeccion-equal-earth-todo-lo-que-debes-saber/|title=La nueva proyección Equal Earth: todo lo que debes saber|last=Morales|first=Aurelio|publisher=MappingGIS|access-date=January 24, 2020|date=September 11, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;

* Jebkura reģiona relatīvais laukums kartē tiek saglabāts.
* Projekcijas izliektās malas uzrāda Zemes sfērisko formu.
* Taisnas paralēles ļauj viegli salīdzināt, cik tālu no ekvatora atrodas ziemeļu vai dienvidu vietas.
* Meridiāni ir vienmērīgi izvietoti gar jebkuru platuma līniju.
* Programmatūra projekcijas ieviešanai ir viegli uzrakstāma un efektīvi lietojama.

Šī projekcija tika izveidota, reaģējot uz Bostonas publisko skolu apriņķa lēmumu 2017. gada martā pasaules kartēm izmantot Gala-Pītersa projekciju, lai precīzāk parādītu ekvatoriālo un neekvatoriālo reģionu relatīvos izmērus. Šis lēmums izraisīja strīdus kartogrāfijas pasaulē, jo šī projekcija polārajos reģionos ir ārkārtīgi kropļota. Tolaik Šavričs, Dženija un Patersons meklēja alternatīvas vienāda laukuma karšu projekcijas pasaules kartēm, taču nevarēja atrast nevienu, kas atbilstu viņu estētiskajiem kritērijiem. Tāpēc viņi izveidoja jaunu projekciju, kurai bija vizuāli pievilcīgāka pievilcība salīdzinājumā ar esošajām vienāda laukuma projekcijām.&lt;ref name=&quot;gis&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nmas1.org/news/2018/08/22/mapa-equal-earth-ciencia|title=Equal Earth: un mapamundi más preciso que muestra el tamaño real de África|publisher=N+1|access-date=January 24, 2020|date=August 22, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://codigooculto.com/2018/08/equal-earth-idean-un-nuevo-mapa-del-mundo-basado-en-un-mapa-del-1569/|title=Equal Earth: Idean un nuevo mapa del mundo basado en un mapa del 1569|publisher=Código Oculto|access-date=January 24, 2020|date=August 23, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visionscarto.net/la-proyeccion-equal-earth|title=Colección cartográfica – La proyección Equal-Earth|website=visionscarto|access-date=January 24, 2020|date=September 4, 2018|language=es}}&lt;/ref&gt;

Viena no Līdzīgās Zemes projekcijas ietekmēm un iemesls tās bīdīšanai caur ANO no [[Āfrika]]s valstu puses bija palīdzēt uzlabot daudzu [[Attīstības valstis|jaunattīstības valstu]] attēlojumu ekvatora tuvumā, īpaši Āfrikā, ņemot vērā valstu relatīvo lielumu Merkatora projekcijā, kas ietekmē ekonomiskos, sabiedriskos un politiskos faktorus. Piemēram, Merkatora projekcijā [[Grenlande]] šķiet lielāka nekā visa Āfrika, lai gan patiesībā tā ir tikai 7% no Āfrikas kopējās sauszemes platības. Šīs neatbilstības attiecībā uz platību var radīt izplatāmo slimību un citu problēmu ietekmes zonu nepareizu atspoguļojumu.&lt;ref name=&quot;teufel2026&quot; /&gt; Pastāv arī citas prognozes, piemēram, taisnstūra projekcija un Robinsona projekcija, kas labāk atspoguļo šo valstu lielumu, taču tām ir citi ierobežojumi. Projekcija “Līdzīgā Zeme” sniedz vizuāli precīzāku katras valsts patiesās platības attēlojumu salīdzinājumā ar citām projekcijām.&lt;ref name=&quot;teufel2026&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Teufel|first=Felix|last2=Kocher|first2=Erica L|last3=Bulstra|first3=Caroline A|date=March 2026|title=The power of representation: why how scientists visualise the world matters|journal=The Lancet Global Health|volume=14|issue=3|pages=E321–E323|doi=10.1016/S2214-109X(25)00520-0|pmid=41713432}}&lt;/ref&gt;

== Formulējums ==
[[Attēls:Equal_Earth_with_Tissot's_Indicatrices_of_Distortion.svg|thumb| Līdzīgās Zemes projekcijas kropļojums, izmantojot Tisso indikatrisi ar 30° intervālu]]
Tāpat kā agrākajā Patersona ieviestajā Dabiskās Zemes projekcijā (2012), projekcijas parametru izvēlei tika izmantota vizuāla metode. Par pamatu tika izmantota [[Reinholds Putniņš|Putniņa]] P4ʹ un Ekerta IV projekciju kombinācija.&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt; Projekcijas matemātiskās formulas tika atvasinātas no polinoma, ko izmantoja, lai definētu paralēļu atstatumu. Projekcija ir formulēta kā vienādojumi:&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt;

&lt;math display=&quot;block&quot;&gt;
\begin{align}
 x &amp;= \frac{2\sqrt{3}\, \lambda \cos{\theta}}{3\,(9\,A_4\,\theta^8 + 7\,A_3\,\theta^6 + 3\,A_2\,\theta^2 + A_1)} \\
 y &amp;= A_4\,\theta^9 + A_3\,\theta^7 + A_2\,\theta^3 + A_1\, \theta
\end{align}
&lt;/math&gt;

kur

&lt;math display=&quot;block&quot;&gt;
\begin{align}
 &amp;\sin{\theta} = \frac{\sqrt{3}}{2}\sin{\varphi} \\
 &amp;A_1 = 1.340264,\ A_2 = -0.081106,\ A_3 = 0.000893,\ A_4 = 0.003796
\end{align}
&lt;/math&gt;

un &lt;math&gt;\varphi&lt;/math&gt; attiecas uz ģeogrāfisko platumu un &lt;math&gt;\lambda&lt;/math&gt; uz garumu.

== Lietošana ==
[[Attēls:The-Equal-Earth-compared-to-similar-equal-area-pseudocylindrical-projections.png|thumb|280x280px| &quot;Līdzīgā Zeme&quot; salīdzinājumā ar līdzīgām vienāda laukuma pseidocilindriskām projekcijām]]
Pirmā zināmā tematiskā karte, kas publicēta, izmantojot Līdzīgās Zemes projekciju, ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] Godārda Kosmosa pētījumu institūta izstrādātā globālās vidējās temperatūras anomālijas karte 2018. gada jūlijam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://twitter.com/NASAGISS/status/1029769823167963136|title=NASA GISS on Twitter|work=Twitter|access-date=August 23, 2018|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Kampaņa &quot;Izlabo karti&quot; ===
Kampaņa &quot;Izlabo karti&quot; aicināja Merkatora projekcijas vietā izmantot Līdzīgās Zemes projekciju.&lt;ref name=&quot;africanUnionUrgesAdoption&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/african-union-urges-adoption-world-map-showing-continents-true-size-2025-08-14/|title=African Union urges adoption of world map showing continent's true size|last=Demony|first=Catarina|last2=Bior|first2=Ayendeng|website=[[Reuters]]|access-date=August 15, 2025|date=August 15, 2025}}&lt;/ref&gt;

Kampaņu uzsāka ''Africa No Filter'' un ''SpeakUpAfrica.''&lt;ref name=&quot;democracyWithoutBorders&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.democracywithoutborders.org/39474/correct-the-map-why-the-mercator-world-map-must-be-put-to-rest/|title=Correct The Map: why the Mercator world map must be put to rest|last=Olivia Gauvin|publisher=[[Democracy Without Borders]]|date=2025-11-25}}&lt;/ref&gt; Kopš 2025. gada augusta to atbalstīja arī [[Āfrikas Savienība]] un [[CARICOM|Karību jūras reģiona kopiena]].&lt;ref name=&quot;africanUnionUrgesAdoption&quot; /&gt;

Āfrikas Savienībai kartes projekcijas maiņa bija politiski svarīgas izmaiņas, kas ietekmēja to, kā cilvēki &quot;redz, runā un novērtē Āfriku&quot;.&lt;ref name=&quot;aldermanSwab&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/africa/mercator-world-map-projection-africa-size-trump-b3044682.html|title=Even Trump has been fooled by the distorted world map – why it’s time to change it|publisher=[[The Independent]]|date=2026-09-04|last=Derek H. Alderman}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://theconversation.com/world-maps-get-africas-size-wrong-cartographers-explain-why-fixing-it-matters-263833|title=World maps get Africa’s size wrong: cartographers explain why fixing it matters|last=Derek H. Alderman|last2=Jack Swab|publisher=[[The Conversation]]|date=2025-09-29}}&lt;/ref&gt;

Kampaņa aicina [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] Organizāciju, [[Pasaules Banka|Pasaules Banku]] un [[BBC]] &quot;pieņemt Vienlīdzīgas Zemes projekciju savos datos, ziņojumos un materiālos, kas ietver pasaules kartes&quot;.&lt;ref name=&quot;democracyWithoutBorders&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://expression.africa/africa-no-filter-and-speak-up-africa-launch-the-correct-the-map-campaign/|title=Africa No Filter and Speak Up Africa launch the Correct the Map campaign|last=bird story agency|publisher=Expression Africa|website=expression.africa|date=2025-04-09}}&lt;/ref&gt;

=== Pieņemšana Apvienoto Nāciju Organizācijā ===
2026. gada 4. septembrī [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas]] 80. sesijā tika pieņemts rezolūcijas &quot;Izlabot karti&quot;&lt;ref name=&quot;unresolutiontext&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.un.org/doc/undoc/ltd/n26/201/84/pdf/n2620184.pdf|title=“Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|publisher=[[United Nations General Assembly]]|date=2026-09-04|language=English}}&lt;/ref&gt; teksts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/ce30vp55dnlo|title=UN votes to adopt new world map to reflect Africa's true size|publisher=[[BBC News]]|date=2026-09-05|last=Thomas Mukhwana}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.un.org/en/2026/ga12779.doc.htm|title=Client Challenge|website=press.un.org|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; Rezolūcija paredzēja, ka pasaule pakāpeniski atteiksies no Merkatora projekcijas par labu Līdzīgās Zemes projekcijai.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot; /&gt; ANO rezolūcijas nav piespiedu, un projekcijas izmantošana tādējādi nav obligāta.&lt;ref name=&quot;egbejule&quot; /&gt;

Par rezolūciju balsoja 164 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis]], sešas atturējās ([[Igaunija]], [[Gruzija]], [[Lietuva]], [[Moldova|Moldovas Republika]], [[Serbija]] un [[Ukraina]]), bet viena balsoja pret ([[Amerikas Savienotās Valstis]]).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Rezolūciju iesniedza Āfrikas Savienības dalībvalstis un [[Bahamas|Bahamu salas]].&lt;ref name=&quot;UNVotesCNN&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2026/09/04/world/un-vote-new-world-map-intl-scli|title=UN votes to adopt new map that makes our world look very different|work=[[CNN]]|access-date=September 4, 2026|date=September 4, 2026|last=Orie|first=Amarachi}}&lt;/ref&gt; [[Togo]] lūdza [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|ANO dalībvalstis]] pieņemt karti 2026. gada aprīlī. Tika izstrādāts rezolūcijas projekts, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja rīkoja konsultācijas 2026. gada jūlijā.&lt;ref name=&quot;UNVotesCNN&quot; /&gt;

[[Eiropas Savienība]] uzsvēra, ka rezolūcija &quot;neaplūko un neietekmē jautājumus, kas saistīti ar suverenitāti, teritoriālo statusu, delimitāciju vai starptautiski atzītām valstu robežām&quot;, un atzīmēja, ka rezolūcija &quot;neatbalsta nevienu konkrētu tīmekļa vietni, piemēram, equal-earth.com, tostarp tajā ietvertās kartes&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eeas.europa.eu/delegations/un-new-york/eu-explanation-vote-un-general-assembly-resolution-correct-map-rebalancing-global-cartographic_en|title=EU Explanation of Vote – UN General Assembly: Resolution on “Correct the map”: rebalancing global cartographic representation and promoting equitable representation of the world’s regions, particularly Africa|last=Delegation of the European Union to the United Nations in New York|website=www.eeas.europa.eu|date=2026-09-04}}&lt;/ref&gt;

== Alternatīvas ==
Līdzīgās Zemes projekcija ir tikai viena no daudzajām vienāda laukuma pseidocilindriskajām&lt;ref name=&quot;savric2018&quot; /&gt; kartes projekcijām. Izmantojot globusu, digitālajās kartēs var precīzāk attēlot atrašanās vietas uz Zemes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/#map-projections|title=Projections - Map Projections|publisher=Mapbox|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}&lt;/ref&gt;

Dabiskās Zemes projekcija izskatās ļoti līdzīga Līdzīgās Zemes projekcijai, bet tā ir vairāk sabalansēta starp Līdzīgās Zemes formas kropļojumu&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.mapbox.com/mapbox-gl-js/guides/projections/|title=Projections|publisher=Mapbox|website=docs.mapbox.com|access-date=2026-09-05|date=n.d.}}&lt;/ref&gt; un merkatorisko izmēru kropļojumu.Vinkela trīskāršajai projekcijai ir precīzākas formas nekā šīm abām, bet mazāk precīzi izmēri, un tā tiek uzskatīta par vienu no vismazāk kropļotajām kompromisa projekcijām.&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot; /&gt;

[[Nacionālā ģeogrāfijas biedrība]] un daudzas izglītības iestādes globālajai kartēšanai izmanto Vinkela trīskāršo projekciju.&lt;ref name=&quot;mapbox_projections&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Kartogrāfija]]</text>
      <sha1>qlacwugf1em0fcdjj1z8qdkpp0307n4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Equal Earth</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638980</id>
    <redirect title="Līdzīgās Zemes projekcija" />
    <revision>
      <id>4518069</id>
      <timestamp>2026-09-05T14:57:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Līdzīgās Zemes projekcija]]</comment>
      <origin>4518069</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42" sha1="4vnt87m6jx782z8q7y21sfwf81hvkkq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Līdzīgās Zemes projekcija]]</text>
      <sha1>4vnt87m6jx782z8q7y21sfwf81hvkkq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēla diskusija:Mojang Studios Logo.svg</title>
    <ns>7</ns>
    <id>638981</id>
    <revision>
      <id>4518088</id>
      <timestamp>2026-09-05T16:24:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzēšana */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4518088</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="408" sha1="do2e45ahx6zhzfo1ombta3amc7j8avn" xml:space="preserve">== Dzēšana ==

Lūdzu dzēst attēlu, jo jau ir logotips Wikimedia'ā [[commons:File:Mojang_Studios_Logo_(2020,_wide).svg|[saite]]]. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 5. septembris, plkst. 19.24 (EEST)</text>
      <sha1>do2e45ahx6zhzfo1ombta3amc7j8avn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mērija Stjuarta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638982</id>
    <redirect title="Marija I Stjuarte" />
    <revision>
      <id>4518090</id>
      <timestamp>2026-09-05T16:40:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Marija I Stjuarte]]</comment>
      <origin>4518090</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="7mwk12z6l0u7o0ytfib8g339zr7mfls" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Marija I Stjuarte]]</text>
      <sha1>7mwk12z6l0u7o0ytfib8g339zr7mfls</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Linlitgova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638983</id>
    <revision>
      <id>4518091</id>
      <timestamp>2026-09-05T16:41:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                    = Linlitgova | official_name            = ''Linlithgow''&lt;br/&gt;''Gleann Iucha'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               =  | nickname                 =  | motto                    =  | image_skyline            = {{Vairāki attēli | border                    = infobox | total_width               = 270 | image_style               = border | perrow                    = 1/2 | image1 = Linlithgow, The Cr...</comment>
      <origin>4518091</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6076" sha1="qc3lpl4fqf0413r32b1cq5s7wca9uq1" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                    = Linlitgova
| official_name            = ''Linlithgow''&lt;br/&gt;''Gleann Iucha''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                    = infobox
| total_width               = 270
| image_style               = border
| perrow                    = 1/2
| image1 = Linlithgow, The Cross, Cross Well.jpg
| image2 = Am linlithgow palace south.jpg
| image3 = St Michael's Church - Linlithgow 20090618.jpg
}}
| image_caption            = Pilsētas centrs; Linlitgovas pils; Svētā Miķeļa baznīca
| image_flag               = {{#property:P41}}
| image_shield             = {{#property:P94}}
| shield_size              = 75px
| pushpin_map              = Skotija#Rietumlotjana#Lielbritānija
| latd  = 55| latm  = 58| lats  = 28 | latNS  = N
| longd = 03| longm = 36| longs = 04 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = {{SCO}}
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Rietumlotjana]]
| subdivision_type3        = Vēsturiskā grāfiste
| subdivision_name3        = [[Rietumlotjana (grāfiste)|Rietumlotjana (Linlitgovšīra)]]
| seat_type                = 
| seat                     = 
| leader_title             = 
| leader_name              = 
| area_footnotes           = 
| area_total_km2           = 
| area_water_percent       = 
| area_rank                = 
| population_footnotes     = 
| population_total         = 12517
| population_as_of         = 2022
| population_rank          = 
| population_density_km2   = 
| population_density_rank  = 
| elevation_m              = 50
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = EH49
| website                  = 
| footnotes                = 
}}
'''Linlitgova''' ({{val|en|Linlithgow}}, {{val|gd|Gleann Iucha}}, {{val|sco|Lithgae}}) ir pilsēta (''town'') un bijušais karaliskais boro (''royal burgh'') [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s vidienē, [[Rietumlotjana]]s apgabalā. Tā atrodas Jūnionkanāla krastos, aptuveni 30 kilometrus uz rietumiem no [[Edinburga]]s. Vēsturiski tā bija [[Linlitgovšīra]]s (vēlāk — Rietumlotjanas) grāfistes galvenā pilsēta (''county town'').

Pilsētas nosaukums ir cēlies no kimbru vai senās britu valodas vārdiem ''llyn'' ('ezers'), ''llaith'' ('mitrs') un ''cau'' ('dobums' vai 'ieleja'), kas kopā nozīmē 'ezers mitrajā ielejā'. Skotu gēlu valodas nosaukums ''Gleann Iucha'' un skotu valodas nosaukums ''Lithgae'' ir vēlākas fonētiskās adaptācijas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Johnston |first=James B. |title=Place-Names of Scotland |publisher=David Douglas |location=Edinburgh |year=1892 |page=176 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Linlitgova ir viena no nozīmīgākajām Skotijas vēsturiskajām karaliskajām rezidencēm. Apmetne sākusi attīstīties viduslaikos, un 12. gadsimta sākumā karalis [[Dāvids I]] piešķīra Linlitgovai karaliskā boro statusu, kā arī uzcēla pirmo karalisko muižu un baznīcu.

Pilsētas atpazīstamības pamatā ir Linlitgovas pils (''Linlithgow Palace''), ko 15. gadsimta sākumā nopostītās koka nocietinājumu ēkas vietā pavēlēja uzcelt karalis [[Džeimss I]]. Pils kļuva par iemīļotu [[Stjuartu dinastija|Stjuartu]] dinastijas karaļu uzturēšanās vietu. 1512. gadā šeit dzima karalis [[Džeimss V]], bet 1542. gada 8. decembrī pilī dzima viņa meita — nākamā Skotijas karaliene [[Mērija Stjuarta]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Ritchie |first=Graham |title=Invaders of Scotland |publisher=HMSO |location=Edinburgh |year=1991 |page=42 |language=en}}&lt;/ref&gt;

1570. gada 23. janvārī Linlitgovas Galvenajā ielā notika pasaules vēsturē pirmais reģistrētais atentāts, kurā izmantots šaujamierocis (muskete) — Džeimss Hamiltons no Hamberstonas noslepkavoja Skotijas reģentu, Mari grāfu Džeimsu Stjuartu.

18. gadsimta vidū pils cieta ugunsgrēkā, kad tajā bija apmeties Kamberlendas hercoga karaspēks, un kopš tā laika tā palikusi daļēji sagrauta, kļūstot par nacionālās nozīmes vēstures pieminekli.

Līdz 1975. gada administratīvajai reformai Linlitgova saglabāja grāfistes centra statusu, bet no 1975. līdz 1996. gadam tā ietilpās Lotjanas reģiona Rietumlotjanas distriktā. Kopš 1996. gada pilsēta ir Rietumlotjanas pašvaldības apgabala sastāvā.

== Saimniecība un satiksme ==
Mūsdienās Linlitgova ir nozīmīgs tūrisma, kultūras un vietējās tirdzniecības centrs. Pilsētai ir saglabājusies vēsturiskā plānojuma struktūra un daudzas arhitektūras pērles.

Pilsētai ir ļoti laba satiksmes infrastruktūra. caur to iet dzelzceļa līnija Glāzgova—Edinburga (stacija Linlitgovā), nodrošinot ātru nokļūšanu abās Skotijas lielākajās pilsētās. Pilsētu šķērso arī A9 autošoseja un netālu atrodas M9 automaģistrāle. Gar pilsētiņas dienvidu malu izbūvēts vēsturiskais Savienības kanāls (''Union Canal''), kas mūsdienās tiek izmantots atpūtas kuģošanai.

== Ievērojamas vietas ==
* Linlitgovas pils (''Linlithgow Palace'') — 15.–16. gadsimta Skotijas karaļu pils drupas ezera krastā.
* Svētā Miķeļa draudzes baznīca (''St Michael's Parish Church'') — viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku draudzes baznīcām Skotijā, celta 15. gadsimtā blakus pilij.
* Linlitgovas rātsnams (''Linlithgow Burgh Halls'') — 17. gadsimta otrajā pusē celta sabiedriskā ēka pilsētas centrālajā laukumā (''The Cross'').
* Savienības kanāls (''Union Canal'') un kanāla muzejs atpūtas kuģniecības un industriālā mantojuma cienītājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>qc3lpl4fqf0413r32b1cq5s7wca9uq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Linlithgow</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638984</id>
    <redirect title="Linlitgova" />
    <revision>
      <id>4518092</id>
      <timestamp>2026-09-05T16:41:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Linlitgova]]</comment>
      <origin>4518092</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="o8sh9ylacwt99dx091zt46fz76r9efr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Linlitgova]]</text>
      <sha1>o8sh9ylacwt99dx091zt46fz76r9efr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Ziedi00</title>
    <ns>3</ns>
    <id>638986</id>
    <revision>
      <id>4518094</id>
      <timestamp>2026-09-05T16:50:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4518094</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="2c3c41bcy20al8619n5yp44ag6l6v4x" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Ziedi00}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 19.50 (EEST)</text>
      <sha1>2c3c41bcy20al8619n5yp44ag6l6v4x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meisakila</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638987</id>
    <redirect title="Meizakila" />
    <revision>
      <id>4518095</id>
      <timestamp>2026-09-05T16:53:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Meizakila]]</comment>
      <origin>4518095</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="ctr3xiwpscho9lp1ew1yjm2cdi8rgz8" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Meizakila]]</text>
      <sha1>ctr3xiwpscho9lp1ew1yjm2cdi8rgz8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ramiriss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638988</id>
    <redirect title="Režinaldu Ramiriss" />
    <revision>
      <id>4518109</id>
      <timestamp>2026-09-05T17:29:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Režinaldu Ramiriss]]</comment>
      <origin>4518109</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="lo443r21qi3fddzihuyapz2l7oet5r3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Režinaldu Ramiriss]]</text>
      <sha1>lo443r21qi3fddzihuyapz2l7oet5r3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638989</id>
    <revision>
      <id>4518128</id>
      <timestamp>2026-09-05T17:47:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena''' ir [[Latvija|Latvijā]] noteikta atceres diena, kas katru gadu tiek atzīmēta [[17. marts|17. martā]]. Tā veltīta Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieku piemiņai un Latvijas valstiskuma idejas uzturēšanai [[Latvijas okupācija|okupācijas periodā]].  == Vēsture ==  17. marts par piemiņas dienas datumu izvēlēts saistībā ar [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] darbību...</comment>
      <origin>4518128</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3909" sha1="qu8pvch1xejjgku37oixq0v04tj4h7d" xml:space="preserve">'''Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena''' ir [[Latvija|Latvijā]] noteikta atceres diena, kas katru gadu tiek atzīmēta [[17. marts|17. martā]]. Tā veltīta Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieku piemiņai un Latvijas valstiskuma idejas uzturēšanai [[Latvijas okupācija|okupācijas periodā]].

== Vēsture ==

17. marts par piemiņas dienas datumu izvēlēts saistībā ar [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] darbību [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. 1944. gada 17. martā profesora [[Konstantīns Čakste|Konstantīna Čakstes]] vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza parakstu vākšanu [[Latvijas Centrālās padomes memorands|memorandam]], kurā tika pieprasīta Latvijas valstiskās neatkarības faktiskā atjaunošana un uzsvērta Latvijas Republikas juridiskā nepārtrauktība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-rosina-saeimu-noteikt-17-martu-ka-nacionalas-pretosanas-kustibas-pieminas-dienu-un-15-oktobri-ka-valsts-valodas-dienu |title=Valsts prezidents rosina Saeimu noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu |publisher=Valsts prezidenta kanceleja |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Datums simboliski saistīts arī ar [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] pretošanos padomju okupācijas režīmam. 1949. gada 17. martā [[Īle]]s mežos savu pēdējo kauju izcīnīja apvienota latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu grupa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/norises/338905-simboliski-piesatinats-datums-17-marts-nacionalas-pretosanas-kustibas-diena-2022 |title=Simboliski piesātināts datums. 17. marts — Nacionālās pretošanās kustības diena |publisher=LV portāls |date=2022-03-17 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā Valsts prezidents [[Egils Levits]] ierosināja [[Latvijas Republikas Saeima|Saeimai]] noteikt 17. martu par oficiālu Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Prezidents norādīja uz nepieciešamību sabiedrības vēsturiskajā atmiņā nostiprināt zināšanas par pretošanos gan [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]], gan [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] okupācijas režīmiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-rosina-saeimu-noteikt-17-martu-ka-nacionalas-pretosanas-kustibas-pieminas-dienu-un-15-oktobri-ka-valsts-valodas-dienu |title=Valsts prezidents rosina Saeimu noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu |publisher=Valsts prezidenta kanceleja |date=2019-10-01 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā Saeima pieņēma grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», nosakot 17. martu par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Pirmo reizi kā oficiāla valsts atceres diena tā tika atzīmēta 2022. gada 17. martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2370 |title=Latvijas Republikas 13. Saeimas 2022. gada 17. marta sēdes stenogramma |publisher=Latvijas Republikas Saeima |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Nozīme ==

Piemiņas dienas mērķis ir godināt cilvēkus, kuri Latvijas okupācijas laikā dažādos veidos pretojās okupācijas režīmiem un centās saglabāt ideju par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu. Tā aptver gan politisko un pilsonisko pretošanos, tostarp Latvijas Centrālās padomes darbību, gan bruņoto pretošanos, ko pēc Otrā pasaules kara īstenoja nacionālie partizāni.

17. martā Latvijā tiek rīkoti piemiņas pasākumi, vēsturei veltītas izstādes, lekcijas un ziedu nolikšanas ceremonijas. Valsts augstākās amatpersonas šajā dienā tradicionāli godina nacionālās pretošanās kustības dalībniekus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Atceres dienas Latvijā]]</text>
      <sha1>qu8pvch1xejjgku37oixq0v04tj4h7d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518129</id>
      <parentid>4518128</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:47:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518129</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3903" sha1="lf7ib02j2zmomdabyz80vmvpg35mwnl" xml:space="preserve">'''Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena''' ir [[Latvija|Latvijā]] noteikta atceres diena, kas katru gadu tiek atzīmēta [[17. marts|17. martā]]. Tā veltīta Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieku piemiņai un Latvijas valstiskuma idejas uzturēšanai [[Latvijas okupācija|okupācijas periodā]].

== Vēsture ==

17. marts par piemiņas dienas datumu izvēlēts saistībā ar [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] darbību [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. 1944. gada 17. martā profesora [[Konstantīns Čakste|Konstantīna Čakstes]] vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza parakstu vākšanu [[Latvijas Centrālās padomes memorands|memorandam]], kurā tika pieprasīta Latvijas valstiskās neatkarības faktiskā atjaunošana un uzsvērta Latvijas Republikas juridiskā nepārtrauktība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-rosina-saeimu-noteikt-17-martu-ka-nacionalas-pretosanas-kustibas-pieminas-dienu-un-15-oktobri-ka-valsts-valodas-dienu |title=Valsts prezidents rosina Saeimu noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu |publisher=Valsts prezidenta kanceleja |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Datums simboliski saistīts arī ar [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] pretošanos padomju okupācijas režīmam. 1949. gada 17. martā [[Īle]]s mežos savu pēdējo kauju izcīnīja apvienota latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu grupa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/norises/338905-simboliski-piesatinats-datums-17-marts-nacionalas-pretosanas-kustibas-diena-2022 |title=Simboliski piesātināts datums. 17. marts — Nacionālās pretošanās kustības diena |publisher=LV portāls |date=2022-03-17 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā Valsts prezidents [[Egils Levits]] ierosināja [[Latvijas Republikas Saeima|Saeimai]] noteikt 17. martu par oficiālu Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Prezidents norādīja uz nepieciešamību sabiedrības vēsturiskajā atmiņā nostiprināt zināšanas par pretošanos gan [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]], gan [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] okupācijas režīmiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-rosina-saeimu-noteikt-17-martu-ka-nacionalas-pretosanas-kustibas-pieminas-dienu-un-15-oktobri-ka-valsts-valodas-dienu |title=Valsts prezidents rosina Saeimu noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu |publisher=Valsts prezidenta kanceleja |date=2019-10-01 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā Saeima pieņēma grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», nosakot 17. martu par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Pirmo reizi kā oficiāla valsts atceres diena tā tika atzīmēta 2022. gada 17. martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2370 |title=Latvijas Republikas 13. Saeimas 2022. gada 17. marta sēdes stenogramma |publisher=Latvijas Republikas Saeima |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Nozīme ==

Piemiņas dienas mērķis ir godināt cilvēkus, kuri Latvijas okupācijas laikā dažādos veidos pretojās okupācijas režīmiem un centās saglabāt ideju par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu. Tā aptver gan politisko un pilsonisko pretošanos, tostarp Latvijas Centrālās padomes darbību, gan bruņoto pretošanos, ko pēc Otrā pasaules kara īstenoja nacionālie partizāni.

17. martā Latvijā tiek rīkoti piemiņas pasākumi, vēsturei veltītas izstādes, lekcijas un ziedu nolikšanas ceremonijas. Valsts augstākās amatpersonas šajā dienā tradicionāli godina nacionālās pretošanās kustības dalībniekus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]</text>
      <sha1>lf7ib02j2zmomdabyz80vmvpg35mwnl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518130</id>
      <parentid>4518129</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T17:48:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518130</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3681" sha1="5t5rnk34m07z5ouehg0ohq12853d7fe" xml:space="preserve">'''Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena''' ir [[Latvija|Latvijā]] noteikta atceres diena, kas katru gadu tiek atzīmēta [[17. marts|17. martā]]. Tā veltīta Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieku piemiņai un Latvijas valstiskuma idejas uzturēšanai [[Latvijas okupācija|okupācijas periodā]].

Piemiņas dienas mērķis ir godināt cilvēkus, kuri Latvijas okupācijas laikā dažādos veidos pretojās okupācijas režīmiem un centās saglabāt ideju par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu. Tā aptver gan politisko un pilsonisko pretošanos, tostarp Latvijas Centrālās padomes darbību, gan bruņoto pretošanos, ko pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] īstenoja [[Latvijas nacionālie partizāni]].

== Vēsture ==

17. marts par piemiņas dienas datumu izvēlēts saistībā ar [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] darbību [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. 1944. gada 17. martā profesora [[Konstantīns Čakste|Konstantīna Čakstes]] vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza parakstu vākšanu [[Latvijas Centrālās padomes memorands|memorandam]], kurā tika pieprasīta Latvijas valstiskās neatkarības faktiskā atjaunošana un uzsvērta Latvijas Republikas juridiskā nepārtrauktība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-rosina-saeimu-noteikt-17-martu-ka-nacionalas-pretosanas-kustibas-pieminas-dienu-un-15-oktobri-ka-valsts-valodas-dienu |title=Valsts prezidents rosina Saeimu noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu |publisher=Valsts prezidenta kanceleja |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Datums simboliski saistīts arī ar [[Latvijas nacionālie partizāni|nacionālo partizānu]] pretošanos padomju okupācijas režīmam. 1949. gada 17. martā [[Īle]]s mežos savu pēdējo kauju izcīnīja apvienota latviešu un lietuviešu nacionālo partizānu grupa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/norises/338905-simboliski-piesatinats-datums-17-marts-nacionalas-pretosanas-kustibas-diena-2022 |title=Simboliski piesātināts datums. 17. marts — Nacionālās pretošanās kustības diena |publisher=LV portāls |date=2022-03-17 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā Valsts prezidents [[Egils Levits]] ierosināja [[Latvijas Republikas Saeima|Saeimai]] noteikt 17. martu par oficiālu Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Prezidents norādīja uz nepieciešamību sabiedrības vēsturiskajā atmiņā nostiprināt zināšanas par pretošanos gan [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]], gan [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] okupācijas režīmiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-rosina-saeimu-noteikt-17-martu-ka-nacionalas-pretosanas-kustibas-pieminas-dienu-un-15-oktobri-ka-valsts-valodas-dienu |title=Valsts prezidents rosina Saeimu noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu |publisher=Valsts prezidenta kanceleja |date=2019-10-01 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā Saeima pieņēma grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», nosakot 17. martu par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Pirmo reizi kā oficiāla valsts atceres diena tā tika atzīmēta 2022. gada 17. martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2370 |title=Latvijas Republikas 13. Saeimas 2022. gada 17. marta sēdes stenogramma |publisher=Latvijas Republikas Saeima |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]</text>
      <sha1>5t5rnk34m07z5ouehg0ohq12853d7fe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638990</id>
    <revision>
      <id>4518134</id>
      <timestamp>2026-09-05T17:51:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām''' bija [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] (LCP) 1943. gada augustā [[Rīga|Rīgā]] pieņemts politisks dokuments, kurā tika pausta prasība atjaunot neatkarīgu un demokrātisku [[Latvija|Latvijas Republiku]]. Deklarācija bija adresēta [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajām nācijām]] un pauda Latvijas nacionālās pretošanās kustības nostāju pret gan Latvijas okupācija (194...</comment>
      <origin>4518134</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4937" sha1="pg01i31kkakm4sdefkvtqjeu3v42yai" xml:space="preserve">'''Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām''' bija [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] (LCP) 1943. gada augustā [[Rīga|Rīgā]] pieņemts politisks dokuments, kurā tika pausta prasība atjaunot neatkarīgu un demokrātisku [[Latvija|Latvijas Republiku]]. Deklarācija bija adresēta [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajām nācijām]] un pauda Latvijas nacionālās pretošanās kustības nostāju pret gan [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju Savienības 1940. gada okupāciju]], gan [[Latvijas vācu okupācija|nacistiskās Vācijas okupāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-pasludinata-latvijas-tautas-deklaracija-sabiedroto-nacijam |title=Latvijas Centrālās Padomes pasludinātā Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām (1943. gada augustā) |publisher=Historia.lv |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Deklarācija tika sagatavota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad Latvijas teritoriju bija okupējusi [[Nacistiskā Vācija]]. Latvijas Centrālā padome, kas apvienoja vairāku pirmskara Latvijas politisko partiju pārstāvjus, centās formulēt kopīgu politisko nostāju par Latvijas valstiskuma atjaunošanu un informēt par to Rietumu sabiedrotos.

Dokumentā tika norādīts, ka [[Padomju Savienība]] 1940. gada jūnijā bija okupējusi Latviju, pārkāpjot iepriekš noslēgtos Latvijas un PSRS līgumus. LCP par prettiesisku uzskatīja arī Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā un uzsvēra, ka Latvijas Republika no starptautisko tiesību viedokļa turpina pastāvēt arī okupācijas apstākļos.&lt;ref name=&quot;historia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-pasludinata-latvijas-tautas-deklaracija-sabiedroto-nacijam |title=Latvijas Centrālās Padomes pasludinātā Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām (1943. gada augustā) |publisher=Historia.lv |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Vienlaikus deklarācijā tika noraidīti nacistiskās Vācijas centieni pakļaut Latviju un kritizēta vācu okupācijas politika. LCP iestājās pret Latvijas iedzīvotāju piespiedu mobilizāciju Vācijas bruņotajos spēkos, darba dienestā un nosūtīšanu darbā uz Vāciju, uzskatot šādu rīcību par starptautisko tiesību pārkāpumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/60668 |title=Par leģionāru nepiepildītiem sapņiem |publisher=Latvijas Vēstnesis |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Deklarācijā tika pausta pārliecība par [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vadīto sabiedroto uzvaru karā. Latvijas Centrālā padome aicināja Rietumu sabiedrotos attiecināt uz Latviju [[Atlantijas harta|Atlantijas hartā]] formulētos principus un atbalstīt Latvijas tautas tiesības atjaunot neatkarīgu demokrātisku valsti.&lt;ref name=&quot;historia&quot;/&gt;

LCP deklarēja, ka, tiklīdz kara apstākļi to ļautu, Latvijā konstitucionālā ceļā būtu izveidojama valdība un atjaunojamas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmē]] paredzētās valsts institūcijas. Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ārvalstīs tika uzdots informēt Sabiedroto valstu valdības par LCP nostāju un lūgt atbalstu Latvijas neatkarības atjaunošanai.&lt;ref name=&quot;historia&quot;/&gt;

Latvijas sūtnis Londonā [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]] deklarāciju kopā ar citiem LCP materiāliem 1944. gada 28. martā iesniedza [[Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrija|Lielbritānijas Ārlietu ministrijai]]. Dokumenti bija daļa no Latvijas pretošanās kustības centieniem informēt Rietumvalstis par politisko situāciju okupētajā Latvijā un prasību atjaunot tās neatkarību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.president.lv/lv/media/5048/download |title=Latvijas Centrālā padome nacistu okupētajā Latvijā |author=Uldis Neiburgs |publisher=Latvijas Valsts prezidenta kanceleja |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Saturs ==

Deklarācijas galvenās nostādnes bija Latvijas Republikas juridiskās nepārtrauktības atzīšana, abu okupācijas režīmu noraidīšana un neatkarīgas demokrātiskas Latvijas atjaunošana. LCP uzsvēra, ka Latvijas politiskajai nākotnei jābalstās uz konstitucionālu valsts iekārtu un Latvijas tautas politisko gribu.

Dokuments kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas Centrālās padomes politiskajiem dokumentiem. Tā nostādnes vēlāk tika attīstītas LCP 1944. gada politiskajā platformā un [[Latvijas Centrālās padomes memorands|1944. gada 17. marta memorandā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://old.historia.lv/alfabets/L/la/latvijas_centrala_padome/dokumenti/000.htm |title=Dokumenti pie šķirkļa Latvijas Centrālā Padome |publisher=Historia.lv |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]</text>
      <sha1>pg01i31kkakm4sdefkvtqjeu3v42yai</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deklarācija Apvienotajām Nācijām</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638991</id>
    <redirect title="Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām" />
    <revision>
      <id>4518136</id>
      <timestamp>2026-09-05T17:52:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām]]</comment>
      <origin>4518136</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="63" sha1="emxsd232g505m4zdza956fhtnhe4gc8" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Latvijas tautas deklarācija Sabiedroto nācijām]]</text>
      <sha1>emxsd232g505m4zdza956fhtnhe4gc8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Riats</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638992</id>
    <redirect title="Damjēns Riats" />
    <revision>
      <id>4518149</id>
      <timestamp>2026-09-05T18:09:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Damjēns Riats]]</comment>
      <origin>4518149</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="t1i9ka47anoapemg70jjzkezb0uo32g" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Damjēns Riats]]</text>
      <sha1>t1i9ka47anoapemg70jjzkezb0uo32g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordžs Brauns-Kamī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638993</id>
    <redirect title="Džordžs Brauns" />
    <revision>
      <id>4518158</id>
      <timestamp>2026-09-05T18:30:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džordžs Brauns]]</comment>
      <origin>4518158</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="403q6hnev6410box6f01pmic58m8pfy" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džordžs Brauns]]</text>
      <sha1>403q6hnev6410box6f01pmic58m8pfy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rautenfelds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638994</id>
    <redirect title="Bērensi fon Rautenfeldi" />
    <revision>
      <id>4518164</id>
      <timestamp>2026-09-05T18:41:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Bērensi fon Rautenfeldi]]</comment>
      <origin>4518164</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38" sha1="jv0k9deftda7kgowb9e2628xgegmtri" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Bērensi fon Rautenfeldi]]</text>
      <sha1>jv0k9deftda7kgowb9e2628xgegmtri</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Lidija Lūriņa</title>
    <ns>1</ns>
    <id>638995</id>
    <revision>
      <id>4518167</id>
      <timestamp>2026-09-05T18:49:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziedi00</username>
        <id>149924</id>
      </contributor>
      <comment>/* Raksta saglabāšana un atsauču pievienošana */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4518167</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="470" sha1="aiejlk6n2jbg2i7hq6nmwymwdp0gufq" xml:space="preserve">== Raksta saglabāšana un atsauču pievienošana ==

Labdien! Esmu papildinājis rakstu ar neatkarīgām un uzticamām atsaucēm no medijiem un oficiālajiem avotiem (LSM, Latvijas Avīze un CVK), kas apliecina Lidijas Lūriņas publisko un sabiedrisko darbību. Lūdzu pārskatīt dzēšanas ierosinājumu un noņemt dzēšanas veidni. Paldies! [[Dalībnieks:Ziedi00|Ziedi00]] ([[Dalībnieka diskusija:Ziedi00|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 21.49 (EEST)</text>
      <sha1>aiejlk6n2jbg2i7hq6nmwymwdp0gufq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518171</id>
      <parentid>4518167</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T19:04:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Raksta saglabāšana un atsauču pievienošana */ Atbilde</comment>
      <origin>4518171</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="773" sha1="gpz8qascr1z6yyjkzrh440y6to8h323" xml:space="preserve">== Raksta saglabāšana un atsauču pievienošana ==

Labdien! Esmu papildinājis rakstu ar neatkarīgām un uzticamām atsaucēm no medijiem un oficiālajiem avotiem (LSM, Latvijas Avīze un CVK), kas apliecina Lidijas Lūriņas publisko un sabiedrisko darbību. Lūdzu pārskatīt dzēšanas ierosinājumu un noņemt dzēšanas veidni. Paldies! [[Dalībnieks:Ziedi00|Ziedi00]] ([[Dalībnieka diskusija:Ziedi00|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 21.49 (EEST)

:Atsauces lieto citādi, bet tam nav nozīmes - no teksta jābūt redzamai personas enciklopēdiskajai nozīmībai, un šeit nav ne tuvu tam. Nekvalitatīva politiskā reklāma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 22.04 (EEST)</text>
      <sha1>gpz8qascr1z6yyjkzrh440y6to8h323</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518182</id>
      <parentid>4518171</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T19:31:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* Raksta saglabāšana un atsauču pievienošana */ Atbilde</comment>
      <origin>4518182</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1054" sha1="2wpt9o4sxtmyi6lt3w458k37ypil3cv" xml:space="preserve">== Raksta saglabāšana un atsauču pievienošana ==

Labdien! Esmu papildinājis rakstu ar neatkarīgām un uzticamām atsaucēm no medijiem un oficiālajiem avotiem (LSM, Latvijas Avīze un CVK), kas apliecina Lidijas Lūriņas publisko un sabiedrisko darbību. Lūdzu pārskatīt dzēšanas ierosinājumu un noņemt dzēšanas veidni. Paldies! [[Dalībnieks:Ziedi00|Ziedi00]] ([[Dalībnieka diskusija:Ziedi00|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 21.49 (EEST)

:Atsauces lieto citādi, bet tam nav nozīmes - no teksta jābūt redzamai personas enciklopēdiskajai nozīmībai, un šeit nav ne tuvu tam. Nekvalitatīva politiskā reklāma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 22.04 (EEST)
:Latvijas politiķiem esam vienojušies, ka nozīmība sākas ar pašvaldības vadītāja amatu. Pašvaldības deputāti nav pietiekami, izņemot Rīgā(?). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 22.31 (EEST)</text>
      <sha1>2wpt9o4sxtmyi6lt3w458k37ypil3cv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518234</id>
      <parentid>4518182</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:32:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziedi00</username>
        <id>149924</id>
      </contributor>
      <comment>Nodzēsa lapu</comment>
      <origin>4518234</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518264</id>
      <parentid>4518234</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T21:29:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Ziedi00|Ziedi00]] ([[User talk:Ziedi00|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4518234 Diskusijas nedzēšam</comment>
      <origin>4518264</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1054" sha1="2wpt9o4sxtmyi6lt3w458k37ypil3cv" xml:space="preserve">== Raksta saglabāšana un atsauču pievienošana ==

Labdien! Esmu papildinājis rakstu ar neatkarīgām un uzticamām atsaucēm no medijiem un oficiālajiem avotiem (LSM, Latvijas Avīze un CVK), kas apliecina Lidijas Lūriņas publisko un sabiedrisko darbību. Lūdzu pārskatīt dzēšanas ierosinājumu un noņemt dzēšanas veidni. Paldies! [[Dalībnieks:Ziedi00|Ziedi00]] ([[Dalībnieka diskusija:Ziedi00|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 21.49 (EEST)

:Atsauces lieto citādi, bet tam nav nozīmes - no teksta jābūt redzamai personas enciklopēdiskajai nozīmībai, un šeit nav ne tuvu tam. Nekvalitatīva politiskā reklāma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 22.04 (EEST)
:Latvijas politiķiem esam vienojušies, ka nozīmība sākas ar pašvaldības vadītāja amatu. Pašvaldības deputāti nav pietiekami, izņemot Rīgā(?). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 22.31 (EEST)</text>
      <sha1>2wpt9o4sxtmyi6lt3w458k37ypil3cv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nolkens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638996</id>
    <redirect title="Nolkeni" />
    <revision>
      <id>4518168</id>
      <timestamp>2026-09-05T18:55:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Nolkeni]]</comment>
      <origin>4518168</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="9igxn5cm1gpfcpd410zt7rgnjg0lpxo" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Nolkeni]]</text>
      <sha1>9igxn5cm1gpfcpd410zt7rgnjg0lpxo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marileidija Paulino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638997</id>
    <revision>
      <id>4518172</id>
      <timestamp>2026-09-05T19:06:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Vieglatlēta infokaste  |           vārds = Marileidija Paulino  |      vārds_orig = ''Marileidy Paulino''  |          attēls = Marileidy Paulino Oregon 2022.jpg  |         att_izm =   |        paraksts = Marileidija Paulino 2022. gadā &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |  dzimtais_vārds =   |     pilns_vārds =   |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|25}}  |         dz_viet = {{vieta|Dominikāna|Peravia|Nizao}}  |         mir_dat =   |        mir_viet =...</comment>
      <origin>4518172</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5341" sha1="mc2gvnmqyych0p87ib2y9zl9mny48ly" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Marileidija Paulino
 |      vārds_orig = ''Marileidy Paulino''
 |          attēls = Marileidy Paulino Oregon 2022.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Marileidija Paulino 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|25}}
 |         dz_viet = {{vieta|Dominikāna|Peravia|Nizao}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{DOM}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 172 [[Centimetrs|cm]]
 |           svars = 
 |         iesauka = 
 |       izglītība = ''Universidad Autónoma de Santo Domingo''
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[100 m]], [[200 m]], [[400 m]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 11,38 &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;
 |           PR1_d = 100 m
 |             PR2 = 22,30 &lt;small&gt;(2025)&lt;/small&gt;
 |           PR2_d = 200 m
 |             PR3 = 47,98 &lt;small&gt;(2025)&lt;/small&gt;
 |           PR3_d = 400 m
 |             PR4 = 
 |           PR4_d = 
 |             PR5 = 
 |           PR5_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{USA}}}}
{{MedalCompetition|[[Vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalGold|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 m]]}}
{{MedalSilver|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 m]]}}
{{MedalSilver|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|4×400 m jauktā stafete]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Jūdžīna 2022]]|4×400 m jauktā stafete}}
{{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|400 m}}
{{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Jūdžīna 2022]]|400 m}}
{{MedalSilver|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|400 m}}
}}
'''Marileidija Paulino''' ({{val|es|Marileidy Paulino}}; dzimusi {{dat|1996|10|25}}) ir [[Dominikānas Republika]]s [[vieglatlēte]], startē [[sprints|sprinta]] disciplīnās, galvenokārt [[400 metri|400 metru]] distancē. Viņa ir [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpisko spēļu]] čempione, kā arī divkārtēja [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempione]] 400 m un stafetē.

M. Paulino ieguva sudraba medaļu 400 m distancē [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs]], kļūstot par pirmo sievieti no Dominikānas Republikas, kas ieguvusi individuālo olimpisko medaļu vieglatlētikā. Nākamajās [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] viņa ieguva zelta medaļu 400 m disciplīnā, kļūstot tikai par trešo Dominikānas Republikas pārstāvi, kas ieguvusi olimpisko zelta medaļu. M. Paulino ieguva arī sudraba medaļu 400 m [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules vieglatlētikas čempionātā]], izcīnot arī zelta medaļu jauktajā 4 × 400 m stafetē. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] viņa kļuva par čempioni 400 m sacensībās. Kopš 2023. gada maija M. Paulino ir pasaules ranga līdere 400 m skrējienā.

[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] M. Paulino kopā ar [[vingrotājs|vingrotāju]] [[Odriss Nins Rejess|Odrisu Ninu Rejesu]] bija [[Dominikānas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Dominikānas karognesēja]] olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

== Personīgie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left; width: 50%; font-size: 95%;&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
|| '''Disciplīna''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Vieta'''
|-
| [[200 m]] || 22,30 || {{dat|2025|05|04|SK|bez}} || {{vieta|ASV|Maiami}}
|-
| [[400 m]] || 47,98 || {{dat|2025|9|18|SK|bez}} || {{vieta|Japāna|Tokija}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{vieglatlēts-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Paulino, Marileidija}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dominikānas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Sprinteri]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Dominikānas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Dominikānas olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>mc2gvnmqyych0p87ib2y9zl9mny48ly</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518173</id>
      <parentid>4518172</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T19:10:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauce</comment>
      <origin>4518173</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5629" sha1="lxrcwxzlcdvr1bvvjohkag5rq64oqzb" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Marileidija Paulino
 |      vārds_orig = ''Marileidy Paulino''
 |          attēls = Marileidy Paulino Oregon 2022.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Marileidija Paulino 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|25}}
 |         dz_viet = {{vieta|Dominikāna|Peravia|Nizao}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{DOM}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 172 [[Centimetrs|cm]]
 |           svars = 
 |         iesauka = 
 |       izglītība = ''Universidad Autónoma de Santo Domingo''
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[100 m]], [[200 m]], [[400 m]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 11,38 &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;
 |           PR1_d = 100 m
 |             PR2 = 22,30 &lt;small&gt;(2025)&lt;/small&gt;
 |           PR2_d = 200 m
 |             PR3 = 47,98 &lt;small&gt;(2025)&lt;/small&gt;
 |           PR3_d = 400 m
 |             PR4 = 
 |           PR4_d = 
 |             PR5 = 
 |           PR5_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{USA}}}}
{{MedalCompetition|[[Vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalGold|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 m]]}}
{{MedalSilver|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 m]]}}
{{MedalSilver|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|4×400 m jauktā stafete]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Jūdžīna 2022]]|4×400 m jauktā stafete}}
{{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|400 m}}
{{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Jūdžīna 2022]]|400 m}}
{{MedalSilver|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|400 m}}
}}
'''Marileidija Paulino''' ({{val|es|Marileidy Paulino}}; dzimusi {{dat|1996|10|25}}) ir [[Dominikānas Republika]]s [[vieglatlēte]], startē [[sprints|sprinta]] disciplīnās, galvenokārt [[400 metri|400 metru]] distancē. Viņa ir [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpisko spēļu]] čempione, kā arī divkārtēja [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempione]] 400 m un stafetē.

M. Paulino ieguva sudraba medaļu 400 m distancē [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs]], kļūstot par pirmo sievieti no Dominikānas Republikas, kas ieguvusi individuālo olimpisko medaļu vieglatlētikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/feature/marileidy-paulino-400m-dominican-republic|title=Marileidy Paulino, from 400m newcomer to Olympic silver medallist in one year {{!}} FEATURE {{!}} World Athletics|website=worldathletics.org|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; Nākamajās [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] viņa ieguva zelta medaļu 400 m disciplīnā, kļūstot tikai par trešo Dominikānas Republikas pārstāvi, kas ieguvusi olimpisko zelta medaļu. M. Paulino ieguva arī sudraba medaļu 400 m [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules vieglatlētikas čempionātā]], izcīnot arī zelta medaļu jauktajā 4 × 400 m stafetē. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] viņa kļuva par čempioni 400 m sacensībās. Kopš 2023. gada maija M. Paulino ir pasaules ranga līdere 400 m skrējienā.

[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] M. Paulino kopā ar [[vingrotājs|vingrotāju]] [[Odriss Nins Rejess|Odrisu Ninu Rejesu]] bija [[Dominikānas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Dominikānas karognesēja]] olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

== Personīgie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left; width: 50%; font-size: 95%;&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
|| '''Disciplīna''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Vieta'''
|-
| [[200 m]] || 22,30 || {{dat|2025|05|04|SK|bez}} || {{vieta|ASV|Maiami}}
|-
| [[400 m]] || 47,98 || {{dat|2025|9|18|SK|bez}} || {{vieta|Japāna|Tokija}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{vieglatlēts-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Paulino, Marileidija}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dominikānas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Sprinteri]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Dominikānas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Dominikānas olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>lxrcwxzlcdvr1bvvjohkag5rq64oqzb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518179</id>
      <parentid>4518173</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T19:15:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Dominikānas vieglatlētes]]; pievienoju [[Kategorija:Dominikānas vieglatlēti]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4518179</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5628" sha1="gc4nxkq087zsnv9d6we1axse4c0w4xk" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Marileidija Paulino
 |      vārds_orig = ''Marileidy Paulino''
 |          attēls = Marileidy Paulino Oregon 2022.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Marileidija Paulino 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|25}}
 |         dz_viet = {{vieta|Dominikāna|Peravia|Nizao}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{DOM}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 172 [[Centimetrs|cm]]
 |           svars = 
 |         iesauka = 
 |       izglītība = ''Universidad Autónoma de Santo Domingo''
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[100 m]], [[200 m]], [[400 m]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 11,38 &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;
 |           PR1_d = 100 m
 |             PR2 = 22,30 &lt;small&gt;(2025)&lt;/small&gt;
 |           PR2_d = 200 m
 |             PR3 = 47,98 &lt;small&gt;(2025)&lt;/small&gt;
 |           PR3_d = 400 m
 |             PR4 = 
 |           PR4_d = 
 |             PR5 = 
 |           PR5_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = S
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{USA}}}}
{{MedalCompetition|[[Vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalGold|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]]|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 m]]}}
{{MedalSilver|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 m]]}}
{{MedalSilver|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|4×400 m jauktā stafete]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Jūdžīna 2022]]|4×400 m jauktā stafete}}
{{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|400 m}}
{{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Jūdžīna 2022]]|400 m}}
{{MedalSilver|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|400 m}}
}}
'''Marileidija Paulino''' ({{val|es|Marileidy Paulino}}; dzimusi {{dat|1996|10|25}}) ir [[Dominikānas Republika]]s [[vieglatlēte]], startē [[sprints|sprinta]] disciplīnās, galvenokārt [[400 metri|400 metru]] distancē. Viņa ir [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpisko spēļu]] čempione, kā arī divkārtēja [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempione]] 400 m un stafetē.

M. Paulino ieguva sudraba medaļu 400 m distancē [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs]], kļūstot par pirmo sievieti no Dominikānas Republikas, kas ieguvusi individuālo olimpisko medaļu vieglatlētikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/feature/marileidy-paulino-400m-dominican-republic|title=Marileidy Paulino, from 400m newcomer to Olympic silver medallist in one year {{!}} FEATURE {{!}} World Athletics|website=worldathletics.org|access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt; Nākamajās [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] viņa ieguva zelta medaļu 400 m disciplīnā, kļūstot tikai par trešo Dominikānas Republikas pārstāvi, kas ieguvusi olimpisko zelta medaļu. M. Paulino ieguva arī sudraba medaļu 400 m [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules vieglatlētikas čempionātā]], izcīnot arī zelta medaļu jauktajā 4 × 400 m stafetē. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] viņa kļuva par čempioni 400 m sacensībās. Kopš 2023. gada maija M. Paulino ir pasaules ranga līdere 400 m skrējienā.

[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] M. Paulino kopā ar [[vingrotājs|vingrotāju]] [[Odriss Nins Rejess|Odrisu Ninu Rejesu]] bija [[Dominikānas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Dominikānas karognesēja]] olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

== Personīgie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:left; width: 50%; font-size: 95%;&quot; cellpadding=&quot;2&quot;
|| '''Disciplīna''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Vieta'''
|-
| [[200 m]] || 22,30 || {{dat|2025|05|04|SK|bez}} || {{vieta|ASV|Maiami}}
|-
| [[400 m]] || 47,98 || {{dat|2025|9|18|SK|bez}} || {{vieta|Japāna|Tokija}}
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{vieglatlēts-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Paulino, Marileidija}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dominikānas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Sprinteri]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Dominikānas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Dominikānas olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>gc4nxkq087zsnv9d6we1axse4c0w4xk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paulino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638998</id>
    <redirect title="Marileidija Paulino" />
    <revision>
      <id>4518175</id>
      <timestamp>2026-09-05T19:12:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Marileidija Paulino]]</comment>
      <origin>4518175</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="gqcyjd5z5ak9bit3o5r4zf8h2115l4r" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Marileidija Paulino]]</text>
      <sha1>gqcyjd5z5ak9bit3o5r4zf8h2115l4r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marileidy Paulino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>638999</id>
    <redirect title="Marileidija Paulino" />
    <revision>
      <id>4518176</id>
      <timestamp>2026-09-05T19:12:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Marileidija Paulino]]</comment>
      <origin>4518176</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="gqcyjd5z5ak9bit3o5r4zf8h2115l4r" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Marileidija Paulino]]</text>
      <sha1>gqcyjd5z5ak9bit3o5r4zf8h2115l4r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Merileidija Paulino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639000</id>
    <redirect title="Marileidija Paulino" />
    <revision>
      <id>4518177</id>
      <timestamp>2026-09-05T19:13:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Marileidija Paulino]]</comment>
      <origin>4518177</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="gqcyjd5z5ak9bit3o5r4zf8h2115l4r" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Marileidija Paulino]]</text>
      <sha1>gqcyjd5z5ak9bit3o5r4zf8h2115l4r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marileidi Paulino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639001</id>
    <redirect title="Marileidija Paulino" />
    <revision>
      <id>4518178</id>
      <timestamp>2026-09-05T19:14:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Marileidija Paulino]]</comment>
      <origin>4518178</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="gqcyjd5z5ak9bit3o5r4zf8h2115l4r" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Marileidija Paulino]]</text>
      <sha1>gqcyjd5z5ak9bit3o5r4zf8h2115l4r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Dominikānas olimpiskie sudraba medaļnieki</title>
    <ns>14</ns>
    <id>639002</id>
    <revision>
      <id>4518180</id>
      <timestamp>2026-09-05T19:16:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Dominikānas olimpiskie medaļnieki| 1]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki pēc valsts]]</comment>
      <origin>4518180</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="111" sha1="j3qwukpfndtl46pe9h87gyupokq61yj" xml:space="preserve">[[Kategorija:Dominikānas olimpiskie medaļnieki| 1]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki pēc valsts]]</text>
      <sha1>j3qwukpfndtl46pe9h87gyupokq61yj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristo Stančevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639003</id>
    <redirect title="Kristians Rakovskis" />
    <revision>
      <id>4518183</id>
      <timestamp>2026-09-05T19:45:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kristians Rakovskis]]</comment>
      <origin>4518183</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="n5jvmllau0m7f9eesvk79wshdt93tfg" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kristians Rakovskis]]</text>
      <sha1>n5jvmllau0m7f9eesvk79wshdt93tfg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Wikimarc1</title>
    <ns>3</ns>
    <id>639004</id>
    <revision>
      <id>4518207</id>
      <timestamp>2026-09-05T20:13:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4518207</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="9zm1ytjtgmtm0gcsa8i8lkd9wb3we1c" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Wikimarc1}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. septembris, plkst. 23.13 (EEST)</text>
      <sha1>9zm1ytjtgmtm0gcsa8i8lkd9wb3we1c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šoka terapija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639005</id>
    <revision>
      <id>4518211</id>
      <timestamp>2026-09-05T20:15:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Šoka terapija''' ir ekonomiskās politikas pieeja, kas paredz strauju pāreju no centralizēti plānotas ekonomikas uz [[tirgus ekonomika|tirgus ekonomiku]], īsā laikā īstenojot cenu liberalizāciju, valsts uzņēmumu [[privatizācija|privatizāciju]], ārējās tirdzniecības atvēršanu un fiskālo stabilizāciju. Šādu reformu mērķis parasti ir ātri likvidēt administratīvi noteiktās cenas un valsts kontroli pār ekonomiku, radot tirgus mehānismus un privātīp...</comment>
      <origin>4518211</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5100" sha1="98yan80au0t33tnbiqr0t0hdp37ga63" xml:space="preserve">'''Šoka terapija''' ir ekonomiskās politikas pieeja, kas paredz strauju pāreju no centralizēti plānotas ekonomikas uz [[tirgus ekonomika|tirgus ekonomiku]], īsā laikā īstenojot cenu liberalizāciju, valsts uzņēmumu [[privatizācija|privatizāciju]], ārējās tirdzniecības atvēršanu un fiskālo stabilizāciju. Šādu reformu mērķis parasti ir ātri likvidēt administratīvi noteiktās cenas un valsts kontroli pār ekonomiku, radot tirgus mehānismus un privātīpašuma institūcijas.

Termins īpaši bieži tiek lietots saistībā ar ekonomiskajām reformām [[Centrālā Eiropa|Centrālajā]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] pēc sociālistisko režīmu sabrukuma 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā.

== Galvenie principi ==
Šoka terapija parasti ietver vairākas vienlaikus īstenotas reformas:
* cenu un algu kontroles atcelšanu;
* valsts subsīdiju samazināšanu;
* valsts uzņēmumu privatizāciju;
* ārējās tirdzniecības un kapitāla plūsmu liberalizāciju;
* stingrāku monetāro un fiskālo politiku inflācijas ierobežošanai;
* konkurences un privātās uzņēmējdarbības veicināšanu.

Pieejas atbalstītāji uzskata, ka straujas reformas samazina iespēju vecajām politiskajām un ekonomiskajām struktūrām bloķēt pārmaiņas. Savukārt pakāpenisku reformu piekritēji norāda, ka pārāk strauja liberalizācija var izraisīt ražošanas kritumu, bezdarbu, sociālās nevienlīdzības pieaugumu un valsts institūciju vājināšanos.

== Polija ==
Viens no pazīstamākajiem šoka terapijas piemēriem bija [[Polija]]s ekonomiskās reformas pēc komunistiskā režīma sabrukuma. 1989. gadā finanšu ministra [[Lešeks Balcerovičs|Lešeka Balceroviča]] vadībā tika izstrādāta reformu programma, kas pazīstama kā [[Balceroviča plāns]].

1990. gada sākumā tika liberalizēta lielākā daļa cenu, ierobežotas valsts subsīdijas, nostiprināta budžeta disciplīna un radīti priekšnoteikumi privātās uzņēmējdarbības attīstībai. Reformu sākumposmā Polijā strauji samazinājās rūpnieciskā ražošana un palielinājās bezdarbs, tomēr vēlāk valsts ekonomika sāka augt. Polija kļuva par vienu no pirmajām bijušā Austrumu bloka valstīm, kuras tautsaimniecība pēc transformācijas perioda atgriezās pie ekonomiskās izaugsmes.

== Krievija ==
Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] šoka terapijai līdzīgas reformas tika īstenotas arī [[Krievija|Krievijā]]. 1992. gada janvārī prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] valdība, kurā par ekonomiskajām reformām lielā mērā atbildēja [[Jegors Gaidars]], liberalizēja lielāko daļu cenu.

Reformas ietvēra arī plašu valsts īpašuma privatizāciju un mēģinājumus stabilizēt valsts finanšu sistēmu. Tomēr Krievijā pārejas periodu pavadīja ļoti augsta [[inflācija]], rūpnieciskās ražošanas kritums, iedzīvotāju reālo ienākumu samazināšanās un strauja īpašuma koncentrācija nelielas uzņēmēju grupas rokās. Privatizācijas procesa rezultātā 1990. gados izveidojās ekonomiski un politiski ietekmīga uzņēmēju grupa, kuru pārstāvjus sāka dēvēt par [[Krievijas oligarhi|oligarhiem]].

Šo iemeslu dēļ Krievijas ekonomisko reformu rezultāti un to saistība ar šoka terapijas modeli ir kļuvuši par plašu ekonomisku un politisku diskusiju objektu.

== Citas valstis ==
Dažāda mēroga straujas tirgus reformas pēc sociālistisko sistēmu sabrukuma tika īstenotas arī [[Čehija|Čehijā]], [[Slovākija|Slovākijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un citās Austrumeiropas valstīs. Reformu tempi un izmantotie instrumenti dažādās valstīs atšķīrās.

Par agrāku šoka terapijas piemēru dažkārt min arī [[Bolīvija|Bolīvijā]] 1985. gadā īstenotās ekonomiskās reformas, kuru mērķis bija apturēt hiperinflāciju un stabilizēt valsts ekonomiku.

== Kritika ==
Šoka terapijas efektivitāte ekonomikas zinātnē un politiskajā ekonomikā ir pretrunīgi vērtēta. Tās atbalstītāji uzsver, ka strauja cenu liberalizācija un privatizācija var paātrināt tirgus institūciju izveidi un novērst ilgstošu ekonomisko nenoteiktību.

Kritiķi savukārt norāda, ka tirgus liberalizācija bez pietiekami attīstītām tiesiskām un valsts pārvaldes institūcijām var veicināt korupciju, monopolizāciju, īpašuma koncentrāciju un sociālās nevienlīdzības pieaugumu. Īpaši diskutēts ir jautājums par to, vai 1990. gadu ekonomiskās problēmas postpadomju valstīs izraisīja pašas reformas vai arī tās bija iepriekšējās ekonomiskās sistēmas sabrukuma sekas.

Ekonomists [[Džozefs Stiglics]] ir kritizējis pārāk strauju privatizāciju un liberalizāciju valstīs, kurās vēl nebija izveidotas pietiekami stabilas tirgus un tiesiskās institūcijas. Savukārt ar strauju pāreju saistītās reformas atbalstīja vairāki ekonomisti, tostarp [[Džefrijs Sakss]], kurš konsultēja vairākas postkomunistiskās valstis ekonomiskās transformācijas laikā.

[[Kategorija:Ekonomikas politika]]</text>
      <sha1>98yan80au0t33tnbiqr0t0hdp37ga63</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518212</id>
      <parentid>4518211</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:16:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518212</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5090" sha1="kky830i8h5jh02o7rsii2rsumgzli3a" xml:space="preserve">'''Šoka terapija''' ir ekonomiskās politikas pieeja, kas paredz strauju pāreju no centralizēti plānotas ekonomikas uz [[tirgus ekonomika|tirgus ekonomiku]], īsā laikā īstenojot cenu liberalizāciju, valsts uzņēmumu [[privatizācija|privatizāciju]], ārējās tirdzniecības atvēršanu un fiskālo stabilizāciju. Šādu reformu mērķis parasti ir ātri likvidēt administratīvi noteiktās cenas un valsts kontroli pār ekonomiku, radot tirgus mehānismus un privātīpašuma institūcijas.

Termins īpaši bieži tiek lietots saistībā ar ekonomiskajām reformām [[Centrālā Eiropa|Centrālajā]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] pēc sociālistisko režīmu sabrukuma 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā.

== Galvenie principi ==
Šoka terapija parasti ietver vairākas vienlaikus īstenotas reformas:
* cenu un algu kontroles atcelšanu;
* valsts subsīdiju samazināšanu;
* valsts uzņēmumu privatizāciju;
* ārējās tirdzniecības un kapitāla plūsmu liberalizāciju;
* stingrāku monetāro un fiskālo politiku inflācijas ierobežošanai;
* konkurences un privātās uzņēmējdarbības veicināšanu.

Pieejas atbalstītāji uzskata, ka straujas reformas samazina iespēju vecajām politiskajām un ekonomiskajām struktūrām bloķēt pārmaiņas. Savukārt pakāpenisku reformu piekritēji norāda, ka pārāk strauja liberalizācija var izraisīt ražošanas kritumu, bezdarbu, sociālās nevienlīdzības pieaugumu un valsts institūciju vājināšanos.

== Polija ==
Viens no pazīstamākajiem šoka terapijas piemēriem bija [[Polija]]s ekonomiskās reformas pēc komunistiskā režīma sabrukuma. 1989. gadā finanšu ministra [[Lešeks Balcerovičs|Lešeka Balceroviča]] vadībā tika izstrādāta reformu programma, kas pazīstama kā [[Balceroviča plāns]].

1990. gada sākumā tika liberalizēta lielākā daļa cenu, ierobežotas valsts subsīdijas, nostiprināta budžeta disciplīna un radīti priekšnoteikumi privātās uzņēmējdarbības attīstībai. Reformu sākumposmā Polijā strauji samazinājās rūpnieciskā ražošana un palielinājās bezdarbs, tomēr vēlāk valsts ekonomika sāka augt. Polija kļuva par vienu no pirmajām bijušā Austrumu bloka valstīm, kuras tautsaimniecība pēc transformācijas perioda atgriezās pie ekonomiskās izaugsmes.

== Krievija ==
Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] šoka terapijai līdzīgas reformas tika īstenotas arī [[Krievija|Krievijā]]. 1992. gada janvārī prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] valdība, kurā par ekonomiskajām reformām lielā mērā atbildēja [[Jegors Gaidars]], liberalizēja lielāko daļu cenu.

Reformas ietvēra arī plašu valsts īpašuma privatizāciju un mēģinājumus stabilizēt valsts finanšu sistēmu. Tomēr Krievijā pārejas periodu pavadīja ļoti augsta [[inflācija]], rūpnieciskās ražošanas kritums, iedzīvotāju reālo ienākumu samazināšanās un strauja īpašuma koncentrācija nelielas uzņēmēju grupas rokās. Privatizācijas procesa rezultātā 1990. gados izveidojās ekonomiski un politiski ietekmīga uzņēmēju grupa, kuru pārstāvjus sāka dēvēt par [[Krievijas oligarhi|oligarhiem]].

Šo iemeslu dēļ Krievijas ekonomisko reformu rezultāti un to saistība ar šoka terapijas modeli ir kļuvuši par plašu ekonomisku un politisku diskusiju objektu.

== Citas valstis ==
Dažāda mēroga straujas tirgus reformas pēc sociālistisko sistēmu sabrukuma tika īstenotas arī [[Čehija|Čehijā]], [[Slovākija|Slovākijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un citās Austrumeiropas valstīs. Reformu tempi un izmantotie instrumenti dažādās valstīs atšķīrās.

Par agrāku šoka terapijas piemēru dažkārt min arī [[Bolīvija|Bolīvijā]] 1985. gadā īstenotās ekonomiskās reformas, kuru mērķis bija apturēt hiperinflāciju un stabilizēt valsts ekonomiku.

== Kritika ==
Šoka terapijas efektivitāte ekonomikas zinātnē un politiskajā ekonomikā ir pretrunīgi vērtēta. Tās atbalstītāji uzsver, ka strauja cenu liberalizācija un privatizācija var paātrināt tirgus institūciju izveidi un novērst ilgstošu ekonomisko nenoteiktību.

Kritiķi savukārt norāda, ka tirgus liberalizācija bez pietiekami attīstītām tiesiskām un valsts pārvaldes institūcijām var veicināt korupciju, monopolizāciju, īpašuma koncentrāciju un sociālās nevienlīdzības pieaugumu. Īpaši diskutēts ir jautājums par to, vai 1990. gadu ekonomiskās problēmas postpadomju valstīs izraisīja pašas reformas vai arī tās bija iepriekšējās ekonomiskās sistēmas sabrukuma sekas.

Ekonomists [[Džozefs Stiglics]] ir kritizējis pārāk strauju privatizāciju un liberalizāciju valstīs, kurās vēl nebija izveidotas pietiekami stabilas tirgus un tiesiskās institūcijas. Savukārt ar strauju pāreju saistītās reformas atbalstīja vairāki ekonomisti, tostarp [[Džefrijs Sakss]], kurš konsultēja vairākas postkomunistiskās valstis ekonomiskās transformācijas laikā.

[[Kategorija:Ekonomika]]</text>
      <sha1>kky830i8h5jh02o7rsii2rsumgzli3a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518213</id>
      <parentid>4518212</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:16:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518213</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5067" sha1="0poj1tfh5b9otm7e3n695sa92b1zdvi" xml:space="preserve">'''Šoka terapija''' ir ekonomiskās politikas pieeja, kas paredz strauju pāreju no centralizēti plānotas ekonomikas uz [[tirgus ekonomika|tirgus ekonomiku]], īsā laikā īstenojot cenu liberalizāciju, valsts uzņēmumu [[privatizācija|privatizāciju]], ārējās tirdzniecības atvēršanu un fiskālo stabilizāciju. Šādu reformu mērķis parasti ir ātri likvidēt administratīvi noteiktās cenas un valsts kontroli pār ekonomiku, radot tirgus mehānismus un privātīpašuma institūcijas.

Termins īpaši bieži tiek lietots saistībā ar ekonomiskajām reformām [[Centrālā Eiropa|Centrālajā]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] pēc sociālistisko režīmu sabrukuma 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā.

== Galvenie principi ==
Šoka terapija parasti ietver vairākas vienlaikus īstenotas reformas:
* cenu un algu kontroles atcelšanu;
* valsts subsīdiju samazināšanu;
* valsts uzņēmumu privatizāciju;
* ārējās tirdzniecības un kapitāla plūsmu liberalizāciju;
* stingrāku monetāro un fiskālo politiku inflācijas ierobežošanai;
* konkurences un privātās uzņēmējdarbības veicināšanu.

Pieejas atbalstītāji uzskata, ka straujas reformas samazina iespēju vecajām politiskajām un ekonomiskajām struktūrām bloķēt pārmaiņas. Savukārt pakāpenisku reformu piekritēji norāda, ka pārāk strauja liberalizācija var izraisīt ražošanas kritumu, bezdarbu, sociālās nevienlīdzības pieaugumu un valsts institūciju vājināšanos.

== Polija ==
Viens no pazīstamākajiem šoka terapijas piemēriem bija [[Polija]]s ekonomiskās reformas pēc komunistiskā režīma sabrukuma. 1989. gadā finanšu ministra [[Lešeks Balcerovičs|Lešeka Balceroviča]] vadībā tika izstrādāta reformu programma, kas pazīstama kā [[Balceroviča plāns]].

1990. gada sākumā tika liberalizēta lielākā daļa cenu, ierobežotas valsts subsīdijas, nostiprināta budžeta disciplīna un radīti priekšnoteikumi privātās uzņēmējdarbības attīstībai. Reformu sākumposmā Polijā strauji samazinājās rūpnieciskā ražošana un palielinājās bezdarbs, tomēr vēlāk valsts ekonomika sāka augt. Polija kļuva par vienu no pirmajām bijušā Austrumu bloka valstīm, kuras tautsaimniecība pēc transformācijas perioda atgriezās pie ekonomiskās izaugsmes.

== Krievija ==
Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] šoka terapijai līdzīgas reformas tika īstenotas arī [[Krievija|Krievijā]]. 1992. gada janvārī prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] valdība, kurā par ekonomiskajām reformām lielā mērā atbildēja [[Jegors Gaidars]], liberalizēja lielāko daļu cenu.

Reformas ietvēra arī plašu valsts īpašuma privatizāciju un mēģinājumus stabilizēt valsts finanšu sistēmu. Tomēr Krievijā pārejas periodu pavadīja ļoti augsta [[inflācija]], rūpnieciskās ražošanas kritums, iedzīvotāju reālo ienākumu samazināšanās un strauja īpašuma koncentrācija nelielas uzņēmēju grupas rokās. Privatizācijas procesa rezultātā 1990. gados izveidojās ekonomiski un politiski ietekmīga uzņēmēju grupa, kuru pārstāvjus sāka dēvēt par oligarhiem.

Šo iemeslu dēļ Krievijas ekonomisko reformu rezultāti un to saistība ar šoka terapijas modeli ir kļuvuši par plašu ekonomisku un politisku diskusiju objektu.

== Citas valstis ==
Dažāda mēroga straujas tirgus reformas pēc sociālistisko sistēmu sabrukuma tika īstenotas arī [[Čehija|Čehijā]], [[Slovākija|Slovākijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un citās Austrumeiropas valstīs. Reformu tempi un izmantotie instrumenti dažādās valstīs atšķīrās.

Par agrāku šoka terapijas piemēru dažkārt min arī [[Bolīvija|Bolīvijā]] 1985. gadā īstenotās ekonomiskās reformas, kuru mērķis bija apturēt hiperinflāciju un stabilizēt valsts ekonomiku.

== Kritika ==
Šoka terapijas efektivitāte ekonomikas zinātnē un politiskajā ekonomikā ir pretrunīgi vērtēta. Tās atbalstītāji uzsver, ka strauja cenu liberalizācija un privatizācija var paātrināt tirgus institūciju izveidi un novērst ilgstošu ekonomisko nenoteiktību.

Kritiķi savukārt norāda, ka tirgus liberalizācija bez pietiekami attīstītām tiesiskām un valsts pārvaldes institūcijām var veicināt korupciju, monopolizāciju, īpašuma koncentrāciju un sociālās nevienlīdzības pieaugumu. Īpaši diskutēts ir jautājums par to, vai 1990. gadu ekonomiskās problēmas postpadomju valstīs izraisīja pašas reformas vai arī tās bija iepriekšējās ekonomiskās sistēmas sabrukuma sekas.

Ekonomists [[Džozefs Stiglics]] ir kritizējis pārāk strauju privatizāciju un liberalizāciju valstīs, kurās vēl nebija izveidotas pietiekami stabilas tirgus un tiesiskās institūcijas. Savukārt ar strauju pāreju saistītās reformas atbalstīja vairāki ekonomisti, tostarp [[Džefrijs Sakss]], kurš konsultēja vairākas postkomunistiskās valstis ekonomiskās transformācijas laikā.

[[Kategorija:Ekonomika]]</text>
      <sha1>0poj1tfh5b9otm7e3n695sa92b1zdvi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Spāņu armāda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639006</id>
    <redirect title="Neuzvaramā armāda" />
    <revision>
      <id>4518216</id>
      <timestamp>2026-09-05T20:21:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Neuzvaramā armāda]]</comment>
      <origin>4518216</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="j8ehkduyjwlw2zhnx0gd7b7tg4cvgrg" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Neuzvaramā armāda]]</text>
      <sha1>j8ehkduyjwlw2zhnx0gd7b7tg4cvgrg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hābsburgu Spānija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639007</id>
    <revision>
      <id>4518220</id>
      <timestamp>2026-09-05T20:24:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Hābsburgu Spānija''' ir historiogrāfisks apzīmējums Spānijas monarhijai laikā no 1516. līdz 1700. gadam, kad tajā valdīja [[Hābsburgu dinastija]]s Spānijas atzars. Šajā periodā Spānija kļuva par vienu no ietekmīgākajām Eiropas lielvarām un izveidoja plašu koloniālo impēriju Amerikā un Āzijā. Hābsburgu valdīšanas laikā Spānijas monarhija kontrolēja arī plašas teritorijas [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] un citviet Eiropā....</comment>
      <origin>4518220</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5102" sha1="qd87hirfhoedsh5erc2zg5pbiub5r90" xml:space="preserve">'''Hābsburgu Spānija''' ir historiogrāfisks apzīmējums Spānijas monarhijai laikā no 1516. līdz 1700. gadam, kad tajā valdīja [[Hābsburgu dinastija]]s Spānijas atzars. Šajā periodā Spānija kļuva par vienu no ietekmīgākajām Eiropas lielvarām un izveidoja plašu koloniālo impēriju Amerikā un Āzijā. Hābsburgu valdīšanas laikā Spānijas monarhija kontrolēja arī plašas teritorijas [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] un citviet Eiropā.

== Vēsture ==

Hābsburgu dinastijas valdīšana Spānijā sākās 1516. gadā, kad pēc [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinanda II]] nāves par Kastīlijas un Aragonas valdnieku kļuva viņa mazdēls [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis I]], kurš 1519. gadā tika ievēlēts arī par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru ar vārdu Kārlis V. Viņa valdīšanas laikā vienas dinastijas rokās nonāca plašas teritorijas Eiropā un Amerikā.

Kārļa V valdīšanas laikā Spānija nostiprināja savu varu Amerikā. [[Ernans Kortess]] iekaroja [[Acteku impērija|Acteku impēriju]], bet [[Fransisko Pisarro]] pakļāva [[Inku impērija|Inku impēriju]]. Amerikas kolonijas kļuva par nozīmīgu Spānijas monarhijas ienākumu avotu, īpaši pateicoties sudraba ieguvei [[Potosi]] un citos ieguves centros.

1556. gadā Kārlis V atteicās no troņa, un Spānijas valdījumus mantoja viņa dēls [[Filips II Hābsburgs|Filips II]]. Viņa valdīšanas laikā Spānijas politiskā un militārā ietekme sasniedza vienu no augstākajiem punktiem. 1580. gadā Filips II ieguva arī [[Portugāle|Portugāles]] troni, izveidojot [[Ibērijas ūnija|Ibērijas ūniju]]. Līdz ar to Spānijas monarhijas kontrolē uz laiku nonāca arī Portugāles koloniālie valdījumi Āfrikā, Āzijā un Amerikā.

Filipa II valdīšanas laikā Spānija bija iesaistīta karos pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], [[Anglija|Angliju]] un sacēlušajām Nīderlandes provincēm. 1571. gadā Spānijas un tās sabiedroto flote guva nozīmīgu uzvaru [[Lepanto kauja|Lepanto kaujā]], tomēr karš Nīderlandē turpinājās vairākas desmitgades. 1588. gadā Spānijas mēģinājums iebrukt Anglijā ar [[Spāņu armāda|Spāņu armādu]] beidzās neveiksmīgi.

17. gadsimtā Spānijas varenība pakāpeniski samazinājās. Ilgstošie kari, valsts parādi, ekonomiskās problēmas un iedzīvotāju skaita stagnācija vājināja monarhiju. [[Filips III Hābsburgs|Filipa III]] un [[Filips IV Hābsburgs|Filipa IV]] laikā valsts pārvaldē lielu ietekmi ieguva karaļu favorīti, savukārt Spānija turpināja piedalīties Eiropas konfliktos, tostarp [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]].

1640. gadā sākās sacelšanās [[Katalonija|Katalonijā]], bet tajā pašā gadā Portugāle atjaunoja neatkarību no Spānijas. Pēc vairākiem kariem Spānija bija spiesta atzīt Portugāles neatkarību. 1648. gada [[Vestfālenes miera līgumi|Vestfālenes miera līgumos]] Spānija atzina arī [[Nīderlande|Nīderlandes Republikas]] neatkarību.

1659. gada [[Pireneju miera līgums]] ar [[Francija|Franciju]] vēl vairāk nostiprināja Francijas pieaugošo ietekmi Eiropā. 17. gadsimta otrajā pusē Spānija saglabāja lielu koloniālo impēriju, tomēr tās politiskā dominance Eiropā bija ievērojami samazinājusies.

Pēdējais Spānijas Hābsburgu dinastijas valdnieks bija [[Kārlis II Hābsburgs|Kārlis II]], kurš nomira 1700. gadā bez pēcnācējiem. Viņa nāve izraisīja [[Spānijas mantojuma karš|Spānijas mantojuma karu]], kurā par Spānijas troni sacentās vairākas Eiropas dinastijas. Kara rezultātā Spānijas tronī nostiprinājās [[Burboni|Burbonu dinastija]], bet Hābsburgu valdīšanas laikmets Spānijā beidzās.

== Pārvalde un sabiedrība ==

Hābsburgu Spānija nebija vienota centralizēta valsts mūsdienu izpratnē, bet gan vairāku karaļvalstu un teritoriju dinastiska savienība. [[Kastīlija]], [[Aragona]], [[Neapoles karaliste]], [[Sicīlijas karaliste]], Nīderlandes provinces un aizjūras teritorijas saglabāja atšķirīgas tiesību sistēmas un pārvaldes institūcijas.

Kastīlija kļuva par galveno monarhijas politisko un finansiālo centru. Tieši no tās tika finansēta liela daļa Spānijas ārpolitikas un militāro operāciju. Savukārt Amerikas koloniju pārvaldē nozīmīga loma bija [[Indiju padome]]i un vicekaraļvalstu sistēmai.

== Ekonomika ==

Hābsburgu periodā Spānijas ekonomiku būtiski ietekmēja dārgmetālu ieplūšana no Amerikas. Sudraba un zelta imports palīdzēja finansēt monarhijas karus, tomēr vienlaikus veicināja cenu pieaugumu un atkarību no ārvalstu precēm. 16. un 17. gadsimtā Spānijas kronis vairākkārt pasludināja valsts maksātnespēju.

Neraugoties uz ekonomiskajām grūtībām, Hābsburgu laikmets bija arī Spānijas kultūras uzplaukuma periods, ko tradicionāli dēvē par [[Spānijas zelta laikmets|Spānijas zelta laikmetu]]. Šajā laikā darbojās tādi rakstnieki un mākslinieki kā [[Migels de Servantess]], [[Djego Velaskess]] un [[El Greko]].

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]</text>
      <sha1>qd87hirfhoedsh5erc2zg5pbiub5r90</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518221</id>
      <parentid>4518220</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:24:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518221</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5115" sha1="7r1v8lpjku11mz0p0ekgpo6lay37xqo" xml:space="preserve">'''Hābsburgu Spānija''' ir historiogrāfisks apzīmējums [[Spānija|Spānijas]] monarhijai laikā no 1516. līdz 1700. gadam, kad tajā valdīja [[Hābsburgu dinastija]]s Spānijas atzars. Šajā periodā Spānija kļuva par vienu no ietekmīgākajām Eiropas lielvarām un izveidoja plašu koloniālo impēriju Amerikā un Āzijā. Hābsburgu valdīšanas laikā Spānijas monarhija kontrolēja arī plašas teritorijas [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] un citviet Eiropā.

== Vēsture ==

Hābsburgu dinastijas valdīšana Spānijā sākās 1516. gadā, kad pēc [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinanda II]] nāves par Kastīlijas un Aragonas valdnieku kļuva viņa mazdēls [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis I]], kurš 1519. gadā tika ievēlēts arī par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru ar vārdu Kārlis V. Viņa valdīšanas laikā vienas dinastijas rokās nonāca plašas teritorijas Eiropā un Amerikā.

Kārļa V valdīšanas laikā Spānija nostiprināja savu varu Amerikā. [[Ernans Kortess]] iekaroja [[Acteku impērija|Acteku impēriju]], bet [[Fransisko Pisarro]] pakļāva [[Inku impērija|Inku impēriju]]. Amerikas kolonijas kļuva par nozīmīgu Spānijas monarhijas ienākumu avotu, īpaši pateicoties sudraba ieguvei [[Potosi]] un citos ieguves centros.

1556. gadā Kārlis V atteicās no troņa, un Spānijas valdījumus mantoja viņa dēls [[Filips II Hābsburgs|Filips II]]. Viņa valdīšanas laikā Spānijas politiskā un militārā ietekme sasniedza vienu no augstākajiem punktiem. 1580. gadā Filips II ieguva arī [[Portugāle|Portugāles]] troni, izveidojot [[Ibērijas ūnija|Ibērijas ūniju]]. Līdz ar to Spānijas monarhijas kontrolē uz laiku nonāca arī Portugāles koloniālie valdījumi Āfrikā, Āzijā un Amerikā.

Filipa II valdīšanas laikā Spānija bija iesaistīta karos pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], [[Anglija|Angliju]] un sacēlušajām Nīderlandes provincēm. 1571. gadā Spānijas un tās sabiedroto flote guva nozīmīgu uzvaru [[Lepanto kauja|Lepanto kaujā]], tomēr karš Nīderlandē turpinājās vairākas desmitgades. 1588. gadā Spānijas mēģinājums iebrukt Anglijā ar [[Spāņu armāda|Spāņu armādu]] beidzās neveiksmīgi.

17. gadsimtā Spānijas varenība pakāpeniski samazinājās. Ilgstošie kari, valsts parādi, ekonomiskās problēmas un iedzīvotāju skaita stagnācija vājināja monarhiju. [[Filips III Hābsburgs|Filipa III]] un [[Filips IV Hābsburgs|Filipa IV]] laikā valsts pārvaldē lielu ietekmi ieguva karaļu favorīti, savukārt Spānija turpināja piedalīties Eiropas konfliktos, tostarp [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]].

1640. gadā sākās sacelšanās [[Katalonija|Katalonijā]], bet tajā pašā gadā Portugāle atjaunoja neatkarību no Spānijas. Pēc vairākiem kariem Spānija bija spiesta atzīt Portugāles neatkarību. 1648. gada [[Vestfālenes miera līgumi|Vestfālenes miera līgumos]] Spānija atzina arī [[Nīderlande|Nīderlandes Republikas]] neatkarību.

1659. gada [[Pireneju miera līgums]] ar [[Francija|Franciju]] vēl vairāk nostiprināja Francijas pieaugošo ietekmi Eiropā. 17. gadsimta otrajā pusē Spānija saglabāja lielu koloniālo impēriju, tomēr tās politiskā dominance Eiropā bija ievērojami samazinājusies.

Pēdējais Spānijas Hābsburgu dinastijas valdnieks bija [[Kārlis II Hābsburgs|Kārlis II]], kurš nomira 1700. gadā bez pēcnācējiem. Viņa nāve izraisīja [[Spānijas mantojuma karš|Spānijas mantojuma karu]], kurā par Spānijas troni sacentās vairākas Eiropas dinastijas. Kara rezultātā Spānijas tronī nostiprinājās [[Burboni|Burbonu dinastija]], bet Hābsburgu valdīšanas laikmets Spānijā beidzās.

== Pārvalde un sabiedrība ==

Hābsburgu Spānija nebija vienota centralizēta valsts mūsdienu izpratnē, bet gan vairāku karaļvalstu un teritoriju dinastiska savienība. [[Kastīlija]], [[Aragona]], [[Neapoles karaliste]], [[Sicīlijas karaliste]], Nīderlandes provinces un aizjūras teritorijas saglabāja atšķirīgas tiesību sistēmas un pārvaldes institūcijas.

Kastīlija kļuva par galveno monarhijas politisko un finansiālo centru. Tieši no tās tika finansēta liela daļa Spānijas ārpolitikas un militāro operāciju. Savukārt Amerikas koloniju pārvaldē nozīmīga loma bija [[Indiju padome]]i un vicekaraļvalstu sistēmai.

== Ekonomika ==

Hābsburgu periodā Spānijas ekonomiku būtiski ietekmēja dārgmetālu ieplūšana no Amerikas. Sudraba un zelta imports palīdzēja finansēt monarhijas karus, tomēr vienlaikus veicināja cenu pieaugumu un atkarību no ārvalstu precēm. 16. un 17. gadsimtā Spānijas kronis vairākkārt pasludināja valsts maksātnespēju.

Neraugoties uz ekonomiskajām grūtībām, Hābsburgu laikmets bija arī Spānijas kultūras uzplaukuma periods, ko tradicionāli dēvē par [[Spānijas zelta laikmets|Spānijas zelta laikmetu]]. Šajā laikā darbojās tādi rakstnieki un mākslinieki kā [[Migels de Servantess]], [[Djego Velaskess]] un [[El Greko]].

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]</text>
      <sha1>7r1v8lpjku11mz0p0ekgpo6lay37xqo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518222</id>
      <parentid>4518221</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:25:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518222</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5216" sha1="ax8jsejn8af3th9zo6c5432j1oamwmd" xml:space="preserve">[[Attēls:Flag of Cross of Burgundy.svg|thumb|Burgundijas krusts un valsts karogs (1506–1700)  ]]
'''Hābsburgu Spānija''' ir historiogrāfisks apzīmējums [[Spānija|Spānijas]] monarhijai laikā no 1516. līdz 1700. gadam, kad tajā valdīja [[Hābsburgu dinastija]]s Spānijas atzars. Šajā periodā Spānija kļuva par vienu no ietekmīgākajām Eiropas lielvarām un izveidoja plašu koloniālo impēriju Amerikā un Āzijā. Hābsburgu valdīšanas laikā Spānijas monarhija kontrolēja arī plašas teritorijas [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]] un citviet Eiropā.

== Vēsture ==

Hābsburgu dinastijas valdīšana Spānijā sākās 1516. gadā, kad pēc [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinanda II]] nāves par Kastīlijas un Aragonas valdnieku kļuva viņa mazdēls [[Kārlis V Hābsburgs|Kārlis I]], kurš 1519. gadā tika ievēlēts arī par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru ar vārdu Kārlis V. Viņa valdīšanas laikā vienas dinastijas rokās nonāca plašas teritorijas Eiropā un Amerikā.

Kārļa V valdīšanas laikā Spānija nostiprināja savu varu Amerikā. [[Ernans Kortess]] iekaroja [[Acteku impērija|Acteku impēriju]], bet [[Fransisko Pisarro]] pakļāva [[Inku impērija|Inku impēriju]]. Amerikas kolonijas kļuva par nozīmīgu Spānijas monarhijas ienākumu avotu, īpaši pateicoties sudraba ieguvei [[Potosi]] un citos ieguves centros.

1556. gadā Kārlis V atteicās no troņa, un Spānijas valdījumus mantoja viņa dēls [[Filips II Hābsburgs|Filips II]]. Viņa valdīšanas laikā Spānijas politiskā un militārā ietekme sasniedza vienu no augstākajiem punktiem. 1580. gadā Filips II ieguva arī [[Portugāle|Portugāles]] troni, izveidojot [[Ibērijas ūnija|Ibērijas ūniju]]. Līdz ar to Spānijas monarhijas kontrolē uz laiku nonāca arī Portugāles koloniālie valdījumi Āfrikā, Āzijā un Amerikā.

Filipa II valdīšanas laikā Spānija bija iesaistīta karos pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], [[Anglija|Angliju]] un sacēlušajām Nīderlandes provincēm. 1571. gadā Spānijas un tās sabiedroto flote guva nozīmīgu uzvaru [[Lepanto kauja|Lepanto kaujā]], tomēr karš Nīderlandē turpinājās vairākas desmitgades. 1588. gadā Spānijas mēģinājums iebrukt Anglijā ar [[Spāņu armāda|Spāņu armādu]] beidzās neveiksmīgi.

17. gadsimtā Spānijas varenība pakāpeniski samazinājās. Ilgstošie kari, valsts parādi, ekonomiskās problēmas un iedzīvotāju skaita stagnācija vājināja monarhiju. [[Filips III Hābsburgs|Filipa III]] un [[Filips IV Hābsburgs|Filipa IV]] laikā valsts pārvaldē lielu ietekmi ieguva karaļu favorīti, savukārt Spānija turpināja piedalīties Eiropas konfliktos, tostarp [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]].

1640. gadā sākās sacelšanās [[Katalonija|Katalonijā]], bet tajā pašā gadā Portugāle atjaunoja neatkarību no Spānijas. Pēc vairākiem kariem Spānija bija spiesta atzīt Portugāles neatkarību. 1648. gada [[Vestfālenes miera līgumi|Vestfālenes miera līgumos]] Spānija atzina arī [[Nīderlande|Nīderlandes Republikas]] neatkarību.

1659. gada [[Pireneju miera līgums]] ar [[Francija|Franciju]] vēl vairāk nostiprināja Francijas pieaugošo ietekmi Eiropā. 17. gadsimta otrajā pusē Spānija saglabāja lielu koloniālo impēriju, tomēr tās politiskā dominance Eiropā bija ievērojami samazinājusies.

Pēdējais Spānijas Hābsburgu dinastijas valdnieks bija [[Kārlis II Hābsburgs|Kārlis II]], kurš nomira 1700. gadā bez pēcnācējiem. Viņa nāve izraisīja [[Spānijas mantojuma karš|Spānijas mantojuma karu]], kurā par Spānijas troni sacentās vairākas Eiropas dinastijas. Kara rezultātā Spānijas tronī nostiprinājās [[Burboni|Burbonu dinastija]], bet Hābsburgu valdīšanas laikmets Spānijā beidzās.

== Pārvalde un sabiedrība ==

Hābsburgu Spānija nebija vienota centralizēta valsts mūsdienu izpratnē, bet gan vairāku karaļvalstu un teritoriju dinastiska savienība. [[Kastīlija]], [[Aragona]], [[Neapoles karaliste]], [[Sicīlijas karaliste]], Nīderlandes provinces un aizjūras teritorijas saglabāja atšķirīgas tiesību sistēmas un pārvaldes institūcijas.

Kastīlija kļuva par galveno monarhijas politisko un finansiālo centru. Tieši no tās tika finansēta liela daļa Spānijas ārpolitikas un militāro operāciju. Savukārt Amerikas koloniju pārvaldē nozīmīga loma bija [[Indiju padome]]i un vicekaraļvalstu sistēmai.

== Ekonomika ==

Hābsburgu periodā Spānijas ekonomiku būtiski ietekmēja dārgmetālu ieplūšana no Amerikas. Sudraba un zelta imports palīdzēja finansēt monarhijas karus, tomēr vienlaikus veicināja cenu pieaugumu un atkarību no ārvalstu precēm. 16. un 17. gadsimtā Spānijas kronis vairākkārt pasludināja valsts maksātnespēju.

Neraugoties uz ekonomiskajām grūtībām, Hābsburgu laikmets bija arī Spānijas kultūras uzplaukuma periods, ko tradicionāli dēvē par [[Spānijas zelta laikmets|Spānijas zelta laikmetu]]. Šajā laikā darbojās tādi rakstnieki un mākslinieki kā [[Migels de Servantess]], [[Djego Velaskess]] un [[El Greko]].

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]</text>
      <sha1>ax8jsejn8af3th9zo6c5432j1oamwmd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ibērijas ūnija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639008</id>
    <revision>
      <id>4518223</id>
      <timestamp>2026-09-05T20:26:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Ibērijas ūnija''' ({{val|es|Unión Ibérica}}, {{val|pt|União Ibérica}}) bija [[Spānija]]s un [[Portugāle]]s monarhiju dinastiska ūnija, kas pastāvēja no 1580. līdz 1640. gadam. Šajā laikā abas valstis pārvaldīja Spānijas [[Hābsburgu dinastija]]s karaļi — [[Filips II Hābsburgs|Filips II]], [[Filips III Hābsburgs|Filips III]] un [[Filips IV Hābsburgs|Filips IV]]. Portugāle saglabāja savus likumus, pārvaldes institūcijas, valūtu un koloniālo adminis...</comment>
      <origin>4518223</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4648" sha1="otv8sum5j9hwsfo0sre0q5sngj7h35i" xml:space="preserve">'''Ibērijas ūnija''' ({{val|es|Unión Ibérica}}, {{val|pt|União Ibérica}}) bija [[Spānija]]s un [[Portugāle]]s monarhiju dinastiska ūnija, kas pastāvēja no 1580. līdz 1640. gadam. Šajā laikā abas valstis pārvaldīja Spānijas [[Hābsburgu dinastija]]s karaļi — [[Filips II Hābsburgs|Filips II]], [[Filips III Hābsburgs|Filips III]] un [[Filips IV Hābsburgs|Filips IV]]. Portugāle saglabāja savus likumus, pārvaldes institūcijas, valūtu un koloniālo administrāciju, taču tās valdnieks vienlaikus bija arī Spānijas karalis.

Ūnijas laikā Spānijas un Portugāles koloniālie valdījumi aptvēra plašas teritorijas Amerikā, Āfrikā un Āzijā, tādēļ Hābsburgu monarhijas kontrolētās teritorijas veidoja vienu no lielākajiem politiskajiem veidojumiem tā laika pasaulē.

== Vēsture ==

Ibērijas ūnijas izveidošanos izraisīja Portugāles dinastiskā krīze. 1578. gadā [[Sebastians I]] gāja bojā [[Alkasarkiviras kauja|Alkasarkiviras kaujā]] Marokā, neatstājot tiešu mantinieku. Portugāles troni pārņēma viņa radinieks kardināls [[Enrike I]], kurš nomira 1580. gadā, arī neatstājot pēcnācējus. Uz Portugāles troni pretendēja vairāki kandidāti, tostarp Spānijas karalis Filips II, kura māte bija Portugāles karaļa [[Manuels I|Manuela I]] meita.

1580. gadā Filips II nosūtīja karaspēku uz Portugāli. Spānijas spēki [[Albas hercogs|Albas hercoga]] vadībā sakāva [[Antoniu no Kratu]] atbalstītājus [[Alkantaras kauja|Alkantaras kaujā]]. 1581. gadā Portugāles kortesi [[Tomara|Tomarā]] atzina Filipu II par Portugāles karali Filipu I.

Filips apsolīja saglabāt Portugāles politisko un administratīvo autonomiju. Valstij palika sava tiesību sistēma, nodokļu sistēma, valūta un pārvaldes iestādes. Arī Portugāles koloniālā impērija tika pārvaldīta atsevišķi no [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]].

Tomēr abu monarhiju personālūnija ievērojami mainīja Portugāles starptautisko stāvokli. Tā kā Spānija karoja ar [[Anglija|Angliju]] un [[Nīderlandes Republika|Nīderlandes Republiku]], arī Portugāles kolonijas un tirdzniecības ceļi kļuva par šo valstu uzbrukumu mērķiem. Nīderlandieši 17. gadsimta pirmajā pusē ieņēma vairākus Portugāles valdījumus un tirdzniecības punktus Āzijā, Āfrikā un [[Brazīlija|Brazīlijā]].

Filipa III un Filipa IV valdīšanas laikā Portugālē pieauga neapmierinātība ar Spānijas monarhijas politiku. Portugāļu elite iebilda pret nodokļu pieaugumu, iesaistīšanu Spānijas karos un mēģinājumiem pastiprināt monarhijas centralizāciju.

1640. gada 1. decembrī Portugālē sākās sacelšanās pret Hābsburgu varu. Sacelšanās dalībnieki par karali pasludināja [[Žuans IV|Žuanu IV]] no [[Bragansas dinastija|Bragansas dinastijas]]. Ar šo notikumu Ibērijas ūnija faktiski beidza pastāvēt un sākās [[Portugāles Restaurācijas karš]].

Spānija Portugāles neatkarību galīgi atzina tikai 1668. gadā ar [[Lisabonas līgums (1668)|Lisabonas līgumu]], nostiprinot Bragansas dinastijas varu Portugālē.

== Pārvalde ==

Ibērijas ūnija nebija Spānijas un Portugāles apvienošana vienotā valstī. Abas monarhijas vienoja kopīgs valdnieks, bet Portugāle saglabāja atsevišķas valsts institūcijas. Portugāles pārvaldē nozīmīga loma bija Portugāles padomei, kas konsultēja monarhu jautājumos par karaļvalsti un tās aizjūras valdījumiem.

Portugāles amatus pārsvarā bija paredzēts ieņemt portugāļiem, un Spānijas likumi automātiski neattiecās uz Portugāles teritoriju. Līdzīga nošķirtība saglabājās arī starp abu valstu koloniālajām administrācijām.

== Koloniālā impērija ==

Ibērijas ūnijas laikā viena valdnieka pakļautībā atradās gan Spānijas, gan Portugāles plašie aizjūras valdījumi. Tie aptvēra lielu daļu Amerikas, kā arī teritorijas un tirdzniecības punktus Āfrikā un Āzijā.

Portugālei piederēja [[Brazīlija]], [[Angola]], [[Mozambika]], [[Goa]], [[Makao]] un vairāki citi valdījumi un tirdzniecības punkti, savukārt Spānija kontrolēja lielāko daļu Centrālamerikas un Dienvidamerikas, [[Filipīnas]] un citas teritorijas.

Lai gan abas koloniālās sistēmas juridiski saglabājās atsevišķas, ūnija vājināja robežu starp Spānijas un Portugāles ietekmes zonām Dienvidamerikā. Portugāļu kolonisti arvien vairāk virzījās uz rietumiem no robežas, kas sākotnēji bija noteikta ar 1494. gada [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], tādējādi veicinot vēlākās Brazīlijas teritorijas paplašināšanos.

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]</text>
      <sha1>otv8sum5j9hwsfo0sre0q5sngj7h35i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518224</id>
      <parentid>4518223</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:27:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518224</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4797" sha1="pblot8i4yuc14am8c5ylv8c9g4v5ghr" xml:space="preserve">[[Attēls:IberianUnionandCouncils.png|thumb|Ibērijas pussala un citi Dienvideiropas apgabali ar Ibērijas ūnijas padomēm (nav attēlotas visas)]]
'''Ibērijas ūnija''' ({{val|es|Unión Ibérica}}, {{val|pt|União Ibérica}}) bija [[Spānija]]s un [[Portugāle]]s monarhiju dinastiska ūnija, kas pastāvēja no 1580. līdz 1640. gadam. Šajā laikā abas valstis pārvaldīja Spānijas [[Hābsburgu dinastija]]s karaļi — [[Filips II Hābsburgs|Filips II]], [[Filips III Hābsburgs|Filips III]] un [[Filips IV Hābsburgs|Filips IV]]. Portugāle saglabāja savus likumus, pārvaldes institūcijas, valūtu un koloniālo administrāciju, taču tās valdnieks vienlaikus bija arī Spānijas karalis.

Ūnijas laikā Spānijas un Portugāles koloniālie valdījumi aptvēra plašas teritorijas Amerikā, Āfrikā un Āzijā, tādēļ Hābsburgu monarhijas kontrolētās teritorijas veidoja vienu no lielākajiem politiskajiem veidojumiem tā laika pasaulē.

== Vēsture ==

Ibērijas ūnijas izveidošanos izraisīja Portugāles dinastiskā krīze. 1578. gadā [[Sebastians I]] gāja bojā [[Alkasarkiviras kauja|Alkasarkiviras kaujā]] Marokā, neatstājot tiešu mantinieku. Portugāles troni pārņēma viņa radinieks kardināls [[Enrike I]], kurš nomira 1580. gadā, arī neatstājot pēcnācējus. Uz Portugāles troni pretendēja vairāki kandidāti, tostarp Spānijas karalis Filips II, kura māte bija Portugāles karaļa [[Manuels I|Manuela I]] meita.

1580. gadā Filips II nosūtīja karaspēku uz Portugāli. Spānijas spēki [[Albas hercogs|Albas hercoga]] vadībā sakāva [[Antoniu no Kratu]] atbalstītājus [[Alkantaras kauja|Alkantaras kaujā]]. 1581. gadā Portugāles kortesi [[Tomara|Tomarā]] atzina Filipu II par Portugāles karali Filipu I.

Filips apsolīja saglabāt Portugāles politisko un administratīvo autonomiju. Valstij palika sava tiesību sistēma, nodokļu sistēma, valūta un pārvaldes iestādes. Arī Portugāles koloniālā impērija tika pārvaldīta atsevišķi no [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]].

Tomēr abu monarhiju personālūnija ievērojami mainīja Portugāles starptautisko stāvokli. Tā kā Spānija karoja ar [[Anglija|Angliju]] un [[Nīderlandes Republika|Nīderlandes Republiku]], arī Portugāles kolonijas un tirdzniecības ceļi kļuva par šo valstu uzbrukumu mērķiem. Nīderlandieši 17. gadsimta pirmajā pusē ieņēma vairākus Portugāles valdījumus un tirdzniecības punktus Āzijā, Āfrikā un [[Brazīlija|Brazīlijā]].

Filipa III un Filipa IV valdīšanas laikā Portugālē pieauga neapmierinātība ar Spānijas monarhijas politiku. Portugāļu elite iebilda pret nodokļu pieaugumu, iesaistīšanu Spānijas karos un mēģinājumiem pastiprināt monarhijas centralizāciju.

1640. gada 1. decembrī Portugālē sākās sacelšanās pret Hābsburgu varu. Sacelšanās dalībnieki par karali pasludināja [[Žuans IV|Žuanu IV]] no [[Bragansas dinastija|Bragansas dinastijas]]. Ar šo notikumu Ibērijas ūnija faktiski beidza pastāvēt un sākās [[Portugāles Restaurācijas karš]].

Spānija Portugāles neatkarību galīgi atzina tikai 1668. gadā ar [[Lisabonas līgums (1668)|Lisabonas līgumu]], nostiprinot Bragansas dinastijas varu Portugālē.

== Pārvalde ==

Ibērijas ūnija nebija Spānijas un Portugāles apvienošana vienotā valstī. Abas monarhijas vienoja kopīgs valdnieks, bet Portugāle saglabāja atsevišķas valsts institūcijas. Portugāles pārvaldē nozīmīga loma bija Portugāles padomei, kas konsultēja monarhu jautājumos par karaļvalsti un tās aizjūras valdījumiem.

Portugāles amatus pārsvarā bija paredzēts ieņemt portugāļiem, un Spānijas likumi automātiski neattiecās uz Portugāles teritoriju. Līdzīga nošķirtība saglabājās arī starp abu valstu koloniālajām administrācijām.

== Koloniālā impērija ==

Ibērijas ūnijas laikā viena valdnieka pakļautībā atradās gan Spānijas, gan Portugāles plašie aizjūras valdījumi. Tie aptvēra lielu daļu Amerikas, kā arī teritorijas un tirdzniecības punktus Āfrikā un Āzijā.

Portugālei piederēja [[Brazīlija]], [[Angola]], [[Mozambika]], [[Goa]], [[Makao]] un vairāki citi valdījumi un tirdzniecības punkti, savukārt Spānija kontrolēja lielāko daļu Centrālamerikas un Dienvidamerikas, [[Filipīnas]] un citas teritorijas.

Lai gan abas koloniālās sistēmas juridiski saglabājās atsevišķas, ūnija vājināja robežu starp Spānijas un Portugāles ietekmes zonām Dienvidamerikā. Portugāļu kolonisti arvien vairāk virzījās uz rietumiem no robežas, kas sākotnēji bija noteikta ar 1494. gada [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], tādējādi veicinot vēlākās Brazīlijas teritorijas paplašināšanos.

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]</text>
      <sha1>pblot8i4yuc14am8c5ylv8c9g4v5ghr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518228</id>
      <parentid>4518224</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:29:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518228</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4775" sha1="ffr537qwhaxwtmvczusho5z61t9x3m6" xml:space="preserve">[[Attēls:IberianUnionandCouncils.png|thumb|Ibērijas pussala un citi Dienvideiropas apgabali ar Ibērijas ūnijas padomēm (nav attēlotas visas)]]
'''Ibērijas ūnija''' ({{val|es|Unión Ibérica}}, {{val|pt|União Ibérica}}) bija [[Spānija]]s un [[Portugāle]]s monarhiju dinastiska ūnija, kas pastāvēja no 1580. līdz 1640. gadam. Šajā laikā abas valstis pārvaldīja Spānijas [[Hābsburgu dinastija]]s karaļi — [[Filips II Hābsburgs|Filips II]], [[Felipe III|Filips III]] un [[Felipe IV|Filips IV]]. Portugāle saglabāja savus likumus, pārvaldes institūcijas, valūtu un koloniālo administrāciju, taču tās valdnieks vienlaikus bija arī Spānijas karalis.

Ūnijas laikā Spānijas un Portugāles koloniālie valdījumi aptvēra plašas teritorijas Amerikā, Āfrikā un Āzijā, tādēļ Hābsburgu monarhijas kontrolētās teritorijas veidoja vienu no lielākajiem politiskajiem veidojumiem tā laika pasaulē.

== Vēsture ==

Ibērijas ūnijas izveidošanos izraisīja Portugāles dinastiskā krīze. 1578. gadā [[Sebastians I]] gāja bojā [[Alkasarkiviras kauja|Alkasarkiviras kaujā]] Marokā, neatstājot tiešu mantinieku. Portugāles troni pārņēma viņa radinieks kardināls [[Enrike I]], kurš nomira 1580. gadā, arī neatstājot pēcnācējus. Uz Portugāles troni pretendēja vairāki kandidāti, tostarp Spānijas karalis Filips II, kura māte bija Portugāles karaļa [[Manuels I|Manuela I]] meita.

1580. gadā Filips II nosūtīja karaspēku uz Portugāli. Spānijas spēki [[Albas hercogs|Albas hercoga]] vadībā sakāva [[Antoniu no Kratu]] atbalstītājus [[Alkantaras kauja|Alkantaras kaujā]]. 1581. gadā Portugāles kortesi [[Tomara|Tomarā]] atzina Filipu II par Portugāles karali Filipu I.

Filips apsolīja saglabāt Portugāles politisko un administratīvo autonomiju. Valstij palika sava tiesību sistēma, nodokļu sistēma, valūta un pārvaldes iestādes. Arī Portugāles koloniālā impērija tika pārvaldīta atsevišķi no [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]].

Tomēr abu monarhiju personālūnija ievērojami mainīja Portugāles starptautisko stāvokli. Tā kā Spānija karoja ar [[Anglija|Angliju]] un [[Nīderlandes Republika|Nīderlandes Republiku]], arī Portugāles kolonijas un tirdzniecības ceļi kļuva par šo valstu uzbrukumu mērķiem. Nīderlandieši 17. gadsimta pirmajā pusē ieņēma vairākus Portugāles valdījumus un tirdzniecības punktus Āzijā, Āfrikā un [[Brazīlija|Brazīlijā]].

Filipa III un Filipa IV valdīšanas laikā Portugālē pieauga neapmierinātība ar Spānijas monarhijas politiku. Portugāļu elite iebilda pret nodokļu pieaugumu, iesaistīšanu Spānijas karos un mēģinājumiem pastiprināt monarhijas centralizāciju.

1640. gada 1. decembrī Portugālē sākās sacelšanās pret Hābsburgu varu. Sacelšanās dalībnieki par karali pasludināja [[Žuans IV|Žuanu IV]] no [[Bragansas dinastija|Bragansas dinastijas]]. Ar šo notikumu Ibērijas ūnija faktiski beidza pastāvēt un sākās [[Portugāles Restaurācijas karš]].

Spānija Portugāles neatkarību galīgi atzina tikai 1668. gadā ar [[Lisabonas līgums (1668)|Lisabonas līgumu]], nostiprinot Bragansas dinastijas varu Portugālē.

== Pārvalde ==

Ibērijas ūnija nebija Spānijas un Portugāles apvienošana vienotā valstī. Abas monarhijas vienoja kopīgs valdnieks, bet Portugāle saglabāja atsevišķas valsts institūcijas. Portugāles pārvaldē nozīmīga loma bija Portugāles padomei, kas konsultēja monarhu jautājumos par karaļvalsti un tās aizjūras valdījumiem.

Portugāles amatus pārsvarā bija paredzēts ieņemt portugāļiem, un Spānijas likumi automātiski neattiecās uz Portugāles teritoriju. Līdzīga nošķirtība saglabājās arī starp abu valstu koloniālajām administrācijām.

== Koloniālā impērija ==

Ibērijas ūnijas laikā viena valdnieka pakļautībā atradās gan Spānijas, gan Portugāles plašie aizjūras valdījumi. Tie aptvēra lielu daļu Amerikas, kā arī teritorijas un tirdzniecības punktus Āfrikā un Āzijā.

Portugālei piederēja [[Brazīlija]], [[Angola]], [[Mozambika]], [[Goa]], [[Makao]] un vairāki citi valdījumi un tirdzniecības punkti, savukārt Spānija kontrolēja lielāko daļu Centrālamerikas un Dienvidamerikas, [[Filipīnas]] un citas teritorijas.

Lai gan abas koloniālās sistēmas juridiski saglabājās atsevišķas, ūnija vājināja robežu starp Spānijas un Portugāles ietekmes zonām Dienvidamerikā. Portugāļu kolonisti arvien vairāk virzījās uz rietumiem no robežas, kas sākotnēji bija noteikta ar 1494. gada [[Tordesiljasas līgums|Tordesiljasas līgumu]], tādējādi veicinot vēlākās Brazīlijas teritorijas paplašināšanos.

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]</text>
      <sha1>ffr537qwhaxwtmvczusho5z61t9x3m6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Spānijas Zelta laikmets</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639010</id>
    <revision>
      <id>4518229</id>
      <timestamp>2026-09-05T20:30:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Spānijas Zelta laikmets''' ({{val|es|Siglo de Oro}}) ir apzīmējums Spānijas kultūras uzplaukuma periodam, kas aptuveni aptvēra 16. un 17. gadsimtu. Tas sakrita ar [[Hābsburgu Spānija|Hābsburgu Spānijas]] politiskās varenības pieaugumu un vēlāk arī pakāpenisku tās ietekmes samazināšanos. Šajā laikā īpaši attīstījās literatūra, teātris, glezniecība, arhitektūra un reliģiskā doma.  Par Zelta laikmeta sākumu bieži uzskata 1492. gadu, kad tika pa...</comment>
      <origin>4518229</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5071" sha1="84dwtqi7gk39hmusb5xa96unoqn2v1t" xml:space="preserve">'''Spānijas Zelta laikmets''' ({{val|es|Siglo de Oro}}) ir apzīmējums Spānijas kultūras uzplaukuma periodam, kas aptuveni aptvēra 16. un 17. gadsimtu. Tas sakrita ar [[Hābsburgu Spānija|Hābsburgu Spānijas]] politiskās varenības pieaugumu un vēlāk arī pakāpenisku tās ietekmes samazināšanos. Šajā laikā īpaši attīstījās literatūra, teātris, glezniecība, arhitektūra un reliģiskā doma.

Par Zelta laikmeta sākumu bieži uzskata 1492. gadu, kad tika pabeigta [[Rekonkista]], [[Kristofors Kolumbs]] sasniedza Ameriku un [[Antonio de Nebriha]] publicēja pirmo kastīliešu valodas gramatiku. Perioda beigas parasti saista ar 17. gadsimta otro pusi, īpaši ar dramaturga [[Pedro Kalderons de la Barka|Pedro Kalderona de la Barkas]] nāvi 1681. gadā.

== Vēsturiskais konteksts ==

Spānijas Zelta laikmets veidojās laikā, kad Spānija kļuva par vienu no nozīmīgākajām Eiropas lielvarām. [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] un [[Filips II Hābsburgs|Filipa II]] valdīšanas laikā Spānijas monarhijas kontrolē atradās plašas teritorijas Eiropā, Amerikā un Āzijā. Amerikas koloniju sudraba un zelta resursi deva monarhijai ievērojamus ienākumus un veicināja galma kultūras attīstību.

Vienlaikus Spānijas sabiedrību būtiski ietekmēja [[Katoliskā baznīca]], [[Kontrreformācija]] un [[Spānijas inkvizīcija]]. Reliģiskie motīvi kļuva nozīmīgi gan literatūrā, gan tēlotājmākslā. Spānijas kultūra šajā periodā apvienoja renesanses, manierisma un vēlāk [[baroks|baroka]] ietekmes.

17. gadsimtā Spānijas politiskais un ekonomiskais stāvoklis sāka pasliktināties. Ilgstoši kari, valsts finanšu problēmas, epidēmijas un demogrāfiska stagnācija vājināja valsti, tomēr kultūras attīstība turpinājās. Tādēļ Zelta laikmeta spilgtākie mākslas un literatūras darbi tika radīti arī laikā, kad Spānijas politiskā varenība jau mazinājās.

== Literatūra ==

Spānijas Zelta laikmets tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem periodiem [[spāņu literatūra|spāņu literatūras]] vēsturē. Tā pazīstamākais autors ir [[Migels de Servantess]], kura romāns ''[[Dons Kihots]]'' būtiski ietekmēja Eiropas romāna attīstību.

Nozīmīga bija arī dramaturģija. [[Lope de Vega]] reformēja spāņu teātri un sarakstīja simtiem lugu, savukārt [[Pedro Kalderons de la Barka]] kļuva par vienu no ievērojamākajiem baroka dramaturgiem. Pie nozīmīgiem laikmeta autoriem piederēja arī [[Fransisko de Kevedo]], [[Luiss de Gongora]] un [[Tirso de Molina]].

Zelta laikmeta literatūrā attīstījās vairāki raksturīgi virzieni, tostarp pikariskais romāns, mistiskā literatūra, sonetu tradīcija un baroka dzeja.

== Glezniecība ==

Glezniecībā Zelta laikmetu raksturoja spēcīga reliģiskās mākslas tradīcija un baroka stila attīstība. Viens no nozīmīgākajiem agrīnā perioda māksliniekiem bija [[El Greko]], kurš darbojās galvenokārt [[Toledo]].

17. gadsimtā par ievērojamāko Spānijas galma gleznotāju kļuva [[Djego Velaskess]]. Viņa pazīstamākais darbs ir ''[[Galma dāmas]]'' (''Las Meninas''). Nozīmīgi bija arī [[Fransisko de Surbarans]], [[Bartolomē Estebans Muriljo]] un [[Hosē de Ribera]].

Spānijas baroka glezniecībā plaši tika izmantoti reliģiski sižeti, dramatisks apgaismojums un reālistisks cilvēka tēlojums.

== Teātris ==

Teātris bija viens no populārākajiem Zelta laikmeta kultūras veidiem. 16. un 17. gadsimtā Spānijas pilsētās izveidojās publiski teātri, kuros izrādes apmeklēja dažādu sociālo slāņu pārstāvji.

[[Lope de Vega]] izveidoja jaunu spāņu dramaturģijas modeli, kurā tika apvienoti traģiski un komiski elementi. Viņa darbos bieži tika aplūkoti goda, sociālās hierarhijas un monarhijas jautājumi. Savukārt Kalderona dramaturģijā nozīmīgu vietu ieņēma filozofiskas un reliģiskas tēmas.

== Arhitektūra un tēlniecība ==

Arhitektūrā Zelta laikmetā sākotnēji dominēja renesanses formas, bet 17. gadsimtā arvien nozīmīgāks kļuva baroks. Viens no būtiskākajiem arhitektūras projektiem bija [[Eskorials]], kas tika uzcelts Filipa II valdīšanas laikā un apvienoja karaļa rezidences, klostera un kapenes funkcijas.

Tēlniecībā īpaši attīstījās reliģiskā koka skulptūra. Polihromas Kristus, Jaunavas Marijas un svēto figūras tika izmantotas baznīcās un reliģiskajās procesijās.

== Mantojums ==

Spānijas Zelta laikmets būtiski ietekmēja Spānijas un visas spāniski runājošās pasaules kultūru. Šajā periodā spāņu valoda nostiprinājās kā nozīmīga literārā un starptautiskā valoda, savukārt Servantesa, Velaskesa, Lope de Vegas un citu autoru un mākslinieku darbi kļuva par Eiropas kultūras kanona daļu.

Zelta laikmeta kultūras mantojums cieši saistīts arī ar [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] vēsturi, jo spāņu valoda, literatūra, māksla un reliģiskās tradīcijas tika izplatītas arī Spānijas kolonijās Amerikā un citviet pasaulē.

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]</text>
      <sha1>84dwtqi7gk39hmusb5xa96unoqn2v1t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518230</id>
      <parentid>4518229</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:30:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518230</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5094" sha1="olf2tveuwvv5xpg10krr97xetoocryn" xml:space="preserve">'''Spānijas Zelta laikmets''' ({{val|es|Siglo de Oro}}) ir apzīmējums Spānijas kultūras uzplaukuma periodam, kas aptuveni aptvēra 16. un 17. gadsimtu. Tas sakrita ar [[Hābsburgu Spānija|Hābsburgu Spānijas]] politiskās varenības pieaugumu un vēlāk arī pakāpenisku tās ietekmes samazināšanos. Šajā laikā īpaši attīstījās literatūra, teātris, glezniecība, arhitektūra un reliģiskā doma.

Par Zelta laikmeta sākumu bieži uzskata 1492. gadu, kad tika pabeigta [[Rekonkista]], [[Kristofors Kolumbs]] sasniedza Ameriku un [[Antonio de Nebriha]] publicēja pirmo kastīliešu valodas gramatiku. Perioda beigas parasti saista ar 17. gadsimta otro pusi, īpaši ar dramaturga [[Pedro Kalderons de la Barka|Pedro Kalderona de la Barkas]] nāvi 1681. gadā.

== Vēsturiskais konteksts ==

Spānijas Zelta laikmets veidojās laikā, kad Spānija kļuva par vienu no nozīmīgākajām Eiropas lielvarām. [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] un [[Filips II Hābsburgs|Filipa II]] valdīšanas laikā Spānijas monarhijas kontrolē atradās plašas teritorijas Eiropā, Amerikā un Āzijā. Amerikas koloniju sudraba un zelta resursi deva monarhijai ievērojamus ienākumus un veicināja galma kultūras attīstību.

Vienlaikus Spānijas sabiedrību būtiski ietekmēja [[Romas Katoļu baznīca|Katoliskā baznīca]], [[Kontrreformācija]] un [[Spānijas inkvizīcija]]. Reliģiskie motīvi kļuva nozīmīgi gan literatūrā, gan tēlotājmākslā. Spānijas kultūra šajā periodā apvienoja renesanses, manierisma un vēlāk [[baroks|baroka]] ietekmes.

17. gadsimtā Spānijas politiskais un ekonomiskais stāvoklis sāka pasliktināties. Ilgstoši kari, valsts finanšu problēmas, epidēmijas un demogrāfiska stagnācija vājināja valsti, tomēr kultūras attīstība turpinājās. Tādēļ Zelta laikmeta spilgtākie mākslas un literatūras darbi tika radīti arī laikā, kad Spānijas politiskā varenība jau mazinājās.

== Literatūra ==

Spānijas Zelta laikmets tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem periodiem [[spāņu literatūra|spāņu literatūras]] vēsturē. Tā pazīstamākais autors ir [[Migels de Servantess]], kura romāns ''[[Dons Kihots]]'' būtiski ietekmēja Eiropas romāna attīstību.

Nozīmīga bija arī dramaturģija. [[Lope de Vega]] reformēja spāņu teātri un sarakstīja simtiem lugu, savukārt [[Pedro Kalderons de la Barka]] kļuva par vienu no ievērojamākajiem baroka dramaturgiem. Pie nozīmīgiem laikmeta autoriem piederēja arī [[Fransisko de Kevedo]], [[Luiss de Gongora]] un [[Tirso de Molina]].

Zelta laikmeta literatūrā attīstījās vairāki raksturīgi virzieni, tostarp pikariskais romāns, mistiskā literatūra, sonetu tradīcija un baroka dzeja.

== Glezniecība ==

Glezniecībā Zelta laikmetu raksturoja spēcīga reliģiskās mākslas tradīcija un baroka stila attīstība. Viens no nozīmīgākajiem agrīnā perioda māksliniekiem bija [[El Greko]], kurš darbojās galvenokārt [[Toledo]].

17. gadsimtā par ievērojamāko Spānijas galma gleznotāju kļuva [[Djego Velaskess]]. Viņa pazīstamākais darbs ir ''[[Galma dāmas]]'' (''Las Meninas''). Nozīmīgi bija arī [[Fransisko de Surbarans]], [[Bartolomē Estebans Muriljo]] un [[Hosē de Ribera]].

Spānijas baroka glezniecībā plaši tika izmantoti reliģiski sižeti, dramatisks apgaismojums un reālistisks cilvēka tēlojums.

== Teātris ==

Teātris bija viens no populārākajiem Zelta laikmeta kultūras veidiem. 16. un 17. gadsimtā Spānijas pilsētās izveidojās publiski teātri, kuros izrādes apmeklēja dažādu sociālo slāņu pārstāvji.

[[Lope de Vega]] izveidoja jaunu spāņu dramaturģijas modeli, kurā tika apvienoti traģiski un komiski elementi. Viņa darbos bieži tika aplūkoti goda, sociālās hierarhijas un monarhijas jautājumi. Savukārt Kalderona dramaturģijā nozīmīgu vietu ieņēma filozofiskas un reliģiskas tēmas.

== Arhitektūra un tēlniecība ==

Arhitektūrā Zelta laikmetā sākotnēji dominēja renesanses formas, bet 17. gadsimtā arvien nozīmīgāks kļuva baroks. Viens no būtiskākajiem arhitektūras projektiem bija [[Eskorials]], kas tika uzcelts Filipa II valdīšanas laikā un apvienoja karaļa rezidences, klostera un kapenes funkcijas.

Tēlniecībā īpaši attīstījās reliģiskā koka skulptūra. Polihromas Kristus, Jaunavas Marijas un svēto figūras tika izmantotas baznīcās un reliģiskajās procesijās.

== Mantojums ==

Spānijas Zelta laikmets būtiski ietekmēja Spānijas un visas spāniski runājošās pasaules kultūru. Šajā periodā spāņu valoda nostiprinājās kā nozīmīga literārā un starptautiskā valoda, savukārt Servantesa, Velaskesa, Lope de Vegas un citu autoru un mākslinieku darbi kļuva par Eiropas kultūras kanona daļu.

Zelta laikmeta kultūras mantojums cieši saistīts arī ar [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] vēsturi, jo spāņu valoda, literatūra, māksla un reliģiskās tradīcijas tika izplatītas arī Spānijas kolonijās Amerikā un citviet pasaulē.

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]</text>
      <sha1>olf2tveuwvv5xpg10krr97xetoocryn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518231</id>
      <parentid>4518230</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:30:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518231</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5091" sha1="orw79d5v6nfqj296tz4vjbmeaj70deu" xml:space="preserve">'''Spānijas Zelta laikmets''' ({{val|es|Siglo de Oro}}) ir apzīmējums Spānijas kultūras uzplaukuma periodam, kas aptuveni aptvēra 16. un 17. gadsimtu. Tas sakrita ar [[Hābsburgu Spānija|Hābsburgu Spānijas]] politiskās varenības pieaugumu un vēlāk arī pakāpenisku tās ietekmes samazināšanos. Šajā laikā īpaši attīstījās literatūra, teātris, glezniecība, arhitektūra un reliģiskā doma.

Par Zelta laikmeta sākumu bieži uzskata 1492. gadu, kad tika pabeigta [[Rekonkista]], [[Kristofors Kolumbs]] sasniedza Ameriku un [[Antonio de Nebriha]] publicēja pirmo kastīliešu valodas gramatiku. Perioda beigas parasti saista ar 17. gadsimta otro pusi, īpaši ar dramaturga [[Pedro Kalderons de la Barka|Pedro Kalderona de la Barkas]] nāvi 1681. gadā.

== Vēsturiskais konteksts ==

Spānijas Zelta laikmets veidojās laikā, kad Spānija kļuva par vienu no nozīmīgākajām Eiropas lielvarām. [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] un [[Filips II Hābsburgs|Filipa II]] valdīšanas laikā Spānijas monarhijas kontrolē atradās plašas teritorijas Eiropā, Amerikā un Āzijā. Amerikas koloniju sudraba un zelta resursi deva monarhijai ievērojamus ienākumus un veicināja galma kultūras attīstību.

Vienlaikus Spānijas sabiedrību būtiski ietekmēja [[Romas Katoļu baznīca|Katoļu baznīca]], [[kontrreformācija]] un [[Spānijas inkvizīcija]]. Reliģiskie motīvi kļuva nozīmīgi gan literatūrā, gan tēlotājmākslā. Spānijas kultūra šajā periodā apvienoja renesanses, manierisma un vēlāk [[baroks|baroka]] ietekmes.

17. gadsimtā Spānijas politiskais un ekonomiskais stāvoklis sāka pasliktināties. Ilgstoši kari, valsts finanšu problēmas, epidēmijas un demogrāfiska stagnācija vājināja valsti, tomēr kultūras attīstība turpinājās. Tādēļ Zelta laikmeta spilgtākie mākslas un literatūras darbi tika radīti arī laikā, kad Spānijas politiskā varenība jau mazinājās.

== Literatūra ==

Spānijas Zelta laikmets tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem periodiem [[spāņu literatūra|spāņu literatūras]] vēsturē. Tā pazīstamākais autors ir [[Migels de Servantess]], kura romāns ''[[Dons Kihots]]'' būtiski ietekmēja Eiropas romāna attīstību.

Nozīmīga bija arī dramaturģija. [[Lope de Vega]] reformēja spāņu teātri un sarakstīja simtiem lugu, savukārt [[Pedro Kalderons de la Barka]] kļuva par vienu no ievērojamākajiem baroka dramaturgiem. Pie nozīmīgiem laikmeta autoriem piederēja arī [[Fransisko de Kevedo]], [[Luiss de Gongora]] un [[Tirso de Molina]].

Zelta laikmeta literatūrā attīstījās vairāki raksturīgi virzieni, tostarp pikariskais romāns, mistiskā literatūra, sonetu tradīcija un baroka dzeja.

== Glezniecība ==

Glezniecībā Zelta laikmetu raksturoja spēcīga reliģiskās mākslas tradīcija un baroka stila attīstība. Viens no nozīmīgākajiem agrīnā perioda māksliniekiem bija [[El Greko]], kurš darbojās galvenokārt [[Toledo]].

17. gadsimtā par ievērojamāko Spānijas galma gleznotāju kļuva [[Djego Velaskess]]. Viņa pazīstamākais darbs ir ''[[Galma dāmas]]'' (''Las Meninas''). Nozīmīgi bija arī [[Fransisko de Surbarans]], [[Bartolomē Estebans Muriljo]] un [[Hosē de Ribera]].

Spānijas baroka glezniecībā plaši tika izmantoti reliģiski sižeti, dramatisks apgaismojums un reālistisks cilvēka tēlojums.

== Teātris ==

Teātris bija viens no populārākajiem Zelta laikmeta kultūras veidiem. 16. un 17. gadsimtā Spānijas pilsētās izveidojās publiski teātri, kuros izrādes apmeklēja dažādu sociālo slāņu pārstāvji.

[[Lope de Vega]] izveidoja jaunu spāņu dramaturģijas modeli, kurā tika apvienoti traģiski un komiski elementi. Viņa darbos bieži tika aplūkoti goda, sociālās hierarhijas un monarhijas jautājumi. Savukārt Kalderona dramaturģijā nozīmīgu vietu ieņēma filozofiskas un reliģiskas tēmas.

== Arhitektūra un tēlniecība ==

Arhitektūrā Zelta laikmetā sākotnēji dominēja renesanses formas, bet 17. gadsimtā arvien nozīmīgāks kļuva baroks. Viens no būtiskākajiem arhitektūras projektiem bija [[Eskorials]], kas tika uzcelts Filipa II valdīšanas laikā un apvienoja karaļa rezidences, klostera un kapenes funkcijas.

Tēlniecībā īpaši attīstījās reliģiskā koka skulptūra. Polihromas Kristus, Jaunavas Marijas un svēto figūras tika izmantotas baznīcās un reliģiskajās procesijās.

== Mantojums ==

Spānijas Zelta laikmets būtiski ietekmēja Spānijas un visas spāniski runājošās pasaules kultūru. Šajā periodā spāņu valoda nostiprinājās kā nozīmīga literārā un starptautiskā valoda, savukārt Servantesa, Velaskesa, Lope de Vegas un citu autoru un mākslinieku darbi kļuva par Eiropas kultūras kanona daļu.

Zelta laikmeta kultūras mantojums cieši saistīts arī ar [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] vēsturi, jo spāņu valoda, literatūra, māksla un reliģiskās tradīcijas tika izplatītas arī Spānijas kolonijās Amerikā un citviet pasaulē.

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]</text>
      <sha1>orw79d5v6nfqj296tz4vjbmeaj70deu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518232</id>
      <parentid>4518231</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:30:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518232</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5104" sha1="5oft0zb1vj543xoz0ac577kfa19poce" xml:space="preserve">'''Spānijas Zelta laikmets''' ({{val|es|Siglo de Oro}}) ir apzīmējums [[Spānija|Spānijas]] kultūras uzplaukuma periodam, kas aptuveni aptvēra 16. un 17. gadsimtu. Tas sakrita ar [[Hābsburgu Spānija|Hābsburgu Spānijas]] politiskās varenības pieaugumu un vēlāk arī pakāpenisku tās ietekmes samazināšanos. Šajā laikā īpaši attīstījās literatūra, teātris, glezniecība, arhitektūra un reliģiskā doma.

Par Zelta laikmeta sākumu bieži uzskata 1492. gadu, kad tika pabeigta [[Rekonkista]], [[Kristofors Kolumbs]] sasniedza Ameriku un [[Antonio de Nebriha]] publicēja pirmo kastīliešu valodas gramatiku. Perioda beigas parasti saista ar 17. gadsimta otro pusi, īpaši ar dramaturga [[Pedro Kalderons de la Barka|Pedro Kalderona de la Barkas]] nāvi 1681. gadā.

== Vēsturiskais konteksts ==

Spānijas Zelta laikmets veidojās laikā, kad Spānija kļuva par vienu no nozīmīgākajām Eiropas lielvarām. [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]] un [[Filips II Hābsburgs|Filipa II]] valdīšanas laikā Spānijas monarhijas kontrolē atradās plašas teritorijas Eiropā, Amerikā un Āzijā. Amerikas koloniju sudraba un zelta resursi deva monarhijai ievērojamus ienākumus un veicināja galma kultūras attīstību.

Vienlaikus Spānijas sabiedrību būtiski ietekmēja [[Romas Katoļu baznīca|Katoļu baznīca]], [[kontrreformācija]] un [[Spānijas inkvizīcija]]. Reliģiskie motīvi kļuva nozīmīgi gan literatūrā, gan tēlotājmākslā. Spānijas kultūra šajā periodā apvienoja renesanses, manierisma un vēlāk [[baroks|baroka]] ietekmes.

17. gadsimtā Spānijas politiskais un ekonomiskais stāvoklis sāka pasliktināties. Ilgstoši kari, valsts finanšu problēmas, epidēmijas un demogrāfiska stagnācija vājināja valsti, tomēr kultūras attīstība turpinājās. Tādēļ Zelta laikmeta spilgtākie mākslas un literatūras darbi tika radīti arī laikā, kad Spānijas politiskā varenība jau mazinājās.

== Literatūra ==

Spānijas Zelta laikmets tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem periodiem [[spāņu literatūra|spāņu literatūras]] vēsturē. Tā pazīstamākais autors ir [[Migels de Servantess]], kura romāns ''[[Dons Kihots]]'' būtiski ietekmēja Eiropas romāna attīstību.

Nozīmīga bija arī dramaturģija. [[Lope de Vega]] reformēja spāņu teātri un sarakstīja simtiem lugu, savukārt [[Pedro Kalderons de la Barka]] kļuva par vienu no ievērojamākajiem baroka dramaturgiem. Pie nozīmīgiem laikmeta autoriem piederēja arī [[Fransisko de Kevedo]], [[Luiss de Gongora]] un [[Tirso de Molina]].

Zelta laikmeta literatūrā attīstījās vairāki raksturīgi virzieni, tostarp pikariskais romāns, mistiskā literatūra, sonetu tradīcija un baroka dzeja.

== Glezniecība ==

Glezniecībā Zelta laikmetu raksturoja spēcīga reliģiskās mākslas tradīcija un baroka stila attīstība. Viens no nozīmīgākajiem agrīnā perioda māksliniekiem bija [[El Greko]], kurš darbojās galvenokārt [[Toledo]].

17. gadsimtā par ievērojamāko Spānijas galma gleznotāju kļuva [[Djego Velaskess]]. Viņa pazīstamākais darbs ir ''[[Galma dāmas]]'' (''Las Meninas''). Nozīmīgi bija arī [[Fransisko de Surbarans]], [[Bartolomē Estebans Muriljo]] un [[Hosē de Ribera]].

Spānijas baroka glezniecībā plaši tika izmantoti reliģiski sižeti, dramatisks apgaismojums un reālistisks cilvēka tēlojums.

== Teātris ==

Teātris bija viens no populārākajiem Zelta laikmeta kultūras veidiem. 16. un 17. gadsimtā Spānijas pilsētās izveidojās publiski teātri, kuros izrādes apmeklēja dažādu sociālo slāņu pārstāvji.

[[Lope de Vega]] izveidoja jaunu spāņu dramaturģijas modeli, kurā tika apvienoti traģiski un komiski elementi. Viņa darbos bieži tika aplūkoti goda, sociālās hierarhijas un monarhijas jautājumi. Savukārt Kalderona dramaturģijā nozīmīgu vietu ieņēma filozofiskas un reliģiskas tēmas.

== Arhitektūra un tēlniecība ==

Arhitektūrā Zelta laikmetā sākotnēji dominēja renesanses formas, bet 17. gadsimtā arvien nozīmīgāks kļuva baroks. Viens no būtiskākajiem arhitektūras projektiem bija [[Eskorials]], kas tika uzcelts Filipa II valdīšanas laikā un apvienoja karaļa rezidences, klostera un kapenes funkcijas.

Tēlniecībā īpaši attīstījās reliģiskā koka skulptūra. Polihromas Kristus, Jaunavas Marijas un svēto figūras tika izmantotas baznīcās un reliģiskajās procesijās.

== Mantojums ==

Spānijas Zelta laikmets būtiski ietekmēja Spānijas un visas spāniski runājošās pasaules kultūru. Šajā periodā spāņu valoda nostiprinājās kā nozīmīga literārā un starptautiskā valoda, savukārt Servantesa, Velaskesa, Lope de Vegas un citu autoru un mākslinieku darbi kļuva par Eiropas kultūras kanona daļu.

Zelta laikmeta kultūras mantojums cieši saistīts arī ar [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] vēsturi, jo spāņu valoda, literatūra, māksla un reliģiskās tradīcijas tika izplatītas arī Spānijas kolonijās Amerikā un citviet pasaulē.

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]</text>
      <sha1>5oft0zb1vj543xoz0ac577kfa19poce</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Francijas reliģiskie kari</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639011</id>
    <revision>
      <id>4518235</id>
      <timestamp>2026-09-05T20:33:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Francijas reliģiskie kari''' bija vairāku savstarpēji saistītu pilsoņu karu un politisku konfliktu virkne [[Francija|Francijā]] no 1562. līdz 1598. gadam starp [[katoļi]]em un franču [[protestantisms|protestantiem]], galvenokārt [[hugenoti]]em. Konfliktu izraisīja ne tikai reliģiskās pretrunas, bet arī cīņa par ietekmi karaļa galmā un varu starp Francijas aristokrātijas dzimtām, īpaši [[Gīzu dzimta|Gīzu]], [[Burboni|Burbonu]] un Monmoransī dzimta|Mo...</comment>
      <origin>4518235</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3958" sha1="2a3ehgszfpiil5zsf4y2xi3pk86j21o" xml:space="preserve">'''Francijas reliģiskie kari''' bija vairāku savstarpēji saistītu pilsoņu karu un politisku konfliktu virkne [[Francija|Francijā]] no 1562. līdz 1598. gadam starp [[katoļi]]em un franču [[protestantisms|protestantiem]], galvenokārt [[hugenoti]]em. Konfliktu izraisīja ne tikai reliģiskās pretrunas, bet arī cīņa par ietekmi karaļa galmā un varu starp Francijas aristokrātijas dzimtām, īpaši [[Gīzu dzimta|Gīzu]], [[Burboni|Burbonu]] un [[Monmoransī dzimta|Monmoransī]] dzimtām.

Kari sākās laikā, kad pēc karaļa [[Anrī II]] nāves 1559. gadā Francijas monarhija bija politiski novājināta. Viņa pēcteči [[Francisks II]], [[Šarls IX]] un [[Anrī III]] valdīja nestabilā politiskajā situācijā, bet ievērojamu ietekmi galmā ieguva karaļa māte [[Katrīna Mediči]].

== Vēsture ==

16. gadsimta vidū [[Kalvinisms|kalvinisma]] idejas Francijā strauji izplatījās, īpaši pilsētu iedzīvotāju, tirgotāju un daļas aristokrātijas vidū. Francijas protestantus sāka dēvēt par hugenotiem. Lai gan viņi bija iedzīvotāju mazākums, hugenotu vidū bija vairāki ietekmīgi aristokrāti, tostarp [[Luijs I de Kondē]] un [[Gaspārs II de Koliņī]].

Par tiešo kara sākuma ieganstu kļuva 1562. gada [[Vasī slaktiņš]], kad [[Fransuā de Gīzs]] vadītie katoļu spēki nogalināja vairākus desmitus protestantu, kas bija sapulcējušies uz dievkalpojumu. Pēc šī notikuma hugenoti sāka bruņotu sacelšanos, un visā Francijā izcēlās sadursmes starp protestantu un katoļu spēkiem.

Pirmais reliģiskais karš noslēdzās 1563. gadā ar Ambuāzas ediktu, kas protestantiem piešķīra ierobežotu reliģisko brīvību. Tomēr vienošanās nespēja novērst savstarpējo neuzticēšanos, un turpmākajos gados kari vairākkārt atsākās.

Viens no asiņainākajiem konflikta notikumiem bija [[Bērtuļa nakts]] 1572. gada augustā. Neilgi pēc protestantu līdera [[Navarras Anrī]] laulībām ar karaļa māsu [[Margarita Valuā|Margaritu Valuā]] Parīzē sākās hugenotu slepkavības, kas vēlāk izplatījās arī citās Francijas pilsētās. Tika nogalināti vairāki tūkstoši protestantu, tostarp Gaspārs de Koliņī. Slaktiņš ievērojami saasināja reliģisko konfliktu.

1580. gados Francijā izveidojās tā sauktais [[Trīs Anrī karš]], kurā par varu cīnījās karalis [[Anrī III]], katoļu līderis [[Anrī I de Gīzs]] un protestantu vadonis Navarras Anrī. Katoļu līga ar Gīzu dzimtu priekšgalā centās nepieļaut protestanta kļūšanu par Francijas karaļa mantinieku.

1588. gadā pēc Anrī III pavēles tika nogalināts Anrī de Gīzs. 1589. gadā tika nogalināts arī pats Anrī III, un līdz ar viņa nāvi izbeidzās [[Valuā dinastija]]s vīriešu līnija. Par Francijas karali kļuva Navarras Anrī, kurš valdīja kā [[Anrī IV]] un nodibināja [[Burbonu dinastija]]s valdīšanu Francijā.

Lai nostiprinātu savu varu un panāktu katoļu vairākuma atbalstu, Anrī IV 1593. gadā pārgāja katoļticībā. Viņa valdīšanu pakāpeniski atzina lielākā daļa Francijas politisko spēku.

Francijas reliģiskie kari noslēdzās 1598. gadā, kad Anrī IV izdeva [[Nantes edikts|Nantes ediktu]]. Tas atzina katolicismu par Francijas galveno reliģiju, taču hugenotiem piešķīra ierobežotu ticības brīvību, politiskās tiesības un vairākas nocietinātas drošības pilsētas.

== Sekas ==

Reliģiskie kari izraisīja ievērojamus cilvēku zaudējumus, ekonomikas lejupslīdi un politisko nestabilitāti. Konflikti vājināja aristokrātijas neatkarību un ilgtermiņā veicināja Francijas monarhijas centralizāciju.

Nantes edikts uz vairākām desmitgadēm stabilizēja reliģisko situāciju Francijā, tomēr katoļu un hugenotu pretrunas pilnībā neizzuda. 1685. gadā karalis [[Luijs XIV]] ar [[Fontenblo edikts|Fontenblo ediktu]] atcēla Nantes ediktu, pēc kā daudzi hugenoti emigrēja no Francijas.

[[Kategorija:Francijas vēsture]]</text>
      <sha1>2a3ehgszfpiil5zsf4y2xi3pk86j21o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518236</id>
      <parentid>4518235</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:33:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518236</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4020" sha1="g5up1pvflozq03aue3stqywaak8knxa" xml:space="preserve">[[Attēls:Francois Dubois 001.jpg|thumb|[[Bērtuļa nakts]]]]
'''Francijas reliģiskie kari''' bija vairāku savstarpēji saistītu pilsoņu karu un politisku konfliktu virkne [[Francija|Francijā]] no 1562. līdz 1598. gadam starp [[katoļi]]em un franču [[protestantisms|protestantiem]], galvenokārt [[hugenoti]]em. Konfliktu izraisīja ne tikai reliģiskās pretrunas, bet arī cīņa par ietekmi karaļa galmā un varu starp Francijas aristokrātijas dzimtām, īpaši [[Gīzu dzimta|Gīzu]], [[Burboni|Burbonu]] un [[Monmoransī dzimta|Monmoransī]] dzimtām.

Kari sākās laikā, kad pēc karaļa [[Anrī II]] nāves 1559. gadā Francijas monarhija bija politiski novājināta. Viņa pēcteči [[Francisks II]], [[Šarls IX]] un [[Anrī III]] valdīja nestabilā politiskajā situācijā, bet ievērojamu ietekmi galmā ieguva karaļa māte [[Katrīna Mediči]].

== Vēsture ==

16. gadsimta vidū [[Kalvinisms|kalvinisma]] idejas Francijā strauji izplatījās, īpaši pilsētu iedzīvotāju, tirgotāju un daļas aristokrātijas vidū. Francijas protestantus sāka dēvēt par hugenotiem. Lai gan viņi bija iedzīvotāju mazākums, hugenotu vidū bija vairāki ietekmīgi aristokrāti, tostarp [[Luijs I de Kondē]] un [[Gaspārs II de Koliņī]].

Par tiešo kara sākuma ieganstu kļuva 1562. gada [[Vasī slaktiņš]], kad [[Fransuā de Gīzs]] vadītie katoļu spēki nogalināja vairākus desmitus protestantu, kas bija sapulcējušies uz dievkalpojumu. Pēc šī notikuma hugenoti sāka bruņotu sacelšanos, un visā Francijā izcēlās sadursmes starp protestantu un katoļu spēkiem.

Pirmais reliģiskais karš noslēdzās 1563. gadā ar Ambuāzas ediktu, kas protestantiem piešķīra ierobežotu reliģisko brīvību. Tomēr vienošanās nespēja novērst savstarpējo neuzticēšanos, un turpmākajos gados kari vairākkārt atsākās.

Viens no asiņainākajiem konflikta notikumiem bija [[Bērtuļa nakts]] 1572. gada augustā. Neilgi pēc protestantu līdera [[Navarras Anrī]] laulībām ar karaļa māsu [[Margarita Valuā|Margaritu Valuā]] Parīzē sākās hugenotu slepkavības, kas vēlāk izplatījās arī citās Francijas pilsētās. Tika nogalināti vairāki tūkstoši protestantu, tostarp Gaspārs de Koliņī. Slaktiņš ievērojami saasināja reliģisko konfliktu.

1580. gados Francijā izveidojās tā sauktais [[Trīs Anrī karš]], kurā par varu cīnījās karalis [[Anrī III]], katoļu līderis [[Anrī I de Gīzs]] un protestantu vadonis Navarras Anrī. Katoļu līga ar Gīzu dzimtu priekšgalā centās nepieļaut protestanta kļūšanu par Francijas karaļa mantinieku.

1588. gadā pēc Anrī III pavēles tika nogalināts Anrī de Gīzs. 1589. gadā tika nogalināts arī pats Anrī III, un līdz ar viņa nāvi izbeidzās [[Valuā dinastija]]s vīriešu līnija. Par Francijas karali kļuva Navarras Anrī, kurš valdīja kā [[Anrī IV]] un nodibināja [[Burbonu dinastija]]s valdīšanu Francijā.

Lai nostiprinātu savu varu un panāktu katoļu vairākuma atbalstu, Anrī IV 1593. gadā pārgāja katoļticībā. Viņa valdīšanu pakāpeniski atzina lielākā daļa Francijas politisko spēku.

Francijas reliģiskie kari noslēdzās 1598. gadā, kad Anrī IV izdeva [[Nantes edikts|Nantes ediktu]]. Tas atzina katolicismu par Francijas galveno reliģiju, taču hugenotiem piešķīra ierobežotu ticības brīvību, politiskās tiesības un vairākas nocietinātas drošības pilsētas.

== Sekas ==

Reliģiskie kari izraisīja ievērojamus cilvēku zaudējumus, ekonomikas lejupslīdi un politisko nestabilitāti. Konflikti vājināja aristokrātijas neatkarību un ilgtermiņā veicināja Francijas monarhijas centralizāciju.

Nantes edikts uz vairākām desmitgadēm stabilizēja reliģisko situāciju Francijā, tomēr katoļu un hugenotu pretrunas pilnībā neizzuda. 1685. gadā karalis [[Luijs XIV]] ar [[Fontenblo edikts|Fontenblo ediktu]] atcēla Nantes ediktu, pēc kā daudzi hugenoti emigrēja no Francijas.

[[Kategorija:Francijas vēsture]]</text>
      <sha1>g5up1pvflozq03aue3stqywaak8knxa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frīdrihs Felkerzāms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639012</id>
    <redirect title="Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms" />
    <revision>
      <id>4518238</id>
      <timestamp>2026-09-05T20:38:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms''' ({{val|de|Georg Friedrich von Fölkersahm}}; 1766. gada 10. novembris — 1848. gada 18. novembris) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieks, [[Krievijas Impērija]]s valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs. Viņš bija [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] pārvaldes darbinieks, kā arī viens no [[Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība|Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības]] un Kurzeme...</comment>
      <origin>4518238</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3431" sha1="ircu061uing71niz9gra2vkfl8fmi31" xml:space="preserve">'''Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms''' ({{val|de|Georg Friedrich von Fölkersahm}}; 1766. gada 10. novembris — 1848. gada 18. novembris) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieks, [[Krievijas Impērija]]s valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs. Viņš bija [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] pārvaldes darbinieks, kā arī viens no [[Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība|Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības]] un Kurzemes Provinciālmuzeja dibinātājiem.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vesture.eu/Felkerz%C4%81ms_Georgs_Fridrihs_fon |title=Felkerzāms Georgs Fridrihs fon |publisher=Vēsture.eu |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms dzimis 1766. gada 10. novembrī Felkerzāmu dzimtā. No 1781. līdz 1785. gadam viņš studēja tieslietas [[Academia Petrina|Pētera akadēmijā]] [[Jelgava|Jelgavā]], bet no 1786. līdz 1789. gadam turpināja studijas [[Getingenes Universitāte|Getingenes Universitātē]]. 1791. gadā viņš atgriezās Kurzemē.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;

1795. gadā Felkerzāmu ievēlēja par [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes bruņniecības]] sekretāru. Tajā pašā gadā viņš bija viens no sešiem Kurzemes muižniecības delegātiem, kuri [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] iesniedza Kurzemes padošanās aktu pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pievienošanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]].&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/f4931c0a-69d0-49aa-a6f9-f803ab8722f9/content |title=Zur Geschichte und Statistik des Gymnasiums zu Mitau |publisher=Tartu Universitātes digitālais arhīvs |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

1803. un 1807. gadā Felkerzāms kā Kurzemes muižniecības deputāts uzturējās Sanktpēterburgā. No 1809. līdz 1812. gadam viņš bija Kurzemes guberņas valdes padomnieks Jelgavā. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā viņš strādāja [[Rīga]]s kara gubernatora un civilvirspavēlnieka [[Filips Pauluči|Filipa Pauluči]] kancelejā, bet 1813. gadā tika iecelts par Baltijas ģenerālgubernatora kancelejas direktoru.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;

1815. gadā Felkerzāms bija viens no astoņiem [[Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība|Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības]] dibinātājiem. Viņš piedalījās arī Kurzemes Provinciālmuzeja izveidē un nodarbojās ar vēstures avotu un senlietu kolekcionēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vesture.eu/Kurzemes_literat%C5%ABras_un_m%C4%81kslas_biedr%C4%ABba |title=Kurzemes literatūras un mākslas biedrība |publisher=Vēsture.eu |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;

No 1829. līdz 1847. gadam Felkerzāms bija [[Vidzemes guberņa]]s civilgubernators. 1836. gadā viņam tika piešķirts slepenpadomnieka rangs, un tajā pašā gadā viņu ievēlēja par [[Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība]]s goda biedru.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.deutsche-biographie.de/sfz16545.html |title=Fölkersahm, Georg von |publisher=Deutsche Biographie |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms nomira 1848. gada 18. novembrī [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]]</text>
      <sha1>ircu061uing71niz9gra2vkfl8fmi31</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518239</id>
      <parentid>4518238</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:38:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518239</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3385" sha1="3p77pcikcn2nmxtvunoai0iu408qiz2" xml:space="preserve">'''Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms''' ({{val|de|Georg Friedrich von Fölkersahm}}; 1766. gada 10. novembris — 1848. gada 18. novembris) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieks, [[Krievijas Impērija]]s valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs. Viņš bija [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] pārvaldes darbinieks, kā arī viens no [[Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība|Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības]] un Kurzemes Provinciālmuzeja dibinātājiem.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vesture.eu/Felkerz%C4%81ms_Georgs_Fridrihs_fon |title=Felkerzāms Georgs Fridrihs fon |publisher=Vēsture.eu |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms dzimis 1766. gada 10. novembrī Felkerzāmu dzimtā. No 1781. līdz 1785. gadam viņš studēja tieslietas [[Academia Petrina|Pētera akadēmijā]] [[Jelgava|Jelgavā]], bet no 1786. līdz 1789. gadam turpināja studijas [[Getingenes Universitāte|Getingenes Universitātē]]. 1791. gadā viņš atgriezās Kurzemē.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;

1795. gadā Felkerzāmu ievēlēja par [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes bruņniecības]] sekretāru. Tajā pašā gadā viņš bija viens no sešiem Kurzemes muižniecības delegātiem, kuri [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] iesniedza Kurzemes padošanās aktu pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pievienošanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijai]].&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://dspace.ut.ee/server/api/core/bitstreams/f4931c0a-69d0-49aa-a6f9-f803ab8722f9/content |title=Zur Geschichte und Statistik des Gymnasiums zu Mitau |publisher=Tartu Universitātes digitālais arhīvs |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

1803. un 1807. gadā Felkerzāms kā Kurzemes muižniecības deputāts uzturējās Sanktpēterburgā. No 1809. līdz 1812. gadam viņš bija Kurzemes guberņas valdes padomnieks Jelgavā. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā viņš strādāja [[Rīga]]s kara gubernatora un civilvirspavēlnieka [[Filips Pauluči|Filipa Pauluči]] kancelejā, bet 1813. gadā tika iecelts par Baltijas ģenerālgubernatora kancelejas direktoru.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;

1815. gadā Felkerzāms bija viens no astoņiem [[Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība|Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības]] dibinātājiem. Viņš piedalījās arī Kurzemes Provinciālmuzeja izveidē un nodarbojās ar vēstures avotu un senlietu kolekcionēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vesture.eu/Kurzemes_literat%C5%ABras_un_m%C4%81kslas_biedr%C4%ABba |title=Kurzemes literatūras un mākslas biedrība |publisher=Vēsture.eu |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;

No 1829. līdz 1847. gadam Felkerzāms bija [[Vidzemes guberņa]]s civilgubernators. 1836. gadā viņam tika piešķirts slepenpadomnieka rangs, un tajā pašā gadā viņu ievēlēja par [[Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība]]s goda biedru.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.deutsche-biographie.de/sfz16545.html |title=Fölkersahm, Georg von |publisher=Deutsche Biographie |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms nomira 1848. gada 18. novembrī [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref name=&quot;vesture&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]]</text>
      <sha1>3p77pcikcn2nmxtvunoai0iu408qiz2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518240</id>
      <parentid>4518239</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:42:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms]]</comment>
      <origin>4518240</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46" sha1="ei4z4v5jftpj3itck8gqmaeax0s4ysu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms]]</text>
      <sha1>ei4z4v5jftpj3itck8gqmaeax0s4ysu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FIDE tituli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639013</id>
    <revision>
      <id>4518241</id>
      <timestamp>2026-09-05T20:44:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''FIDE tituli''' ({{val|en|FIDE titles}}) ir starptautiski šaha tituli, kurus piešķir [[Starptautiskā Šaha federācija]] (FIDE) par noteikta sportiskā meistarības līmeņa sasniegšanu. Galvenie FIDE spēlētāju tituli klasiskajā [[šahs|šahā]] ir lielmeistars (GM), starptautiskais meistars (IM), FIDE meistars (FM) un meistarkandidāts (CM). Sievietēm papildus pastāv atsevišķi tituli — sieviešu lielmeistare (WGM), sieviešu starptautiskā meistare (WIM), sievi...</comment>
      <origin>4518241</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7594" sha1="rzqyogy5bhlur7gk4jppwpnbwd3rix5" xml:space="preserve">'''FIDE tituli''' ({{val|en|FIDE titles}}) ir starptautiski šaha tituli, kurus piešķir [[Starptautiskā Šaha federācija]] (FIDE) par noteikta sportiskā meistarības līmeņa sasniegšanu. Galvenie FIDE spēlētāju tituli klasiskajā [[šahs|šahā]] ir lielmeistars (GM), starptautiskais meistars (IM), FIDE meistars (FM) un meistarkandidāts (CM). Sievietēm papildus pastāv atsevišķi tituli — sieviešu lielmeistare (WGM), sieviešu starptautiskā meistare (WIM), sieviešu FIDE meistare (WFM) un sieviešu meistarkandidāte (WCM).&lt;ref name=&quot;FIDEreg&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://handbook.fide.com/ |title=FIDE Handbook — International Title Regulations |publisher=FIDE |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

FIDE tituli pēc to apstiprināšanas parasti tiek piešķirti uz mūžu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://doc.fide.com/docs/DOC/3FC2023/FC3_2023_26_1.pdf |title=FIDE Title Regulations 2024 — Change Document |publisher=FIDE Qualification Commission |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Pirms vienotas starptautiskas titulu sistēmas izveides apzīmējumi „meistars” un „lielmeistars” šahā tika lietoti neoficiāli. Pēc FIDE izveidošanas 1924. gadā pakāpeniski tika radīta starptautiska sacensību un kvalifikācijas sistēma.

1950. gadā FIDE oficiāli ieviesa starptautiskā lielmeistara un starptautiskā meistara titulus. Pirmos lielmeistara titulus FIDE piešķīra 27 tā laika ievērojamiem šahistiem, tostarp [[Mihails Botviņņiks|Mihailam Botviņņikam]], [[Makss Eive|Maksam Eivem]], [[Pauls Keress|Paulam Keresam]], [[Vasilijs Smislovs|Vasilijam Smislovam]], [[Semjuels Reševskis|Semjuelam Reševskim]] un [[Migels Naidorfs|Migelam Naidorfam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://museum.fide.com/fide-history |title=FIDE History |publisher=FIDE |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji titulus piešķīra, pamatojoties uz FIDE kongresa lēmumiem, bet vēlāk tika izstrādāti objektīvāki kvalifikācijas kritēriji, tostarp tā sauktās normas un [[Elo reitings|Elo reitinga]] prasības. 1978. gadā tika ieviests FIDE meistara (FM) tituls, bet 2002. gadā — meistarkandidāta (CM) tituls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fide.com/page/162/?aid=108820&amp;cat=0&amp;option=com_fidetitles&amp;per=14&amp;view=appsdt |title=FIDE and chess titles |publisher=FIDE |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Tituli ==

FIDE klasiskajā šahā izšķir četrus atklātos titulus, kurus var iegūt neatkarīgi no spēlētāja dzimuma:

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Saīsinājums
! Nosaukums
! Reitinga prasība
|-
| GM
| '''Lielmeistars''' ({{val|en|Grandmaster}})
| vismaz 2500
|-
| IM
| '''Starptautiskais meistars''' ({{val|en|International Master}})
| vismaz 2400
|-
| FM
| '''FIDE meistars''' ({{val|en|FIDE Master}})
| vismaz 2300
|-
| CM
| '''Meistarkandidāts''' ({{val|en|Candidate Master}})
| vismaz 2200
|}

GM un IM titula iegūšanai parasti nepieciešams ne tikai sasniegt noteikto FIDE reitingu, bet arī izpildīt noteiktu skaitu titula normu starptautiskos turnīros. Normām jāaptver vismaz 27 partijas.&lt;ref name=&quot;normas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://handbook.fide.com/chapter/B012023 |title=FIDE Title Regulations |publisher=FIDE |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Savukārt FM un CM titulu iespējams iegūt, sasniedzot attiecīgi 2300 un 2200 FIDE klasiskā šaha reitingu, ja ir izpildītas FIDE noteiktās prasības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fide.com/docs/regulations/FIDE%20Title%20Regulations%202022.pdf |title=FIDE Title Regulations |publisher=FIDE |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Sieviešu tituli ==

Papildus atklātajiem tituliem FIDE piešķir četrus titulus, kas paredzēti tikai sievietēm:

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Saīsinājums
! Nosaukums
! Reitinga prasība
|-
| WGM
| '''Sieviešu lielmeistare''' ({{val|en|Woman Grandmaster}})
| vismaz 2300
|-
| WIM
| '''Sieviešu starptautiskā meistare''' ({{val|en|Woman International Master}})
| vismaz 2200
|-
| WFM
| '''Sieviešu FIDE meistare''' ({{val|en|Woman FIDE Master}})
| vismaz 2100
|-
| WCM
| '''Sieviešu meistarkandidāte''' ({{val|en|Woman Candidate Master}})
| vismaz 2000
|}

WGM un WIM tituliem, līdzīgi kā GM un IM tituliem, parasti nepieciešamas turnīros iegūtas normas. WFM un WCM titulus iespējams iegūt, sasniedzot noteikto reitinga slieksni.&lt;ref name=&quot;FIDEreg&quot;/&gt;

Sievietes var iegūt arī jebkuru no atklātajiem tituliem — GM, IM, FM vai CM. Sieviešu tituli veido paralēlu kvalifikācijas sistēmu ar zemākiem reitinga un normu kritērijiem.

== Normas ==

'''Titula norma''' ir rezultāts FIDE atzītā turnīrā, kurā spēlētājs sasniedz konkrētajam titulam noteikto snieguma līmeni. Normas aprēķināšanā tiek ņemts vērā pretinieku reitings, viņu pārstāvētās federācijas, tituli, aizvadīto partiju skaits un spēlētāja iegūto punktu skaits.&lt;ref name=&quot;normas&quot;/&gt;

Lai iegūtu GM, IM, WGM vai WIM titulu pēc normu sistēmas, spēlētājam nepieciešams iegūt normas sacensībās, kas kopumā aptver vismaz 27 partijas, kā arī kādā brīdī sasniegt attiecīgo minimālo reitingu:
* GM — 2500;
* IM — 2400;
* WGM — 2300;
* WIM — 2200.&lt;ref name=&quot;normas&quot;/&gt;

Reitinga slieksnim nav obligāti jāparādās publicētajā ikmēneša FIDE reitinga sarakstā — saskaņā ar FIDE noteikumiem to iespējams sasniegt arī turnīra vai reitinga perioda laikā, ja sasniegums ir pienācīgi dokumentēts.&lt;ref name=&quot;normas&quot;/&gt;

== Tieša titulu piešķiršana ==

Atsevišķos gadījumos FIDE titulu vai titula normu var piešķirt par rezultātu noteiktās starptautiskās sacensībās. Piemēram, augstas vietas pasaules un kontinentālajos jauniešu čempionātos, [[Šaha olimpiāde|Šaha olimpiādē]], Pasaules kausā un citos FIDE noteiktos turnīros var dot spēlētājam tiesības uz titulu vai normu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://handbook.fide.com/chapter/B01DirectTitles2026 |title=Table for Direct Titles effective from 1 January 2026 |publisher=FIDE |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Piemēram, saskaņā ar 2026. gada noteikumiem uzvara pasaules U20 čempionātā var dot GM titulu, bet noteikti rezultāti jaunāko vecuma grupu pasaules un kontinentālajos čempionātos var dot IM, FM, CM vai attiecīgos sieviešu titulus un normas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://handbook.fide.com/chapter/B01DirectTitles2026 |title=Table for Direct Titles effective from 1 January 2026 |publisher=FIDE |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Titulu apstiprināšana ==

Starptautisko titulu pieteikumus izvērtē FIDE Kvalifikācijas komisija. GM, IM, WGM un WIM titulus pēc nepieciešamo nosacījumu izpildes apstiprina FIDE padome.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://qc.fide.com/2026/04/14/woman-grandmaster-international-master-titles-approved-in-1st-fide-council-2026/ |title=(Woman) Grandmaster / International Master titles approved in 1st FIDE Council 2026 |publisher=FIDE Qualification Commission |date=2026-04-14 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Pēc apstiprināšanas FIDE tituls ir spēkā visu mūžu, izņemot īpašus gadījumus, kad saskaņā ar FIDE noteikumiem tas var tikt atņemts disciplināru vai ētisku pārkāpumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://doc.fide.com/docs/DOC/3FC2023/FC3_2023_26_1.pdf |title=FIDE Title Regulations 2024 — Change Document |publisher=FIDE Qualification Commission |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Starptautiskā Šaha federācija]]
* [[Lielmeistars (šahs)]]
* [[Elo reitings]]
* [[Šaha olimpiāde]]
* [[Pasaules čempionāts šahā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Šahs]]</text>
      <sha1>rzqyogy5bhlur7gk4jppwpnbwd3rix5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pasaules čempionāts šahā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639014</id>
    <revision>
      <id>4518242</id>
      <timestamp>2026-09-05T20:46:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Pasaules čempionāts šahā''' ir sacensības, kurās tiek noteikts pasaules čempions [[šahs|šahā]]. Par pirmo oficiālo pasaules čempionāta maču parasti uzskata 1886. gada maču starp [[Vilhelms Šteinics|Vilhelmu Šteinicu]] un [[Johanness Cukertorts|Johannesu Cukertortu]], kurā uzvarēja Šteinics un kļuva par pirmo oficiāli atzīto pasaules čempionu.&lt;ref name=&quot;FIDEhistory&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://old.fide.com/fide.html |title=History of Chess |publish...</comment>
      <origin>4518242</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8898" sha1="oppbj4ugxxo3i1o2bhga2498ae63nme" xml:space="preserve">'''Pasaules čempionāts šahā''' ir sacensības, kurās tiek noteikts pasaules čempions [[šahs|šahā]]. Par pirmo oficiālo pasaules čempionāta maču parasti uzskata 1886. gada maču starp [[Vilhelms Šteinics|Vilhelmu Šteinicu]] un [[Johanness Cukertorts|Johannesu Cukertortu]], kurā uzvarēja Šteinics un kļuva par pirmo oficiāli atzīto pasaules čempionu.&lt;ref name=&quot;FIDEhistory&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://old.fide.com/fide.html |title=History of Chess |publisher=FIDE |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Kopš 1948. gada pasaules čempionāta sistēmu galvenokārt pārvalda [[Starptautiskā Šaha federācija]] (FIDE). No 1993. līdz 2006. gadam pastāvēja divas paralēlas pasaules čempiona titula līnijas, bet 2006. gadā tās tika apvienotas.&lt;ref name=&quot;FIDEmuseum&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://museum.fide.com/fide-history |title=FIDE History |publisher=FIDE |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Pirms FIDE čempionātiem ===

19. gadsimtā vairāki spēcīgākie šahisti tika neoficiāli uzskatīti par pasaules labākajiem spēlētājiem, tomēr vienotas pasaules čempionāta sistēmas nepastāvēja. Par pirmo oficiālo pasaules čempionāta maču tiek uzskatīts 1886. gada duelis starp Vilhelmu Šteinicu un Johannesu Cukertortu. Šteinics uzvarēja ar rezultātu 10 uzvaras pret 5 un kļuva par pirmo pasaules čempionu šahā.&lt;ref name=&quot;FIDEhistory&quot;/&gt;

1894. gadā Šteinicu pārspēja [[Emanuels Laskers]], kurš pasaules čempiona titulu saglabāja 27 gadus — ilgāk nekā jebkurš cits pasaules čempions nepārtrauktā valdīšanas periodā.&lt;ref name=&quot;FIDEhistory&quot;/&gt;

1921. gadā Laskeru pieveica kubietis [[Hosē Rauls Kapablanka]], bet 1927. gadā viņš titulu zaudēja [[Aleksandrs Aļehins|Aleksandram Aļehinam]]. 1935. gadā Aļehinu pārspēja [[Makss Eive]], taču 1937. gada revanša mačā Aļehins atguva pasaules čempiona titulu.&lt;ref name=&quot;FIDEhistory&quot;/&gt;

Līdz pat Otrā pasaules kara beigām pasaules čempions lielā mērā pats noteica pretendentu un mača nosacījumus. Situācija mainījās pēc Aļehina nāves 1946. gadā, kad pasaules čempiona tituls pirmo reizi palika vakants.

=== FIDE ēra ===

1948. gadā FIDE sarīkoja īpašu pasaules čempionāta turnīru Hāgā un Maskavā. Tajā uzvarēja [[Mihails Botviņņiks]], kļūstot par sesto pasaules čempionu un pirmo čempionu, kura titulu noteica FIDE organizētas sacensības.&lt;ref name=&quot;FIDEmuseum&quot;/&gt;

FIDE izveidoja regulāru kvalifikācijas sistēmu, kuras ietvaros tika rīkoti zonālie un starpzonu turnīri, kā arī [[Pretendentu turnīrs|Pretendentu turnīrs]]. Tā uzvarētājs ieguva tiesības izaicināt esošo pasaules čempionu. Pirmais Pretendentu turnīrs notika 1950. gadā [[Budapešta|Budapeštā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fide.com/history-of-the-candidates-from-budapest-1950-to-cyprus-2026/ |title=History of the Candidates: From Budapest (1950) to Cyprus (2026) |publisher=FIDE |date=2026-02-03 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

20. gadsimta otrajā pusē pasaules čempiona titulu izcīnīja vairāki ievērojami padomju šahisti — [[Vasilijs Smislovs]], [[Mihails Tāls]], [[Tigrans Petrosjans]], [[Boriss Spaskis]] un [[Anatolijs Karpovs]].

1972. gada pasaules čempionāta mačā [[Reikjavīka|Reikjavīkā]] amerikānis [[Bobijs Fišers]] pārspēja Borisu Spaski. Mačs ieguva lielu starptautisku uzmanību, jo tas notika [[Aukstais karš|Aukstā kara]] apstākļos un tika uztverts arī kā simboliska ASV un PSRS sāncensība.

1975. gadā Fišers atteicās aizstāvēt titulu saskaņā ar FIDE noteiktajiem nosacījumiem, tādēļ par pasaules čempionu bez mača kļuva Anatolijs Karpovs.

=== Karpova un Kasparova sāncensība ===

1984. gadā sākās pasaules čempionāta mačs starp Anatoliju Karpovu un [[Garijs Kasparovs|Gariju Kasparovu]]. Mačs ilga vairākus mēnešus un pēc 48 partijām tika pārtraukts bez uzvarētāja noteikšanas.

1985. gada revanša mačā Kasparovs uzvarēja Karpovu un 22 gadu vecumā kļuva par pasaules čempionu. Turpmākajos gados abi šahisti aizvadīja vēl vairākus pasaules čempionāta mačus, kas kļuva par vienu no ievērojamākajām sāncensībām šaha vēsturē.

=== Titula šķelšanās ===

1993. gadā Kasparovs un Pretendentu cikla uzvarētājs [[Naidžels Šorts]] atteicās aizvadīt pasaules čempionāta maču FIDE paspārnē un izveidoja Profesionālo šaha asociāciju. Rezultātā pasaules čempiona tituls sašķēlās divās paralēlās līnijās.&lt;ref name=&quot;FIDEmuseum&quot;/&gt;

Kasparovs saglabāja tā saukto klasiskā pasaules čempiona titulu, savukārt FIDE organizēja atsevišķu pasaules čempionātu. 2000. gadā Kasparovu klasiskā pasaules čempionāta mačā pārspēja [[Vladimirs Kramņiks]].

FIDE pasaules čempionāta formāts šajā periodā vairākkārt tika mainīts, tostarp tika izmantoti izslēgšanas turnīri.

=== Titula apvienošana ===

2006. gadā [[Elista|Elistā]] notika apvienošanas mačs starp klasisko pasaules čempionu Vladimiru Kramņiku un FIDE pasaules čempionu [[Veselins Topalovs|Veselinu Topalovu]]. Kramņiks uzvarēja un abas pasaules čempiona titula līnijas atkal tika apvienotas.&lt;ref name=&quot;FIDEmuseum&quot;/&gt;

2007. gadā pasaules čempiona titulu izcīnīja [[Višvanatans Anands]]. Viņš titulu saglabāja līdz 2013. gadam, kad to zaudēja norvēģim [[Magnuss Karlsens|Magnusam Karlsenam]].

Karlsens pasaules čempiona titulu aizstāvēja 2014., 2016., 2018. un 2021. gadā. 2022. gadā viņš paziņoja, ka nākamajā ciklā savu titulu neaizstāvēs.

2023. gada pasaules čempionāta mačā [[Dins Lirens]] pārspēja [[Jans Ņepomņaščijs|Janu Ņepomņaščiju]] un kļuva par pirmo Ķīnas pārstāvi, kurš ieguvis pasaules čempiona titulu klasiskajā šahā.

2024. gada pasaules čempionāta mačā Singapūrā indiešu lielmeistars [[Gukešs Dommaradžu]] pārspēja Dinu Lirenu un 18 gadu vecumā kļuva par jaunāko neapstrīdēto pasaules čempionu šaha vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://museum.fide.com/ |title=Open Chess Museum — Champions |publisher=FIDE |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Čempionāta sistēma ==

Mūsdienu pasaules čempionāta ciklu organizē FIDE. Pretendents uz pasaules čempiona titulu tiek noteikts [[Pretendentu turnīrs|Pretendentu turnīrā]], kurā piedalās astoņi kvalificējušies šahisti. Turnīra uzvarētājs iegūst tiesības spēlēt pasaules čempionāta maču pret esošo čempionu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fide.com/fide-world-championship-cycle-2025-2026/ |title=FIDE World Championship Cycle 2025–2026 |publisher=FIDE |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Pasaules čempionāta mačs parasti sastāv no 14 klasiskā šaha partijām. Spēlētājs, kurš pirmais iegūst vismaz 7,5 punktus, uzvar mačā. Ja pēc 14 partijām rezultāts ir neizšķirts, čempionu nosaka papildmačos ar saīsinātu laika kontroli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fide.com/fide-world-championship-cycle-2025-2026/ |title=FIDE World Championship Cycle 2025–2026 |publisher=FIDE |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

2026. gada Pretendentu turnīrā uzvarēja Uzbekistānas lielmeistars [[Javohirs Sindarovs]], iegūstot tiesības izaicināt pašreizējo pasaules čempionu Gukešu Dommaradžu 2026. gada pasaules čempionāta mačā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fide.com/fide-world-championship-cycle-2025-2026/ |title=FIDE World Championship Cycle 2025–2026 |publisher=FIDE |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Pasaules čempioni ==

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Nr.
! Šahists
! Čempiona periods
|-
| 1
| [[Vilhelms Šteinics]]
| 1886–1894
|-
| 2
| [[Emanuels Laskers]]
| 1894–1921
|-
| 3
| [[Hosē Rauls Kapablanka]]
| 1921–1927
|-
| 4
| [[Aleksandrs Aļehins]]
| 1927–1935, 1937–1946
|-
| 5
| [[Makss Eive]]
| 1935–1937
|-
| 6
| [[Mihails Botviņņiks]]
| 1948–1957, 1958–1960, 1961–1963
|-
| 7
| [[Vasilijs Smislovs]]
| 1957–1958
|-
| 8
| [[Mihails Tāls]]
| 1960–1961
|-
| 9
| [[Tigrans Petrosjans]]
| 1963–1969
|-
| 10
| [[Boriss Spaskis]]
| 1969–1972
|-
| 11
| [[Bobijs Fišers]]
| 1972–1975
|-
| 12
| [[Anatolijs Karpovs]]
| 1975–1985
|-
| 13
| [[Garijs Kasparovs]]
| 1985–2000
|-
| 14
| [[Vladimirs Kramņiks]]
| 2000–2007
|-
| 15
| [[Višvanatans Anands]]
| 2007–2013
|-
| 16
| [[Magnuss Karlsens]]
| 2013–2023
|-
| 17
| [[Dins Lirens]]
| 2023–2024
|-
| 18
| [[Gukešs Dommaradžu]]
| kopš 2024
|}

&lt;small&gt;Tabulā pēc 1993. gada šķelšanās klasiskā pasaules čempiona līnija turpināta līdz titula apvienošanai 2006. gadā.&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;FIDEmuseum&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Starptautiskā Šaha federācija]]
* [[Pretendentu turnīrs]]
* [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm]]
* [[Pasaules čempionāts ātrajā šahā]]
* [[Pasaules čempionāts blicā]]
* [[Šaha olimpiāde]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Šahs]]</text>
      <sha1>oppbj4ugxxo3i1o2bhga2498ae63nme</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mulati</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639015</id>
    <revision>
      <id>4518247</id>
      <timestamp>2026-09-05T20:52:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Mulati''' ir vēsturisks apzīmējums cilvēkiem ar jauktu Subsahāras Āfrikas un Eiropas izcelsmi. Termins īpaši plaši tika lietots Eiropas koloniālajās sabiedrībās Amerikā, tostarp [[Spānijas Impērija|Spānijas]] un [[Portugāles Impērija|Portugāles]] kolonijās, kā arī [[Karību jūra|Karību jūras]] reģionā. Mūsdienās daudzās valstīs šis apzīmējums tiek uzskatīts par novecojušu vai nevēlamu, un tā vietā biežāk lieto tādus terminus kā ''ja...</comment>
      <origin>4518247</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6340" sha1="1i89khrvwpn56ru2upa6l8joll5kg29" xml:space="preserve">'''Mulati''' ir vēsturisks apzīmējums cilvēkiem ar jauktu Subsahāras Āfrikas un Eiropas izcelsmi. Termins īpaši plaši tika lietots Eiropas koloniālajās sabiedrībās Amerikā, tostarp [[Spānijas Impērija|Spānijas]] un [[Portugāles Impērija|Portugāles]] kolonijās, kā arī [[Karību jūra|Karību jūras]] reģionā. Mūsdienās daudzās valstīs šis apzīmējums tiek uzskatīts par novecojušu vai nevēlamu, un tā vietā biežāk lieto tādus terminus kā ''jauktas izcelsmes cilvēki'' vai konkrētus pašidentifikācijas apzīmējumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences-and-law/anthropology-and-archaeology/anthropology-terms-and-concepts/mulatto |title=Mulatto |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Apzīmējums ''mulats'' Eiropas valodās plaši izplatījās agrīnajā jauno laiku periodā, pieaugot [[Atlantijas vergu tirdzniecība|Atlantijas vergu tirdzniecībai]] un Eiropas koloniālajai ekspansijai Āfrikā un Amerikā. Portugāļu un spāņu koloniālajās sabiedrībās ar vārdu ''mulato'' apzīmēja cilvēkus, kuriem bija gan Eiropas, gan Āfrikas izcelsme.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences-and-law/anthropology-and-archaeology/anthropology-terms-and-concepts/mulatto |title=Mulatto |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

[[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] kolonijās mulati bija viena no tā sauktās ''[[kasta (Latīņamerika)|kastu]]'' sistēmas sociālajām kategorijām. Šajā sistēmā iedzīvotājus klasificēja pēc viņu izcelsmes, un jauktas izcelsmes iedzīvotāji ieņēma starpstāvokli starp Eiropas izcelsmes kolonistiem, Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem un [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotājiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/caste-and-class-structure-colonial-spanish-america |title=Caste and Class Structure in Colonial Spanish America |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Koloniālajā sabiedrībā mulatu juridiskais un sociālais stāvoklis dažādos reģionos ievērojami atšķīrās. Daļa bija vergi, bet citi bija brīvi cilvēki un varēja darboties kā amatnieki, tirgotāji, karavīri vai zemes īpašnieki. Tomēr viņiem bieži bija ierobežotas iespējas ieņemt augstus valsts, baznīcas vai profesionālus amatus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/caste-and-class-structure-colonial-spanish-america |title=Caste and Class Structure in Colonial Spanish America |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Īpaši liels jauktas Eiropas un Āfrikas izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars izveidojās [[Brazīlija|Brazīlijā]], Karību jūras salās un vairākās Latīņamerikas piekrastes teritorijās. Portugāļu Brazīlijā līdzās vārdam ''mulato'' plaši tika lietots arī apzīmējums ''[[pardo]]'', kura nozīme laika gaitā mainījās un varēja ietvert dažādas jauktas izcelsmes iedzīvotāju grupas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/colonial-era-1500-1808 |title=The Colonial Era, 1500–1808 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] termins ''mulatto'' vēsturiski tika izmantots gan sabiedrībā, gan oficiālajā statistikā. Tas kā iedzīvotāju kategorija tika lietots vairākās ASV tautas skaitīšanās 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, taču vēlāk no oficiālās klasifikācijas tika izslēgts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/racial-and-ethnic-composition |title=Racial and Ethnic Composition |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Sociālais statuss ==

Mulatu sociālais statuss koloniālajās sabiedrībās nebija vienots. Dažviet viņi veidoja starpslāni starp balto koloniālo eliti un paverdzinātajiem Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem. Atsevišķās kolonijās brīvajiem jauktas izcelsmes cilvēkiem bija tiesības iegūt īpašumu, izglītību vai dienēt armijā, tomēr viņi vienlaikus saskārās ar juridiskiem un sociāliem ierobežojumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences-and-law/anthropology-and-archaeology/anthropology-terms-and-concepts/mulatto |title=Mulatto |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Piemēram, [[Sentdominga|Sentdomingā]], kas vēlāk kļuva par [[Haiti]], pastāvēja ievērojama brīvo jauktas izcelsmes iedzīvotāju grupa. Daļa no tās pārstāvjiem bija turīgi zemes un vergu īpašnieki, taču Francijas koloniālā sistēma viņiem nepiešķīra tādas pašas politiskās tiesības kā baltajiem kolonistiem. Šīs pretrunas kļuva par vienu no faktoriem, kas ietekmēja [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijas]] sociālo dinamiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/haitian-racial-formations |title=Haitian Racial Formations |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==

Vēsturiskie rasu klasifikācijas termini, tostarp ''mulats'', ''mestiss'' un citi koloniālās kastu sistēmas apzīmējumi, bija saistīti ar priekšstatiem par cilvēku iedalījumu bioloģiskās „rasēs”. Mūsdienu sociālajās zinātnēs šādas rasu kategorijas galvenokārt tiek analizētas kā vēsturiski un sociāli veidotas klasifikācijas, nevis kā precīzas bioloģiskas grupas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences/applied-and-social-sciences-magazines/mulattos |title=Mulattos |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Tādēļ mūsdienu lietojumā termina nozīme un pieņemamība ir atkarīga no valsts, valodas un kultūras konteksta. Daudzviet priekšroka tiek dota neitrālākiem apzīmējumiem, piemēram, ''jauktas izcelsmes cilvēki'', ''afroeiropeiskas izcelsmes cilvēki'' vai konkrētām etniskās pašidentifikācijas formām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Etnogrāfija]]</text>
      <sha1>1i89khrvwpn56ru2upa6l8joll5kg29</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518248</id>
      <parentid>4518247</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:53:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518248</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6340" sha1="aw02fu38uzbrwe6qqw37geaczr57kta" xml:space="preserve">'''Mulati''' ir vēsturisks apzīmējums cilvēkiem ar jauktu [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikas]] un [[Eiropa|Eiropas]] izcelsmi. Termins īpaši plaši tika lietots Eiropas koloniālajās sabiedrībās Amerikā, tostarp [[Spānijas Impērija|Spānijas]] un [[Portugāles Impērija|Portugāles]] kolonijās, kā arī [[Karību jūra|Karību jūras]] reģionā. Mūsdienās daudzās valstīs šis apzīmējums tiek uzskatīts par novecojušu vai nevēlamu, un tā vietā biežāk lieto tādus terminus kā ''jauktas izcelsmes cilvēki'' vai konkrētus pašidentifikācijas apzīmējumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences-and-law/anthropology-and-archaeology/anthropology-terms-and-concepts/mulatto |title=Mulatto |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Apzīmējums ''mulats'' Eiropas valodās plaši izplatījās agrīnajā jauno laiku periodā, pieaugot Atlantijas vergu tirdzniecībai un Eiropas koloniālajai ekspansijai Āfrikā un Amerikā. Portugāļu un spāņu koloniālajās sabiedrībās ar vārdu ''mulato'' apzīmēja cilvēkus, kuriem bija gan Eiropas, gan Āfrikas izcelsme.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences-and-law/anthropology-and-archaeology/anthropology-terms-and-concepts/mulatto |title=Mulatto |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

[[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] kolonijās mulati bija viena no tā sauktās ''[[kasta (Latīņamerika)|kastu]]'' sistēmas sociālajām kategorijām. Šajā sistēmā iedzīvotājus klasificēja pēc viņu izcelsmes, un jauktas izcelsmes iedzīvotāji ieņēma starpstāvokli starp Eiropas izcelsmes kolonistiem, Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem un [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotājiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/caste-and-class-structure-colonial-spanish-america |title=Caste and Class Structure in Colonial Spanish America |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Koloniālajā sabiedrībā mulatu juridiskais un sociālais stāvoklis dažādos reģionos ievērojami atšķīrās. Daļa bija vergi, bet citi bija brīvi cilvēki un varēja darboties kā amatnieki, tirgotāji, karavīri vai zemes īpašnieki. Tomēr viņiem bieži bija ierobežotas iespējas ieņemt augstus valsts, baznīcas vai profesionālus amatus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/caste-and-class-structure-colonial-spanish-america |title=Caste and Class Structure in Colonial Spanish America |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Īpaši liels jauktas Eiropas un Āfrikas izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars izveidojās [[Brazīlija|Brazīlijā]], Karību jūras salās un vairākās Latīņamerikas piekrastes teritorijās. Portugāļu Brazīlijā līdzās vārdam ''mulato'' plaši tika lietots arī apzīmējums ''[[pardo]]'', kura nozīme laika gaitā mainījās un varēja ietvert dažādas jauktas izcelsmes iedzīvotāju grupas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/colonial-era-1500-1808 |title=The Colonial Era, 1500–1808 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] termins ''mulatto'' vēsturiski tika izmantots gan sabiedrībā, gan oficiālajā statistikā. Tas kā iedzīvotāju kategorija tika lietots vairākās ASV tautas skaitīšanās 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, taču vēlāk no oficiālās klasifikācijas tika izslēgts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/racial-and-ethnic-composition |title=Racial and Ethnic Composition |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Sociālais statuss ==

Mulatu sociālais statuss koloniālajās sabiedrībās nebija vienots. Dažviet viņi veidoja starpslāni starp balto koloniālo eliti un paverdzinātajiem Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem. Atsevišķās kolonijās brīvajiem jauktas izcelsmes cilvēkiem bija tiesības iegūt īpašumu, izglītību vai dienēt armijā, tomēr viņi vienlaikus saskārās ar juridiskiem un sociāliem ierobežojumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences-and-law/anthropology-and-archaeology/anthropology-terms-and-concepts/mulatto |title=Mulatto |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Piemēram, [[Sentdominga|Sentdomingā]], kas vēlāk kļuva par [[Haiti]], pastāvēja ievērojama brīvo jauktas izcelsmes iedzīvotāju grupa. Daļa no tās pārstāvjiem bija turīgi zemes un vergu īpašnieki, taču Francijas koloniālā sistēma viņiem nepiešķīra tādas pašas politiskās tiesības kā baltajiem kolonistiem. Šīs pretrunas kļuva par vienu no faktoriem, kas ietekmēja [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijas]] sociālo dinamiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/haitian-racial-formations |title=Haitian Racial Formations |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==

Vēsturiskie rasu klasifikācijas termini, tostarp ''mulats'', ''mestiss'' un citi koloniālās kastu sistēmas apzīmējumi, bija saistīti ar priekšstatiem par cilvēku iedalījumu bioloģiskās „rasēs”. Mūsdienu sociālajās zinātnēs šādas rasu kategorijas galvenokārt tiek analizētas kā vēsturiski un sociāli veidotas klasifikācijas, nevis kā precīzas bioloģiskas grupas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences/applied-and-social-sciences-magazines/mulattos |title=Mulattos |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Tādēļ mūsdienu lietojumā termina nozīme un pieņemamība ir atkarīga no valsts, valodas un kultūras konteksta. Daudzviet priekšroka tiek dota neitrālākiem apzīmējumiem, piemēram, ''jauktas izcelsmes cilvēki'', ''afroeiropeiskas izcelsmes cilvēki'' vai konkrētām etniskās pašidentifikācijas formām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Etnogrāfija]]</text>
      <sha1>aw02fu38uzbrwe6qqw37geaczr57kta</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518249</id>
      <parentid>4518248</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:53:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518249</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6324" sha1="j9og15dggqt1ksbsingk9ktfje0fr03" xml:space="preserve">'''Mulati''' ir vēsturisks apzīmējums cilvēkiem ar jauktu [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikas]] un [[Eiropa|Eiropas]] izcelsmi. Termins īpaši plaši tika lietots Eiropas koloniālajās sabiedrībās Amerikā, tostarp [[Spānijas Impērija|Spānijas]] un [[Portugāles Impērija|Portugāles]] kolonijās, kā arī [[Karību jūra|Karību jūras]] reģionā. Mūsdienās daudzās valstīs šis apzīmējums tiek uzskatīts par novecojušu vai nevēlamu, un tā vietā biežāk lieto tādus terminus kā ''jauktas izcelsmes cilvēki'' vai konkrētus pašidentifikācijas apzīmējumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences-and-law/anthropology-and-archaeology/anthropology-terms-and-concepts/mulatto |title=Mulatto |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Apzīmējums ''mulats'' Eiropas valodās plaši izplatījās agrīnajā jauno laiku periodā, pieaugot Atlantijas vergu tirdzniecībai un Eiropas koloniālajai ekspansijai Āfrikā un Amerikā. Portugāļu un spāņu koloniālajās sabiedrībās ar vārdu ''mulato'' apzīmēja cilvēkus, kuriem bija gan Eiropas, gan Āfrikas izcelsme.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences-and-law/anthropology-and-archaeology/anthropology-terms-and-concepts/mulatto |title=Mulatto |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

[[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] kolonijās mulati bija viena no tā sauktās ''[[kasta (Latīņamerika)|kastu]]'' sistēmas sociālajām kategorijām. Šajā sistēmā iedzīvotājus klasificēja pēc viņu izcelsmes, un jauktas izcelsmes iedzīvotāji ieņēma starpstāvokli starp Eiropas izcelsmes kolonistiem, Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem un [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotājiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/caste-and-class-structure-colonial-spanish-america |title=Caste and Class Structure in Colonial Spanish America |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Koloniālajā sabiedrībā mulatu juridiskais un sociālais stāvoklis dažādos reģionos ievērojami atšķīrās. Daļa bija vergi, bet citi bija brīvi cilvēki un varēja darboties kā amatnieki, tirgotāji, karavīri vai zemes īpašnieki. Tomēr viņiem bieži bija ierobežotas iespējas ieņemt augstus valsts, baznīcas vai profesionālus amatus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/caste-and-class-structure-colonial-spanish-america |title=Caste and Class Structure in Colonial Spanish America |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Īpaši liels jauktas Eiropas un Āfrikas izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars izveidojās [[Brazīlija|Brazīlijā]], Karību jūras salās un vairākās Latīņamerikas piekrastes teritorijās. Portugāļu Brazīlijā līdzās vārdam ''mulato'' plaši tika lietots arī apzīmējums ''[[pardo]]'', kura nozīme laika gaitā mainījās un varēja ietvert dažādas jauktas izcelsmes iedzīvotāju grupas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/colonial-era-1500-1808 |title=The Colonial Era, 1500–1808 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] termins ''mulatto'' vēsturiski tika izmantots gan sabiedrībā, gan oficiālajā statistikā. Tas kā iedzīvotāju kategorija tika lietots vairākās ASV tautas skaitīšanās 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, taču vēlāk no oficiālās klasifikācijas tika izslēgts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/racial-and-ethnic-composition |title=Racial and Ethnic Composition |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Sociālais statuss ==

Mulatu sociālais statuss koloniālajās sabiedrībās nebija vienots. Dažviet viņi veidoja starpslāni starp balto koloniālo eliti un paverdzinātajiem Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem. Atsevišķās kolonijās brīvajiem jauktas izcelsmes cilvēkiem bija tiesības iegūt īpašumu, izglītību vai dienēt armijā, tomēr viņi vienlaikus saskārās ar juridiskiem un sociāliem ierobežojumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences-and-law/anthropology-and-archaeology/anthropology-terms-and-concepts/mulatto |title=Mulatto |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Piemēram, Sentdomingā, kas vēlāk kļuva par [[Haiti]], pastāvēja ievērojama brīvo jauktas izcelsmes iedzīvotāju grupa. Daļa no tās pārstāvjiem bija turīgi zemes un vergu īpašnieki, taču Francijas koloniālā sistēma viņiem nepiešķīra tādas pašas politiskās tiesības kā baltajiem kolonistiem. Šīs pretrunas kļuva par vienu no faktoriem, kas ietekmēja [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijas]] sociālo dinamiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/haitian-racial-formations |title=Haitian Racial Formations |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==

Vēsturiskie rasu klasifikācijas termini, tostarp ''mulats'', ''mestiss'' un citi koloniālās kastu sistēmas apzīmējumi, bija saistīti ar priekšstatiem par cilvēku iedalījumu bioloģiskās „rasēs”. Mūsdienu sociālajās zinātnēs šādas rasu kategorijas galvenokārt tiek analizētas kā vēsturiski un sociāli veidotas klasifikācijas, nevis kā precīzas bioloģiskas grupas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences/applied-and-social-sciences-magazines/mulattos |title=Mulattos |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Tādēļ mūsdienu lietojumā termina nozīme un pieņemamība ir atkarīga no valsts, valodas un kultūras konteksta. Daudzviet priekšroka tiek dota neitrālākiem apzīmējumiem, piemēram, ''jauktas izcelsmes cilvēki'', ''afroeiropeiskas izcelsmes cilvēki'' vai konkrētām etniskās pašidentifikācijas formām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Etnogrāfija]]</text>
      <sha1>j9og15dggqt1ksbsingk9ktfje0fr03</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518250</id>
      <parentid>4518249</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:53:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518250</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6450" sha1="ky9or8pco96qn901e5jc86b18ha3hsk" xml:space="preserve">[[Attēls:Barack Obama profile picture.jpg|thumb|[[Baraks Obama]] (44. [[Amerikas Savienoto Valstu prezidents]]) — mulats]]
'''Mulati''' ir vēsturisks apzīmējums cilvēkiem ar jauktu [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikas]] un [[Eiropa|Eiropas]] izcelsmi. Termins īpaši plaši tika lietots Eiropas koloniālajās sabiedrībās Amerikā, tostarp [[Spānijas Impērija|Spānijas]] un [[Portugāles Impērija|Portugāles]] kolonijās, kā arī [[Karību jūra|Karību jūras]] reģionā. Mūsdienās daudzās valstīs šis apzīmējums tiek uzskatīts par novecojušu vai nevēlamu, un tā vietā biežāk lieto tādus terminus kā ''jauktas izcelsmes cilvēki'' vai konkrētus pašidentifikācijas apzīmējumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences-and-law/anthropology-and-archaeology/anthropology-terms-and-concepts/mulatto |title=Mulatto |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Apzīmējums ''mulats'' Eiropas valodās plaši izplatījās agrīnajā jauno laiku periodā, pieaugot Atlantijas vergu tirdzniecībai un Eiropas koloniālajai ekspansijai Āfrikā un Amerikā. Portugāļu un spāņu koloniālajās sabiedrībās ar vārdu ''mulato'' apzīmēja cilvēkus, kuriem bija gan Eiropas, gan Āfrikas izcelsme.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences-and-law/anthropology-and-archaeology/anthropology-terms-and-concepts/mulatto |title=Mulatto |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

[[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] kolonijās mulati bija viena no tā sauktās ''[[kasta (Latīņamerika)|kastu]]'' sistēmas sociālajām kategorijām. Šajā sistēmā iedzīvotājus klasificēja pēc viņu izcelsmes, un jauktas izcelsmes iedzīvotāji ieņēma starpstāvokli starp Eiropas izcelsmes kolonistiem, Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem un [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotājiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/caste-and-class-structure-colonial-spanish-america |title=Caste and Class Structure in Colonial Spanish America |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Koloniālajā sabiedrībā mulatu juridiskais un sociālais stāvoklis dažādos reģionos ievērojami atšķīrās. Daļa bija vergi, bet citi bija brīvi cilvēki un varēja darboties kā amatnieki, tirgotāji, karavīri vai zemes īpašnieki. Tomēr viņiem bieži bija ierobežotas iespējas ieņemt augstus valsts, baznīcas vai profesionālus amatus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/caste-and-class-structure-colonial-spanish-america |title=Caste and Class Structure in Colonial Spanish America |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Īpaši liels jauktas Eiropas un Āfrikas izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars izveidojās [[Brazīlija|Brazīlijā]], Karību jūras salās un vairākās Latīņamerikas piekrastes teritorijās. Portugāļu Brazīlijā līdzās vārdam ''mulato'' plaši tika lietots arī apzīmējums ''[[pardo]]'', kura nozīme laika gaitā mainījās un varēja ietvert dažādas jauktas izcelsmes iedzīvotāju grupas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/humanities/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/colonial-era-1500-1808 |title=The Colonial Era, 1500–1808 |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] termins ''mulatto'' vēsturiski tika izmantots gan sabiedrībā, gan oficiālajā statistikā. Tas kā iedzīvotāju kategorija tika lietots vairākās ASV tautas skaitīšanās 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, taču vēlāk no oficiālās klasifikācijas tika izslēgts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/racial-and-ethnic-composition |title=Racial and Ethnic Composition |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Sociālais statuss ==

Mulatu sociālais statuss koloniālajās sabiedrībās nebija vienots. Dažviet viņi veidoja starpslāni starp balto koloniālo eliti un paverdzinātajiem Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem. Atsevišķās kolonijās brīvajiem jauktas izcelsmes cilvēkiem bija tiesības iegūt īpašumu, izglītību vai dienēt armijā, tomēr viņi vienlaikus saskārās ar juridiskiem un sociāliem ierobežojumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences-and-law/anthropology-and-archaeology/anthropology-terms-and-concepts/mulatto |title=Mulatto |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Piemēram, Sentdomingā, kas vēlāk kļuva par [[Haiti]], pastāvēja ievērojama brīvo jauktas izcelsmes iedzīvotāju grupa. Daļa no tās pārstāvjiem bija turīgi zemes un vergu īpašnieki, taču Francijas koloniālā sistēma viņiem nepiešķīra tādas pašas politiskās tiesības kā baltajiem kolonistiem. Šīs pretrunas kļuva par vienu no faktoriem, kas ietekmēja [[Haiti revolūcija|Haiti revolūcijas]] sociālo dinamiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/haitian-racial-formations |title=Haitian Racial Formations |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==

Vēsturiskie rasu klasifikācijas termini, tostarp ''mulats'', ''mestiss'' un citi koloniālās kastu sistēmas apzīmējumi, bija saistīti ar priekšstatiem par cilvēku iedalījumu bioloģiskās „rasēs”. Mūsdienu sociālajās zinātnēs šādas rasu kategorijas galvenokārt tiek analizētas kā vēsturiski un sociāli veidotas klasifikācijas, nevis kā precīzas bioloģiskas grupas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/social-sciences/applied-and-social-sciences-magazines/mulattos |title=Mulattos |publisher=Encyclopedia.com |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Tādēļ mūsdienu lietojumā termina nozīme un pieņemamība ir atkarīga no valsts, valodas un kultūras konteksta. Daudzviet priekšroka tiek dota neitrālākiem apzīmējumiem, piemēram, ''jauktas izcelsmes cilvēki'', ''afroeiropeiskas izcelsmes cilvēki'' vai konkrētām etniskās pašidentifikācijas formām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Etnogrāfija]]</text>
      <sha1>ky9or8pco96qn901e5jc86b18ha3hsk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Metisi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639016</id>
    <revision>
      <id>4518251</id>
      <timestamp>2026-09-05T20:55:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Metisi''' ({{val|es|mestizo}}; {{val|pt|mestiço}}) ir vēsturisks un sociāls apzīmējums cilvēkiem ar jauktu [[Eiropieši|Eiropas]] un [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] izcelsmi. Termins īpaši plaši tika lietots [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] kolonijās Amerikā, kur tas kļuva par vienu no koloniālās sabiedrības sociālās klasifikācijas kategorijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://keywords.nyupress.org/american-cultur...</comment>
      <origin>4518251</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7706" sha1="r0nxqn98tfksg1b9r6ci90ig9pb7msp" xml:space="preserve">'''Metisi''' ({{val|es|mestizo}}; {{val|pt|mestiço}}) ir vēsturisks un sociāls apzīmējums cilvēkiem ar jauktu [[Eiropieši|Eiropas]] un [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] izcelsmi. Termins īpaši plaši tika lietots [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] kolonijās Amerikā, kur tas kļuva par vienu no koloniālās sabiedrības sociālās klasifikācijas kategorijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://keywords.nyupress.org/american-cultural-studies/essay/mestizoa/ |title=Mestizo/a |publisher=New York University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās vārda nozīme dažādās [[Latīņamerika]]s valstīs atšķiras. Dažviet tas tiek lietots kā etnisks vai kultūras pašidentifikācijas apzīmējums, savukārt citviet priekšroka tiek dota konkrētākām nacionālām vai etniskām identitātēm.

== Vēsture ==

Eiropiešu un Amerikas pamatiedzīvotāju sajaukšanās sākās jau pirmajās desmitgadēs pēc [[Spānijas kolonizācija Amerikā|Spānijas kolonizācijas Amerikā]] sākuma 15. gadsimta beigās un 16. gadsimta sākumā. Sākotnēji eiropiešu kolonistu vidū bija ievērojami vairāk vīriešu nekā sieviešu, tādēļ veidojās ģimenes un attiecības starp spāņu vīriešiem un vietējām sievietēm.

16. gadsimtā spāņu koloniālajā sabiedrībā apzīmējumu ''mestizo'' arvien biežāk sāka attiecināt uz cilvēkiem, kuru viens no vecākiem bija eiropietis, parasti spānis, bet otrs — Amerikas pamatiedzīvotājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://keywords.nyupress.org/american-cultural-studies/essay/mestizoa/ |title=Mestizo/a |publisher=New York University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Spānijas Amerikā pakāpeniski izveidojās sarežģīta sociālās klasifikācijas sistēma, kuru historiogrāfijā bieži dēvē par [[Kasta (Latīņamerika)|kastu sistēmu]]. Tajā līdzās spāņiem, pamatiedzīvotājiem un Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem tika izdalītas dažādas jauktas izcelsmes kategorijas, tostarp metisi, [[mulati]] un [[sambo]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/historical-journal/article/gender-intersectionality-and-global-social-history/E84C0E6D2A66A477FC1D29A79BA917C5 |title=Gender, Intersectionality, and Global Social History |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Tomēr koloniālās kategorijas nebija pilnīgi nemainīgas. Personas sociālo klasifikāciju varēja ietekmēt ne tikai izcelsme, bet arī valoda, dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, mantiskais stāvoklis, nodarbošanās un kultūras piederība. Atsevišķos gadījumos viena un tā pati persona dažādos dokumentos varēja tikt apzīmēta gan kā metiss, gan kā spānis vai pamatiedzīvotājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dukeupress.edu/the-disappearing-mestizo |title=The Disappearing Mestizo: Configuring Difference in the Colonial New Kingdom of Granada |author=Joanne Rappaport |publisher=Duke University Press |date=2014 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Šo kategoriju mainīgumu apliecina arī pētījumi par koloniālo [[Jaunā Granada|Jauno Granadu]]. Vēsturniece Džoanna Rapaporta norādījusi, ka metisi neveidoja vienotu sociālu grupu un cilvēku klasifikācija varēja mainīties atkarībā no sociālā un administratīvā konteksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.si.edu/object/disappearing-mestizo-configuring-difference-colonial-new-kingdom-granada-joanne-rappaport%3Asiris_sil_1060450 |title=The disappearing mestizo: configuring difference in the colonial New Kingdom of Granada |publisher=Smithsonian Institution |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Spānijas koloniālā sistēma ==

17. un īpaši 18. gadsimtā Spānijas kolonijās sociālās izcelsmes klasifikācija kļuva arvien detalizētāka. Tā sauktajās ''kastu gleznās'' tika attēlotas dažādas ģimenes un jauktas izcelsmes bērni. Viena no raksturīgākajām shēmām bija spāņa un Amerikas pamatiedzīvotājas bērna klasificēšana kā ''mestizo''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/historical-journal/article/gender-intersectionality-and-global-social-history/E84C0E6D2A66A477FC1D29A79BA917C5 |title=Gender, Intersectionality, and Global Social History |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Metisu juridiskais un sociālais stāvoklis nebija vienāds visā Spānijas Amerikā. Viņi parasti neietilpa ne pamatiedzīvotāju kopienu juridiskajā sistēmā, ne Spānijā dzimušo vai amerikā dzimušo spāņu elites grupās. Tomēr metisi varēja būt amatnieki, zemnieki, tirgotāji, karavīri un citu profesiju pārstāvji.

Atsevišķos gadījumos sociālā mobilitāte ļāva metisiem integrēties spāņu sabiedrības daļā. Koloniālajā Meksikā klasifikācija varēja būt atkarīga no cilvēka dzīvesveida, valodas, apģērba un sociālā statusa, ne tikai no vecāku izcelsmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/americas/article/abs/without-impediment-crossing-racial-boundaries-in-colonial-mexico/05407B6940CC89863287D975605EE7C1 |title=Without Impediment: Crossing Racial Boundaries in Colonial Mexico |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Metisācija ==

'''Metisācija''' jeb ''mestizaje'' ir dažādas izcelsmes iedzīvotāju bioloģiskās un kultūras sajaukšanās process. Latīņamerikas vēsturē ar šo jēdzienu galvenokārt apzīmē Eiropas kolonistu, Amerikas pamatiedzīvotāju un vēlāk arī Āfrikas izcelsmes iedzīvotāju savstarpējo mijiedarbību.

Pēc Latīņamerikas valstu neatkarības iegūšanas 19. gadsimtā dažās valstīs metisu identitāte pakāpeniski kļuva par nozīmīgu nacionālās identitātes sastāvdaļu. Īpaši izteikta šāda politika bija [[Meksika|Meksikā]], kur 20. gadsimtā ''mestizaje'' koncepcija tika izmantota, lai veidotu kopēju pēckoloniālās valsts identitāti.

Tomēr mūsdienu pētnieki ir norādījuši, ka ideoloģija par vienotu metisu nāciju dažkārt vienlaikus marginalizēja pamatiedzīvotāju un afrikāņu izcelsmes kopienu atšķirīgās identitātes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/california-scholarship-online/book/15378/chapter-abstract/169953121 |title=The Unbearable Lightness of Being (Black): Legal and Cultural Constructions of Race and Nation in Colonial Latin America |publisher=Oxford Academic |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Mūsdienās ==

Mūsdienās ar metisiem bieži apzīmē lielu daļu Latīņamerikas iedzīvotāju, kuru ģimenes vēsturē ir gan Eiropas, gan Amerikas pamatiedzīvotāju izcelsme. Tomēr termina faktiskā nozīme ir atkarīga no konkrētās valsts vēsturiskās un sociālās situācijas.

Dažās valstīs ''mestizo'' ir oficiāli vai plaši lietots sabiedrisks identitātes apzīmējums, savukārt citās tas tiek lietots reti. Tādēļ metisus nevar uzskatīt par vienotu etnisku grupu ar kopīgu kultūru vai identitāti.

Mūsdienu vēstures un sociālo zinātņu pētījumos koloniālie apzīmējumi, piemēram, ''mestizo'', ''mulato'' un citas kastu kategorijas, galvenokārt tiek aplūkoti kā vēsturiski veidotas sociālās klasifikācijas. Pētījumi liecina, ka šo kategoriju lietojums koloniālajā Amerikā bija daudz mainīgāks nekā agrāk pieņemts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://revistadeindias.revistas.csic.es/index.php/revistadeindias/article/view/1122 |title=Race/Caste and the Creation and Meaning of Identity in Colonial Spanish America |author=Robert H. Jackson |publisher=Revista de Indias |date=1995 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Etnogrāfija]]</text>
      <sha1>r0nxqn98tfksg1b9r6ci90ig9pb7msp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518252</id>
      <parentid>4518251</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:55:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518252</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7879" sha1="djoo64srjtgdbxa6v4jguoeukyxy57g" xml:space="preserve">[[Attēls:Redenção.jpg|thumb|Glezna „Hama izpirkšana” (1895), ko radījis brazīliešu mākslinieks Modestu Brokuss, attēlo brazīliešu ģimeni trijās paaudzēs]]
'''Metisi''' ({{val|es|mestizo}}; {{val|pt|mestiço}}) ir vēsturisks un sociāls apzīmējums cilvēkiem ar jauktu [[Eiropieši|Eiropas]] un [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] izcelsmi. Termins īpaši plaši tika lietots [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] kolonijās Amerikā, kur tas kļuva par vienu no koloniālās sabiedrības sociālās klasifikācijas kategorijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://keywords.nyupress.org/american-cultural-studies/essay/mestizoa/ |title=Mestizo/a |publisher=New York University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās vārda nozīme dažādās [[Latīņamerika]]s valstīs atšķiras. Dažviet tas tiek lietots kā etnisks vai kultūras pašidentifikācijas apzīmējums, savukārt citviet priekšroka tiek dota konkrētākām nacionālām vai etniskām identitātēm.

== Vēsture ==

Eiropiešu un Amerikas pamatiedzīvotāju sajaukšanās sākās jau pirmajās desmitgadēs pēc [[Spānijas kolonizācija Amerikā|Spānijas kolonizācijas Amerikā]] sākuma 15. gadsimta beigās un 16. gadsimta sākumā. Sākotnēji eiropiešu kolonistu vidū bija ievērojami vairāk vīriešu nekā sieviešu, tādēļ veidojās ģimenes un attiecības starp spāņu vīriešiem un vietējām sievietēm.

16. gadsimtā spāņu koloniālajā sabiedrībā apzīmējumu ''mestizo'' arvien biežāk sāka attiecināt uz cilvēkiem, kuru viens no vecākiem bija eiropietis, parasti spānis, bet otrs — Amerikas pamatiedzīvotājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://keywords.nyupress.org/american-cultural-studies/essay/mestizoa/ |title=Mestizo/a |publisher=New York University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Spānijas Amerikā pakāpeniski izveidojās sarežģīta sociālās klasifikācijas sistēma, kuru historiogrāfijā bieži dēvē par [[Kasta (Latīņamerika)|kastu sistēmu]]. Tajā līdzās spāņiem, pamatiedzīvotājiem un Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem tika izdalītas dažādas jauktas izcelsmes kategorijas, tostarp metisi, [[mulati]] un [[sambo]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/historical-journal/article/gender-intersectionality-and-global-social-history/E84C0E6D2A66A477FC1D29A79BA917C5 |title=Gender, Intersectionality, and Global Social History |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Tomēr koloniālās kategorijas nebija pilnīgi nemainīgas. Personas sociālo klasifikāciju varēja ietekmēt ne tikai izcelsme, bet arī valoda, dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, mantiskais stāvoklis, nodarbošanās un kultūras piederība. Atsevišķos gadījumos viena un tā pati persona dažādos dokumentos varēja tikt apzīmēta gan kā metiss, gan kā spānis vai pamatiedzīvotājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dukeupress.edu/the-disappearing-mestizo |title=The Disappearing Mestizo: Configuring Difference in the Colonial New Kingdom of Granada |author=Joanne Rappaport |publisher=Duke University Press |date=2014 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Šo kategoriju mainīgumu apliecina arī pētījumi par koloniālo [[Jaunā Granada|Jauno Granadu]]. Vēsturniece Džoanna Rapaporta norādījusi, ka metisi neveidoja vienotu sociālu grupu un cilvēku klasifikācija varēja mainīties atkarībā no sociālā un administratīvā konteksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.si.edu/object/disappearing-mestizo-configuring-difference-colonial-new-kingdom-granada-joanne-rappaport%3Asiris_sil_1060450 |title=The disappearing mestizo: configuring difference in the colonial New Kingdom of Granada |publisher=Smithsonian Institution |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Spānijas koloniālā sistēma ==

17. un īpaši 18. gadsimtā Spānijas kolonijās sociālās izcelsmes klasifikācija kļuva arvien detalizētāka. Tā sauktajās ''kastu gleznās'' tika attēlotas dažādas ģimenes un jauktas izcelsmes bērni. Viena no raksturīgākajām shēmām bija spāņa un Amerikas pamatiedzīvotājas bērna klasificēšana kā ''mestizo''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/historical-journal/article/gender-intersectionality-and-global-social-history/E84C0E6D2A66A477FC1D29A79BA917C5 |title=Gender, Intersectionality, and Global Social History |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Metisu juridiskais un sociālais stāvoklis nebija vienāds visā Spānijas Amerikā. Viņi parasti neietilpa ne pamatiedzīvotāju kopienu juridiskajā sistēmā, ne Spānijā dzimušo vai amerikā dzimušo spāņu elites grupās. Tomēr metisi varēja būt amatnieki, zemnieki, tirgotāji, karavīri un citu profesiju pārstāvji.

Atsevišķos gadījumos sociālā mobilitāte ļāva metisiem integrēties spāņu sabiedrības daļā. Koloniālajā Meksikā klasifikācija varēja būt atkarīga no cilvēka dzīvesveida, valodas, apģērba un sociālā statusa, ne tikai no vecāku izcelsmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/americas/article/abs/without-impediment-crossing-racial-boundaries-in-colonial-mexico/05407B6940CC89863287D975605EE7C1 |title=Without Impediment: Crossing Racial Boundaries in Colonial Mexico |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Metisācija ==

'''Metisācija''' jeb ''mestizaje'' ir dažādas izcelsmes iedzīvotāju bioloģiskās un kultūras sajaukšanās process. Latīņamerikas vēsturē ar šo jēdzienu galvenokārt apzīmē Eiropas kolonistu, Amerikas pamatiedzīvotāju un vēlāk arī Āfrikas izcelsmes iedzīvotāju savstarpējo mijiedarbību.

Pēc Latīņamerikas valstu neatkarības iegūšanas 19. gadsimtā dažās valstīs metisu identitāte pakāpeniski kļuva par nozīmīgu nacionālās identitātes sastāvdaļu. Īpaši izteikta šāda politika bija [[Meksika|Meksikā]], kur 20. gadsimtā ''mestizaje'' koncepcija tika izmantota, lai veidotu kopēju pēckoloniālās valsts identitāti.

Tomēr mūsdienu pētnieki ir norādījuši, ka ideoloģija par vienotu metisu nāciju dažkārt vienlaikus marginalizēja pamatiedzīvotāju un afrikāņu izcelsmes kopienu atšķirīgās identitātes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/california-scholarship-online/book/15378/chapter-abstract/169953121 |title=The Unbearable Lightness of Being (Black): Legal and Cultural Constructions of Race and Nation in Colonial Latin America |publisher=Oxford Academic |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Mūsdienās ==

Mūsdienās ar metisiem bieži apzīmē lielu daļu Latīņamerikas iedzīvotāju, kuru ģimenes vēsturē ir gan Eiropas, gan Amerikas pamatiedzīvotāju izcelsme. Tomēr termina faktiskā nozīme ir atkarīga no konkrētās valsts vēsturiskās un sociālās situācijas.

Dažās valstīs ''mestizo'' ir oficiāli vai plaši lietots sabiedrisks identitātes apzīmējums, savukārt citās tas tiek lietots reti. Tādēļ metisus nevar uzskatīt par vienotu etnisku grupu ar kopīgu kultūru vai identitāti.

Mūsdienu vēstures un sociālo zinātņu pētījumos koloniālie apzīmējumi, piemēram, ''mestizo'', ''mulato'' un citas kastu kategorijas, galvenokārt tiek aplūkoti kā vēsturiski veidotas sociālās klasifikācijas. Pētījumi liecina, ka šo kategoriju lietojums koloniālajā Amerikā bija daudz mainīgāks nekā agrāk pieņemts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://revistadeindias.revistas.csic.es/index.php/revistadeindias/article/view/1122 |title=Race/Caste and the Creation and Meaning of Identity in Colonial Spanish America |author=Robert H. Jackson |publisher=Revista de Indias |date=1995 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Etnogrāfija]]</text>
      <sha1>djoo64srjtgdbxa6v4jguoeukyxy57g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518253</id>
      <parentid>4518252</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:56:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518253</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7852" sha1="kezat2ugjmlfxuwk6dduuh1dqabom0p" xml:space="preserve">[[Attēls:Redenção.jpg|thumb|Glezna „Hama izpirkšana” (1895), ko radījis brazīliešu mākslinieks Modestu Brokuss, attēlo brazīliešu ģimeni trijās paaudzēs]]
'''Metisi''' ({{val|es|mestizo}}; {{val|pt|mestiço}}) ir vēsturisks un sociāls apzīmējums cilvēkiem ar jauktu [[Eiropieši|Eiropas]] un [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] izcelsmi. Termins īpaši plaši tika lietots [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] kolonijās Amerikā, kur tas kļuva par vienu no koloniālās sabiedrības sociālās klasifikācijas kategorijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://keywords.nyupress.org/american-cultural-studies/essay/mestizoa/ |title=Mestizo/a |publisher=New York University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās vārda nozīme dažādās [[Latīņamerika]]s valstīs atšķiras. Dažviet tas tiek lietots kā etnisks vai kultūras pašidentifikācijas apzīmējums, savukārt citviet priekšroka tiek dota konkrētākām nacionālām vai etniskām identitātēm.

== Vēsture ==

Eiropiešu un Amerikas pamatiedzīvotāju sajaukšanās sākās jau pirmajās desmitgadēs pēc [[Spānijas kolonizācija Amerikā|Spānijas kolonizācijas Amerikā]] sākuma 15. gadsimta beigās un 16. gadsimta sākumā. Sākotnēji eiropiešu kolonistu vidū bija ievērojami vairāk vīriešu nekā sieviešu, tādēļ veidojās ģimenes un attiecības starp spāņu vīriešiem un vietējām sievietēm.

16. gadsimtā spāņu koloniālajā sabiedrībā apzīmējumu ''mestizo'' arvien biežāk sāka attiecināt uz cilvēkiem, kuru viens no vecākiem bija eiropietis, parasti spānis, bet otrs — Amerikas pamatiedzīvotājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://keywords.nyupress.org/american-cultural-studies/essay/mestizoa/ |title=Mestizo/a |publisher=New York University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Spānijas Amerikā pakāpeniski izveidojās sarežģīta sociālās klasifikācijas sistēma, kuru historiogrāfijā bieži dēvē par kastu sistēmu. Tajā līdzās spāņiem, pamatiedzīvotājiem un Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem tika izdalītas dažādas jauktas izcelsmes kategorijas, tostarp metisi, [[mulati]] un [[sambo]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/historical-journal/article/gender-intersectionality-and-global-social-history/E84C0E6D2A66A477FC1D29A79BA917C5 |title=Gender, Intersectionality, and Global Social History |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Tomēr koloniālās kategorijas nebija pilnīgi nemainīgas. Personas sociālo klasifikāciju varēja ietekmēt ne tikai izcelsme, bet arī valoda, dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, mantiskais stāvoklis, nodarbošanās un kultūras piederība. Atsevišķos gadījumos viena un tā pati persona dažādos dokumentos varēja tikt apzīmēta gan kā metiss, gan kā spānis vai pamatiedzīvotājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dukeupress.edu/the-disappearing-mestizo |title=The Disappearing Mestizo: Configuring Difference in the Colonial New Kingdom of Granada |author=Joanne Rappaport |publisher=Duke University Press |date=2014 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Šo kategoriju mainīgumu apliecina arī pētījumi par koloniālo [[Jaunā Granada|Jauno Granadu]]. Vēsturniece Džoanna Rapaporta norādījusi, ka metisi neveidoja vienotu sociālu grupu un cilvēku klasifikācija varēja mainīties atkarībā no sociālā un administratīvā konteksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.si.edu/object/disappearing-mestizo-configuring-difference-colonial-new-kingdom-granada-joanne-rappaport%3Asiris_sil_1060450 |title=The disappearing mestizo: configuring difference in the colonial New Kingdom of Granada |publisher=Smithsonian Institution |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Spānijas koloniālā sistēma ==

17. un īpaši 18. gadsimtā Spānijas kolonijās sociālās izcelsmes klasifikācija kļuva arvien detalizētāka. Tā sauktajās ''kastu gleznās'' tika attēlotas dažādas ģimenes un jauktas izcelsmes bērni. Viena no raksturīgākajām shēmām bija spāņa un Amerikas pamatiedzīvotājas bērna klasificēšana kā ''mestizo''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/historical-journal/article/gender-intersectionality-and-global-social-history/E84C0E6D2A66A477FC1D29A79BA917C5 |title=Gender, Intersectionality, and Global Social History |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Metisu juridiskais un sociālais stāvoklis nebija vienāds visā Spānijas Amerikā. Viņi parasti neietilpa ne pamatiedzīvotāju kopienu juridiskajā sistēmā, ne Spānijā dzimušo vai amerikā dzimušo spāņu elites grupās. Tomēr metisi varēja būt amatnieki, zemnieki, tirgotāji, karavīri un citu profesiju pārstāvji.

Atsevišķos gadījumos sociālā mobilitāte ļāva metisiem integrēties spāņu sabiedrības daļā. Koloniālajā Meksikā klasifikācija varēja būt atkarīga no cilvēka dzīvesveida, valodas, apģērba un sociālā statusa, ne tikai no vecāku izcelsmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/americas/article/abs/without-impediment-crossing-racial-boundaries-in-colonial-mexico/05407B6940CC89863287D975605EE7C1 |title=Without Impediment: Crossing Racial Boundaries in Colonial Mexico |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Metisācija ==

'''Metisācija''' jeb ''mestizaje'' ir dažādas izcelsmes iedzīvotāju bioloģiskās un kultūras sajaukšanās process. Latīņamerikas vēsturē ar šo jēdzienu galvenokārt apzīmē Eiropas kolonistu, Amerikas pamatiedzīvotāju un vēlāk arī Āfrikas izcelsmes iedzīvotāju savstarpējo mijiedarbību.

Pēc Latīņamerikas valstu neatkarības iegūšanas 19. gadsimtā dažās valstīs metisu identitāte pakāpeniski kļuva par nozīmīgu nacionālās identitātes sastāvdaļu. Īpaši izteikta šāda politika bija [[Meksika|Meksikā]], kur 20. gadsimtā ''mestizaje'' koncepcija tika izmantota, lai veidotu kopēju pēckoloniālās valsts identitāti.

Tomēr mūsdienu pētnieki ir norādījuši, ka ideoloģija par vienotu metisu nāciju dažkārt vienlaikus marginalizēja pamatiedzīvotāju un afrikāņu izcelsmes kopienu atšķirīgās identitātes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/california-scholarship-online/book/15378/chapter-abstract/169953121 |title=The Unbearable Lightness of Being (Black): Legal and Cultural Constructions of Race and Nation in Colonial Latin America |publisher=Oxford Academic |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Mūsdienās ==

Mūsdienās ar metisiem bieži apzīmē lielu daļu Latīņamerikas iedzīvotāju, kuru ģimenes vēsturē ir gan Eiropas, gan Amerikas pamatiedzīvotāju izcelsme. Tomēr termina faktiskā nozīme ir atkarīga no konkrētās valsts vēsturiskās un sociālās situācijas.

Dažās valstīs ''mestizo'' ir oficiāli vai plaši lietots sabiedrisks identitātes apzīmējums, savukārt citās tas tiek lietots reti. Tādēļ metisus nevar uzskatīt par vienotu etnisku grupu ar kopīgu kultūru vai identitāti.

Mūsdienu vēstures un sociālo zinātņu pētījumos koloniālie apzīmējumi, piemēram, ''mestizo'', ''mulato'' un citas kastu kategorijas, galvenokārt tiek aplūkoti kā vēsturiski veidotas sociālās klasifikācijas. Pētījumi liecina, ka šo kategoriju lietojums koloniālajā Amerikā bija daudz mainīgāks nekā agrāk pieņemts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://revistadeindias.revistas.csic.es/index.php/revistadeindias/article/view/1122 |title=Race/Caste and the Creation and Meaning of Identity in Colonial Spanish America |author=Robert H. Jackson |publisher=Revista de Indias |date=1995 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Etnogrāfija]]</text>
      <sha1>kezat2ugjmlfxuwk6dduuh1dqabom0p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518254</id>
      <parentid>4518253</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:56:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518254</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7815" sha1="soi8jzpg6vv6zlvgu8d5jpqykpf0aaf" xml:space="preserve">[[Attēls:Redenção.jpg|thumb|Glezna „Hama izpirkšana” (1895), ko radījis brazīliešu mākslinieks Modestu Brokuss, attēlo brazīliešu ģimeni trijās paaudzēs]]
'''Metisi''' ({{val|es|mestizo}}; {{val|pt|mestiço}}) ir vēsturisks un sociāls apzīmējums cilvēkiem ar jauktu [[Eiropieši|Eiropas]] un [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] izcelsmi. Termins īpaši plaši tika lietots [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] kolonijās Amerikā, kur tas kļuva par vienu no koloniālās sabiedrības sociālās klasifikācijas kategorijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://keywords.nyupress.org/american-cultural-studies/essay/mestizoa/ |title=Mestizo/a |publisher=New York University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās vārda nozīme dažādās [[Latīņamerika]]s valstīs atšķiras. Dažviet tas tiek lietots kā etnisks vai kultūras pašidentifikācijas apzīmējums, savukārt citviet priekšroka tiek dota konkrētākām nacionālām vai etniskām identitātēm.

== Vēsture ==

Eiropiešu un Amerikas pamatiedzīvotāju sajaukšanās sākās jau pirmajās desmitgadēs pēc Spānijas kolonizācijas Amerikā sākuma 15. gadsimta beigās un 16. gadsimta sākumā. Sākotnēji eiropiešu kolonistu vidū bija ievērojami vairāk vīriešu nekā sieviešu, tādēļ veidojās ģimenes un attiecības starp spāņu vīriešiem un vietējām sievietēm.

16. gadsimtā spāņu koloniālajā sabiedrībā apzīmējumu ''mestizo'' arvien biežāk sāka attiecināt uz cilvēkiem, kuru viens no vecākiem bija eiropietis, parasti spānis, bet otrs — Amerikas pamatiedzīvotājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://keywords.nyupress.org/american-cultural-studies/essay/mestizoa/ |title=Mestizo/a |publisher=New York University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Spānijas Amerikā pakāpeniski izveidojās sarežģīta sociālās klasifikācijas sistēma, kuru historiogrāfijā bieži dēvē par kastu sistēmu. Tajā līdzās spāņiem, pamatiedzīvotājiem un Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem tika izdalītas dažādas jauktas izcelsmes kategorijas, tostarp metisi, [[mulati]] un [[sambo]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/historical-journal/article/gender-intersectionality-and-global-social-history/E84C0E6D2A66A477FC1D29A79BA917C5 |title=Gender, Intersectionality, and Global Social History |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Tomēr koloniālās kategorijas nebija pilnīgi nemainīgas. Personas sociālo klasifikāciju varēja ietekmēt ne tikai izcelsme, bet arī valoda, dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, mantiskais stāvoklis, nodarbošanās un kultūras piederība. Atsevišķos gadījumos viena un tā pati persona dažādos dokumentos varēja tikt apzīmēta gan kā metiss, gan kā spānis vai pamatiedzīvotājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dukeupress.edu/the-disappearing-mestizo |title=The Disappearing Mestizo: Configuring Difference in the Colonial New Kingdom of Granada |author=Joanne Rappaport |publisher=Duke University Press |date=2014 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Šo kategoriju mainīgumu apliecina arī pētījumi par koloniālo [[Jaunā Granada|Jauno Granadu]]. Vēsturniece Džoanna Rapaporta norādījusi, ka metisi neveidoja vienotu sociālu grupu un cilvēku klasifikācija varēja mainīties atkarībā no sociālā un administratīvā konteksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.si.edu/object/disappearing-mestizo-configuring-difference-colonial-new-kingdom-granada-joanne-rappaport%3Asiris_sil_1060450 |title=The disappearing mestizo: configuring difference in the colonial New Kingdom of Granada |publisher=Smithsonian Institution |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Spānijas koloniālā sistēma ==

17. un īpaši 18. gadsimtā Spānijas kolonijās sociālās izcelsmes klasifikācija kļuva arvien detalizētāka. Tā sauktajās ''kastu gleznās'' tika attēlotas dažādas ģimenes un jauktas izcelsmes bērni. Viena no raksturīgākajām shēmām bija spāņa un Amerikas pamatiedzīvotājas bērna klasificēšana kā ''mestizo''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/historical-journal/article/gender-intersectionality-and-global-social-history/E84C0E6D2A66A477FC1D29A79BA917C5 |title=Gender, Intersectionality, and Global Social History |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Metisu juridiskais un sociālais stāvoklis nebija vienāds visā Spānijas Amerikā. Viņi parasti neietilpa ne pamatiedzīvotāju kopienu juridiskajā sistēmā, ne Spānijā dzimušo vai amerikā dzimušo spāņu elites grupās. Tomēr metisi varēja būt amatnieki, zemnieki, tirgotāji, karavīri un citu profesiju pārstāvji.

Atsevišķos gadījumos sociālā mobilitāte ļāva metisiem integrēties spāņu sabiedrības daļā. Koloniālajā Meksikā klasifikācija varēja būt atkarīga no cilvēka dzīvesveida, valodas, apģērba un sociālā statusa, ne tikai no vecāku izcelsmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/americas/article/abs/without-impediment-crossing-racial-boundaries-in-colonial-mexico/05407B6940CC89863287D975605EE7C1 |title=Without Impediment: Crossing Racial Boundaries in Colonial Mexico |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Metisācija ==

'''Metisācija''' jeb ''mestizaje'' ir dažādas izcelsmes iedzīvotāju bioloģiskās un kultūras sajaukšanās process. Latīņamerikas vēsturē ar šo jēdzienu galvenokārt apzīmē Eiropas kolonistu, Amerikas pamatiedzīvotāju un vēlāk arī Āfrikas izcelsmes iedzīvotāju savstarpējo mijiedarbību.

Pēc Latīņamerikas valstu neatkarības iegūšanas 19. gadsimtā dažās valstīs metisu identitāte pakāpeniski kļuva par nozīmīgu nacionālās identitātes sastāvdaļu. Īpaši izteikta šāda politika bija [[Meksika|Meksikā]], kur 20. gadsimtā ''mestizaje'' koncepcija tika izmantota, lai veidotu kopēju pēckoloniālās valsts identitāti.

Tomēr mūsdienu pētnieki ir norādījuši, ka ideoloģija par vienotu metisu nāciju dažkārt vienlaikus marginalizēja pamatiedzīvotāju un afrikāņu izcelsmes kopienu atšķirīgās identitātes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/california-scholarship-online/book/15378/chapter-abstract/169953121 |title=The Unbearable Lightness of Being (Black): Legal and Cultural Constructions of Race and Nation in Colonial Latin America |publisher=Oxford Academic |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Mūsdienās ==

Mūsdienās ar metisiem bieži apzīmē lielu daļu Latīņamerikas iedzīvotāju, kuru ģimenes vēsturē ir gan Eiropas, gan Amerikas pamatiedzīvotāju izcelsme. Tomēr termina faktiskā nozīme ir atkarīga no konkrētās valsts vēsturiskās un sociālās situācijas.

Dažās valstīs ''mestizo'' ir oficiāli vai plaši lietots sabiedrisks identitātes apzīmējums, savukārt citās tas tiek lietots reti. Tādēļ metisus nevar uzskatīt par vienotu etnisku grupu ar kopīgu kultūru vai identitāti.

Mūsdienu vēstures un sociālo zinātņu pētījumos koloniālie apzīmējumi, piemēram, ''mestizo'', ''mulato'' un citas kastu kategorijas, galvenokārt tiek aplūkoti kā vēsturiski veidotas sociālās klasifikācijas. Pētījumi liecina, ka šo kategoriju lietojums koloniālajā Amerikā bija daudz mainīgāks nekā agrāk pieņemts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://revistadeindias.revistas.csic.es/index.php/revistadeindias/article/view/1122 |title=Race/Caste and the Creation and Meaning of Identity in Colonial Spanish America |author=Robert H. Jackson |publisher=Revista de Indias |date=1995 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Etnogrāfija]]</text>
      <sha1>soi8jzpg6vv6zlvgu8d5jpqykpf0aaf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518255</id>
      <parentid>4518254</parentid>
      <timestamp>2026-09-05T20:56:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518255</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7811" sha1="gqwljnmf9cs0o0eaf3nand0hca4b8z4" xml:space="preserve">[[Attēls:Redenção.jpg|thumb|Glezna „Hama izpirkšana” (1895), ko radījis brazīliešu mākslinieks Modestu Brokuss, attēlo brazīliešu ģimeni trijās paaudzēs]]
'''Metisi''' ({{val|es|mestizo}}; {{val|pt|mestiço}}) ir vēsturisks un sociāls apzīmējums cilvēkiem ar jauktu [[Eiropieši|Eiropas]] un [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] izcelsmi. Termins īpaši plaši tika lietots [[Spānijas Impērija|Spānijas Impērijas]] kolonijās Amerikā, kur tas kļuva par vienu no koloniālās sabiedrības sociālās klasifikācijas kategorijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://keywords.nyupress.org/american-cultural-studies/essay/mestizoa/ |title=Mestizo/a |publisher=New York University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Mūsdienās vārda nozīme dažādās [[Latīņamerika]]s valstīs atšķiras. Dažviet tas tiek lietots kā etnisks vai kultūras pašidentifikācijas apzīmējums, savukārt citviet priekšroka tiek dota konkrētākām nacionālām vai etniskām identitātēm.

== Vēsture ==

Eiropiešu un Amerikas pamatiedzīvotāju sajaukšanās sākās jau pirmajās desmitgadēs pēc Spānijas kolonizācijas Amerikā sākuma 15. gadsimta beigās un 16. gadsimta sākumā. Sākotnēji eiropiešu kolonistu vidū bija ievērojami vairāk vīriešu nekā sieviešu, tādēļ veidojās ģimenes un attiecības starp spāņu vīriešiem un vietējām sievietēm.

16. gadsimtā spāņu koloniālajā sabiedrībā apzīmējumu ''mestizo'' arvien biežāk sāka attiecināt uz cilvēkiem, kuru viens no vecākiem bija eiropietis, parasti spānis, bet otrs — Amerikas pamatiedzīvotājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://keywords.nyupress.org/american-cultural-studies/essay/mestizoa/ |title=Mestizo/a |publisher=New York University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Spānijas Amerikā pakāpeniski izveidojās sarežģīta sociālās klasifikācijas sistēma, kuru historiogrāfijā bieži dēvē par kastu sistēmu. Tajā līdzās spāņiem, pamatiedzīvotājiem un Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem tika izdalītas dažādas jauktas izcelsmes kategorijas, tostarp metisi, [[mulati]] un sambo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/historical-journal/article/gender-intersectionality-and-global-social-history/E84C0E6D2A66A477FC1D29A79BA917C5 |title=Gender, Intersectionality, and Global Social History |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Tomēr koloniālās kategorijas nebija pilnīgi nemainīgas. Personas sociālo klasifikāciju varēja ietekmēt ne tikai izcelsme, bet arī valoda, dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, mantiskais stāvoklis, nodarbošanās un kultūras piederība. Atsevišķos gadījumos viena un tā pati persona dažādos dokumentos varēja tikt apzīmēta gan kā metiss, gan kā spānis vai pamatiedzīvotājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dukeupress.edu/the-disappearing-mestizo |title=The Disappearing Mestizo: Configuring Difference in the Colonial New Kingdom of Granada |author=Joanne Rappaport |publisher=Duke University Press |date=2014 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Šo kategoriju mainīgumu apliecina arī pētījumi par koloniālo [[Jaunā Granada|Jauno Granadu]]. Vēsturniece Džoanna Rapaporta norādījusi, ka metisi neveidoja vienotu sociālu grupu un cilvēku klasifikācija varēja mainīties atkarībā no sociālā un administratīvā konteksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.si.edu/object/disappearing-mestizo-configuring-difference-colonial-new-kingdom-granada-joanne-rappaport%3Asiris_sil_1060450 |title=The disappearing mestizo: configuring difference in the colonial New Kingdom of Granada |publisher=Smithsonian Institution |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Spānijas koloniālā sistēma ==

17. un īpaši 18. gadsimtā Spānijas kolonijās sociālās izcelsmes klasifikācija kļuva arvien detalizētāka. Tā sauktajās ''kastu gleznās'' tika attēlotas dažādas ģimenes un jauktas izcelsmes bērni. Viena no raksturīgākajām shēmām bija spāņa un Amerikas pamatiedzīvotājas bērna klasificēšana kā ''mestizo''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/historical-journal/article/gender-intersectionality-and-global-social-history/E84C0E6D2A66A477FC1D29A79BA917C5 |title=Gender, Intersectionality, and Global Social History |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Metisu juridiskais un sociālais stāvoklis nebija vienāds visā Spānijas Amerikā. Viņi parasti neietilpa ne pamatiedzīvotāju kopienu juridiskajā sistēmā, ne Spānijā dzimušo vai amerikā dzimušo spāņu elites grupās. Tomēr metisi varēja būt amatnieki, zemnieki, tirgotāji, karavīri un citu profesiju pārstāvji.

Atsevišķos gadījumos sociālā mobilitāte ļāva metisiem integrēties spāņu sabiedrības daļā. Koloniālajā Meksikā klasifikācija varēja būt atkarīga no cilvēka dzīvesveida, valodas, apģērba un sociālā statusa, ne tikai no vecāku izcelsmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/americas/article/abs/without-impediment-crossing-racial-boundaries-in-colonial-mexico/05407B6940CC89863287D975605EE7C1 |title=Without Impediment: Crossing Racial Boundaries in Colonial Mexico |publisher=Cambridge University Press |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Metisācija ==

'''Metisācija''' jeb ''mestizaje'' ir dažādas izcelsmes iedzīvotāju bioloģiskās un kultūras sajaukšanās process. Latīņamerikas vēsturē ar šo jēdzienu galvenokārt apzīmē Eiropas kolonistu, Amerikas pamatiedzīvotāju un vēlāk arī Āfrikas izcelsmes iedzīvotāju savstarpējo mijiedarbību.

Pēc Latīņamerikas valstu neatkarības iegūšanas 19. gadsimtā dažās valstīs metisu identitāte pakāpeniski kļuva par nozīmīgu nacionālās identitātes sastāvdaļu. Īpaši izteikta šāda politika bija [[Meksika|Meksikā]], kur 20. gadsimtā ''mestizaje'' koncepcija tika izmantota, lai veidotu kopēju pēckoloniālās valsts identitāti.

Tomēr mūsdienu pētnieki ir norādījuši, ka ideoloģija par vienotu metisu nāciju dažkārt vienlaikus marginalizēja pamatiedzīvotāju un afrikāņu izcelsmes kopienu atšķirīgās identitātes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/california-scholarship-online/book/15378/chapter-abstract/169953121 |title=The Unbearable Lightness of Being (Black): Legal and Cultural Constructions of Race and Nation in Colonial Latin America |publisher=Oxford Academic |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Mūsdienās ==

Mūsdienās ar metisiem bieži apzīmē lielu daļu Latīņamerikas iedzīvotāju, kuru ģimenes vēsturē ir gan Eiropas, gan Amerikas pamatiedzīvotāju izcelsme. Tomēr termina faktiskā nozīme ir atkarīga no konkrētās valsts vēsturiskās un sociālās situācijas.

Dažās valstīs ''mestizo'' ir oficiāli vai plaši lietots sabiedrisks identitātes apzīmējums, savukārt citās tas tiek lietots reti. Tādēļ metisus nevar uzskatīt par vienotu etnisku grupu ar kopīgu kultūru vai identitāti.

Mūsdienu vēstures un sociālo zinātņu pētījumos koloniālie apzīmējumi, piemēram, ''mestizo'', ''mulato'' un citas kastu kategorijas, galvenokārt tiek aplūkoti kā vēsturiski veidotas sociālās klasifikācijas. Pētījumi liecina, ka šo kategoriju lietojums koloniālajā Amerikā bija daudz mainīgāks nekā agrāk pieņemts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://revistadeindias.revistas.csic.es/index.php/revistadeindias/article/view/1122 |title=Race/Caste and the Creation and Meaning of Identity in Colonial Spanish America |author=Robert H. Jackson |publisher=Revista de Indias |date=1995 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Etnogrāfija]]</text>
      <sha1>gqwljnmf9cs0o0eaf3nand0hca4b8z4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gvatemalas vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639017</id>
    <revision>
      <id>4518256</id>
      <timestamp>2026-09-05T20:58:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Gvatemalas vēsture''' aptver teritorijas attīstību no seno [[maiji|maiju]] civilizāciju veidošanās līdz mūsdienu [[Gvatemala]]s valstij. Mūsdienu Gvatemalas teritorija bija viens no nozīmīgākajiem [[Mezoamerika]]s kultūras centriem. 16. gadsimtā to iekaroja [[Spānijas Impērija]], bet 1821. gadā Gvatemala kopā ar citām Centrālamerikas zemēm pasludināja neatkarību no Spānijas. 20. gadsimtā valsts piedzīvoja ilgstošu politisko nestabilitāti, militāru...</comment>
      <origin>4518256</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11353" sha1="rbi7w0hfncklr63z2l464u4dqlmefml" xml:space="preserve">'''Gvatemalas vēsture''' aptver teritorijas attīstību no seno [[maiji|maiju]] civilizāciju veidošanās līdz mūsdienu [[Gvatemala]]s valstij. Mūsdienu Gvatemalas teritorija bija viens no nozīmīgākajiem [[Mezoamerika]]s kultūras centriem. 16. gadsimtā to iekaroja [[Spānijas Impērija]], bet 1821. gadā Gvatemala kopā ar citām Centrālamerikas zemēm pasludināja neatkarību no Spānijas. 20. gadsimtā valsts piedzīvoja ilgstošu politisko nestabilitāti, militārus režīmus un [[Gvatemalas pilsoņu karš|pilsoņu karu]], kas noslēdzās ar 1996. gada miera līgumiem.&lt;ref name=&quot;UNpeace&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.un.org/es/node/142076 |title=UN and Guatemala peace process |publisher=Apvienoto Nāciju Organizācija |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== Pirmskolumba periods ==

Mūsdienu Gvatemalas teritorija bija viena no [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijas]] galvenajām teritorijām. Senākās pastāvīgās apmetnes šajā reģionā izveidojās vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras, bet pirmsklasiskajā un klasiskajā periodā radās vairākas lielas pilsētvalstis.

Klasiskajā periodā, aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam, Gvatemalas ziemeļu zemienēs atradās tādi nozīmīgi maiju centri kā [[Tikala]], [[Elmiradora]] un citi. Tikala kļuva par vienu no varenākajām maiju pilsētvalstīm un uzturēja politiskus un militārus sakarus ar citām Mezoamerikas pilsētām.

Maiji izveidoja sarežģītu rakstības sistēmu, attīstīja astronomiju, matemātiku, arhitektūru un kalendāru sistēmas. Politiskā vara bija sadalīta starp daudzām pilsētvalstīm, kas savstarpēji tirgojās, veidoja dinastiskas savienības un karoja.

Aptuveni 9. gadsimtā vairākas lielās dienvidu un centrālo zemieņu maiju pilsētas piedzīvoja lejupslīdi. Tomēr maiju sabiedrība neizzuda. Pēcklasiskajā periodā politiskie centri pārvietojās uz Gvatemalas augstieni, kur izveidojās tādas valstis kā [[Kiče]] un [[Kakčikeli|kakčikelu]] valsts.

== Spāņu iekarošana ==

Pēc Spānijas iekarojumiem Meksikā konkistadori sāka ekspansiju uz Centrālameriku. 1524. gadā [[Pedro de Alvarado]], kurš bija piedalījies [[Acteku impērija]]s iekarošanā [[Ernans Kortess|Ernana Kortesa]] vadībā, ar spāņu un sabiedroto pamatiedzīvotāju karaspēku iebruka mūsdienu Gvatemalas teritorijā.

Spāņi izmantoja vietējo maiju valstu savstarpējos konfliktus. Kiče spēki tika sakauti, pēc tam spāņi izveidoja savienību ar kakčikeliem, bet vēlāk vērsās arī pret tiem. Dažādu maiju kopienu pretošanās Spānijas varai turpinājās daudzus gadu desmitus.

Daļa attālāko teritoriju saglabāja faktisku neatkarību vēl ilgāk. Pēdējā neatkarīgā nozīmīgā maiju valsts — [[Itza]]s karaliste ap [[Petén Itzá ezers|Petén Itzá ezeru]] — Spānijas kontrolē nonāca tikai 1697. gadā.

== Koloniālais periods ==

Pēc iekarošanas Gvatemala kļuva par Spānijas koloniālās sistēmas sastāvdaļu. 1543. gadā tika izveidota [[Gvatemalas ģenerālkapitānija]], kuras pārvalde dažādos laikos aptvēra lielāko daļu Centrālamerikas.

Koloniālajā sabiedrībā pastāvēja izteikta sociālā hierarhija. Politiskajā un ekonomiskajā elitē dominēja Spānijā dzimušie kolonisti un viņu pēcnācēji — [[kreoli]]. Lielākā daļa maiju iedzīvotāju saglabāja savas valodas un kopienu struktūras, taču tika pakļauti nodokļiem, piespiedu darbam un katoļu misionāru darbībai.

Koloniālās ekonomikas pamatā bija lauksaimniecība un pamatiedzīvotāju darbaspēks. Nozīmīgas eksporta preces dažādos periodos bija kakao, indigo un citi lauksaimniecības produkti.

== Neatkarības iegūšana ==

19. gadsimta sākumā Spānijas varu Amerikā vājināja [[Napoleona kari]], Spānijas politiskā krīze un neatkarības kustību izplatīšanās visā Latīņamerikā.

1821. gada 15. septembrī Gvatemalas ģenerālkapitānijas elites pārstāvji pasludināja neatkarību no Spānijas. Drīz pēc tam teritorija tika pievienota [[Pirmā Meksikas Impērija|Pirmajai Meksikas Impērijai]], kuru vadīja [[Agustins de Iturbide]]. Pēc tās sabrukuma 1823. gadā Gvatemala kopā ar Hondurasu, Salvadoru, Nikaragvu un Kostariku izveidoja [[Centrālamerikas Federatīvā Republika|Centrālamerikas Federatīvo Republiku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/countries/guatemala |title=A Guide to the United States’ History of Recognition, Diplomatic, and Consular Relations, by Country, since 1776: Guatemala |publisher=United States Department of State, Office of the Historian |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Federāciju raksturoja konflikti starp liberāļiem un konservatīvajiem, kā arī reģionālajām elitēm. 1830. gadu beigās tā sāka sabrukt, un Gvatemala nostiprinājās kā atsevišķa valsts. Amerikas Savienotās Valstis nodibināja diplomātiskās attiecības ar neatkarīgu Gvatemalu 1844. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://history.state.gov/countries/guatemala |title=Guatemala |publisher=United States Department of State, Office of the Historian |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== 19. gadsimts ==

Pēc neatkarības Gvatemalas politikā ilgstoši pastāvēja cīņa starp konservatīvajiem un liberāļiem. Viens no ietekmīgākajiem 19. gadsimta valdniekiem bija konservatīvais līderis [[Rafaels Karrera]], kurš ar pārtraukumiem kontrolēja valsti no 1830. gadu beigām līdz savai nāvei 1865. gadā.

1871. gadā sākās tā sauktā Liberālā revolūcija. Liberālie valdnieki, tostarp [[Husto Rufino Barrioss]], centās modernizēt valsts ekonomiku, mazināt Katoļu baznīcas ekonomisko ietekmi un paplašināt kafijas audzēšanu eksportam.

Kafija kļuva par vienu no svarīgākajām Gvatemalas eksporta precēm. Lielu plantāciju paplašināšanās vienlaikus veicināja zemes koncentrāciju elites rokās un palielināja pamatiedzīvotāju atkarību no sezonālā darba lielajās saimniecībās.

== 20. gadsimta pirmā puse ==

20. gadsimta sākumā Gvatemalas ekonomikā pieauga ārvalstu uzņēmumu, īpaši ASV uzņēmumu, ietekme. Sevišķi nozīmīga bija [[United Fruit Company]], kurai piederēja plašas zemes platības un bija ievērojama ietekme banānu eksportā, dzelzceļa infrastruktūrā un ostu saimniecībā.

No 1931. līdz 1944. gadam valstī autoritāri valdīja ģenerālis [[Horhe Ubiko]]. Viņa valdība uzturēja ciešas attiecības ar lielajiem zemes īpašniekiem un ārvalstu uzņēmumiem, vienlaikus ierobežojot politisko opozīciju.

1944. gadā tautas protestu un militāras sacelšanās rezultātā Ubiko režīms sabruka. Sākās periods, ko Gvatemalas historiogrāfijā bieži dēvē par [[Gvatemalas revolūcija|Desmit demokrātijas gadiem]].

1945. gadā par prezidentu kļuva [[Huans Hosē Arēvalo]], kura valdība īstenoja sociālās un darba reformas. 1951. gadā viņu nomainīja [[Hakobo Arbenss]].

Arbensa valdība 1952. gadā sāka plašu agrāro reformu, kuras mērķis bija pārdalīt neizmantotās lielo zemes īpašumu platības bezzemniekiem. Reforma skāra arī United Fruit Company īpašumus.

1954. gadā Arbensa valdība tika gāzta apvērsumā, kuru atbalstīja [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde]]. Par vienu no galvenajiem ASV politikas argumentiem kļuva bažas par komunistiskās ietekmes pieaugumu Gvatemalā [[Aukstais karš|Aukstā kara]] apstākļos. Pēc apvērsuma pie varas nāca [[Karloss Kastiljo Armass]], un daļa iepriekšējo reformu tika atceltas.

== Pilsoņu karš ==

1960. gadā Gvatemalā sākās bruņots konflikts starp valdības spēkiem un kreisajām partizānu organizācijām. Konflikta cēloņi bija saistīti ar politisko represiju sistēmu, nevienlīdzīgu zemes sadalījumu, nabadzību un ierobežotām politiskās līdzdalības iespējām.

Turpmākajās desmitgadēs dažādas kreisās partizānu grupas apvienojās [[Gvatemalas Nacionālā revolucionārā vienība|Gvatemalas Nacionālajā revolucionārajā vienībā]] (URNG).

Īpaši vardarbīgs konflikts kļuva 1970. gadu beigās un 1980. gadu sākumā. Valdības spēki īstenoja plašas pretpartizānu operācijas lauku reģionos, un ļoti liela daļa upuru bija maiju pamatiedzīvotāji. ANO atbalstītā [[Gvatemalas vēsturiskās noskaidrošanas komisija]] vēlāk konstatēja plašus cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbību pret civiliedzīvotājiem.&lt;ref name=&quot;UNpeace&quot;/&gt;

1982. gadā pēc militāra apvērsuma pie varas nāca ģenerālis [[Efrains Rioss Monts]]. Viņa valdīšanas laikā pretpartizānu operācijas kļuva īpaši intensīvas, un tika iznīcinātas daudzas pamatiedzīvotāju apdzīvotās vietas.

1985. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija un sākās pakāpeniska pāreja uz civilu valdību, tomēr bruņotais konflikts turpinājās vēl vairāk nekā desmit gadus.

== Miera process ==

1990. gados valdība un URNG sāka sarunas par konflikta izbeigšanu. Sarunas notika ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] starpniecību un ietvēra vienošanās par cilvēktiesībām, pamatiedzīvotāju tiesībām, agrārajiem jautājumiem, bruņoto spēku lomu un politiskajām reformām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitallibrary.un.org/record/263544 |title=The Guatemala Peace Agreements |publisher=United Nations Digital Library |date=1998 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

1996. gada 29. decembrī Gvatemalas valdība un URNG parakstīja [[Gvatemalas miera līgumi|Vienošanos par stabilu un ilgstošu mieru]], oficiāli izbeidzot vairāk nekā trīs desmitgades ilgušo pilsoņu karu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://peacemaker.un.org/en/node/9258 |title=Agreement on a Firm and Lasting Peace |publisher=United Nations Peacemaker |date=1996-12-29 |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar ANO datiem konfliktā tika nogalināti vai pazuda aptuveni 200 000 cilvēku, bet lielākā daļa upuru bija maiju pamatiedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;UNpeace&quot;/&gt;

Miera līgumi paredzēja bruņotā konflikta izbeigšanu, URNG demobilizāciju, bruņoto spēku lomas samazināšanu, cilvēktiesību garantijas, pamatiedzīvotāju identitātes un tiesību atzīšanu, kā arī sociālas un ekonomiskas reformas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unesco.org/en/memory-world/lac/guatemala-peace-agreements-1996 |title=Guatemala Peace Agreements, 1996 |publisher=UNESCO |access-date=2026-09-05}}&lt;/ref&gt;

== 21. gadsimts ==

Pēc pilsoņu kara Gvatemalā nostiprinājās vēlēšanu demokrātijas sistēma, tomēr valsts turpināja saskarties ar augstu sociālo nevienlīdzību, noziedzību, korupciju un vājām valsts institūcijām.

Svarīgs politiskais jautājums kļuva pilsoņu kara laikā pastrādāto noziegumu izmeklēšana. Vairākas bijušās militārpersonas tika tiesātas par cilvēktiesību pārkāpumiem, bet diskusijas par kara vēsturisko interpretāciju un atbildību joprojām būtiski ietekmē Gvatemalas sabiedrību.

Vienlaikus nozīmīga valsts politikas problēma ir pamatiedzīvotāju sociālais un ekonomiskais stāvoklis. Lai gan 1996. gada miera līgumos tika paredzēta maiju un citu pamatiedzīvotāju tiesību nostiprināšana, sociālās un ekonomiskās atšķirības starp dažādām iedzīvotāju grupām saglabājās arī pēc kara.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Gvatemalas vēsture]]</text>
      <sha1>rbi7w0hfncklr63z2l464u4dqlmefml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vitekopfs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639018</id>
    <redirect title="Vilhelms Vitekopfs" />
    <revision>
      <id>4518303</id>
      <timestamp>2026-09-06T04:02:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vilhelms Vitekopfs]]</comment>
      <origin>4518303</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="jinphqp5ga8dbt6xsmpwqbs4a0kdtwh" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vilhelms Vitekopfs]]</text>
      <sha1>jinphqp5ga8dbt6xsmpwqbs4a0kdtwh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Galo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639019</id>
    <redirect title="Orlando Galo" />
    <revision>
      <id>4518308</id>
      <timestamp>2026-09-06T04:13:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Orlando Galo]]</comment>
      <origin>4518308</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="e5i3r59atra3mllnrc7kwy0zubdgfhb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Orlando Galo]]</text>
      <sha1>e5i3r59atra3mllnrc7kwy0zubdgfhb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1707. gada ūnijas akti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639020</id>
    <redirect title="Akts par ūniju" />
    <revision>
      <id>4518310</id>
      <timestamp>2026-09-06T04:20:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Akts par ūniju]]</comment>
      <origin>4518310</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="g3h1nlhnubrboy7isb4zh43wf58x0h1" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Akts par ūniju]]</text>
      <sha1>g3h1nlhnubrboy7isb4zh43wf58x0h1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emīlija Brauna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639022</id>
    <revision>
      <id>4518319</id>
      <timestamp>2026-09-06T04:55:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Emīlija Brauna | vārds_orig =  | attēls =  | att_izm =  | paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt; | dzimtais_vārds =  | pilns_vārds =  | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2009|2|24}} | dz_viet = {{vieta|Latvija}} | mir_dat =  | mir_viet =  | taut = {{LAT}} | tautība =  | dzīvesvieta =  | garums =  | svars =  | iesauka =  | izglītība =  &lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt; | disc = [[tāllēkšana]] | kar_sāk =  | kar_...</comment>
      <origin>4518319</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2342" sha1="6clg59jzg4uxqkddmu3n55h3s1p9rr5" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
| vārds = Emīlija Brauna
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzimtais_vārds = 
| pilns_vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2009|2|24}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| taut = {{LAT}}
| tautība = 
| dzīvesvieta = 
| garums = 
| svars = 
| iesauka = 
| izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
| disc = [[tāllēkšana]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| klubs = 
| treneris = [[Viktors Lācis]], Diāna Lāce
| trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
| olimp = 
| pc-a = 
| pc-t = 
| rc-a = 
| rc-t = 
| reg1 = 
| reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
| PR1 = 6,24 m
| PR1_d = [[Tāllēkšana]]
| PR2 = 
| PR2_d = 
| PR3 = 
| PR3_d = 
| PR4 = 
| PR4_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
| balv = 
| dzimums = S
| atjaunots = 
| slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
{{Medal|Competition|[[Eiropas U-18 čempionāts vieglatlētikā|Eiropas U-18 čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2026. gada Eiropas U-18 čempionāts vieglatlētikā|Rieti 2026]]|Tāllēkšana}}
}}
'''Emīlija Brauna''' (dzimusi {{dat|2009|2|24}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēte]], specializējusies [[tāllēkšana|tāllēkšanā]].

E. Brauna savu pirmo starptautisko pieredzi guva 2025. gada Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā (EYOF) [[Skopje|Skopjē]], kur [[septiņcīņa|septiņcīņā]] ar 4218 punktiem ieguva 15. vietu. 2026. gadā viņa izcīnīja sudraba medaļu tāllēkšanā U-18 Eiropas čempionātā [[Rieti]] ar 6,24 metru lēcienu, kas bija arī sportistes personiskais rekords. 2026. gadā E. Brauna kļuva par [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempioni]] gan brīvdabas, gan iekštelpu tāllēkšanā.

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta !! Piezīmes
|-
| [[Tāllēkšana]] || style=&quot;text-align:center;&quot; | 6,24 m || {{dat|2026|7|18|N|bez}} || {{Vieta|Itālija|Rieti}} ||
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{latvijas sportists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Brauna, Emīlija}}
[[Kategorija:2009. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Tāllēcēji]]</text>
      <sha1>6clg59jzg4uxqkddmu3n55h3s1p9rr5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518320</id>
      <parentid>4518319</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T04:57:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauces</comment>
      <origin>4518320</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3100" sha1="o9gfsnvzgyz5rjuyuprs706c7jyc5km" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
| vārds = Emīlija Brauna
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzimtais_vārds = 
| pilns_vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2009|2|24}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| taut = {{LAT}}
| tautība = 
| dzīvesvieta = 
| garums = 
| svars = 
| iesauka = 
| izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
| disc = [[tāllēkšana]]
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| klubs = 
| treneris = [[Viktors Lācis]], Diāna Lāce
| trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
| olimp = 
| pc-a = 
| pc-t = 
| rc-a = 
| rc-t = 
| reg1 = 
| reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
| PR1 = 6,24 m
| PR1_d = [[Tāllēkšana]]
| PR2 = 
| PR2_d = 
| PR3 = 
| PR3_d = 
| PR4 = 
| PR4_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
| balv = 
| dzimums = S
| atjaunots = 
| slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
{{Medal|Competition|[[Eiropas U-18 čempionāts vieglatlētikā|Eiropas U-18 čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2026. gada Eiropas U-18 čempionāts vieglatlētikā|Rieti 2026]]|Tāllēkšana}}
}}
'''Emīlija Brauna''' (dzimusi {{dat|2009|2|24}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēte]], specializējusies [[tāllēkšana|tāllēkšanā]].

E. Brauna nāk no [[Jelgava|Jelgavas]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/person/32319|title=LVS {{!}} Emīlija Brauna|website=athletics.lv|access-date=2026-09-06}}&lt;/ref&gt; kur sākusi trenēties vieglatlētikā. Savu pirmo starptautisko pieredzi guva 2025. gada Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā (EYOF) [[Skopje|Skopjē]], kur [[septiņcīņa|septiņcīņā]] ar 4218 punktiem ieguva 15. vietu. 2026. gadā viņa izcīnīja sudraba medaļu tāllēkšanā U-18 Eiropas čempionātā [[Rieti]] ar 6,24 metru lēcienu, kas bija arī sportistes personiskais rekords.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/18.07.2026-talleceja-brauna-izcina-sudraba-godalgu-u-18-eiropas-cempionata-vieglatletika.a655510/|title=Tāllēcēja Brauna izcīna sudraba godalgu U-18 Eiropas čempionātā vieglatlētikā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā E. Brauna kļuva par [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempioni]] gan brīvdabas, gan iekštelpu tāllēkšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/athletes/latvia/emilija-brauna-15059026|title=Emīlija BRAUNA {{!}} Profile {{!}} World Athletics|website=worldathletics.org|access-date=2026-09-06}}&lt;/ref&gt;

== Personiskie rekordi ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta !! Piezīmes
|-
| [[Tāllēkšana]] || style=&quot;text-align:center;&quot; | 6,24 m || {{dat|2026|7|18|N|bez}} || {{Vieta|Itālija|Rieti}} ||
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{latvijas sportists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Brauna, Emīlija}}
[[Kategorija:2009. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]]
[[Kategorija:Tāllēcēji]]</text>
      <sha1>o9gfsnvzgyz5rjuyuprs706c7jyc5km</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ramijī kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639023</id>
    <redirect title="Ramiljē kauja" />
    <revision>
      <id>4518335</id>
      <timestamp>2026-09-06T06:08:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ramiljē kauja]]</comment>
      <origin>4518335</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="i32g1qkeoh1ec6t2ppjs3n6j3uqo1e0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ramiljē kauja]]</text>
      <sha1>i32g1qkeoh1ec6t2ppjs3n6j3uqo1e0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pulkovas lidosta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639024</id>
    <revision>
      <id>4518338</id>
      <timestamp>2026-09-06T06:13:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Lidostas infokaste | nosaukums                  = Pulkovas lidosta | nosaukums_originalvaloda   = ''Аэропорт Пулково'' | IATA                       = LED | ICAO                       = ULLI | lat_deg                    = 59.8003 | lat_dir                    = N | lon_deg                    = 30.2625 | lon_dir                    = E | karte                      = Krievijas Eiropas daļa#Sanktpēterburga#Eiropa | kartes_marķieris           = Pulkovas lidosta | li...</comment>
      <origin>4518338</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8779" sha1="r1z48291zn57evcra6nls5rl19d7kpu" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Pulkovas lidosta
| nosaukums_originalvaloda   = ''Аэропорт Пулково''
| IATA                       = LED
| ICAO                       = ULLI
| lat_deg                    = 59.8003
| lat_dir                    = N
| lon_deg                    = 30.2625
| lon_dir                    = E
| karte                      = Krievijas Eiropas daļa#Sanktpēterburga#Eiropa
| kartes_marķieris           = Pulkovas lidosta
| lidostas_tips              = civila
| ipasnieks-operators        = «Воздушные Ворота Северной Столицы»
| atrasanas_vieta            = [[Krievija]], [[Sanktpēterburga]]
| elevation-m                = 24
| pasazieru_skaits           = 20 900 000 (2024)
}}

'''Pulkovas lidosta''' ({{val|ru|Аэропорт Пулково}}) ir starptautiska lidosta [[Krievija|Krievijā]], kas apkalpo [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]] un tās aglomerāciju. Tā ir viena no lielākajām Krievijas lidostām un galvenais civilās aviācijas mezgls valsts ziemeļrietumos. Lidosta atrodas aptuveni 20 km uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra.

2024. gadā Pulkovas lidosta apkalpoja aptuveni 20,9 miljonus pasažieru.

== Vēsture ==
Par Pulkovas lidostas dibināšanas dienu tiek uzskatīts 1932. gada 24. jūnijs, kad toreizējā Ļeņingradas lidlaukā ieradās pirmās pasažieru un pasta lidmašīnas no [[Maskava]]s. Sākotnēji lidosta bija pazīstama ar nosaukumu '''Šosejnaja''' ({{val|ru|Шоссейная}}).

1930. gados no lidostas tika atklāti regulāri reisi uz citām [[Padomju Savienība]]s pilsētām. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Ļeņingradas blokāde|Ļeņingradas blokādes]] laikā lidlauks atradās frontes tuvumā un civilajiem pārvadājumiem praktiski netika izmantots.

Pēc kara lidosta tika atjaunota. 1951. gadā ekspluatācijā tika nodota jauna pasažieru termināļa ēka.

1973. gada 25. aprīlī tika atklāts jaunais pasažieru terminālis '''Pulkovo-1''', kura projektu izstrādāja arhitekts Aleksandrs Žuks. Termināļa ēka vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajiem [[Padomju modernisms|padomju modernisma]] arhitektūras piemēriem Sanktpēterburgā. Vienlaikus tika attīstīta arī lidostas skrejceļu un tehniskā infrastruktūra.

1974. gadā lidostai tika piešķirts nosaukums '''Pulkovo'''.

1980. un 1990. gados lidosta turpināja paplašināties, savukārt pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] tā kļuva par nozīmīgu Krievijas starptautiskās aviācijas centru.

2010. gadā sākās jauna centralizētā pasažieru termināļa būvniecība. Jaunais terminālis tika atklāts 2013. gada 4. decembrī. Vēsturiskais ''Pulkovo-1'' terminālis vēlāk tika rekonstruēts un integrēts vienotajā termināļu kompleksā.

== Raksturojums ==
Pulkovas lidostā ir divas paralēlas skrejceļu joslas ar mākslīgo segumu. Dienvidu skrejceļa garums ir 3780 metri, bet ziemeļu skrejceļa — 3397 metri.

Lidosta var apkalpot lielāko daļu mūsdienu pasažieru un kravas lidmašīnu tipu, tostarp ''[[Airbus A330]]'', ''[[Boeing 777]]'' un citus plata korpusa lidaparātus.

Jaunā pasažieru termināļa galvenās ēkas platība ir vairāk nekā 100 000 m². Termināļa arhitektūras projektu izstrādāja britu arhitektu birojs ''[[Grimshaw Architects]]''. Ēkas zeltainā jumta forma veidota, atsaucoties uz Sanktpēterburgas arhitektūras un pilsētbūvniecības īpatnībām.

== Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme ==
Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] sākuma 2022. gadā Pulkovas lidostas starptautisko lidojumu struktūra būtiski mainījās. Vairāku Eiropas valstu noteikto gaisa telpas ierobežojumu un sankciju rezultātā daudzi agrākie maršruti uz Eiropas Savienības valstīm tika pārtraukti, savukārt pieauga reisu nozīme uz [[Turcija|Turciju]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajiem Arābu Emirātiem]], [[Ķīna|Ķīnu]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un vairākām Vidusāzijas valstīm.

Kopš 2024. gada lidostas darbību vairākkārt ietekmējuši bezpilota lidaparātu uzbrukumi un to draudi Sanktpēterburgas un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] apkārtnē.

2024. gada 2. martā Pulkovas lidostā uz aptuveni stundu tika ierobežota lidmašīnu ielidošana un izlidošana pēc tam, kad Krievijas varas iestādes paziņoja par bezpilota lidaparāta notriekšanu virs [[Somu līcis|Somu līča]]. Krievijas Aizsardzības ministrija bezpilota lidaparātu raksturoja kā Ukrainas izcelsmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-says-it-destroyed-two-ukrainian-drones-2024-03-02/
|title=Russia says it destroyed two Ukrainian drones
|website=Reuters
|date=2024-03-02
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 10. martā Pulkovas lidostas darbība atkal tika īslaicīgi ierobežota. Rosaviācija paziņoja, ka ierobežojumi civilās aviācijas drošības nodrošināšanai bija spēkā no plkst. 17.00 līdz 18.22; trīs lidmašīnas tika novirzītas uz rezerves lidlaukiem. Krievijas Aizsardzības ministrija tajā pašā dienā ziņoja par Ukrainas lidmašīnas tipa bezpilota lidaparāta notriekšanu virs Ļeņingradas apgabala.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.interfax.ru/russia/949670
|title=Временные ограничения для обеспечения безопасности полетов в Пулково сняты
|website=Интерфакс
|date=2024-03-10
|access-date=2026-09-06
|language=ru
}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 4. janvārī lidostas darbība tika apturēta no plkst. 7.45 līdz 10.15. Ierobežojumu laikā 20 lidmašīnas, kas bija ceļā uz Pulkovu, tika novirzītas uz rezerves lidlaukiem. Tajā pašā laikā Ļeņingradas apgabala varas iestādes paziņoja par vairāku bezpilota lidaparātu notriekšanu virs reģiona un Somu līča.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.interfax.ru/russia/1001672
|title=В аэропорту Пулково сняты ограничения на прием и выпуск самолетов
|website=Интерфакс
|date=2025-01-04
|access-date=2026-09-06
|language=ru
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.reuters.com/world/europe/russias-st-petersburg-airport-suspends-flights-ensure-safety-aviation-watchdog-says-2025-01-04/
|title=Russia's St Petersburg airport suspends flights to ensure safety, aviation watchdog says
|website=Reuters
|date=2025-01-04
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 24. augustā Pulkovā lidojumi atkal tika uz laiku apturēti plaša Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā Krievijas teritorijai. Uzbrukuma laikā Ļeņingradas apgabalā izcēlās ugunsgrēks ''Novatek'' Ustjlugas degvielas eksporta terminālī. Pulkovas lidosta bija viena no vairākām Krievijas lidostām, kuru darbība drošības apsvērumu dēļ tika īslaicīgi ierobežota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-drone-hits-russian-nuclear-plant-sparks-huge-fire-novateks-ust-luga-2025-08-24/
|title=Ukraine drone hits Russian nuclear plant, sparks huge fire at Novatek's Ust-Luga terminal
|website=Reuters
|date=2025-08-24
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijas teritorijai 2025.–2026. gadā kļuva par regulāru faktoru, kas ietekmēja civilās aviācijas darbību, izraisot periodiskus gaisa telpas ierobežojumus, reisu kavēšanos un lidmašīnu novirzīšanu uz rezerves lidlaukiem.

== Pasažieru plūsma ==
2013. gadā lidosta apkalpoja aptuveni 12,9 miljonus pasažieru. 2019. gadā pasažieru skaits sasniedza aptuveni 19,6 miljonus.

2023. gadā Pulkovas lidosta apkalpoja aptuveni 20,4 miljonus pasažieru, pārsniedzot pirmspandēmijas rādītājus. 2024. gadā pasažieru skaits sasniedza aptuveni 20,9 miljonus.

== Aviokompānijas un galamērķi ==
Pulkovas lidosta ir viens no galvenajiem bāzes lidlaukiem aviokompānijai ''[[Rossiya Airlines]]''.

No lidostas tiek veikti regulāri iekšzemes reisi uz [[Maskava|Maskavu]], [[Soči|Sočiem]], [[Kaļiņingrada|Kaļiņingradu]], [[Kazaņa|Kazaņu]], [[Jekaterinburga|Jekaterinburgu]], [[Novosibirska|Novosibirsku]] un citām Krievijas pilsētām.

Starptautiskie reisi savieno Sanktpēterburgu galvenokārt ar [[Turcija|Turciju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Armēnija|Armēniju]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajiem Arābu Emirātiem]], [[Ķīna|Ķīnu]] un citām valstīm.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Lidostas Krievijā]]
[[Kategorija:Sanktpēterburga]]</text>
      <sha1>r1z48291zn57evcra6nls5rl19d7kpu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518339</id>
      <parentid>4518338</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:13:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518339</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8826" sha1="4jr8g0oyriw4tuk25dsd9cggv1mkvom" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Pulkovas lidosta
| nosaukums_originalvaloda   = ''Аэропорт Пулково''
| IATA                       = LED
| ICAO                       = ULLI
| lat_deg                    = 59.8003
| lat_dir                    = N
| lon_deg                    = 30.2625
| lon_dir                    = E
| karte                      = Krievijas Eiropas daļa#Sanktpēterburga#Eiropa
| kartes_marķieris           = Pulkovas lidosta
| lidostas_tips              = civila
| ipasnieks-operators        = «Воздушные Ворота Северной Столицы»
| atrasanas_vieta            = [[Krievija]], [[Sanktpēterburga]]
| elevation-m                = 24
| pasazieru_skaits           = 20 900 000 (2024)
|attels=Airport,_Airport_Overview_JP6637311.jpg}}

'''Pulkovas lidosta''' ({{val|ru|Аэропорт Пулково}}) ir starptautiska lidosta [[Krievija|Krievijā]], kas apkalpo [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]] un tās aglomerāciju. Tā ir viena no lielākajām Krievijas lidostām un galvenais civilās aviācijas mezgls valsts ziemeļrietumos. Lidosta atrodas aptuveni 20 km uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra.

2024. gadā Pulkovas lidosta apkalpoja aptuveni 20,9 miljonus pasažieru.

== Vēsture ==
Par Pulkovas lidostas dibināšanas dienu tiek uzskatīts 1932. gada 24. jūnijs, kad toreizējā Ļeņingradas lidlaukā ieradās pirmās pasažieru un pasta lidmašīnas no [[Maskava]]s. Sākotnēji lidosta bija pazīstama ar nosaukumu '''Šosejnaja''' ({{val|ru|Шоссейная}}).

1930. gados no lidostas tika atklāti regulāri reisi uz citām [[Padomju Savienība]]s pilsētām. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Ļeņingradas blokāde|Ļeņingradas blokādes]] laikā lidlauks atradās frontes tuvumā un civilajiem pārvadājumiem praktiski netika izmantots.

Pēc kara lidosta tika atjaunota. 1951. gadā ekspluatācijā tika nodota jauna pasažieru termināļa ēka.

1973. gada 25. aprīlī tika atklāts jaunais pasažieru terminālis '''Pulkovo-1''', kura projektu izstrādāja arhitekts Aleksandrs Žuks. Termināļa ēka vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajiem [[Padomju modernisms|padomju modernisma]] arhitektūras piemēriem Sanktpēterburgā. Vienlaikus tika attīstīta arī lidostas skrejceļu un tehniskā infrastruktūra.

1974. gadā lidostai tika piešķirts nosaukums '''Pulkovo'''.

1980. un 1990. gados lidosta turpināja paplašināties, savukārt pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] tā kļuva par nozīmīgu Krievijas starptautiskās aviācijas centru.

2010. gadā sākās jauna centralizētā pasažieru termināļa būvniecība. Jaunais terminālis tika atklāts 2013. gada 4. decembrī. Vēsturiskais ''Pulkovo-1'' terminālis vēlāk tika rekonstruēts un integrēts vienotajā termināļu kompleksā.

== Raksturojums ==
Pulkovas lidostā ir divas paralēlas skrejceļu joslas ar mākslīgo segumu. Dienvidu skrejceļa garums ir 3780 metri, bet ziemeļu skrejceļa — 3397 metri.

Lidosta var apkalpot lielāko daļu mūsdienu pasažieru un kravas lidmašīnu tipu, tostarp ''[[Airbus A330]]'', ''[[Boeing 777]]'' un citus plata korpusa lidaparātus.

Jaunā pasažieru termināļa galvenās ēkas platība ir vairāk nekā 100 000 m². Termināļa arhitektūras projektu izstrādāja britu arhitektu birojs ''[[Grimshaw Architects]]''. Ēkas zeltainā jumta forma veidota, atsaucoties uz Sanktpēterburgas arhitektūras un pilsētbūvniecības īpatnībām.

== Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme ==
Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] sākuma 2022. gadā Pulkovas lidostas starptautisko lidojumu struktūra būtiski mainījās. Vairāku Eiropas valstu noteikto gaisa telpas ierobežojumu un sankciju rezultātā daudzi agrākie maršruti uz Eiropas Savienības valstīm tika pārtraukti, savukārt pieauga reisu nozīme uz [[Turcija|Turciju]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajiem Arābu Emirātiem]], [[Ķīna|Ķīnu]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un vairākām Vidusāzijas valstīm.

Kopš 2024. gada lidostas darbību vairākkārt ietekmējuši bezpilota lidaparātu uzbrukumi un to draudi Sanktpēterburgas un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] apkārtnē.

2024. gada 2. martā Pulkovas lidostā uz aptuveni stundu tika ierobežota lidmašīnu ielidošana un izlidošana pēc tam, kad Krievijas varas iestādes paziņoja par bezpilota lidaparāta notriekšanu virs [[Somu līcis|Somu līča]]. Krievijas Aizsardzības ministrija bezpilota lidaparātu raksturoja kā Ukrainas izcelsmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-says-it-destroyed-two-ukrainian-drones-2024-03-02/
|title=Russia says it destroyed two Ukrainian drones
|website=Reuters
|date=2024-03-02
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 10. martā Pulkovas lidostas darbība atkal tika īslaicīgi ierobežota. Rosaviācija paziņoja, ka ierobežojumi civilās aviācijas drošības nodrošināšanai bija spēkā no plkst. 17.00 līdz 18.22; trīs lidmašīnas tika novirzītas uz rezerves lidlaukiem. Krievijas Aizsardzības ministrija tajā pašā dienā ziņoja par Ukrainas lidmašīnas tipa bezpilota lidaparāta notriekšanu virs Ļeņingradas apgabala.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.interfax.ru/russia/949670
|title=Временные ограничения для обеспечения безопасности полетов в Пулково сняты
|website=Интерфакс
|date=2024-03-10
|access-date=2026-09-06
|language=ru
}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 4. janvārī lidostas darbība tika apturēta no plkst. 7.45 līdz 10.15. Ierobežojumu laikā 20 lidmašīnas, kas bija ceļā uz Pulkovu, tika novirzītas uz rezerves lidlaukiem. Tajā pašā laikā Ļeņingradas apgabala varas iestādes paziņoja par vairāku bezpilota lidaparātu notriekšanu virs reģiona un Somu līča.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.interfax.ru/russia/1001672
|title=В аэропорту Пулково сняты ограничения на прием и выпуск самолетов
|website=Интерфакс
|date=2025-01-04
|access-date=2026-09-06
|language=ru
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.reuters.com/world/europe/russias-st-petersburg-airport-suspends-flights-ensure-safety-aviation-watchdog-says-2025-01-04/
|title=Russia's St Petersburg airport suspends flights to ensure safety, aviation watchdog says
|website=Reuters
|date=2025-01-04
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 24. augustā Pulkovā lidojumi atkal tika uz laiku apturēti plaša Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā Krievijas teritorijai. Uzbrukuma laikā Ļeņingradas apgabalā izcēlās ugunsgrēks ''Novatek'' Ustjlugas degvielas eksporta terminālī. Pulkovas lidosta bija viena no vairākām Krievijas lidostām, kuru darbība drošības apsvērumu dēļ tika īslaicīgi ierobežota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-drone-hits-russian-nuclear-plant-sparks-huge-fire-novateks-ust-luga-2025-08-24/
|title=Ukraine drone hits Russian nuclear plant, sparks huge fire at Novatek's Ust-Luga terminal
|website=Reuters
|date=2025-08-24
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijas teritorijai 2025.–2026. gadā kļuva par regulāru faktoru, kas ietekmēja civilās aviācijas darbību, izraisot periodiskus gaisa telpas ierobežojumus, reisu kavēšanos un lidmašīnu novirzīšanu uz rezerves lidlaukiem.

== Pasažieru plūsma ==
2013. gadā lidosta apkalpoja aptuveni 12,9 miljonus pasažieru. 2019. gadā pasažieru skaits sasniedza aptuveni 19,6 miljonus.

2023. gadā Pulkovas lidosta apkalpoja aptuveni 20,4 miljonus pasažieru, pārsniedzot pirmspandēmijas rādītājus. 2024. gadā pasažieru skaits sasniedza aptuveni 20,9 miljonus.

== Aviokompānijas un galamērķi ==
Pulkovas lidosta ir viens no galvenajiem bāzes lidlaukiem aviokompānijai ''[[Rossiya Airlines]]''.

No lidostas tiek veikti regulāri iekšzemes reisi uz [[Maskava|Maskavu]], [[Soči|Sočiem]], [[Kaļiņingrada|Kaļiņingradu]], [[Kazaņa|Kazaņu]], [[Jekaterinburga|Jekaterinburgu]], [[Novosibirska|Novosibirsku]] un citām Krievijas pilsētām.

Starptautiskie reisi savieno Sanktpēterburgu galvenokārt ar [[Turcija|Turciju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Armēnija|Armēniju]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajiem Arābu Emirātiem]], [[Ķīna|Ķīnu]] un citām valstīm.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Lidostas Krievijā]]
[[Kategorija:Sanktpēterburga]]</text>
      <sha1>4jr8g0oyriw4tuk25dsd9cggv1mkvom</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518386</id>
      <parentid>4518339</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T07:07:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Egilus pārvietoja lapu [[Pulkovo lidosta]] uz [[Pulkovas lidosta]]: Latviski</comment>
      <origin>4518339</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8826" sha1="4jr8g0oyriw4tuk25dsd9cggv1mkvom" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Pulkovas lidosta
| nosaukums_originalvaloda   = ''Аэропорт Пулково''
| IATA                       = LED
| ICAO                       = ULLI
| lat_deg                    = 59.8003
| lat_dir                    = N
| lon_deg                    = 30.2625
| lon_dir                    = E
| karte                      = Krievijas Eiropas daļa#Sanktpēterburga#Eiropa
| kartes_marķieris           = Pulkovas lidosta
| lidostas_tips              = civila
| ipasnieks-operators        = «Воздушные Ворота Северной Столицы»
| atrasanas_vieta            = [[Krievija]], [[Sanktpēterburga]]
| elevation-m                = 24
| pasazieru_skaits           = 20 900 000 (2024)
|attels=Airport,_Airport_Overview_JP6637311.jpg}}

'''Pulkovas lidosta''' ({{val|ru|Аэропорт Пулково}}) ir starptautiska lidosta [[Krievija|Krievijā]], kas apkalpo [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]] un tās aglomerāciju. Tā ir viena no lielākajām Krievijas lidostām un galvenais civilās aviācijas mezgls valsts ziemeļrietumos. Lidosta atrodas aptuveni 20 km uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra.

2024. gadā Pulkovas lidosta apkalpoja aptuveni 20,9 miljonus pasažieru.

== Vēsture ==
Par Pulkovas lidostas dibināšanas dienu tiek uzskatīts 1932. gada 24. jūnijs, kad toreizējā Ļeņingradas lidlaukā ieradās pirmās pasažieru un pasta lidmašīnas no [[Maskava]]s. Sākotnēji lidosta bija pazīstama ar nosaukumu '''Šosejnaja''' ({{val|ru|Шоссейная}}).

1930. gados no lidostas tika atklāti regulāri reisi uz citām [[Padomju Savienība]]s pilsētām. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Ļeņingradas blokāde|Ļeņingradas blokādes]] laikā lidlauks atradās frontes tuvumā un civilajiem pārvadājumiem praktiski netika izmantots.

Pēc kara lidosta tika atjaunota. 1951. gadā ekspluatācijā tika nodota jauna pasažieru termināļa ēka.

1973. gada 25. aprīlī tika atklāts jaunais pasažieru terminālis '''Pulkovo-1''', kura projektu izstrādāja arhitekts Aleksandrs Žuks. Termināļa ēka vēlāk kļuva par vienu no pazīstamākajiem [[Padomju modernisms|padomju modernisma]] arhitektūras piemēriem Sanktpēterburgā. Vienlaikus tika attīstīta arī lidostas skrejceļu un tehniskā infrastruktūra.

1974. gadā lidostai tika piešķirts nosaukums '''Pulkovo'''.

1980. un 1990. gados lidosta turpināja paplašināties, savukārt pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] tā kļuva par nozīmīgu Krievijas starptautiskās aviācijas centru.

2010. gadā sākās jauna centralizētā pasažieru termināļa būvniecība. Jaunais terminālis tika atklāts 2013. gada 4. decembrī. Vēsturiskais ''Pulkovo-1'' terminālis vēlāk tika rekonstruēts un integrēts vienotajā termināļu kompleksā.

== Raksturojums ==
Pulkovas lidostā ir divas paralēlas skrejceļu joslas ar mākslīgo segumu. Dienvidu skrejceļa garums ir 3780 metri, bet ziemeļu skrejceļa — 3397 metri.

Lidosta var apkalpot lielāko daļu mūsdienu pasažieru un kravas lidmašīnu tipu, tostarp ''[[Airbus A330]]'', ''[[Boeing 777]]'' un citus plata korpusa lidaparātus.

Jaunā pasažieru termināļa galvenās ēkas platība ir vairāk nekā 100 000 m². Termināļa arhitektūras projektu izstrādāja britu arhitektu birojs ''[[Grimshaw Architects]]''. Ēkas zeltainā jumta forma veidota, atsaucoties uz Sanktpēterburgas arhitektūras un pilsētbūvniecības īpatnībām.

== Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme ==
Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] sākuma 2022. gadā Pulkovas lidostas starptautisko lidojumu struktūra būtiski mainījās. Vairāku Eiropas valstu noteikto gaisa telpas ierobežojumu un sankciju rezultātā daudzi agrākie maršruti uz Eiropas Savienības valstīm tika pārtraukti, savukārt pieauga reisu nozīme uz [[Turcija|Turciju]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajiem Arābu Emirātiem]], [[Ķīna|Ķīnu]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un vairākām Vidusāzijas valstīm.

Kopš 2024. gada lidostas darbību vairākkārt ietekmējuši bezpilota lidaparātu uzbrukumi un to draudi Sanktpēterburgas un [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] apkārtnē.

2024. gada 2. martā Pulkovas lidostā uz aptuveni stundu tika ierobežota lidmašīnu ielidošana un izlidošana pēc tam, kad Krievijas varas iestādes paziņoja par bezpilota lidaparāta notriekšanu virs [[Somu līcis|Somu līča]]. Krievijas Aizsardzības ministrija bezpilota lidaparātu raksturoja kā Ukrainas izcelsmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-says-it-destroyed-two-ukrainian-drones-2024-03-02/
|title=Russia says it destroyed two Ukrainian drones
|website=Reuters
|date=2024-03-02
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 10. martā Pulkovas lidostas darbība atkal tika īslaicīgi ierobežota. Rosaviācija paziņoja, ka ierobežojumi civilās aviācijas drošības nodrošināšanai bija spēkā no plkst. 17.00 līdz 18.22; trīs lidmašīnas tika novirzītas uz rezerves lidlaukiem. Krievijas Aizsardzības ministrija tajā pašā dienā ziņoja par Ukrainas lidmašīnas tipa bezpilota lidaparāta notriekšanu virs Ļeņingradas apgabala.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.interfax.ru/russia/949670
|title=Временные ограничения для обеспечения безопасности полетов в Пулково сняты
|website=Интерфакс
|date=2024-03-10
|access-date=2026-09-06
|language=ru
}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 4. janvārī lidostas darbība tika apturēta no plkst. 7.45 līdz 10.15. Ierobežojumu laikā 20 lidmašīnas, kas bija ceļā uz Pulkovu, tika novirzītas uz rezerves lidlaukiem. Tajā pašā laikā Ļeņingradas apgabala varas iestādes paziņoja par vairāku bezpilota lidaparātu notriekšanu virs reģiona un Somu līča.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.interfax.ru/russia/1001672
|title=В аэропорту Пулково сняты ограничения на прием и выпуск самолетов
|website=Интерфакс
|date=2025-01-04
|access-date=2026-09-06
|language=ru
}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.reuters.com/world/europe/russias-st-petersburg-airport-suspends-flights-ensure-safety-aviation-watchdog-says-2025-01-04/
|title=Russia's St Petersburg airport suspends flights to ensure safety, aviation watchdog says
|website=Reuters
|date=2025-01-04
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 24. augustā Pulkovā lidojumi atkal tika uz laiku apturēti plaša Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā Krievijas teritorijai. Uzbrukuma laikā Ļeņingradas apgabalā izcēlās ugunsgrēks ''Novatek'' Ustjlugas degvielas eksporta terminālī. Pulkovas lidosta bija viena no vairākām Krievijas lidostām, kuru darbība drošības apsvērumu dēļ tika īslaicīgi ierobežota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-drone-hits-russian-nuclear-plant-sparks-huge-fire-novateks-ust-luga-2025-08-24/
|title=Ukraine drone hits Russian nuclear plant, sparks huge fire at Novatek's Ust-Luga terminal
|website=Reuters
|date=2025-08-24
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijas teritorijai 2025.–2026. gadā kļuva par regulāru faktoru, kas ietekmēja civilās aviācijas darbību, izraisot periodiskus gaisa telpas ierobežojumus, reisu kavēšanos un lidmašīnu novirzīšanu uz rezerves lidlaukiem.

== Pasažieru plūsma ==
2013. gadā lidosta apkalpoja aptuveni 12,9 miljonus pasažieru. 2019. gadā pasažieru skaits sasniedza aptuveni 19,6 miljonus.

2023. gadā Pulkovas lidosta apkalpoja aptuveni 20,4 miljonus pasažieru, pārsniedzot pirmspandēmijas rādītājus. 2024. gadā pasažieru skaits sasniedza aptuveni 20,9 miljonus.

== Aviokompānijas un galamērķi ==
Pulkovas lidosta ir viens no galvenajiem bāzes lidlaukiem aviokompānijai ''[[Rossiya Airlines]]''.

No lidostas tiek veikti regulāri iekšzemes reisi uz [[Maskava|Maskavu]], [[Soči|Sočiem]], [[Kaļiņingrada|Kaļiņingradu]], [[Kazaņa|Kazaņu]], [[Jekaterinburga|Jekaterinburgu]], [[Novosibirska|Novosibirsku]] un citām Krievijas pilsētām.

Starptautiskie reisi savieno Sanktpēterburgu galvenokārt ar [[Turcija|Turciju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Armēnija|Armēniju]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajiem Arābu Emirātiem]], [[Ķīna|Ķīnu]] un citām valstīm.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Lidostas Krievijā]]
[[Kategorija:Sanktpēterburga]]</text>
      <sha1>4jr8g0oyriw4tuk25dsd9cggv1mkvom</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Podgoricas lidosta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639025</id>
    <revision>
      <id>4518340</id>
      <timestamp>2026-09-06T06:15:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Lidostas infokaste | nosaukums                  = Podgoricas lidosta | nosaukums_originalvaloda   = ''Aerodrom Podgorica'' | IATA                       = TGD | ICAO                       = LYPG | lat_deg                    = 42.3594 | lat_dir                    = N | lon_deg                    = 19.2519 | lon_dir                    = E | karte                      = Melnkalne#Balkāni#Eiropa | kartes_marķieris           = Podgoricas lidosta | lidostas_tips              = civi...</comment>
      <origin>4518340</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7350" sha1="meebblxn98c0lsk2bu8xn7qvq5qkmlg" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Podgoricas lidosta
| nosaukums_originalvaloda   = ''Aerodrom Podgorica''
| IATA                       = TGD
| ICAO                       = LYPG
| lat_deg                    = 42.3594
| lat_dir                    = N
| lon_deg                    = 19.2519
| lon_dir                    = E
| karte                      = Melnkalne#Balkāni#Eiropa
| kartes_marķieris           = Podgoricas lidosta
| lidostas_tips              = civila
| ipasnieks-operators        = ''Aerodromi Crne Gore''
| atrasanas_vieta            = [[Melnkalne]], [[Podgorica]]
| elevation-m                = 43
| pasazieru_skaits           = 1 751 750 (2025)
}}

'''Podgoricas lidosta''' ({{val|cnr|Aerodrom Podgorica}}) ir starptautiska lidosta [[Melnkalne|Melnkalnē]], kas apkalpo valsts galvaspilsētu [[Podgorica|Podgoricu]] un Melnkalnes centrālo un dienvidu daļu. Tā ir viena no divām galvenajām starptautiskajām lidostām valstī līdzās [[Tivatas lidosta|Tivatas lidostai]].

Lidosta atrodas Golubovcu apkaimē aptuveni 10–12 km uz dienvidiem no Podgoricas centra. Tās [[IATA]] kods '''TGD''' saglabājies no pilsētas agrākā nosaukuma '''Titograda''', ko Podgorica lietoja no 1946. līdz 1992. gadam.

== Vēsture ==
Civilās aviācijas vēsture Podgoricā aizsākās 1928. gada 29. maijā, kad lidlaukā Ćemovsko poljē nolaidās Dienvidslāvijas aviokompānijas ''Aeroput'' lidmašīna ''Potez 29/2''. Tā veica izmēģinājuma lidojumu maršrutā [[Belgrada]]—[[Skopje]]—Podgorica—[[Mostara]]—[[Sarajeva]]—Belgrada.

1930. gada 5. maijā tika uzsākta regulāra pasažieru satiksme, kad Podgoricā nolaidās ''Aeroput'' lidmašīna ''Farman F.300'', kas veica reisu Belgrada—Sarajeva—Podgorica.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Podgoricas lidlauku izmantoja [[Ass valstis|Ass valstu]] bruņotie spēki. Tas kļuva par vienu no [[Sabiedrotie Otrajā pasaules karā|Sabiedroto]] aviācijas bombardēšanas mērķiem 1943. un 1944. gadā.

Pēc kara regulāra civilā aviācijas satiksme tika atjaunota 1946. gada 8. aprīlī, kad [[JAT Airways|JAT]] sāka trīs iknedēļas reisus starp Podgoricu un Belgradu ar pasažieru pārvadājumiem pielāgotām ''Douglas C-47'' lidmašīnām.

Pieaugot aviācijas satiksmei, vecā lidlauka atrašanās vieta pilsētas tuvumā kļuva nepiemērota turpmākai paplašināšanai. Tādēļ tika nolemts uzbūvēt jaunu lidostu uz dienvidiem no pilsētas.

Pašreizējā Podgoricas lidosta tika atklāta 1961. gadā. Tolaik pilsēta bija pazīstama kā Titograda, tāpēc lidosta tika saukta par '''Titogradas lidostu'''. Jaunajā lidostā bija betona skrejceļš un aptuveni 4000 m² liela termināļa ēka, kas varēja apkalpot aptuveni 1000 pasažieru dienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/airports-of-montenegro/history-of-podgorica-airport/
|title=History of Podgorica Airport
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

1977. gada 13. jūlijā pēc plašas rekonstrukcijas tika atklāta modernizētā Titogradas–Golubovcu lidosta. Tās skrejceļš bija 2500 metrus garš un 45 metrus plats, bet paralēlais manevrēšanas ceļš — 2500 metrus garš. Regulārie reisi no rekonstruētās lidostas tika atsākti 16. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/airports-of-montenegro/history-of-podgorica-airport/
|title=History of Podgorica Airport
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

1996. gadā lidosta kļuva par jaunizveidotās aviokompānijas ''[[Montenegro Airlines]]'' galveno bāzes lidostu.

[[NATO Dienvidslāvijas bombardēšana|NATO bombardēšanas laikā Dienvidslāvijā]] 1999. gadā lidostas terminālis guva nelielus bojājumus, jo civilā lidosta atradās netālu no Dienvidslāvijas bruņoto spēku aviācijas infrastruktūras.

Līdz 2003. gadam lidostu pārvaldīja ''JAT Airways''. 2003. gada 23. aprīlī Podgoricas un Tivatas lidostas nonāca Melnkalnes valsts uzņēmuma ''Aerodromi Crne Gore'' pārvaldībā.

Pēc īpašumtiesību maiņas tika sākta plaša lidostas modernizācijas programma, ko daļēji finansēja [[Eiropas Investīciju banka]] un [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]. Projekta ietvaros tika modernizēti manevrēšanas ceļi, perons, apgaismojuma sistēmas un uzbūvēta jauna pasažieru termināļa ēka.

Jaunais Podgoricas lidostas terminālis tika oficiāli atklāts 2006. gada 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/airports-of-montenegro
|title=Airports of Montenegro
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes neatkarības atjaunošanas]] 2006. gadā lidosta kļuva par vienu no galvenajiem neatkarīgās valsts starptautiskās transporta infrastruktūras objektiem.

== Raksturojums ==
Podgoricas lidostā ir viens skrejceļš '''18/36''', kura garums ir 2500 metri un platums — 45 metri. Skrejceļa segums ir asfaltēts.

Lidostas terminālis apkalpo gan iekšzemes, gan starptautiskos reisus. Podgoricas lidostai ir īpaši būtiska nozīme valsts starptautiskajā satiksmē, jo Melnkalnē nav attīstīta regulāra iekšzemes aviācijas satiksme.

Lidosta atrodas netālu no [[Skadaras ezers|Skadaras ezera]] un nodrošina piekļuvi ne tikai Podgoricai, bet arī Melnkalnes centrālajiem un dienvidu reģioniem.

Daļu lidlauka infrastruktūras izmanto arī [[Melnkalnes bruņotie spēki]], tādēļ Podgoricas lidostai ir gan civilās, gan militārās aviācijas funkcijas.

== Pasažieru plūsma ==
21. gadsimta sākumā Podgoricas lidostas pasažieru skaits pakāpeniski pieauga, īpaši saistībā ar Melnkalnes tūrisma nozares attīstību un zemo cenu aviokompāniju ienākšanu tirgū.

Pasažieru plūsmu būtiski samazināja [[COVID-19 pandēmija]], taču pēc starptautisko ceļošanas ierobežojumu atcelšanas tā strauji atjaunojās.

Podgoricas un Tivatas lidostas kopumā ir galvenie Melnkalnes starptautiskās aviācijas mezgli. 2025. gada decembrī abas lidostas pirmo reizi Melnkalnes aviācijas vēsturē viena gada laikā kopā apkalpoja vairāk nekā trīs miljonus pasažieru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/novosti/datum-za-istoriju-nase-avijacije-aerodromi-prvi-put-u-istoriji-opsluzili-tri-miliona-putnika/
|title=Datum za istoriju naše avijacije: Aerodromi prvi put u istoriji opslužili tri miliona putnika
|website=Aerodromi Crne Gore
|date=2025-12-03
|access-date=2026-09-06
|language=cnr
}}&lt;/ref&gt;

== Aviokompānijas un galamērķi ==
Podgoricas lidosta nodrošina regulārus un sezonālus reisus uz vairākām Eiropas un Tuvo Austrumu pilsētām.

Nozīmīgākais pārvadātājs ir Melnkalnes nacionālā aviokompānija ''[[Air Montenegro]]'', kas Podgoricu savieno ar vairākiem reģionālajiem un Eiropas galamērķiem.

Starp nozīmīgākajiem galamērķiem ir [[Belgrada]], [[Stambula]], [[Vīne]], [[Roma]], [[Varšava]], [[Ļubļana]] un citas Eiropas pilsētas. Lidostu izmanto arī vairākas zemo cenu aviokompānijas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Lidostas Melnkalnē]]
[[Kategorija:Podgorica]]</text>
      <sha1>meebblxn98c0lsk2bu8xn7qvq5qkmlg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518341</id>
      <parentid>4518340</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:15:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518341</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7314" sha1="4twpdt8rtgyf19g6jezyyf9dmx5wcno" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Podgoricas lidosta
| nosaukums_originalvaloda   = ''Aerodrom Podgorica''
| IATA                       = TGD
| ICAO                       = LYPG
| lat_deg                    = 42.3594
| lat_dir                    = N
| lon_deg                    = 19.2519
| lon_dir                    = E
| karte                      = Melnkalne#Balkāni#Eiropa
| kartes_marķieris           = Podgoricas lidosta
| lidostas_tips              = civila
| ipasnieks-operators        = ''Aerodromi Crne Gore''
| atrasanas_vieta            = [[Melnkalne]], [[Podgorica]]
| elevation-m                = 43
| pasazieru_skaits           = 1 751 750 (2025)
}}

'''Podgoricas lidosta''' ({{val|cnr|Aerodrom Podgorica}}) ir starptautiska lidosta [[Melnkalne|Melnkalnē]], kas apkalpo valsts galvaspilsētu [[Podgorica|Podgoricu]] un Melnkalnes centrālo un dienvidu daļu. Tā ir viena no divām galvenajām starptautiskajām lidostām valstī līdzās [[Tivatas lidosta|Tivatas lidostai]].

Lidosta atrodas Golubovcu apkaimē aptuveni 10–12 km uz dienvidiem no Podgoricas centra. Tās [[IATA]] kods '''TGD''' saglabājies no pilsētas agrākā nosaukuma '''Titograda''', ko Podgorica lietoja no 1946. līdz 1992. gadam.

== Vēsture ==
Civilās aviācijas vēsture Podgoricā aizsākās 1928. gada 29. maijā, kad lidlaukā Ćemovsko poljē nolaidās Dienvidslāvijas aviokompānijas ''Aeroput'' lidmašīna ''Potez 29/2''. Tā veica izmēģinājuma lidojumu maršrutā [[Belgrada]]—[[Skopje]]—Podgorica—[[Mostara]]—[[Sarajeva]]—Belgrada.

1930. gada 5. maijā tika uzsākta regulāra pasažieru satiksme, kad Podgoricā nolaidās ''Aeroput'' lidmašīna ''Farman F.300'', kas veica reisu Belgrada—Sarajeva—Podgorica.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Podgoricas lidlauku izmantoja [[Ass valstis|Ass valstu]] bruņotie spēki. Tas kļuva par vienu no [[Sabiedrotie Otrajā pasaules karā|Sabiedroto]] aviācijas bombardēšanas mērķiem 1943. un 1944. gadā.

Pēc kara regulāra civilā aviācijas satiksme tika atjaunota 1946. gada 8. aprīlī, kad [[JAT Airways|JAT]] sāka trīs iknedēļas reisus starp Podgoricu un Belgradu ar pasažieru pārvadājumiem pielāgotām ''Douglas C-47'' lidmašīnām.

Pieaugot aviācijas satiksmei, vecā lidlauka atrašanās vieta pilsētas tuvumā kļuva nepiemērota turpmākai paplašināšanai. Tādēļ tika nolemts uzbūvēt jaunu lidostu uz dienvidiem no pilsētas.

Pašreizējā Podgoricas lidosta tika atklāta 1961. gadā. Tolaik pilsēta bija pazīstama kā Titograda, tāpēc lidosta tika saukta par '''Titogradas lidostu'''. Jaunajā lidostā bija betona skrejceļš un aptuveni 4000 m² liela termināļa ēka, kas varēja apkalpot aptuveni 1000 pasažieru dienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/airports-of-montenegro/history-of-podgorica-airport/
|title=History of Podgorica Airport
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

1977. gada 13. jūlijā pēc plašas rekonstrukcijas tika atklāta modernizētā Titogradas–Golubovcu lidosta. Tās skrejceļš bija 2500 metrus garš un 45 metrus plats, bet paralēlais manevrēšanas ceļš — 2500 metrus garš. Regulārie reisi no rekonstruētās lidostas tika atsākti 16. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/airports-of-montenegro/history-of-podgorica-airport/
|title=History of Podgorica Airport
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

1996. gadā lidosta kļuva par jaunizveidotās aviokompānijas ''[[Montenegro Airlines]]'' galveno bāzes lidostu.

[[NATO Dienvidslāvijas bombardēšana|NATO bombardēšanas laikā Dienvidslāvijā]] 1999. gadā lidostas terminālis guva nelielus bojājumus, jo civilā lidosta atradās netālu no Dienvidslāvijas bruņoto spēku aviācijas infrastruktūras.

Līdz 2003. gadam lidostu pārvaldīja ''JAT Airways''. 2003. gada 23. aprīlī Podgoricas un Tivatas lidostas nonāca Melnkalnes valsts uzņēmuma ''Aerodromi Crne Gore'' pārvaldībā.

Pēc īpašumtiesību maiņas tika sākta plaša lidostas modernizācijas programma, ko daļēji finansēja [[Eiropas Investīciju banka]] un [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]. Projekta ietvaros tika modernizēti manevrēšanas ceļi, perons, apgaismojuma sistēmas un uzbūvēta jauna pasažieru termināļa ēka.

Jaunais Podgoricas lidostas terminālis tika oficiāli atklāts 2006. gada 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/airports-of-montenegro
|title=Airports of Montenegro
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes neatkarības atjaunošanas]] 2006. gadā lidosta kļuva par vienu no galvenajiem neatkarīgās valsts starptautiskās transporta infrastruktūras objektiem.

== Raksturojums ==
Podgoricas lidostā ir viens skrejceļš '''18/36''', kura garums ir 2500 metri un platums — 45 metri. Skrejceļa segums ir asfaltēts.

Lidostas terminālis apkalpo gan iekšzemes, gan starptautiskos reisus. Podgoricas lidostai ir īpaši būtiska nozīme valsts starptautiskajā satiksmē, jo Melnkalnē nav attīstīta regulāra iekšzemes aviācijas satiksme.

Lidosta atrodas netālu no [[Skadaras ezers|Skadaras ezera]] un nodrošina piekļuvi ne tikai Podgoricai, bet arī Melnkalnes centrālajiem un dienvidu reģioniem.

Daļu lidlauka infrastruktūras izmanto arī [[Melnkalnes bruņotie spēki]], tādēļ Podgoricas lidostai ir gan civilās, gan militārās aviācijas funkcijas.

== Pasažieru plūsma ==
21. gadsimta sākumā Podgoricas lidostas pasažieru skaits pakāpeniski pieauga, īpaši saistībā ar Melnkalnes tūrisma nozares attīstību un zemo cenu aviokompāniju ienākšanu tirgū.

Pasažieru plūsmu būtiski samazināja [[COVID-19 pandēmija]], taču pēc starptautisko ceļošanas ierobežojumu atcelšanas tā strauji atjaunojās.

Podgoricas un Tivatas lidostas kopumā ir galvenie Melnkalnes starptautiskās aviācijas mezgli. 2025. gada decembrī abas lidostas pirmo reizi Melnkalnes aviācijas vēsturē viena gada laikā kopā apkalpoja vairāk nekā trīs miljonus pasažieru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/novosti/datum-za-istoriju-nase-avijacije-aerodromi-prvi-put-u-istoriji-opsluzili-tri-miliona-putnika/
|title=Datum za istoriju naše avijacije: Aerodromi prvi put u istoriji opslužili tri miliona putnika
|website=Aerodromi Crne Gore
|date=2025-12-03
|access-date=2026-09-06
|language=cnr
}}&lt;/ref&gt;

== Aviokompānijas un galamērķi ==
Podgoricas lidosta nodrošina regulārus un sezonālus reisus uz vairākām Eiropas un Tuvo Austrumu pilsētām.

Nozīmīgākais pārvadātājs ir Melnkalnes nacionālā aviokompānija ''[[Air Montenegro]]'', kas Podgoricu savieno ar vairākiem reģionālajiem un Eiropas galamērķiem.

Starp nozīmīgākajiem galamērķiem ir [[Belgrada]], [[Stambula]], [[Vīne]], [[Roma]], [[Varšava]], [[Ļubļana]] un citas Eiropas pilsētas. Lidostu izmanto arī vairākas zemo cenu aviokompānijas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Lidostas]]</text>
      <sha1>4twpdt8rtgyf19g6jezyyf9dmx5wcno</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518342</id>
      <parentid>4518341</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:16:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518342</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7343" sha1="8gakmkeptqlb9n4aye4qqjd17qixyy6" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Podgoricas lidosta
| nosaukums_originalvaloda   = ''Aerodrom Podgorica''
| IATA                       = TGD
| ICAO                       = LYPG
| lat_deg                    = 42.3594
| lat_dir                    = N
| lon_deg                    = 19.2519
| lon_dir                    = E
| karte                      = Melnkalne#Balkāni#Eiropa
| kartes_marķieris           = Podgoricas lidosta
| lidostas_tips              = civila
| ipasnieks-operators        = ''Aerodromi Crne Gore''
| atrasanas_vieta            = [[Melnkalne]], [[Podgorica]]
| elevation-m                = 43
| pasazieru_skaits           = 1 751 750 (2025)
|attels=AerodromPodgorica.jpg}}

'''Podgoricas lidosta''' ({{val|cnr|Aerodrom Podgorica}}) ir starptautiska lidosta [[Melnkalne|Melnkalnē]], kas apkalpo valsts galvaspilsētu [[Podgorica|Podgoricu]] un Melnkalnes centrālo un dienvidu daļu. Tā ir viena no divām galvenajām starptautiskajām lidostām valstī līdzās [[Tivatas lidosta|Tivatas lidostai]].

Lidosta atrodas Golubovcu apkaimē aptuveni 10–12 km uz dienvidiem no Podgoricas centra. Tās [[IATA]] kods '''TGD''' saglabājies no pilsētas agrākā nosaukuma '''Titograda''', ko Podgorica lietoja no 1946. līdz 1992. gadam.

== Vēsture ==
Civilās aviācijas vēsture Podgoricā aizsākās 1928. gada 29. maijā, kad lidlaukā Ćemovsko poljē nolaidās Dienvidslāvijas aviokompānijas ''Aeroput'' lidmašīna ''Potez 29/2''. Tā veica izmēģinājuma lidojumu maršrutā [[Belgrada]]—[[Skopje]]—Podgorica—[[Mostara]]—[[Sarajeva]]—Belgrada.

1930. gada 5. maijā tika uzsākta regulāra pasažieru satiksme, kad Podgoricā nolaidās ''Aeroput'' lidmašīna ''Farman F.300'', kas veica reisu Belgrada—Sarajeva—Podgorica.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Podgoricas lidlauku izmantoja [[Ass valstis|Ass valstu]] bruņotie spēki. Tas kļuva par vienu no [[Sabiedrotie Otrajā pasaules karā|Sabiedroto]] aviācijas bombardēšanas mērķiem 1943. un 1944. gadā.

Pēc kara regulāra civilā aviācijas satiksme tika atjaunota 1946. gada 8. aprīlī, kad [[JAT Airways|JAT]] sāka trīs iknedēļas reisus starp Podgoricu un Belgradu ar pasažieru pārvadājumiem pielāgotām ''Douglas C-47'' lidmašīnām.

Pieaugot aviācijas satiksmei, vecā lidlauka atrašanās vieta pilsētas tuvumā kļuva nepiemērota turpmākai paplašināšanai. Tādēļ tika nolemts uzbūvēt jaunu lidostu uz dienvidiem no pilsētas.

Pašreizējā Podgoricas lidosta tika atklāta 1961. gadā. Tolaik pilsēta bija pazīstama kā Titograda, tāpēc lidosta tika saukta par '''Titogradas lidostu'''. Jaunajā lidostā bija betona skrejceļš un aptuveni 4000 m² liela termināļa ēka, kas varēja apkalpot aptuveni 1000 pasažieru dienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/airports-of-montenegro/history-of-podgorica-airport/
|title=History of Podgorica Airport
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

1977. gada 13. jūlijā pēc plašas rekonstrukcijas tika atklāta modernizētā Titogradas–Golubovcu lidosta. Tās skrejceļš bija 2500 metrus garš un 45 metrus plats, bet paralēlais manevrēšanas ceļš — 2500 metrus garš. Regulārie reisi no rekonstruētās lidostas tika atsākti 16. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/airports-of-montenegro/history-of-podgorica-airport/
|title=History of Podgorica Airport
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

1996. gadā lidosta kļuva par jaunizveidotās aviokompānijas ''[[Montenegro Airlines]]'' galveno bāzes lidostu.

[[NATO Dienvidslāvijas bombardēšana|NATO bombardēšanas laikā Dienvidslāvijā]] 1999. gadā lidostas terminālis guva nelielus bojājumus, jo civilā lidosta atradās netālu no Dienvidslāvijas bruņoto spēku aviācijas infrastruktūras.

Līdz 2003. gadam lidostu pārvaldīja ''JAT Airways''. 2003. gada 23. aprīlī Podgoricas un Tivatas lidostas nonāca Melnkalnes valsts uzņēmuma ''Aerodromi Crne Gore'' pārvaldībā.

Pēc īpašumtiesību maiņas tika sākta plaša lidostas modernizācijas programma, ko daļēji finansēja [[Eiropas Investīciju banka]] un [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]. Projekta ietvaros tika modernizēti manevrēšanas ceļi, perons, apgaismojuma sistēmas un uzbūvēta jauna pasažieru termināļa ēka.

Jaunais Podgoricas lidostas terminālis tika oficiāli atklāts 2006. gada 14. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/airports-of-montenegro
|title=Airports of Montenegro
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes neatkarības atjaunošanas]] 2006. gadā lidosta kļuva par vienu no galvenajiem neatkarīgās valsts starptautiskās transporta infrastruktūras objektiem.

== Raksturojums ==
Podgoricas lidostā ir viens skrejceļš '''18/36''', kura garums ir 2500 metri un platums — 45 metri. Skrejceļa segums ir asfaltēts.

Lidostas terminālis apkalpo gan iekšzemes, gan starptautiskos reisus. Podgoricas lidostai ir īpaši būtiska nozīme valsts starptautiskajā satiksmē, jo Melnkalnē nav attīstīta regulāra iekšzemes aviācijas satiksme.

Lidosta atrodas netālu no [[Skadaras ezers|Skadaras ezera]] un nodrošina piekļuvi ne tikai Podgoricai, bet arī Melnkalnes centrālajiem un dienvidu reģioniem.

Daļu lidlauka infrastruktūras izmanto arī [[Melnkalnes bruņotie spēki]], tādēļ Podgoricas lidostai ir gan civilās, gan militārās aviācijas funkcijas.

== Pasažieru plūsma ==
21. gadsimta sākumā Podgoricas lidostas pasažieru skaits pakāpeniski pieauga, īpaši saistībā ar Melnkalnes tūrisma nozares attīstību un zemo cenu aviokompāniju ienākšanu tirgū.

Pasažieru plūsmu būtiski samazināja [[COVID-19 pandēmija]], taču pēc starptautisko ceļošanas ierobežojumu atcelšanas tā strauji atjaunojās.

Podgoricas un Tivatas lidostas kopumā ir galvenie Melnkalnes starptautiskās aviācijas mezgli. 2025. gada decembrī abas lidostas pirmo reizi Melnkalnes aviācijas vēsturē viena gada laikā kopā apkalpoja vairāk nekā trīs miljonus pasažieru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/novosti/datum-za-istoriju-nase-avijacije-aerodromi-prvi-put-u-istoriji-opsluzili-tri-miliona-putnika/
|title=Datum za istoriju naše avijacije: Aerodromi prvi put u istoriji opslužili tri miliona putnika
|website=Aerodromi Crne Gore
|date=2025-12-03
|access-date=2026-09-06
|language=cnr
}}&lt;/ref&gt;

== Aviokompānijas un galamērķi ==
Podgoricas lidosta nodrošina regulārus un sezonālus reisus uz vairākām Eiropas un Tuvo Austrumu pilsētām.

Nozīmīgākais pārvadātājs ir Melnkalnes nacionālā aviokompānija ''[[Air Montenegro]]'', kas Podgoricu savieno ar vairākiem reģionālajiem un Eiropas galamērķiem.

Starp nozīmīgākajiem galamērķiem ir [[Belgrada]], [[Stambula]], [[Vīne]], [[Roma]], [[Varšava]], [[Ļubļana]] un citas Eiropas pilsētas. Lidostu izmanto arī vairākas zemo cenu aviokompānijas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Lidostas]]</text>
      <sha1>8gakmkeptqlb9n4aye4qqjd17qixyy6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tivatas lidosta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639026</id>
    <revision>
      <id>4518343</id>
      <timestamp>2026-09-06T06:17:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Lidostas infokaste | nosaukums                  = Tivatas lidosta | nosaukums_originalvaloda   = ''Aerodrom Tivat'' | IATA                       = TIV | ICAO                       = LYTV | lat_deg                    = 42.4047 | lat_dir                    = N | lon_deg                    = 18.7233 | lon_dir                    = E | karte                      = Melnkalne#Balkāni#Eiropa | kartes_marķieris           = Tivatas lidosta | lidostas_tips              = civila | ipasn...</comment>
      <origin>4518343</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8868" sha1="8duve9tp81urawb7mzmkoxa9j53f9la" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Tivatas lidosta
| nosaukums_originalvaloda   = ''Aerodrom Tivat''
| IATA                       = TIV
| ICAO                       = LYTV
| lat_deg                    = 42.4047
| lat_dir                    = N
| lon_deg                    = 18.7233
| lon_dir                    = E
| karte                      = Melnkalne#Balkāni#Eiropa
| kartes_marķieris           = Tivatas lidosta
| lidostas_tips              = civila
| ipasnieks-operators        = ''Aerodromi Crne Gore''
| atrasanas_vieta            = [[Melnkalne]], [[Tivata]]
| elevation-m                = 6
}}

'''Tivatas lidosta''' ({{val|cnr|Aerodrom Tivat}}) ir starptautiska lidosta [[Melnkalne|Melnkalnē]], kas apkalpo [[Tivata|Tivatu]], [[Kotoras līcis|Kotoras līča]] reģionu un Melnkalnes Adrijas jūras piekrastes ziemeļu un centrālo daļu. Tā ir viena no divām galvenajām Melnkalnes starptautiskajām lidostām līdzās [[Podgoricas lidosta|Podgoricas lidostai]].

Lidosta atrodas aptuveni 3 km uz dienvidaustrumiem no Tivatas centra. Tās nozīme ievērojami palielinās vasaras tūrisma sezonā, kad no lidostas tiek veikti vairāki desmiti regulāru un sezonālu starptautisko reisu.

== Vēsture ==
Tivatas lidostas pirmsākumi meklējami laikā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad teritorijā tika izveidots zāles seguma lidlauks militāro un civilo izpletņlēcēju apmācībai un sacensībām. Sākotnējais skrejceļš bija aptuveni 1300 metrus garš un 60 metrus plats.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/tivat-airport/tivat-airport-history/
|title=History of Airport Tivat
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Lidlauks bija piemērots ne tikai sporta lidmašīnām, bet arī divdzinēju ''[[Douglas C-47 Skytrain|Douglas C-47]]'' un to civilajām ''[[Douglas DC-3]]'' versijām.

1956.–1962. gadā Tivatā darbojās Federālais aviācijas centrs, kas bija saistīts ar aviācijas speciālistu un izpletņlēcēju sagatavošanu.

Tivatas lidosta oficiāli tika atklāta 1957. gada 1. maijā. Tā laika infrastruktūrā ietilpa 1200 × 80 metrus liels zāles skrejceļš, neliels pasažieru terminālis, vadības tornis un muitas telpas. 1957. gada 15. jūnijā tika sākta regulāra pasažieru satiksme maršrutā [[Belgrada]]—Tivata—Belgrada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/timeline/the-opening-of-the-airport
|title=The opening of the Airport
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Pirmajos darbības gados no lidostas tika veikti lidojumi galvenokārt uz Belgradu, [[Zagreba|Zagrebu]] un [[Skopje|Skopji]], izmantojot ''Douglas DC-3'' un ''[[Ilyushin Il-14|Il-14]]'' lidmašīnas.

No 1968. līdz 1971. gadam lidosta tika pilnībā rekonstruēta. Tika izbūvēts jauns asfaltēts skrejceļš 2500 metru garumā un 45 metru platumā, 450 × 70 metrus liels perons, jauns pasažieru terminālis un vadības tornis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/timeline/a-new-control-tower-asphalt-runway-and-passenger-building/
|title=A new control tower, asphalt runway and passenger building
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Rekonstruētā lidosta tika svinīgi atklāta 1971. gada 25. septembrī. Ceremonijā piedalījās Dienvidslāvijas valsts institūciju, aviācijas nozares un ārvalstu aviokompāniju pārstāvji. Atklāšanas dienā lidostā ieradās arī ''[[JAT Airways|Jugoslovenski Aerotransport]]'' lidmašīna ''[[McDonnell Douglas DC-9]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/novi-kontrolni-toranj-betonska-pista-i-putnicka-zgrada/
|title=Novi kontrolni toranj, asfaltna pista i putnička zgrada
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=cnr
}}&lt;/ref&gt;

1979. gada [[1979. gada Melnkalnes zemestrīce|Melnkalnes zemestrīce]] radīja nepieciešamību atjaunot un modernizēt lidostas infrastruktūru. Pēc zemestrīces tika atjaunots skrejceļa segums, paplašināts lidmašīnu stāvlaukums un uzbūvētas papildu telpas starptautisko pasažieru apkalpošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/timeline/recovery-after-the-earthquake-and-modernization/
|title=Recovery after the earthquake and modernization
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Pēc rekonstrukcijas lidosta varēja apkalpot arī lielākus lidaparātus. Savu lielāko pasažieru plūsmu [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] periodā lidosta sasniedza 1987. gadā.

2003. gada 23. aprīlī Tivatas lidosta kopā ar Podgoricas lidostu tika nodota Melnkalnes valsts uzņēmuma ''Aerodromi Crne Gore'' pārvaldībā. Pēc tam tika sākta lidostas modernizācija. Termināļa platība tika palielināta līdz aptuveni 4057 m², kā arī modernizēta tehniskā infrastruktūra un radīta iespēja lidostu izmantot nakts apstākļos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/tivat-airport/tivat-airport-history/
|title=History of Airport Tivat
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
Tivatas lidostā ir viens asfaltēts skrejceļš '''14/32''', kura garums ir 2500 metri un platums — 45 metri.

Lidostas peronā ir septiņas lidaparātu stāvvietas. Tas var vienlaikus uzņemt sešus C kategorijas un vienu D kategorijas lidaparātu vai četrus C kategorijas un divus D kategorijas lidaparātus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/tivat-airport/tivat-airport-history/
|title=History of Airport Tivat
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Lidosta atrodas starp [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekrasti un kalnainu reljefu, tāpēc pieeja skrejceļam tiek uzskatīta par salīdzinoši sarežģītu. Skrejceļa 32. virzienā lidmašīnas nolaižas virs [[Kotoras līcis|Kotoras līča]] piekrastes teritorijas, savukārt tuvumā esošie kalni ierobežo iespējamos pieejas maršrutus.

Lidosta galvenokārt apkalpo pasažierus, kuri dodas uz Tivatu, [[Kotora|Kotoru]], [[Budva|Budvu]], [[Herceg Novi]] un citiem Melnkalnes piekrastes tūrisma centriem.

== Pasažieru plūsma ==
Tivatas lidostai raksturīga ļoti izteikta sezonāla pasažieru plūsma. Vairāk nekā 80% aviācijas satiksmes tradicionāli koncentrējas vasaras tūrisma sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/tivat-airport/tivat-airport-history/
|title=History of Airport Tivat
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

2006. gada 12. jūlijā lidosta vienas dienas laikā apkalpoja 9138 pasažierus, kas parādīja tās izteikto sezonālo noslodzi.

21. gadsimtā pasažieru skaits ievērojami palielinājās līdz ar Melnkalnes kā starptautiska tūrisma galamērķa attīstību. Pasažieru plūsma samazinājās [[COVID-19 pandēmija]]s laikā, bet pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas strauji atjaunojās.

2025. gada vasaras sezonā no Tivatas lidostas bija pieejami līdz aptuveni 50 aviācijas maršrutiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/novosti/promet-putnika-do-kraja-jula-acg-na-istorijskom-maksimumu/
|title=Promet putnika do kraja jula: ACG na istorijskom maksimumu
|website=Aerodromi Crne Gore
|date=2025-08-04
|access-date=2026-09-06
|language=cnr
}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā Podgoricas un Tivatas lidostas kopā pirmo reizi Melnkalnes aviācijas vēsturē viena gada laikā apkalpoja vairāk nekā trīs miljonus pasažieru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/novosti/datum-za-istoriju-nase-avijacije-aerodromi-prvi-put-u-istoriji-opsluzili-tri-miliona-putnika/
|title=Datum za istoriju naše avijacije: Aerodromi prvi put u istoriji opslužili tri miliona putnika
|website=Aerodromi Crne Gore
|date=2025-12-03
|access-date=2026-09-06
|language=cnr
}}&lt;/ref&gt;

== Aviokompānijas un galamērķi ==
Tivatas lidostas satiksme lielā mērā ir orientēta uz tūrisma pārvadājumiem. Vasaras sezonā no tās tiek veikti regulāri un čarterreisi uz daudzām Eiropas pilsētām.

Viens no galvenajiem pārvadātājiem ir Melnkalnes nacionālā aviokompānija ''[[Air Montenegro]]''. Regulārus un sezonālus reisus veic arī vairākas ārvalstu aviokompānijas.

Starp tradicionāli nozīmīgiem galamērķiem ir [[Belgrada]], [[Stambula]], [[Vīne]], [[Londona]], [[Parīze]], [[Prāga]], [[Varšava]] un citas Eiropas pilsētas. Maršrutu skaits ievērojami atšķiras atkarībā no sezonas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Lidostas Melnkalnē]]
[[Kategorija:Tivata]]</text>
      <sha1>8duve9tp81urawb7mzmkoxa9j53f9la</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518344</id>
      <parentid>4518343</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:17:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518344</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8919" sha1="scmlvjjk6llfviww49l60wotap9aj10" xml:space="preserve">{{Lidostas infokaste
| nosaukums                  = Tivatas lidosta
| nosaukums_originalvaloda   = ''Aerodrom Tivat''
| IATA                       = TIV
| ICAO                       = LYTV
| lat_deg                    = 42.4047
| lat_dir                    = N
| lon_deg                    = 18.7233
| lon_dir                    = E
| karte                      = Melnkalne#Balkāni#Eiropa
| kartes_marķieris           = Tivatas lidosta
| lidostas_tips              = civila
| ipasnieks-operators        = ''Aerodromi Crne Gore''
| atrasanas_vieta            = [[Melnkalne]], [[Tivata]]
| elevation-m                = 6
|attels=Passanger_terminal_at_the_Tivat_Airport.jpg}}

'''Tivatas lidosta''' ({{val|cnr|Aerodrom Tivat}}) ir starptautiska lidosta [[Melnkalne|Melnkalnē]], kas apkalpo [[Tivata|Tivatu]], [[Kotoras līcis|Kotoras līča]] reģionu un Melnkalnes Adrijas jūras piekrastes ziemeļu un centrālo daļu. Tā ir viena no divām galvenajām Melnkalnes starptautiskajām lidostām līdzās [[Podgoricas lidosta|Podgoricas lidostai]].

Lidosta atrodas aptuveni 3 km uz dienvidaustrumiem no Tivatas centra. Tās nozīme ievērojami palielinās vasaras tūrisma sezonā, kad no lidostas tiek veikti vairāki desmiti regulāru un sezonālu starptautisko reisu.

== Vēsture ==
Tivatas lidostas pirmsākumi meklējami laikā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad teritorijā tika izveidots zāles seguma lidlauks militāro un civilo izpletņlēcēju apmācībai un sacensībām. Sākotnējais skrejceļš bija aptuveni 1300 metrus garš un 60 metrus plats.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/tivat-airport/tivat-airport-history/
|title=History of Airport Tivat
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Lidlauks bija piemērots ne tikai sporta lidmašīnām, bet arī divdzinēju ''[[Douglas C-47 Skytrain|Douglas C-47]]'' un to civilajām ''[[Douglas DC-3]]'' versijām.

1956.–1962. gadā Tivatā darbojās Federālais aviācijas centrs, kas bija saistīts ar aviācijas speciālistu un izpletņlēcēju sagatavošanu.

Tivatas lidosta oficiāli tika atklāta 1957. gada 1. maijā. Tā laika infrastruktūrā ietilpa 1200 × 80 metrus liels zāles skrejceļš, neliels pasažieru terminālis, vadības tornis un muitas telpas. 1957. gada 15. jūnijā tika sākta regulāra pasažieru satiksme maršrutā [[Belgrada]]—Tivata—Belgrada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/timeline/the-opening-of-the-airport
|title=The opening of the Airport
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Pirmajos darbības gados no lidostas tika veikti lidojumi galvenokārt uz Belgradu, [[Zagreba|Zagrebu]] un [[Skopje|Skopji]], izmantojot ''Douglas DC-3'' un ''[[Ilyushin Il-14|Il-14]]'' lidmašīnas.

No 1968. līdz 1971. gadam lidosta tika pilnībā rekonstruēta. Tika izbūvēts jauns asfaltēts skrejceļš 2500 metru garumā un 45 metru platumā, 450 × 70 metrus liels perons, jauns pasažieru terminālis un vadības tornis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/timeline/a-new-control-tower-asphalt-runway-and-passenger-building/
|title=A new control tower, asphalt runway and passenger building
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Rekonstruētā lidosta tika svinīgi atklāta 1971. gada 25. septembrī. Ceremonijā piedalījās Dienvidslāvijas valsts institūciju, aviācijas nozares un ārvalstu aviokompāniju pārstāvji. Atklāšanas dienā lidostā ieradās arī ''[[JAT Airways|Jugoslovenski Aerotransport]]'' lidmašīna ''[[McDonnell Douglas DC-9]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/novi-kontrolni-toranj-betonska-pista-i-putnicka-zgrada/
|title=Novi kontrolni toranj, asfaltna pista i putnička zgrada
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=cnr
}}&lt;/ref&gt;

1979. gada [[1979. gada Melnkalnes zemestrīce|Melnkalnes zemestrīce]] radīja nepieciešamību atjaunot un modernizēt lidostas infrastruktūru. Pēc zemestrīces tika atjaunots skrejceļa segums, paplašināts lidmašīnu stāvlaukums un uzbūvētas papildu telpas starptautisko pasažieru apkalpošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/timeline/recovery-after-the-earthquake-and-modernization/
|title=Recovery after the earthquake and modernization
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Pēc rekonstrukcijas lidosta varēja apkalpot arī lielākus lidaparātus. Savu lielāko pasažieru plūsmu [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] periodā lidosta sasniedza 1987. gadā.

2003. gada 23. aprīlī Tivatas lidosta kopā ar Podgoricas lidostu tika nodota Melnkalnes valsts uzņēmuma ''Aerodromi Crne Gore'' pārvaldībā. Pēc tam tika sākta lidostas modernizācija. Termināļa platība tika palielināta līdz aptuveni 4057 m², kā arī modernizēta tehniskā infrastruktūra un radīta iespēja lidostu izmantot nakts apstākļos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/tivat-airport/tivat-airport-history/
|title=History of Airport Tivat
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
Tivatas lidostā ir viens asfaltēts skrejceļš '''14/32''', kura garums ir 2500 metri un platums — 45 metri.

Lidostas peronā ir septiņas lidaparātu stāvvietas. Tas var vienlaikus uzņemt sešus C kategorijas un vienu D kategorijas lidaparātu vai četrus C kategorijas un divus D kategorijas lidaparātus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/tivat-airport/tivat-airport-history/
|title=History of Airport Tivat
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Lidosta atrodas starp [[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] piekrasti un kalnainu reljefu, tāpēc pieeja skrejceļam tiek uzskatīta par salīdzinoši sarežģītu. Skrejceļa 32. virzienā lidmašīnas nolaižas virs [[Kotoras līcis|Kotoras līča]] piekrastes teritorijas, savukārt tuvumā esošie kalni ierobežo iespējamos pieejas maršrutus.

Lidosta galvenokārt apkalpo pasažierus, kuri dodas uz Tivatu, [[Kotora|Kotoru]], [[Budva|Budvu]], [[Herceg Novi]] un citiem Melnkalnes piekrastes tūrisma centriem.

== Pasažieru plūsma ==
Tivatas lidostai raksturīga ļoti izteikta sezonāla pasažieru plūsma. Vairāk nekā 80% aviācijas satiksmes tradicionāli koncentrējas vasaras tūrisma sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/en/tivat-airport/tivat-airport-history/
|title=History of Airport Tivat
|website=Aerodromi Crne Gore
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

2006. gada 12. jūlijā lidosta vienas dienas laikā apkalpoja 9138 pasažierus, kas parādīja tās izteikto sezonālo noslodzi.

21. gadsimtā pasažieru skaits ievērojami palielinājās līdz ar Melnkalnes kā starptautiska tūrisma galamērķa attīstību. Pasažieru plūsma samazinājās [[COVID-19 pandēmija]]s laikā, bet pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas strauji atjaunojās.

2025. gada vasaras sezonā no Tivatas lidostas bija pieejami līdz aptuveni 50 aviācijas maršrutiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/novosti/promet-putnika-do-kraja-jula-acg-na-istorijskom-maksimumu/
|title=Promet putnika do kraja jula: ACG na istorijskom maksimumu
|website=Aerodromi Crne Gore
|date=2025-08-04
|access-date=2026-09-06
|language=cnr
}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā Podgoricas un Tivatas lidostas kopā pirmo reizi Melnkalnes aviācijas vēsturē viena gada laikā apkalpoja vairāk nekā trīs miljonus pasažieru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://montenegroairports.com/novosti/datum-za-istoriju-nase-avijacije-aerodromi-prvi-put-u-istoriji-opsluzili-tri-miliona-putnika/
|title=Datum za istoriju naše avijacije: Aerodromi prvi put u istoriji opslužili tri miliona putnika
|website=Aerodromi Crne Gore
|date=2025-12-03
|access-date=2026-09-06
|language=cnr
}}&lt;/ref&gt;

== Aviokompānijas un galamērķi ==
Tivatas lidostas satiksme lielā mērā ir orientēta uz tūrisma pārvadājumiem. Vasaras sezonā no tās tiek veikti regulāri un čarterreisi uz daudzām Eiropas pilsētām.

Viens no galvenajiem pārvadātājiem ir Melnkalnes nacionālā aviokompānija ''[[Air Montenegro]]''. Regulārus un sezonālus reisus veic arī vairākas ārvalstu aviokompānijas.

Starp tradicionāli nozīmīgiem galamērķiem ir [[Belgrada]], [[Stambula]], [[Vīne]], [[Londona]], [[Parīze]], [[Prāga]], [[Varšava]] un citas Eiropas pilsētas. Maršrutu skaits ievērojami atšķiras atkarībā no sezonas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Lidostas Melnkalnē]]
[[Kategorija:Tivata]]</text>
      <sha1>scmlvjjk6llfviww49l60wotap9aj10</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tivata</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639027</id>
    <revision>
      <id>4518346</id>
      <timestamp>2026-09-06T06:20:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Infobox settlement | name                            = Tivata | native_name                     = ''Тиват'' | native_name_lang                = cnr | settlement_type                 = [[Pilsēta]] un [[Administratīvais centrs]] | pushpin_map                     = Montenegro | pushpin_label_position          = left | pushpin_map_caption             = Atrašanās vieta Melnkalnē | subdivision_type                = [[Valsts]] | subdivision_name                = {{MNE}} | s...</comment>
      <origin>4518346</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8245" sha1="42q0le7o0hgxwrberzi0bkssgy525de" xml:space="preserve">{{Infobox settlement
| name                            = Tivata
| native_name                     = ''Тиват''
| native_name_lang                = cnr
| settlement_type                 = [[Pilsēta]] un [[Administratīvais centrs]]
| pushpin_map                     = Montenegro
| pushpin_label_position          = left
| pushpin_map_caption             = Atrašanās vieta Melnkalnē
| subdivision_type                = [[Valsts]]
| subdivision_name                = {{MNE}}
| subdivision_type1               = [[Pašvaldība]]
| subdivision_name1               = [[Tivatas pašvaldība]]
| timezone                        = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset                      = +1
| timezone_DST                    = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST                  = +2
| image_skyline                   = Tivat, Montenegro - panoramio (1).jpg
| population_as_of                = 2023
| population_blank1               = 16 338
| population_blank1_title         = Pašvaldība
| area_total_km2                  = 46
| coordinates                     = {{coord|42.43|18.70|region:ME|display=inline,title}}
| area_code_type                  = [[Telefona kods]]
| area_code                       = +382&amp;nbsp;32
| blank1_info_sec1                = TV
| blank1_name_sec1                = [[Auto reģistrācijas zīmes]]
| postal_code_type                = [[Pasta indekss]]
| postal_code                     = 85320
| website                         = {{URL|https://tivat.me/}}
}}

[[Attēls:Tivat from Gornja Lastva.jpg|thumb|270px|Skats uz Tivatu un Kotoras līci.]]

'''Tivata''' ({{val|cnr|Tivat, Тиват}}; {{val|it|Teodo}}) ir pilsēta [[Melnkalne|Melnkalnē]], [[Tivatas pašvaldība]]s administratīvais centrs. Tā atrodas [[Kotoras līcis|Kotoras līča]] piekrastē, [[Adrijas jūra]]s austrumu daļā, Vrmacas pussalas pakājē. Tivata ir viena no nozīmīgākajām Melnkalnes piekrastes tūrisma un jahtu ostu pilsētām.

2023. gadā Tivatas pašvaldībā dzīvoja 16 338 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.monstat.org/uploads/files/popis%202021/saopstenja/SAOPSTENJE_Popis%20stanovnistva%202023%20I_ENG.pdf
|title=The 2023 Census of Population, Households, and Dwellings
|publisher=MONSTAT
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Tivatas apkārtne bijusi apdzīvota jau kopš [[Senie laiki|senajiem laikiem]]. Arheoloģiskie atradumi liecina par [[Ilīrieši|ilīriešu]], vēlāk [[Senā Roma|romiešu]] un agrīno kristiešu klātbūtni Kotoras līča reģionā.

Viduslaikos Tivatas teritorija atradās ciešā saistībā ar netālo [[Kotora|Kotoru]]. No 1420. gada liela daļa Kotoras līča, tostarp Tivatas apkārtne, nonāca [[Venēcijas Republika]]s varā. Venēciešu valdīšanas laikā pilsēta bija pazīstama ar itāļu nosaukumu '''Teodo'''. Piekrastē tika izbūvētas turīgu Kotoras dzimtu vasaras rezidences un muižas.

Pēc [[Venēcijas Republika]]s pastāvēšanas beigām 1797. gadā Tivatas teritorija vairākkārt mainīja politisko piederību. Tā nonāca [[Hābsburgu monarhija]]s, pēc tam [[Napoleona kari|Napoleona]] pārvaldītās [[Ilīrijas provinces|Ilīrijas provinču]] sastāvā, bet 1814. gadā atkal tika pievienota [[Austrijas Impērija]]i.

[[Austrija-Ungārija]]s laikā Tivata ieguva ievērojamu militāro nozīmi. 1889. gadā šeit tika izveidots Austroungārijas kara flotes arsenāls, kas kļuva par vienu no svarīgākajiem Kotoras līča militārās infrastruktūras objektiem. Arsenāla izveide veicināja pilsētas ekonomisko un demogrāfisko attīstību.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Austrijas-Ungārijas sabrukuma Tivata 1918. gadā tika iekļauta [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistē]], kas 1929. gadā tika pārdēvēta par [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalisti]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1941. līdz 1943. gadam Tivatu okupēja [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]], bet pēc Itālijas kapitulācijas pilsētu kontrolēja [[Nacistiskā Vācija|Vācijas]] spēki. 1944. gadā to ieņēma Dienvidslāvijas partizāni.

Pēc kara Tivata kļuva par [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] sastāvā esošās Melnkalnes daļu. Pilsētā turpināja darboties jūras kara flotes remonta uzņēmums '''Arsenal''', kas vairākus gadu desmitus bija viens no galvenajiem vietējiem darba devējiem.

Pēc [[Dienvidslāvijas sabrukums|Dienvidslāvijas sabrukuma]] Tivata atradās Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas, bet vēlāk [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] sastāvā. Kopš [[Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes neatkarības atjaunošanas]] 2006. gadā Tivata ir neatkarīgās Melnkalnes pilsēta.

21. gadsimtā pilsētas ekonomika arvien vairāk orientēta uz tūrismu un jahtu apkalpošanu. Bijušā kara flotes arsenāla teritorijā tika izveidota luksusa jahtu osta un dzīvojamais komplekss '''Porto Montenegro''', kas būtiski mainīja Tivatas piekrastes apbūvi un nostiprināja pilsētas nozīmi kā starptautiska jahtu tūrisma centru.

== Ģeogrāfija ==
Tivata atrodas Kotoras līča centrālajā daļā, Vrmacas pussalas dienvidrietumu piekrastē. Pretējā līča pusē atrodas [[Lušticas pussala]]. Pilsētas teritorijai raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar siltām un sausām vasarām un maigām, nokrišņiem bagātām ziemām.

Tivatas pašvaldība ir viena no teritoriāli mazākajām Melnkalnē. Tajā ietilpst pati Tivata un vairāki apkārtējie piekrastes ciemi.

Netālu no pilsētas atrodas trīs salas — Prevlaka jeb Ziedu sala, [[Sveti Marko (Melnkalne)|Sveti Marko]] un Gospa od Milosti.

== Ekonomika ==
Vēsturiski nozīmīga loma Tivatas ekonomikā bija kuģu būvei un remontam, kas bija saistīts ar pilsētā esošo kara flotes arsenālu.

Mūsdienās galvenās ekonomikas nozares ir [[tūrisms]], viesnīcu nozare, nekustamais īpašums, mazumtirdzniecība un jahtu apkalpošana. Viens no nozīmīgākajiem pilsētas ekonomiskajiem objektiem ir jahtu osta ''Porto Montenegro'', kas izveidota bijušā militārā arsenāla teritorijā.

Tūrisma attīstību veicina pilsētas atrašanās Kotoras līcī un tuvums [[Kotora|Kotorai]], [[Budva|Budvai]] un citām Melnkalnes piekrastes pilsētām.

== Transports ==
Aptuveni trīs kilometrus uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra atrodas [[Tivatas lidosta]], viena no divām Melnkalnes starptautiskajām lidostām. Tā ir īpaši noslogota vasaras tūrisma sezonā un apkalpo reisus uz daudzām Eiropas pilsētām.

Tivatu šķērso Adrijas piekrastes autoceļš, kas to savieno ar Kotoru, Budvu un [[Herceg Novi]]. Savienojumu ar Herceg Novi pusi nodrošina arī prāmju līnija pāri Kotoras līča Veriges šaurumam starp Kamenari un Lepetani.

== Iedzīvotāji ==
Saskaņā ar Melnkalnes statistikas pārvaldes ''MONSTAT'' 2023. gada tautas skaitīšanas rezultātiem Tivatas pašvaldībā dzīvoja 16 338 cilvēki jeb aptuveni 2,6% no visiem Melnkalnes iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.monstat.org/uploads/files/popis%202021/saopstenja/SAOPSTENJE_Popis%20stanovnistva%202023%20I_ENG.pdf
|title=The 2023 Census of Population, Households, and Dwellings
|publisher=MONSTAT
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Pašvaldības iedzīvotāju etniskais sastāvs ir daudzveidīgs. 2023. gada tautas skaitīšanā lielākās grupas bija serbi un melnkalnieši; pašvaldībā dzīvoja arī horvāti un citu tautību pārstāvji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.monstat.org/uploads/files/popis%202021/saopstenja/SAOPSTENJE_Popis%20stanovnistva%202023%20II_ENG.pdf
|title=Population of Montenegro by national, i.e. ethnical affiliation
|publisher=MONSTAT
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Tivatas lidosta]]
* [[Kotoras līcis]]
* [[Tivatas pašvaldība]]
* [[Kotora]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|https://tivat.me/}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Melnkalnes pilsētas]]</text>
      <sha1>42q0le7o0hgxwrberzi0bkssgy525de</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518347</id>
      <parentid>4518346</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:22:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518347</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8203" sha1="c8nhv8pn1792iq49886gn5lhx8r2sl8" xml:space="preserve">{{Infobox settlement
| name                            = Tivata
| native_name                     = ''Тиват''
| native_name_lang                = cnr
| settlement_type                 = [[Pilsēta]] un [[Administratīvais centrs]]
| pushpin_map                     = Montenegro
| pushpin_label_position          = left
| pushpin_map_caption             = Atrašanās vieta Melnkalnē
| subdivision_type                = [[Valsts]]
| subdivision_name                = {{MNE}}
| subdivision_type1               = [[Pašvaldība]]
| subdivision_name1               = [[Tivatas pašvaldība]]
| timezone                        = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset                      = +1
| timezone_DST                    = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST                  = +2
| image_skyline                   = Tivat, Montenegro - panoramio (1).jpg
| population_as_of                = 2023
| population_blank1               = 16 338
| population_blank1_title         = Pašvaldība
| area_total_km2                  = 46
| coordinates                     = {{coord|42.43|18.70|region:ME|display=inline,title}}
| area_code_type                  = [[Telefona kods]]
| area_code                       = +382&amp;nbsp;32
| blank1_info_sec1                = TV
| blank1_name_sec1                = [[Auto reģistrācijas zīmes]]
| postal_code_type                = [[Pasta indekss]]
| postal_code                     = 85320
| website                         = {{URL|https://tivat.me/}}
}}

[[Attēls:Tivat from Gornja Lastva.jpg|thumb|270px|Skats uz Tivatu un Kotoras līci.]]

'''Tivata''' ({{val|cnr|Tivat, Тиват}}; {{val|it|Teodo}}) ir pilsēta [[Melnkalne|Melnkalnē]], [[Tivatas pašvaldība]]s administratīvais centrs. Tā atrodas [[Kotoras līcis|Kotoras līča]] piekrastē, [[Adrijas jūra]]s austrumu daļā, Vrmacas pussalas pakājē. Tivata ir viena no nozīmīgākajām Melnkalnes piekrastes tūrisma un jahtu ostu pilsētām.

2023. gadā Tivatas pašvaldībā dzīvoja 16 338 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.monstat.org/uploads/files/popis%202021/saopstenja/SAOPSTENJE_Popis%20stanovnistva%202023%20I_ENG.pdf
|title=The 2023 Census of Population, Households, and Dwellings
|publisher=MONSTAT
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Tivatas apkārtne bijusi apdzīvota jau kopš [[Senie laiki|senajiem laikiem]]. Arheoloģiskie atradumi liecina par [[Ilīrieši|ilīriešu]], vēlāk [[Senā Roma|romiešu]] un agrīno kristiešu klātbūtni Kotoras līča reģionā.

Viduslaikos Tivatas teritorija atradās ciešā saistībā ar netālo [[Kotora|Kotoru]]. No 1420. gada liela daļa Kotoras līča, tostarp Tivatas apkārtne, nonāca [[Venēcijas Republika]]s varā. Venēciešu valdīšanas laikā pilsēta bija pazīstama ar itāļu nosaukumu '''Teodo'''. Piekrastē tika izbūvētas turīgu Kotoras dzimtu vasaras rezidences un muižas.

Pēc [[Venēcijas Republika]]s pastāvēšanas beigām 1797. gadā Tivatas teritorija vairākkārt mainīja politisko piederību. Tā nonāca [[Hābsburgu monarhija]]s, pēc tam [[Napoleona kari|Napoleona]] pārvaldītās [[Ilīrijas provinces|Ilīrijas provinču]] sastāvā, bet 1814. gadā atkal tika pievienota [[Austrijas Impērija]]i.

[[Austroungārija|Austroungārijas]] laikā Tivata ieguva ievērojamu militāro nozīmi. 1889. gadā šeit tika izveidots Austroungārijas kara flotes arsenāls, kas kļuva par vienu no svarīgākajiem Kotoras līča militārās infrastruktūras objektiem. Arsenāla izveide veicināja pilsētas ekonomisko un demogrāfisko attīstību.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Austrijas-Ungārijas sabrukuma Tivata 1918. gadā tika iekļauta [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistē]], kas 1929. gadā tika pārdēvēta par [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalisti]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1941. līdz 1943. gadam Tivatu okupēja [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]], bet pēc Itālijas kapitulācijas pilsētu kontrolēja [[Nacistiskā Vācija|Vācijas]] spēki. 1944. gadā to ieņēma Dienvidslāvijas partizāni.

Pēc kara Tivata kļuva par [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] sastāvā esošās Melnkalnes daļu. Pilsētā turpināja darboties jūras kara flotes remonta uzņēmums '''Arsenal''', kas vairākus gadu desmitus bija viens no galvenajiem vietējiem darba devējiem.

Pēc [[Dienvidslāvijas sabrukums|Dienvidslāvijas sabrukuma]] Tivata atradās Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas, bet vēlāk [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] sastāvā. Kopš [[Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes neatkarības atjaunošanas]] 2006. gadā Tivata ir neatkarīgās Melnkalnes pilsēta.

21. gadsimtā pilsētas ekonomika arvien vairāk orientēta uz tūrismu un jahtu apkalpošanu. Bijušā kara flotes arsenāla teritorijā tika izveidota luksusa jahtu osta un dzīvojamais komplekss '''Porto Montenegro''', kas būtiski mainīja Tivatas piekrastes apbūvi un nostiprināja pilsētas nozīmi kā starptautiska jahtu tūrisma centru.

== Ģeogrāfija ==
Tivata atrodas Kotoras līča centrālajā daļā, Vrmacas pussalas dienvidrietumu piekrastē. Pretējā līča pusē atrodas [[Lušticas pussala]]. Pilsētas teritorijai raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar siltām un sausām vasarām un maigām, nokrišņiem bagātām ziemām.

Tivatas pašvaldība ir viena no teritoriāli mazākajām Melnkalnē. Tajā ietilpst pati Tivata un vairāki apkārtējie piekrastes ciemi.

Netālu no pilsētas atrodas trīs salas — Prevlaka jeb Ziedu sala, Sveti Marko un Gospa od Milosti.

== Ekonomika ==
Vēsturiski nozīmīga loma Tivatas ekonomikā bija kuģu būvei un remontam, kas bija saistīts ar pilsētā esošo kara flotes arsenālu.

Mūsdienās galvenās ekonomikas nozares ir [[tūrisms]], viesnīcu nozare, nekustamais īpašums, mazumtirdzniecība un jahtu apkalpošana. Viens no nozīmīgākajiem pilsētas ekonomiskajiem objektiem ir jahtu osta ''Porto Montenegro'', kas izveidota bijušā militārā arsenāla teritorijā.

Tūrisma attīstību veicina pilsētas atrašanās Kotoras līcī un tuvums [[Kotora|Kotorai]], [[Budva|Budvai]] un citām Melnkalnes piekrastes pilsētām.

== Transports ==
Aptuveni trīs kilometrus uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra atrodas [[Tivatas lidosta]], viena no divām Melnkalnes starptautiskajām lidostām. Tā ir īpaši noslogota vasaras tūrisma sezonā un apkalpo reisus uz daudzām Eiropas pilsētām.

Tivatu šķērso Adrijas piekrastes autoceļš, kas to savieno ar Kotoru, Budvu un [[Herceg Novi]]. Savienojumu ar Herceg Novi pusi nodrošina arī prāmju līnija pāri Kotoras līča Veriges šaurumam starp Kamenari un Lepetani.

== Iedzīvotāji ==
Saskaņā ar Melnkalnes statistikas pārvaldes ''MONSTAT'' 2023. gada tautas skaitīšanas rezultātiem Tivatas pašvaldībā dzīvoja 16 338 cilvēki jeb aptuveni 2,6% no visiem Melnkalnes iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.monstat.org/uploads/files/popis%202021/saopstenja/SAOPSTENJE_Popis%20stanovnistva%202023%20I_ENG.pdf
|title=The 2023 Census of Population, Households, and Dwellings
|publisher=MONSTAT
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Pašvaldības iedzīvotāju etniskais sastāvs ir daudzveidīgs. 2023. gada tautas skaitīšanā lielākās grupas bija serbi un melnkalnieši; pašvaldībā dzīvoja arī horvāti un citu tautību pārstāvji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.monstat.org/uploads/files/popis%202021/saopstenja/SAOPSTENJE_Popis%20stanovnistva%202023%20II_ENG.pdf
|title=Population of Montenegro by national, i.e. ethnical affiliation
|publisher=MONSTAT
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Tivatas lidosta]]
* [[Kotoras līcis]]
* [[Kotora]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|https://tivat.me/}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Melnkalnes pilsētas]]</text>
      <sha1>c8nhv8pn1792iq49886gn5lhx8r2sl8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518402</id>
      <parentid>4518347</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T08:49:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* Transports */</comment>
      <origin>4518402</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8260" sha1="ksrkbtr6q3ch3tn1urqaxqv00k6iojq" xml:space="preserve">{{Infobox settlement
| name                            = Tivata
| native_name                     = ''Тиват''
| native_name_lang                = cnr
| settlement_type                 = [[Pilsēta]] un [[Administratīvais centrs]]
| pushpin_map                     = Montenegro
| pushpin_label_position          = left
| pushpin_map_caption             = Atrašanās vieta Melnkalnē
| subdivision_type                = [[Valsts]]
| subdivision_name                = {{MNE}}
| subdivision_type1               = [[Pašvaldība]]
| subdivision_name1               = [[Tivatas pašvaldība]]
| timezone                        = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset                      = +1
| timezone_DST                    = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST                  = +2
| image_skyline                   = Tivat, Montenegro - panoramio (1).jpg
| population_as_of                = 2023
| population_blank1               = 16 338
| population_blank1_title         = Pašvaldība
| area_total_km2                  = 46
| coordinates                     = {{coord|42.43|18.70|region:ME|display=inline,title}}
| area_code_type                  = [[Telefona kods]]
| area_code                       = +382&amp;nbsp;32
| blank1_info_sec1                = TV
| blank1_name_sec1                = [[Auto reģistrācijas zīmes]]
| postal_code_type                = [[Pasta indekss]]
| postal_code                     = 85320
| website                         = {{URL|https://tivat.me/}}
}}

[[Attēls:Tivat from Gornja Lastva.jpg|thumb|270px|Skats uz Tivatu un Kotoras līci.]]

'''Tivata''' ({{val|cnr|Tivat, Тиват}}; {{val|it|Teodo}}) ir pilsēta [[Melnkalne|Melnkalnē]], [[Tivatas pašvaldība]]s administratīvais centrs. Tā atrodas [[Kotoras līcis|Kotoras līča]] piekrastē, [[Adrijas jūra]]s austrumu daļā, Vrmacas pussalas pakājē. Tivata ir viena no nozīmīgākajām Melnkalnes piekrastes tūrisma un jahtu ostu pilsētām.

2023. gadā Tivatas pašvaldībā dzīvoja 16 338 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.monstat.org/uploads/files/popis%202021/saopstenja/SAOPSTENJE_Popis%20stanovnistva%202023%20I_ENG.pdf
|title=The 2023 Census of Population, Households, and Dwellings
|publisher=MONSTAT
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Tivatas apkārtne bijusi apdzīvota jau kopš [[Senie laiki|senajiem laikiem]]. Arheoloģiskie atradumi liecina par [[Ilīrieši|ilīriešu]], vēlāk [[Senā Roma|romiešu]] un agrīno kristiešu klātbūtni Kotoras līča reģionā.

Viduslaikos Tivatas teritorija atradās ciešā saistībā ar netālo [[Kotora|Kotoru]]. No 1420. gada liela daļa Kotoras līča, tostarp Tivatas apkārtne, nonāca [[Venēcijas Republika]]s varā. Venēciešu valdīšanas laikā pilsēta bija pazīstama ar itāļu nosaukumu '''Teodo'''. Piekrastē tika izbūvētas turīgu Kotoras dzimtu vasaras rezidences un muižas.

Pēc [[Venēcijas Republika]]s pastāvēšanas beigām 1797. gadā Tivatas teritorija vairākkārt mainīja politisko piederību. Tā nonāca [[Hābsburgu monarhija]]s, pēc tam [[Napoleona kari|Napoleona]] pārvaldītās [[Ilīrijas provinces|Ilīrijas provinču]] sastāvā, bet 1814. gadā atkal tika pievienota [[Austrijas Impērija]]i.

[[Austroungārija|Austroungārijas]] laikā Tivata ieguva ievērojamu militāro nozīmi. 1889. gadā šeit tika izveidots Austroungārijas kara flotes arsenāls, kas kļuva par vienu no svarīgākajiem Kotoras līča militārās infrastruktūras objektiem. Arsenāla izveide veicināja pilsētas ekonomisko un demogrāfisko attīstību.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Austrijas-Ungārijas sabrukuma Tivata 1918. gadā tika iekļauta [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistē]], kas 1929. gadā tika pārdēvēta par [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalisti]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1941. līdz 1943. gadam Tivatu okupēja [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]], bet pēc Itālijas kapitulācijas pilsētu kontrolēja [[Nacistiskā Vācija|Vācijas]] spēki. 1944. gadā to ieņēma Dienvidslāvijas partizāni.

Pēc kara Tivata kļuva par [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] sastāvā esošās Melnkalnes daļu. Pilsētā turpināja darboties jūras kara flotes remonta uzņēmums '''Arsenal''', kas vairākus gadu desmitus bija viens no galvenajiem vietējiem darba devējiem.

Pēc [[Dienvidslāvijas sabrukums|Dienvidslāvijas sabrukuma]] Tivata atradās Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas, bet vēlāk [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] sastāvā. Kopš [[Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes neatkarības atjaunošanas]] 2006. gadā Tivata ir neatkarīgās Melnkalnes pilsēta.

21. gadsimtā pilsētas ekonomika arvien vairāk orientēta uz tūrismu un jahtu apkalpošanu. Bijušā kara flotes arsenāla teritorijā tika izveidota luksusa jahtu osta un dzīvojamais komplekss '''Porto Montenegro''', kas būtiski mainīja Tivatas piekrastes apbūvi un nostiprināja pilsētas nozīmi kā starptautiska jahtu tūrisma centru.

== Ģeogrāfija ==
Tivata atrodas Kotoras līča centrālajā daļā, Vrmacas pussalas dienvidrietumu piekrastē. Pretējā līča pusē atrodas [[Lušticas pussala]]. Pilsētas teritorijai raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar siltām un sausām vasarām un maigām, nokrišņiem bagātām ziemām.

Tivatas pašvaldība ir viena no teritoriāli mazākajām Melnkalnē. Tajā ietilpst pati Tivata un vairāki apkārtējie piekrastes ciemi.

Netālu no pilsētas atrodas trīs salas — Prevlaka jeb Ziedu sala, Sveti Marko un Gospa od Milosti.

== Ekonomika ==
Vēsturiski nozīmīga loma Tivatas ekonomikā bija kuģu būvei un remontam, kas bija saistīts ar pilsētā esošo kara flotes arsenālu.

Mūsdienās galvenās ekonomikas nozares ir [[tūrisms]], viesnīcu nozare, nekustamais īpašums, mazumtirdzniecība un jahtu apkalpošana. Viens no nozīmīgākajiem pilsētas ekonomiskajiem objektiem ir jahtu osta ''Porto Montenegro'', kas izveidota bijušā militārā arsenāla teritorijā.

Tūrisma attīstību veicina pilsētas atrašanās Kotoras līcī un tuvums [[Kotora|Kotorai]], [[Budva|Budvai]] un citām Melnkalnes piekrastes pilsētām.

== Transports ==
Aptuveni trīs kilometrus uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra atrodas [[Tivatas lidosta]], viena no divām Melnkalnes starptautiskajām lidostām. Tā ir īpaši noslogota vasaras tūrisma sezonā un apkalpo reisus uz daudzām Eiropas pilsētām.

Tivatu šķērso Adrijas piekrastes autoceļš, kas to savieno ar Kotoru, Budvu un [[Herceg Novi]]. Savienojumu ar Herceg Novi pusi nodrošina arī prāmju līnija pāri Kotoras līča Veriges šaurumam starp Kamenari un Lepetani. No Tivatas uz Kotoru var nokļūt arī pa Vrmaca tuneli.

== Iedzīvotāji ==
Saskaņā ar Melnkalnes statistikas pārvaldes ''MONSTAT'' 2023. gada tautas skaitīšanas rezultātiem Tivatas pašvaldībā dzīvoja 16 338 cilvēki jeb aptuveni 2,6% no visiem Melnkalnes iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.monstat.org/uploads/files/popis%202021/saopstenja/SAOPSTENJE_Popis%20stanovnistva%202023%20I_ENG.pdf
|title=The 2023 Census of Population, Households, and Dwellings
|publisher=MONSTAT
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Pašvaldības iedzīvotāju etniskais sastāvs ir daudzveidīgs. 2023. gada tautas skaitīšanā lielākās grupas bija serbi un melnkalnieši; pašvaldībā dzīvoja arī horvāti un citu tautību pārstāvji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.monstat.org/uploads/files/popis%202021/saopstenja/SAOPSTENJE_Popis%20stanovnistva%202023%20II_ENG.pdf
|title=Population of Montenegro by national, i.e. ethnical affiliation
|publisher=MONSTAT
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Tivatas lidosta]]
* [[Kotoras līcis]]
* [[Kotora]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|https://tivat.me/}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Melnkalnes pilsētas]]</text>
      <sha1>ksrkbtr6q3ch3tn1urqaxqv00k6iojq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518406</id>
      <parentid>4518402</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T09:30:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518406</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8271" sha1="m3pwfxf1ac3fak819wczh0vb7yqroks" xml:space="preserve">{{Infobox settlement
| name                            = Tivata
| native_name                     = ''Тиват''
| native_name_lang                = cnr
| settlement_type                 = [[Pilsēta]] un [[Administratīvais centrs]]
| pushpin_map                     = Montenegro
| pushpin_label_position          = left
| pushpin_map_caption             = Atrašanās vieta Melnkalnē
| subdivision_type                = [[Valsts]]
| subdivision_name                = {{MNE}}
| subdivision_type1               = [[Pašvaldība]]
| subdivision_name1               = [[Tivatas pašvaldība]]
| timezone                        = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset                      = +1
| timezone_DST                    = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST                  = +2
| image_skyline                   = Tivat, Montenegro - panoramio (1).jpg
| population_as_of                = 2023
| population_blank1               = 16 338
| population_blank1_title         = Pašvaldība
| area_total_km2                  = 46
| coordinates                     = {{coord|42.43|18.70|region:ME|display=inline,title}}
| area_code_type                  = [[Telefona kods]]
| area_code                       = +382&amp;nbsp;32
| blank1_info_sec1                = TV
| blank1_name_sec1                = [[Auto reģistrācijas zīmes]]
| postal_code_type                = [[Pasta indekss]]
| postal_code                     = 85320
| website                         = {{URL|https://tivat.me/}}
}}

[[Attēls:Tivat from Gornja Lastva.jpg|thumb|270px|Skats uz Tivatu un Kotoras līci.]]

'''Tivata''' ({{val|cnr|Tivat, Тиват}}; {{val|it|Teodo}}) ir pilsēta [[Melnkalne|Melnkalnē]], [[Tivatas pašvaldība]]s administratīvais centrs. Tā atrodas [[Kotoras līcis|Kotoras līča]] piekrastē, [[Adrijas jūra]]s austrumu daļā, Vrmacas pussalas pakājē. Tivata ir viena no nozīmīgākajām Melnkalnes piekrastes tūrisma un jahtu ostu pilsētām.

2023. gadā Tivatas pašvaldībā dzīvoja 16 338 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.monstat.org/uploads/files/popis%202021/saopstenja/SAOPSTENJE_Popis%20stanovnistva%202023%20I_ENG.pdf
|title=The 2023 Census of Population, Households, and Dwellings
|publisher=MONSTAT
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Tivatas apkārtne bijusi apdzīvota jau kopš [[Senie laiki|senajiem laikiem]]. Arheoloģiskie atradumi liecina par [[Ilīrieši|ilīriešu]], vēlāk [[Senā Roma|romiešu]] un agrīno kristiešu klātbūtni Kotoras līča reģionā.

Viduslaikos Tivatas teritorija atradās ciešā saistībā ar netālo [[Kotora|Kotoru]]. No 1420. gada liela daļa Kotoras līča, tostarp Tivatas apkārtne, nonāca [[Venēcijas Republika]]s varā. Venēciešu valdīšanas laikā pilsēta bija pazīstama ar itāļu nosaukumu '''Teodo'''. Piekrastē tika izbūvētas turīgu Kotoras dzimtu vasaras rezidences un muižas.

Pēc [[Venēcijas Republika]]s pastāvēšanas beigām 1797. gadā Tivatas teritorija vairākkārt mainīja politisko piederību. Tā nonāca [[Hābsburgu monarhija]]s, pēc tam [[Napoleona kari|Napoleona]] pārvaldītās [[Ilīrijas provinces|Ilīrijas provinču]] sastāvā, bet 1814. gadā atkal tika pievienota [[Austrijas Impērija]]i.

[[Austroungārija|Austroungārijas]] laikā Tivata ieguva ievērojamu militāro nozīmi. 1889. gadā šeit tika izveidots Austroungārijas kara flotes arsenāls, kas kļuva par vienu no svarīgākajiem Kotoras līča militārās infrastruktūras objektiem. Arsenāla izveide veicināja pilsētas ekonomisko un demogrāfisko attīstību.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Austrijas-Ungārijas sabrukuma Tivata 1918. gadā tika iekļauta [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistē]], kas 1929. gadā tika pārdēvēta par [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalisti]].

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1941. līdz 1943. gadam Tivatu okupēja [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālija]], bet pēc Itālijas kapitulācijas pilsētu kontrolēja [[Nacistiskā Vācija|Vācijas]] spēki. 1944. gadā to ieņēma Dienvidslāvijas partizāni.

Pēc kara Tivata kļuva par [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] sastāvā esošās Melnkalnes daļu. Pilsētā turpināja darboties jūras kara flotes remonta uzņēmums '''Arsenal''', kas vairākus gadu desmitus bija viens no galvenajiem vietējiem darba devējiem.

Pēc [[Dienvidslāvijas sabrukums|Dienvidslāvijas sabrukuma]] Tivata atradās Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas, bet vēlāk [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] sastāvā. Kopš [[Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes neatkarības atjaunošanas]] 2006. gadā Tivata ir neatkarīgās Melnkalnes pilsēta.

21. gadsimtā pilsētas ekonomika arvien vairāk orientēta uz tūrismu un jahtu apkalpošanu. Bijušā kara flotes arsenāla teritorijā tika izveidota luksusa jahtu osta un dzīvojamais komplekss '''Porto Montenegro''', kas būtiski mainīja Tivatas piekrastes apbūvi un nostiprināja pilsētas nozīmi kā starptautiska jahtu tūrisma centru.

== Ģeogrāfija ==
Tivata atrodas Kotoras līča centrālajā daļā, Vrmacas pussalas dienvidrietumu piekrastē. Pretējā līča pusē atrodas [[Lušticas pussala]]. Pilsētas teritorijai raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar siltām un sausām vasarām un maigām, nokrišņiem bagātām ziemām.

Tivatas pašvaldība ir viena no teritoriāli mazākajām Melnkalnē. Tajā ietilpst pati Tivata un vairāki apkārtējie piekrastes ciemi.

Netālu no pilsētas atrodas trīs salas — Prevlaka jeb Ziedu sala, Sveti Marko un Gospa od Milosti.

== Ekonomika ==
Vēsturiski nozīmīga loma Tivatas ekonomikā bija kuģu būvei un remontam, kas bija saistīts ar pilsētā esošo kara flotes arsenālu.

Mūsdienās galvenās ekonomikas nozares ir [[tūrisms]], viesnīcu nozare, nekustamais īpašums, mazumtirdzniecība un jahtu apkalpošana. Viens no nozīmīgākajiem pilsētas ekonomiskajiem objektiem ir jahtu osta ''Porto Montenegro'', kas izveidota bijušā militārā arsenāla teritorijā.

Tūrisma attīstību veicina pilsētas atrašanās Kotoras līcī un tuvums [[Kotora|Kotorai]], [[Budva|Budvai]] un citām Melnkalnes piekrastes pilsētām.

== Transports ==
Aptuveni trīs kilometrus uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra atrodas [[Tivatas lidosta]], viena no divām Melnkalnes starptautiskajām lidostām. Tā ir īpaši noslogota vasaras tūrisma sezonā un apkalpo reisus uz daudzām Eiropas pilsētām.

Tivatu šķērso Adrijas piekrastes autoceļš, kas to savieno ar Kotoru, Budvu un [[Herceg Novi|Hercegnovi]]. Savienojumu ar Herceg Novi pusi nodrošina arī prāmju līnija pāri Kotoras līča Veriges šaurumam starp Kamenari un Lepetani. No Tivatas uz Kotoru var nokļūt arī pa Vrmaca tuneli.

== Iedzīvotāji ==
Saskaņā ar Melnkalnes statistikas pārvaldes ''MONSTAT'' 2023. gada tautas skaitīšanas rezultātiem Tivatas pašvaldībā dzīvoja 16 338 cilvēki jeb aptuveni 2,6% no visiem Melnkalnes iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.monstat.org/uploads/files/popis%202021/saopstenja/SAOPSTENJE_Popis%20stanovnistva%202023%20I_ENG.pdf
|title=The 2023 Census of Population, Households, and Dwellings
|publisher=MONSTAT
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Pašvaldības iedzīvotāju etniskais sastāvs ir daudzveidīgs. 2023. gada tautas skaitīšanā lielākās grupas bija serbi un melnkalnieši; pašvaldībā dzīvoja arī horvāti un citu tautību pārstāvji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.monstat.org/uploads/files/popis%202021/saopstenja/SAOPSTENJE_Popis%20stanovnistva%202023%20II_ENG.pdf
|title=Population of Montenegro by national, i.e. ethnical affiliation
|publisher=MONSTAT
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Tivatas lidosta]]
* [[Kotoras līcis]]
* [[Kotora]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|https://tivat.me/}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Melnkalnes pilsētas]]</text>
      <sha1>m3pwfxf1ac3fak819wczh0vb7yqroks</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Buturļins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639028</id>
    <revision>
      <id>4518349</id>
      <timestamp>2026-09-06T06:25:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4518349</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1498" sha1="jrs7d9uu6a561m794ym37t3j9pgc9uc" xml:space="preserve">[[attēls:Alexandr Borisovich Buturlin.gif|thumb|Aleksandrs Buturļins]]
'''Aleksandrs Buturļins''' ({{val|ru|Алекса́ндр Бори́сович Бутурли́н}}; 1704—1767) bija [[krievi|krievu]] virsnieks un ɡalminieks, princeses [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] kambarkunɡs un mīļākais. 
Ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā viņš bija [[Smoļenska]]s gubernators (1735) un  piedalījās [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]]. 

Pēc Elizabetes Petrovnas kāpšanas tronī viņa Buturļinu 1742. ɡadā iecēla par [[Rīgas guberņa]]s teritorijā esošā Krievijas karaspēka pavēlnieku ģenerālanšefa pakāpē, tad par [[Maskava]]s gubernatoru (1742—1744). 
[[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākumā viņu paaugstināja par ģenerālfeldmaršalu un 1756. ɡadā nosūtīja komandēt Silēzijā izvietoto Krievijas Impērijas armiju. [[Pēteris III|Pētera III]] valdīšanas laikā viņu atkal iecēla par Maskava]]s gubernatoru (1762—1763), bet [[Katrīna II Lielā|Katrīnas Lielās]] laikā atbrīvoja no amatiem. 1765. ɡadā viņu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT: Buturļins, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1704. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1767. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>jrs7d9uu6a561m794ym37t3j9pgc9uc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518351</id>
      <parentid>4518349</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:26:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4518351</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1518" sha1="p4ixvl4d7ad7ftv2m9ct2cjikwsqec5" xml:space="preserve">[[attēls:Alexandr Borisovich Buturlin.gif|thumb|Aleksandrs Buturļins]]
'''Aleksandrs Buturļins''' ({{val|ru|Алекса́ндр Бори́сович Бутурли́н}}; 1704—1767) bija [[krievi|krievu]] virsnieks un ɡalminieks, princeses [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] kambarkunɡs un mīļākais. 
Ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā viņš bija [[Smoļenska]]s gubernators (1735) un  piedalījās [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]]. 

Pēc Elizabetes Petrovnas kāpšanas tronī viņa Buturļinu 1742. ɡadā iecēla par [[Rīgas guberņa]]s teritorijā esošā Krievijas karaspēka pavēlnieku ģenerālanšefa pakāpē, tad par [[Maskava]]s gubernatoru (1742—1744). 
[[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākumā viņu paaugstināja par ģenerālfeldmaršalu un 1756. ɡadā nosūtīja komandēt Silēzijā izvietoto Krievijas Impērijas armiju. [[Pēteris III|Pētera III]] valdīšanas laikā viņu atsauca no armijas un atkal iecēla par Maskavas gubernatoru (1762—1763), bet [[Katrīna II Lielā|Katrīnas Lielās]] laikā atbrīvoja no amatiem. 1765. ɡadā viņu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT: Buturļins, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1704. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1767. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>p4ixvl4d7ad7ftv2m9ct2cjikwsqec5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518373</id>
      <parentid>4518351</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:51:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4518373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1531" sha1="koodn0n3w5nptaec7495mara1qlfh5e" xml:space="preserve">[[attēls:Alexandr Borisovich Buturlin.gif|thumb|Aleksandrs Buturļins]]
'''Aleksandrs Buturļins''' ({{val|ru|Алекса́ндр Бори́сович Бутурли́н}}; 1704—1767) bija [[krievi|krievu]] virsnieks un ɡalminieks, princeses [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] kambarkunɡs un mīļākais. 
Ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā viņš bija [[Smoļenska]]s gubernators (1735) un  piedalījās [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]]. 

Pēc Elizabetes Petrovnas kāpšanas tronī viņa Buturļinu 1742. ɡadā iecēla par [[Rīgas guberņa]]s teritorijā esošā Krievijas karaspēka pavēlnieku ģenerālanšefa pakāpē, tad par [[Maskava]]s gubernatoru (1742—1744). 
[[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākumā viņu 1756. ɡadā paaugstināja par ģenerālfeldmaršalu un 1760. ɡadā nosūtīja komandēt Silēzijā izvietoto Krievijas Impērijas armiju. [[Pēteris III|Pētera III]] valdīšanas laikā viņu atsauca no armijas un atkal iecēla par Maskavas gubernatoru (1762—1763), bet [[Katrīna II Lielā|Katrīnas Lielās]] laikā atbrīvoja no amatiem. 1765. ɡadā viņu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT: Buturļins, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1704. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1767. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>koodn0n3w5nptaec7495mara1qlfh5e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518381</id>
      <parentid>4518373</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:59:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4518381</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1538" sha1="np27hcar9xyf0mmxlydd2vq09oeq541" xml:space="preserve">[[attēls:Alexandr Borisovich Buturlin.gif|thumb|Aleksandrs Buturļins]]
'''Aleksandrs Buturļins''' ({{val|ru|Алекса́ндр Бори́сович Бутурли́н}}; 1704—1767) bija [[krievi|krievu]] virsnieks un ɡalminieks, princeses [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] kambarkunɡs un mīļākais (1727). 
Ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā viņš bija [[Smoļenska]]s gubernators (1735) un  piedalījās [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]]. 

Pēc Elizabetes Petrovnas kāpšanas tronī viņa Buturļinu 1742. ɡadā iecēla par [[Rīgas guberņa]]s teritorijā esošā Krievijas karaspēka pavēlnieku ģenerālanšefa pakāpē, tad par [[Maskava]]s gubernatoru (1742—1744). 
[[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākumā viņu 1756. ɡadā paaugstināja par ģenerālfeldmaršalu un 1760. ɡadā nosūtīja komandēt Silēzijā izvietoto Krievijas Impērijas armiju. [[Pēteris III|Pētera III]] valdīšanas laikā viņu atsauca no armijas un atkal iecēla par Maskavas gubernatoru (1762—1763), bet [[Katrīna II Lielā|Katrīnas Lielās]] laikā atbrīvoja no amatiem. 1765. ɡadā viņu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT: Buturļins, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1704. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1767. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>np27hcar9xyf0mmxlydd2vq09oeq541</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518393</id>
      <parentid>4518381</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T07:28:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4518393</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1675" sha1="3k9sjij0u8n4g20w8vvb718dsgfsag0" xml:space="preserve">[[attēls:Alexandr Borisovich Buturlin.gif|thumb|Aleksandrs Buturļins]]
'''Aleksandrs Buturļins''' ({{val|ru|Алекса́ндр Бори́сович Бутурли́н}}; 1704—1767) bija [[krievi|krievu]] virsnieks un ɡalminieks, princeses [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] kambarkunɡs un mīļākais (1727). 
Ķeizarienes [[Anna I|Annas]] valdīšanas laikā viņš bija [[Smoļenska]]s gubernators (1735) un  piedalījās [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]]. 

Pēc Elizabetes Petrovnas kāpšanas tronī viņa Buturļinu 1742. ɡadā iecēla par [[Rīgas guberņa]]s teritorijā esošā Krievijas karaspēka pavēlnieku ģenerālanšefa pakāpē, tad par [[Maskava]]s gubernatoru (1742—1744). 
[[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] sākumā viņu 1756. ɡadā paaugstināja par ģenerālfeldmaršalu un 1760. ɡadā nosūtīja komandēt Silēzijā izvietoto Krievijas Impērijas armiju. [[Pēteris III|Pētera III]] valdīšanas laikā viņu atsauca no armijas un atkal iecēla par Maskavas gubernatoru (1762—1763), bet [[Katrīna II Lielā|Katrīnas Lielās]] laikā atbrīvoja no amatiem. 
Krievijas ķeizariene Elizabete 1760. ɡadā grāfam Aleksandram Buturļinam uzdāvināja [[Biržu muiža (Madona)|Biržu muižu]], bet 1765. ɡadā viņu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT: Buturļins, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1704. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1767. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>3k9sjij0u8n4g20w8vvb718dsgfsag0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Horvātijas neatkarības karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639029</id>
    <redirect title="Horvātijas karš" />
    <revision>
      <id>4518364</id>
      <timestamp>2026-09-06T06:34:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Horvātijas karš]]</comment>
      <origin>4518364</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="tgygtu26cfi98e2zrll589azq8cj8z5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Horvātijas karš]]</text>
      <sha1>tgygtu26cfi98e2zrll589azq8cj8z5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dienvidslāvijas Tautas armija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639030</id>
    <revision>
      <id>4518365</id>
      <timestamp>2026-09-06T06:35:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Militāras vienības infokaste | nosaukums = Dienvidslāvijas Tautas armija | native_name = Jugoslovenska narodna armija&lt;br /&gt;Југословенска народна армија | attēls = Emblem of the Yugoslav People's Army.svg | attēla_paraksts = Dienvidslāvijas Tautas armijas emblēma | valsts = [[Dienvidslāvija]] | dibināta = 1945. gada 1. marts | likvidēta = 1992. gada 20. maijs | veids = bruņotie spēki | štābs = [[Belgrada]] | virspavēlnieks = Josips Bro...</comment>
      <origin>4518365</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7508" sha1="1hl9a0l71wzo9qyqc1tddrg6g96vkzn" xml:space="preserve">{{Militāras vienības infokaste
| nosaukums = Dienvidslāvijas Tautas armija
| native_name = Jugoslovenska narodna armija&lt;br /&gt;Југословенска народна армија
| attēls = Emblem of the Yugoslav People's Army.svg
| attēla_paraksts = Dienvidslāvijas Tautas armijas emblēma
| valsts = [[Dienvidslāvija]]
| dibināta = 1945. gada 1. marts
| likvidēta = 1992. gada 20. maijs
| veids = bruņotie spēki
| štābs = [[Belgrada]]
| virspavēlnieks = [[Josips Brozs Tito]] (1945–1980)&lt;br /&gt;Dienvidslāvijas prezidentūra (1980–1992)
}}

'''Dienvidslāvijas Tautas armija''' ({{val|sh|Jugoslovenska narodna armija}}, kirilicā: {{lang|sr-Cyrl|Југословенска народна армија}}, saīsināti '''JNA''') bija [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] bruņoto spēku galvenā sastāvdaļa no 1945. līdz 1992. gadam. Tā tika izveidota uz [[Dienvidslāvijas partizāni|Dienvidslāvijas partizānu]] spēku pamata pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un bija viena no nozīmīgākajām valsts politiskajām un militārajām institūcijām.

Armiju veidoja sauszemes spēki, kara flote un gaisa spēki, savukārt federālo republiku teritorijās darbojās arī [[Teritoriālā aizsardzība (Dienvidslāvija)|Teritoriālās aizsardzības]] vienības. Miera laikā armijā pastāvēja obligātais militārais dienests, un tās personālu veidoja profesionālie karavīri, obligātā dienesta karavīri un plašs rezervistu tīkls.

== Vēsture ==
Dienvidslāvijas Tautas armijas pirmsākumi meklējami [[Dienvidslāvijas Tautas atbrīvošanas armija|Dienvidslāvijas Tautas atbrīvošanas armijā]], kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās pret [[Ass valstis|Ass valstu]] okupācijas spēkiem un vietējiem kolaboracionistu formējumiem. 1945. gada 1. martā partizānu spēki tika reorganizēti par '''Dienvidslāvijas armiju''' (''Jugoslovenska armija''). 1951. gada 22. decembrī tā tika pārdēvēta par Dienvidslāvijas Tautas armiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.vs.rs/en/history-of-the-saf
|title=History of the Serbian Armed Forces
|publisher=Serbian Armed Forces
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Pēc kara JNA kļuva par vienu no galvenajiem jaunās sociālistiskās Dienvidslāvijas režīma balstiem. Tās virspavēlnieks bija valsts vadītājs [[Josips Brozs Tito]]. Armijai bija ne tikai militāra, bet arī politiska loma, un tās oficiālā ideoloģija balstījās Dienvidslāvijas sociālismā, partizānu kara tradīcijās un dažādo Dienvidslāvijas tautu vienotības principā.

Pēc [[Tito—Staļina konflikts|Dienvidslāvijas un Padomju Savienības konflikta]] 1948. gadā valsts militārā doktrīna arvien vairāk orientējās uz neatkarīgu aizsardzības sistēmu. Dienvidslāvija neiestājās ne [[NATO]], ne [[Varšavas pakts|Varšavas paktā]] un kļuva par vienu no [[Nepievienošanās kustība|Nepievienošanās kustības]] vadošajām valstīm.

Pēc [[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā|Varšavas pakta iebrukuma Čehoslovākijā]] 1968. gadā Dienvidslāvijā tika attīstīta '''vispārējās tautas aizsardzības''' doktrīna. Tā paredzēja, ka ārēja iebrukuma gadījumā regulāro armiju papildinātu decentralizētās [[Teritoriālā aizsardzība (Dienvidslāvija)|Teritoriālās aizsardzības]] vienības, kas tika organizētas katrā federālajā republikā un autonomajā provincē.

JNA bija sadalīta sauszemes spēkos, [[Dienvidslāvijas kara flote|kara flotē]] un [[Dienvidslāvijas gaisa spēki|gaisa spēkos]]. 20. gadsimta 70. un 80. gados Dienvidslāvija izveidoja arī ievērojamu vietējo militāro rūpniecību, kas ražoja tankus, bruņumašīnas, artilērijas sistēmas, lidmašīnas un kājnieku ieročus.

Pēc Tito nāves 1980. gadā JNA virspavēlnieka funkcijas pārņēma kolektīvā Dienvidslāvijas prezidentūra. 1980. gadu beigās, pieaugot politiskajai un ekonomiskajai krīzei un nacionālistiskajām kustībām federālajās republikās, armija arvien vairāk iesaistījās Dienvidslāvijas politiskajos procesos.

1991. gadā, sākoties [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas kariem]], JNA tika iesaistīta militārās operācijās [[Slovēnijas Neatkarības karš|Slovēnijā]] un [[Horvātijas Neatkarības karš|Horvātijā]]. Slovēnijā JNA vienības piedalījās [[Desmit dienu karš|Desmit dienu karā]], mēģinot pārņemt robežkontroles punktus un stratēģiskus objektus pēc Slovēnijas neatkarības pasludināšanas.

Pēc JNA atkāpšanās no Slovēnijas lielākā daļa tās operāciju koncentrējās Horvātijā. Armija piedalījās kaujās par [[Vukovaras kauja|Vukovaru]], [[Dubrovnikas aplenkums|Dubrovnikas aplenkumā]] un citās militārajās operācijās. Šajā laikā armijas etniskais sastāvs strauji mainījās, jo daudzi slovēņu, horvātu, bosniešu un citu tautību karavīri un virsnieki to pameta. JNA arvien vairāk nonāca Serbijas un Melnkalnes politiskās vadības ietekmē.

Pēc [[Bosnijas un Hercegovinas neatkarības referendums|Bosnijas un Hercegovinas neatkarības]] pasludināšanas 1992. gadā JNA vienības tika formāli izvestas no republikas, taču liela daļa militārā personāla, ieroču un infrastruktūras tika nodota jaunizveidotajai [[Serbu Republikas armija|Serbu Republikas armijai]].

1992. gada 20. maijā Dienvidslāvijas Tautas armija tika oficiāli likvidēta. Tās vienības, infrastruktūra un bruņojums [[Serbija|Serbijā]] un [[Melnkalne|Melnkalnē]] kļuva par pamatu jaunajai [[Dienvidslāvijas armija|Dienvidslāvijas armijai]], kas bija 1992. gadā izveidotās [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas]] bruņotie spēki.

== Organizācija ==
Dienvidslāvijas Tautas armijas galvenās sastāvdaļas bija:
* [[Dienvidslāvijas sauszemes spēki|Sauszemes spēki]];
* [[Dienvidslāvijas kara flote|Kara flote]];
* [[Dienvidslāvijas gaisa spēki|Gaisa spēki un pretgaisa aizsardzība]].

Papildus federālās armijas struktūrām pastāvēja Teritoriālā aizsardzība, kuras vienības bija organizētas federālo republiku un autonomo provinču līmenī. Kara gadījumā tās bija paredzētas partizānu tipa karadarbībai, infrastruktūras aizsardzībai un regulārās armijas atbalstam.

Armijas centrālais štābs atradās [[Belgrada|Belgradā]]. JNA bija obligātā militārā dienesta sistēma, un 1990. gadā tās aktīvajā dienestā bija aptuveni 275 000 karavīru, bet rezervē — vairāk nekā 780 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Yugoslav_People%27s_Army
|title=Yugoslav People's Army
|website=Wikipedia
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

== Bruņojums ==
JNA izmantoja gan [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], gan Rietumvalstīs un pašā Dienvidslāvijā ražotu militāro tehniku. Dienvidslāvijas militārā rūpniecība ražoja vairākas vietējās ieroču sistēmas, tostarp [[M-84]] tanku, kas tika izstrādāts uz padomju [[T-72]] bāzes, kā arī bruņutransportierus, artilērijas sistēmas un dažādu veidu kājnieku ieročus.

Gaisa spēku rīcībā bija padomju [[MiG-21]] un [[MiG-29]] iznīcinātāji, kā arī Dienvidslāvijā izstrādātās ''[[Soko J-22 Orao]]'', ''[[Soko G-2 Galeb]]'' un ''[[Soko G-4 Super Galeb]]'' lidmašīnas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dienvidslāvijas vēsture]]
[[Kategorija:Bruņotie spēki]]</text>
      <sha1>1hl9a0l71wzo9qyqc1tddrg6g96vkzn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518366</id>
      <parentid>4518365</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:36:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518366</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6947" sha1="m9kjqxbvvi1nigwewa1s2pmh74m7drc" xml:space="preserve">'''Dienvidslāvijas Tautas armija''' ({{val|sh|Jugoslovenska narodna armija}}, kirilicā: {{lang|sr-Cyrl|Југословенска народна армија}}, saīsināti '''JNA''') bija [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] bruņoto spēku galvenā sastāvdaļa no 1945. līdz 1992. gadam. Tā tika izveidota uz [[Dienvidslāvijas partizāni|Dienvidslāvijas partizānu]] spēku pamata pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un bija viena no nozīmīgākajām valsts politiskajām un militārajām institūcijām.

Armiju veidoja sauszemes spēki, kara flote un gaisa spēki, savukārt federālo republiku teritorijās darbojās arī [[Teritoriālā aizsardzība (Dienvidslāvija)|Teritoriālās aizsardzības]] vienības. Miera laikā armijā pastāvēja obligātais militārais dienests, un tās personālu veidoja profesionālie karavīri, obligātā dienesta karavīri un plašs rezervistu tīkls.

== Vēsture ==
Dienvidslāvijas Tautas armijas pirmsākumi meklējami [[Dienvidslāvijas Tautas atbrīvošanas armija|Dienvidslāvijas Tautas atbrīvošanas armijā]], kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās pret [[Ass valstis|Ass valstu]] okupācijas spēkiem un vietējiem kolaboracionistu formējumiem. 1945. gada 1. martā partizānu spēki tika reorganizēti par '''Dienvidslāvijas armiju''' (''Jugoslovenska armija''). 1951. gada 22. decembrī tā tika pārdēvēta par Dienvidslāvijas Tautas armiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.vs.rs/en/history-of-the-saf
|title=History of the Serbian Armed Forces
|publisher=Serbian Armed Forces
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Pēc kara JNA kļuva par vienu no galvenajiem jaunās sociālistiskās Dienvidslāvijas režīma balstiem. Tās virspavēlnieks bija valsts vadītājs [[Josips Brozs Tito]]. Armijai bija ne tikai militāra, bet arī politiska loma, un tās oficiālā ideoloģija balstījās Dienvidslāvijas sociālismā, partizānu kara tradīcijās un dažādo Dienvidslāvijas tautu vienotības principā.

Pēc [[Tito—Staļina konflikts|Dienvidslāvijas un Padomju Savienības konflikta]] 1948. gadā valsts militārā doktrīna arvien vairāk orientējās uz neatkarīgu aizsardzības sistēmu. Dienvidslāvija neiestājās ne [[NATO]], ne [[Varšavas pakts|Varšavas paktā]] un kļuva par vienu no [[Nepievienošanās kustība|Nepievienošanās kustības]] vadošajām valstīm.

Pēc [[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā|Varšavas pakta iebrukuma Čehoslovākijā]] 1968. gadā Dienvidslāvijā tika attīstīta '''vispārējās tautas aizsardzības''' doktrīna. Tā paredzēja, ka ārēja iebrukuma gadījumā regulāro armiju papildinātu decentralizētās [[Teritoriālā aizsardzība (Dienvidslāvija)|Teritoriālās aizsardzības]] vienības, kas tika organizētas katrā federālajā republikā un autonomajā provincē.

JNA bija sadalīta sauszemes spēkos, [[Dienvidslāvijas kara flote|kara flotē]] un [[Dienvidslāvijas gaisa spēki|gaisa spēkos]]. 20. gadsimta 70. un 80. gados Dienvidslāvija izveidoja arī ievērojamu vietējo militāro rūpniecību, kas ražoja tankus, bruņumašīnas, artilērijas sistēmas, lidmašīnas un kājnieku ieročus.

Pēc Tito nāves 1980. gadā JNA virspavēlnieka funkcijas pārņēma kolektīvā Dienvidslāvijas prezidentūra. 1980. gadu beigās, pieaugot politiskajai un ekonomiskajai krīzei un nacionālistiskajām kustībām federālajās republikās, armija arvien vairāk iesaistījās Dienvidslāvijas politiskajos procesos.

1991. gadā, sākoties [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas kariem]], JNA tika iesaistīta militārās operācijās [[Slovēnijas Neatkarības karš|Slovēnijā]] un [[Horvātijas Neatkarības karš|Horvātijā]]. Slovēnijā JNA vienības piedalījās [[Desmit dienu karš|Desmit dienu karā]], mēģinot pārņemt robežkontroles punktus un stratēģiskus objektus pēc Slovēnijas neatkarības pasludināšanas.

Pēc JNA atkāpšanās no Slovēnijas lielākā daļa tās operāciju koncentrējās Horvātijā. Armija piedalījās kaujās par [[Vukovaras kauja|Vukovaru]], [[Dubrovnikas aplenkums|Dubrovnikas aplenkumā]] un citās militārajās operācijās. Šajā laikā armijas etniskais sastāvs strauji mainījās, jo daudzi slovēņu, horvātu, bosniešu un citu tautību karavīri un virsnieki to pameta. JNA arvien vairāk nonāca Serbijas un Melnkalnes politiskās vadības ietekmē.

Pēc [[Bosnijas un Hercegovinas neatkarības referendums|Bosnijas un Hercegovinas neatkarības]] pasludināšanas 1992. gadā JNA vienības tika formāli izvestas no republikas, taču liela daļa militārā personāla, ieroču un infrastruktūras tika nodota jaunizveidotajai [[Serbu Republikas armija|Serbu Republikas armijai]].

1992. gada 20. maijā Dienvidslāvijas Tautas armija tika oficiāli likvidēta. Tās vienības, infrastruktūra un bruņojums [[Serbija|Serbijā]] un [[Melnkalne|Melnkalnē]] kļuva par pamatu jaunajai [[Dienvidslāvijas armija|Dienvidslāvijas armijai]], kas bija 1992. gadā izveidotās [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas]] bruņotie spēki.

== Organizācija ==
Dienvidslāvijas Tautas armijas galvenās sastāvdaļas bija:
* [[Dienvidslāvijas sauszemes spēki|Sauszemes spēki]];
* [[Dienvidslāvijas kara flote|Kara flote]];
* [[Dienvidslāvijas gaisa spēki|Gaisa spēki un pretgaisa aizsardzība]].

Papildus federālās armijas struktūrām pastāvēja Teritoriālā aizsardzība, kuras vienības bija organizētas federālo republiku un autonomo provinču līmenī. Kara gadījumā tās bija paredzētas partizānu tipa karadarbībai, infrastruktūras aizsardzībai un regulārās armijas atbalstam.

Armijas centrālais štābs atradās [[Belgrada|Belgradā]]. JNA bija obligātā militārā dienesta sistēma, un 1990. gadā tās aktīvajā dienestā bija aptuveni 275 000 karavīru, bet rezervē — vairāk nekā 780 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Yugoslav_People%27s_Army
|title=Yugoslav People's Army
|website=Wikipedia
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

== Bruņojums ==
JNA izmantoja gan [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], gan Rietumvalstīs un pašā Dienvidslāvijā ražotu militāro tehniku. Dienvidslāvijas militārā rūpniecība ražoja vairākas vietējās ieroču sistēmas, tostarp [[M-84]] tanku, kas tika izstrādāts uz padomju [[T-72]] bāzes, kā arī bruņutransportierus, artilērijas sistēmas un dažādu veidu kājnieku ieročus.

Gaisa spēku rīcībā bija padomju [[MiG-21]] un [[MiG-29]] iznīcinātāji, kā arī Dienvidslāvijā izstrādātās ''[[Soko J-22 Orao]]'', ''[[Soko G-2 Galeb]]'' un ''[[Soko G-4 Super Galeb]]'' lidmašīnas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dienvidslāvijas vēsture]]
[[Kategorija:Bruņotie spēki]]</text>
      <sha1>m9kjqxbvvi1nigwewa1s2pmh74m7drc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518367</id>
      <parentid>4518366</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:36:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518367</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6556" sha1="k0tj6l9xzi2m41ubtvvoj7ppa5lrdkt" xml:space="preserve">'''Dienvidslāvijas Tautas armija''' ({{val|sh|Jugoslovenska narodna armija}}, kirilicā: {{lang|sr-Cyrl|Југословенска народна армија}}, saīsināti JNA) bija [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] bruņoto spēku galvenā sastāvdaļa no 1945. līdz 1992. gadam. Tā tika izveidota uz [[Dienvidslāvijas partizāni|Dienvidslāvijas partizānu]] spēku pamata pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un bija viena no nozīmīgākajām valsts politiskajām un militārajām institūcijām.

Armiju veidoja sauszemes spēki, kara flote un gaisa spēki, savukārt federālo republiku teritorijās darbojās arī [[Teritoriālā aizsardzība (Dienvidslāvija)|Teritoriālās aizsardzības]] vienības. Miera laikā armijā pastāvēja obligātais militārais dienests, un tās personālu veidoja profesionālie karavīri, obligātā dienesta karavīri un plašs rezervistu tīkls.

== Vēsture ==
Dienvidslāvijas Tautas armijas pirmsākumi meklējami [[Dienvidslāvijas Tautas atbrīvošanas armija|Dienvidslāvijas Tautas atbrīvošanas armijā]], kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās pret [[Ass valstis|Ass valstu]] okupācijas spēkiem un vietējiem kolaboracionistu formējumiem. 1945. gada 1. martā partizānu spēki tika reorganizēti par Dienvidslāvijas armiju (''Jugoslovenska armija''). 1951. gada 22. decembrī tā tika pārdēvēta par Dienvidslāvijas Tautas armiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.vs.rs/en/history-of-the-saf
|title=History of the Serbian Armed Forces
|publisher=Serbian Armed Forces
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Pēc kara JNA kļuva par vienu no galvenajiem jaunās sociālistiskās Dienvidslāvijas režīma balstiem. Tās virspavēlnieks bija valsts vadītājs [[Josips Brozs Tito]]. Armijai bija ne tikai militāra, bet arī politiska loma, un tās oficiālā ideoloģija balstījās Dienvidslāvijas sociālismā, partizānu kara tradīcijās un dažādo Dienvidslāvijas tautu vienotības principā.

Pēc Dienvidslāvijas un Padomju Savienības konflikta 1948. gadā valsts militārā doktrīna arvien vairāk orientējās uz neatkarīgu aizsardzības sistēmu. Dienvidslāvija neiestājās ne [[NATO]], ne [[Varšavas pakts|Varšavas paktā]] un kļuva par vienu no [[Nepievienošanās kustība|Nepievienošanās kustības]] vadošajām valstīm.

Pēc [[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā|Varšavas pakta iebrukuma Čehoslovākijā]] 1968. gadā Dienvidslāvijā tika attīstīta vispārējās tautas aizsardzības doktrīna. Tā paredzēja, ka ārēja iebrukuma gadījumā regulāro armiju papildinātu decentralizētās Teritoriālās aizsardzības vienības, kas tika organizētas katrā federālajā republikā un autonomajā provincē.

JNA bija sadalīta sauszemes spēkos, kara flotē un gaisa spēkos. 20. gadsimta 70. un 80. gados Dienvidslāvija izveidoja arī ievērojamu vietējo militāro rūpniecību, kas ražoja tankus, bruņumašīnas, artilērijas sistēmas, lidmašīnas un kājnieku ieročus.

Pēc Tito nāves 1980. gadā JNA virspavēlnieka funkcijas pārņēma kolektīvā Dienvidslāvijas prezidentūra. 1980. gadu beigās, pieaugot politiskajai un ekonomiskajai krīzei un nacionālistiskajām kustībām federālajās republikās, armija arvien vairāk iesaistījās Dienvidslāvijas politiskajos procesos.

1991. gadā, sākoties [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas kariem]], JNA tika iesaistīta militārās operācijās Slovēnijā un Horvātijā. Slovēnijā JNA vienības piedalījās [[Desmit dienu karš|Desmit dienu karā]], mēģinot pārņemt robežkontroles punktus un stratēģiskus objektus pēc Slovēnijas neatkarības pasludināšanas.

Pēc JNA atkāpšanās no Slovēnijas lielākā daļa tās operāciju koncentrējās Horvātijā. Armija piedalījās kaujās par [[Vukovaras kauja|Vukovaru]], [[Dubrovnikas aplenkums|Dubrovnikas aplenkumā]] un citās militārajās operācijās. Šajā laikā armijas etniskais sastāvs strauji mainījās, jo daudzi slovēņu, horvātu, bosniešu un citu tautību karavīri un virsnieki to pameta. JNA arvien vairāk nonāca Serbijas un Melnkalnes politiskās vadības ietekmē.

Pēc Bosnijas un Hercegovinas neatkarības pasludināšanas 1992. gadā JNA vienības tika formāli izvestas no republikas, taču liela daļa militārā personāla, ieroču un infrastruktūras tika nodota jaunizveidotajai [[Serbu Republikas armija|Serbu Republikas armijai]].

1992. gada 20. maijā Dienvidslāvijas Tautas armija tika oficiāli likvidēta. Tās vienības, infrastruktūra un bruņojums [[Serbija|Serbijā]] un [[Melnkalne|Melnkalnē]] kļuva par pamatu jaunajai [[Dienvidslāvijas armija|Dienvidslāvijas armijai]], kas bija 1992. gadā izveidotās [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas]] bruņotie spēki.

== Organizācija ==
Dienvidslāvijas Tautas armijas galvenās sastāvdaļas bija:
* Sauszemes spēki;
* Kara flote;
* Gaisa spēki un pretgaisa aizsardzība.

Papildus federālās armijas struktūrām pastāvēja Teritoriālā aizsardzība, kuras vienības bija organizētas federālo republiku un autonomo provinču līmenī. Kara gadījumā tās bija paredzētas partizānu tipa karadarbībai, infrastruktūras aizsardzībai un regulārās armijas atbalstam.

Armijas centrālais štābs atradās [[Belgrada|Belgradā]]. JNA bija obligātā militārā dienesta sistēma, un 1990. gadā tās aktīvajā dienestā bija aptuveni 275 000 karavīru, bet rezervē — vairāk nekā 780 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Yugoslav_People%27s_Army
|title=Yugoslav People's Army
|website=Wikipedia
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

== Bruņojums ==
JNA izmantoja gan [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], gan Rietumvalstīs un pašā Dienvidslāvijā ražotu militāro tehniku. Dienvidslāvijas militārā rūpniecība ražoja vairākas vietējās ieroču sistēmas, tostarp [[M-84]] tanku, kas tika izstrādāts uz padomju [[T-72]] bāzes, kā arī bruņutransportierus, artilērijas sistēmas un dažādu veidu kājnieku ieročus.

Gaisa spēku rīcībā bija padomju [[MiG-21]] un [[MiG-29]] iznīcinātāji, kā arī Dienvidslāvijā izstrādātās ''[[Soko J-22 Orao]]'', ''[[Soko G-2 Galeb]]'' un ''[[Soko G-4 Super Galeb]]'' lidmašīnas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dienvidslāvijas vēsture]]
[[Kategorija:Bruņotie spēki]]</text>
      <sha1>k0tj6l9xzi2m41ubtvvoj7ppa5lrdkt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518368</id>
      <parentid>4518367</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T06:37:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4518368</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6610" sha1="79zm9ibu8e80xds0qn9zcm26ed3qajv" xml:space="preserve">[[Attēls:JNA Logo.JPG|thumb|Emblēma (1951–1991)]]
'''Dienvidslāvijas Tautas armija''' ({{val|sh|Jugoslovenska narodna armija}}, kirilicā: {{lang|sr-Cyrl|Југословенска народна армија}}, saīsināti JNA) bija [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] bruņoto spēku galvenā sastāvdaļa no 1945. līdz 1992. gadam. Tā tika izveidota uz [[Dienvidslāvijas partizāni|Dienvidslāvijas partizānu]] spēku pamata pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un bija viena no nozīmīgākajām valsts politiskajām un militārajām institūcijām.

Armiju veidoja sauszemes spēki, kara flote un gaisa spēki, savukārt federālo republiku teritorijās darbojās arī [[Teritoriālā aizsardzība (Dienvidslāvija)|Teritoriālās aizsardzības]] vienības. Miera laikā armijā pastāvēja obligātais militārais dienests, un tās personālu veidoja profesionālie karavīri, obligātā dienesta karavīri un plašs rezervistu tīkls.

== Vēsture ==
Dienvidslāvijas Tautas armijas pirmsākumi meklējami [[Dienvidslāvijas Tautas atbrīvošanas armija|Dienvidslāvijas Tautas atbrīvošanas armijā]], kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās pret [[Ass valstis|Ass valstu]] okupācijas spēkiem un vietējiem kolaboracionistu formējumiem. 1945. gada 1. martā partizānu spēki tika reorganizēti par Dienvidslāvijas armiju (''Jugoslovenska armija''). 1951. gada 22. decembrī tā tika pārdēvēta par Dienvidslāvijas Tautas armiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://www.vs.rs/en/history-of-the-saf
|title=History of the Serbian Armed Forces
|publisher=Serbian Armed Forces
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

Pēc kara JNA kļuva par vienu no galvenajiem jaunās sociālistiskās Dienvidslāvijas režīma balstiem. Tās virspavēlnieks bija valsts vadītājs [[Josips Brozs Tito]]. Armijai bija ne tikai militāra, bet arī politiska loma, un tās oficiālā ideoloģija balstījās Dienvidslāvijas sociālismā, partizānu kara tradīcijās un dažādo Dienvidslāvijas tautu vienotības principā.

Pēc Dienvidslāvijas un Padomju Savienības konflikta 1948. gadā valsts militārā doktrīna arvien vairāk orientējās uz neatkarīgu aizsardzības sistēmu. Dienvidslāvija neiestājās ne [[NATO]], ne [[Varšavas pakts|Varšavas paktā]] un kļuva par vienu no [[Nepievienošanās kustība|Nepievienošanās kustības]] vadošajām valstīm.

Pēc [[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā|Varšavas pakta iebrukuma Čehoslovākijā]] 1968. gadā Dienvidslāvijā tika attīstīta vispārējās tautas aizsardzības doktrīna. Tā paredzēja, ka ārēja iebrukuma gadījumā regulāro armiju papildinātu decentralizētās Teritoriālās aizsardzības vienības, kas tika organizētas katrā federālajā republikā un autonomajā provincē.

JNA bija sadalīta sauszemes spēkos, kara flotē un gaisa spēkos. 20. gadsimta 70. un 80. gados Dienvidslāvija izveidoja arī ievērojamu vietējo militāro rūpniecību, kas ražoja tankus, bruņumašīnas, artilērijas sistēmas, lidmašīnas un kājnieku ieročus.

Pēc Tito nāves 1980. gadā JNA virspavēlnieka funkcijas pārņēma kolektīvā Dienvidslāvijas prezidentūra. 1980. gadu beigās, pieaugot politiskajai un ekonomiskajai krīzei un nacionālistiskajām kustībām federālajās republikās, armija arvien vairāk iesaistījās Dienvidslāvijas politiskajos procesos.

1991. gadā, sākoties [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas kariem]], JNA tika iesaistīta militārās operācijās Slovēnijā un Horvātijā. Slovēnijā JNA vienības piedalījās [[Desmit dienu karš|Desmit dienu karā]], mēģinot pārņemt robežkontroles punktus un stratēģiskus objektus pēc Slovēnijas neatkarības pasludināšanas.

Pēc JNA atkāpšanās no Slovēnijas lielākā daļa tās operāciju koncentrējās Horvātijā. Armija piedalījās kaujās par [[Vukovaras kauja|Vukovaru]], [[Dubrovnikas aplenkums|Dubrovnikas aplenkumā]] un citās militārajās operācijās. Šajā laikā armijas etniskais sastāvs strauji mainījās, jo daudzi slovēņu, horvātu, bosniešu un citu tautību karavīri un virsnieki to pameta. JNA arvien vairāk nonāca Serbijas un Melnkalnes politiskās vadības ietekmē.

Pēc Bosnijas un Hercegovinas neatkarības pasludināšanas 1992. gadā JNA vienības tika formāli izvestas no republikas, taču liela daļa militārā personāla, ieroču un infrastruktūras tika nodota jaunizveidotajai [[Serbu Republikas armija|Serbu Republikas armijai]].

1992. gada 20. maijā Dienvidslāvijas Tautas armija tika oficiāli likvidēta. Tās vienības, infrastruktūra un bruņojums [[Serbija|Serbijā]] un [[Melnkalne|Melnkalnē]] kļuva par pamatu jaunajai [[Dienvidslāvijas armija|Dienvidslāvijas armijai]], kas bija 1992. gadā izveidotās [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas]] bruņotie spēki.

== Organizācija ==
Dienvidslāvijas Tautas armijas galvenās sastāvdaļas bija:
* Sauszemes spēki;
* Kara flote;
* Gaisa spēki un pretgaisa aizsardzība.

Papildus federālās armijas struktūrām pastāvēja Teritoriālā aizsardzība, kuras vienības bija organizētas federālo republiku un autonomo provinču līmenī. Kara gadījumā tās bija paredzētas partizānu tipa karadarbībai, infrastruktūras aizsardzībai un regulārās armijas atbalstam.

Armijas centrālais štābs atradās [[Belgrada|Belgradā]]. JNA bija obligātā militārā dienesta sistēma, un 1990. gadā tās aktīvajā dienestā bija aptuveni 275 000 karavīru, bet rezervē — vairāk nekā 780 000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=https://en.wikipedia.org/wiki/Yugoslav_People%27s_Army
|title=Yugoslav People's Army
|website=Wikipedia
|access-date=2026-09-06
|language=en
}}&lt;/ref&gt;

== Bruņojums ==
JNA izmantoja gan [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], gan Rietumvalstīs un pašā Dienvidslāvijā ražotu militāro tehniku. Dienvidslāvijas militārā rūpniecība ražoja vairākas vietējās ieroču sistēmas, tostarp [[M-84]] tanku, kas tika izstrādāts uz padomju [[T-72]] bāzes, kā arī bruņutransportierus, artilērijas sistēmas un dažādu veidu kājnieku ieročus.

Gaisa spēku rīcībā bija padomju [[MiG-21]] un [[MiG-29]] iznīcinātāji, kā arī Dienvidslāvijā izstrādātās ''[[Soko J-22 Orao]]'', ''[[Soko G-2 Galeb]]'' un ''[[Soko G-4 Super Galeb]]'' lidmašīnas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dienvidslāvijas vēsture]]
[[Kategorija:Bruņotie spēki]]</text>
      <sha1>79zm9ibu8e80xds0qn9zcm26ed3qajv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kamil Grabara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639031</id>
    <redirect title="Kamils Grabara" />
    <revision>
      <id>4518376</id>
      <timestamp>2026-09-06T06:53:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kamils Grabara]]</comment>
      <origin>4518376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="130ltrf41x72pg44slfdvzf4fev2i85" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kamils Grabara]]</text>
      <sha1>130ltrf41x72pg44slfdvzf4fev2i85</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zeki Çelik</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639032</id>
    <redirect title="Zeki Čeliks" />
    <revision>
      <id>4518377</id>
      <timestamp>2026-09-06T06:54:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Zeki Čeliks]]</comment>
      <origin>4518377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="gs3ojxgvw5xi6vusgbxai8glped6nfs" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Zeki Čeliks]]</text>
      <sha1>gs3ojxgvw5xi6vusgbxai8glped6nfs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Randal Kolo Muani</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639033</id>
    <redirect title="Randals Kolo Muani" />
    <revision>
      <id>4518378</id>
      <timestamp>2026-09-06T06:54:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Randals Kolo Muani]]</comment>
      <origin>4518378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="ceeksbtinh9reqy9l73bozlx0lmti5r" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Randals Kolo Muani]]</text>
      <sha1>ceeksbtinh9reqy9l73bozlx0lmti5r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Guglielmo Vicario</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639034</id>
    <redirect title="Guljelmo Vikārio" />
    <revision>
      <id>4518379</id>
      <timestamp>2026-09-06T06:58:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Guljelmo Vikārio]]</comment>
      <origin>4518379</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="rh32i22olg77ns1423r5tidkbs7pjab" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Guljelmo Vikārio]]</text>
      <sha1>rh32i22olg77ns1423r5tidkbs7pjab</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrea Cambiaso</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639035</id>
    <redirect title="Andrea Kambjāzo" />
    <revision>
      <id>4518380</id>
      <timestamp>2026-09-06T06:59:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Andrea Kambjāzo]]</comment>
      <origin>4518380</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="9ypzh3chtgponpceup785tmpdcmvq0j" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Andrea Kambjāzo]]</text>
      <sha1>9ypzh3chtgponpceup785tmpdcmvq0j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pulkovo lidosta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639036</id>
    <redirect title="Pulkovas lidosta" />
    <revision>
      <id>4518387</id>
      <timestamp>2026-09-06T07:07:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Egilus pārvietoja lapu [[Pulkovo lidosta]] uz [[Pulkovas lidosta]]: Latviski</comment>
      <origin>4518387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="9xfw5fwj2nvzm2xnaek4irlhbnp8dh3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pulkovas lidosta]]</text>
      <sha1>9xfw5fwj2nvzm2xnaek4irlhbnp8dh3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trevoh Chalobah</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639037</id>
    <redirect title="Trevo Čalobā" />
    <revision>
      <id>4518389</id>
      <timestamp>2026-09-06T07:24:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Trevo Čalobā]]</comment>
      <origin>4518389</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="7z18cmmfvq91x396ugibdex5zzx0h3c" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Trevo Čalobā]]</text>
      <sha1>7z18cmmfvq91x396ugibdex5zzx0h3c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Robert Sánchez</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639038</id>
    <redirect title="Roberts Sančess" />
    <revision>
      <id>4518390</id>
      <timestamp>2026-09-06T07:25:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Roberts Sančess]]</comment>
      <origin>4518390</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="3kqombth7jp4g1q4pjwo7hws3w5eft8" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Roberts Sančess]]</text>
      <sha1>3kqombth7jp4g1q4pjwo7hws3w5eft8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Moise Kean</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639039</id>
    <redirect title="Moize Kens" />
    <revision>
      <id>4518392</id>
      <timestamp>2026-09-06T07:25:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Moize Kens]]</comment>
      <origin>4518392</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="aj9oxus281fi2je2yw75hsokoi44oi5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Moize Kens]]</text>
      <sha1>aj9oxus281fi2je2yw75hsokoi44oi5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pjotrs Černišovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639040</id>
    <revision>
      <id>4518400</id>
      <timestamp>2026-09-06T08:37:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4518400</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1424" sha1="5b0jfiic6quy6dgd5ea76c90d4ztaeo" xml:space="preserve">[[attēls:Portrait of Count Peter Grigorievich Chernyshev.jpg|thumb|Pjotrs Černišovs]]
'''Pjotrs Černišovs''' ({{val|ru|Пётр Григорьевич Чернышёв}}; 1712—1773) bija [[krievi|krievu]] diplomāts. Ārlietu departamenta darbinieks no 1728. gada,[[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] valdīšanas laikā 1741. gadā viņu iecēla par Krievijas sūtni Kopenhāgenā, tad Berlīnē, kur Černišovs 1744. ɡadā iestājās [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] ložā &quot;Pie trim globusiem&quot;. 1746.–1755. ɡadā viņš bija [[Krievijas Impērija]]s sūtnis Londonā.  

[[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā no 1760. līdz 1762. gadam Černišovs bija vēstnieks Parīzē. [[Katrīna II Lielā|Katrīnas Lielās]] valdīšanas laikā 1763. gadā viņu atsauca uz Sanktpēterburgu.

Krievijas ķeizariene Elizabete [[1760]]. gadā atdāvināja [[Lieljumpravas muiža|Jumpravas]] un [[Krape]]s muižas viņa jaunākajam brālim ģenerālim [[Zahars Černišovs|Zaharam Černišovam]] (1722-1784), bet 1765. ɡadā viņus abus ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT: Černišovs, Pjotrs}}
[[Kategorija:1712. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1773. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>5b0jfiic6quy6dgd5ea76c90d4ztaeo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518401</id>
      <parentid>4518400</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T08:38:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4518401</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1425" sha1="tgfvqajcrkz22nff7b0v4xsycb8dv3o" xml:space="preserve">[[attēls:Portrait of Count Peter Grigorievich Chernyshev.jpg|thumb|Pjotrs Černišovs]]
'''Pjotrs Černišovs''' ({{val|ru|Пётр Григорьевич Чернышёв}}; 1712—1773) bija [[krievi|krievu]] diplomāts. Ārlietu departamenta darbinieks no 1728. gada, [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes Petrovnas]] valdīšanas laikā 1741. gadā viņu iecēla par Krievijas sūtni Kopenhāgenā, tad Berlīnē, kur Černišovs 1744. ɡadā iestājās [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] ložā &quot;Pie trim globusiem&quot;. 1746.–1755. ɡadā viņš bija [[Krievijas Impērija]]s sūtnis Londonā.  

[[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā no 1760. līdz 1762. gadam Černišovs bija vēstnieks Parīzē. [[Katrīna II Lielā|Katrīnas Lielās]] valdīšanas laikā 1763. gadā viņu atsauca uz Sanktpēterburgu.

Krievijas ķeizariene Elizabete [[1760]]. gadā atdāvināja [[Lieljumpravas muiža|Jumpravas]] un [[Krape]]s muižas viņa jaunākajam brālim ģenerālim [[Zahars Černišovs|Zaharam Černišovam]] (1722-1784), bet 1765. ɡadā viņus abus ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT: Černišovs, Pjotrs}}
[[Kategorija:1712. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1773. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>tgfvqajcrkz22nff7b0v4xsycb8dv3o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zahars Černišovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639041</id>
    <revision>
      <id>4518407</id>
      <timestamp>2026-09-06T09:37:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4518407</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1188" sha1="1vqs7z2wagkdd6db3sx9g4b1l84ki9n" xml:space="preserve">[[attēls:Tschernyschew Zachar.jpg|thumb|Zahars Černišovs]]
'''Zahars Černišovs''' ({{val|ru|Захар Григорьевич Чернышёв}}; 1722—1784) bija [[krievi|krievu]] virsnieks un valstsvīrs.  
Piedalījās [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]], 1762. gadā Černišovu paauɡstināja par ģenerālanšefu. Pēc kara beiɡām viņš vadīja Kara kolēģiju (1763–1774), pēc pirmās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas]] Černišovu iecēla par [[Pleskavas guberņa|Pleskavas gubernatoru]] (1772—1777), 1773. ɡadā paauɡstināja par ģenerālfeldmaršalu. Vēlāk bija [[Mogiļevas guberņa|Mogiļevas vietniecības]] ɡubernators (1778—1782).
 
Krievijas ķeizariene Elizabete [[1760]]. gadā Zaharam Černišovam atdāvināja [[Lieljumpravas muiža|Jumpravas]] un [[Krape]]s muižas, bet 1765. ɡadā viņu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT: Černišovs, Zahars}}
[[Kategorija:1722. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1784. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>1vqs7z2wagkdd6db3sx9g4b1l84ki9n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4518408</id>
      <parentid>4518407</parentid>
      <timestamp>2026-09-06T09:40:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4518408</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1227" sha1="jnu5epzurli7jvzz093eyhraghqu09j" xml:space="preserve">[[attēls:Tschernyschew Zachar.jpg|thumb|Zahars Černišovs]]
'''Zahars Černišovs''' ({{val|ru|Захар Григорьевич Чернышёв}}; 1722—1784) bija [[krievi|krievu]] virsnieks un valstsvīrs.  
Piedalījās [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]], 1762. gadā Černišovu paauɡstināja par ģenerālanšefu. Pēc kara beiɡām viņš vadīja Kara kolēģiju (1763–1774), pēc pirmās [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas]] Černišovu iecēla par anektēto zemju ģenerālɡubernatoru, [[Pleskavas guberņa|Pleskavas gubernatoru]] (1772—1777), 1773. ɡadā paauɡstināja par ģenerālfeldmaršalu. Vēlāk bija [[Mogiļevas guberņa|Mogiļevas vietniecības]] ɡubernators (1778—1782).
 
Krievijas ķeizariene Elizabete [[1760]]. gadā Zaharam Černišovam atdāvināja [[Lieljumpravas muiža|Jumpravas]] un [[Krape]]s muižas, bet 1765. ɡadā viņu ierakstīja [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Krievija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT: Černišovs, Zahars}}
[[Kategorija:1722. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1784. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas Impērijas cilvēki]]</text>
      <sha1>jnu5epzurli7jvzz093eyhraghqu09j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639042</id>
    <revision>
      <id>4518419</id>
      <timestamp>2026-09-06T10:56:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbola līgas sezona v2 |nosaukums       = 2024.—2025. gada&lt;br /&gt;Vācijas Bundeslīgas sezona |apraksts        = |komandas        = 18 |liga            = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |sezona          = 2024.—2025. |valsts          = {{DEU}} |uzvar           = [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]&lt;br /&gt;33. Bundeslīgas tituls;&lt;br /&gt;34. Vācijas čempionu tituls |pazem           = ''[[Holstein Kiel]]&lt;br /&gt;[[VfL Bochum]]'' |pazem_liga      = Vācijas futbola 2. Bundeslīga...</comment>
      <origin>4518419</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20434" sha1="8jltubp48m6krv84mmt9623ag5fvn6g" xml:space="preserve">{{Futbola līgas sezona v2
|nosaukums       = 2024.—2025. gada&lt;br /&gt;Vācijas Bundeslīgas sezona
|apraksts        =
|komandas        = 18
|liga            = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]
|sezona          = 2024.—2025.
|valsts          = {{DEU}}
|uzvar           = [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]&lt;br /&gt;33. Bundeslīgas tituls;&lt;br /&gt;34. Vācijas čempionu tituls
|pazem           = ''[[Holstein Kiel]]&lt;br /&gt;[[VfL Bochum]]''
|pazem_liga      = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]]
|kauss1          = [[UEFA Čempionu līga]]
|kauss1_kvalif   = [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]]&lt;br /&gt;[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]]&lt;br /&gt;[[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]]&lt;br /&gt;[[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
|kauss2          = [[UEFA Eiropas līga]]
|kauss2_kvalif   = ''[[SC Freiburg]]''&lt;br /&gt;''[[VfB Stuttgart]]''
|kauss3          = [[UEFA Konferences līga|UEFA Konferences līga]]
|kauss3_kvalif   = ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]''
|rezultativakais = {{flaga|ENG}} [[Harijs Keins]] &lt;br /&gt;(26 vārti)
|varti           = 959
|varti_spele     = 3,13
|vid_apm         = 38 656
|pag_sez         = [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|←&amp;nbsp;2023.—2024.]]
|nak_sez         = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.&amp;nbsp;→]]''
}}

'''2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona''' bija 62. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2024|8|23||bez}}, bet noslēdzās {{dat|2025|5|17||bez}}.

Bundeslīgā uzvarēja [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]], kas nodrošināja titulu {{dat|2025|5|4||bez}} pēc tuvāko sekotāju [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]] neizšķirta 2:2 ar ''[[SC Freiburg]]''. Tas bija ''Bayern'' 34. Vācijas čempionu tituls un 33. kopš Bundeslīgas izveidošanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-win-2024-25-title-kane-kompany-alonso-leverkusen-31866|title=Bayern Munich win 2024/25 |website=bundesliga.com|language=en|date={{dat|2025|5|4||bez}}|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/04052025-vacijas_smagsvars_minhenes_bayern_oficial|title=Vācijas smagsvars Minhenes &quot;Bayern&quot; oficiāli atgriežas Bundeslīgas tronī|website=sportacentrs.com|date={{dat|2025|5|4||bez}}|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Komandas ==
Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] uz Bundeslīgu paaugstināja klubus ''[[FC St. Pauli]]'' un [[Ķīles &quot;Holstein&quot;]], bet Bundeslīgu atstāja ''[[1. FC Köln]]'' un ''[[SV Darmstadt 98|Darmstadt 98]]''.

{{VietasKarte+|Vācija|alt=2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|caption=2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places=
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.323056|long=10.885833|label=[[FC&amp;nbsp;Augsburg]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.457222|long=13.568056|label=[[1. FC Union Berlin|Union&amp;nbsp;Berlin]] |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.489919|long= 7.236521|label=[[VfL Bochum|Bochum]]|position=left}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.083333|long= 8.837628|label=[[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder&amp;nbsp;Bremen]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.516667|long= 7.466667|label=[[Dortmundes &quot;Borussia&quot;|Borussia&amp;nbsp;Dortmund]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.116667|long= 8.683333|label=[[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;|Eintracht&amp;nbsp;Frankfurt]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=47.988945|long= 7.892947|label=[[SC&amp;nbsp;Freiburg]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.668476|long=10.139287|label=[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.238014|long= 8.883333|label=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899&amp;nbsp;Hoffenheim]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=54.349167|long=10.123611|label=[[Holstein Kiel]]|position=left}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.345770|long=12.348298|label=[[RB Leipzig]] |position=top}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.038056|long= 7.001944|label=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer&amp;nbsp;Leverkusen]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.000928|long= 8.245731|label=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |position=left}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.174530|long= 6.385407|label=[[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;|Borussia&amp;nbsp;Mönchengladbach]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.218773|long=11.624760|label=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.554583|long=9.967667 |label=[[FC St. Pauli]] |position=right}} 
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.792295|long= 9.232141|label=[[VfB&amp;nbsp;Stuttgart]]|position=left}}
{{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.421923|long=10.784980|label=[[VfL&amp;nbsp;Wolfsburg]] |position=right}}}}

=== Stadioni ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Klubs
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[FC Augsburg|Augsburg]]
| [[Augsburga]]
| ''[[WWK Arena]]''
| 30 660
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]
| [[Leverkūzene]]
| ''[[BayArena]]''
| 30 210
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;|[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern München]]
| [[Minhene]]
| ''[[Allianz Arena]]''
| 75 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[VfL Bochum]]
| [[Bochum]]
| ''[[Ruhrstadion|Vonovia Ruhrstadion]]''
| 26 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Dortmundes &quot;Borussia&quot;|Borussia Dortmund]]
| [[Dortmunde]]
| ''[[Signal Iduna Park]]''
| 81 365
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;|Borussia Mönchengladbach]]
| [[Menhengladbaha]]
| ''[[Borussia-Park]]''
| 54 042
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;|Eintracht]]
| [[Frankfurte pie Mainas]]
| ''[[Deutsche Bank Park]]''
| 58 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[SC Freiburg|Freiburg]]
| [[Freiburga]]
| ''[[Europa-Park Stadion]]''
| 34 700
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]]
| [[Heidenheima]]
| ''[[Voith-Arena]]''
| 15 000
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]
| [[Zinsheima]]
| ''[[Rhein-Neckar-Arena|PreZero Arena]]''
| 30 150
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | [[Holstein Kiel]]
| [[Kiel]]
| ''[[Holstein-Stadion]]''
| 15 034
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
| [[Mainca]]
| ''[[Mewa Arena]]''
| 33 305
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[RB Leipzig]]
| [[Leipciga]]
| ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]''
| 47 800
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[FC St. Pauli|St. Pauli]]
| [[Hamburga]]
| ''[[Millerntor-Stadion]]''
| 29 546
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[VfB Stuttgart]]
| [[Štutgarte]]
| ''[[MHPArena]]''
| 60 058
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
| [[Berlīne]]
| ''[[Stadion An der Alten Försterei]]''
| 22 012
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | [[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder Bremen]]
| [[Brēmene]]
| ''[[Weserstadion]]''
| 42 100
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]]
| [[Volfsburga]]
| ''[[Volkswagen Arena]]''
| 28 917
|}

=== Treneri un kapteiņi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Komanda
!Treneris
!Kapteinis
|-
| ''FC Augsburg''
| {{flaga|DEN}} [[Jess Torups]]
| {{flaga|NED}} [[Džefrijs Gauvelēvs]]
|-
| ''Bayer Leverkusen''
| {{flaga|ESP}} [[Šavi Alonso]]
| {{flaga|FIN}} [[Lukāšs Hrādeckis]]
|-
| ''Bayern München''
| {{flaga|BEL}} [[Vensāns Kompanī]]
| {{flaga|GER}} [[Manuels Neiers]]
|-
| ''Bochum''
| {{flaga|GER}} [[Dīters Hekings]]
| {{flaga|FRA}} [[Antonī Losilla]]
|-
| ''Borussia Dortmund''
| {{flaga|CRO}} [[Niko Kovačs]]
| {{flaga|GER}} [[Emre Džans]]
|-
| ''Borussia Mönchengladbach''
| {{flaga|SUI}} [[Herardo Seoane]]
| {{flaga|SUI}} [[Jonass Omlins]]
|-
| ''Eintracht Frankfurt''
| {{flaga|GER}} [[Dino Topmellers]]
| {{flaga|GER}} [[Kevins Traps]]
|-
| ''SC Freiburg''
| {{flaga|GER}} [[Jūliāns Šusters]]
| {{flaga|GER}} [[Kristians Ginters]]
|-
| ''1. FC Heidenheim''
| {{flaga|GER}} [[Franks Šmits]]
| {{flaga|GER}} [[Patriks Mainka]]
|-
| ''1899 Hoffenheim''
| {{flaga|AUT}} [[Kristians Ilcers]]
| {{flaga|GER}} [[Olivers Baumanis]]
|-
| ''Holstein Kiel''
| {{flaga|GER}} [[Marsels Raps]]
| {{flaga|GER}} [[Lūiss Holtbijs]]
|-
| ''RB Leipzig''
| {{flaga|HUN}} [[Žolts Lēvs]]
| {{flaga|HUN}} [[Villijs Orbāns]]
|-
| ''Mainz 05''
| {{flaga|DEN}} [[Bo Henriksens]]
| {{flaga|SUI}} [[Silvans Vidmers]]
|-
| ''St. Pauli''
| {{flaga|GER}} [[Aleksandrs Blesins]]
| {{flaga|AUS}} [[Džeksons Ērvains]]
|-
| ''VfB Stuttgart''
| {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Hēness]]
| {{flaga|TUR}} [[Atakans Karazors]]
|-
| ''1. FC Union Berlin''
| {{flaga|GER}} [[Štefens Baumgarts]]
| {{flaga|AUT}} [[Kristofers Trimmels]]
|-
| ''VfL Wolfsburg''
| {{flaga|GER}} [[Daniels Bauers]]
| {{flaga|GER}} [[Maksimiliāns Arnolds]]
|-
| ''Werder Bremen''
| {{flaga|GER}} [[Ole Verners]]
| {{flaga|AUT}} [[Marko Frīdls]]
|}

=== Treneru maiņas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Klubs
!Iepriekšējais treneris
!Atlaišanas datums
!Jaunais treneris
!Apstiprināšanas datums
!Atsauces
|-
| align=&quot;left&quot; rowspan=2| ''[[VfL Bochum]]''
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|GER}} [[Pēters Ceidlers]]
| 20.10.2024
| nowrap align=&quot;left&quot;| {{flaga|GER}} Markuss Feldhofs&lt;br&gt;{{flaga|SUI}} Murats Urals (pagaidu)
| 21.10.2024
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vfl-bochum.de/de/news/2024/oktober/20/vfl-stellt-cheftrainer-zeidler-und-sportdirektor-lettau-frei|title=VfL stellt Cheftrainer Zeidler und Sportdirektor Lettau frei|website=vfl-bochum.de|language=de|date=20 October 2024|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vfl-bochum.de/de/news/2024/oktober/20/feldhoff-und-ural-ubernehmen|title=Feldhoff und Ural übernehmen|website=vfl-bochum.de|language=de|date=21 October 2024|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|GER}} Markuss Feldhofs&lt;br&gt;{{flaga|SUI}} Murats Urals (pagaidu)
| 04.11.2024.
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|GER}} [[Dīters Hekings]]
| 04.11.2024.
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vfl-bochum.de/de/news/2024/november/04/neuer-vfl-cheftrainer-dieter-hecking-ubernimmt|title=Neuer VfL-Cheftrainer: Dieter Hecking übernimmt|website=vfl-bochum.de|language=de|date=4 November 2024|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;left&quot;| ''[[TSG Hoffenheim]]''
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|USA}} [[Pellegrīno Mataraco]]
| 11.11.2024.
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|AUT}} [[Kristians Ilcers]]
| 15.11.2024.
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tsg-hoffenheim.de/en/news/overview/2024/11/tsg-hoffenheim-part-ways-with-pellegrino-matarazzo|title=TSG Hoffenheim part ways with Pellegrino Matarazzo|website=tsg-hoffenheim.de|language=en|date=11 November 2024|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tsg-hoffenheim.de/en/news/overview/2024/11/christian-ilzer-is-the-new-tsg-hoffenheim-head-coach|title=Christian Ilzer is the new TSG Hoffenheim head coach|website=tsg-hoffenheim.de|language=en|date=15 November 2024|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;left&quot;| ''[[Union Berlin]]''
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|DEN}} [[Bo Svensons]]
| 27.12.2024.
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|GER}} [[Štefens Baumgarts]]
| 02.01.2025.
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fc-union-berlin.de/en/union-live/latest-news/professional/Union-start-the-new-year-with-a-new-coach-1699m/|title=Union start the new year with a new coach|website=fc-union-berlin.de|language=en|date=27 December 2024|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fc-union-berlin.de/en/union-live/latest-news/professional/Steffen-Baumgart-is-Union-s-New-Head-Coach-1700F/|title=Steffen Baumgart is Union's New Head Coach|website=fc-union-berlin.de|language=en|date=30 December 2024|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=&quot;left&quot; rowspan=2|''[[Borussia Dortmund]]''
|align=&quot;left&quot;| {{flaga|TUR}} [[Nuri Šahins]]
| 22.01.2025.
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|DEN}} Maiks Tulbergs (pagaidu)
| 22.01.2025.
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bvb.de/de/en/news/news-overview/news.html/2025/1/22/BVB-release-Nuri-Sahin.html|title=BVB release Nuri Sahin|website=bvb.de|language=en|date=22 January 2025|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bvb.de/de/de/aktuelles/news/news.html/2025/1/22/Tullberg-uebernimmt-gegen-Bremen.html|title=Tullberg übernimmt gegen Bremen|website=bvb.de|language=de|date=22 January 2025|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|nowrap align=&quot;left&quot;| {{flaga|DEN}} Maiks Tulbergs (pagaidu)
| 30.01.2025.
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|CRO}} [[Niko Kovačs]]
| 02.02.2025.
| &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bvb.de/de/en/news/news-overview/news.html/2025/1/30/Borussia-Dortmund-appoint-Niko-Kovac.html|title=Borussia Dortmund appoint Niko Kovac|website=bvb.de|language=en|date=30 January 2025|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;left&quot;| ''[[RB Leipzig]]''
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|GER}} [[Marko Roze]]
| 30.03.2025.
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|HUN}} [[Žolts Lēvs]] (pagaidu)
| 30.03.2025.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rbleipzig.com/en/news/rb-leipzig-part-ways-with-marco-rose|title=RB Leipzig part ways with Marco Rose|website=rbleipzig.com|language=en|date=30 March 2025|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rbleipzig.com/en/news/zsolt-low-appointed-as-rb-leipzig-head-coach-until-the-end-of-the-season|title=Zsolt Löw appointed as head coach until the end of the season|website=rbleipzig.com|language=en|date=30 March 2025|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;left&quot;| ''[[VfL Wolfsburg]]''
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|AUT}} [[Ralfs Hāzenhitls]]
| 04.05.2025.
|nowrap align=&quot;left&quot;| {{flaga|GER}} Daniels Bauers (pagaidu)
| 04.05.2025.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vfl-wolfsburg.de/en/newsdetails/news-detail/detail/news/vfl-part-ways-with-hasenhuettl|title=VfL part ways with Hasenhüttl|website=vfl-wolfsburg.de|language=en|date=4 May 2025|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|}

== Turnīra tabula ==
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/table/2024-2025 Bundesliga]

&lt;!--Update team positions here--&gt;
|team1=MUN|team2=LEV|team3=FRA|team4=DOR|team5=FRE|team6=MAI|team7=LEI|team8=BRE|team9=STU|team10=MÖN|team11=WOL|team12=AUG|team13=UNB|team14=STP|team15=HOF|team16=HEI|team17=KIE|team18=BOC

&lt;!--Update team qualifications here (defined below)--&gt;
|result1=CLLS |result2=CLLS |result3=CLLS |result4=CLLS |result5=ELLS |result6=ECLPO |result9=ELLScup |result16=RPO |result17=REL |result18=REL

&lt;!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--&gt;
|update=complete
|win_AUG=11|draw_AUG=10|loss_AUG=13|gf_AUG=35|ga_AUG=51&lt;!-- FC Augsburg --&gt;
|win_UNB=10|draw_UNB=10|loss_UNB=14|gf_UNB=35|ga_UNB=51&lt;!-- Union Berlin --&gt;
|win_BOC=6 |draw_BOC=7 |loss_BOC=21|gf_BOC=33|ga_BOC=67&lt;!-- VfL Bochum --&gt;
|win_BRE=14|draw_BRE=9 |loss_BRE=11|gf_BRE=54|ga_BRE=57&lt;!-- Werder Bremen --&gt;
|win_DOR=17|draw_DOR=6 |loss_DOR=11|gf_DOR=71|ga_DOR=51&lt;!-- Borussia Dortmund --&gt;
|win_FRA=17|draw_FRA=9 |loss_FRA=8 |gf_FRA=68|ga_FRA=46&lt;!-- Eintracht Frankfurt --&gt;
|win_FRE=16|draw_FRE=7 |loss_FRE=11|gf_FRE=49|ga_FRE=53&lt;!-- SC Freiburg --&gt;
|win_HEI=8 |draw_HEI=5 |loss_HEI=21|gf_HEI=37|ga_HEI=64&lt;!-- 1. FC Heidenheim --&gt;
|win_HOF=7 |draw_HOF=11|loss_HOF=16|gf_HOF=46|ga_HOF=68&lt;!-- 1899 Hoffenheim --&gt;
|win_KIE=6 |draw_KIE=7 |loss_KIE=21|gf_KIE=49|ga_KIE=80&lt;!-- Holstein Kiel --&gt;
|win_LEI=13|draw_LEI=12|loss_LEI=9 |gf_LEI=53|ga_LEI=48&lt;!-- RB Leipzig --&gt;
|win_LEV=19|draw_LEV=12|loss_LEV=3 |gf_LEV=72|ga_LEV=43&lt;!-- Bayer Leverkusen --&gt;
|win_MAI=14|draw_MAI=10|loss_MAI=10|gf_MAI=55|ga_MAI=43&lt;!-- Mainz 05 --&gt;
|win_MÖN=13|draw_MÖN=6 |loss_MÖN=15|gf_MÖN=55|ga_MÖN=57&lt;!-- Borussia Mönchengladbach --&gt;
|win_MUN=25|draw_MUN=7 |loss_MUN=2 |gf_MUN=99|ga_MUN=32&lt;!-- Bayern Munich --&gt; 
|win_STP=8 |draw_STP=8 |loss_STP=18|gf_STP=28|ga_STP=41&lt;!-- FC St. Pauli --&gt;
|win_STU=14|draw_STU=8 |loss_STU=12|gf_STU=64|ga_STU=53&lt;!-- VfB Stuttgart --&gt;
|win_WOL=11|draw_WOL=10|loss_WOL=13|gf_WOL=56|ga_WOL=54&lt;!-- VfL Wolfsburg --&gt;

&lt;!--Status--&gt;
|status_MUN=C
|status_HEI=O
|status_KIE=R
|status_BOC=R

&lt;!--Team definitions (wikilinks in table)--&gt;
|name_AUG=[[FC Augsburg]]
|name_UNB=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]
|name_BOC=[[VfL Bochum]]
|name_BRE=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]
|name_DOR=[[Borussia Dortmund]]
|name_FRA=[[Eintracht Frankfurt]]
|name_FRE=[[SC Freiburg]]
|name_HEI=[[1. FC Heidenheim]]
|name_HOF=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]
|name_KIE=[[Holstein Kiel]]
|name_LEI=[[RB Leipzig]]
|name_LEV=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]
|name_MAI=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]
|name_MÖN=[[Borussia Mönchengladbach]]
|name_MUN=[[FC Bayern München|Bayern München]]
|name_STP=[[FC St. Pauli]]
|name_STU=[[VfB Stuttgart]]
|name_WOL=[[VfL Wolfsburg]]

&lt;!--Table settings and rules--&gt;
|show_limit=5
|class_rules=1) punkti; 2) vārtu starpība; 3) gūtie vārti; 4) rezultāti savstarpējās spēlēs; 5) izbraukumā gūtie vārti savstarpējās spēlēs; 6) kopā izbraukumā gūtie vārti 7) ''play-off''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.dfl.de/sites/2/2024/07/Spielordnung-SpOL-2024-06-07-Stand.pdf |title=DFL–Spielordnung (SpOL)|website=dfl.de|language=de |format=PDF |access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|res_col_header=QR
|col_CLLS=green1   |text_CLLS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s pamatturnīram
|col_ELLS=blue1    |text_ELLS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram
|col_ELLScup=blue1 |text_ELLScup=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s pamatturnīram
|col_ECLPO=yellow1 |text_ECLPO=Kvalifikācija [[UEFA Konferences līga|Konferences līgas]] kvalifikācijas ''play-off'' kārtai
|col_RPO=red2      |text_RPO=Pārspēles par palikšanu Bundeslīgā
|col_REL=red1      |text_REL=Pazemināšana uz [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]]

&lt;!--Qualification notes--&gt;
|note_res_ELLScup=''VfB Stuttgart'' kvalificējās Eiropas līgas pamatturnīram kā 2024.—2025. gada [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa ieguvēji]].
}}

== Pārspēles par palikšanu vai iekļūšanu Bundeslīgā ==
{{TwoLegStart}}
{{TwoLegResult|'''[[1. FC Heidenheim]]''' {{small|(B)}}||4:3|[[SV Elversberg]] {{small|(2B)}}||2:2|2:1}}
|}

== Rezultatīvākie spēlētāji ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Vieta
! Spēlētājs
! Klubs
! Vārti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/stats/players/goals/2024-2025|title=Bundesliga Player Stats – Goals|publisher=Bundesliga|access-date={{dat|2026|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|1
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|ENG}} [[Harijs Keins]]
|align=&quot;left&quot;|''[[FC Bayern München|Bayern München]]''
|26
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|GUI}} [[Serū Girasī]]
|align=&quot;left&quot;|''[[Borussia Dortmund]]''
|rowspan=&quot;2&quot;|21
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|CZE}} [[Patriks Šiks]]
|align=&quot;left&quot;|''[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]''
|-
|4
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|GER}} [[Jonatans Burkarts]]
|align=&quot;left&quot;|''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]''
|18
|-
|5
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|GER}} [[Tims Kleindīnsts]]
|align=&quot;left&quot;|''[[Borussia Mönchengladbach]]''
|16
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|6
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|BIH}} [[Ermedins Demirovičs]]
|align=&quot;left&quot;|''[[VfB Stuttgart]]''
|rowspan=&quot;3&quot;|15
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|FRA}} [[Igo Ekitike]]
|align=&quot;left&quot;|''[[Eintracht Frankfurt]]''
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|EGY}} [[Omars Marmūšs]]{{efn|2025. gada janvārī O. Marmūšs pārgāja uz ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''. Pēdējo spēli Frankfurtes &quot;Eintracht&quot; rindās aizvadīja 2025. gada 14. janvārī pret ''[[SC Freiburg]]''.}}
|align=&quot;left&quot;|''Eintracht Frankfurt''
|-
|9
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|SVN}} [[Benjamins Šeško]]
|align=&quot;left&quot;|''[[RB Leipzig]]''
|13
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|10
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|GER}} [[Džamals Musiala]]
|align=&quot;left&quot;|''Bayern München''
|rowspan=&quot;3&quot;|12
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|FRA}} [[Maikls Olise]]
|align=&quot;left&quot;|''Bayern München''
|-
|align=&quot;left&quot;|{{flaga|GER}} [[Niks Voltemāde]]
|align=&quot;left&quot;|''VfB Stuttgart''
|}

;Piezīmes
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bundesliga.com/ Oficiālā tīmekļa vietne]

{{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}}

[[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga]]
[[Kategorija:2024. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]]
[[Kategorija:2025. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]]</text>
      <sha1>8jltubp48m6krv84mmt9623ag5fvn6g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2024–25 Bundesliga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639043</id>
    <redirect title="2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona" />
    <revision>
      <id>4518420</id>
      <timestamp>2026-09-06T10:57:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]</comment>
      <origin>4518420</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="69" sha1="g5q7vmmzyeam8s5nsd3tbz2dgz5wq7n" xml:space="preserve">#REDIRECT [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]</text>
      <sha1>g5q7vmmzyeam8s5nsd3tbz2dgz5wq7n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mystery Science Theater 3000</title>
    <ns>0</ns>
    <id>639044</id>
    <revision>
      <id>4518445</id>
      <timestamp>2026-09-06T11:51:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>OskarsC</username>
        <id>38216</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā}} {{TV raidījuma infokaste | show_name            = Mystery Science Theater 3000 | show_name_2          =  | bgcolour             =  | color text           =  | image                =  | caption              =  | genre                =  * [[zinātniskā fantastika]] * [[komēdija]] * [[kritika]] | format               =  | creator              = [[Džoels Hodsons]] | developer            =  | writer               =  | director             =  | creative_...</comment>
      <origin>4518445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4603" sha1="tj0whh3ai1q8a3t0d5fr1xxfa66j49v" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{TV raidījuma infokaste
| show_name            = Mystery Science Theater 3000
| show_name_2          = 
| bgcolour             = 
| color text           = 
| image                = 
| caption              = 
| genre                = 
* [[zinātniskā fantastika]]
* [[komēdija]]
* [[kritika]]
| format               = 
| creator              = [[Džoels Hodsons]]
| developer            = 
| writer               = 
| director             = 
| creative_director    = 
| presenter            = 
* Džoels Hodsons &lt;small&gt;(1988—93; 2022)&lt;/small&gt;
* [[Maikls Nelsons]] &lt;small&gt;(1993—99; 2026)&lt;/small&gt;
* [[Džona Rejs]] &lt;small&gt;(2017—22)&lt;/small&gt;
* [[Emīlija Marša]] &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
| starring             = 
| judges               = 
| voices               = 
| narrated             = 
| theme_music_composer = Čārlijs Ēriksons
| opentheme            = ''Love Theme from Mystery Science Theater 3000''
| endtheme             = 
| composer             = 
| country              = {{USA}}
| language             = [[angļu valoda|angļu]]
| num_seasons          = 13
| num_episodes         = 230
| list_episodes        = 
| executive_producer   = 
| producer             = 
| editor               = 
| location             = 
| cinematography       = 
| camera               = 
| runtime              = 
| company              = 
| distributor          = 
| channel              = 
* [[KTMA-TV]] &lt;small&gt;(1988—89)&lt;/small&gt;
* ''[[The Comedy Channel]]'' &lt;small&gt;(1991—91)&lt;/small&gt;
* ''[[Comedy Central]]'' &lt;small&gt;(1991—96)&lt;/small&gt;
* ''[[The Sci-Fi Channel]]'' &lt;small&gt;(1997—99)&lt;/small&gt;
* ''[[Netflix]]'' &lt;small&gt;(2017—18)&lt;/small&gt;
* ''Gizmoplex'' &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
* ''RiffTrax'' &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
| picture_format       = 
| audio_format         = 
| first_run            = 
| first_aired          = 
| last_aired           = 
| status               = 
| channel_LV           = 
| preceded_by          = 
| followed_by          = 
| related              = 
| website              = 
| production_website   = 
}}
'''''Mystery Science Theater 3000''''' (saīsinājumā '''''MST3K''''') ir 1988. gadā ASV veidots [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] un [[komēdija]]s televīzijas raidījums. Tā sižets stāsta par cilvēku, kurš tiek sagūstīts un nogādāts kosmosā, kur viņš kopā ar vairākiem [[robots|robotiem]] tiek pakļauts &quot;[[eksperiments|eksperimentiem]]&quot; — skatīties filmas, kas ieguvušas sliktu reputāciju to zemās kvalitātes dēļ.

Raidījums sastāv no divām galvenajām daļām — sižeta un filmas demonstrējuma. Sižeta daļā raidījuma vadītājs sarunājas ar robotiem un savu sagūstītāju, savukārt filmas demonstrējuma laikā viņš kopā ar robotiem skatās filmu un izsaka par to dažādas komiskas piezīmes, komentārus un kritiku. Tieši šie asprātīgie komentāri ir viena no raidījuma galvenajām iezīmēm.

== Sezonas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sezona
! style=&quot;padding: 0px 8px; width:70px;&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Sērijas
! style=&quot;padding: 0px 80px; width:200px;&quot; colspan=&quot;3&quot; | Oriģinālā pārraide
|-
! Sezonas sākums
! Sezonas beigas
! TV kanāls
|-
| '''0'''
| 21
| {{dat|1988|11|24|N|bez}}
| {{dat|1989|5|28|N|bez}}
| [[KTMA-TV]]
|-
| '''1'''
| 13
| {{dat|1989|11|18|N|bez}}
| {{dat|1990|2|10|N|bez}}
| rowspan=2 | ''[[The Comedy Channel]]''
|-
| '''2'''
| 13
| {{dat|1990|9|22|N|bez}}
| {{dat|1991|2|2|N|bez}}
|-
| '''3'''
| 24
| {{dat|1991|6|1|N|bez}}
| {{dat|1992|1|25|N|bez}}
| rowspan=5 | ''[[Comedy Central]]''
|-
| '''4'''
| 24
| {{dat|1992|6|6|N|bez}}
| {{dat|1993|1|30|N|bez}}
|-
| '''5'''
| 24
| {{dat|1993|7|17|N|bez}}
| {{dat|1994|2|5|N|bez}}
|-
| '''6'''
| 24
| {{dat|1994|7|16|N|bez}}
| {{dat|1995|3|25|N|bez}}
|-
| '''7'''
| 6
| {{dat|1995|11|23|N|bez}}
| {{dat|1996|5|18|N|bez}}
|-
| colspan=2 | '''Filma'''
| colspan=2 | {{dat|1996|4|19|N|bez}}
| {{na|—}}
|-
| '''8'''
| 22
| {{dat|1997|2|1|N|bez}}
| {{dat|1997|12|6|N|bez}}
| rowspan=3 | ''[[The Sci-Fi Channel]]''
|-
| '''9'''
| 13
| {{dat|1998|3|14|N|bez}}
| {{dat|1998|9|26|N|bez}}
|-
| '''10'''
| 13
| {{dat|1999|4|11|N|bez}}
| {{dat|1999|9|12|N|bez}}
|-
| '''11'''
| 14
| colspan=2 | {{dat|2017|4|14|N|bez}}
| rowspan=2 | ''[[Netflix]]''
|-
| '''12'''
| 6
| colspan=2 | {{dat|2018|11|22|N|bez}}
|-
| '''13'''
| 13
| {{dat|2022|5|4|N|bez}}
| {{dat|2022|12|16|N|bez}}
| ''Gizmoplex''
|-
| '''14'''
| 4
| {{dat|2026|9|9|N|bez}}
| {{dat|2026|10|20|N|bez}}
| ''RiffTrax''
|}

{{TV-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV televīzijas raidījumi]]</text>
      <sha1>tj0whh3ai1q8a3t0d5fr1xxfa66j49v</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>